Mitomycin medac 20 mg pulveris un šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Mitomycinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
16-0013-04
16-0013
Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH, Germany
04-FEB-16
03-FEB-21
Recepšu zāles
20 mg
Pulveris un šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Mitomycin medac 20 mg pulveris un šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Mitomycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
• Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Mitomycin medac un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Mitomycin medac lietošanas
3. Kā lietot Mitomycin medac
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Mitomycin medac
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Mitomycin medac un kādam nolūkam to lieto
Mitomicīns ir zāles vēža ārstēšanai, proti, zāles, kas novērš vai ievērojami aizkavē aktīvo šūnu dalīšanos, dažādi ietekmējot to vielmaiņu. Citostatisko līdzekļu terapeitiskā lietošana vēža ārstēšanā ir pamatota ar faktu, ka viens no veidiem, kādā vēža šūnas atšķiras no parastajām šūnām organismā, ir šūnu dalīšanās ātruma palielināšanās to augšanas kontroles trūkuma dēļ.
Terapeitiskās indikācijas
Pielietošana urīnpūslī (intravezikāla pielietošana) recidīva novēršanai virspusēja urīnpūšļa vēža gadījumā pēc audu izņemšanas caur urīnizvadkanālu (transuretrāla rezekcija).
2. Kas Jums jāzina pirms Mitomycin medac lietošanas
Mitomicīnu drīkst ievadīt tikai, ja ir stingri nepieciešams, un tikai ārsts, kuram ir pieredze šāda veida terapijā.
Nelietojiet Mitomycin medac šādos gadījumos:
• ja Jums ir alerģija pret mitomicīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
• ja barojat bērnu ar krūti: ārstēšanas ar mitomicīnu laikā Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti;
• ja Jums ir urīnpūšļa sieniņas perforācija;
• ja Jums ir urīnpūšļa iekaisums (cistīts).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Mitomycin medac lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Īpaša piesardzība, lietojot Mitomycin medac, nepieciešama šādos gadījumos:
• ja Jums ir slikts vispārējais veselības stāvoklis;
• ja Jums ir plaušu, nieru vai aknu darbības traucējumi;
• ja Jums tiek veikta staru terapija;
• ja Jūs ārstē ar citiem citostatiskajiem līdzekļiem (vielas, kas kavē šūnu augšanu/dalīšanos);
• ja Jums ir teikts, ka ir Jums kaulu smadzeņu nomākums (kaulu smadzenes nespēj saražot Jums nepieciešamās asins šūnas), tas var pasliktināties (īpaši gados vecākiem cilvēkiem un gadījumā, ja ārstēšana ar mitomicīnu ir ilgstoša); kaulu smadzeņu nomākuma dēļ infekcija var saasināties un izraisīt letālas sekas;
• ja Jūs esat reproduktīvā vecumā, jo mitomicīns var ietekmēt Jūsu spēju radīt bērnus nākotnē.
Mitomicīns ir viela, kas var izraisīt būtiskas ģenētiskā materiāla pārmantojamības izmaiņas un arī izraisīt vēzi cilvēkiem.
Izvairieties no saskares ar ādu un gļotādām.
Bērni un pusaudži
Mitomicīna lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Citas zāles un Mitomycin medac
Intravezikāli lietota mitomicīna mijiedarbība ar citām zālēm nav zināma.
Iespējamā mijiedarbība sistēmiskas terapijas gadījumā
Citu ārstēšanas veidu (īpaši citu pretvēža zāļu, staru terapijas), kam arī ir kaitīga ietekme uz kaulu smadzenēm, gadījumā mitomicīna kaitīgā iedarbība uz kaulu smadzenēm var pastiprināties.
Kombinācijā ar kapmirtes (vinca) alkaloīdiem vai bleomicīnu (zāles, kas pieder citostatisko līdzekļu grupai) var pastiprināties kaitīgā ietekme uz plaušām.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem mitomicīnu un 5‑fluoracilu vai tamoksifēnu, ir ziņots par noteiktas nieru slimības veida (hemolītiski urēmiskais sindroms) riska paaugstināšanos.
Eksperimentos ar dzīvniekiem ir ziņots, ka ievadot kopā ar B6 vitamīnu, mitomicīna iedarbība zuda.
Ārstēšanas ar mitomicīnu laikā Jūs nedrīkstat vakcinēties ar dzīvajām vakcīnām, jo tas Jums var paaugstināt dzīvo vakcīnu izraisīto infekciju risku.
