Melenor

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Melenor 35 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 35 mg nātrija rizedronāta (Natrii risedronas), kas atbilst 32,5 mg rizedronskābes.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra apvalkotā tablete satur 143,6 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši oranžas, apaļas (diametrs - 9,1 mm) apvalkotās tabletes ar vienā pusē iespiestu „J” un otrā pusē iespiestu „35”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pēcmenopauzes osteoporozes ārstēšana, lai samazinātu mugurkaula skriemeļu lūzumu risku. Diagnosticētas pēcmenopauzes osteoporozes ārstēšana, lai samazinātu gūžas kaula lūzumu risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Osteoporozes ārstēšana vīriešiem ar palielinātu lūzumu risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Ieteicamā deva pieaugušajiem ir viena 35 mg tablete, ko lieto iekšķīgi vienu reizi nedēļā. Tablete jālieto katru nedēļu vienā un tajā pašā dienā.

Nātrija rizedronāta uzsūkšanos ietekmē pārtika, tādēļ, lai nodrošinātu pietiekamu zāļu uzsūkšanos, pacientiem Melenor 35 mg jālieto:

Pirms brokastīm: vismaz 30 minūtes pirms pirmās dienas ēdienreizes, citu zāļu lietošanas vai dzēriena (izņemot tīru ūdeni).

Pacienti jāinformē, ka gadījumā, ja deva ir izlaista, dienā, kad par to atceras, jālieto viena Melenor 35 mg tablete. Pēc tam pacientiem tabletes jāturpina lietot pa vienai tabletei vienu reizi nedēļā, parastajā dienā. Vienā dienā nedrīkst lietot divas tabletes.

Tablete jānorij vesela, to nedrīkst sūkāt vai košļāt. Lai veicinātu tabletes nonākšanu kuņģī, Melenor 35 mg jālieto atrodoties vertikālā stāvoklī, uzdzerot glāzi tīra ūdens (> 120 ml). 30 minūtes pēc tabletes lietošanas pacients nedrīkst atgulties (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Optimālais osteoporozes ārstēšanas laiks ar bisfosfonātiem nav noteikts. Periodiski jāizvērtē nepieciešamība turpināt ārstēšanu, ņemot vērā rizedronāta sniegto ieguvumu un radīto risku katram pacientam individuāli, it īpaši pēc 5 vai vairāk gadu ilgas lietošanas.

Nepietiekamas kalcija un D vitamīna uzņemšanas gadījumā ar uzturu jāapsver nepieciešamība tos lietot papildus.

Gados vecāki pacienti: Devas pielāgošana nav nepieciešama, jo biopieejamība, izplatīšanās un eliminācija gados vecākiem (vecākiem par 60 gadiem) pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pacientiem, ir līdzīga.

Tas ir pierādīts arī attiecībā uz ļoti vecām pacientēm (vecākām par 75 gadiem) pēc menopauzes.

Nieru darbības traucējumi: Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss mazāk par 30 ml/min) nātrija rizedronāta lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: Nātrija rizedronāta lietošana nav ieteicama bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, nepietiekamas drošuma un efektivitātes informācijas dēļ (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Hipokalciēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Grūtniecība un krūts barošanas periods.

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pārtika, dzērieni (izņemot tīru ūdeni) un zāles, kas satur polivalentus katjonus (piemēram, kalciju, magniju, dzelzi un alumīniju), traucē bisfosfonātu uzsūkšanos un tos nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nātrija rizedronātu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lai nodrošinātu vēlamo efektivitāti, rūpīgi jāievēro ieteiktā terapijas shēma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Bisfosfonātu efektivitāte osteoporozes terapijā ir saistīta ar zemu kaulu minerālvielu blīvumu un/vai dominējošiem lūzumiem.

Liels vecums vai klīniski lūzumu riska faktori vien nav iemesls uzsākt osteoporozes terapiju ar bisfosfonātu.

