Mirzaten 45 mg apvalkotās tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
04-0010-01
04-0010
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
02-FEB-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
45 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Mirzaten 30 mg apvalkotās tabletes
Mirzaten 45 mg apvalkotās tabletes
Mirtazapinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu,vai farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Mirzaten un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Mirzaten lietošanas
Kā lietot Mirzaten
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Mirzaten
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Mirzaten un kādam nolūkam tās lieto
Mirzaten pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā antidepresanti.
Mirzaten ārstē depresijas slimību pieaugušajiem.
Mirzaten sāks iedarboties pēc 1 līdz 2 nedēļām. Pēc 2 līdz 4 nedēļām Jūs sāksiet justies labāk. Ja pēc 2 līdz 4 nedēļām nejūtat uzlabojumu vai jūtaties sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu. Sīkāka informācija ir 3. punktā ar virsrakstu "Kad Jūs varat sagaidīt, ka jutīsieties labāk".
2. Kas Jums jāzina pirms Mirzaten lietošanas
Nelietojiet Mirzaten šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret mirtazapīnu vai kādu citu (6. punktā) minēto šo zāļu sastāvdaļu. Ja tas tā ir, tad pirms sākat lietot Mirzaten, Jums jāpastāsta par to savam ārstam, cik ātri vien iespējams.
ja Jūs lietojat vai nesen (iepriekšējo 2 nedēļu laikā) esat lietojis zāles, kuras sauc par monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Mirzaten lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Bērni un pusaudži
Mirzaten nevajadzētu lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, jo tā efektivitāte nav pierādīta. Tāpat Jums vajadzētu zināt, ka pacientiem jaunākiem par 18 gadiem ir paaugstināts blakusparādību risks, piemēram, suicīdi mēģinājumi, suicīdas domas un naidīgums (biežāk izteikta agresija, opozicionāra uzvedība un dusmas), ja viņi lieto šīs grupas zāles. Neskatoties uz minēto, iespējams, ka Jūsu ārsts ir izrakstījis Mirzaten pacientam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, jo viņš/viņa uzskata, ka tas ir labākais pacientam. Ja Jūsu ārsts ir izrakstījis Mirzaten pacientam jaunākam par 18 gadiem un Jūs vēlaties par to aprunāties, lūdzu griežaties pie sava ārsta. Jums ir jāinformē ārsts, ja pacientam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem un lieto Mirzaten, parādās iepriekš aprakstītie simptomi vai tie kļūst izteiktāki. Pie tam, vēl trūkst ilgstošu drošības datu par bērnu un jauniešu augšanu, nobriešanu, izziņas un uzvedības attīstību, lietojot Mirzaten. Bez tam šajā vecuma grupā lietojot mirtazapīnu biežāk tika novērots ievērojams svara pieaugums, salīdzinot ar pieaugušajiem.
Domas par pašnāvību un Jūsu depresijas pasliktināšanās
Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus sākat lietot pirmoreiz, jo nepieciešams laiks, parasti apmēram divas nedēļas, bet dažreiz vairāk, līdz zāles sāk iedarboties.
Šādas domas biežāk var rasties,
ja jau iepriekš Jums bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;
ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniski pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts pašnāvnieciskas uzvedības risks ir pieaugušajiem, kas jaunāki par 25 gadiem, un kuri psihisku traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.
Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu.
Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju vai trauksmi un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi Jums pasaka, ja viņiem šķiet, ka jūsu depresīvie traucējumi vai trauksme pastiprinās, vai arī ja viņiem rodas bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā.
Īpaša piesardzība lietojot Mirzaten arī ir nepieciešama
Ja Jums ir vai kādreiz ir bijis sekojošais:
Ja kāds no aprakstītajiem stāvokļiem attiecas uz Jums, tad pirms sākat lietot Mirzaten, Jums jāpastāsta par to savam ārstam, ja tas nav iepriekš izdarīts.
krampju lēkmes (epilepsija). Ja Jums parādās krampju lēkmes vai jau esošās kļūst biežākas, pārtrauciet Mirzaten lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;
aknu slimības, piemēram, dzelte. Ja Jums parādās dzelte, pārtrauciet Mirzaten lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;
nieru slimības;
sirds slimības vai pazemināts asinsspiediens;
šizofrēnija. Ja psihiskie simptomi, piemēram, paranoīdas domas, rodas biežāk vai ir nopietnāki, tūlīt pat sazinieties ar savu ārstu;
maniakālā depresija (pacilāts garastāvoklis, paaugstināta aktivitāte pārmaiņus ar nomākuma periodiem). Ja Jūs sākat justies īpaši pacilāti vai pārāk uzbudināti, pārtrauciet Mirzaten lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;
cukura diabēts (Jums iespējams vajag palielināt savu insulīna vai cita pretdiabēta līdzekļa devu);
acu saslimšanas, tādas, kur ir paaugstināts intraokulārais spiediens (glaukoma);
urinācijas traucējumi prostatas palielināšanās rezultātā;
noteiktas sirds slimības, kas var mainīt Jūsu sirds ritmu, nesena sirdslēkme, sirds mazspēja vai noteiktu zāļu lietošana, kas var ietekmēt sirds ritmu.
Ja Jums parādās infekcijas pazīmes, tādas kā neizskaidrojams drudzis, kakla iekaisums, mutes gļotādas čūlas.
Jums nekavējoties jāgriežas pie sava ārsta, lai viņš veiktu Jums asins analīzes.
Retos gadījumos šīs pazīmes var liecināt par asins šūnu attīstības traucējumiem kaulu smadzenēs. Lai gan reti, šie simptomi visbiežāk parādās pēc 4-6 nedēļām pēc ārstēšanās uzsākšanas.
Ja Jūs esat gados vecāks pacients. Jūs varat būt jutīgāks pret antidepresantu blakusparādībām.
Citas zāles un Mirzaten
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jūs nedrīkstat lietot Mirzaten vienlaikus ar
monoaminooksidāzes (MAO) inhibitoriem, kā arī vēl divas nedēļas pēc to lietošanas pārtraukšanas. MAO inhibitori, piemēram, ir moklobemīds, tranilcipromīns (abi ir antidepresanti) un selegelīns (lieto Parkinsona slimības ārstēšanai).
