Milgamma

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

milgamma 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur:

Benfotiamīnu (taukos šķīstošs B1 vitamīna atvasinājums) 100 mg

(Benfotiaminum)

Piridoksīna hidrohlorīdu (B6 vitamīns) 100 mg

(Pyridoxini hydrochloridum)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Nervu sistēmas slimības, ko izraisījis pierādīts B1 un B6 vitamīna deficīts.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ja nav ordinēts citādi, lieto pa 1 tabletei milgamma 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes līdz 3 reizēm dienā.

Lietošanas veids

Apvalkotās tabletes lieto, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.

Pēc 4 nedēļu ilgas terapijas ārstam jāizlemj, vai ir nepieciešami turpmāki terapijas pasākumi.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret tiamīnu, benfotiamīnu, piridoksīna hidrohlorīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Grūtniecības un zīdīšanas periods (skatīt 4.6. apakšpunktu)

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

milgamma 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes nedrīkst lietot pacienti ar ļoti retu iedzimtas fruktozes nepanesību, glikozes- galaktozes malabsorbciju vai saharāzes izomaltāzes deficītu.

Pirms milgamma 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes lietošanas ir jāievāc anamnēze par alerģiskām reakcijām pacienta anamnēzē.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

B6 vitamīna terapeitiskas devas var pavājināt levodopa darbību. Piridoksīns var samazināt fenobarbitāla un fenitoīna koncentrāciju serumā. Pastāv arī mijiedarbība ar izoniazīdu, D- penicilamīnu, cikloserīnu.

Kaut gan klīniskā sakarība nav zināma, ir ziņots, ka tiamīns var pastiprināt neiromuskulāro blokatoru darbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Grūtniecības un barošanas ar krūti laikā ieteicamā dienas deva ir 1,4-1,6 mg B₁ vitamīna un 2,4-2,6 mg B₆ vitamīna. Lielāku devu lietošana par ieteikto dienas devu nav pierādīta kā droša. Tādēļ milgamma 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes ir kontrindicētas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Lielas B6 vitamīna devas var kavēt piena veidošanos. Tādēļ milgamma 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes ir kontrindicētas barošanas ar krūti laikā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Neietekmē.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums:

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100)

Reti (≥1/ 10000 līdz <1/1000)

Ļoti reti, ieskaitot atsevišķus gadījumus (<1/10000)

Atsevišķos gadījumos – paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas, piem., ādas reakcijas, nātrene un šoks.

Klīniskajos pētījumos, dažos gadījumos tika novēroti kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša un citas sūdzības par kuņģa-zarnu traktu. Lai gan, biežums nozīmīgi neatšķīrās no grupām, ārstētām ar placebo. Cēloņa sakarība starp vitamīniem B1 un B6 nav pietiekami noskaidrota un var būt devas atkarīga.

Ilgstoši lietojot B6 vitamīnu ikdienas ilgāk par 2 mēnešiem, vairāk par 2 g dienā, var rasties neirotoksiski efekti (skatīt 4.9. apakšpunktu)

Tiamīns var ietekmēt laboratorijas testu rezultātus, izraisot kļūdaini pozitīvus rezultātus fosfotungsteita metodē urīnskābes noteikšanai, un urīna plankuma testā ar Ērliha reaģentu urobilinogēnam. Ir ziņas, ka lielas tiamīna devas traucē Šaka un Waxiera spektrofotometrisko teofilīna koncentrācijas noteikšanu serumā.