Pierādījumu, kas liecina par bisfosfonātu, tajā skaitā arī rizedronāta, efektivitāti ļoti veciem pacientiem (vecākiem par 80 gadiem), ir maz (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Bisfosfonātu lietošana ir saistīta ar ezofagītu, gastrītu, barības vada čūlām un divpadsmitpirkstu zarnas čūlām. Tāpēc piesardzība jāievēro:

pacientiem, kuriem anamnēzē ir barības vada traucējumi, kas kavē ēdiena pārvietošanos pa barības vadu vai arī tā iztukšošanos, piemēram, sašaurinājums vai ahalāzija;

pacientiem, kuriem nav iespējams atrasties vertikāli vismaz 30 minūtes pēc tabletes lietošanas;

ja rizedronātu lieto pacientiem, kuriem ir vai nesen ir bijušas barības vada vai kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas problēmas (tajā skaitā diagnosticēts Bareta barības vads).

Ārstējošajam ārstam, nozīmējot šīs zāles šādiem pacientiem, jāuzsver nepieciešamība ievērot devu lietošanas norādījumus un būt modriem attiecībā uz iespējamām barības vada reakcijas pazīmēm un simptomiem. Pacientu arī jāinformē par nepieciešamību nekavējoties konsultēties ar savu ārstu, ja attīstās barības vada kairinājums, piemēram, disfāgija, sāpes norijot, retrosternālas sāpes vai no jauna parādījušās grēmas vai to paasinājums.

Hipokalciēmija jāārstē pirms Melenor terapijas uzsākšanas. Citi kaulaudu un minerālvielu vielmaiņas traucējumi (piemēram, paratiroīda disfunkcija, D hipovitaminoze) jāārstē Melenor terapijas sākuma periodā.

Ziņots par žokļa osteonekrozi, kas lielākoties saistīta ar zobu izraušanu un/vai lokālu infekciju (tajā skaitā osteomielītu), vēža pacientiem, kuri saņem terapijas shēmas, kurās iekļauti primāri intravenozi ievadāmi bisfosfonāti. Daudzi no šiem pacientiem saņēma arī ķīmijterapiju un kortikosteroīdus. Par žokļa osteonekrozi ziņots arī pacientiem ar osteoporozi, kuri iekšķīgi lieto bisfosfonātus.

Pacientiem ar riska faktoriem (piemēram, vēzi, ķīmijterapiju, staru terapiju, kortikosteroīdiem, sliktu mutes dobuma higiēnu) pirms bisfosfonātu terapijas uzsākšanas būtu jāapsver zobu pārbaude ar atbilstošu profilaktisku zobu apkopi.

Ārstēšanas laikā šiem pacientiem iespēju robežās jāizvairās no invazīvām stomatoloģiskām procedūrām. Pacientiem, kuriem bisfosfonātu terapijas laikā attīstās žokļa osteonekroze, zobu ķirurģija stāvokli var paasināt. Attiecībā uz pacientiem, kuriem nepieciešamas stomatoloģiskas procedūras, nav pieejami dati par to, vai bisfosfonātu lietošanas pārtraukšana samazina žokļa osteonekrozes risku.

Ārstējošā ārsta klīniskais vērtējums nosaka rīcības plānu katram pacientam individuāli, balstoties uz ieguvumu/riska novērtējumu.

Saistībā ar bisfosfonātu lietošanu ir ziņots par ārējā dzirdes kanāla osteonekrozi, galvenokārt ilgstošas lietošanas gadījumā. Iespējamie ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes riska faktori var ietvert steroīdu lietošanu un ķīmijterapiju un/vai lokālus riska faktorus, piemēram, infekciju vai traumu. Pacientiem, kuri lieto bisfosfonātus un novērojami ausu simptomi, tajā skaitā ilgstoša ausu infekcija, jāapsver ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes iespējamība.