Mitomicīns var pastiprināt Adriamycin (doksorubicīns, zāles, kas pieder citostatisko līdzekļu grupai) kaitīgo ietekmi uz sirdi.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Mitomicīns var izraisīt iedzimtus ģenētiskus bojājumus un negatīvi ietekmēt embrija attīstību.
Jums nedrīkst iestāties grūtniecība ārstēšanas ar mitomicīnu laikā: ja Jums iestājas grūtniecība, ir jāsaņem ģenētiska konsultācija.
Jums nevajadzētu lietot mitomicīnu grūtniecības laikā. Ja esat grūtniece, ārsts izlems, vai Jums ir absolūtas indikācijas ārstēšanai ar mitomicīnu, un informēs Jūs par ārstēšanas kaitīgās ietekmes uz vēl nedzimušo bērnu risku.
Barošana ar krūti
Mitomicīns izdalās cilvēka pienā. Ārstēšanas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.
Fertilitāte/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Jums kā seksuāli nobriedušam pacientam ir jālieto kontracepcijas līdzekļi vai jāievēro seksuāla atturība ķīmijterapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās.
Mitomicīns var izraisīt iedzimtus ģenētiskus bojājumus. Vīriešiem, kas tiek ārstēti ar mitomicīnu, ieteicams nekļūt par tēvu ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc tās, kā arī konsultēties par spermas konservāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas mitomicīna terapijas izraisītās iespējamās neatgriezeniskās neauglības dēļ.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pat lietojot saskaņā ar norādījumiem, šīs zāles var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu un tādējādi pasliktināt Jūsu reakcijas laiku līdz pakāpei, kādā tas var negatīvi ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Īpaši tas attiecas uz lietošanu kopā ar alkoholu.
3. Kā lietot Mitomycin medac
Mitomicīnu drīkst ievadīt tikai veselības aprūpes speciālisti, kuriem ir pieredze šāda veida terapijā.
Mitomicīnu ir paredzēts ievadīšanai urīnpūslī (intravezikāla instilācija) pēc tā izšķīdināšanas.
Ārsts parakstīs devu, kas paredzēta tieši Jums.
Ja esat lietojis Mitomycin medac vairāk nekā noteikts
Ja nejaušības dēļ esat saņēmis lielāku devu, Jums var rasties tādi simptomi kā drudzis, slikta dūša, vemšana un asins sastāva izmaiņas. Ārsts var nozīmēt Jums balstterapiju, kas mazinās jebkurus radušos simptomus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Iespējamās blakusparādības pēc instilācijas urīnpūslī
Bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem):
• urīnpūšļa iekaisums (cistīts), ko var pavadīt asinis urīnpūslī/urīnā;
• sāpīga urinācija (dizūrija);
• bieža urinācija naktī (niktūrija);
• pārmērīgi bieža urinācija (polakiūrija);
• asins urīnā (hematūrija);
• lokāls urīnpūšļa sieniņas kairinājums;
• lokalizēti ādas izsitumi (lokāla eksantēma);
• alerģiski ādas izsitumi;
• ādas izsitumi, ko izraisīja saskare ar mitomicīnu (kontaktdermatīts);
• plaukstu un pēdu nejutīgums, pietūkums un sāpīgs apsārtums (plaukstu-pēdu eritēma);
Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
• izsitumi pa visu ķermeni (ģeneralizēta eksantēma).
Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
• urīnpūšļa iekaisums ar urīnpūšļa audu bojājumu (nekrotizējošs cistīts);
• alerģisks (eozinofils) urīnpūšļa iekaisums (cistīts);
• urīnceļu sašaurinājums (stenoze);
• samazināta urīnpūšļa ietilpība;
• kalcija nogulsnes urīnpūšļa sieniņā (urīnpūšļa sieniņas kalcifikācija);
• daļēja urīnpūšļa sieniņas audu pārveidošanās saistaudos (urīnpūšļa sieniņas fibroze);
• samazināts balto asins šūnu skaits (leikopēnija), kas paaugstina infekciju risku;
• samazināts trombocītu skaits (trombopēnija), kas izraisa zilumus un asiņošanu;
• sistēmiskas alerģiskas reakcijas;
• plaušu slimības, kas izpaužas kā elpas trūkums, sauss klepus un krekšķoša skaņa ieelpojot (intersticiāla plaušu slimība);
• paaugstināts aknu enzīmu līmenis (paaugstināts transamināžu līmenis);
• matu izkrišana (alopēcija);
• slikta dūša un vemšana;
• caureja;
• nieru slimība (nieru darbības traucējumi), kuras gadījumā izdalās ļoti maz urīna vai urīns neizdalās vispār;
• drudzis.
