Mitomycin medac 1 mg/ml pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai vai intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Mitomycinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
16-0012-07
16-0012
Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH, Germany
04-FEB-16
03-FEB-21
Recepšu zāles
1 mg/ml
Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai vai intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Mitomycin medac 1 mg/ml pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai vai intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
Mitomycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
• Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Mitomycin medac un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Mitomycin medac lietošanas
3. Kā lietot Mitomycin medac
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Mitomycin medac
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Mitomycin medac un kādam nolūkam to lieto
Mitomicīns ir zāles vēža ārstēšanai, proti, zāles, kas novērš vai ievērojami aizkavē aktīvo šūnu dalīšanos, dažādi ietekmējot to vielmaiņu. Citostatisko līdzekļu terapeitiskā lietošana vēža ārstēšanā ir pamatota ar faktu, ka viens no veidiem, kādā vēža šūnas atšķiras no parastajām šūnām organismā, ir šūnu dalīšanās ātruma palielināšanās to augšanas kontroles trūkuma dēļ.
Terapeitiskās indikācijas
Mitomicīnu lieto vēža terapijā simptomu atvieglošanai (paliatīvā vēža terapija).
Intravenozais pielietojums
Ievadot intravenozi, zāles lieto monoķīmijterapijā (proti, ārstēšana tikai ar vienu aktīvo vielu) vai kombinētā citostatiskā ķīmijterapijā (proti, ārstēšana ar vairākām aktīvām vielām). Mitomicīns ir efektīvs šādu audzēju gadījumā:
• progresējošs zarnu vēzis (kolorektāla vēzis);
• progresējošs kuņģa vēzis (kuņģa vēzis);
• progresējošs un/vai metastātisks krūts vēzis (krūts dziedzera vēzis);
• progresējošs barības vada vēzis (barības vada vēzis);
• progresējošs dzemdes kakla vēzis (dzemdes kakla vēzis);
• nesīkšūnu plaušu vēzis (bronhu vēzis);
• progresējošs aizkuņģa dziedzera vēzis (aizkuņģa dziedzera vēzis);
• progresējoši galvas un kakla audzēji.
Intravezikālais pielietojums
Pielietošana urīnpūslī (intravezikāla pielietošana) recidīva novēršanai virspusēja urīnpūšļa vēža gadījumā pēc audu izņemšanas caur urīnizvadkanālu (transuretrāla rezekcija).
2. Kas Jums jāzina pirms Mitomycin medac lietošanas
Mitomicīnu drīkst ievadīt tikai, ja ir stingri nepieciešams, nepārtraukti kontrolējot asins ainu, un tikai ārsts, kuram ir pieredze šāda veida terapijā.
Nelietojiet Mitomycin medac šādos gadījumos:
• ja Jums ir alerģija pret mitomicīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
• ja barojat bērnu ar krūti: ārstēšanas ar mitomicīnu laikā Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti;
• sistēmiskas ievadīšanas gadījumā:
• ja Jums ir būtiski samazināts visa veida asins šūnu skaits (tai skaitā sarkano un balto asins šūnu, kā arī trombocītu [pancitopēnija]) skaits, vai izolēts balto asins šūnu (leikopēnija) vai trombocītu (trombocitopēnija) skaits;
• ja Jums ir nosliece uz asiņošanu (hemorāģiskā diatēze);
• akūtu infekciju gadījumā (slimība, ko izraisa patogēni);
• intravezikālas ievadīšanas gadījumā (pielietošana urīnpūslī):
• ja Jums ir urīnpūšļa sieniņas perforācija;
• ja Jums ir urīnpūšļa iekaisums (cistīts).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Mitomycin medac lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Īpaša piesardzība, lietojot Mitomycin medac, nepieciešama šādos gadījumos:
• ja Jums ir slikts vispārējais veselības stāvoklis;
• ja Jums ir plaušu, nieru vai aknu darbības traucējumi;
• ja Jums tiek veikta staru terapija;
• ja Jūs ārstē ar citiem citostatiskajiem līdzekļiem (vielas, kas kavē šūnu augšanu/dalīšanos);
• ja Jums ir teikts, ka ir Jums kaulu smadzeņu nomākums (Jūsu kaulu smadzenes nespēj saražot Jums nepieciešamās asins šūnas), tas var pasliktināties (īpaši gados vecākiem cilvēkiem un gadījumā, ja ārstēšana ar mitomicīnu ir ilgstoša); kaulu smadzeņu nomākuma dēļ infekcija var saasināties un izraisīt letālas sekas;
• ja Jūs esat reproduktīvā vecumā, jo mitomicīns var ietekmēt Jūsu spēju radīt bērnus nākotnē.
Mitomicīns ir viela, kas var izraisīt būtiskas ģenētiskā materiāla pārmantojamības izmaiņas un arī izraisīt vēzi cilvēkiem.
Izvairieties no saskares ar ādu un gļotādām.
Bērni un pusaudži
Mitomicīna lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Citas zāles un Mitomycin medac
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Citu ārstēšanas veidu (īpaši citu pretvēža zāļu, staru terapijas), kam arī ir kaitīga ietekme uz kaulu smadzenēm, gadījumā mitomicīna kaitīgā iedarbība uz kaulu smadzenēm var pastiprināties.
