Monkasta

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Monkasta 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg montelukasta (Montelukastum), montelukasta nātrija sāls veidā.

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību

Katra apvalkotā tablete satur 81,94 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Apvalkotās tabletes ir dzeltenīgi oranžā krāsā, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas ar nošķeltām malām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Monkasta indicēts astmas ārstēšanai kā papildterapija pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu persistējošu astmu, kuru nevar pienācīgi kontrolēt ar inhalējamiem kortikosteroīdiem, un pacientiem, kuriem „vajadzības gadījumā” izmantojamie īslaicīgas darbības β-agonisti nenodrošina atbilstošu astmas klīnisko kontroli. Tiem astmas pacientiem, kuriem Monkasta indicēts astmas ārstēšanai, Monkasta var arī lietot sezonālā alerģiskā rinīta simptomu novēršanai.

Monkasta arī indicēts astmas profilaksei, kad dominējošais faktors ir fiziskas slodzes izraisītas bronhospazmas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem un pusaudžiem no 15 gadu vecuma ar astmu vai astmu vienlaikus ar sezonālo alerģisko rinītu deva ir viena 10 mg apvalkotā tablete vienu reizi dienā, kas jālieto vakarā.

Vispārējie ieteikumi

Monkasta astmas rādītāju kontroles terapeitiskais efekts parādās vienas dienas laikā. Monkasta var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Pacienti jāinformē par nepieciešamību turpināt Monkasta lietošanu arī tad, ja astma tiek kontrolēta, kā arī astmas paasinājuma periodā. Monkasta nedrīkst lietot vienlaikus ar citām zālēm, kas satur tādu pašu aktīvo vielu - montelukastu.

Gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar nieru mazspēju vai viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Nav datu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Sievietēm un vīriešiem devas ir vienādas.

Terapija ar Monkasta saistībā ar citu astmas terapiju

Monkasta var pievienot pacienta esošai ārstēšanas shēmai.

Inhalējami kortikosteroīdi: ārstēšanu ar Monkasta var izmantot kā papildterapiju pacientiem, ja inhalējamie kortikosteroīdi un „vajadzības gadījumā” izmantojamie īslaicīgas darbības β-agonisti, nenodrošina atbilstošu klīnisku kontroli. Ar Monkasta nedrīkst pēkšņi aizvietot inhalējamos kortikosteroīdus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nelietot Monkasta 10 mg apvalkotās tabletes bērniem līdz 15 gadu vecumam. Montelukasta 10 mg apvalkoto tablešu drošums un efektivitāte bērniem līdz 15 gadu vecumam nav noteikta.

5 mg košļājamās tabletes lietojamas bērniem no 6 līdz 14 gadu vecumam.

4 mg košļājamās tabletes lietojamas bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti jāinformē, ka perorāli lietojamo montelukastu nekad nedrīkst izmantot akūtu astmas lēkmju ārstēšanai, un vienmēr jābūt pieejamiem piemērotiem neatliekamās palīdzības medikamentiem. Lēkmes gadījumā jālieto īslaicīgas darbības β-agonisti. Ja pacientam nepieciešams vairāk īslaicīgas darbības β-agonistu inhalāciju kā parasti, cik ātri vien iespējams, viņam jākonsultējas ar ārstu.

Montelukasts nedrīkst strauji aizvietot inhalējamos vai iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus.

Nav datu, kas pierādītu, ka var samazināt iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus, ja vienlaikus lieto montelukastu.

Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto pretastmas medikamentus, ieskaitot montelukastu, var novērot sistēmisko eozinofīliju, dažreiz ar vaskulīta klīniskajiem simptomiem, kas raksturīgi Churg- Strauss sindromam, stāvoklis, ko parasti ārstē ar sistēmiski lietojamiem kortikosteroīdiem. Šie gadījumi dažreiz ir saistīti ar iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu terapijas samazināšanu vai atcelšanu. Lai gan cēloņsakarība ar leikotriēnu receptoru antagonistiem nav noteikta, ārstam jāuzmanās, ja pacientam parādās eozinofīlija, vaskulīta izsitumi, paasinās plaušu simptomi, sirds funkcijas komplikācijas un/vai neiropātija. Pacienti, kuriem attīstās šie simptomi, vēlreiz jāizmeklē un jānovērtē izmantotā terapija.