Jāievēro piesardzība, kad lieto Mirzaten kombinācijā ar:
antidepresantiem, piemēram, SSAI, venlafaksīnu un L-triptofānu vai triptāniem (lieto migrēnas ārstēšanai), tramadolu (pretsāpju līdzeklis), linezolīdu (antibiotisks līdzeklis), litija preparātiem (lieto dažu garīgo slimību ārstēšanai), metilēnzilo (lieto lai ārstētu augsto methemoglobīna līmeni asinīs) un asinszāles (Hypericum perforatum) preparātiem (augu preparāts depresijas ārstēšanai). Ļoti retos gadījumos Mirzaten lietošana vai tā lietošana kombinācijā ar šīm zālēm var izraisīt tā saukto serotonīnerģisko sindromu. Dažas no šā sindroma pazīmēm ir neizskaidrojams drudzis, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, caureja, (nekontrolējamas) muskuļu kontrakcijas, drebuļi, pastiprināti refleksi, nemierīgums, garastāvokļa pārmaiņas, bezsamaņa. Ja Jums parādās šāda simptomu kombinācija, nekavējoties pastāstiet to savam ārstam.
antidepresantu nefazodonu. Tas var palielināt Mirzaten daudzumu Jūsu asinīs. Informējiet savu ārstu, ja lietojiet šīs zāles. Iespējams būs nepieciešams samazināt Mirzaten devu, savukārt pārtraucot lietot nefazodonu, Mirzaten devu vajadzēs palielināt.
zāles trauksmes vai bezmiega ārstēšanai, piemēram, benzodiazepīni;
zāles šizofrēnijas ārstēšanai, piemēram, olanzapīns;
pretalerģijas zāles, piemēram, cetirizīns;
stipras pretsāpju zāles, piemēram, morfijs;
Šo zāļu kombinācija ar Mirzaten var palielināt šo zāļu izraisīto miegainību.
zāles infekciju ārstēšanai: zāles pret bakteriālām infekcijām (piemēram, eritromicīns), zāles pret sēnīšu infekcijām (piemēram, ketokonazols) un zāles pret HIV/AIDS (piemēram, HIV proteāzes inhibitori), un zāles kunģa čūlu ārstēšanai (piemēram, cimetidīns);
Šo zāļu kombinācija ar Mirzaten var palielināt Mirzaten daudzumu Jūsu asinīs. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat šīs zāles. Var būt nepieciešams samazināt Mirzaten devu, vai arī, pēc šo zāļu lietošanas pārtraukšanas, to atkal palielināt.
zāles pret epilepsiju, tādas kā karbamazepīns un fenitoīns;
zāles pret tuberkulozi, tādas kā rifampicīns.
Kombinācijā ar Mirzaten šīs zāles var samazināt Mirzaten koncentrācijas līmeni asinīs. Informējiet savu ārstu, ja lietojiet šīs zāles. Iespējams būs nepieciešams palielināt Mirzaten devu, savukārt pārtraucot lietot iepriekšminētās zāles, Mirzaten devu vajadzēs samazināt.
zāles pret asins recekļu (trombu) veidošanos, tādas kā varfarīns.
Mirzaten var pastiprināt varfarīna iedarbību. Informējiet savu ārstu, ja lietojiet šīs zāles. Šādas kombinācijas gadījumā ir ieteicams, ka Jūsu ārsts rūpīgi kontrolētu Jūsu asins analīzes.
Mirzaten kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Jūs varat kļūt miegaini, ja dzerat alkoholu laikā, kad lietojat Mirzaten.
Labāk ir alkoholiskus dzērienus nelietot.
Mirzaten var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ierobežotā pieredze par Mirzaten lietošanu grūtniecēm par palielinātu risku neliecina, tomēr, lietojot preparātu grūtniecības laikā, ir jāievēro piesardzība.
Ja Jūs lietojat Mirzaten, un Jums iestājas grūtniecība vai Jūs plānojat grūtniecību, jautājiet ārstam, vai Jūs varat turpināt Mirzaten lietošanu. Ja Mirzaten lietojat pirms dzemdībām vai īsi pirms tām, Jūsu bērns ir jānovēro vai nerodas iespējamas blakusparādības.
Lietojot līdzīgas zāles (selektīvus serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus-SSAI) grūtniecības laikā, var paaugstināties nopietnu veselības traucējumu risks jaundzimušajiem, ko sauc pa jaundzimušo persistējošu plaušu hipertensiju (JPPH). Tās gadījumā jaundzimušais elpo ātrāk un viņam ir zilgana ādas krāsa. Šie simptomi parasti rodas pirmo 24 stundu laikā pēc zīdaiņa dzimšanas. Nekavējoties sazinieties ar savu vecmāti un/vai ārstu minēto simptomu rašanās gadījumā.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Mirzaten var pazemināt Jūsu uzmanību un koncentrēšanās spēju. Pārliecinieties vai šīs spējas nav pazeminājušās, pirms vadīt transportlīdzekli vai strādāt ar mehānismiem. Ja ārsts ir izrakstījis Mirzaten pacientam vecumā līdz 18 gadiem, pirms dalības ceļu satiksmē (piemēram, ar velosipēdu) pārliecinieties vai nav ietekmēta koncentrēšanās spēja un uzmanība.
Mirzaten satur laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Mirzaten
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Cik daudz jālieto
Ieteicamā sākuma deva ir 15 vai 30 mg dienā. Pēc dažām dienām Jūsu ārsts var devu paaugstināt, lai sasniegtu Jums atbilstošāko dienas devu (parasti starp 15 un 45 mg dienā). Parasti deva ir vienāda visos vecumos. Tomēr, ja Jūs esat gados vecāka persona vai Jums ir nieru vai aknu slimības, ārsts var devu piemērot tieši Jums.
Kad jālieto Mirzaten
Lietojiet Mirzaten katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Mirzaten vislabāk ir lietot vienā reizē, pirms gulētiešanas. Tomēr Jūsu ārsts var ieteikt Mirzaten devu sadalīt – lietot no rīta un vakarā pirms gulētiešanas. Lielākā devas daļa ir jālieto pirms gulētiešanas.
Tabletes jālieto iekšķīgi. Jums nozīmētā Mirzaten deva jānorij bez sakošļāšanas uzdzerot ūdeni vai kādu sulu.
Kad Jūs varat sagaidīt, ka jutīsieties labāk
Parasti Mirzaten iedarbību sāk just pēc 1-2 nedēļām, bet no 2. līdz 4. nedēļai kopš lietošanas sākuma Jums vajadzētu sajust stāvokļa uzlabošanos. Ir ļoti svarīgi, lai Jūs pirmo nedēļu ārstēšanas laikā ar savu ārstu kopīgi apspriestu Mirzaten iedarbību:
Pēc 2-4 nedēļas ilga terapijas kursa Jums vajadzētu apspriest ar savu ārstu sasniegtos ārstēšanas rezultātus.