Kombinācijā ar kapmirtes (vinca) alkaloīdiem vai bleomicīnu (zāles, kas pieder citostatisko līdzekļu grupai) var pastiprināties kaitīgā ietekme uz plaušām.
Eksperimentos ar dzīvniekiem ir ziņots, ka ievadot kopā ar B6 vitamīnu, mitomicīna iedarbība zuda.
Ārstēšanas ar mitomicīnu laikā Jūs nedrīkstat vakcinēties ar dzīvajām vakcīnām, jo tas Jums var paaugstināt dzīvo vakcīnu izraisīto infekciju risku.
Mitomicīns var pastiprināt Adriamycin (doksorubicīns, zāles, kas pieder citostatisko līdzekļu grupai) kaitīgo ietekmi uz sirdi.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Mitomicīns var izraisīt iedzimtus ģenētiskus bojājumus un var negatīvi ietekmēt embrija attīstību.
Jums nedrīkst iestāties grūtniecība ārstēšanas ar mitomicīnu laikā: ja Jums iestājas grūtniecība, ir jāsaņem ģenētiska konsultācija.
Jums nevajadzētu lietot mitomicīnu grūtniecības laikā. Ja esat grūtniece, ārsts izlems, vai Jums ir absolūtas indikācijas ārstēšanai ar mitomicīnu, un informēs Jūs par ārstēšanas kaitīgās ietekmes uz vēl nedzimušo bērnu risku.
Barošana ar krūti
Mitomicīns izdalās cilvēka pienā. Ārstēšanas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.
Fertilitāte/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Jums kā seksuāli nobriedušam pacientam ir jālieto kontracepcijas līdzekļi vai jāievēro seksuāla atturība ķīmijterapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās.
Mitomicīns var izraisīt iedzimtus ģenētiskus bojājumus. Vīriešiem, kas tiek ārstēti ar mitomicīnu, ieteicams nekļūt par tēvu ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc tās, kā arī konsultēties par spermas konservāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas mitomicīna terapijas izraisītās iespējamās neatgriezeniskās neauglības dēļ.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pat lietojot saskaņā ar norādījumiem, šīs zāles var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu un tādējādi pasliktināt Jūsu reakcijas laiku līdz pakāpei, kādā tas var negatīvi ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Īpaši tas attiecas uz lietošanu kopā ar alkoholu.
3. Kā lietot Mitomycin medac
Mitomicīnu drīkst ievadīt tikai veselības aprūpes speciālisti, kuriem ir pieredze šāda veida terapijā.
Mitomicīnu ir paredzēts injekcijai vai infūzijai asinsvados (intravenoza lietošana) vai ievadīšanai urīnpūslī (intravezikāla instilācija) pēc tā izšķīdināšanas.
Ārsts parakstīs devu un ārstēšanas shēmu, kas paredzēta tieši Jums.
Pirms mitomicīna injekcijas vai infūzijas saņemšanas Jums ir ieteicams veikt asins analīzes, pārbaudīt plaušu, nieru un aknu darbību, lai izslēgtu jebkuru slimību, kas mitomicīna lietošanas laikā varētu pasliktināties.
Mitomicīna ievadīšanas laikā adatai jāpaliek asinsvadā. Ja adata iznāk no asinsvada vai kļūst vaļīga, vai zāles izplūst audos ārpus asinsvada (Jums var būt nepatīkama sajūta vai sāpes), nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai medmāsai.
Ja esat lietojis Mitomycin medac vairāk nekā noteikts
Ja nejaušības dēļ esat saņēmis lielāku devu, Jums var rasties tādi simptomi kā drudzis, slikta dūša, vemšana un asins sastāva izmaiņas. Jūsu ārsts var nozīmēt Jums balstterapiju, kas mazinās jebkurus radušos simptomus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Iespējamās blakusparādības pēc ievadīšanas vēnā
Var rasties smaga alerģiska reakcija (simptomi var ietvert ģīboni, ādas izsitumus vai nātreni, niezi, lūpu, sejas un elpceļu pietūkumu ar apgrūtinātu elpošanu, samaņas zudumu) (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Var rasties smaga plaušu slimība, kas izpaužas kā elpas trūkums, sauss klepus un krekšķošas skaņas ieelpojot (intersticiāla pneimonija), kā arī smagi nieru darbības traucējumi, nieru slimība, kuras gadījumā izdalās ļoti maz urīna vai urīns neizdalās vispār utt.
Ja pamanāt kādu no iepriekš minētajām reakcijām, lūdzu, nekavējoties pastāstiet to savam ārstam, jo mitomicīna terapija ir jāpārtrauc.
Ļoti bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
• asins šūnu veidošanās kaulu smadzenēs nomākšana (kaulu smadzeņu nomākums);
• samazināts balto asins šūnu skaits (leikopēnija), kas paaugstina infekciju risku;
• samazināts trombocītu skaits (trombopēnija), kas izraisa zilumus un asiņošanu;
• slikta dūša un vemšana.
Bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem):
• plaušu slimības, kas izpaužas kā elpas trūkums, sauss klepus un krekšķoša skaņa ieelpojot (intersticiāla pneimonija);
• apgrūtināta elpošana (aizdusa), klepus, elpas trūkums;
• ādas izsitumi (eksantēma);
• alerģiski ādas izsitumi;
• ādas izsitumi, ko izraisīja saskare ar mitomicīnu (kontaktdermatīts);
• plaukstu un pēdu nejutīgums, pietūkums un sāpīgs apsārtums (plaukstu-pēdu eritēma);
• nieru slimības (nieru disfunkcija, nefrotoksicitāte, glomerulopātija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs) ), kuras gadījumā izdalās ļoti maz urīna vai urīns neizdalās vispār.
Mitomicīna injekcijas vai noplūdes apkārtējos audos gadījumā (ekstravazācija):
• saistaudu iekaisums (celulīts);
• audu bojāeja (audu nekroze).
Retāk sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem):
• gļotādu iekaisums (mukozīts);
• mutes gļotādu iekaisums (stomatīts);
• caureja;
• matu izkrišana (alopēcija);
• drudzis;
• ēstgribas zudums (anoreksija).
Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
• dzīvībai bīstama infekcija;
• asins saindēšanās (sepse);
• sarkano asins šūnu skaita samazināšanās šo šūnu patoloģiskas sabrukšanas dēļ (hemolītiskā anēmija);
• sirds mazspēja pēc iepriekšējas terapijas ar pretvēža zālēm (antraciklīnu);
• paaugstināts asinsspiediens plaušās, piemēram, kas izraisa elpas trūkumu, reiboni un ģīboni (plaušu hipertensija);
• slimība, kas ietver vēnu obstrukciju plaušās (plaušu vēnu okluzīva slimība);
• aknu slimība (aknu darbības traucējumi);
• paaugstināts aknu enzīmu līmenis (transamināzes);
• dzeltena ādas un acu baltumu krāsa (dzelte);
• slimība, kas ietver vēnu obstrukciju aknās (aknu vēnu okluzīva slimība);
• izsitumi pa visu ķermeni (ģeneralizēta eksantēma);
• īpašs nieru mazspējas veids (hemolītiski urēmiskais sindroms, HUS), ko raksturo hemolītiska anēmija, akūta nieru mazspēja un mazs trombocītu skaits;
• hemolītiskās anēmijas veids, ko izraisa faktori mazajos asinsvados (mikroangiopātiska hemolītiska anēmija, MAHA).
Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
• smaga alerģiska reakcija (simptomi var ietvert samaņas zaudēšanu, ādas izsitumus vai nātreni, niezi, lūpu, sejas un elpceļu pietūkumu ar apgrūtinātu elpošanu, samaņas zudumu).
Iespējamās blakusparādības pēc instilācijas urīnpūslī
Bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem):
• urīnpūšļa iekaisums (cistīts), ko var pavadīt asinis urīnpūslī/urīnā;
• sāpīga urinācija (dizūrija);
• bieža urinācija naktī (niktūrija);
• pārmērīgi bieža urinācija (polakiūrija);
• asins urīnā (hematūrija);
• lokāls urīnpūšļa sieniņas kairinājums;
• lokalizēti ādas izsitumi (lokāla eksantēma);
• alerģiski ādas izsitumi;
• ādas izsitumi, ko izraisīja saskare ar mitomicīnu (kontaktdermatīts);
• plaukstu un pēdu nejutīgums, pietūkums un sāpīgs apsārtums (plaukstu-pēdu eritēma).
Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
• izsitumi pa visu ķermeni (ģeneralizēta eksantēma).
Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
• urīnpūšļa iekaisums ar urīnpūšļa audu bojājumu (nekrotizējošs cistīts);
• alerģisks (eozinofils) urīnpūšļa iekaisums (cistīts);
• urīnceļu sašaurinājums (stenozes);
• samazināta urīnpūšļa ietilpība;
• kalcija nogulsnes urīnpūšļa sieniņā (urīnpūšļa sieniņas kalcifikācija);
• daļēja urīnpūšļa sieniņas audu pārveidošanās saistaudos (urīnpūšļa sieniņas fibroze);
• samazināts balto asins šūnu skaits (leikopēnija), kas paaugstina infekciju risku;
• samazināts trombocītu skaits (trombopēnija), kas izraisa zilumus un asiņošanu;
• sistēmiskas alerģiskas reakcijas;
• plaušu slimības, kas izpaužas kā elpas trūkums, sauss klepus un krekšķoša skaņa ieelpojot (intersticiāla plaušu slimība);
• paaugstināts aknu enzīmu līmenis (paaugstināts transamināžu līmenis);
• matu izkrišana (alopēcija);
• slikta dūša un vemšana;
• caureja;
• nieru slimība (nieru darbības traucējumi), kuras gadījumā izdalās ļoti maz urīna vai urīns neizdalās vispār;
• drudzis.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400. Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Mitomycin medac
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu saturu no gaismas.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc “EXP”/“Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Pēc sagatavošanas zāles jālieto nekavējoties.
Sargāt sagatavoto šķīdumu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Mitomycin medac satur:
• aktīvā viela ir mitomicīns;
• cita sastāvdaļa ir urīnviela.
Viens flakons satur 2 mg, 10 mg, 20 mg, 40 mg mitomicīna.
