Matrifen

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Matrifen 12 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris

Matrifen 25 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris

Matrifen 50 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris

Matrifen 75 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris

Matrifen 100 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Matrifen 12 mikrogrami/stundā transdermālais plāksteris satur 1,38 mg fentanila (Fentanylum) vienā plāksterī ar 4,2 cm² virsmu.

Matrifen 25 mikrogrami/stundā transdermālais plāksteris satur 2,75 mg fentanila (Fentanylum) vienā plāksterī ar 8,4 cm² virsmu.

Matrifen 50 mikrogrami/stundā transdermālais plāksteris satur 5,50 mg fentanila (Fentanylum) vienā plāksterī ar 16,8 cm² virsmu.

Matrifen 75 mikrogrami/stundā transdermālais plāksteris satur 8,25 mg fentanila (Fentanylum) vienā plāksterī ar 25,2 cm² virsmu.

Matrifen 100 mikrogrami/stundā transdermālais plāksteris satur 11,0 mg fentanila (Fentanylum) vienā plāksterī ar 33,6 cm² virsmu.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Transdermāls plāksteris.

Taisnstūra formas, caurspīdīgs plāksteris ar noņemamu aizsargplēvi. Aizsargplēve ir lielāka par plāksteri.

Uz katra plākstera noteiktas krāsas fonā ir norādīts zāļu nosaukums un stiprums:

12 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris: brūnā krāsā;

25 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris: sarkanā krāsā;

50 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris: zaļā krāsā;

75 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris: gaiši zilā krāsā;

100 mikrogrami/stundā transdermāls plāksteris: pelēkā krāsā.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pieauguši pacienti

MATRIFEN transdermālais plāksteris ir indicēts smagu hronisku sāpju ārstēšanai, ko iespējams adekvāti kontrolēt tikai ar ilgtermiņa opioīdu analgētisko līdzekļu nozīmēšanu.

Bērni

Stipru hronisku sāpju ilgtermiņa ārstēšanai bērniem no 2 gadu vecuma, kuri saņem opioīdu terapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

MATRIFEN devas ir jāpielāgo individuāli, pamatojoties uz pacienta stāvokli, un lietošanas laikā regulāri jāpārskata devas. Ir jālieto mazākā efektīvā deva. Plāksteri ir paredzēti, lai nodrošinātu fentanila ievadi asinsrites sistēmā ar ātrumu aptuveni 12, 25, 50, 75 un 100 μg/stundā, kas attiecīgi nozīmē aptuveni 0,3, 0,6, 1,2, 1,8 un 2,4 mg dienā.

Sākuma devas izvēle

Atbilstošo MATRIFEN transdermālo plāksteru atbilstošas sākuma devas izvēle pamatojas uz pacienta pašreizējo opioīdu lietošanu. Ir ieteicams, ka MATRIFEN transdermālie plāksteri tiks lietoti pacientiem, kuriem ir pierādīta tolerance pret opioīdiem. Citi faktori, kas jāņem vērā ir: pacienta pašreizējais vispārējais stāvoklis un medicīniskais stāvoklis, tai skaitā ķermeņa masa, vecums un novājināšanās pakāpe, kā arī tolerance pret opioīdiem.

Pieaugušie

Pacienti ar toleranci pret opioīdiem

Pacientiem ar toleranci pret opioīdiem perorāli lietojamu vai parenterālu opioīdu terapiju aizstājot ar MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem, jāņem vērā ekvianalgētisko devu pārrēķins; skat. turpmāk. Ja nepieciešams, devu pēc tam var pakāpeniski palielināt vai samazināt ik pa 12 vai 25 µg/stundā, lai sasniegtu vismazāko piemēroto MATRIFEN transdermālo plāksteru devu atkarībā no atbildes reakcijas un nepieciešamā papildu analgētiskā līdzekļa.

Pacienti, kas opioīdus lieto pirmo reizi

Pacientiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, transdermālo ievadīšanas veidu izvēlēties neiesaka. Šādiem pacientiem jāapsver alternatīvus ievadīšanas veidus (perorālo vai parenterālo). Lai novērstu pārdozēšanu, pacientiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, ieteicams izvēlēties mazas ātras iedarbības opioīdu (kā morfīns, hidromorfons, oksikodons, tramadols, un kodeīns) devas, kuras jātitrē, līdz tiek sasniegta pretsāpju zāļu deva, kas ekvivalenta MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem ar atbrīvošanas ātrumu 12 μg/stundā vai 25 μg/stundā. Pēc tam pacientiem terapiju var aizstāt ar MATRIFEN transdermālo plāksteri.