Ja ārstēšanās efekts nav bijis pietiekams, ārsts var noteikt augstākas devas. Pēc nākošajām 2-4 nedēļām ārstēšanas rezultāti ar ārstu jāapspriež atkal.
Parasti, lai izzustu depresijas simptomi, Mirzaten jālieto 4-6 mēnešus.
Ja esat lietojis Mirzaten vairāk nekā noteikts
Ja Jūs vai kāds cits ir lietojis pārāk daudz Mirzaten, nekavējoties zvaniet ārstam.
Parasti iespējamās Mirzaten pārdozēšanas pazīmes (ja tabletes nav lietotas kopā ar citām zālēm vai alkoholu) ir miegainība, dezorientācija un sirdsdarbības paātrināšanās. Pārdozēšanas simptomi var būt sirds ritma izmaiņas (ātra, neregulāra sirdsdarbība) un/vai ģībonis, kas var liecināt par dzīvību apdraudošu stāvokli, zināmu kā Torsades de Pointes.
Ja esat aizmirsis lietot Mirzaten
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jums ir paredzēts lietot Mirzaten kā vienreizēju dienas devu
un esat aizmirsis to lietot, nelietojiet izlaisto devu. Vienkārši izlaidiet šo devu. Lietojiet nākamo devu parastajā laikā.
Ja paredzēts dienas devu lietot divas reizes dienā
ja izlaista rīta deva, vienkārši lietojiet to kopā ar vakara devu.
ja izlaista vakara deva, nepievienojiet to nākamā rīta devai; vienkārši izlaidiet šo devu un turpiniet lietot parastās rīta un vakara devas.
ja aizmirstas abas devas, necentieties papildus lietot abas izlaistās tabletes. Izlaidiet abas devas un turpiniet nākamajā dienā lietot parastās rīta un vakara devas.
Ja Jūs pārtraucat lietot Mirzaten
Pārtrauciet lietot Mirzaten tikai pēc konsultēšanās ar savu ārstu.
Ja Jūs pārtrauksiet lietošanu pārāk ātri, depresija var atgriezties. Ja Jūs sākat justies labāk, konsultējieties ar savu ārstu. Jūsu ārsts nolems, kad ārstēšana jāpārtrauc.
Pēkšņi nepārtrauciet Mirzaten lietošanu, pat ja Jūsu depresija ir mazinājusies. Ja Jūs pēkšņi pārtrauksiet Mirzaten lietošanu, Jums var rasties slikta dūša, reibonis, uzbudinājums vai trauksme un galvassāpes.
No šiem simptomiem var izvairīties, pārtraucot lietošanu pakāpeniski. Jūsu ārsts Jums pastāstīs, kā pakāpeniski samazināt devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums parādās kāda no šādām nopietnām blakusparādībām, pārtrauciet mirtazapīna lietošanu un nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
pacilātības sajūta vai emocionāls uzbudinājums (mānija)
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
acu ābolu un ādas dzeltenīga nokrāsa; tā var liecināt par aknu darbības traucējumiem (dzelte)
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
infekcijas pazīmes, piemēram, pēkšņa, neizskaidrojama, augsta temperatūra, iekaisis kakls un čūlas mutes dobumā (agranulocitoze). Retos gadījumos mirtazapīns var izraisīt asins šūnu veidošanās traucējumus (kaulu smadzeņu nomākumu). Dažiem cilvēkiem samazinās spēja pretoties infekcijām, jo mirtazapīns var izraisīt īslaicīgu balto asins šūnu skaita samazināšanos (granulocitopēniju). Retos gadījumos mirtazapīns var izraisīt arī sarkano un balto asins šūnu, kā arī trombocītu skaita samazināšanos (aplastisko anēmiju), trombocītu skaita samazināšanos (trombocitopēniju) vai balto asins šūnu skaita palielināšanos (eozinofīliju).
epilepsijas lēkme (krampji)
tādu simptomu kombinācija kā neizskaidrojams drudzis, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, caureja, (nekontrolējama) muskuļu saraušanās, trīce, pārāk aktīvi refleksi, nemiers, garastāvokļa izmaiņas, bezsamaņa un pastiprināta siekalošanās. Ļoti retos gadījumos tās var būt serotonīna sindroma pazīmes.
domas par pašnāvību vai kaitējuma nodarīšanu sev
smagas ādas reakcijas (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze)
Citas iespējamās mirtazapīna lietošanas blakusparādības ir:
Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
pastiprināta ēstgriba un pieaugošs ķermeņa svars
vairāk vai mazāk izteikta miegainība
galvassāpes
sausa mute
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
letarģija
reibonis
drebulis vai trīce
slikta dūša
caureja
vemšana
aizcietējums
izsitumi vai ādas apsārtumi (eksantēma)
sāpes locītavās (artraļģija) vai muskuļos (miaļģija)
muguras sāpes
reiboņi vai ģībonis, ja Jūs strauji pieceļaties no guļus vai sēdus stāvokļa (ortostatiskā hipotensija)
pietūkums (tipiski potīšu rajonā vai pēdu pietūkums) šķidruma uzkrāšanās rezultātā (tūska)
nogurums
spilgti sapņi
apjukums
trauksmes sajūta
miega traucējumi
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
neparastas ādas sajūtas, piemēram, dedzināšana, dzeloša sajūta, pulsējoša sajūta vai tirpšana (parestēzija)
“nemierīgu” kāju sindroms
ģīboņi (sinkope)
nejutīguma sajūta mutē (orāla hipoestēzija)
zems asinsspiediens
nakts murgi
satraukuma sajūta
halucinācijas
vēlēšanās kustēties
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
muskuļu savilkšanās vai kontrakcijas (mioklonuss)
agresija
sāpes vēderā un slikta dūša; tas var ierosināt aizkuņģa dziedzera iekaisumu (pankreatītu)
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
neparastas sajūtas mutē (orāla parestēzija)
pietūkums mutē (mutes tūska)
visa ķermeņa pietūkums (vispārēja tūska)
lokalizēts pietūkums
hiponatriēmija
neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija
smagas ādas reakcijas (bullozs dermatīts, multiformā eritēma)
staigāšana miegā (mēnessērdzība)
runas traucējumi
kreatinīnkināzes līmeņa palielināšanās asinīs
urinācijas grūtības (urīna aizture)
muskuļu sāpes, stīvums un/vai nespēks, tumšs vai bezkrāsains urīns (rabdomiolīze)
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Mirzaten
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Mirzaten satur
Aktīvā viela ir mirtazapīns. Katra apvalkotā tablete satur 30 mg vai 45 mg mirtazapīna.