Iespējamās blakusparādības pēc ievadīšanas vēnā
Var rasties smaga alerģiska reakcija (simptomi var ietvert ģīboni, ādas izsitumus vai nātreni, niezi, lūpu, sejas un elpceļu pietūkumu ar apgrūtinātu elpošanu, samaņas zudumu) (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Var rasties smaga plaušu slimība, kas izpaužas kā elpas trūkums, sauss klepus un krekšķošas skaņas ieelpojot (intersticiāla pneimonija), kā arī smagi nieru darbības traucējumi, nieru slimība, kuras gadījumā izdalās ļoti maz urīna vai urīns neizdalās vispār utt.
Ja pamanāt kādu no iepriekš minētajām reakcijām, lūdzu, nekavējoties pastāstiet to savam ārstam, jo mitomicīna terapija ir jāpārtrauc.
Ļoti bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
• asins šūnu veidošanās kaulu smadzenēs nomākšana (kaulu smadzeņu nomākums);
• samazināts balto asins šūnu skaits (leikopēnija), kas paaugstina infekciju risku;
• samazināts trombocītu skaits (trombopēnija), kas izraisa zilumus un asiņošanu;
• slikta dūša un vemšana.
Bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem):
• plaušu slimības, kas izpaužas kā elpas trūkums, sauss klepus un krekšķoša skaņa ieelpojot (intersticiāla pneimonija);
• apgrūtināta elpošana (aizdusa), klepus, elpas trūkums;
• ādas izsitumi (eksantēma);
• alerģiski ādas izsitumi;
• ādas izsitumi, ko izraisīja saskare ar mitomicīnu (kontaktdermatīts);
• plaukstu un pēdu nejutīgums, pietūkums un sāpīgs apsārtums (plaukstu-pēdu eritēma);
• nieru slimības (nieru disfunkcija, nefrotoksicitāte, glomerulopātija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs), kuras gadījumā izdalās ļoti maz urīna vai urīns neizdalās vispār.
Mitomicīna injekcijas vai noplūdes apkārtējos audos gadījumā (ekstravazācija):
• saistaudu iekaisums (celulīts);
• audu bojāeja (audu nekroze).
Retāk sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem):
• gļotādu iekaisums (mukozīts);
• mutes gļotādu iekaisums (stomatīts);
• caureja;
• matu izkrišana (alopēcija);
• drudzis;
• ēstgribas zudums (anoreksija).
Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
• dzīvībai bīstama infekcija;
• asins saindēšanās (sepse);
• sarkano asins šūnu skaita samazināšanās šo šūnu patoloģiskas sabrukšanas dēļ (hemolītiskā anēmija);
• sirds mazspēja pēc iepriekšējas terapijas ar pretvēža zālēm (antraciklīnu);
• paaugstināts asinsspiediens plaušās, piemēram, kas izraisa elpas trūkumu, reiboni un ģīboni (plaušu hipertensija);
• slimība, kas ietver vēnu obstrukciju plaušās (plaušu vēnu okluzīva slimība);
• aknu slimība (aknu darbības traucējumi);
• paaugstināts aknu enzīmu līmenis (transamināzes);
• dzeltena ādas un acu baltumu krāsa (dzelte);
• slimība, kas ietver vēnu obstrukciju aknās (aknu vēnu okluzīva slimība);
• izsitumi pa visu ķermeni (ģeneralizēta eksantēma);
• īpašs nieru mazspējas veids (hemolītiski urēmiskais sindroms, HUS), ko raksturo hemolītiska anēmija, akūta nieru mazspēja un mazs trombocītu skaits;
• hemolītiskās anēmijas veids, ko izraisa faktori mazajos asinsvados (mikroangiopātiska hemolītiska anēmija, MAHA).
Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
• smaga alerģiska reakcija (simptomi var ietvert samaņas zaudēšanu, ādas izsitumus vai nātreni, niezi, lūpu, sejas un elpceļu pietūkumu ar apgrūtinātu elpošanu, samaņas zudumu).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Mitomycin medac
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc “EXP”/“Der. līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Pēc sagatavošanas zāles jālieto nekavējoties.
Sargāt sagatavoto šķīdumu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Mitomycin medac satur
• Aktīvā viela ir mitomicīns.