Situācijā, kad perorālo opioīdu pielietošana tiek uzskatīta par neiespējamu un uzskata, ka MATRIFEN transdermālie plāksteri ir vienīgā piemērotā ārstēšanas iespēja pacientiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, ir jāapsver tikai mazākas sākuma devas (t.i., 12 μg/stundā) nozīmēšana. Šādos gadījumos pacients rūpīgi jānovēro. Nopietna vai dzīvību apdraudoša elpošanas nomākuma iespēja ir pat tādā gadījumā, ja pacientiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, izmanto mazāko MATRIFEN transdermālo plāksteru devu (skatīt 4.4. un 4.9. apakšpunktu).

Ekvianalgētisko devu pārrēķins

Pacientiem, kas jau lieto opioīdu analgētiskos līdzekļus, MATRIFEN transdermālo plāksteru sākotnējās devas pamatā jābūt iepriekšējai opioīdu dienas devai. Lai aprēķinātu aptuveno MATRIFEN transdermālo plāksteru sākuma devu, veiciet turpmākās darbības.

Aprēķiniet pašreiz lietotā opioīda diennakts devu (mg/dienā).

Pārrēķiniet šo daudzumu diennakts perorāli lietota morfīna devās, izmantojot 1. tabulā sniegtos reizināšanas koeficientus atbilstoši ievadīšanas veidam.

Lai atvasinātu MATRIFEN transdermālo plāksteru devu, kas ekvivalenta aprēķinātajai diennakts morfīna devai, izmantojiet 2. vai 3. tabulā sniegtos devu konversijas koeficientus šādā veidā:

2. tabula paredzēta pieaugušiem pacientiem, kam nepieciešama opioīdu grupas vielu rotācija vai kuru klīniskā stabilitāte ir mazāka (perorāli lietotā morfīna pārrēķina attiecība pret transdermāli lietojamo fentanilu ir aptuveni 150:1).

3. tabula paredzēta pieaugušiem pacientiem ar stabilu un labi panesamu opioīdu grupas vielu lietošanas režīmu (perorāli lietotā morfīna pārrēķina attiecība pret transdermāli lietojamo fentanilu ir aptuveni 100:1).

1. tabula. Pārrēķina tabula - reizināšanas koeficienti iepriekš lietotās opioīdu grupas vielu devas pārrēķināšanai attiecībā pret diennakts perorāli lietojama morfīna devu

(iepriekš lietotās opioīdu grupas vielu deva mg/dienā x koeficients - ekvivalenta diennakts perorāli lietojama morfīna deva)

Iepriekš lietotā opioīdu grupas viela

Lietošanas veids

Reizināšanas koeficients

morfīns

perorāli

1^a

parenterāli

3

buprenorfīns

sublingvāli

75

parenterāli

100

kodeīns

perorāli

0,15

parenterāli

0,23^b

diamorfīns

perorāli

0,5

parenterāli

6^b

fentanils

perorāli

-

parenterāli

300

hidromorfons

perorāli

4

parenterāli

20^b

ketomidons

perorāli

1

parenterāli

3

levorfanols

perorāli

7,5

parenterāli

15^b

metadons

perorāli

1,5

parenterāli

3^b

oksikodons

perorāli

1,5

parenterāli

3

oksimorfons

rektāli

3

parenterāli

30^b

petidīns

perorāli

-

parenterāli

0,4^b

tapentadols

perorāli

0,4

parenterāli

-

tramadols

perorāli

0,25

parenterāli

0,3

^a Morfīna perorālās/i.m. iedarbības attiecība pamatojas uz klīnisko pieredzi pacientiem ar hroniskām sāpēm.

^b Pamatojoties uz pētījumiem ar vienreizējām devām, kuros katra iepriekš minētā līdzekļa i.m. deva tika salīdzināta ar morfīnu, lai panāktu līdzvērtīgu iedarbību. Perorāli lietojamās devas ir ieteicamās devas, kad parenterāla ievadīšana tiek nomainīta uz iekšķīgu lietošanu.