Mitomycin medac ārējais izskats un iepakojums
Mitomycin medac ir pelēks līdz pelēcīgi zils pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai vai intravezikāla šķīduma pagatavošanai flakonā ar pārklātu gumijas aizbāzni un ar alumīnija vāciņu.
Katrs flakons satur 2, 10, 20 vai 40 mg mitomicīna.
Katrs Mitomycin medac iepakojums satur 1, 5 vai 10 flakonus.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
medac
Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH
Theaterstr. 6
22880 Wedel
Vācija
Tel.: +49 4103 8006-0
Fakss: +49 4103 8006-100
Šīs zāles reģistrētas EEZ dalībvalstīs ar šādiem nosaukumiem:
Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā:
Mitomycin medac
Itālijā, Portugālē:
Mitomicina medac
Rumānijā:
Mitomicină medac
Slovēnijā:
Mitomicin medac
Lielbritānijā:
Mitomycin medac
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2016.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Devas
Intravenoza ievadīšana
Citostatiskajā monoķīmijterapijā mitomicīnu parasti ievada intravenozi kā bolus injekcijas veidā.
Ieteicamās devas ir 10 – 20 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 6 – 8 nedēļām, 8 – 12 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 3 – 4 nedēļām vai 5 – 10 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 3 – 6 nedēļām atkarībā no izmantotās terapijas shēmas.
Kombinētajā terapijā deva ir ievērojami zemāka. Aditīva mielotoksicitātes riska dēļ nedrīkst novirzīties no ārstēšanas protokoliem bez pamatota iemesla.
Intravezikāla ievadīšana
Pastāv daudzas mitomicīna intravezikālās lietošanas shēmas, kas atšķiras pēc lietotās mitomicīna devas, instilāciju biežuma un terapijas ilguma.
Ja vien nav norādīts citādi, mitomicīna deva ir 40 mg mitomicīna, ko instilē urīnpūslī vienu reizi nedēļā. Var izmantot arī instilāciju shēmas ar instilāciju ik pēc divām nedēļām, vienu reizi mēnesī vai 3 mēnešos.
Speciālistam jānolemj par optimālo režīmu, biežumu un terapijas ilgumu katram pacientam individuāli.
Urīna pH jābūt augstākam par pH 6.
Šķīduma injekcijām vai infūzijām sagatavošana lietošanai
Mitomicīns 2 mg
Izšķīdiniet viena Mitomycin medac 2 mg flakona saturu 2 mililitros ūdens injekcijām, apvēršot flakonu.
Mitomicīns 10 mg
Izšķīdiniet viena Mitomycin medac 10 mg flakona saturu 10 mililitros ūdens injekcijām, apvēršot flakonu.
Mitomicīns 20 mg
Izšķīdiniet viena Mitomycin medac 20 mg flakona saturu 20 mililitros ūdens injekcijām, apvēršot flakonu.
Ja pulveris nekavējoties neizšķīst, atstājiet to istabas temperatūrā līdz pilnīgai izšķīšanai. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Šķīduma intravezikālai lietošanai sagatavošana lietošanai
Mitomicīns 2 mg
Izšķīdiniet Mitomycin medac 2 mg 10 – 20 flakonu saturu (līdzvērtīgs 20 – 40 mg mitomicīna) 20 – 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 10 mg
Izšķīdiniet Mitomycin medac 10 mg 2 – 4 flakonu saturu (līdzvērtīgs 20 – 40 mg mitomicīna) 20 – 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 20 mg
Izšķīdiniet Mitomycin medac 20 mg 1 – 2 flakonu saturu (līdzvērtīgs 20 – 40 mg mitomicīna) 20 – 40 mililitros sterila0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 40 mg
Izšķīdiniet vienu Mitomycin medac 40 mg flakona saturu (līdzvērtīgs 40 mg mitomicīna) 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Piezīmes
Pēc sagatavošanas zāles jālieto nekavējoties.
Drīkst izmantot tikai caurspīdīgus šķīdumus. Flakona saturs paredzēts tikai vienreizējai lietošanai/vienreizējai ievadīšanai. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina. Mitomycin medac nedrīkst lietot jauktām injekcijām. Citi šķīdumi injekcijai vai infūzijai jāievada atsevišķi.
Intravaskulārām injekcijām svarīgi ir izvairīties no ekstravazācijas.
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Mitomycin medac 1 mg/ml pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai vai intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs Mitomycin medac flakons satur 2 mg mitomicīna (Mitomycinum)
Katrs Mitomycin medac flakons satur 10 mg mitomicīna (Mitomycinum)
Katrs Mitomycin medac flakons satur 20 mg mitomicīna (Mitomycinum)
Katrs Mitomycin medac flakons satur 40 mg mitomicīna (Mitomycinum)
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai vai intravezikāli lietojama šķīduma pagatavošanai.
Pelēks līdz pelēki zils pulveris vai liofilizāts.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Mitomicīnu lieto paliatīvajā audzēju terapijā.