Netipiski augšstilba kaula lūzumi

Saņemti ziņojumi par netipiskiem subtrohanteriem un diafizāriem augšstilba kaula lūzumiem, bisfosfonātu lietošanas gadījumā, galvenokārt pacientiem, kuriem ilgstoši tiek ārstēta osteoporoze. Šādi taisni vai slīpi lūzumi var rasties jebkurā vietā visa augšstilba kaula garumā, sākties tieši zem mazā trohantera līdz pat suprakondilārajam izliekumam. Šie lūzumi visbiežāk rodas pēc nelielas traumas vai ar traumām nesaistītos gadījumos, un dažiem pacientiem vairākas nedēļas vai mēnešus pirms pilnīga augšstilba kaula lūzuma novēroja sāpes augšstilbā vai cirksnī, bieži saistītas ar saskatāmām stresa lūzumu pazīmēm. Lūzumi bieži ir bilaterāli; tādēļ pacientiem, kuri tiek ārstēti ar bisfosfonātiem un kuriem ir apstiprināts augšstilba kaula korpusa lūzums, jāveic arī kontralaterālā augšstilba kaula izmeklēšana. Pēc šādiem lūzumiem ziņots par apgrūtinātu kaulu saaugšanu. Pamatojoties uz individuālu ieguvuma un riska novērtējumu, un, kamēr tiek novērtēts pacienta stāvoklis, pacientiem ar aizdomām par netipiskiem augšstilba kaula lūzumiem jāapsver bisfosfonātu terapijas pārtraukšana.

Ārstēšanas laikā ar bisfosfonātiem pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot par jebkādām sāpēm augšstilba, gūžas vai cirkšņa apvidū, un pacientiem, kuriem attīstās šādi simptomi, jāveic iespējamā augšstilba kaula lūzuma izmeklēšana.

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti formāli mijiedarbības pētījumi, tomēr klīnisko pētījumu laikā klīniski nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm nav novērota. Nātrija rizedronāta III fāzes osteoporozes pētījumos, lietojot zāles katru dienu, acetilsalicilskābi un NPL lietoja attiecīgi 33 un 45 % pacientes. III fāzes pētījumu laikā, sievietēm pēc menopauzes lietojot zāles vienu reizi nedēļā, acetilsalicilskābi un NPL lietoja attiecīgi 57 % un 40 % pacientes. Pacientēm, kuras ārstēja ar nātrija rizedronātu un kuras regulāri (3 vai vairāk dienas nedēļā) lieto acetilsalicilskābi vai NPL, kuņģa - zarnu trakta augšējā daļā novēroto nevēlamo blakusparādību biežums ir līdzīgs kā kontroles grupas pacientiem.

Ja uzskata par piemērotu, nātrija rizedronātu var lietot vienlaicīgi ar estrogēnu saturošiem līdzekļiem (tikai sievietēm).

Vienlaicīga zāļu, kas satur polivalentus katjonus (piemēram, kalciju, magniju, dzelzi un alumīniju), lietošana kavē nātrija rizedronāta uzsūkšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nātrija rizedronāts netiek metabolizēts sistēmiski, un tas neinducē citohroma P450 enzīmus un saistīšanās ar olbaltumvielām ir maza.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Nav pietiekami daudz datu par nātrija rizedronāta lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka neliels daudzums nātrija rizedronāta nokļūst mātes pienā.

Melenor nedrīkst lietot grūtnieces vai mātes, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav novērota ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nātrija rizedronāts ir pētīts III fāzes klīniskajos pētījumos, iekļaujot vairāk nekā 15 000 pacientu. Vairums klīnisko pētījumu laikā novēroto blakusparādību bija vieglas līdz vidēji smagas un terapija parasti nebija jāpārtrauc.

III fāzes klīnisko pētījumu laikā aprakstītās blakusparādības (par kurām uzskata, ka tās ir iespējami vai varbūtēji saistītas ar nātrija rizedronāta lietošanu) pacientēm pēc menopauzes ko novēroja līdz pat 36 mēnešus ilgi un, kuras lietoja 5 mg nātrija rizedronāta (N=5020) dienā vai placebo (N=5048), ir uzskaitītas zemāk, izmantojot šādu klasifikāciju (sastopamības biežums, salīdzinājumā ar placebo, ir norādīts iekavās): ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000).