2. tabula. Ieteicamā MATRIFEN sākotnējā deva, pamatojoties uz iekšķīgi lietojama morfīna dienas devu (pacientiem, kam nepieciešama opioīdu rotācija vai kuru klīniskā stabilitāte ir mazāka: perorāli lietotā morfīna pārrēķina attiecība pret transdermāli lietojamo fentanilu ir aptuveni 150:1) ¹

Perorāli 24 stundu laikā saņemtā morfīna deva (mg/dienā)

MATRIFEN
deva

(μg/stundā)

<90

90-134

12

25

135‑224

50

225‑314

75

315‑404

100

405‑494

125

495‑584

150

585‑674

175

675‑764

200

765‑854

225

855‑944

250

945‑1034

275

1035‑1124

300

¹ Kā pamatojums pārejai uz MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem klīniskajos pētījumos tika lietoti šie perorāli lietojamā morfīna dienas devu diapazoni.

3. tabula. Ieteicamā MATRIFEN transdermālo plāksteru sākuma deva, pamatojoties uz iekšķīgi lietojamā morfīna dienas devu (pacientiem, kuru ārstēšanai tiek izmantota stabila un labi panesama opioīdu terapijas shēma: perorāli lietotā morfīna pārrēķina attiecība pret transdermāli lietojamo fentanilu ir aptuveni 100:1)

Perorālā morfīna deva 24 stundās (mg/dienā)

MATRIFEN transdermālo plāksteru deva (µg/h)

≤ 44

12

45‑89

25

90‑149

50

150‑209

75

210‑269

100

270‑329

125

330‑389

150

390‑449

175

450‑509

200

510‑569

225

570‑629

250

630‑689

275

690‑749

300

MATRIFEN transdermālo plāksteru maksimālo pretsāpju iedarbību pirmo reizi jānovērtē tikai pēc tam, kad 24 stundas tiek lietots plāksteris. Šādas kavēšanās iemesls ir fentanila koncentrācijas pakāpenisks pieaugums 24 stundu laikā pēc pirmās plākstera uzlikšanas.

Tādēļ pēc plākstera uzlikšanas pirmo reizi iepriekšējā pretsāpju terapija jāpārtrauc pakāpeniski, līdz panākta pietiekama MATRIFEN transdermālo plāksteru transdermālo plāksteru pretsāpju iedarbība.

Devas titrēšana un uzturošā terapija

MATRIFEN transdermālais plāksteris ir jānomaina ik pēc 72 stundām.

Devas titrēšana ir jāveic individuāli, ņemot vērā dienas vidējo pretsāpju analgētisko līdzekļu izmantošanu, līdz tiek sasniegts līdzsvars starp pretsāpju iedarbību un panesamību. Devas titrēšana parasti jāveic ar soli 12 μg/stundā vai 25 μg/stundā, ņemot vērā arī nepieciešamību pēc papildus analgēzijas (45/90 mg perorāla morfīna dienā ≈ MATRIFEN transdermālie plāksteri 12/25 μg/h) un pacienta sāpju stāvokli. Pēc devas palielināšanas līdz jaunās devas izraisīta līdzsvara sasniegšanai var paliet 6 dienas. Tādēļ pēc devas palielināšanas pacientam ir jāpiestiprina plāksteris ar lielāku devu uz divām 72 stundas ilgām reizēm, pirms tiek veikta tālāka devas palielināšana.

Var lietot vairāk nekā vienu MATRIFEN transdermālo plāksteri, ja nepieciešamas lielākas devas nekā 100 µg/h. Nepanesamu sāpju gadījumā pacientam periodiski var būt nepieciešamas īslaicīgas iedarbības analgētisko līdzekļu papilddevas. Dažiem pacientiem, ja MATRIFEN transdermālo plāksteru devas lielums pārsniedz 300 μg/stundā, ir jāapsver nepieciešamība izmantot papildu vai alternatīvu opioīdu grupas vielu ievadīšanas metodes.

Ja sākotnējās aplikācijas periodā analgētiskais efekts nav pietiekams, MATRIFEN transdermālo plāksteri pēc 48 stundām var nomainīt ar tādu pašu devu saturošu plāksteri vai arī pēc 72 stundām devu var palielināt.