1 flakons ar pulveri intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai satur 20 mg mitomicīna. 1 ml intravezikāli lietojama šķīduma, kas iegūts pēc sagatavošanas ar 20 ml šķīdinātāja, satur 1 mg mitomicīna.
• Citas sastāvdaļas ir:
Pulveris intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai: urīnviela.
Šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai:
nātrija hlorīds un ūdens injekcijām.
Mitomycin medac ārējais izskats un iepakojums
Mitomycin medac ir pelēks līdz pelēcīgi zils pulveris.
Šķīdinātājs ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums.
Mitomycin medac pulveris un šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai (instilācijas komplekts) ir pieejams iepakojumos ar 1, 4, 5 vai 6 caurspīdīgiem stikla flakoniem (20 ml) ar pārklātu gumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu. Instilācijas komplekts intravezikālai instilācijai ietver arī 1, 4, 5 vai 6 polivinilhlorīda (PVH) maisiņus ar 20 ml tilpumu, kas satur 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu, un katetrus.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH
Theaterstr. 6
22880 Wedel
Vācija
Tel.: +49 4103 8006‑0
Fakss: +49 4103 8006‑100
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā, Zviedrijā:
Mitomycin medac
Vācijā:
mito‑medac
Itālijā, Portugālē:
Mitomicina medac
Rumānijā:
Mitomicină medac
Slovēnijā
Mitomicin medac
Lielbritānijā:
Mitomycin medac
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Devas
Pastāv daudzas mitomicīna intravezikālās lietošanas shēmas, kas atšķiras pēc lietotās mitomicīna devas, instilāciju biežuma un terapijas ilguma.
Ja vien nav norādīts citādi, mitomicīna deva ir 20 ‑ 40 mg mitomicīna, ko instilē urīnpūslī vienu reizi nedēļā. Var izmantot arī instilāciju shēmas ar instilāciju ik pēc divām nedēļām, vienu reizi mēnesī vai 3 mēnešos.
Speciālistam jānolemj par optimālo režīmu, biežumu un terapijas ilgumu katram pacientam individuāli.
Urīna pH jābūt augstākam par pH 6.
Intravezikāla šķīduma sagatavošana lietošanai
Izšķīdiniet vienu Mitomycin medac flakona saturu (līdzvērtīgs 20 mg mitomicīna) 20 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķidrumu.
Drīkst izmantot tikai caurspīdīgus šķīdumus.
Flakona saturs paredzēts tikai vienreizējai lietošanai/vienreizējai ievadīšanai. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Pēc sagatavošanas zāles jālieto nekavējoties.
Mitomycin medac nedrīkst lietot jauktām injekcijām. Citi šķīdumi injekcijai vai infūzijai jāievada atsevišķi.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Šķīdinātāja intravezikāla šķīduma pagatavošanai lietošanas norādījumi (instilācijas komplekts)
(1)
Atplēsiet ārējo aizsardzības pārklājumu un izņemiet maisiņu, kas satur 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu.
(2)
Atplēsiet otro aizsardzības pārklājumu, bet nenoņemiet to pilnībā! Tas līdz pat pēdējam brīdim aizsargās instilācijas sistēmas uzgali no piesārņošanās.
(3)
Noņemiet flakona un instilācijas sistēmas vāciņus. Turiet sagatavotu savākšanas maisiņu.
(4)
Turot flakonu vertikāli, iespiediet to stingri instilācijas sistēmas adapterī un vienreiz vai divreiz pagrieziet.
(5)
Stingri turot caurulīti (nevis flakonu) vertikālā stāvoklī, atveriet augšējo vārstu, lokot to virzienā uz aizmuguri un uz priekšu.
(6)
Iesūknējiet šķidrumu flakonā, bet nepiepildiet flakonu līdz galam.
(7)
Apvērsiet visu sistēmu. Turiet flakonu uz augšu un iesūknējiet gaisu. Izlaidiet izšķīdināto mitomicīnu instilācijas sistēmā. Nenoņemiet flakonu.
(8)
Turiet instilācijas sistēmu vertikāli. Tagad pilnībā noņemiet aizsardzības pārklājumu. Pievienojiet katetru sistēmai. Tagad nolauziet izolācijas mehānismu caurulītes daļā, lokot to virzienā uz aizmuguri un uz priekšu, un veiciet šķīduma instilāciju. Pēc instilācijas pabeigšanas atbrīvojiet katetru, izspiežot cauri gaisu. Turiet šķīdinātāja maisiņu saspiestu un kopā ar katetru pārvietojiet uz savākšanas maisiņu.