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes (1,8 % pret 1,4 %).

Acu bojājumi

Retāk: irīts*.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējums (5,0 % pret 4,8 %), dispepsija (4,5 % pret 4,1 %), slikta dūša (4,3 % pret 4,0 %), sāpes vēderā (3,5 % pret 3,3 %), caureja (3,0 % pret 2,7 %).

Retāk: gastrīts (0,9 % pret 0,7 %), ezofagīts (0,9 % pret 0,9 %), disfāgija (0,4 % pret 0,2 %), duodenīts (0,2 % pret 0,1 %), barības vada čūlas (0,2 % pret 0,2 %).

Reti: glosīts (<0,1 % pret 0,1 %), barības vada sašaurinājums (<0,1 % pret 0,0 %).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: skeleta muskuļu sāpes (2,1 % pret 1,9 %).

Ļoti reti: ārējā dzirdes kanāla osteonekroze (bisfosfonātu klasei raksturīga blakusparādība).

Izmeklējumi

Reti: aknu funkcionālo rādītāju novirzes*.

* Nav atbilstoša sastopamības biežuma III fāzes osteoporozes pētījumos; sastopamības biežuma pamatā ir novērojumi par nevēlamajām blakusparādībām/laboratoriskajiem rādītājiem/reaktivāciju no agrākiem klīniskajiem pētījumiem.

Vienu gadu ilgā dubultmaskētā daudzcentru pētījumā, kurā salīdzināja 5 mg nātrija rizedronāta, lietojot katru dienu (n=480), un 35 mg nātrija rizedronāta, lietojot vienu reizi nedēļā (n=485), ar osteoporozi slimojošām sievietēm pēc menopauzes, drošuma un panesamības profili kopumā bija līdzīgi. Ir ziņots par šādām nevēlamajām blakusparādībām, ko pētnieki uzskatīja par iespējami vai varbūtēji saistītām ar šo zāļu lietošanu (35 mg rizedronāta grupā to biežums bija lielāks nekā 5 mg nātrija rizedronāta grupā): kuņģa – zarnu trakta traucējumi (1,6 % pret 1,0 %) un sāpes (1,2 % pret 0,8 %).

Divus gadus ilga pētījuma laikā vīriešiem ar osteoporozi iegūtais kopējās drošuma un panesamības profils ir līdzīgs ārstēšanas un placebo grupās. Nevēlamas blakusparādības atbilda iepriekš sievietēm novērotām blakusparādībām.

Laboratoriskie izmeklējumi

Dažiem pacientiem ir novērota agrīna, pārejoša, viegla, asimptomātiska kalcija un fosfātu līmeņa pazemināšanās serumā.

Zemāk minētās papildus blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas lietošanas laikā. (sastopamības biežums nav zināms).

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiska reakcija.

Acu bojājumi

Irīts, uveīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Paaugstinātas jutības un ādas reakcijas, tajā skaitā angioedēma, ģeneralizēti izsitumi, nātrene, bullozas ādas reakcijas un leikoklastisks vaskulīts, reizēm smagas, tajā skaitā atsevišķi Stīvensa – Džonsona sindroma un toksiskās epidermālās nekrolīzes gadījumi.

Matu izkrišana.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Žokļa osteonekroze.

Ļoti reti: ārējā dzirdes kanāla osteonekroze (bisfosfonātu klasei raksturīga blakusparādība).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nopietni aknu darbības traucējumi. Vairumā ziņoto gadījumu pacienti lietoja arī citas zāles, kas, kā zināms, izraisa aknu darbības traucējumus.

Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par sekojošā blakusparādībām (sastopamības biežums: reti)

Netipiski subtrohanteri un diafizāri augšstilba kaula lūzumi (bisfosfonātu klasei raksturīga blakusparādība).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Specifiska informācija par nātrija rizedronāta pārdozēšanas terapiju nav pieejama.

