Mesar Plus

Apvalkotā tablete

Mesar Plus 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PA/Al/PVH/Al blisteris, N30
Nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Olmesartanum medoxomilum Hydrochlorothiazidum

Mesar Plus sastāvā ir divas aktīvās vielas – olmesartāna medoksomils un hidrohlortiazīds –, ko lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai. Olmesartāna medoksomils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus. Hidrohlortiazīds pieder pie zāļu grupas, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem (urīndzenošajiem) līdzekļiem. Tas pazemina asinsspiedienu, palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma, liekot Jūsu nierēm izdalīt vairāk urīna.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

05-0632-05

Zāļu reģistrācijas numurs

05-0632

Ražotājs

Daiichi Sankyo Europe GmbH, Germany; Menarini-Von Heyden GmbH, Germany; Berlin-Chemie AG, Germany; Qualiphar N.V., Belgium

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

19-DEC-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

20 mg/25 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Mesar Plus 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Olmesartanum medoxomilum, hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1. Kas ir Mesar Plus, un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Mesar Plus lietošanas

3. Kā lietot Mesar Plus

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Mesar Plus

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Mesar Plus, un kādam nolūkam to lieto

Mesar Plus sastāvā ir divas aktīvās vielas – olmesartāna medoksomils un hidrohlortiazīds –, ko lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai.

Olmesartāna medoksomils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus.

Hidrohlortiazīds pieder pie zāļu grupas, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem (urīndzenošajiem) līdzekļiem. Tas pazemina asinsspiedienu, palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma, liekot Jūsu nierēm izdalīt vairāk urīna.

Mesar Plus Jums parakstīs tikai tad, ja viens pats Mesar (olmesartāna medoksomils) nav pietiekami pazeminājis asinsspiedienu. Lietojot kopā, abas aktīvās vielas Mesar Plus sastāvā palīdz pazemināt asinsspiedienu vairāk nekā katra no tām atsevišķi.

Jūs jau varbūt lietojat zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, taču ārsts var vēlēties, lai Jūs lietotu Mesar Plus un vēl vairāk pazeminātu asinsspiedienu.

Paaugstinātu asinsspiedienu var ārstēt ar tādām zālēm kā Mesar Plus tabletes. Ārsts Jums droši vien arī ieteicis mainīt dzīvesveidu, kas palīdzētu pazemināt asinsspiedienu (piemēram, samazināt ķermeņa masu, atmest smēķēšanu, samazināt alkohola patēriņu un sāls daudzumu uzturā). Ārsts varētu likt Jums arī regulāri veikt fiziskus vingrinājumus, piemēram, pastaigas vai peldēšanu. Jums noteikti jāievēro ārsta norādījumi.

Kas Jums jāzina pirms Mesar Plus lietošanas

Nelietojiet Mesar Plus šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret olmesartāna medoksomilu vai hidrohlortiazīdu, kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu vai pret hidrohlortiazīdam līdzīgām vielām (sulfonamīdiem);

ja grūtniecības termiņš ir jau vairāk par 3 mēnešiem (no Mesar Plus lietošanas vēlams izvairīties arī grūtniecības sākumā – skatiet sadaļā par grūtniecību);

ja Jums ir nopietni nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja Jums ir zems kālija un nātrija līmenis, augsts kalcija vai urīnskābes līmenis asinīs (ar podagras vai nierakmeņu simptomiem), ko nevar novērst ar ārstēšanu;

ja ciešat no smagiem aknu darbības traucējumiem vai ādas un acu ābolu dzeltes, vai Jums ir žults izvades traucējumi no žultspūšļa (t. i., žultsvadu aizsprostojums, piemēram, ar žultsakmeņiem).

Ja uzskatāt, ka kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, vai arī neesat par to pārliecināts, nelietojiet šīs tabletes. Vispirms aprunājieties ar ārstu un ievērojiet viņa norādījumus.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Mesar Plus lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Pirms lietojat šīs tabletes, izstāstiet ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

- aliskirēnu.

Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Mesar Plus šādos gadījumos”.

Pirms lietojat šīs tabletes, izstāstiet ārstam, ja Jums ir kāds no tālāk minētajiem veselības traucējumiem:

viegli vai vidēji smagi nieru darbības traucējumi vai nesen pārstādīta niere;

aknu slimības;

sirds mazspēja,sirds vārstuļu vai sirds muskuļa bojājumi;

vemšana vai caureja, kas ir smaga vai ilgst vairākas dienas;

ārstēšana ar lielām urīndzenošo tablešu (diurētisko līdzekļu) devām vai mazsāls diētas ievērošana;

virsnieru darbības traucējumi (piemēram, primārs aldosteronisms);

cukura diabēts;

sarkanā vilkēde (autoimūna slimība);

alerģijas vai astma;

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Mesar Plus lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

Sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas kāds no tālāk minētajiem simptomiem:

smaga, ilgstoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos,. Ārsts novērtēs simptomus un lems par asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanas turpināšanu;

redzes pavājināšanās vai sāpes acī. Tie var būt paaugstināta spiediena simptomi acī, kas var rasties dažas stundas vai nedēļas pēc Mesar Plus lietošanas sākšanas. Neārstējot, tas var izraisīt nepārejošus redzes traucējumus.

Ja Jums ir kāds no šiem traucējumiem, ārsts var vēlēties Jūs redzēt biežāk un veikt dažas pārbaudes.

Mesar Plus var izraisīt taukvielu un urīnskābes līmeņa paaugstināšanos asinīs (podagras – sāpīgi pietūkušu locītavu – cēlonis). Ārsts droši vien vēlēsies laiku pa laikam veikt asins analīzes, lai to pārbaudītu.

Šīs zāles var mainīt dažu ķīmisko vielu, ko sauc par elektrolītiem, līmeni asinīs. Ārsts droši vien vēlēsies laiku pa laikam veikt asins analīzes, lai to pārbaudītu. Elektrolītu līmeņa pārmaiņu pazīmes ir slāpes, mutes sausums, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, pazemināts asinsspiediens (hipotensija), vājuma, tūļīguma, noguruma, miegainuma vai nemiera sajūta, slikta dūša vai vemšana, samazināta vajadzība urinēt, paātrināta sirdsdarbība. Ja ievērojat šos simptomus, pasakiet to ārstam.

Tāpat kā citu zāļu, kas pazemina asinsspiedienu, arī šo zāļu lietošana pacientiem ar sirds vai galvas smadzeņu asinsapgādes traucējumiem var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos un sirdstrieku (infarktu), vai trieku (insultu). Tāpēc ārsts rūpīgi kontrolēs Jūsu asinsspiedienu.

Ja Jums jāveic epitēlijķermenīšu darbības pārbaude, Mesar Plus lietošana jāpārtrauc pirms šīm pārbaudēm.

Ja esat sportists, šīs zāles var mainīt antidopinga testa rezultātus – tas var būt pozitīvs.

Jums jāizstāsta ārstam, ja uzskatāt, ka esat (vai varētu būt) grūtniece. Mesar Plus neiesaka lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, ja grūtniecības termiņš ir jau vairāk par 3 mēnešiem, jo šīs zāles var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tiek lietotas šajā laikā (skatīt sadaļu par grūtniecību).

Bērni un pusaudži

Mesar Plus nav ieteicams bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Mesar Plus

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ārstam vai farmaceitam noteikti jāizstāsta par tālāk minētajām zālēm.

Citas asinsspiedienu pazeminošas zāles (antihipertensīvie līdzekļi), jo Mesar Plus iedarbība var pastiprināties.

Ārstam var būt jāmaina Jūsu deva un/vai jāievēro citi piesardzības pasākumi.