Ja plāksteris ir jānomaina (piemēram, tā atlīmēšanās gadījumā), pirms pagājušas 72 stundas, tāda paša stipruma plāksteris ir jāpiestiprina citai vietai uz ādas. Tā rezultātā var palielināties koncentrācija serumā (skatīt 5.2. apakšpunktu) un pacients ir stingri jānovēro.

MATRIFEN plākstera lietošanas pārtraukšana

Ja MATRIFEN plākstera lietošana ir jāpārtrauc, to aizstāšanai ar citiem opioīdiem ir jābūt pakāpeniskai, to lietošanu uzsākot ar nelielām devām, ko pakāpeniski palielina. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka pēc MATRIFEN plākstera noņemšanas fentanila koncentrācija samazinās pakāpeniski. Lai fentanila koncentrācija serumā samazinātos par 50 %, ir nepieciešamas vismaz 20 stundas. Lai nepieļautu abstinences simptomus, kā vispārējs noteikums ir jāievēro, ka opioīdi vienmēr ir jāatceļ pakāpeniski. (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem pēc terapijas maiņas vai devas pielāgošanas ir iespējami opioīdu abstinences simptomi.

1., 2. un 3. tabulu lieto tikai lai pārietu no citas opioīdu grupas vielas uz Matrifen, bet nevis, lai pārietu no Matrifen uz citu terapiju, lai izvairītos no pārāk lielas jaunā analgētiskā līdzekļa devas un potenciāli izraisītu pārdozēšanu.

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecāki pacienti ir rūpīgi jānovēro un deva ir individuāli jāpielāgo, pamatojoties uz pacienta statusu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecākiem pacientiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, ārstēšana ir jāapsver tikai tādā gadījumā, ja ieguvumi ir lielāki par riskiem. Šādos gadījumos sākotnējai ārstēšanai ir jāapsver tikai MATRIFEN transdermālais plāksteris devā 12 μg/stundā.

Aknu un nieru darbības traucējumi

Pacienti ar aknu vai nieru darbības traucējumiem rūpīgi jānovēro, un deva ir jāpielāgo individuāli, pamatojoties uz pacienta stāvokli (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, ārstēšana ir jāapsver tikai tādā gadījumā, ja ieguvumi ir lielāki par riskiem. Šādos gadījumos sākotnējai ārstēšanai ir jāapsver tikai MATRIFEN transdermālais plāksteris devā 12 μg/stundā.

Pediatriskā populācija

Bērni vecumā no 16 gadiem

Sekojiet pieaugušo devai.

Bērni vecumā no 2 līdz 16 gadiem

MATRIFEN transdermālos plāksterus var nozīmēt tikai pret opioīdiem tolerantiem pediatriskiem pacientiem (vecumā no 2 līdz 16 gadiem), kuri jau saņem vismaz 30 mg perorāla morfīna ekvivalenta dienā. Lai pediatriskie pacienti pārietu no perorālajiem un parenterālajiem opioīdiem uz MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem, skatīt ekvianalgētisku devu pārrēķinu (1.tabula) un ieteicamo MATRIFEN transdermālo plāksteru devu, ņemot vērā saņemtā morfīna dienas devu (4. tabula).

4. tabula. Pediatriskiem pacientiem ieteicamā MATRIFEN transdermālo plāksteru deva¹, ņemot vērā saņemtā morfīna dienas devu².

Perorāli 24 stundu laikā saņemtā morfīna deva (mg/dienā)

MATRIFEN transdermālo plāksteru
deva (μg/h)

30‑44

12

45‑134

25

¹ MATRIFEN transdermālo plāksteru devām, kas lielākas nekā 25 μg/stundā pārrēķins pieaugušajiem ir tāds pats kā pediatriskiem pacientiem (skatīt 2.tabulu).

² Klīniskajos pētījumos šīs dienas perorāli lietotā morfīna devu diapazoni tika izmantots, lai pārietu uz MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem.