Smagas pārdozēšanas gadījumā sagaidāma kalcija koncentrācijas pazemināšanās serumā. Dažiem no šiem pacientiem ir iespējamas arī hipokalciēmijas pazīmes un simptomi.

Lai saistītu nātrija rizedronātu un samazinātu tā uzsūkšanos, jālieto piens vai magniju, kalciju vai alumīniju saturoši antacīdie līdzekļi. Smagas pārdozēšanas gadījumā, lai izvadītu neuzsūkto nātrija rizedronātu, var apsvērt nepieciešamību skalot kuņģi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: bisfosfonāti.

ATĶ kods: M05BA07

Nātrija rizedronāts ir piridinila bisfosfonāts, kas saistās pie kaula hidroksiapatīta un nomāc osteoklastu mediēto kaulu resorbciju. Kaulu metabolisms samazinās, savukārt osteoblastu aktivitāte un kaulu mineralizācija tiek saglabāta. Preklīniskajos pētījumos nātrija rizedronāts uzrādīja spēcīgu antiosteoklastisku un antirezorbtīvu aktivitāti un atkarībā no devas palielināja kaulu masu un skeleta biomehānisko stiprību. Nātrija rizedronāta aktivitāte tika pierādīta, farmakodinamikas un klīniskajos pētījumos veicot kaulu metabolisma bioķīmisko marķieru mērījumus. Pētījumos, kuros piedalījās sievietes pēc menopauzes, kaulu metabolisma bioķīmisko marķieru samazinājumu novēroja viena mēneša laikā, un maksimālais samazinājums tika sasniegts 3 – 6 mēnešu laikā. Lietojot 35 mg nātrija rizedronāta un 5 mg nātrija rizedronāta vienu reizi dienā, pēc 12 mēnešiem kaulu metabolisma bioķīmisko marķieru samazinājums bija vienāds.

Pētījumā, kurā piedalījās ar osteoporozi slimojoši vīrieši, kaulu metabolisma bioķīmisko marķieru samazinājumu novēroja agrākajā laika punktā, proti, pēc 3 mēnešiem, un tas joprojām bija novērojams arī pēc 24 mēnešiem.

Pēcmenopauzes osteoporozes ārstēšana

Pēcmenopauzes osteoporoze ir saistīta ar virkni riska faktoru, tajā skaitā samazinātu kaulu masu, samazinātu kaulu minerālo blīvumu, agrīnu menopauzi, smēķēšanu anamnēzē un osteoporozi ģimenes anamnēzē. Osteoporozes klīniskās sekas ir lūzumi. Palielinoties riska faktoru skaitam, lūzumu risks palielinās.

Pamatojoties uz mugurkaula skriemeļu KMB vidējām izmaiņām, vienu gadu ilgā dubultmaskētā daudzcentru pētījumā, kurā piedalījās ar osteoporozi slimojošas sievietes pēc menopauzes, 35 mg rizedronāta vienu reizi nedēļā (n=485) bija līdzvērtīgs 5 mg rizedronāta vienu reizi dienā (n=480). Klīniskajā programmā, kurā lietoja nātrija rizedronātu vienu reizi dienā, pētīja šo zāļu ietekmi uz gūžas kaula un mugurkaula skriemeļu lūzumiem un aptvēra sievietes ar agrīnu un vēlīnu menopauzi, ar lūzumiem vai bez tiem. Tika pētītas 2,5 mg un 5 mg dienas devas, un visas grupas, tajā skaitā arī kontroles grupas, saņēma kalciju un D vitamīnu (ja bija zems sākotnējais līmenis). Jaunu skriemeļu un gūžas kaula lūzumu absolūto un relatīvo risku noteica, analizējot laiku līdz pirmajam gadījumam.