Aspirīna jutīgiem astmas pacientiem arī montelukasta terapijas laikā jāizvairās no aspirīna vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas.

Svarīga informācija par kādu no sastāvdaļām

Monkasta satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Montelukastu var ordinēt kopā ar citiem medikamentiem, kurus parasti izmanto astmas profilaksei un pastāvīgajai ārstēšanai. Pētot medikamentu mijiedarbību, montelukasta devai, ko iesaka klīniskai lietošanai, netika konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz sekojošo zāļu farmakokinētiku: teofilīna, prednizona, prednizolona, perorālo kontracepcijas līdzekļu (etinilestradiols/noretindrons 35/1), terfenadīna, digoksīna un varfarīna.

Laukums zem līknes (AUC), kas atspoguļo attiecību starp montelukasta plazmas koncentrāciju un laiku koncentrācijas sasniegšanai, samazinājās par 40%, kad montelukastu lietoja kopā ar fenobarbitālu. Montelukasts tiek metabolizēts ar CYP3A4, 2C8 un 2C9 starpniecību, līdz ar to jāievēro piesardzība, īpaši bērniem, lietojot kopā ar CYP3A4, 2C8 un 2C9 induktoriem, tādiem kā fenitoīnu, fenobarbitālu, rifampicīnu.

In vitro pētījumos tika konstatēts, ka montelukasts inhibē CYP 2C8. Tomēr dati, kas apkopoti klīniskajā zāļu mijiedarbības pētījumā ar montelukastu un roziglitazonu (aktīvās vielas paraugs, kas pārstāv zāles, kas galvenokārt tiek metabolizētas ar CYP 2C8) pierādīja, ka montelukasts neinhibē CYP 2C8 in vivo. Tādējādi nav sagaidāms, ka montelukasts būtiski izmainītu metabolismu zālēm, kuras metabolizē šis enzīms (piemēram, paklitaksels, rosiglitazons un repaglinīds).

In vitro pētījumos tika konstatēts, ka montelukasts ir CYP 2C8 substrāts un mazākā mērā 2C9 un 3A4 substrāts. Klīniskos zāļu mijiedarbības pētījumos, lietojot montelukastu un gemfibrozilu (CYP 2C8 un 2C9 inhibitoru), gemfibrozils pastiprināja montelukasta sistēmisko iedarbību 4,4 reizes. Lietojot vienlaikus ar gemfibrozilu vai citiem spēcīgiem CYP 2C8 inhibitoriem, montelukasta devas pielāgošana ikdienā nav nepieciešama, taču ārstam jābūt informētam par palielinātu blakusparādību risku.

Pamatojoties uz in vitro datiem, nav sagaidāma klīniski būtiska zāļu mijiedarbība ar vājākiem CYP 2C8 inhibitoriem (piemēram, trimetoprimu). Montelukasta lietošana kopā ar itrakonazolu, stipru CYP 3A4 inhibitoru, neizraisīja ievērojamu montelukasta sistēmiskās iedarbības pastiprināšanos.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību vai embrija/augļa attīstību.

Ierobežoti dati no grūtniecības datu bāzēm neliecina par cēloņsakarību starp montelukasta lietošanu un malformāciju (t.i. locekļu defektu), par ko retos gadījumos ziņots pēcreģistrācijas perioda laikā visā pasaulē.

Monkasta grūtniecības periodā var lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Barošana ar krūti

Pētījumi ar žurkām liecināja, ka montelukasts izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav zināms, vai montelukasts/metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkam.

Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Monkasta var lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Monkasta neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr ir ziņots par miegainību vai reiboni.

Nevēlamās blakusparādības

Montelukasts ir izvērtēts sekojošos klīniskajos pētījumos:

10 mg apvalkotās tabletes aptuveni 4000 pieaugušiem un pusaudžiem astmas pacientiem, sākot no 15 gadu vecuma,

10 mg apvalkotās tabletes aptuveni 400 no 15 pieaugušiem un pusaudžiem astmas pacientiem, sākot no 15 gadu vecuma, ar sezonālo alerģisko rinītu,

5 mg košļājamās tabletes aptuveni 1750 bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem.

Klīniskos pētījumos bieži (≥1/100 līdz <1/10) saņemti ziņojumi, ka astmas slimniekiem, kuri ārstēti ar montelukastu, biežāk nekā ar placebo ārstētiem novērotas šādas ar zāļu lietošanu saistītas blakusparādības.

Orgānu sistēmas

Pieaugušie un pusaudži sākot no 15 gadu vecuma

(divi 12-nedēļu pētījumi; n=795)

Bērni vecumā no 6 līdz 14 gadiem

(viens 8-nedēļu pētījums; n=201)

(divi 56-nedēļu pētījumi; n=615)

Nervu sistēmas

traucējumi

galvassāpes

galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

sāpes vēderā

Ilgstošas terapijas klīniskajos pētījumos, kas ierobežotam skaitam pieaugušo pacientu ilga līdz pat 2 gadiem un pacientiem no 6 līdz 14 gadu vecumam ilga līdz pat 12 mēnešiem, drošības profils nemainījās.

Tabulā attēlotas nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, kas tika novērotas pēcreģistrācijas periodā, uzskaitītas zemāk dotajā tabulā, iedalot tās pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un specifiskajām blakusparādībām. Sastopamības biežuma kategorijas tika aprēķinātas, vadoties pēc atbilstošajiem klīniskajiem pētījumiem.

Orgānu sistēmas klasifikācija

Sastopamības biežuma kategorija*

Blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

augšējo elpceļu infekcija†

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

pastiprināta tendence uz asiņošanu

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp anafilakse

Ļoti reti

aknu eozinofīlā infiltrācija

Psihiskie traucējumi

Retāk

murgaini sapņi, tostarp nakts murgi, bezmiegs, mēnessērdzība, trauksme, uzbudinājums, tostarp agresīva uzvedība vai naidīgums, depresija, palielināta psihomotorā aktivitāte (tai skaitā aizkaitināmība, nemierīgums, tremors^§)

Reti

uzmanības traucējumi, atmiņas traucējumi

Ļoti reti

halucinācijas, domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība (suicidalitāte)

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

reibonis, miegainība, parestēzija/hipoestēzija, krampju lēkmes

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

sirdsklauves

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

deguna asiņošana

Ļoti reti

Churg-Strauss sindroms (CSS) (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

pulmonālā eozinofīlija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

caureja‡, slikta dūša‡, vemšana‡

Retāk

sausums mutē, dispepsija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

paaugstināts transamināžu līmenis serumā (AlAT, AsAT)

Ļoti reti

hepatīts (tostarp holestātisks, hepatocelulārs un jaukta tipa aknu bojājums)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

izsitumi‡

Retāk

zilumu veidošanās, nātrene, nieze

Reti

angioedēma

Ļoti reti

erythema nodosum, erythema multiforme

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

artralģija, mialģija, tostarp muskuļu krampji

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

drudzis‡

Retāk

astēnija/nogurums, savārgums, tūska

*Biežums: katrai blakusparādībai noteikts atbilstoši klīnisko pētījumu datubāzē ziņotajam biežumam: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000).

†Par šo nevēlamo blakusparādību ļoti bieži ziņots pacientiem, kuri lietoja montelukastu, kā arī ļoti bieži ziņots pacientiem, kuri klīniskajos pētījumos saņēma placebo.