Divos pediatriskos pētījumos nepieciešamā fentanila transdermālo plāksteru deva tika aprēķināta konservatīvi: 30 mg līdz 44 mg perorāla morfīna dienā vai ekvivalenta opioīdu deva tika aizstāta ar vienu 12 μg/stundā MATRIFEN transdermālo plāksteri. Jāuzsver, ka šī pārrēķina shēma bērniem pielietojama tikai perorālā morfīna (vai tam ekvivalentu līdzekļu) aizstāšanai ar MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem Šo pārrēķina shēmu nedrīkst izmantot, lai MATRIFEN transdermālos plāksterus aizstātu ar citiem opioīdiem, jo iespējama pārdozēšana.

Pirmās MATRIFEN transdermālo plāksteru devas analgētiskā iedarbība pirmo 24 stundu laikā nebūs optimāla. Tādēļ pirmo 12 stundu laikā pēc pārejas uz MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem, pacientam jālieto iepriekš regulāri lietotā analgētisko līdzekļu deva. Turpmāko 12 stundu laikā šie analgētiskie līdzekļi jālieto, ņemot vērā klīnisko nepieciešamību.

Vismaz 48 stundas pēc MATRIFEN transdermālo plāksteru terapijas uzsākšanas vai devas palielināšanas ieteicams uzraudzīt iespējamās blakusparādības, tai skaitā hipoventilācijas, rašanos pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

MATRIFEN transdermālos plāksterus nedrīkst lietot līdz 2 gadu vecumam, jo drošums un efektivitāte nav tikusi novērota.

Devas titrēšana un uzturēšana bērniem

MATRIFEN transdermālie plāksteri ir jānomaina ik pēc 72 stundām. Devas titrēšana ir jāveic individuāli, līdz tiek sasniegts līdzsvars starp analgētisko iedarbību un panesamību. Devu nedrīkst palielināt agrāk kā reizi 72 stundās. Ja MATRIFEN transdermālo plāksteru analgētiskā iedarbība nav pietiekama, papildus jālieto morfīns vai cits īslaicīgas darbības opioīdu grupas līdzeklis. Atkarībā no papildu nepieciešamās atsāpināšanas un bērna sāpju intensitātes var pieņemt lēmumu palielināt devu. Devas pielāgošana jāveic ar soli 12 μg/stundā.

Lietošanas veids

MATRIFEN transdermālie plāksteri paredzēti transdermālai lietošanai.

MATRIFEN transdermālais plāksteris jālieto uz nekairinātas un neapstarotas ādas, uz ķermeņa vai augšdelmu plakanas virsmas.

Jaunākiem bērniem vēlamā plākstera aplikācijas vieta ir muguras augšdaļa, lai samazinātu iespējamību, ka bērns noņems plāksteri.

Pirms plākstera uzlikšanas apmatojums no aplikācijas vietas (priekšroka dodama vietām bez apmatojuma) jānogriež (nevis jānoskuj). Ja pirms plākstera uzlikšanas nepieciešams notīrīt MATRIFEN transdermālā plākstera aplikācijas vietu, tas jādara ar tīru ūdeni. Nedrīkst lietot ziepes, eļļas, losjonus vai citas vielas, kas var kairināt ādu vai mainīt tā īpašības. Pirms tiek uzlikts plāksteris, ādai jābūt pilnīgi sausai. Pirms lietošanas plāksteri ir jāpārbauda. Nedrīkst lietot plāksterus, kas ir iegriezti, pārdalīti vai kā citādi bojāti.

Pēc izņemšanas no hermētiskās paciņas, MATRIFEN transdermālais plāksteris jāuzliek nekavējoties. MATRIFEN transdermālo plāksteri jāizņem no aizsargpaciņas, vispirms atrodot robu (iepakojuma apdrukā norādīts ar bultiņu) iepakojuma maliņā. Nolokiet aizsargmaisiņa maliņu, pēc tam uzmanīgi noplēsiet pašu maliņu. Pēc tam atveriet aizsargpaciņu gar abām tā pusēm, atlokot to kā grāmatu. Plākstera noplēšamā līnija ir iešķelta. Salokiet plāksteri pa vidu un noplēsiet katru līnijas pusi atsevišķi. Izvairieties pieskarties plākstera adhezīvai pusei. Viegli piespiediet plāksteri ar plaukstu vai roku aptuveni 30 sekundes. Raugieties, lai plākstera kontakts gar malām būtu pilnīgs. Pēc tam nomazgājiet rokas ar tīru ūdeni.