Divos placebo kontrolētos pētījumos (n=3661) tika iesaistītas sievietes pēc menopauzes līdz 85 gadu vecumam, kurām pētījuma sākumā bija skriemeļu lūzumi. Nātrija rizedronāts, 3 gadus ilgi lietojot 5 mg dienā, samazināja jaunu skriemeļu lūzumu risku salīdzinājumā ar kontroles grupu. Sievietēm ar vismaz 2 vai vismaz 1 skriemeļa lūzumu relatīvā riska samazinājums bija attiecīgi 49 % un 41 % (jaunu skriemeļu lūzumu biežums ar nātrija rizedronātu bija 18,1 % un 11,3 %, bet ar placebo — attiecīgi 29,0 % un 16,3 %). Ārstēšanas efektu novēroja jau pirmā ārstēšanas gada beigās. Tika pierādīts arī ieguvums sievietēm, kurām sākotnēji bija vairāki lūzumi. Nātrija rizedronāts devā 5 mg dienā samazināja arī auguma garuma samazināšanos gada laikā, salīdzinot ar kontroles grupu.

Divos citos placebo kontrolētos pētījumos tika iesaistītas sievietes pēc menopauzes, kuras bija vecākas par 70 gadiem un kurām pētījuma sākumā bija vai nebija skriemeļu lūzumi. Pētījumā tika iesaistītas 70 – 79 gadus vecas sievietes ar gūžas kakliņa KMB T rādītāju < -3 SD (-2,5 SD, izmantojot NHANES III) un vismaz vienu papildus riska faktoru. Sievietes > 80 gadu vecumā varēja iesaistīt, pamatojoties uz vismaz vienu neskeletālu gūžas kaula lūzuma riska faktoru vai zemu kaulu minerālo blīvumu gūžas kakliņā. Statistiski nozīmīga rizedronāta efektivitāte, salīdzinot ar placebo, tiek panākta tikai tad, ja analizējot apvieno abas ārstēšanas grupas, proti, 2,5 mg un 5 mg. Zemāk minētie rezultāti ir balstīti tikai uz apakšgrupu a-posteriori analīzi, definējot saskaņā ar klīnisko praksi un pašreizējo osteoporozes definīciju:

Apakšgrupā, kas ietvēra pacientes ar gūžas kakliņa KMB T rādītāju <-2,5 SD (NHANES III) un vismaz vienu skriemeļa lūzumu pētījuma sākumā, 3 gadu garumā lietots nātrija rizedronāts samazināja gūžas kaula lūzumu risku par 46 %, salīdzinot ar kontroles grupu (gūžas kaula lūzumu biežums apvienotajā 2,5 mg un 5 mg nātrija rizedronāta grupā bija 3,8 %, bet placebo grupā — 7,4 %).

Iegūtie dati ļauj domāt, ka ļoti vecām sievietēm (> 80 gadi) varētu novērot ierobežotāku aizsardzību. Tam par iemeslu varētu būt pieaugošais neskeletālu gūžas kaula lūzuma riska faktoru nozīmīgums palielinoties vecumam. Dati, kas šajos pētījumos tika analizēti kā sekundārais mērķa kritērijs, liecināja par jaunu skriemeļu lūzumu riska samazinājumu pacientēm ar mazu gūžas kakliņa KMB, bet bez skriemeļu lūzumiem, un pacientēm ar mazu gūžas kakliņa KMB ar skriemeļu lūzumu vai bez tā.

Salīdzinot ar kontroles grupu, 5 mg nātrija rizedronāta dienā, lietojot 3 gadu garumā, palielināja mugurkaula, gūžas kakliņa, augšstilba kaula grozītāja un plaukstas locītavas kaulu minerālo blīvumu (KMB) un saglabāja kaulu blīvumu kaulu vidusdaļā.

Vienu gadu ilgā novērošanas periodā pēc trīs gadus ilgas ārstēšanas ar 5 mg nātrija rizedronāta dienā novēroja ātru nātrija rizedronāta kaulu metabolismu nomācošās ietekmes atgriezeniskumu.