Ziņots, ka arī piridoksīns rada kļūdaini pozitīvu reakciju urobilinogēna noteikšanā plankuma testā, izmantojot Ērliha reaģentu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

B1 vitamīnam ir plašs terapeitiskās darbības diapazons un pārdozēšanas simptomi nav zināmi pēc iekšķīgas lietošanas. Arī piridoksīns tiek noteikts kā relatīvi netoksisks. Tikai ilgstoša ( piemēram 2 mēnešus vai ilgāk) lielu (ļoti lielu) devu (piemēram, 2 g vai vairāk dienā) lietošana var izraisīt sensoru neiropātiju vai neiropātiskā sindroma formu ar kustību sajūtas traucējumiem un roku, kāju tirpšanu, un pakāpeniski progresējošo sensoro ataksiju. Pārtraucot piridoksīna lietošanu, neiroloģiskā disfunkcija pakāpeniski uzlabojas un parasti pacienti atveseļojas apmierinoši.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: B1 vitamīna kombinācijas ar B6 un/vai B12 vitamīnu

ATĶ kods: A11DB

Sastopamība

B1 vitamīns un tā fosforilētie atvasinājumi ir plaši sastopami augu un dzīvnieku valstī. Augi un daži mikroorganismi ir tiamīna autotrofiski. Cilvēki pieder pie tiamīnam heterotrofisku organismu grupas, kuru organismā B1 vitamīna krājumi ir apmēram 30 mg. Sakarā ar augsto aprites pakāpi un ierobežoto uzkrāšanos, katru dienu jāuzņem pietiekams daudzums tiamīna, lai segtu nepieciešamību pēc tā. Jauniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, alkoholiķiem vai, ilgstoši lietojot nepietiekamu, nepareizu uzturu, kā arī parenterālās barošanas gadījumā bieži tiek konstatēts B1 vitamīna deficīts. Cilvēkam nepieciešamais minimālais tiamīna daudzums ir 0,2 – 0,3 mg/1000 kcal. Lai novērstu vitamīna deficītu, vīriešiem ieteicams uzņemt 1,3 – 1,5 mg B1 vitamīna dienā, bet sievietēm – 1,2 – 1,3 mg dienā.

Piridoksīns, piridoksāls un piridoksamīns ir plaši sastopams augu un dzīvnieku valsts produktos. Cilvēka organismā uzkrātais B6 vitamīna daudzums ir 40 – 150 mg, bet renālā ekskrēcija ir 1,7 – 2,6 mg dienā un aprites koeficients ir 2,2 – 2,4%. Nepieciešamība pēc vitamīna ir atkarīga no proteīnu aprites koeficienta un palielinās līdz ar proteīnu uzņemšanu. Lai novērstu vitamīna deficītu, vīriešiem nepieciešams uzņemt 2,3 mg B6 vitamīna dienā, bet sievietēm – 2,0 mg.

Klīniskā informācija

Saskaņā ar uzturzinātnieku pārskatiem, B1 un B6 vitamīns pieder pie B grupas kritiskajiem vitamīniem. Izmantojot bioķīmiskas metodes, nepietiekams vitamīnu daudzums bieži ir konstatēts jauniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, hroniska alkoholisma gadījumā, pēc nepareiza vai nepietiekama uztura lietošanas, pēc novājēšanas diētām vai ilgstošas parenterālas barošanas.

Cita starpā, par B1 vitamīna deficītu liecina samazināta tiamīna koncentrācija asinīs un plazmā (normālie lielumi ir 2 – 4 µg/100 ml), samazināta tiamīna ekskrēcija ar urīnu, transketolāzes samazināšanās un eritrocītu transketolāzes aktivācijas koeficienta palielināšanās.

Cita starpā, par B6 vitamīna deficītu liecina pastiprināta ksanturēna ekskrēcija pēc triptofāna slodzes, samazināta 4-piridoksīnskābes ekskrēcija, samazināta piridoksīna un piridoksīnskābes-5’-fosfāta koncentrācija serumā (vidējais normālais lielums: 1,2 µg/100 ml), palielināts eritrocītu glutamātoksalacetāta transamināzes koeficients.

B1 vitamīns ir svarīga aktīvā viela. Benfotiamīns, kas ir B1 vitamīna (tiamīna) taukos šķīstošs atvasinājums, organismā fosforilējas par bioloģiski aktīvo tiamīna piruvātu (TPP) un tiamīna trifosfātu (TTP).