Ja lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Mesar Plus šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Zāles, kas var mainīt kālija līmeni asinīs, ja tiek lietotas vienlaikus ar Mesar Plus. Tās ir šādas:

kālija preparāti (arī kāliju saturoši sāls aizstājēji);

diurētiskie (urīndzenošie) līdzekļi;

heparīns (asinis šķidrinošas zāles);

caurejas līdzekļi;

steroīdie hormoni;

adrenokortikotropais hormons (AKTH);

karbenoksolons (zāles mutes un kuņģa čūlu ārstēšanai);

G penicilīna nātrija sāls (sauc arī par benzilpenicilīna nātrija sāli – antibiotika);

dažas pretsāpju zāles, piemēram, aspirīns un salicilāti.

Litijs (zāles garastāvokļa svārstību un dažu depresijas veidu ārstēšanai) – lietojot

vienlaikus ar Mesar Plus, var palielināties litija toksiskā iedarbība. Ja Jums jālieto litijs, ārsts Jums noteiks litija līmeni asinīs.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (zāles sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma simptomu, arī artrīta, ārstēšanai), lietojot tos vienlaikus ar Mesar Plus, var palielināt nieru mazspējas risku. NPL var pavājināt Mesar Plus iedarbību.

Miega zāles, nomierinošie līdzekļi un antidepresanti, jo šo zāļu lietošana kopā ar Mesar Plus var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos pieceļoties.

Dažas zāles, piemēram, baklofēns un tubokurarīns, ko lieto muskuļu atslābināšanai.

Amifostīns un dažas citas zāles vēža ārstēšanai, piemēram, ciklofosfamīds un metotreksāts.

Holestiramīns un holestipols – zāles taukvielu līmeņa pazemināšanai asinīs.

Holesevelama hidrohlorīds – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs –, jo Mesar Plus iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Mesar Plus vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.

Antiholīnerģie līdzekļi, piemēram, atropīns un biperidēns.

Tādas zāles kā tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, amisulprīds, pimozīds, sultoprīds, tiaprīds, droperidols un haloperidols, ko lieto noteiktu psihisku traucējumu ārstēšanai.

Dažas zāles, piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols un sirds glikozīdi, ko lieto sirds slimību ārstēšanai.

Tādas zāles kā mizolastīns, pentamidīns, terfenadīns, dofetilīds, ibutilīds vai eritromicīna injekcijas, kas var mainīt sirds ritmu.

Iekšķīgi lietojamas pretdiabēta zāles, piemēram, metformīns, vai insulīns, ko lieto glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs.

Bēta blokatori un diazoksīds – zāles attiecīgi paaugstināta asinsspiediena vai pazemināta glikozes līmeņa ārstēšanai asinīs. Mesar Plus var pastiprināt šo zāļu glikozes līmeni paaugstinošo iedarbību asinīs.

Metildopa – zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Tādas zāles kā noradrenalīns, ko lieto asinsspiediena paaugstināšanai un lēnas sirdsdarbības paātrināšanai.

Difemanils – lieto lēnas sirdsdarbības vai samazinātas svīšanas ārstēšanai.

Tādas zāles kā probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols, ko lieto podagras ārstēšanai.

Kalcija preparāti.

Amantadīns – pretvīrusu zāles.

Ciklosporīns – zāles, ko lieto pārstādīto orgānu atgrūšanas apturēšanai.

Dažas antibiotikas, ko sauc par tetraciklīniem, vai sparfloksacīns.

Amfotericīns – zāles sēnīšinfekciju ārstēšanai.

Daži antacīdie līdzekļi, ko lieto pret pārmērīgu skābes daudzumu kuņģī, piemēram, alumīnija magnija hidroksīds, jo Mesar Plus iedarbība var nedaudz pavājināties.

Cisaprīds – lieto barības masu pārvietošanās paātrināšanai kuņģī un zarnās.

Halofantrīns – lieto malārijas ārstēšanai.

Mesar Plus kopā ar uzturu un dzērienu

Mesar Plus var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi.

Uzmanieties, dzerot alkoholiskus dzērienus Mesar Plus lietošanas laikā, jo daži cilvēki var izjust ģīboņa tuvošanos vai just apdullumu. Ja tā notiek ar Jums, nedzeriet nekādus alkoholiskus dzērienus, tostarp vīnu, alu un veikalā nopērkamos gatavos vieglos alkoholiskos kokteiļus.

Melnādaini pacienti

Tāpat kā citu līdzīgu zāļu, arī Mesar Plus asinsspiedienu pazeminošā iedarbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ja esat grūtniece, Jums par to ir aizdomas vai arī plānojat grūtniecību, pasakiet to ārstam. Ārstam vajadzētu Jums ieteikt pārtraukt Mesar Plus lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināsit, ka grūtniecība iestājusies. Ārsts ieteiks Jums lietot citas zāles Mesar Plus vietā. Mesar Plus vēlams nelietot grūtniecības laikā, un to nedrīkst lietot, ja grūtniecības termiņš ir jau vairāk par 3 mēnešiem, jo šīs zāles var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tiek lietotas pēc trešā grūtniecības mēneša.

Barošana ar krūti

Izstāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai grasāties to darīt. Mesar Plus nav ieteicams lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja vēlaties barot ar krūti.

Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas laikā iespējama miegainība vai reibonis. Ja to ievērojat, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr simptomi neizzūd. Lūdziet padomu ārstam.

Mesar Plus satur laktozi

Šo zāļu sastāvā ir laktoze (piena cukurs). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Kā lietot Mesar Plus

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir pa vienai Mesar Plus 20 mg/12,5 mg tabletei dienā. Tomēr, ja Jūsu asinsspiediens nav pietiekami pazemināts, ārsts var izlemt mainīt devu uz vienu Mesar Plus 20 mg/25 mg tableti dienā.

Norijiet tabletes un uzdzeriet ūdeni. Ja iespējams, deva jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastīs. Ir svarīgi turpināt Mesar Plus lietošanu tik ilgi, kamēr ārsts neliek to pārtraukt.

Ja esat lietojis Mesar Plus vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā vajadzētu vai ja bērns nejauši norijis vienu vai vairākas tabletes, nekavējoties dodieties pie sava ārsta vai uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu un paņemiet līdzi zāļu iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot Mesar Plus

Ja esat aizmirsis lietot devu, nākamajā dienā lietojiet parasto devu kā ierasts. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Mesar Plus

Ir svarīgi turpināt Mesar Plus lietošanu, ja vien ārsts neliek to pārtraukt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Tomēr tālāk minētās blakusparādības var būt nopietnas:

alerģiskas reakcijas, kas var skart visu organismu, ar sejas, mutes un/vai balsenes tūsku kopā ar niezi un izsitumiem var rasties retos gadījumos. Ja tā notiek, pārtrauciet Mesar Plus lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;

Mesar Plus dažiem jutīgiem cilvēkiem var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. To var izraisīt arī alerģiska reakcija. Pirmsģīboņa sajūta vai ģībonis iespējams retāk. Ja tā notiek, pārtrauciet Mesar Plus lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu un apgulieties.

Mesar Plus ir divu aktīvo vielu apvienojums, un tālāk sniegtajā informācijā vispirms norādītas līdz šim Mesar Plus lietošanas gadījumā novērotās blakusparādības (papildu tām, kas minētas iepriekš) un pēc tam tās, kuras ir zināmas aktīvo vielu atsevišķas lietošanas gadījumā.

Tālāk minētas citas blakusparādības, kas līdz šim novērotas Mesar Plus lietošanas gadījumā

Ja šīs blakusparādības rodas, bieži tās ir viegli izteiktas, un to dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc.

Bieži vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

Reibonis, vājums, galvassāpes, nogurums, sāpes krūtīs, potīšu, pēdu, kāju, plaukstu vai roku pietūkums.