‡ Par šīm nevēlamām blakusparādībām bieži ziņots pacientiem, kuri lietoja montelukastu, kā arī bieži ziņots pacientiem, kuri klīniskajos pētījumos saņēma placebo.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Ilgstošos astmas pētījumos pieaugušiem pacientiem montelukasts ir bijis nozīmēts 22 nedēļas ilgi devās līdz 200 mg/dienā un īsos pētījumos apmēram vienu nedēļu ilgi devās līdz 900 mg/dienā, šāda medikamenta dozēšana nav izraisījusi klīniski nozīmīgas blakusparādības.

Pēcreģistrācijas pieredzes laikā un klīnisko pētījumu ietvaros ir ziņots par akūtu pārdozēšanu, lietojot montelukastu. Tie ir ziņojumi par pieaugušajiem un bērniem, kuri lietojuši lielākas devas par 1000 mg (aptuveni 61 mg/kg 42 mēnešus vecam bērnam). Novērotās klīniskās un laboratoriskās atrades atbilda drošības profilam pieaugušajiem un bērniem. Lielākā daļa pārdozēšanas gadījumu neizraisīja nelabvēlīgas blakusparādības.

Pārdozēšanas simptomi

Biežāk novērotās blakusparādības atbilda montelukasta drošības profilam un tās bija sāpes vēderā, miegainība, slāpes, galvassāpes, vemšana un psihomotorā hiperaktivitāte.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Nav specifiskas informācijas par montelukasta pārdozēšanas terapiju. Nav zināms, vai montelukastu iespējams izvadīt, izmantojot peritoneālo vai hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Citas sistēmiski lietojamas zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai. Leikotriēnu receptoru antagonists, ATĶ kods: R03D C03

Darbības mehānisms

Cisteinilleikotriēni (LTC₄, LTD₄, LTE₄) ir spēcīgi iekaisuma eikozanoīdi, kas atbrīvojas no dažādām šūnām, arī tuklajām šūnām un eozinofīliem leikocītiem. Šie svarīgie astmu veicinošie mediatori saistās ar cisteinilleikotriēna (CysLT) receptoriem. CysLT 1. tipa (CysLT₁) receptori atrodas cilvēka elpceļos (arī elpceļu gludās muskulatūras šūnās un elpceļu makrofāgos) un uz citām iekaisuma gaitā iesaistītām šūnām (arī eozinofīliem leikocītiem un noteiktām mieloīdām cilmes šūnām). CysLT iesaistās astmas un alerģiska rinīta patoloģiskā fizioloģijā. Astmas gadījumā leikotriēnu mediēta ietekme ir bronhu sašaurināšanos, gļotu sekrēciju, asinsvadu caurlaidību un eozinofīlo leikocītu skaita palielināšanos. Alerģiska rinīta gadījumā CysLT atbrīvojas no deguna gļotādas pēc alergēna ietekmes gan ātra, gan vēlīna tipa reakcijas gadījumā un ir saistīti ar alerģiska rinīta simptomu rašanos. CysLT intranazāla ietekme palielina deguna elpceļu rezistenci un aizlikta deguna simptomus.