TPP kā koenzīms veic svarīgas funkcijas ogļhidrātu metabolismā. Tas ir piruvātdekarboksilāzes, 2-oksogluterātdehidrogenāzes un transketolāzes koenzīms. Pentozes-fosfāta ciklā TTP iesaistās aldehīdgrupu pārnešanā.

B6 vitamīna fosforilētā forma (piridoksāl-5’-fosfāts – PALP) ir daudzu enzīmu koenzīms, kas sasvstarpēji iedarbojas vispārējā neoksidatīvā aminoskābju metabolismā. Dekarboksilācijas ceļā tie iesaistās fizioloģiski aktīvu amīnu (piem., adrenalīna, histamīna, serotonīna, dopamīna, tiramīna) veidošanā, bet transaminācijas ceļā – anabolā un katabolā metabolisma procesos (piem., glutamātoksalacetāta transamināze, glutamātpiruvāta transamināze, α-aminosviestskābe, β-ketoglutarāta transamināze), kā arī dažādos aminoskābju sašķelšanās un sintēzes procesos. B6 vitamīns darbojas triptofāna metabolisma četros dažādos posmos. Asins pigmentu sintēzes ietvaros B6 vitamīns katalizē α-amino-β-ketoadinīna veidošanos.

Pateicoties to ciešajai saistībai metabolisma procesā, pastāv mijiedarbība starp B1 vitamīnu un B6 vitamīnu, kā arī ar pārējiem B grupas vitamīniem.

Eksperimentālos dzīvnieku modeļos abiem vitamīniem ir konstatēta analgētiska (antineiralģiska) darbība.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Tiek pieņemts, ka perorāli lietotam B1 vitamīnam ir no devas atkarīgs divkāršs transporta mehānisms – aktīva uzsūkšanās koncentrācijās ≤ 2 µmol un pasīva difūzija koncentrācijās ≥2µmol.

Izkliede

Tiek uzskatīts, ka transports caur zarnu gļotādu notiek ar nesēja mehānismu, bet pāreja no serozas puses uz asinīm ir atkarīga no ATF-āzes. Lai notiktu uzsūkšanās, fosfatāzes atšķeļ fosfāta atlikumus no fosforilētajiem tiamīna atvasinājumiem. Uzsūkšanās notiek galvenokārt divpadsmitpirkstu zarnā, mazāk – tievo zarnu sākuma un centrālajā daļā. Galvenie ekskrēcijas produkti ir tiamīna karboksilskābe, piramīns, tiamīns un vairāki metabolīti, kas pagaidām nav identificējami.

Pēc benfotiamīna perorālas lietošanas ar fosfatāzes palīdzību zarnās notiek tā defosforilācija par S-benzoiltiamīnu (SBT). SBT ir taukos šķīstošs, tādēļ tam piemīt augsta permeabilitātes pakāpe. SBT uzsūcas bez ievērojamas transformācijas par tiamīnu. Tikai vēlāk notiek enzimātiska debenzoilācija, pārveidojoties par tiamīnu un bioloģiski aktīviem koenzīmiem.

Salīdzinošos pētījumos ir pierādīts, ka benfotiamīns uzsūcas ātrāk, labāk un lielākā apjomā nekā ūdenī šķīstošais tiamīna hidrohlorīds. Pēc benfotiamīna perorālas lietošanas plazmā un centrifugētās asins šūnās ir konstatēta lielāka un ilgstošāka tiamīna un bioloģiski aktīvā koenzīma koncentrācija nekā pēc tiamīna hidrohlorīda ekvivalenta daudzuma lietošanas. Attiecībā uz benfotiamīnu bija iespējams konstatēt, ka no abām vielām organismā veidojas bioloģiski aktīvi koenzīmi tiamīna pirofosfāts un trifosfāts. Izmantojot visa dzīvnieka autoradiogrāfus, ar iezīmētu benfotiamīnu bija iespējams konstatēt, ka īpaši augsts radioaktivitātes līmenis bija smadzenēs, miokardā un diafragmā.