Retāk vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

Nevienmērīgi sirdspuksti (sirdsklauves), izsitumi, ekzēma, vertigo (rotēšanas sajūta), klepus, gremošanas traucējumi kuņģī, vēdera sāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, muskuļu krampji un muskuļu sāpes, locītavu sāpes, roku, kāju un muguras sāpes, apgrūtināta erekcija vīriešiem, asinis urīnā.

Retāk konstatētas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

taukvielu līmeņa paaugstināšanās asinīs, urīnvielas vai urīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs, kreatinīna līmeņa paaugstināšanās, kālija līmeņa paaugstināšanās vai pazemināšanās asinīs, kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs, glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, par aknu darbību liecinošo raksturlielumu paaugstināšanās asinīs. Ārsts par to uzzinās no asins analīzēm un izstāstīs Jums, ja būs kaut kas jādara.

Reti vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

Slikta pašsajūta, samaņas traucējumi, piepacelti, niezoši ādas izsitumi, akūta nieru mazspēja.

Retos gadījumos novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

atlieku slāpekļa līmeņa paaugstināšanās asinīs, hemoglobīna un hematokrīta raksturlielumu pazemināšanās. Ārsts par šīm pārmaiņām uzzinās no asins analīžu rezultātiem un pateiks, ja Jums būs kaut kas jādara.

Tālāk minētās blakusparādības novērotas, lietojot olmesartāna medoksomilu vai hidrohlortiazīdu atsevišķi, bet ne ar Mesar Plus, vai biežāk.

Olmesartāna medoksomils

Bieži vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

Bronhīts, klepus, iesnas vai aizlikts deguns, iekaisis kakls, vēdera sāpes, gremošanas traucējumi, caureja, slikta dūša, gastroenterīts, locītavu vai kaulu sāpes, muguras sāpes, asinis urīnā, urīnceļu infekcija, gripai līdzīgi simptomi, sāpes.

Bieži novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

taukvielu līmeņa paaugstināšanās asinīs, urīnvielas vai urīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs, par aknu un muskuļu darbību liecinošo raksturlielumu paaugstināšanās.

Retāk vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

Straujas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu organismu un izraisīt elpošanas traucējumus, kā arī strauju asinsspiediena pazemināšanos, kas var izraisīt ģīboni (anafilaktiskas reakcijas), sejas pietūkums, stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs), slikta pašsajūta, alerģiski ādas izsitumi, nieze, eksantēma (ādas izsitumi), piepacelti, niezoši ādas izsitumi.

Retāk novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

samazināts noteikta asins šūnu veida, ko sauc par trombocītiem, skaits (trombocitopēnija).

Reti vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

Nieru darbības traucējumi, enerģijas trūkums.

Reti novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

kālija līmeņa paaugstināšanās asinīs.

Hidrohlortiazīds

Ļoti bieži vērojamas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

Asins analīžu rezultātu pārmaiņas: taukvielu un urīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs.

Bieži vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

Apjukuma sajūta, sāpes vēderā, vēdergraizes, vēdera uzpūšanās, caureja, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, glikozes izdalīšanās urīnā.

Novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

kreatinīna, urīnvielas, kalcija un glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, hlorīdu, kālija, magnija un nātrija līmeņa pazemināšanās asinīs. S HYPERLINK "http://www.mondofacto.com/facts/dictionary?serum" eruma HYPERLINK "http://www.mondofacto.com/facts/dictionary?amylase" amilāzes līmeņa paaugstināšanās (hiperamilazēmija).

Retāk vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

Pavājināta vai zudusi ēstgriba, stipri apgrūtināta elpošana, anafilaktiskas ādas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcijas), jau esošas tuvredzības pastiprināšanās, eritēma, ādas reakcijas pret gaismu, nieze, sarkanīgi punktiņi vai plankumi uz ādas sīku asinsizplūdumu dēļ (purpura), piepacelti, niezoši izsitumi.

Reti vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

Pietūkuši un sāpīgi siekalu dziedzeri, samazināts balto asinsķermenīšu skaits, samazināts trombocītu skaits, anēmija, kaulu smadzeņu bojājums, nemiers, nomākuma sajūta, miega traucējumi, vienaldzības sajūta (apātija), tirpšana un nejutīgums, krampji, redzes traucējumi – viss izskatās dzeltens, miglains, acu sausums, neregulāra sirdsdarbība, asinsvadu iekaisums, asins recekļi (tromboze vai embolija), plaušu iekaisums, šķidruma uzkrāšanās plaušās, aizkuņģa dziedzera iekaisums, dzelte, žultspūšļa infekcija, sarkanās vilkēdes simptomi, piemēram, izsitumi, sāpes locītavās un aukstas rokas un pirksti, alerģiskas ādas reakcijas, ādas lobīšanās un čūlošanās, neinfekciozs nieru iekaisums (intersticiāls nefrīts), drudzis, muskuļu vājums (reizēm apgrūtina kustības).

Ļoti reti vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)

Elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas izraisa patoloģiski zemu hlorīdu līmeni asinīs (hipohlorēmisku alkalozi), zarnu aizsprostojums (paralītisks ileuss).

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Redzes pavājināšanās vai sāpes acī (iespējamās akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes).

Ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

Kā uzglabāt Mesar Plus

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc “Der. līdz:” vai uz plāksnītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Mesar Plus satur

Aktīvās vielas:

- apvalkotajā tabletē ir 20 mg olmesartāna medoksomila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas:

mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts*, mazaizvietota hiproloze, hiproloze, magnija stearāts, titāna dioksīds (E 171), talks, hipromeloze, dzelzs (III) oksīdi (E 172).

* Skatīt iepriekš Mesar Plus satur laktozi.

Mesar Plus ārējais izskats un iepakojums

Mesar Plus 20/25 mg apvalkotās tabletes ir 8,5 mm, rozā, apaļas tabletes ar iespiedumu “C24” vienā pusē.

Tās ir iepakojumā pa 14, 28, 30, 56, 84, 90, 98 un 10 x 28 apvalkotajām tabletēm un iepakojumā ar perforētiem vienas devas blisteriem pa 10, 50 un 500 apvalkotajām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare, L-1611, Luxembourg

Luksemburga

Ražotājs

Daiichi Sankyo Europe GmbH

Luitpoldstrasse 1, 85276 Pfaffenhofen, Ilm

Vācija

Berlin-Chemie AG

Glienicker Weg 125, 12489 Berlin

Vācija

Menarini Von Heyden GmbH

Leipziger Str. 7-13, 01097, Dresden

Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija: Mencord Plus

Beļģija: Belsar Plus

Kipra: Olartan-plus

Čehija: Sarten Plus H

Dānija: Benetor Comp

Igaunija: Mesar plus

Vācija: Votum plus

Grieķija: Olartan-plus

Somija: Benetor Comp

Francija: Alteis Duo

Ungārija: Laresin Plus

Īslande: Benetor Comp

Īrija: Omesar Plus

Itālija: Olprezide

Latvija: Mesar plus

Lietuva: Mesar plus

Luksemburga: Belsar Plus

Malta: Omesar plus

Norvēģija: Benetor Comp

Polija: Revival Plus

Portugāle: Olsar Plus

Slovēnija: Co-Tensiol

Spānija: Ixia Plus

Slovākija: Tenzar Plus

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018. gada novembrī.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

05-0632_PL_LV_062 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Mesar Plus 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Mesar Plus 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Mesar Plus 20 mg/12,5 mg apvalkotajā tabletē ir 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Mesar Plus 20 mg/25 mg apvalkotajā tabletē ir 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Mesar Plus 20 mg/12,5 mg apvalkotā tablete: apvalkotajā tabletē ir 110,7 mg laktozes monohidrāta.