Intravenoza mitomicīna lietošana ir paredzēta kā monoķīmijterapija vai kombinēta citostatiskā ķīmijterapija pieaugušiem pacientiem ar:
progresējošu kolorektālu vēzi;
progresējošu kuņģa vēzi;
progresējošu un/vai metastātisku krūts dziedzera vēzi;
progresējošu barības vada vēzi;
progresējošu dzemdes kakla vēzi;
nesīkšūnu plaušu vēzi;
progresējošu aizkuņģa dziedzera vēzi;
progresējošiem galvas un kakla audzējiem.
Turklāt mitomicīns ir paredzēts intravezikālai ievadīšanai recidīva novēršanai pieaugušiem pacientiem ar virspusēju urīnpūšļa karcinomu pēc transuretrālas rezekcijas.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Mitomicīnu drīkst ievadīt tikai ārsti, kuriem ir pieredze šāda veida terapijā, un tikai, ja ir stingri indicēts, pastāvīgi kontrolējot hematoloģiskos rādītājus. Ir svarīgi, lai injekcija tiktu ievadīta intravenozi. Ja zāles injicē perivazāli, skartajā apgabalā var rasties plaša nekroze.
Ja vien nav noteikts citādi, mitomicīna devas ir šādas.
Intravenoza ievadīšana
Citostatiskajā monoķīmijterapijā mitomicīnu parasti ievada intravenozi bolus injekcijas veidā.
Ieteicamās devas ir 10 – 20 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 6 – 8 nedēļām, 8 – 12 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 3 – 4 nedēļām vai 5 ‑ 10 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 3 – 6 nedēļām atkarībā no izmantotās terapijas shēmas.
Kombinētajā terapijā deva ir ievērojami zemāka. Aditīva mielotoksicitātes riska dēļ nedrīkst novirzīties no ārstēšanas protokoliem bez pamatota iemesla.
Intravezikālā ievadīšana
Pastāv daudzas mitomicīna intravezikālās lietošanas shēmas, kas atšķiras pēc lietotās mitomicīna devas, instilāciju biežuma un terapijas ilguma.
Ja vien nav norādīts citādi, mitomicīna deva ir 40 mg mitomicīna, ko instilē urīnpūslī vienu reizi nedēļā. Var izmantot arī instilāciju shēmas ar instilāciju ik pēc divām nedēļām, vienu reizi mēnesī vai 3 mēnešos.
Speciālistam jālemj par optimālo shēmu, biežumu un terapijas ilgumu katram pacientam individuāli.
Urīna pH jābūt augstākam par pH 6.
Īpašas pacientu grupas
Deva jāsamazina pacientiem, kuri iepriekš saņēma plašu citostatisku terapiju, mielosupresijas gadījumā vai gados vecākiem pacientiem.
Pieejamie klīnisko pētījumu dati par mitomicīna lietošanu pacientiem ≥ 65 gadu vecumā nav pietiekami.
Zāles nedrīkst lietot pacientiem ar nieru mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Zāles nav ieteicamas pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo šajā pacientu grupā trūkst efektivitātes un drošuma datu.
Pediatriskā populācija
Mitomicīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, nav pierādīta.
Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Mitomycin ir paredzēts injekcijai vai infūzijai asinsvadā (intravenozai lietošanai), vai intravezikālai instilācijai pēc izšķīdināšanas. Ir piemērojama daļēja pielietošana.
Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām
• Mitomycin medac 20 mg nedrīkst lietot jauktām injekcijām.
• Citi šķīdumi injekcijai vai infūzijai jāievada atsevišķi.
• Ir svarīgi, lai injekcija tiktu ievadīta intravenozi.
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
• Bērna barošana ar krūti.
Sistēmiskajā terapijā
Absolūtas kontrindikācijas ir pancitopēnija, izolēta leikopēnija vai trombopēnija, hemorāģiskā diatēze un akūtas infekcijas.
Relatīvas kontrindikācijas ir ierobežojoši vai obstruktīvi plaušu ventilācijas traucējumi, nieru darbības traucējumi, aknu darbības traucējumi un/vai slikts vispārējais veselības stāvoklis. Īslaicīga saistība ar staru terapiju vai citām citostatiskām terapijām var būt papildu kontrindikācija.
Intravezikālajā terapijā
Urīnpūšļa sieniņas perforācija.
Cistīts.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Tā kā mitomicīns toksiski ietekmē kaulu smadzenes, citas mielotoksiskās terapijas (jo īpaši ar citiem citostatiskiem līdzekļiem, staru terapija) jālieto ar īpašu piesardzību, lai samazinātu aditīvas mielosupresijas risku.
Ir svarīgi, lai injekcijas tiktu ievadītas intravenozi. Ja zāles injicē perivazāli, skartajā apgabalā rodas plaša nekroze. Lai izvairītos no nekrozes, jāievēro šādi ieteikumi:
vienmēr injicējiet roku lielajās vēnās;
neinjicējiet tieši vēnā, bet gan caur stabilu un drošu pievienoto intravenozo infūzijas sistēmu;
pirms kanulas izņemšanas pēc centrālās venozās ievadīšanas skalojiet to dažas minūtes, izmantojot infūziju, lai izlaistu atlikušo mitomicīnu.
Ja rodas ekstravazācija, ieteicama tūlītēja lokāla dimetilsulfoksīda (DMSO 99 %) lietošana, kas jāatkārto ik pēc 4 – 8 stundām, kā arī sausu aukstu komprešu lietošana. Agrīnā stadijā (72 stundu laikā) jākonsultējas ar (plastikas) ķirurgu. B6 vitamīna 200 mg sistēmiska injekcija var būt lietderīga, lai veicinātu bojāto audu augšanu.