Mirzaten 30 mg apvalkoto tablešu citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, celulozes pulveris, nātrija karboksimetilciete, preželatinizēta ciete, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts, hidroksipropilmetilceluloze, krāsvielas titāna dioksīds (E171), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), talks, makrogols 6000.
Mirzaten 45 mg apvalkoto tablešu citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, celulozes pulveris, nātrija karboksimetilciete, preželatinizēta ciete, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts, hidroksipropilmetilceluloze, krāsviela titāna dioksīds (E171), talks, makrogols 6000.
Mirzaten ārējais izskats un iepakojums
Mirzaten 30 mg apvalkotās tabletes ir oranži brūnas, ovālas, abpusēji izliektas ar atzīmi vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Mirzaten 45 mg apvalkotās tabletes ir baltas, ovālas, abpusēji izliektas.
Mirzaten apvalkotās tabletes pieejamas kārbiņās pa 30, 50, 60 vai 90 tabletēm, kuras iepakotas blisteros (blisteri pa 10 tabletēm).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2017
SASKAŅOTS ZVA 14-09-2017
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Mirzaten 30 mg apvalkotās tabletes
Mirzaten 45 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 30 mg vai 45 mg mirtazapīna (Mirtazapinum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
30 mg tabletes
45 mg tabletes
Laktoze
120,56 mg
180,84 mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotās tabletes.
30 mg: oranži brūnas, ovālas, abpusēji izliektas ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
45 mg: baltas, ovālas, abpusēji izliektas.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Mirzaten ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem depresijas epizožu ārstēšanai.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Efektīvā dienas deva parasti ir starp 15 un 45 mg. Sākumdeva ir 15 vai 30 mg.
Mirtazapīna iedarbība parasti sākas 1–2 nedēļu laikā pēc terapijas sākuma. Ārstēšanai ar atbilstošu devu parasti jādod rezultāti pozitīvas atbildes reakcijas veidā 2–4 nedēļu laikā. Ja atbildes reakcija nav pietiekoša, devu var palielināt līdz maksimālajai. Ja turpmāko 2–4 nedēļu laikā atbildes reakcija netiek novērota, ārstēšana jāpārtrauc.
Pacienti ar depresiju jāārstē pietiekami ilgi, vismaz 6 mēnešus, lai nodrošinātu pilnīgu simptomu izzušanu.
Ieteicams mirtazapīna terapiju pārtraukt pakāpeniski, lai izvairītos no atcelšanas simptomiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Gados vecāki pacienti
Ieteicamā deva ir tāda pati kā pieaugušiem pacientiem. Vecākiem cilvēkiem devas paaugstināšana jāveic ciešā ārsta uzraudzībā, lai nodrošinātu pietiekamu preparāta efektu un drošību.
Nieru mazspēja
Mirtazapīna klīrenss var būt samazināts pacientiem ar vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 40 ml/min). Tas jāņem vērā, parakstot Mirzaten šai pacientu grupai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu mazspēja
Mirtazapīna klīrenss var būt samazināts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tas jāņem vērā, parakstot Mirzaten šai pacientu grupai, īpaši smagu aknu darbības traucējumu gadījumos, jo nav veikti pētījumi par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Zāļu lietošanas drošības apsvērumu dēļ (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu) Mirzaten nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, un tā efektivitāte netika pierādīta divos īstermiņa klīniskajos pētījumos (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Mirtazapīna bioloģiskais pusperiods ir 20-40 stundas, tādēļ Mirzaten var lietot vienu reizi dienā. Vislabāk to lietot vakarā pirms gulētiešanas. Mirzaten var lietot arī, sadalot dienas devu divās reizēs (no rīta un vakarā, augstāku devu vajadzētu lietot vakarā).
Tabletes jālieto iekšķīgi, ja nepieciešams, uzdzerot šķidrumu un tās jānorij nesakostas.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Vienlaicīga mirtazapīna un monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoru lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un īpaši norādījumi par lietošanu
Pediatriskā populācija
Mirzaten nevajadzētu lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Klīniskajos pētījumos biežāk novēroja ar suicīdu saistītu uzvedību (suicīda mēģinājumus un suicīdas domas) un naidīgumu (biežāk izteiktu agresiju, opozicionāru uzvedību un dusmas) bērniem un jauniešiem, kurus ārstēja ar antidepresantiem salīdzinot ar placebo grupu. Ja, balstoties uz klīnisku nepieciešamību, tomēr ir pieņemts lēmums terapijas uzsākšanai, pacients ir rūpīgi jānovēro vai neparādās suicīdi simptomi. Pie tam, trūkst ilgstošu drošības datu par bērnu un jauniešu augšanu, nobriešanu, izziņas un uzvedības attīstību.
Pašnāvība/pašnāvības domas vai slimības gaitas klīniska pasliktināšanās
Depresija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības domu, paškaitējuma un pašnāvības (pašnāvniecisku notikumu) risku. Šis risks pastāv, iekams nav sasniegta nozīmīga remisija. Uzlabošanās var neiestāties dažu pirmo nedēļu vai pat ilgākā laikā pēc ārstēšanas sākšanas, tāpēc pacienti līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai rūpīgi jāuzrauga. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir pašnāvnieciski notikumi vai pirms terapijas sākšanas bijušas izteiktas pašnāvības domas, ir lielāks pašnāvības domu vai pašnāvības mēģinājuma risks, un tāpēc ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos tika pētīta antidepresantu lietošana psihisku traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Šo pētījumu metaanalīze uzrādīja paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku pacientiem, kas bija jaunāki par 25 gadiem un lietoja antidepresantus, salīdzinot ar placebo lietotājiem.
Zāļu lietošanas laikā, īpaši terapijas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti (īpaši augstas riska grupas pacienti) rūpīgi jāuzrauga. Pacienti un viņu aprūpētāji jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai nenotiek klīniska pasliktināšanās, nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības domas un neparastas uzvedības pārmaiņas. Viņi arī jābrīdina, ka minēto simptomu rašanās gadījumā nekavējotie jāvēršas pie ārsta.
Ņemot vērā pašnāvības iespēju, it īpaši ārstēšanās sākumā, pacientam jāizsniedz tikai mazākais Mirzaten apvalkoto tablešu skaits atbilstoši pacientu ārstēšanai, lai samazinātu pārdozēšanas risku.