Mesar Plus 20 mg/25 mg apvalkotā tablete: apvalkotajā tabletē ir 98,2 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Mesar Plus 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: sarkani dzeltenas, apaļas, apvalkotas, 8,5 mm tabletes ar iespiedumu C22 vienā pusē.

Mesar Plus 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes: rozā, apaļas, apvalkotas, 8,5 mm tabletes ar iespiedumu C24 vienā pusē.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

Mesar Plus fiksētā devu kombinācija indicēta pieaugušiem pacientiem, kuriem asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt tikai ar olmesartāna medoksomilu.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Mesar Plus nav paredzēts sākumterapijai, bet gan pacientiem, kuriem asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt tikai ar 20 mg olmesartāna medoksomila. Mesar Plus lieto reizi dienā vai nu ēšanas laikā, vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Klīniski atbilstošos gadījumos var apsvērt tiešu monoterapijas ar 20 mg olmesartāna medoksomila nomaiņu uz fiksēto kombināciju, ņemot vērā to, ka maksimālā olmesartāna medoksomila antihipertensīvā iedarbība parādās aptuveni 8 nedēļas pēc ārstēšanas sākšanas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ieteicama atsevišķo sastāvdaļu devas titrēšana:

20 mg olmesartāna medoksomila/12,5 mg hidrohlortiazīda var lietot pacientiem, kuriem tikai ar optimālu 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapiju nav iespējams adekvāti kontrolēt asinsspiedienu.

20 mg olmesartāna medoksomila/25 mg hidrohlortiazīda var lietot pacientiem, kuriem tikai ar 20 mg olmesartāna medoksomila/12,5 mg hidrohlortiazīda nav iespējams adekvāti kontrolēt asinsspiedienu.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)

Gados vecākiem cilvēkiem ieteicama tāda pati kombinētā zāļu deva kā pieaugušajiem.

Nieru darbības traucējumi

Mesar Plus lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 60 mml/min), ieteicams periodiski pārbaudīt nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Mesar Plus ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Mesar Plus jālieto uzmanīgi (skatīt 4.4., 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir pa 10 mg olmesartāna medoksomila reizi dienā, un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg reizi dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri saņem diurētiskos līdzekļus un/vai citus antihipertensīvos līdzekļus, vēlams cieši uzraudzīt asinsspiedienu un nieru darbību. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Mesar Plus nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 5.2. apakšpunktu), holestāzi un žultsceļu obstrukciju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Mesar Plus lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete jānorij, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst košļāt. Tā jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu atvasinājums).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min).

Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija, hiponatriēmija un simptomātiska hiperurikēmija.

Smagi aknu darbības traucējumi, holestāze un obstruktīvi žultsceļu traucējumi.

2. un 3. grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Mesar Plus lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Intravaskulāra dehidratācija

Pacientiem, kuriem pēc stipras diurētiskas terapijas, samazinātas sāls uzņemšanas ar uzturu, caurejas vai vemšanas ir šķidruma un/vai nātrija deficīts, var rasties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Tāpēc šie stāvokļi jānovērš pirms Mesar Plus lietošanas.

Citi stāvokļi, kad tiek stimulēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, izraisīja akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai reti – akūtu nieru mazspēju.

Renovaskulāra hipertensija

Ārstējot pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ar zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieru pārstādīšana

Mesar Plus nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacietiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss >30 ml/min, <60 ml/min) deva nav jāpielāgo. Tomēr šiem pacientiem Mesar Plus jālieto piesardzīgi un periodiski jāpārbauda kālija, kreatinīna un urīnskābes līmenis serumā. Pacientiem ar traucētu nieru darbību iespējama tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisīta azotēmija. Ja parādās progresējošu nieru bojājumu pazīmes, terapija uzmanīgi jāpārskata, apsverot diurētiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšanas nepieciešamību. Nav pieredzes par Mesar Plus lietošanu pacientiem, kuriem nesen pārstādīta niere.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Aknu darbības traucējumi

Pašlaik nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Turklāt nelielās šķidruma un elektrolītu līdzsvara novirzes ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem pacientiem ar traucētu aknu darbību vai progresējošu aknu slimību var izraisīt aknu komu. Tādēļ pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. apakšpunktu). Mesar Plus lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, holestāzi un žultsceļu obstrukciju ir kontrindicēta (skatīt 4.3., 5.2. apakšpunktu).

Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Mesar Plus lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Metaboliskā un endokrīnā ietekme

Ārstēšana ar tiazīdiem var nelabvēlīgi ietekmēt glikozes toleranci. Cukura diabēta slimniekiem var būt nepieciešama insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas pielāgošana (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar tiazīdiem var izpausties latents cukura diabēts.

Holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās ir blakusparādības, kuras, kā zināms, ir saistītas ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu terapiju.

Dažiem pacientiem, kuri ārstējas ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, var rasties hiperurikēmija vai pastiprināties jau esoša podagra.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Ar noteiktiem starplaikiem jānosaka elektrolītu līmenis serumā – tāpat kā jebkuram pacientam, kurš saņem diurētisku līdzekli.

Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (tostarp hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinošās pazīmes ir mutes sausums, slāpes, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, hipotensija, oligūrija, tahikardija un gastrointestināli traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Hipokaliēmijas risks lielāks ir pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem, kuriem ir intensīva diurēze, pacientiem, kuri saņem perorāli elektrolītus nepietiekamā daudzumā, kā arī pacientiem, kuri vienlaikus ārstējas ar kortikosteroīdiem vai AKTH (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Turpretim Mesar Plus sastāvdaļas olmesartāna medoksomila antagonisma dēļ pie angiotensīna II receptoriem (AT1) iespējama hiperkaliēmija, īpaši ja pacientam ir nieru darbības traucējumi un/vai sirds mazspēja, kā arī cukura diabēts. Riska grupas pacientiem ieteicama atbilstoša kālija līmeņa kontrole serumā. Kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kālija preparāti un kāliju saturoši sāls aizstājēji, kā arī citas zāles, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīns), kopā ar Mesar Plus jālieto uzmanīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nav nekādu pierādījumu, ka olmesartāna medoksomils mazinātu vai novērstu diurētisko līdzekļi izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts visumā ir neliels, un ārstēšana parasti nav nepieciešama.

Tiazīdi var mazināt kalcija izdalīšanos urīnā un izraisīt pārejošu un nelielu kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, ja nav diagnosticētu kalcija metabolisma traucējumu. Hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireoidismu. Pirms epitēlijķermenīšu darbības pārbaudes jāpārtrauc tiazīdu lietošana.

Konstatēts, ka tiazīdi palielina magnija izdalīšanos urīnā, kas var izraisīt hipomagniēmiju.

Pacientiem ar tūskām karstā laikā iespējama dilūcijas hiponatriēmija.

Litijs

Tāpat kā lietojot citas zāles, kuru sastāvā ir angiotensīna II receptoru antagonistu un tiazīdu kombinācija, Mesar Plus nav ieteicams lietot kombinācijā ar litiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Sprū līdzīga enteropātija

Ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartānu, dažus mēnešus vai gadus pēc olmesartāna lietošanas sākšanas konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, iespējams – lokālas aizkavētas paaugstinātas jutības reakcijas dēļ. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartānu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jākonsultējas ar speciālistu (t. i., gastroenterologu).

Akūta miopija un sekundāra slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīds – sulfonamīdu atvasinājums – var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, kas rada akūtu, pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Simptomi ir pēkšņi samazināts redzes asums vai sāpes acī, kas parasti rodas no dažām stundām līdz vairākām nedēļām pēc zāļu lietošanas sākšanas. Neārstētas slēgta kakta glaukomas sekas var būt pastāvīgs redzes zudums. Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Varētu būt apsverama tūlītēja medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana, ja intraokulāro spiedienu neizdodas pazemināt. Iespējamie akūtas slēgta kakta glaukomas rašanās riska faktori ir alerģija pret sulfonamīdu atvasinājumiem vai penicilīnu anamnēzē.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā lietojot visus angiotensīna II receptoru antagonistus, olmesartāna medoksomila asinsspiedienu pazeminošā darbība nedaudz vājāka ir melnādainiem pacientiem, salīdzinot ar citiem, iespējams, tādēļ, ka melnādaino pacientu populācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu biežāk sastopams zems renīna līmenis.