Ilgtermiņa terapija var izraisīt kumulatīvu kaulu smadzeņu toksicitāti. Kaulu smadzeņu nomākums var izpausties tikai pēc laika, izteiktāk pēc 4 – 6 nedēļām, uzkrājoties pēc ilgstošas lietošanas, un tādēļ bieži vien nepieciešama individuāla devas pielāgošana.
Gados vecākiem pacientiem bieži ir samazināta fizioloģiskā funkcionēšana, kaulu smadzeņu nomākums, kas var būt ilgstošs, tāpēc šajā pacientu grupā, ievadot mitomicīnu, jāievēro īpaša piesardzība, vienlaikus rūpīgi kontrolējot pacienta stāvokli.
Mitomicīns ir mutagēna un potenciāli kancerogēna viela cilvēkiem. Jāizvairās no saskares ar ādu un gļotādām.
Ar pamatslimību nesaistītu plaušu simptomu gadījumā terapija nekavējoties jāpārtrauc. Plaušu toksicitāti var labi ārstēt ar steroīdiem.
Terapija nekavējoties jāpārtrauc arī, ja ir hemolīzes simptomi vai norādes uz nieru darbības traucējumiem (nefrotoksicitāte). Hemolītiski urēmiskajam sindromam (HUS: neatgriezeniska nieru mazspēja, mikroangiopātiska hemolītiska anēmija [MAHA sindroms] un trombocitopēnija) bieži vien ir letālas sekas.
Lietojot devas > 30 mg mitomicīna/m² ķermeņa virsmas laukuma, novēroja mikroangiopātisku hemolītisku anēmiju. Ieteicama rūpīga nieru darbības kontrole.
Jaunas atrades liecina, ka varētu būt piemērota izmēģinājuma terapija, izmantojot stafilokoku proteīnu A, lai izvadītu imūnos kompleksus, kuriem ir būtiska nozīme simptomu rašanās sākumā.
Ir ziņots par akūtu leikozi (dažos gadījumos pēc pirmsleikozes fāzes) un mielodisplastisku sindromu pacientiem, kuri vienlaicīgi ārstēti ar citiem pretaudzēju līdzekļiem.
Ieteicamās pārbaudes un drošības pasākumi intravenozas ievadīšanas gadījumā:
pirms ārstēšanas uzsākšanas:
pilna asins aina;
plaušu funkcionālie testi, ja pastāv aizdomas par iepriekš esošu plaušu disfunkciju;
nieru funkcionālie testi, lai izslēgtu nieru mazspēju;
aknu funkcionālie testi, lai izslēgtu aknu mazspēju;
ārstēšanas laikā:
regulāra asins ainas kontrole;
rūpīga nieru darbības kontrole.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ir iespējama mielotoksiska mijiedarbība ar citiem kaulu smadzenēm toksiskas ārstēšanas veidiem (īpaši ar citiem citotoksiskiem līdzekļiem, staru terapiju).
Kombinācija ar kapmirtes (vinca) alkaloīdiem vai bleomicīnu var pastiprināt plaušu toksicitāti.
Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ievadīja mitomicīnu un 5-fluoracilu vai tamoksifēnu, ir ziņots par paaugstinātu hemolītiski urēmiskā sindroma risku.
Eksperimentos ar dzīvniekiem piridoksīna hidrohlorīds (B6 vitamīns) izraisīja mitomicīna iedarbības zudumu.
Ārstēšanas ar mitomicīnu laikā nedrīkst vakcinēt ar dzīvajām vakcīnām, jo tas var paaugstināt dzīvo vakcīnu izraisīto infekciju risku.
Mitomicīns var pastiprināt Adriamycin (doksorubicīna) kardiotoksicitāti.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Mitomicīns ir genotoksisks un var negatīvi ietekmēt embrija attīstību. Mitomicīnu grūtniecības laikā nedrīkst lietot. Ja pacientes grūtnieces ārstēšana ir vitāli nepieciešama, pacientei jāsniedz medicīniska konsultācija par kaitīgās ietekmes, kas saistīta ar ārstēšanu, risku bērnam.
Barošana ar krūti
Mitomicīns izdalās cilvēka pienā. Terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Ārstēšanas ar mitomicīnu laikā sievietēm nedrīkst iestāties grūtniecība. Gadījumā, ja ārstēšanas laikā iestājusies grūtniecība, ir jānodrošina ģenētiska konsultācija. Seksuāli nobriedušām pacientēm jālieto kontracepcijas līdzekļi vai jāievēro seksuāla atturība ķīmijterapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās.