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Mitomycin medac 20 mg pulveris un šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs Mitomycin medac flakons satur 20 mg mitomicīna (Mitomycinum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Pulveris un šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Pulveris: pelēks līdz pelēki zils pulveris vai liofilizāts.
Šķīdinātājs: caurspīdīgs un bezkrāsains šķīdums.
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
Terapeitiskās indikācijas
Mitomycin medac ir paredzēts intravezikālai ievadīšanai recidīva novēršanai pieaugušiem pacientiem ar virspusēja urīnpūšļa karcinomu pēc transuretrālas rezekcijas.
Devas un lietošanas veids
Mitomycin medac drīkst ievadīt tikai ārsts, kuram ir pieredze šāda veida terapijā, un tikai, ja ir stingri indicēts.
Mitomycin medac ir paredzēts intravezikālai lietošanai pēc sagatavošanas.
Devas
Pastāv daudzas mitomicīna intravezikālās lietošanas shēmas, kas atšķiras pēc lietotās mitomicīna devas, instilāciju biežuma un terapijas ilguma.
Ja vien nav norādīts citādi, mitomicīna deva ir 20 ‑ 40 mg mitomicīna, ko instilē urīnpūslī vienu reizi nedēļā. Var izmantot arī instilāciju shēmas ar instilāciju ik pēc divām nedēļām, vienu reizi mēnesī vai 3 mēnešos. Speciālistam jālemj par optimālo shēmu, biežumu un terapijas ilgumu katram pacientam individuāli.
Urīna pH jābūt augstākam par pH 6.
Īpašas pacientu grupas
Devu jāsamazina pacientiem, kuri iepriekš saņēma plašu citostatisko terapiju, mielosupresijas gadījumā vai gados vecākiem pacientiem.
Pieejamie klīnisko pētījumu dati par mitomicīna lietošanu pacientiem ≥ 65 gadu vecumā nav pietiekami.
Zāles nedrīkst lietot pacientiem ar nieru mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Zāles nav ieteicamas lietošanai pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo šajā pacientu grupā trūkst efektivitātes un drošuma datu.
Pediatriskā populācija
Mitomicīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem nav pierādīta.
Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Mitomycin medac ir paredzēts intravezikālai instilācijai pēc izšķīdināšanas.
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Bērna barošana ar krūti.
Urīnpūšļa sieniņas perforācija.
Cistīts.
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Tā kā mitomicīns toksiski ietekmē kaulu smadzenes, citas mielotoksiskās terapijas (īpaši citi citostatiskie līdzekļi, staru terapija) jālieto ar īpašu piesardzību, lai samazinātu aditīvas mielosupresijas risku.
Ilgtermiņa terapija var izraisīt kumulatīvu kaulu smadzeņu toksicitāti. Kaulu smadzeņu nomākums var izpausties tikai pēc laika, izteiktāk pēc 4 – 6 nedēļām, uzkrājoties pēc ilgstošas lietošanas, un tādēļ bieži vien nepieciešama individuāla devas pielāgošana.
Gados vecākiem pacientiem bieži ir samazināta fizioloģiskā funkcionēšana, kaulu smadzeņu nomākums, kas var būt ilgstošs, tāpēc šajā pacientu grupā, ievadot mitomicīnu, jāievēro īpaša piesardzība, vienlaikus rūpīgi kontrolējot pacienta stāvokli.
Mitomicīns ir mutagēna un potenciāli kancerogēna viela cilvēkiem. Jāizvairās no saskares ar ādu un gļotādām.
Ar pamatslimību nesaistītu plaušu simptomu gadījumā, terapija nekavējoties jāpārtrauc. Plaušu toksicitāti var labi ārstēt ar steroīdiem.
Terapija nekavējoties jāpārtrauc arī, ja ir hemolīzes simptomi vai norādes uz nieru darbības traucējumiem (nefrotoksicitāte). Hemolītiski urēmiskajam sindromam (HUS: neatgriezeniska nieru mazspēja, mikroangiopātiska hemolītiska anēmija [MAHA sindroms] un trombocitopēnija) bieži vien ir letālas sekas.
Lietojot devas > 30 mg mitomicīna/m² ķermeņa virsmas laukuma, novēroja mikroangiopātisku hemolītisku anēmiju. Ieteicama rūpīga nieru darbības kontrole.