Kaulu smadzeņu funkciju nomākums
Mirtazapīna lietošanas laikā novērots kaulu smadzeņu funkciju nomākums, kas parasti manifestējas granulocitopēnijas vai agranulocitozes veidā. Atsevišķos gadījumos atgriezeniska agranulocitoze tikusi novērota arī mirtazapīna klīniskās izpētes laikā. Pēcreģistrācijas periodā ļoti retos gadījumos ziņots par agranulocitozi mirtazapīna lietošanas laikā. Tā parasti bija atgriezeniska, bet dažos gadījumos – letāla. Nāves gadījumi pārsvarā saistīti ar pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem. Ārstam jābūt sevišķi piesardzīgam, ja parādās tādi simptomi kā drudzis, kakla iekaisums, stomatīts vai kādas citas infekcijas pazīmes; ja šādi simptomi rodas, preparāta lietošana jāpārtrauc un jākontrolē asinsaina.
Dzelte
Terapija jāpārtrauc, ja parādās dzelte.
Stāvokļi, kuriem nepieciešama uzraudzīšana
Rūpīga preparāta dozēšana un pastāvīga kontrole nepieciešama pacientiem ar:
epilepsiju un organisku smadzeņu bojājumu sindromu: lai arī klīniskā pieredze liecina, ka epileptiskas lēkmes, ārstējoties ar mirtazapīnu novēro reti, tāpat kā ārstējoties ar citiem antidepresantiem, pacientiem, kuru anamnēzē ir epileptiskas lēkmes, ārstēšana ar Mirzaten jāuzsāk piesardzīgi. Terapija jāpārtrauc jebkuram pacientam, kuram parādās epileptiskās lēkmes vai ja pacientam lēkmes kļūst biežākas.
aknu darbības traucējumi: Pēc vienreizējas 15 mg perorālas mirtazapīna devas lietošanas tā klīrenss pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija samazināts par apmēram 35 %, salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu darbību. Vidējā mirtazapīna koncentrācija plazmā palielinājās par apmēram 55 %.
nieru darbības traucējumi: Pēc vienreizējas 15 mg perorālas mirtazapīna devas lietošanas tā klīrenss pacientiem ar vidēji smagiem (kreatinīna klīrenss < 40 ml/min) un smagiem (kreatinīna klīrenss ≤ 10 ml/min) nieru darbības traucējumiem bija samazināts par attiecīgi apmēram 30 % un 50 %, salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību. Vidējā mirtazapīna koncentrācija plazmā palielinājās par attiecīgi apmēram 55 % un 115 %. Salīdzinājumā ar kontroles grupu, pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min) nozīmīgas izmaiņas atklātas netika.
kardiālu patoloģiju, piemēram, vadīšanas traucējumiem, angina pectoris un nesen pārciestu miokarda infarktu; šajos gadījumos jāievēro parastā piesardzība un uzmanīgi jāordinē citi medikamenti.
zemu asinsspiedienu.
cukura diabētu: Pacientiem, kuriem ir cukura diabēts, antidepresanti var izmainīt glikozes līmeni asinīs. Var būt nepieciešams pielāgot insulīna un/vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devu un ir ieteicama rūpīga novērošana.
Tāpat kā lietojot citus antidepresantus, jāņem vērā, ka:
Antidepresantu lietošanas rezultātā var kļūt izteiktāki psihotiskie simptomi šizofrēnijas slimniekiem un citu psihisko slimību gadījumos; var pastiprināties paranoīdā simptomātika;
Ja tiek ārstēta bipolāru traucējumu depresīvā fāze, tā var transformēties maniakālajā fāzē. Pacienti, kuru anamnēzē ir mānijas/ hipomānijas, rūpīgi jānovēro. Mirtazapīna lietošana jāpārtrauc, ja pacientam sākas maniakālā fāze.
Lai gan Mirzaten neizraisa atkarību, klīniskā prakse rāda, ka pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana pēc ilgstoša terapijas kursa dažkārt var radīt abstinences simptomus. Lielākoties abstinences simptomi ir viegli un pāriet paši no sevis. No visdažādākajiem abstinences simptomiem visbiežāk ir ziņots par reiboņiem, satraukumu, nemieru, galvassāpēm un sliktu dūšu. Kaut gan par šiem simptomiem ir ziņots, kā par abstinences parādībām, tomēr iespējams, ka tie ir saistīti ar pamatsaslimšanu. Kā jau rekomendēts 4.2. apakšpunktā, ārstēšanu ar mirtazapīnu ieteicams pārtraukt pakāpeniski.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar urinēšanas traucējumiem, piemēram, prostatas hipertrofijas gadījumā, un pacientiem ar akūtu šaura leņķa glaukomu un paaugstinātu intraokulāro spiedienu (lai arī iespēja, ka Mirzaten lietošana izraisīs kādas problēmas, ir maza, jo tā antiholīnerģiskā aktivitāte ir ļoti vāja).
Akatīzija/psihomotors nemiers: Antidepresantu lietošana ir bijusi saistīta ar akatīzijas attīstību, kam ir raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai stresu izraisošs nemiers un tieksme kustēties, ko bieži novēro kopā ar nespēju mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Šādas parādības visvairāk ir iespējamas dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kuriem attīstās minētie simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.
Mirtazapīna pēcreģistrācijas lietošanas laikā ir ziņots par QT pagarināšanās, Torsades de Pointes, kambaru tahikardijas un pēkšņas nāves gadījumiem. Lielākā daļa ziņoto gadījumu radās saistībā ar pārdozēšanu vai pacientiem ar citiem QT pagarināšanās riska faktoriem, tostarp zāļu, kas pagarina QTc vienlaicīga lietošana(skatīt 4.5., 4.9. apakšpunktu). Ir jāievēro piesardzība, nozīmējot Mirzaten pacientiem ar kādu zināmu kardiovaskulāru slimību vai, ja to ģimenes anamnēzē ir QT pagarināšanās, kā arī vienlaikus lietojot to kopā ar citiem medikamentiem, kas pagarina QTc intervālu.
Hiponatriēmija
Ļoti retos gadījumos mirtazapīna lietošanas laikā ir aprakstīta hiponatriēmija, kuras iemesls varētu būt nepietiekama antidiurētiskā hormona (SIADH) sekrēcija. Preparātu lietojot riska grupu pacientiem, piemēram, gados vecākiem pacientiem vai pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar zālēm, par kurām ir zināms, ka tās izraisa hiponatriēmiju, ir jāievēro piesardzība.