Mitomicīns ir genotoksisks. Vīriešiem, kas tiek ārstēti ar mitomicīnu, ieteicams nekļūt par tēvu ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc tās, kā arī konsultēties par spermas konservāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas mitomicīna terapijas izraisītās iespējamās neatgriezeniskās neauglības dēļ.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pat lietojot saskaņā ar norādījumiem, šīs zāles var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu un tādējādi pasliktināt reakcijas laiku līdz pakāpei, kādā tas var negatīvi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Īpaši tas attiecas uz lietošanu kopā ar alkoholu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas turpmāk pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Biežuma kategorijas definētas šādi:
ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Sistēmiski ievadīta mitomicīna biežākās nevēlamās blakusparādības ir kuņģa-zarnu trakta simptomi, piemēram, slikta dūša un vemšana, kaulu smadzeņu nomākums ar leikopēniju un pārsvarā dominējoša trombopēnija. Kaulu smadzeņu nomākums rodas līdz pat 65 % pacientu. Tā kā iedarbība ilgstošas lietošanas gadījumā ir kumulatīva, kaulu smadzeņu nomākums bieži ir devu ierobežojošs.
Līdz pat 10% pacientu ir sagaidāma smaga orgānu toksicitāte intersticiālas pneimonijas vai nefrotoksicitātes veidā.
Mitomicīns ir potenciāli hepatotoksisks.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Ļoti bieži Kaulu smadzeņu nomākums, leikopēnija, trombocitopēnija Reti Dzīvībai bīstama infekcija, sepse, hemolītiska anēmija |
---|---|
Imūnās sistēmas traucējumi | Ļoti reti Smaga alerģiska reakcija |
Sirds funkcijas traucējumi | Reti Sirds mazspēja pēc iepriekšējas terapijas ar antraciklīniem |
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Bieži Intersticiāla pneimonija, aizdusa, klepus, elpas trūkums Reti Pulmonāla hipertensija, plaušu vēnu okluzīva slimība (pulmonary veno-occlusive disease, PVOD) |
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Ļoti bieži Slikta dūša, vemšana Retāk Mukozīts, stomatīts, caureja, anoreksija |
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Reti Aknu darbības traucējumi, paaugstināts transamināžu līmenis, dzelte, aknu vēnu okluzīva slimība (veno-occlusive liver disease, VOD) |
Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži Eksantēma, alerģiski ādas izsitumi, kontaktdermatīts, plaukstu-pēdu eritēma Retāk Alopēcija Reti Ģeneralizēta eksantēma |
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Bieži Nieru darbības traucējumi, kreatinīna paaugstināšanās serumā, glomerulopātija, nefrotoksicitāte Reti Hemolītiski urēmiskais sindroms (HUS) (parasti letāls), mikroangiopātiska hemolītiskā anēmija (MAHA sindroms) |
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Bieži Ekstravazācijas gadījumā: celulīts, audu nekroze Retāk Drudzis |
Iespējamās blakusparādības intravezikālas terapijas laikā
Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži
Reti
|
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Bieži
Ļoti reti
|
Ja rodas cistīts, jāordinē simptomātiska ārstēšana ar lokāliem pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem. Vairumā gadījumu mitomicīna terapiju var turpināt, ja nepieciešams, samazinot devu. Ir ziņots par atsevišķiem alerģiska (eozinofila) cistīta gadījumiem, kura dēļ terapija bija jāpārtrauc.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400. Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas gadījumā paredzama smaga mielotoksicitāte vai pat mieloftīze, ar pilnīgu klīniskās iedarbības parādīšanos tikai pēc aptuveni 2 nedēļām.
Periods, kura laikā leikocītu skaits samazinās līdz zemākajai vērtībai, var būt 4 nedēļas. Tāpēc jāveic ilgstoša rūpīga hematoloģiska novērošana.
Tomēr līdz šim nav ziņots par intravezikāli ievadīta mitomicīna pārdozēšanas gadījumiem.
Tā kā nav pieejams efektīvs antidots, katras zāļu ievadīšanas laikā ir jāievēro vislielākā piesardzība.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, citotoksiski antibiotiski līdzekļi un saistītās vielas, citi citotoksiski antibiotiski līdzekļi, ATĶ kods: L01DC03
Antibiotika mitomicīns ir citostatiskas zāles no alkilējošo līdzekļu grupas.
Mitomicīns ir antibiotisks līdzeklis ar pretaudzēju iedarbību, kas izolēts no Streptomyces caespitosus. Tas ir klātesošs neaktīvā formā. Aktivizācija par trīs funkcionālo alkilējošo līdzekli notiek strauji, vai nu fizioloģiska pH apstākļos ar NADPH klātbūtni serumā, vai intracelulāri praktiski visās šūnās, izņemot smadzenes, jo mitomicīns nevar pārvarēt hematoencefālo barjeru. Visi trīs alkilējošie radikāļi izriet no kvinona, aziridīna un uretāna grupas. Darbības mehānismu galvenokārt nosaka DNS (mazākā mērā RNS) alkilēšana ar atbilstošu DNS sintēzes inhibīciju. DNS bojājumu pakāpe korelē ar klīnisko iedarbību un ir zemāka rezistentās šūnās nekā jutīgās šūnās. Tāpat kā lietojot citus alkilējošos līdzekļus, proliferējošās šūnas tiek bojātas vairāk nekā šūnas cikla miera fāzē (G0) esošās šūnas. Turklāt tiek atbrīvoti peroksīdu radikāļi, īpaši lielāku devu gadījumā, kas izraisa DNS pārrāvumus. Peroksīda radikāļu atbrīvošana ir saistīta ar orgāniem specifisku blakusparādību modeli.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pēc 10 – 20 mg/m² mitomicīna intravenozas ievadīšanas tika izmērīti 0,4 – 3,2 μg/ml maksimālie līmeņi plazmā. Bioloģiskais eliminācijas pusperiods ir īss – no 40 līdz 50 minūtēm. Līmenis serumā samazinās bieksponenciāli, strauji pirmo 45 minūšu laikā un daudz lēnāk pēc tam.