Farmakodinamiskā iedarbība

Montelukasts ir perorāli lietots, aktīvs līdzeklis, kas ar augstu afinitāti un selektivitāti saistās pie CysLT₁ receptoriem. Klīniskajos pētījumos montelukasts pat tik mazās devās kā 5 mg inhibēja inhalēta LTD₄ izraisītu bronhokonstrikciju. Bronhodilatācija tika novērota divu stundu laikā pēc lietošanas iekšķīgi. βeta-agonistu izraisītā bronhodilatācija papildina montelukasta izraisīto bronhodilatāciju. Ārstēšana ar montelukastu inhibēja gan agrīnās, gan vēlīnās fāzes antigēna izraisītu bronhokonstrikciju. Pieaugušajiem un bērniem montelukasts, salīdzinājumā ar placebo, samazināja eozinofīlo leikocītu daudzumu perifērajās asinīs. Atsevišķā pētījumā ārstēšana ar montelukastu, uzlabojot astmas kontroli, nozīmīgi samazināja eozinofīlos leikocītus elpceļos (noteikts krēpās) un perifērajās asinīs.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos pieaugušajiem montelukasts, lietots pa 10 mg vienu reizi dienā, pierādīja nozīmīgu rīta FEV₁ (forsētās izelpas tilpuma) (10,4%, salīdzinot ar 2,7% sākumā), izelpas maksimumplūsmas (PEFR) pirms pusdienām (24,5 l/ml salīdzinot ar 3,3 l/ml sākumā) uzlabošanos un nozīmīgi samazināja kopējo β-agonistu lietošanu (-26,1% salīdzinot ar-4,6 % sākumā). Ievērojami lielāks nekā ar placebo bija dienas un nakts astmas simptomu rādītāju uzlabojums, par ko ziņoja pacienti.

Pētījumi pieaugušajiem pierādīja montelukasta spēju papildināt inhalējamo kortikosteroīdu klīnisko iedarbību (attiecīgi FEV₁ izmaiņas %, salīdzinot ar sākumu, inhalējamais beklometazons plus montelukasts pret beklometazonu: 5,43% pret 1,04%; β-agonistu lietošana: -8,70% pret 2,64%). Salīdzinot ar inhalējamo beklametazonu (200 μg divas reizes dienā ar krājtelpu), montelukasts uzrādīja daudz straujāku sākotnējo atbildes reakciju, lai gan 12 nedēļu ilga pētījuma laikā beklometazons nodrošināja augstāku vidējo terapeitisko efektu (attiecīgi FEV₁ izmaiņas %, salīdzinot ar sākumu, montelukasts pret beklometazonu: 7,49% pret 13,3%; β-agonistu lietošana: -28,28% pret 43,89%). Tomēr liela daļa ar montelukastu ārstēto pacientu sasniedza klīniskos rezultātus, kas bija salīdzināmi ar beklometazona efektu (piemēram, 50% ar beklometazonu ārstēto pacientu sasniedza FEV₁ rādītāju uzlabošanos par 11% vai vairāk, salīdzinot ar sākuma rādītājiem, kamēr aptuveni 42% ar montelukastu ārstēto pacientu sasniedza to pašu atbildes reakcijas līmeni).

Tika veikts klīnisks pētījums, lai novērtētu montelukastu sezonāla alerģiska rinīta simptomātiskai ārstēšanai pieaugušiem un 15 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem ar astmu ar vienlaicīgi noritošu sezonālu alerģisku rinītu. Šajā pētījumā montelukasta 10 mg tabletes, ko lietoja reizi dienā, deva statistiski nozīmīgu uzlabošanos pēc Diennakts rinīta simptomu (Daily Rhinitis Symptoms) skalas, salīdzinot ar placebo. Diennakts rinīta simptomu skala ir vidējā dienas deguna simptomu (Daytime Nasal Symptoms) skalas vērtība (deguna aizlikuma, iesnu, šķaudīšanas, deguna niezes vidējais lielums) un nakts simptomu (deguna aizlikuma pēc pamošanās, grūtību aizmigt un pamošanās nakts laikā vidējā vērtība) vērtība. Pacientu un ārstu vispārējais alerģiska rinīta vērtējums bija ievērojami labāks, salīdzinājumā ar placebo. Šajā pētījumā astmas efektivitātes novērtējums nebija primārais mērķis.

8 nedēļas ilgā pētījumā bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem, montelukasts 5 mg vienu reizi dienā, salīdzinājumā ar placebo, nozīmīgi uzlaboja elpošanas funkciju (FEV1 8,71% v.s. 4,16% sākumā; pirms pusdienu PEFR 27,9 l/ml v.s. 17,8 l/ml sākumā) un samazināja β-agonistu lietošanu "vajadzības gadījumā" (-11,7% v.s. +8,2% sākumā).