Serotonīna sindroms
Mijiedarbībā ar serotonīnerģiskām zālēm var attīstīties serotonīna sindroms, ja selektīvus serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitorus (SSAI) lieto kombinācijā ar citām serotonīnerģiskām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu). Serotonīna sindroma simptomi var būt hipertermija, rigiditāte, mioklonuss, autonomās nervu sistēmas nestabilitāte ar iespējamām straujām organisma stāvokļa galveno rādītāju svārstībām, psihiskā stāvokļa izmaiņas, tai skaitā apjukums, aizkaitināmība, pārmērīgs uzbudinājums, kas progresē līdz delīrijam un komai. Jāievēro piesardzība un nepieciešama rūpīga klīniskā uzraudzība, kad šīs aktīvās vielas tiek kombinētas ar mirtazapīnu. Jāpārtrauc ārstēšana ar mirtazapīnu, ja novēro šādus simptomus un jānozīmē simptomātiska uzturoša ārstēšana. Klīniskajā praksē ir pierādījies, ka serotonīna sindroms pacientiem, kuri tiek ārstēti ar vienu pašu mirtazapīnu, attīstās ļoti reti (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Vecāki pacienti bieži vien ir jutīgāki, īpaši attiecībā uz antidepresantu blakusparādībām. Mirtazapīna klīniskās izpētes laikā blakusparādības vecākiem cilvēkiem nav novērotas biežāk kā pārējās vecuma grupās.
Svarīga informācija par kādu no sastāvdaļām
Mirtazen satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar reti iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Farmakodinamiskā mijiedarbība
Mirtazapīnu nevajadzētu lietot vienlaikus ar MAO inhibitoriem un vēl divas nedēļas pēc to lietošanas pārtraukšanas. Terapijas maiņas gadījumā jāpaiet divām nedēļām līdz pacienti, kas iepriekš ārstēti ar mirtazapīnu, var uzsākt MAO inhibitoru terapiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Tāpat kā citiem SSAI, vienlaicīga lietošana ar serotonīnerģiskām aktīvajām vielām (L-triptofānu, triptānu, tramadolu, linezolīdu, metilēnzilo, SSAI, venflaksīnu, litiju un asinszāles- Hypericum perforatum preparātiem) var izraisīt ar serotonīnu saistītus efektus (serotonīna sindroms: skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot šīs aktīvā vielas kombinācijā ar mirtazapīnu, ieteicama piesardzība un nepieciešama stingrāka klīniska uzraudzība.
Mirtazapīns var potencēt benzodiazepīnu un citu sedatīvo līdzekļu sedatīvo darbību (īpaši tas attiecas uz antipsihotiskiem līdzekļiem, antihistamīna H1 antagonistiem, opioīdiem). Tāpēc jāievēro piesardzība, ja šos līdzekļus nozīmē vienlaikus ar mirtazapīnu.
Mirtazapīns var potencēt alkohola nomācošo darbību uz centrālo nervu sistēmu. Tāpēc pacientiem jāiesaka atturēties no alkoholisko dzērienu lietošanas.
Mirtazapīns, to lietojot 30 mg vienu reizi dienā, izraisa nelielu, bet statistiski būtisku INR (International Normalised Ratio - starptautiski normalizēta protrombīna attiecība) palielināšanos pacientiem, kurus ārstē ar varfarīnu. Pie augstākas mirtazapīna devas nevar izslēgt vairāk izteiktu iedarbību, tādēļ vienlaicīgi lietojot varfarīnu un mirtazapīnu ieteicams kontrolēt INR.
Vienlaicīga zāļu, kuras pagarina QTc intervālu, lietošana (piemēram, daži antipsihotiskie līdzekļi un antiobiotikas) var palielināt QT pagarināšanos un/vai kambaru aritmiju (piemēram, Torsades de Pointes).
Farmakokinētiskā mijiedarbība
Karbamazepīns un fenitoīns, kuri ir CYP3A4 ierosinātāji, dubultoja mirtazapīna klīrensu, kā rezultātā mirtazapīna plazmas koncentrācija samazinājās attiecīgi par 45 un 60 %. Ja mirtazapīna terapijai pievieno karbamazepīnu vai citu aknu metabolismu pastiprinošu medikamentu (tādu kā rifampicīnu), mirtazapīna deva var būt jāpalielina. Pārtraucot šo terapiju, var būt nepieciešamība mirtazapīna devu samazināt.
Lietošana vienlaicīgi ar spēcīgo CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu palielināja mirtazapīna maksimālo koncentrāciju plazmā un AUC par attiecīgi apmēram 40 % un 50 %.
Vienlaikus ar mirtazapīnu lietojot cimetidīnu (vājš CYP1A2, CYP2D6 un CYP3A4 inhibitors), mirtazapīna vidējā koncentrācija plazmā var palielināties vairāk nekā par 50 %. Lietojot mirtazapīnu kopā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, HIV proteāzes inhibitoriem, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļiem, eritromicīnu, cimetidīnu vai nefazodonu, jāievēro piesardzība un var būt jāsamazina preparāta deva.
Mijiedarbības pētījumos netika atklāta jebkāda būtiska farmakokinētiska iedarbība, vienlaicīgi lietojot mirtazapīnu ar paroksetīnu, amitriptilīnu, risperidonu vai litiju.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ierobežoti dati par mirtazapīna lietošanu grūtniecēm neuzrāda iedzimtu defektu pieauguma risku. Pētījumi ar dzīvniekiem nepierāda klīniski nozīmīgu teratogēnu iedarbību, taču novēroja toksicitātes paaugstināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības beigu posmā, var palielināt jaundzimušo persistējošas plaušu hipertensijas risku (JPPH). Lai gan klīniski pētījumi par JPPH saistību ar mirtazapīna lietošanu nav veikti, ievērojot līdzīgo darbības mehānismu (serotonīna koncentrācijas paaugstināšanās), nevar izslēgt šo potenciālo JPPH risku.
Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība. Ja Mirzaten ir lietots līdz dzemdībām vai neilgi pirms tām, tad tiek rekomendēts novērot jaundzimušo ņemot vērā iespējamos pārtraukšanas efektus.
Barošana ar krūti
Pētījumos ar dzīvniekiem noskaidrots, un ierobežots datu daudzums par cilvēkiem liecina, ka mirtazapīns mātes pienā izdalās tikai ļoti mazā daudzumā. Lēmums par barošanas ar krūti turpināšanu/pārtraukšanu vai Mirzaten terapijas turpināšanu/pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā labumu bērnam, ko dod barošana ar krūti, un labumu sievietei, ko dod Mirzaten terapija.