Antidopinga tests

Šo zāļu sastāvā esošais hidrohlortiazīds antidopinga testā var dot pozitīvu rezultātu.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nedrīkst sākt angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu. Ja vien angiotensīna II receptoru antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Citi

Tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar vispārēju arteriosklerozi, sirds išēmisko slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Gan pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē, gan pacientiem bez šādiem traucējumiem iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu, taču lielāka šādu traucējumu iespējamība ir pacientiem ar minēto anamnēzi.

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par sistēmiskās vilkēdes paasināšanos vai aktivēšanos.

Šo zāļu sastāvā ir laktoze. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Gan ar olmesartāna medoksomilu, gan hidrohlortiazīdu iespējami saistītā mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus un angiotensīna II receptoru antagonistus (retos gadījumos), ziņots par pārejošu palielinātu litija koncentrāciju serumā un toksiskumu. Turklāt tiazīdi samazina litija nieru klīrensu un tāpēc var palielināties litija toksiskuma risks. Tādēļ Mesar Plus un litija lietošana kombinācijā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja jālieto šī kombinācija, ieteicams uzmanīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaikus jālieto piesardzīgi

Baklofēns

Iespējama antihipertensīvās iedarbības pastiprināšanās.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

NPL (piemēram, acetilsalicilskābe (> 3 g dienā), COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var mazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu un angiotensīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo darbību.

Dažiem pacientiem ar traucētu nieru darbību (piemēram, dehidratētiem vai gados vecākiem cilvēkiem ar traucētu nieru darbību) vienlaicīga angiotensīna II receptoru antagonistu un zāļu, kas nomāc ciklooksigenāzi, lietošana var izraisīt turpmāku nieru darbības pavājināšanos, tostarp iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tāpēc šī kombinācija lietojama uzmanīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jābūt pietiekami hidratētiem, un jāapsver nieru darbības kontrolēšanas nepieciešamība kā pēc vienlaicīgās terapijas sākšanas, tā arī periodiski pēc tam.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāņem vērā

Amifostīns

Iespējama antihipertensīvās iedarbības pastiprināšanās.

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Mesar Plus asinsspiedienu pazeminošā darbība var pastiprināties citu antihipertensīvo līdzekļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā.

Alkohols, barbiturāti, narkotiskie līdzekļi un antidepresanti

Iespējama ortostatiskās hipotensijas pastiprināšanās.

Ar olmesartāna medoksomilu iespējami saistītā mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori vai aliskirēns

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kālija līmeni ietekmējošas zāles

Ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, lietojot citas renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošas zāles, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu, AKE inhibitorus), var palielināt kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja kombinācijā ar Mesar Plus ir jāordinē kālija līmeni ietekmējošas zāles, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā.

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana mazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā un mazina t1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda mazināja zāļu mijiedarbības efektu. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas lietošanas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Papildu informācija

Pēc ārstēšanas ar antacīdu līdzekli (alumīnija magnija hidroksīdu) tika novērota neliela olmesartāna bioloģiskās pieejamības mazināšanās.

Olmesartāna medoksomils nozīmīgi neietekmē varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku, kā arī digoksīna farmakokinētiku.

Olmesartāna medoksomila lietošanai vienlaikus ar pravastatīnu veseliem cilvēkiem nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz abu savienojumu farmakokinētiku.

Olmesartānam nepiemīt klīniski nozīmīga inhibējoša ietekme in vitro uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tas neinducē citohroma P450 aktivitāti žurkām vai inducē to minimāli. Klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav paredzama.

Ar hidrohlortiazīdu iespējami saistītā mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Kālija līmeni ietekmējošas zāles

Hidrohlortiazīda kāliju izvadošo darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu) var pastiprināt citu zāļu, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, kaliurētisku diurētisku līdzekļu, caurejas līdzekļu, kortikosteroīdu, AKTH, amfotericīna, karbenoksolona, G penicilīna nātrija sāls un salicilskābes atvasinājumu), vienlaicīga lietošana. Tāpēc šāda vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Vienlaikus jālieto piesardzīgi

Kalcija sāļi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paaugstināt kalcija līmeni serumā, jo mazinās izdalīšanās. Ja ir jāordinē kalcija preparāti, jākontrolē kalcija līmenis serumā un atbilstoši jāpielāgo kalcija deva.

Holestiramīns un holestipola sveķi

Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē ir traucēta hidrohlortiazīda uzsūkšanās.

Sirds glikozīdi

Tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija var veicināt sirds glikozīdu izraisītas sirds aritmijas rašanos.

Zāles, ko ietekmē kālija līmeņa novirzes serumā

Mesar Plus lietojot kopā ar zālēm, ko ietekmē kālija līmeņa novirzes serumā (piemēram, sirds glikozīdi un antiaritmiskie līdzekļi), un ar tālāk minētajām torsades de pointes (kambaru tahikardiju) izraisošajām zālēm (tostarp dažiem antiaritmiskiem līdzekļiem), ieteicama periodiska kālija līmeņa kontrole serumā un EKG kontrole, jo hipokaliēmija ir torsades de pointes (kambaru tahikardijas) predisponējošais faktors:

Ia grupas antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds);

III grupas antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds);

daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols);

citi (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns i.v., halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns i.v.).

Nedepolarizējošie miorelaksanti (piemēram, tubokurarīns)

Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo miorelaksantu iedarbību.

Antiholīnerģiski līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns)

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu bioloģiskās pieejamības palielināšanās samazinātās gastrointestinālās motilitātes un kuņģa iztukšošanās ātruma dēļ.

Pretdiabēta līdzekļi (perorālie līdzekļi un insulīns)

Ārstēšana ar tiazīdiem var iespaidot glikozes toleranci. Var būt jāpielāgo pretdiabēta zāļu deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Metformīns

Metformīns lietojams piesardzīgi, jo pastāv ar hidrohlortiazīda lietošanu saistītās iespējamās nieru mazspējas izraisītas laktacidozes risks.

Bēta blokatori un diazoksīds

Tiazīdi var pastiprināt bēta blokatoru un diazoksīda hiperglikemizējošo darbību.

Kateholamīni (piemēram, noradrenalīns)

Var pavājināties kateholamīnu iedarbība.

Podagras ārstēšanai izmantojamās zāles (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)

Var būt nepieciešama urikozūrisko zāļu devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā. Var būt jāpalielina probenecīda vai sulfīnpirazona deva. Vienlaicīga tiazīda lietošana var palielināt paaugstinātas jutības reakciju sastopamību pret allopurinolu.

Amantadīns

Tiazīdi var palielināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.

Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)

Tiazīdi var samazināt citotoksisko preparātu izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.

Salicilāti

Lielu salicilātu devu lietošanas gadījumā hidrohlortiazīds var pastiprināt salicilātu toksisko iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju, kas radusies vienlaicīgas hidrohlortiazīda un metildopas lietošanas gadījumā.

Ciklosporīns

Vienlaicīga ārstēšana ar ciklosporīnu var palielināt hiperurikēmijas un podagras tipa komplikāciju risku.