Jaunas atrades liecina, ka varētu būt piemērota izmēģinājuma terapija, izmantojot stafilokoku proteīnu A, lai izvadītu imūnos kompleksus, kuriem ir būtiska nozīme simptomu rašanās sākumā.
Ir ziņots par akūtu leikozi (dažos gadījumos pēc pirmsleikozes fāzes) un mielodisplastisku sindromu pacientiem, kuri vienlaicīgi ārstēti ar citiem pretaudzēju līdzekļiem.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Iespējamā mijiedarbība sistēmiskās terapijas gadījumā
Ir iespējama mielotoksiska mijiedarbība ar citiem kaulu smadzenēm toksiskas ārstēšanas veidiem (īpaši ar citiem citotoksiskiem līdzekļiem, staru terapiju).
Kombinācija ar kapmirtes (vinca) alkaloīdiem vai bleomicīnu var pastiprināt plaušu toksicitāti.
Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ievadīja mitomicīnu un 5‑fluoracilu vai tamoksifēnu, ir ziņots par paaugstinātu hemolītiski urēmiskā sindroma risku.
Eksperimentos ar dzīvniekiem piridoksīna hidrohlorīds (B6 vitamīns) izraisīja mitomicīna iedarbības zudumu.
Ārstēšanas ar mitomicīnu laikā nedrīkst vakcinēt ar dzīvajām vakcīnām, jo tas var paaugstināt dzīvo vakcīnu izraisīto infekciju risku.
Mitomicīns var pastiprināt doksorubicīna kardiotoksicitāti.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par mitomicīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Mitomicīnam ir mutagēna, teratogēna un kancerogēna iedarbība, un tādēļ tas var traucēt embrija attīstību.
Ārstēšanas ar mitomicīnu laikā sievietēm nedrīkst iestāties grūtniecība. Gadījumā, ja ārstēšanas laikā iestājusies grūtniecība, ir jānodrošina ģenētiska konsultācija.
Barošana ar krūti
Uzskata, ka mitomicīns izdalās cilvēka pienā. Tā pierādītās mutagēnās, teratogēnās un kancerogēnās iedarbības dēļ bērna barošana ar krūti ārstēšanas ar mitomicīnu laikā ir jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Seksuāli nobriedušiem pacientiem jālieto kontracepcijas līdzekļi vai jāievēro seksuāla atturība ķīmijterapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās.
Mitomicīns ir genotoksisks. Vīriešiem, kas tiek ārstēti ar mitomicīnu, ieteicams nekļūt par tēvu ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc tās, kā arī konsultēties par spermas konservāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas mitomicīna terapijas izraisītās iespējamās neatgriezeniskās neauglības dēļ.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pat lietojot saskaņā ar norādījumiem šīs zāles var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu un tādējādi pasliktināt reakcijas laiku līdz pakāpei, kādā tas var negatīvi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Īpaši tas attiecas uz lietošanu kopā ar alkoholu.
Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas zemāk pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Biežuma kategorijas definētas šādi:
ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Iespējamās blakusparādības intravezikālas terapijas laikā
Nevēlamas reakcijas var rasties vai nu no šķīduma intravezikālām instilācijām, vai pēc dziļas rezekcijas.
Visbiežāk sastopamās intravezikāli ievadīta mitomicīna nevēlamās blakusparādības ir alerģiskas ādas reakcijas lokālas eksantēmas veidā (piem., kontaktdermatīts, arī plaukstu-pēdu eritēmas veidā) un cistīts.
Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži
Reti
|
---|---|
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Bieži
Ļoti reti vai nav zināmi
|
Ja rodas cistīts, jāordinē simptomātiska ārstēšana ar lokāliem pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem. Vairumā gadījumu mitomicīna terapiju var turpināt, ja nepieciešams, samazinot devu. Ir ziņots par atsevišķiem alerģiska (eozinofila) cistīta gadījumiem, kura dēļ terapija jāpārtrauc.
Pēc intravezikālas ievadīšanas tikai neliels mitomicīna daudzums sasniedz sistēmisko asinsriti. Tomēr ļoti retos gadījumos ziņots par turpmāk minētajām sistēmiskām nevēlamām blakusparādībām.