Fertilitāte
Neklīniskajos pētījumos ar dzīvniekiem par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti nekāda ietekme uz auglību netika konstatēta.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Mirzaten maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Mirzaten var pazemināt koncentrēšanās spējas un uzmanību (īpaši ārstēšanas sākotnējā fāzē). Pacientiem jāizvairās no potenciāli bīstamu pienākumu veikšanas, kuriem nepieciešama modrība un labas koncentrēšanās spējas, piemēram, transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas, kamēr vien zāļu iedarbība saglabājas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Depresijas slimniekiem novērojami dažādi simptomi, kas saistīti ar pašu slimību. Tāpēc dažreiz grūti atšķirt simptomus, kuru cēlonis ir pati saslimšana, no simptomiem, kas varētu būt Mirzaten lietošanas rezultāts.
Visbiežāk ziņots par šādām blakusparādībām, kas radās vairāk nekā 5 % pacientu, kas tika ārstēti ar Mirzaten randomizētos, placebo kontrolēto pētījumos (skatīt zemāk): miegainība, sedācija, sausa mute, palielināta ķermeņa masa, palielināta ēstgriba, reibonis un nogurums.
Visos ar pacientiem veiktos randomizētos, placebo kontrolētos pētījumos (ieskaitot citas indikācijas, ne tikai depresīvus traucējumus), tika novērtētas blakusparādības mirtazapīna lietošanas laikā. Meta analīzē izvērtēja 20 pētījumus ar ieplānoto ārstēšanas ilgumu līdz 12 nedēļām, ar 1501 pacientu (134 persongadi), kas saņēma mirtazapīna devas līdz 60 mg, un 850 pacientiem (79 persongadi), kas saņēma placebo.
Šo pētījumu pagarinājuma fāzes netika iekļautas, lai saglabātu salīdzināmību ar placebo terapiju.
1. tabulā parādīti kategorijās iedalīti blakusparādību gadījumi, kas klīnisko pētījumu laikā radās statistiski nozīmīgi biežāk mirtazapīna terapijas grupā, salīdzinot ar placebo. Iekļautas arī blakusparādības no spontāniem ziņojumiem. Blakusparādību biežums no spontāniem ziņojumiem balstīts uz šo gadījumu ziņojumu biežumu klīniskajos pētījumos. Tādu blakusparādību biežums no spontāniem ziņojumiem, kuras netika novērotas pacientiem, kas lietoja mirtazapīnu randomizētos, placebo kontrolētos pētījumos, tika apzīmēts kā ”nav zināms”.
Orgānu sistēmas klasifikācija
Ļoti bieži
(≥1/10)
Bieži
(≥1/100 līdz
<1/10)
Retāk
(≥1/1,000 līdz
<1/100)
Reti
(≥1/10,000 līdz
<1/1,000)
Biežums nav zināms
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Kaulu smadzeņu funkciju nomākums (agranulocitopēnija,
agranulocitoze,
aplastiskā anēmija trombocitopēnija)
Eozinofīlija
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Nepietiekama antidiurētiskā hormona sekrēcija
Metabolisma un barošanās traucējumi
Svara pieaugums1
Apetītes pieaugums1
Hiponatriēmija
Psihiskie traucējumi
Patoloģiski sapņi
Apmulsums
Trauksme2, 5
Bezmiegs3, 5
Nakts murgi2
Mānija
Satraukums2
Halucinācijas
Psihomotorais nemiers
(t. sk. akatīzija, hiperkinēzija)
Agresija
Domas par pašnāvību
Tieksme uz pašnāvību6
Nervu sistēmas traucējumi
Miegai- nība1,4
Sedācija1,4
Galvas-sāpes2
Letarģija1
Reibonis
Trīce
Parestēzija2 “Nemierīgu kāju” sindroms
Ģībonis
Mioklonuss
Konvulsijas
(insults)
Serotonīna sindroms
Mutes parestēzija
Runas traucējumi
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Ortostatiskā hipotensija
Hipotensija2
Kuņģa- zarnu trakta traucējumi
Sausa mute
Slikta dūša3
Caureja2
Vemšana2
Aizcietējums1
Mutes hipoestēzija
Pankreatīts
Mutes dobuma tūska
Palielināta siekalu sekrēcija
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi
Seruma transamināžu aktivitātes paaugstināšanās
Ādas un zemādas audu bojājumi
Eksantēma2
Stīvena- Džonsona sindroms
Bullozs dermatīts
Multiformā eritēma
Toksiska epidermāla nekrolīze
Skeleta- muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Artralģija
Mialģija
Muguras sāpes1
Rabdomiolīze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Urīna aizture
Vispārējie traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Perifēra tūska1
Nogurums
Mēnessērdzība
Izmeklējumi
Kreatinīnkināzes līmeņa paaugstināšanās
1 Klīniskajos pētījumos šādi gadījumi radās statistiski nozīmīgi biežāk mirtazapīna terapijas grupā, salīdzinot ar placebo.
2 Klīniskajos pētījumos šādi gadījumi radās biežāk placebo terapijas grupā, salīdzinot ar mirtazapīnu, bet tie nebija statistiski nozīmīgi biežāk.
3 Klīniskajos pētījumos šādi gadījumi radās statistiski nozīmīgi biežāk placebo terapijas grupā, salīdzinot ar mirtazapīnu.
4 Svarīgi! Devas samazināšana parasti nesamazina miegainību/sedāciju, bet var samazināt antidepresantu efektvitāti.
5 Vispārīgi, antidepresantu terapijas laikā var rasties vai pastiprināties trauksme un bezmiegs (kas var būt depresijas simptomi). Ārstēšanas laikā ar mirtazapīnu ziņots par trauksmes un bezmiega rašanos vai pasliktināšanos.
6 Mirtazapīna terapijas laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas ziņots par pašnāvniecisku domu un uzvedības gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Klīnisko pētījumu laikā veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos novēroja pārejošu transamināžu un gammaglutamiltransferāzes līmeņa palielināšanos (tomēr kopumā ziņojumi par šīm blakusparādībām nebija statistiski nozīmīgi biežāk, nekā saistībā ar placebo).
Pediatriskā populācija
Šādas blakusparādības bieži tika novērotas klīniskajos pētījumos bērniem: svara palielināšanās, nātrene un hipertrigliceridēmija (skatīt arī 5.1. apakšpunktu)
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pašreizējā pieredze, kas attiecas uz viena paša mirtazapīna pārdozēšanu, liecina, ka simptomi parasti ir viegli izteikti. Ir novērots centrālās nervu sistēmas nomākums ar dezorientāciju un ilgstošu sedāciju, ko pavada tahikardija un viegli izteikta hiper- vai hipotensija. Tomēr ir iespējamas daudz smagākas sekas (līdz pat letālam iznākumam), ja lietotās devas ir stipri lielākas par terapeitiskajām, un it īpaši, ja ir notikusi jaukta zāļu pārdozēšana.