Tetraciklīni

Vienlaicīga tetraciklīnu un tiazīdu lietošana palielina tetraciklīnu izraisītas urīnvielas līmeņa paaugstināšanās risku. Šī mijiedarbība, domājams, neattiecas uz doksiciklīnu.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Ņemot vērā atsevišķo šo kombinēto zāļu sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību, Mesar Plus nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Mesar Plus lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Olmesartāna medoksomils

Angiotensīna II receptoru antagonistus nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī ir nepārliecinoši, tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanas gadījumā, līdzīgs risks var pastāvēt šīs grupas zālēm. Ja vien angiotensīna receptoru blokatoru terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotensīna II receptoru antagonistu terapijas ietekmē 2. un 3. trimestrī cilvēkam ir bijusi fetotoksiska iedarbība (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksiska iedarbība uz jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (Skatīt arī 5.3. apakšpunktu “Preklīniskie dati par drošumu”.)

Ja no otrā grūtniecības trimestra bijusi angiotensīna II receptoru antagonistu iedarbība, ieteicams veikt ultraskaņas nieru darbības un galvaskausa pārbaudi.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotensīna II receptoru antagonistus, rūpīgi jāpārbauda, vai viņiem nav hipotensija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Ir maz pieredzes par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī. Ar pētījumiem dzīvniekiem nepietiek.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Ņemot vērā farmakoloģisko hidrohlortiazīda darbības mehānismu, tā lietošana 2. un 3. trimestrī var pavājināt augļa-placentas apasiņošanu un izraisīt traucējumus auglim un jaundzimušajam, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas un preeklampsijas ārstēšanai, jo pastāv samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus gadījumus, kad citu terapiju nevar izmantot.

Barošana ar krūti

Olmesartāna medoksomils

Informācija par Mesar Plus lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, tāpēc Mesar Plus neiesaka, un vēlama alternatīva terapija ar labāk noskaidrotu drošuma raksturojumu, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdi lielā devā, kas izraisa intensīvu diurēzi, var nomākt piena veidošanos. Mesar Plus nav ieteicams lietot barošanas ar krūti periodā. Ja Mesar Plus lieto barošanas ar krūti periodā, devai jābūt iespējami mazai.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Mesar Plus nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Antihipertensīvos līdzekļus lietojošiem pacientiem reizēm iespējams reibonis vai vājums, kas var pasliktināt spēju reaģēt.

Nevēlamās blakusparādības

Ārstēšanas laikā ar Mesar Plus biežāk ziņotās blakusparādības ir galvassāpes (2,9%), reibonis (1,9%) un vājums (1,0%).

Hidrohlortiazīds var izraisīt vai pastiprināt šķidruma zudumu, kas var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos, kuros līdz 21 mēnesim ilgi piedalījās 1155 ar olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombināciju 20/12,5 mg un 20/25 mg devās ārstēti pacienti un 466 ar placebo ārstēti pacienti, kopējā nevēlamo notikumu sastopamība olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinētās terapijas gadījumā bija līdzīga kā placebo lietošanas gadījumā. Arī lietošanas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda 20/12,5 mg – 20/25 mg lietošanas gadījumā (2%) un placebo lietošanas gadījumā (3%) bija līdzīgs. Kopējais blakusparādību rašanās biežums olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda grupā salīdzinājumā ar placebo, šķiet, nebija saistīts ar vecumu (<65 g. pret >65 g.), dzimumu vai rasi, kaut arī reibonis > 75 gadus veciem pacientiem bija nedaudz biežāk.

Turklāt Mesar Plus kā lielu devu kombinēta preparāta lietošanas drošums tika pētīts klīniskā pētījumā 3709 pacientiem, kuri saņēma olmesartāna medoksomilu kombinācijā ar hidrohlortiazīdu 40 mg/12,5 mg un 40 mg/25 mg devā.

Mesar Plus blakusparādības klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas drošuma uzraudzības pētījumos un spontānajos ziņojumos apkopotas tabulā tālāk, arī atsevišķo sastāvdaļu – olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda – blakusparādības, pamatojoties uz šo vielu zināmo lietošanas drošuma raksturojumu.

Blakusparādību rašanās biežuma iedalījumam izmantota šāda terminoloģija: ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100 līdz <1/10), retāk (>1/1 000 līdz < 1/100), reti ( >1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

MedDRA

orgānu sistēmu grupaBlakusparādībasBiežumsMesar PlusOlmesartānsHCTZInfekcijas un infestācijas

Sialadenīts

Reti

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Nav zināmi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Aplastiskā anēmija

Reti

Kaulu smadzeņu nomākums

Reti

Hemolītiskā anēmija

Reti

Leikopēnija

Reti

Neitropēnija/ Agranulocitoze

Reti

Trombocitopēnija

Retāk

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas

Retāk

Retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Retāk

Glikozūrija

Bieži

Hiperkalciēmija

Bieži

Hiperholesterinēmija

Retāk

Ļoti bieži

Hiperglikēmija

Bieži

Hiperkaliēmija

Reti

Hipertrigliceridēmija

Retāk

Bieži

Ļoti bieži

Hiperurikēmija

Retāk

Bieži

Ļoti bieži

Hipohlorēmija

Bieži

Hipohlorēmiska alkaloze

Ļoti reti

Hipokaliēmija

Bieži

Hipomagniēmija

Bieži

Hiponatriēmija

Bieži

Hiperamilazēmija

Bieži

Psihiskie traucējumi

Apātija

Reti

Depresija

Reti

Nemiers

Reti

Miega traucējumi

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Apjukuma stāvoklis

Bieži

Krampji

Reti

Samaņas traucējumi (piemēram, samaņas zudums)

Reti

Reibonis/pirmsģīboņa stāvoklis

Bieži

Bieži

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Bieži

Reti

Ēstgribas zudums

Retāk

Parestēzija

Reti

Posturāls reibonis

Retāk

Miegainība

Retāk

Sinkope

Retāk

Acu bojājumi

Samazināta asaru izdalīšanās

Reti

Pārejoša redzes miglošanās

Reti

Jau esošas miopijas pastiprināšanās

Retāk

Akūta miopija, akūta slēgta kakta glaukoma

Nav zināmi

Ksantopsija

Reti

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Retāk

Retāk

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Retāk

Sirds aritmijas

Reti

Sirdsklauves

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Embolija

Reti

Hipotensija

Retāk

Reti

Nekrotizējošs angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)

Reti

Ortostatiska hipotensija

Retāk

Retāk

Tromboze

Reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhīts

Bieži

Klepus

Retāk

Bieži

Aizdusa

Reti

Intersticiāla pneimonija

Reti

Faringīts

Bieži

Plaušu tūska

Reti

Respirators distress

Retāk

Rinīts

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Vēdera sāpes

Retāk

Bieži

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Caureja

Retāk

Bieži

Bieži

Dispepsija

Retāk

Bieži

Kuņģa kairinājums

Bieži

Gastroenterīts

Bieži

Meteorisms

Bieži

Slikta dūša

Retāk

Bieži

Bieži

Pankreatīts

Reti

Paralītisks ileuss

Ļoti reti

Vemšana

Retāk

Retāk

Bieži

Sprū līdzīga enteropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Akūts holecistīts

Reti

Dzelte (intrahepatisks holestātisks ikteruss)