MATRIFEN transdermālais plāksteris jālieto nepārtraukti 72 stundas. Pēc iepriekšēja transdermālā plākstera noņemšanas jauns plāksteris jālieto citā ādas vietā. Ir jāpaiet vairākām dienām, pirms jaunu plāksteri var lietot tajā pašā ādas rajonā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Akūtu vai pēcoperācijas sāpju gadījumā, jo šādos gadījumos, lietojot īstermiņā, nav iespējama devas titrēšana un var iestāties smaga vai dzīvībai bīstama hipoventilācija.

Smags elpošanas nomākums.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti, kuriem ir bijušas nopietnas blakusparādības, ir jānovēro vismaz 24 stundas pēc MATRIFEN transdermālo plāksteru noņemšanas, vai ilgāk, ņemot vērā klīniskos simptomus, jo fentanila koncentrācija serumā samazinās pakāpeniski un pēc 20-27 stundām samazinās par 50%.

Pacientus un viņu aprūpētājus ir jābrīdina, ka MATRIFEN transdermālie plāksteri satur aktīvu vielu daudzumā, kas var būt letāls, jo īpaši bērniem. Tādēļ visus plāksterus - kā jaunos tā izmantotos - ir jāglabā bērniem neredzamā un nesasniedzamā vietā.

Opioīdu lietošana pirmo reizi un stāvokļi, kad ir opioīdu nepanesība

Lietojot opioīdus sākumterapijā pacientiem, kuri iepriekš nav lietojuši opioīdus, MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošana ļoti retos gadījumos tiek saistīta ar būtisku elpošanas nomākumu un/vai letalitāti, jo īpaši pacientiem, kam nav onkoloģiskas slimības. Nopietna vai dzīvību apdraudoša elpošanas nomākuma iespēja ir pat tādā gadījumā, ja pacientiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, izmanto mazāko MATRIFEN devu, jo īpaši, gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem. Panesamības attīstības tendence starp indivīdiem atšķiras. MATRIFEN transdermālos plāksterus ieteicams lietot pacientiem ar pierādītu opioīdu panesamību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Elpošanas nomākums

Dažiem pacientiem MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošanas laikā iespējams būtisks elpošanas nomākums, tādēļ pacienti jānovēro attiecībā uz šādu iedarbību. Elpošanas nomākums var saglabāties arī pēc MATRIFEN transdermālā plākstera noņemšanas. Pieaugot MATRIFEN transdermālā plākstera devas lielumam, pieaug arī elpošanas nomākuma gadījumu biežums (skatīt 4.9. apakšpunktu). Elpošanas nomākumu var pastiprināt vielas, kas nomāc CNS darbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Risks, ko rada lietošana vienlaicīgi ar tādiem sedatīviem līdzekļiem kā benzodiazepīni vai tiem radniecīgām zālēm

Lietojot Matrifen vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, piemēram, benzodiazepīniem vai tiem radniecīgām zālēm, iespējama sedācija, elpošanas nomākums, koma un nāve. Ņemot vērā šos riskus, vienlaicīga šo zāļu parakstīšana būtu pieļaujama vienīgi pacientiem, kuriem alternatīva ārstēšana nav iespējama. Ja tiek pieņemts lēmums parakstīt Matrifen vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, jālieto mazākā efektīvā deva un ārstēšanai jābūt pēc iespējas īsākai.

Pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmes un simptomus. Šajā ziņā stingri ieteicams informēt pacientus un viņu aprūpētājus par nepieciešamību pievērst uzmanību šiem simptomiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hroniskas plaušu slimības

Pacientiem ar hroniskām obstruktīvām vai cita veida plaušu slimībām MATRIFEN transdermālie plāksteri var izraisīt daudz smagākas nevēlamas blakusparādības. Šādiem pacientiem opioīdi var sašaurināt elpceļus un palielināt elpceļu pretestību.

Atkarība no narkotikām un iespējama ļaunprātīga izmantošana

Atkārtoti lietojot opioīdus, var attīstīties pieradums, kā arī fiziska atkarība un fizioloģiska atkarība.