12 nedēļu ilgā pētījumā pieaugušajiem tika pierādīta nozīmīga fiziskas slodzes izraisītu bronhospazmu (EIB) samazināšanās (maksimālā FEV₁ samazināšanās 22,33% montelukastam, salīdzinot ar 32,40% placebo grupā; laiks līdz atveseļojās ar 5% starpību no sākuma FEV₁ 44,22 min, salīdzinot ar 60,64 min). Šis efekts saglabājās visa 12 nedēļu pētījuma laikā. EIB samazināšanās tika pierādīta arī īsā pētījumā bērniem (maksimālā FEV₁ samazināšanās 18,27%, salīdzinot ar 26,11%; laiks līdz atveseļojās ar 5% starpību no sākuma FEV₁ 17,76 min, salīdzinot ar 27,98 min). Efekts abos pētījumos tika pierādīts, lietojot vienu devu dienā dozēšanas intervāla beigās.

Aspirīna jutīgiem astmas pacientiem, kuri vienlaikus lietoja inhalējamos un/vai iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus, ārstēšana ar montelukastu, salīdzinot ar placebo, nozīmīgi uzlaboja astmas kontroli (FEV₁ 8,55%, salīdzinot ar -1,74% sākuma stadijā, un kopējo β-agonistu lietošanas samazināšanās -27,78%, salīdzinot ar 2,09% sākuma stadijā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc lietošanas iekšķīgi montelukasts strauji uzsūcas. 10 mg apvalkotajai tabletei vidējā maksimālā plazmas koncentrācija (C_max) pieaugušajiem tiek sasniegta 3 stundu laikā (T_max) pēc lietošanas tukšā dūšā. Vidējā perorālā biopieejamība ir 64%. Parasts uzturs perorālo biopieejamību un C_max neietekmē. Klīniskajos pētījumos, kur 10  mg apvalkotās tabletes tika lietotas neatkarīgi no ēdienreizēm, tika pierādīts tā drošums un efektivitāte.

5 mg košļājamai tabletei C_max pieaugušajiem tiek sasniegts 2 stundu laikā pēc lietošanas tukšā dūšā.

Vidējā perorālā biopieejamība ir 73% un tā samazinās līdz 63% pēc standarta ēdienreizes.

Izkliede

Vairāk kā 99% montelukasta saistās ar plazmas olbaltumiem. Montelukasta līdzsvara koncentrācijas izkliedes tilpums ir aptuveni 8-11 litri. Pētījumi ar žurkām ar radioaktīvi iezīmētu montelukastu norādīja uz minimālu transportu caur hematoencefālo barjeru. Turklāt 24 stundas pēc devas ievadīšanas radioaktīvā materiāla koncentrācija visos pārējos audos bija minimāla.

Biotransformācija

Montelukasts tiek intensīvi metabolizēts. Pētījumos ar terapeitiskām devām montelukasta metabolītu koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī pieaugušajiem un bērniem nav nosakāma.

Citohroms P450 2C8 ir galvenais enzīms montelukasta metabolismā. Turklāt CYP 3A4 un 2C9 var būt neliela loma, lai gan tika konstatēts, ka itrakonazols, CYP 3A4 inhibitors, nemainīja montelukasta farmakokinētiskos rādītājus veseliem indivīdiem, kuri saņēma 10 mg monteluksta katru dienu. In vitro pētījumi ar cilvēka aknu mikrosomām apliecināja, ka terapeitiskās montelukasta koncentrācijas plazmā citohromus P450 3A4, 2C9, 1A2, 2A6, 2C19 un 2D6 neinhibē. Metabolītu ieguldījums montelukasta terapeitiskajā efektā ir minimāls.