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alerģisks dermatīts

Retāk

Anafilaktiskas ādas reakcijas

Reti

Angioedēma

Reti

Reti

Ādas sarkanai vilkēdei līdzīgas reakcijas

Reti

Ekzēma

Retāk

Eritēma

Retāk

Eksantēma

Retāk

Fotosensitivitātes reakcijas

Retāk

Nieze

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Retāk

Ādas sarkanās vilkēdes reaktivācija

Reti

Toksiska epidermas nekrolīze

Reti

Nātrene

Reti

Retāk

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija

Retāk

Artrīts

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Muskuļu spazmas

Retāk

Reti

Muskuļu vājums

Reti

Mialģija

Retāk

Retāk

Sāpes ekstremitātē

Retāk

Parēze

Reti

Skeleta sāpes

Bieži

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja

Reti

Reti

Hematūrija

Retāk

Bieži

Intersticiāls nefrīts

Reti

Nieru mazspēja

Reti

Nieru darbības traucējumi

Reti

Urīnceļu infekcija

Bieži

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīlā disfunkcija

Retāk

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Bieži

Bieži

Sejas tūska

Retāk

Nogurums

Bieži

Bieži

Drudzis

Reti

Gripai līdzīgi simptomi

Bieži

Letarģija

Reti

Savārgums

Reti

Retāk

Sāpes

Bieži

Perifēra tūska

Bieži

Bieži

Vājums

Retāk

Izmeklējumi

Paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis

Retāk

Paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis

Retāk

Paaugstināts kalcija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk

Reti

Bieži

Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

Bieži

Paaugstināts glikozes līmenis asinīs

Retāk

Pazemināts hematokrīta līmenis asinīs

Reti

Pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs

Reti

Paaugstināts lipīdu līmenis asinīs

Retāk

Pazemināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Retāk

Bieži

Bieži

Paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs

Reti

Paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs

Reti

Paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis

Retāk

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Bieži

Ziņots par atsevišķiem rabdomiolīzes gadījumiem, kas laika ziņā saistīti ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanu.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Nav pieejama specifiska informācija par Mesar Plus pārdozēšanas izpausmēm vai ārstēšanu. Pacients uzmanīgi jānovēro, ārstēšanai jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ārstēšana ir atkarīga no laika, kas pagājis kopš iekšķīgās lietošanas, un simptomu smaguma pakāpes. Ieteiktie pasākumi ir vemšanas ierosināšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanā noderīga var būt aktivētā ogle. Bieži jāpārbauda elektrolītu līmenis serumā un kreatinīns. Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda un ātri jāievada sāļu un tilpuma aizstājšķīdumi.

Visvairāk iespējamās olmesartāna medoksomila pārdozēšanas izpausmes ir hipotensija un tahikardija, iespējama arī bradikardija. Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju, hipohlorēmiju) un dehidratāciju pārmērīgās diurēzes dēļ. Biežāk vērojamās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Hipokaliēmija var izraisīt muskuļu spazmas un/vai pastiprināt sirds aritmijas, kas saistītas ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu.

Nav pieejama informācija par olmesartāna vai hidrohlortiazīda izvadīšanu ar dialīzi.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods C09DA08.

Darbības mehānisms/farmakodinamiskā iedarbība

Mesar Plus ir angiotensīna II receptoru antagonista olmesartāna medoksomila un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa hidrohlortiazīda kombinācija. Šo sastāvdaļu kombinācijai ir papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas pazemina asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Mesar Plus lietošana reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanos 24 stundu periodā.

Olmesartāna medoksomils ir spēcīgs, pēc iekšķīgas lietošanas aktīvs, selektīvs angiotensīna II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Angiotensīns II ir primārais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas vazoaktīvais hormons, kuram ir svarīga nozīme hipertensijas patofizioloģijā. Angiotensīna II iedarbība ir vazokonstrikcija, aldosterona sintēzes stimulēšana un tā atbrīvošana, sirds stimulēšana un nātrija atpakaļuzsūkšanās nierēs. Olmesartāns bloķē vazokonstriktīvo un aldosterona sekrēciju ietekmējošo angiotensīna II darbību, bloķējot tā saistīšanos pie AT1 receptoriem audos, tostarp asinsvadu gludajā muskulatūrā un virsnierēs. Olmesartāna darbība nav atkarīga no angiotensīna II sintēzes avota vai ceļa. Selektīvs olmesartāna antagonisms pret angiotensīna II (AT1) receptoriem palielina renīna līmeni plazmā un angiotensīna I un II koncentrāciju un nedaudz mazina aldosterona koncentrāciju plazmā.

Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas.

Olmesartāna medoksomila lietošana reizi dienā efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundas. Lietošana reizi dienā asinsspiedienu pazemināja līdzīgi kā tādas pašas kopējās dienas devas lietošana divreiz dienā.

Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas, kaut gan nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās tiek novērota jau pēc divām terapijas nedēļām.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.

Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pārbaudīja, vai ārstēšana ar olmesartānu var aizkavēt mikroalbuminūrijas parādīšanos. Mediāni 3,2 gadu novērošanas laikā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.

Pētījumā konstatēja primārā galauzstādījuma – laika līdz mikroalbuminūrijas sākumam – riska samazināšanos par labu olmesartānam. Pēc AS atšķirību korekcijas šis riska samazinājums vairs nesasniedza statistisku ticamību. Mikroalbuminūrija radās 8,2% pacientu olmesartāna grupā (178 no 2160) un 9,8% placebo grupā (210 no 2139).

Sekundārie galauzstādījumi – akūti kardiovaskulāri traucējumi – radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Olmesartāna lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1%)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6%), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2%)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5%), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7%)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru traucējumu skaits.

„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna ietekmi uz renāliem un kardiovaskulāriem galarezultātiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu izcelsmes pacientiem ar 2. tipa diabētu, kuriem bija manifesta nefropātija. Mediāni 3,1 gada novērošanas periodā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.

Primāro salikto galauzstādījumu (laiku līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā, terminālas nieru slimības, jebkādu cēloņu izraisītas nāves gadījumam) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75 – 1,24); p = 0,791). Šo salikto sekundāro kardiovaskulāro galauzstādījumu konstatēja 40 ar olmesartānu ārstēto pacientu (14,2%) un 53 ar placebo ārstēto pacientu (18,7%). Saliktais kardiovaskulārais galauzstādījums ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, salīdzinot ar 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo; attiecīgi kopējā mirstība 19 (6,7%), salīdzinot ar 20 (7,0%), neletāls insults 8 (2,8%), salīdzinot ar 11 (3,9%), un neletāls miokarda infarkts 3 (1,1%), salīdzinot ar 7 (2,5%).

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis. Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu antihipertensīvās darbības mehānisms vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tiazīdi ietekmē elektrolītu reabsorbcijas nieru kanāliņu mehānismu, aptuveni vienādā daudzumā tieši palielinot nātrija un hlorīdu izvadi. Hidrohlortiazīda diurētiskā darbība samazina plazmas tilpumu, palielina plazmas renīna aktivitāti un palielina aldosterona sekrēciju ar sekojošu kālija un bikarbonātu izvadīšanu urīnā, kā arī samazina kālija daudzumu serumā. Renīna un aldosterona saiti mediē angiotensīns II, tāpēc vienlaicīga angiotensīna II receptoru antagonista lietošana tiecas mazināt tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa izraisīto kālija zudumu. Hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā diurēze sākas pēc aptuveni 2 stundām un maksimālā iedarbība ir 4 stundas pēc devas lietošanas, darbība ilgst aptuveni 6 – 12 stundas.

Epidemioloģiskie pētījumi parādījuši, ka ilgstoša hidrohlortiazīda monoterapija mazina kardiovaskulārās mirstības un saslimstības risku.

Klīniskā efektivitāte un lietošanas drošums

Olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinācija papildinoši pazemina asinsspiedienu. Palielinot katras sastāvdaļas devu, iedarbība visumā pastiprinās. Apkopotos, placebo kontrolētos pētījumos 20/12,5 mg un 20/25 mg olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana izraisīja vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena (atņemot placebo) pazemināšanos zemākajā līmenī par attiecīgi 12/7 mm Hg un 16/9 mm Hg. Vecumam un dzimumam nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz atbildreakciju pret olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinēto terapiju.