Veicot kaulu biopsiju sievietēm pēc menopauzes, kuras 2 līdz 3 gadus bija ārstētas ar 5 mg nātrija rizedronāta, tika konstatēts paredzamais mērenais kaulu metabolisma samazinājums. Kaulaudiem, kas veidojušies nātrija rizedronāta terapijas laikā, bija normāla lamelāra struktūra un kaula mineralizācijas pakāpe. Domājams, ka šie dati kopā ar pierādījumiem par to, ka samazinās ar osteoporozi saistītu kaulu lūzumu risks skriemeļu zonā ar osteoporozi slimojošām sievietēm, liecina par to, ka zālēm nepiemīt negatīva ietekme uz kaulu kvalitāti.

Endoskopisko izmeklējumu rezultāti virknei pacienšu gan no nātrija rizedronāta grupas, gan kontroles grupas, kurām bija sūdzības par vidēji smagiem līdz smagiem kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumiem, neliecināja par kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas vai barības vada čūlu saistībā ar ārstēšanu nevienā no grupām, lai gan nātrija rizedronāta grupā salīdzinoši reti novēroja duodenītu.

Osteoporozes ārstēšana vīriešiem

Nātrija rizedronāta efektivitāte, lietojot 35 mg vienu reizi nedēļā vīriešiem ar osteoporozi (vecumā no 36 līdz 84 gadiem), ir pierādīta divus gadus ilgā dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 284 pacienti (35 mg nātrija rizedronāts, n = 191). Visi pacienti papildus saņēma kalciju un D vitamīnu.

KMB palielināšanos novēroja jau pēc 6 mēnešiem, kad bija uzsākta ārstēšana ar nātrija rizedronātu. Pēc 2 gadus ilgas ārstēšanas ar 35 mg nātrija rizedronāta novēroja vidējo KMB palielināšanos mugurkaulā, gūžas kakliņā, augšstilba kaula grozītājā un gūžās kopumā, salīdzinot ar placebo. Efektivitāte pret lūzumiem šajā pētījumā netika pierādīta.

Nātrija rizedronāta ietekme uz kauliem (KMB palielināšanās un KTM samazināšanās) vīriešiem un sievietēm ir identiska.

Pediatriskā populācija: rizedronāta drošums un efektivitāte tika pētīta 3 gadus ilgā pētījumā (randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts, daudzcentru, paralēlu grupu pētījums, kas ilga 1 gadu un kuram sekoja 2 gadu atklāta ārstēšana) bērniem vecumā no 4 līdz 16 gadiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes osteogenesis imperfecta. Šajā pētījumā pacienti ar ķermeņa masu virs 30 kg saņēma 5 mg rizedronāta dienā.

Pēc vienu gadu ilgās randomizētās, dubultmaskētās, placebo kontrolētās fāzes noslēgšanas rizedronāta grupā, salīdzinājumā ar placebo grupu, novēroja statistiski nozīmīgu mugurkaula jostas daļas KMB palielināšanos; tomēr rizedronāta grupā, salīdzinājumā ar placebo grupu, novēroja lielāku skaitu pacientu ar vismaz 1 jaunu morfometrisku (rentgenoloģiski konstatētu) skriemeļu lūzumu. Pētījuma viena gada dubultmaskētā perioda laikā 30,9 % pacientu rizedronāta grupā un 49,0 % pacientu placebo grupā ziņoja par klīniskiem lūzumiem. Pētījuma atklātā perioda laikā, kad visi pacienti saņēma rizedronātu (no 12. līdz 36. mēnesim), par klīniskiem lūzumiem ziņoja 65,3 % pacientu, kuri sākotnēji bija randomizēti placebo grupā un 52,9 % pacientu, kuri sākotnēji bija randomizēti rizedronāta grupā. Kopumā rezultāti neapstiprina nātrija rizedronāta lietošanu bērniem ar vidēji smagas līdz smagas pakāpes osteogenesis imperfecta.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās: pēc iekšķīgi lietotas devas uzsūkšanās ir relatīvi ātra (t_max ~1 stunda), un pētītajā devu diapazonā tā nav atkarīga no devas (vienreizēju devu pētījums, lietojot 2,5 līdz 30 mg; vairāku devu pētījumi, lietojot 2,5 līdz 5 mg dienā un līdz pat 50 mg nedēļā). Tablešu vidējā biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir 0,63 %, un tā samazinās, ja nātrija rizedronātu lieto kopā ar uzturu. Biopieejamība vīriešiem un sievietēm bija vienāda.