Ļoti reti sastopamas iespējamās sistēmiskas nevēlamās blakusparādības pēc intravezikālas ievadīšanas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Leikocitopēnija, trombocitopēnija |
---|---|
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Intersticiāla plaušu slimība |
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Slikta dūša, vemšana, caureja |
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Transamināžu līmeņa paaugstināšanās |
Ādas un zemādas audu bojājumi | Alopēcija |
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Nieru darbības traucējumi |
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Drudzis |
Iespējamās blakusparādības sistēmiskas terapijas laikā
Sistēmiski ievadīta mitomicīna visbiežākās nevēlamās blakusparādības ir kuņģa-zarnu trakta simptomi, piemēram, slikta dūša un vemšana, kaulu smadzeņu nomākums ar leikopēniju un pārsvarā dominējoša trombopēnija. Kaulu smadzeņu nomākums rodas līdz pat 65 % pacientu.
Līdz pat 10% pacientu ir sagaidāma smaga orgānu toksicitāte intersticiālas pneimonijas vai nefrotoksicitātes veidā.
Mitomicīns ir potenciāli hepatotoksisks.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Ļoti bieži
Reti
|
---|---|
Imūnās sistēmas traucējumi | Ļoti reti
|
Sirds funkcijas traucējumi | Reti
|
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Bieži
Reti
|
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Ļoti bieži
Retāk
|
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Reti
|
Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži
Retāk
Reti
|
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Bieži
Reti
|
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Bieži
Retāk
|
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400. Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
Pārdozēšana
Pārdozēšanas gadījumā paredzama smaga mielotoksicitāte vai pat mieloftīze ar pilnīgu klīniskās iedarbības parādīšanos tikai pēc aptuveni 2 nedēļām.
Periods, līdz kuram leikocītu skaits samazinās līdz zemākajai vērtībai, var būt 4 nedēļas. Tāpēc gadījumā, ja ir aizdomas par pārdozēšanu, jāveic ilgstoša rūpīga hematoloģiska novērošana.
Tomēr līdz šim nav ziņots par nevienu intravezikāli ievadīta mitomicīna pārdozēšanas gadījumu.
Tā kā nav pieejams efektīvs antidots, katras ievadīšanas laikā ir jāievēro vislielākā piesardzība.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, citotoksisks antibiotisks līdzeklis un saistītās vielas, citi citotoksiski antibiotiski līdzekļi, ATĶ kods: L01DC03
Antibiotika mitomicīns ir citostatiskas zāles no alkilējošo līdzekļu grupas.
Mitomicīns ir antibiotisks līdzeklis ar pretaudzēju iedarbību, kas izolēts no Streptomyces caespitosus. Tas ir neaktīvā formā. Aktivizācija par trīs funkcionālo alkilējošo līdzekli notiek strauji, vai nu fizioloģiska pH apstākļos ar NADPH klātbūtni serumā, vai intracelulāri praktiski visās šūnās, izņemot smadzenes, jo mitomicīns nevar pārvarēt hematoencefālo barjeru. Visi trīs alkilējošie radikāļi izriet no kvinona, aziridīna un uretāna grupas. Darbības mehānismu galvenokārt nosaka DNS (mazākā mērā RNS) alkilēšana ar atbilstošu DNS sintēzes inhibīciju. DNS bojājumu pakāpe korelē ar klīnisko iedarbību un ir zemāka rezistentās šūnās nekā jutīgās šūnās. Tāpat kā lietojot citus alkilējošos līdzekļus, proliferējošās šūnas tiek bojātas vairāk nekā šūnas cikla miera fāzē (G0) esošās šūnas. Turklāt tiek atbrīvoti peroksīdu radikāļi, īpaši lielāku devu gadījumā, kas izraisa DNS pārrāvumus. Peroksīda radikāļu atbrīvošana ir saistīta ar orgāniem specifisku blakusparādību modeli.
Farmakokinētiskās īpašības
Pēc 10 – 20 mg/m² mitomicīna intravenozas ievadīšanas tika izmērīti 0,4 – 3,2 μg/ml maksimālie līmeņi plazmā. Bioloģiskais eliminācijas pusperiods ir īss – no 40 līdz 50 minūtēm. Līmenis serumā samazinās bieksponenciāli, strauji pirmo 45 minūšu laikā un daudz lēnāk pēc tam.
Pēc aptuveni 3 stundām līmenis serumā parasti ir zemāks par noteikšanas robežu. Metabolisms un eliminācija galvenokārt notiek aknās. Tādēļ augstas mitomicīna koncentrācijas ir konstatētas žultspūslī. Attiecībā uz elimināciju izdalīšanās caur nierēm ir maznozīmīga.