12,5 mg un 25 mg hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuriem 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapija nenodrošināja pietiekamu kontroli, papildus pazemināja 24 stundu sistolisko/diastolisko asinsspiedienu, ko noteica ar ambulatorisku asinsspiediena pārbaudi, par attiecīgi 7/5 mm Hg un 12/7 mm Hg salīdzinājumā ar sākotnējo olmesartāna medoksomila monoterapiju. Papildu vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanās zemākajā līmenī salīdzinājumā ar sākotnējo, nosakot ar standarta metodēm, bija attiecīgi 11/10 mm Hg un 16/11 mm Hg.

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinētās terapijas efektivitāte saglabājas ilgstošas terapijas laikā (vienu gadu). Olmesartāna medoksomila terapijas – gan ar vienlaicīgu hidrohlortiazīda terapiju, gan bez tās – pārtraukšana neizraisīja atgriezenisku hipertensiju.

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas fiksētās devas ietekme uz mirstību un kardiovaskulāro saslimstību pašlaik nav zināma.

Cita informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Olmesartāna medoksomils

Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Uzsūkšanās laikā no gastrointestinālā trakta zarnu gļotādā un portālās asinīs esterāzes to ātri pārvērš par farmakoloģiski aktīvu metabolītu – olmesartānu. Plazmā vai izdalījumos nav konstatēts nemainīts olmesartāna medoksomils vai nemainīta medoksomila daļas sānu ķēde. Olmesartāna vidējā absolūtā bioloģiskā pieejamība no tablešu zāļu formas bija 25,6%.

Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 h laikā pēc olmesartāna medoksomila perorālas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri, palielinot vienreizējo perorālo devu aptuveni līdz 80 mg.

Uzturs olmesartāna farmakokinētiku ietekmēja minimāli, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.

Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99,7%), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaikus lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza (par ko liecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievades ir zems (16 – 29 l).

Hidrohlortiazīds

Pēc olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda iekšķīgas lietošanas kombinācijā vidējais laiks līdz maksimālās hidrohlortiazīda koncentrācijas sasniegšanai ir 1,5 – 2 stundas pēc devas lietošanas. 68% hidrohlortiazīda saistās ar plazmas olbaltumiem, šķietamais izkliedes tilpums ir 0,83 – 1,14 l/kg.

Biotransformācija un eliminācija

Olmesartāna medoksomils

Kopējais olmesartāna plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (SK 19%) un relatīvi lēns, salīdzinot ar asinsplūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmēta olmesartāna medoksomila lietošanas 10 – 16% lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 h laikā pēc devas lietošanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, tāpēc lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pēc vairāku devu perorālas lietošanas bija 10 – 15 h. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc dažu pirmo devu lietošanas, un turpmāku uzkrāšanos pēc 14 dienu ilgas lietošanas nekonstatēja. Nieru klīrenss bija aptuveni 0,5 – 0,7 l/h, un tas nebija atkarīgs no devas.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds cilvēka organismā nemetabolizējas un tiek izvadīts gandrīz tikai nemainītas aktīvās vielas veidā urīnā. Aptuveni 60% perorālās devas tiek izvadīti nemainītas aktīvās vielas veidā 48 stundās. Nieru klīrenss ir aptuveni 250 – 300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10 – 15 stundas.

Mesar Plus

Lietojot vienlaikus ar olmesartāna medoksomilu, hidrohlortiazīda sistēmiskā bioloģiskā pieejamība samazinās par aptuveni 20%, taču šim nelielajam samazinājumam nav klīniskas nozīmes. Vienlaicīga hidrohlortiazīda lietošana neietekmē olmesartāna kinētiku.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem (65 – 75 g. v.) hipertensijas slimniekiem AUC līdzsvara apstākļos bija palielināts aptuveni par 35%, ļoti veciem cilvēkiem (> 75 g. v.) – aptuveni par 44%, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Neliels datu apjoms liecina, ka hidrohlortiazīda sistēmiskais klīrenss gan veseliem, gan hipertensīviem gados vecākiem cilvēkiem ir mazāks nekā jauniem veseliem brīvprātīgajiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību AUC līdzsvara apstākļos palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt 4.2., 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods ir garāks.

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC bija par 6% un 65% lielāks attiecīgi pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas lietošanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar vidēji smagiemaknu darbības traucējumiem bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotu devu lietošanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65% lielāks nekā atbilstošiem veseliem kontrolgrupas pārstāvjiem. Olmesartāna vidējie Cmax raksturlielumi indivīdiem ar aknu darbības traucējumiem un veseliem indivīdiem bija līdzīgi. Olmesartāna medoksomils nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2., 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi nozīmīgi neietekmē hidrohlortiazīda farmakokinētiku.

Zāļu mijiedarbība

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veselām pētāmām personām izraisīja Cmax samazināšanos par 28% un olmesartāna AUC samazināšanos par 39%. Mazāk izteiktu ietekmi – Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15% – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.

Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50 – 52% neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaikus vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Preklīniskie dati par drošumu

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas toksiskās īpašības tika vērtētas atkārtotu devu perorālās toksicitātes līdz sešu mēnešu ilgā pētījumā žurkām un suņiem.

Tāpat kā katrai aktīvajai vielai atsevišķi un citām šīs grupas zālēm, galvenais kombinācijas toksikoloģiskais mērķa orgāns bija nieres. Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācija izraisīja funkcionālas nieru pārmaiņas (atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā). Lielas devas izraisīja kanāliņu deģenerāciju un reģenerāciju žurku un suņu nierēs, domājams, mainoties nieru hemodinamikai (samazināta nieru perfūzija, ko izraisa hipotensija, ar kanāliņu hipotensiju un kanāliņu šūnu deģenerāciju). Turklāt olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācija žurkām izraisīja eritrocītu raksturlielumu (eritrocītu skaita, hemoglobīna un hematokrīta) pazemināšanos un sirds masas samazināšanos.

Šāda iedarbība novērota arī citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem, un šķiet, ka to izraisa lielu olmesartāna medoksomila devu farmakoloģiskā darbība un ka tā nav attiecināma uz cilvēku, lietojot ieteiktās terapeitiskās devas.

Genotoksicitātes pētījumos, izmantojot kombinētu olmesartāna medoksomilu ar hidrohlortiazīdu un abas sastāvdaļas atsevišķi, nav atklātas nekādas klīniski nozīmīgas genotoksiskas iedarbības pazīmes.

Olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinācijas kancerogēniskā ietekme nav pētīta, jo abu atsevišķo sastāvdaļu klīniskas lietošanas apstākļos nozīmīgas kancerogēniskas iedarbības pazīmju nebija.

Pelēm un žurkām, kas tika ārstētas ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijām, nekonstatēja teratogenitātes pazīmes. Kā jau paredzams šīs grupas zālēm, ārstējot ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijām grūsnības laikā, žurkām tika novērota toksiska ietekme uz augli, par ko liecināja nozīmīgi samazinātā augļa ķermeņa masa (skatīt 4.3., 4.6. apakšpunktu).

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Tabletes serde

Mikrokristāliska celuloze

Laktozes monohidrāts

Mazaizvietota hiproloze

Hiproloze

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Talks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E 171)

Dzelzs (III) oksīds, dzeltenais (E172)

Dzelzs (III) oksīds, sarkanais (E172)

Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojuma veids un saturs

Laminēti poliamīda/alumīnija/polivinilhlorīda/alumīnija blisteri.

Iepakojumā pa 14, 28, 30, 56, 84, 90, 98 un 10 x 28 apvalkotajām tabletēm.

Iepakojumi ar perforētiem vienas devas blisteriem pa 10, 50 un 500 apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare, L-1611, Luxembourg

Luksemburga

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Mesar plus 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: 05-0631

Mesar plus 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes: 05-0632

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 18. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 19. decembris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada novembris

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

05-0631_05-0632_SmPC_LV_062 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.

Mesar Plus variācijas