Izkliede: vidējais līdzsvara stāvokļa izkliedes tilpums cilvēka organismā ir 6,3 l/kg. Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 24 %.

Biotransformācija: nav iegūti pierādījumi par sistēmisku nātrija rizedronāta metabolismu.

Eliminācija: aptuveni puse no uzsūktās devas izdalās ar urīnu 24 stundu laikā, un 85 % no intravenozi ievadītas devas tiek izvadīta ar urīnu pēc 28 dienām. Vidējais nieru klīrenss ir 105 ml/min, un vidējais kopējais klīrenss ir 122 ml/min; iespējams, ka šī atšķirība ir saistīta ar klīrensu, ko nosaka uzsūkšanās kaulos. Nieru klīrenss nav atkarīgs no devas, un pastāv lineāra saistība starp nieru klīrensu un kreatinīna klīrensu.

Nātrija rizedronāts, kas nav uzsūcies, tiek izvadīta no organisma neizmainītā veidā ar izkārnījumiem. Pēc iekšķīgas lietošanas koncentrācijas – laika profils norāda uz trim eliminācijas fāzēm ar terminālo eliminācijas pusperiodu 480 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti: devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacienti, kuri lieto acetilsalicilskābi/NPL: starp pacientiem, kuri tika ārstēti ar nātrija rizedronātu un regulāri lietoja acetilsalicilskābi vai NPL (3 vai vairāk dienu nedēļā), kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas blakusparādību sastopamības biežums bija līdzīgs kā kontroles grupas pacientiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksikoloģijas pētījumos, izmantojot žurkas un suņus, novēroja no nātrija rizedronāta devas lieluma atkarīgu toksisku ietekmi uz aknām, galvenokārt enzīmu līmeņa paaugstināšanos ar histoloģiskām izmaiņām žurkām. Šo novērojumu klīniskā nozīme nav zināma. Lietojot zāļu devas, kas pārsniedza terapeitisko devu cilvēkiem, žurkām un suņiem attīstījās sēklinieku toksicitāte. Grauzējiem bieži konstatēts ar devu saistīts augšējo elpceļu kairinājums. Līdzīga ietekme novērota arī citiem bisfosfonātiem. Ilgākos pētījumos ar grauzējiem novērota arī ietekme uz apakšējiem elpceļiem, tomēr šo atklājumu klīniskā nozīme nav skaidra. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos, lietojot devas, kas bija tuvas klīniskajām devām, novēroja ārstēto žurku augļu krūšu kaula un/vai galvaskausa pārkaulošanās izmaiņas, kā arī grūsnu žurku mātīšu, kam bija atļauts dzemdēt mazuļus, hipokalciēmiju un mirstību. Lietojot 3,2 mg/kg dienā žurkām un 10 mg/kg dienā trušiem, teratogenitātes pazīmes netika konstatētas, lai gan ir pieejama informācija tikai par nelielu skaitu trušu.

Toksicitāte mātītes organismā neļāva pārbaudīt lielākas devas. Genotoksicitātes un kancerogenitātes pētījumos netika konstatēts īpašs risks cilvēkiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Krospovidons

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Hipromeloze

Makrogols

Hidroksipropilceluloze

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

OPA-Al-PVH/alumīnija folijas blisteri kartona kastītēs.

Iepakojumā 4 vai 12 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

11-0335

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2011.gada 28.septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2016.gada septembris.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1