Eliminācija

B6 vitamīns un tā atvasinājumi pasīvās difūzijas ceļā visātrāk uzsūcas gastrointestinālā trakta sākumdaļā un tiek izvadīti 2 – 5 stundu laikā. Piridoksāla 5-fosfāts un piridoksāls plazmā saistās ar albumīnu. Transporta forma ir piridoksāls. Lai izkļūtu cauri šūnas membrānai, piridoksāla 5-fosfāts, kas ir saistījies ar albumīnu, ar sārmainās fosfatāzes palīdzību tiek hidrolizēts par piridoksālu.

Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti eksperimentos ar dzīvniekiem, B1 vitamīnam (vai benfotiamīnam) varētu būt antinociceptīva darbība. No pieredzes alkoholisma ārstēšanā ir zināms, ka tam ir pozitīva ietekme uz transketolāzēm kā aktivācijas faktoriem.

Jāuzsver lielu B1 vitamīna devu efektivitāte Vernikes encefalopātijas gadījumā, un to var uzskatīt par pierādījumu vitamīna ietekmei uz centrālo nervu sistēmu. No otras puses, ir noskaidrots, ka tad, ja kaitīgais faktors turpina iedarboties, B1vitamīna lietošana nav efektīva. B6 vitamīns ietekmē aukstuma un karstuma sajūtu un pozitīvi iedarbojas uz motorisko, jušanas un veģetatīvo nervu šķiedru funkciju traucējumiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ļoti lielas B₁ vitamīna devas dzīvniekiem izraisa bradikardiju. Turklāt rodas arī veģetatīvo gangliju un muskuļu nervgalu blokādes simptomi.

Perorāli ievadot B₆ vitamīnu (piridoksīna hidrohlorīdu) 150-200 mg uz kilogramu svara dienā suņiem vairāk nekā 100-107 dienu ilgā periodā, rodas ataksija, muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi un deģeneratīvas izmaiņas aksonos un mielīna šķiedrās. Turklāt pētījumos ar dzīvniekiem krampji un koordinācijas traucējumi rodas pēc lielu B₆ vitamīna devu ievades.

Klīnisko izmēģinājumu apstākļos nav sagaidāma B₁ vitamīna un B₆ vitamīna mutogenitāte.

Nav pieejami ilglaicīgi pētījumi ar dzīvniekiem ar sagaidāmu vēža veidošanās potenciālu.

Vitamīns B₁ tiek aktīvi transportēts embrijā. Koncentrācija embrijā un jaundzimušajā ir augstāka par koncentrāciju mātes organismā.

Augstas vitamīna B₁ devas nav pārbaudītas pētījumos ar dzīvniekiem.

Vitamīns B₆ var penetrēt placentā un koncentrācija auglī ir lielāka nekā mātes organismā.

Vitamīns B₆ nav adekvāti izpētīts eksperimentos ar dzīvniekiem.

Embriotoksicitātes pētījumos ar žurkām bija norādes par teratogēnu potenciālu.

Augstas koncentrācijas vitamīna B₆ ievadīšana vīriešu dzimtas žurkām izraisa spermatoģenēzes traucējumus.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Augstas dispersijas pakāpes silīcija dioksīds, mikrokristāliska celuloze, nātrija kroskarmeloze, povidons, talks, augstāku ķēžu parciālie glicerīdi, šellaks, saharoze, kalcija karbonāts, Arābijas gumija, kukurūzas ciete, titāna dioksīds (E 171), makrogols 6000, 85% glicerīns, polisorbāts 80, montānglikolvasks. Nesatur glutēnus, nesatur laktozi.

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

Nelietot preparātu pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Sargāt no gaismas.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojumi pa 30, 60, 100, 500 apvalkotajām tabletēm.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG

Calwer Str. 7

71034 Böblingen, Germany

Tel.: 0049 (0) 7031/6204-0

Fakss: 0049 (0) 07031/ 6204-31

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

03-0125

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

18.05.2003./12.05.2008.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2014. gada augusts

SASKAŅOTS ZVA 09-10-2014

PAGE

PAGE 1