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Pārdozēšanas gadījumos jāizmanto atbilstoša simptomātiska un uzturoša terapija, lai nodrošinātu dzīvībai svarīgās funkcijas. Jāapsver arī aktivētās ogles lietošanas vai kuņģa skalošanas nepieciešamība.
Pediatriskā populācija
Pārdozēšanas bērniem gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi, kā aprakstīts pieaugušajiem.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi antidepresanti, ATĶ kods: N06AX11.
Darbības mehānisms/farmakodinamiskā iedarbība
Mirtazapīns ir centrāli aktīvs, presinaptisks α2-antagonists, kas palielina centrālo noradrenerģisko un serotonīnerģisko neirotransmisiju. Serotonīnerģiskā pārvade selektīvi pastiprinās 5-HT1 receptoru apvidū, jo mirtazapīns bloķē 5-HT2 un 5-HT3 receptorus. Abas mirtazapīna optisko izomēru molekulas (enantiomēri) sekmē antidepresīvo darbību, S(+) molekula bloķē alfa 2 un 5-HT2 receptorus, bet R(-) molekula bloķē 5-HT3 receptorus.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Mirtazapīna sedatīvā aktivitāte saistīta ar tā antagonistisko ietekmi uz histamīna H1 tipa receptoriem. Tam praktiski nav antiholīnerģiskas darbības, un terapeitiskās devās tas praktiski neietekmē kardiovaskulāro sistēmu.
Pediatriskā populācija
Divos randomizētos dubultaklos placebo kontrolētos pētījumos bērniem 7-18 gadu vecumā ar depresiju (n=259), kuri pirmās 4 nedēļas lietoja mainīgu devu (15 – 45 mg mirtazapīna), bet pēc tam 4 nedēļas fiksētu devu (15, 30 vai 45 mg mirtazapīna), neizdevās konstatēt ievērojamu atšķirību mirtazapīnam un placebo primārajos un sekundārajos galamērķos. 48,8% pacientu, kuri tika ārstēti ar Esprital novēroja ievērojamu svara palielināšanos (≥7%), salīdzinot ar 5,7% placebo grupā. Tāpat bieži tika novērota arī nātrene (11,8% vs 6,8%) un hipertrigliceridēmija (2,9% vs 0%).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc Mirzaten tablešu perorālas lietošanas, to aktīvā viela mirtazapīns ātri un pietiekami labi uzsūcas (biopieejamība ~ 50 %), sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā aptuveni pēc 2 stundām. Uzturs neietekmē mirtazapīna farmakokinētiku.
Izkliede
Ar plazmas proteīniem saistās apmēram 85% mirtazapīna.
Biotransformācija
Galvenie biotransformācijas procesi ir demetilēšanās un oksidēšanās ar sekojošu konjugātu veidošanos. In vitro pētījumos ar cilvēka aknu mikrosomām atklāts, ka citohroma P450 enzīmi CYP2D6 un CYP1A2 iesaistās 8-hidroksi mirtazapīna metabolīta veidošanā, bet savukārt CYP3A4 iesaistās N-demetil un N-oksīdu metabolītu veidošanā. Demetilētie metabolīti ir farmakoloģiski aktīvi, un liekas, ka to farmakodinamiskais profils neatšķiras no pamatsavienojuma.
Eliminācija
Mirtazapīns tiek intensīvi metabolizēts un izvadīts ar urīnu un fekālijām dažu dienu laikā.
Vidējais eliminācijas pusperiods ir 20-40 stundas; atsevišķos gadījumos šis periods var būt ilgāks – līdz pat 65 stundām. Īsāks eliminācijas pusperiods novērots gados jaunākiem vīriešu dzimuma pacientiem. Šāds eliminācijas pusperiods ir pietiekams, lai preparātu varētu lietot tikai vienu reizi dienā. Pastāvīga mirtazapīna koncentrācija tiek sasniegta 3-4 dienu laikā, pēc tam tālāka tā uzkrāšanās nenotiek.
Linearitāte/nelinearitāte
Ieteiktā terapeitiskā dozējuma ietvaros mirtazapīna farmakokinētikai ir lineārs raksturs.
Nieru vai aknu mazspējas gadījumos mirtazapīna klīrenss var būt pazemināts.
5.3. Pirmsklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām un trušiem netika novēroti teratogēni efekti. Ja sistēmiskā iedarbība divas reizes pārsniedza maksimālo terapeitisko iedarbību cilvēkam, žurkām novēroja palielinātu pēcimplantācijas abortu biežumu, samazinātu mazuļa dzimšanas masu un samazinātu mazuļa izdzīvošanu pirmajās trīs laktācijas dienās.
Vairākos pētījumos, kuri veikti, lai noteiktu mirtazapīna ietekmi uz gēnu mutāciju un hromosomu un DNS bojājumu, nav atrasts genotoksisks efekts. Vairogdziedzera audzēji, kurus atklāja iespējamās kancerogenitātes pētījumos ar žurkām un aknu šūnu audzēji, kurus atklāja kancerogenitātes pētījumos ar pelēm, tiek uzskatīti par sugu specifiskiem, tādiem, kuri nav radušies genotoksiskas iedarbības rezultātā saistībā ar ilgstošu un augstu devu aknu enzīmu inducējošu preparātu iedarbību.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
laktozes monohidrāts
celulozes pulveris
nātrija karboksimetilciete
preželatinizēta ciete
koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
magnija stearāts
30 mg tablešu apvalks:
hidroksipropilmetilceluloze
titāna dioksīds (E171)
sarkanais dzelzs oksīds (E172)
dzeltenais dzelzs oksīds E172)
talks
makrogols 6000
45 mg tablešu apvalks:
Hidroksipropilmetilceluloze
titāna dioksīds (E171)
talks
makrogols 6000
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteri (Al folija, PVH/PVDH balta folija): 30, 50, 60 vai 90 apvalkotās tabletes (3, 5, 6 vai 9 blisteri pa 10 tabletēm) kartona kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo metso, Slovēnija
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
30 mg: 04-0009
45 mg: 04-0010
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Pirmās reģistrācijas datums: 2004. gada 13. februāris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 2. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
08/2017
SASKAŅOTS ZVA 14-09-2017
PAGE