Pēc aptuveni 3 stundām līmenis serumā parasti ir zemāks par noteikšanas robežu. Metabolisms un eliminācija galvenokārt notiek aknās. Tādēļ augstas mitomicīna koncentrācijas ir konstatētas žultspūslī. Attiecībā uz elimināciju izdalīšanās caur nierēm ir maznozīmīga.
Intravezikālas terapijas laikā mitomicīns uzsūcas tikai nenozīmīgās devās. Tomēr sistēmisku iedarbību pilnībā izslēgt nevar.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumos ar dzīvniekiem mitomicīnam bija toksiska iedarbība uz visiem proliferējošajiem audiem, jo īpaši kaulu smadzeņu šūnām un kuņģa-zarnu gļotādu, un tas nomāca spermatoģenēzi.
Mitomicīnam ir mutagēnas, kancerogēnas un teratogēnas īpašības, ko var pierādīt attiecīgos eksperimentālajos modeļos.
Injicējot ārpus vēnas vai ekstravazācijas apkārtējos audos gadījumā mitomicīns izraisa smagu nekrozi.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Urīnviela
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
Mitomycin medac flakoni ar 2 mg (10 mg, 20 mg, 40 mg) mitomicīna
2 gadi
Pēc sagatavošanas zāles jālieto nekavējoties.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu saturu no gaismas.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Mitomycin medac 2 mg:
Iepakojumi, kuros ir 1, 5 un 10 caurspīdīgi stikla (I klase) flakoni (6 ml) ar fluorpolimēra pārklājuma brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.
Mitomycin medac 10 mg:
Iepakojumi, kuros ir 1, 5 un 10 caurspīdīgi stikla (I klase) flakoni (10 ml) ar fluorpolimēra pārklājuma brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.
Mitomycin medac 20 mg:
Iepakojumi, kuros ir 1, 5 un 10 caurspīdīgi stikla (I klase) flakoni (20 ml) ar fluorpolimēra pārklājuma brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.
Mitomycin medac 40 mg:
Iepakojumi, kuros ir 1, 5 un 10 caurspīdīgi stikla (I klase) flakoni 50 ml ar fluorpolimēra pārklājuma brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Šķīduma injekcijām vai infūzijām sagatavošana lietošanai
Mitomicīns 2 mg
Izšķīdiniet viena Mitomycin medac 2 mg flakona saturu 2 mililitros ūdens injekcijām, apvēršot flakonu.
Ja pulveris nekavējoties neizšķīst, atstājiet to istabas temperatūrā līdz pilnīgai izšķīšanai. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 10 mg
Izšķīdiniet viena Mitomycin medac 10 mg flakona saturu 10 mililitros ūdens injekcijām, apvēršot flakonu.
Ja pulveris nekavējoties neizšķīst, atstājiet to istabas temperatūrā līdz pilnīgai izšķīšanai. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 20 mg
Izšķīdiniet viena Mitomycin medac 20 mg flakona saturu 20 mililitros ūdens injekcijām, apvēršot flakonu.
Ja pulveris nekavējoties neizšķīst, atstājiet to istabas temperatūrā līdz pilnīgai izšķīšanai. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Šķīduma intravezikālai lietošanai sagatavošana lietošanai
Mitomicīns 2 mg
Izšķīdiniet Mitomycin medac 2 mg 10 – 20 flakonu saturu (līdzvērtīgs 20 – 40 mg mitomicīna) 20 – 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 10 mg
Izšķīdiniet Mitomycin medac 10 mg 2 – 4 flakonu saturu (līdzvērtīgs 20 – 40 mg mitomicīna) 20 – 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 20 mg
Izšķīdiniet Mitomycin medac 20 mg 1 – 2 flakonu saturu (līdzvērtīgs 20 – 40 mg mitomicīna) 20 – 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Mitomicīns 40 mg
Izšķīdiniet vienu Mitomycin medac 40 mg flakona saturu (līdzvērtīgs 40 mg mitomicīna) 40 mililitros sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma. Flakona saturam jāizšķīst 2 minūšu laikā, izveidojot zili violetu caurspīdīgu šķīdumu.
Drīkst izmantot tikai caurspīdīgus šķīdumus.
Flakona saturs paredzēts tikai vienreizējai lietošanai/vienreizējai ievadīšanai.
Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Sargāt sagatavoto šķīdumu no gaismas.
Mitomycin medac nedrīkst lietot jauktām injekcijām. Citi šķīdumi injekcijai vai infūzijai jāievada atsevišķi.
Injicējot asinsvadā, svarīgi ir izvairīties no ekstravazācijas.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
medac
Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH
Theaterstr. 6
22880 Wedel
Vācija
Tel.: +49 4103 8006-0
Fakss: +49 4103 8006-100
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
16-0012
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2016. gada 4. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2016