Eliminācija

Montelukasta plazmas klīrenss veseliem pieaugušajiem ir vidēji 45 ml/min. Pēc radioaktīvi iezīmēta montelukasta devas lietošanas iekšķīgi, 5 dienu laikā fekālijās tika konstatēti 86% radioaktīvā materiāla, un <0,2% - urīnā. Ņemot vērā zināmo montelukasta perorālo biopieejamību, rezultāti norāda uz to, ka montelukasts un tā metabolīti izdalās galvenokārt ar žulti.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav veikti pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Tā kā montelukasts un tā metabolīti izdalās caur žulti, netiek prognozēts, ka būtu nepieciešama devu pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Nav datu par montelukasta farmakokinētiku pacientiem ar smagu aknu mazspēju (Child-Pugh skala >9).

Lietojot lielas montelukasta devas (20 un 60 reizes pārsniedzot ieteicamās devas pieaugušajiem), tika novērota teofilīna plazmas koncentrācijas samazināšanās. Šo efektu nenovēroja, ja lietoja ieteikto 10 mg devu dienā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksicitātes pētījumos dzīvniekiem tika novērotas pārejošas nelielas bioķīmiskas AlAT, glikozes, fosfora un triglicerīdu izmaiņas serumā. Toksicitātes pazīmes dzīvniekiem bija pastiprināta siekalu izdalīšanās, kuņģa-zarnu trakta simptomi, nekontrolējama izkārnījumu izdalīšanās un jonu līdzsvara traucējumi. Tos novēroja, lietojot devas, kas >17 reizes pārsniedza ar klīniskajām devām novēroto sistēmisko iedarbību. Pērtiķiem nevēlamās blakusparādības novēroja, lietojot devas 150 mg/kg/dienā (>232 reizes pārsniedza ar klīniskajām devām novēroto sistēmisko iedarbību). Pētījumos ar dzīvniekiem montelukasts neietekmēja fertilitāti vai reproduktīvo funkciju, lietojot devas, kas vairāk kā 24 reizes pārsniedza ar klīniskajām devām novēroto sistēmisko iedarbību. Žurku mātīšu fertilitātes pētījumos tika novērota neliela mazuļu ķermeņa masas samazināšanās, lietojot 200 mg/kg/dienā (>69 reizes pārsniedza sistēmisko iedarbību). Pētījumos ar trušiem biežāk tika novērota nepilnīga osifikācija, salīdzinot ar kontroles grupas dzīvniekiem, ja sistēmiskā iedarbība >24 reizes pārsniedza ar klīniskajām devām novēroto sistēmisko iedarbību. Žurkām patoloģijas netika novērotas. Montelukasts šķērso placentāro barjeru un izdalās dzīvnieku mātīšu pienā.

Netika novēroti nāves gadījumi, ja pelēm un žurkām perorāli ievadīja montelukasta nātrija reizes devas līdz pat 5000 mg/kg (attiecīgi 15000 mg/m² pelēm un 30000 mg/m² žurkām), kas ir maksimālā pārbaudītā deva. Šī deva 25000 reizes pārsniedz cilvēkiem rekomendēto dienas devu (pieņemot, ka pacienta ķermeņa masa ir 50 kg).

Tika noteikts, ka pelēm montelukasts nav fototoksisks UVA, UVB vai redzamajā gaismas spektrā, izmantojot devas līdz 500 mg/kg/dienā (aptuveni >200 reizes pārsniedz sistēmisko iedarbību).

Montelukasts nebija mutagēns in vitro un in vivo testos, ne arī tumorogēns grauzēju sugām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Pulverveida celuloze

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Hipromeloze (E464)

Titāna dioksīds (E171)

Talks

Propilēnglikols

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (OPA/Al/PVH//Al), iepakojuma lielumi: 7, 10, 14, 20, 28, 30, 49, 50, 56, 84, 90, 98, 100, 140 vai 200 apvalkotās tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10-0473

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 1. oktobris

Pārreģistrācijas datums: 2013. gada 3. jūlijā

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018