Intravezikālas terapijas laikā mitomicīns uzsūcas tikai nenozīmīgās devās. Tomēr sistēmisku iedarbību pilnībā izslēgt nevar.
Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumos ar dzīvniekiem mitomicīnam bija toksiska iedarbība uz visiem proliferējošiem audiem, īpaši kaulu smadzeņu šūnām un kuņģa-zarnu gļotādu, un tas nomāca spermatoģenēzi.
Mitomicīnam ir mutagēnas, kancerogēnas un teratogēnas īpašības, ko var pierādīt attiecīgos eksperimentālajos modeļos.
Injicējot ārpus vēnas vai ekstravazācijas apkārtējos audos gadījumā mitomicīns izraisa smagu nekrozi.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
Palīgvielu saraksts
Pulveris intravezikāla šķīduma pagatavošanai: urīnviela
Šķīdinātājs intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai: nātrija hlorīds un ūdens injekcijām.
Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
Uzglabāšanas laiks
Mitomycin medac, flakoni ar 20 mg mitomicīna un instilāciju komplekts
1 gads
Pēc sagatavošanas zāles jālieto nekavējoties.
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
Iepakojuma veids un saturs
Mitomycin medac ir iepakots caurspīdīgos stikla (I klase) flakonos ar fluorpolimēra pārklājuma brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.
Iepakojumi, kuros ir 1 flakons (20 ml), 1 PVH maiss ar 20 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma, katetri
Iepakojumi, kuros ir 4 flakoni (20 ml), 4 PVH maisi ar 20 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma, katetri
Iepakojumi, kuros ir 5 flakoni (20 ml), 5 PVH maisi ar 20 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma, katetri
Iepakojumi, kuros ir 6 flakoni (20 ml), 6 PVH maisi ar 20 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma, katetri
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Izšķīdiniet vienu Mitomycin medac flakona saturu (līdzvērtīgs 20 mg mitomicīna) 20 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķidrumu.
Drīkst izmantot tikai caurspīdīgus šķidrumus.
Flakona saturs paredzēts tikai vienreizējai lietošanai/vienreizējai ievadīšanai. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Sargāt sagatavoto šķīdumu no gaismas.
Mitomycin medac nedrīkst lietot jauktām injekcijām. Citi šķīdumi injekcijām vai infūzijām jāievada atsevišķi.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Šķīdinātāja intravezikāla šķīduma pagatavošanai lietošanas norādījumi (instilācijas komplekts)
(1)
Atplēsiet ārējo aizsardzības pārklājumu un izņemiet maisiņu, kas satur 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu.
(2)
Atplēsiet otro aizsardzības pārklājumu, bet nenoņemiet to pilnībā! Tas līdz pat pēdējam brīdim aizsargās instilācijas sistēmas uzgali no piesārņošanās.
(3)
Noņemiet flakona un instilācijas sistēmas vāciņus. Turiet sagatavotu savākšanas maisiņu.
(4)
Turot flakonu vertikāli, iespiediet to stingri instilācijas sistēmas adapterī un vienreiz vai divreiz pagrieziet.
(5)
Stingri turot caurulīti (nevis flakonu) vertikālā stāvoklī, atveriet augšējo vārstu, lokot to virzienā uz aizmuguri un uz priekšu.
(6)
Iesūknējiet šķidrumu flakonā, bet nepiepildiet flakonu līdz galam.
(7)
Apvērsiet visu sistēmu. Turiet flakonu uz augšu un iesūknējiet gaisu. Izlaidiet izšķīdināto mitomicīnu instilācijas sistēmā. Nenoņemiet flakonu.
(8)
Turiet instilācijas sistēmu vertikāli. Tagad pilnībā noņemiet aizsardzības pārklājumu. Pievienojiet katetru sistēmai. Tagad nolauziet izolācijas mehānismu caurulītes daļā, lokot to virzienā uz aizmuguri un uz priekšu, un veiciet šķīduma instilāciju. Pēc instilācijas pabeigšanas atbrīvojiet katetru, izspiežot cauri gaisu. Turiet šķīdinātāja maisiņu saspiestu un kopā ar katetru pārvietojiet uz savākšanas maisiņu.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
medac
Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH
Theaterstr. 6
22880 Wedel
Vācija
Tel.: +49 4103 8006-0
Fakss: +49 4103 8006-100
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
16-0013
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 04.02.2016
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2018