Fentanilu var ļaunprātīgi izmantot tādā pat veidā kā citus opioīdu agonistus. Ļaunprātīgas vai apzināti nepareizas MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošanas rezultātā var iestāties pārdozēšana un/vai nāve. Pacienti, kuriem anamnēzē ir atkarība no narkotikām vai pārmērīga alkohola lietošana, opioīdu terapijas laikā ir lielāks risks attīstīties atkarībai un ļaunprātīgai izmantošanai. Pacienti ar paaugstinātu ļaunprātīgas opioīdu lietošanas risku var joprojām tikt atbilstoši ārstēti ar modificētas izdales opioīda zāļu formām; taču šiem pacientiem būs nepieciešama nepareizas vai ļaunprātīgas lietošanas vai atkarības pazīmju novērošana.

Centrālās nervu sistēmas stāvokļi, tostarp, paaugstināts intrakraniālais spiediens

MATRIFEN transdermālie plāksteri piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri var būt īpaši jutīgi pret CO₂ aiztures izraisītu intrakraniālu iedarbību, piemēram, pacientiem ar paaugstināta intrakraniālā spiediena pazīmēm, apziņas traucējumiem vai komu. MATRIFEN transdermālie plāksteri jālieto uzmanīgi pacientiem ar smadzeņu audzējiem.

Sirds slimības

Fentanila lietošana var izraisīt bradikardiju, tādēļ pacientiem ar bradiaritmijām tas jāordinē piesardzīgi.

Hipotensija

Opioīdi var izraisīt hipotensiju, jo īpaši, pacientiem ar akūtu hipovolēmiju. Tādēļ pacientiem ar pamatā esošu simptomātisku hipotensiju un/vai hipovolēmiju tā jākoriģē pirms terapijas uzsākšanas ar fentanila transdermālajiem plāksteriem.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā fentanils par neaktīviem vielmaiņas produktiem tiek metabolizēts aknās, aknu darbības traucējumi var aizkavēt tā elimināciju. Ja pacienti ar aknu darbības traucējumiem saņem MATRIFEN transdermālos plāksterus, viņiem rūpīgi jākontrolē fentanila toksicitātes pazīmes un, ja nepieciešams, jāsamazina MATRIFEN transdermālo plāksteru deva (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pat pie aizdomām, ka nieru funkcija varētu klīniski nozīmīgi neietekmēt fentanila elimināciju, iesaka ievērot piesardzību, jo fentanila farmakokinētika šai pacientu populācijai nav tikusi novērota (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ja pacienti ar nieru darbības traucējumiem saņem MATRIFEN transdermālos plāksterus, viņiem rūpīgi jākontrolē fentanila toksicitātes pazīmes un, ja nepieciešams, jāsamazina deva. Uz pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuri opioīdu grupas vielas saņem pirmo reizi, attiecas papildu ierobežojumi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar drudzi/Ārēja karstuma ietekme

Ādas temperatūrai paaugstinoties, fentanila koncentrācija var pieaugt (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ pacienti, kuriem ir drudzis, jākontrolē opioīdu izraisītās nevēlamās blakusparādības un, ja nepieciešams, jāpielāgo MATRIFEN transdermālo plāksteru deva. Ir iespējama temperatūras atkarīga fentanila izdalīšanās no sistēmas pieaugums, kā rezultātā iespējama pārdozēšana un nāve.

Visi pacienti jābrīdina, ka MATRIFEN transdermālā plākstera aplikācijas zonu ir jāizvairās pakļaut ārēju siltuma avotu iedarbībai, piemēram, sildāmierīcēm, elektriskām segām, apsildāmām ūdens gultām, siltuma vai sauļošanās lampām, intensīvai sauļošanai, termoforiem, ilgstošām karstām vannām, saunām vai karstām virpuļspa vannām.

Serotonīna sindroms

Jāievēro piesardzība, ja MATRIFEN transdermālos plāksterus lieto vienlaikus ar zālēm, kas ietekmē serotonīnerģisko neirotransmisijas sistēmu.

Vienlaikus lietojot serotonīnerģiskas zāles, piemēram, selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSAI), serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitorus (SNAI) un zāles, kas samazina serotonīna metabolismu (tai skaitā monoamīnoksidāzes inhibitorus [MAOI]), var attīstīties potenciāli dzīvībai bīstams serotonīna sindroms. Tas var attīstīties arī, lietojot ieteicamās devas.

Serotonīna sindroms var ietvert psihiskas pārmaiņas (piemēram, uzbudinājumu, halucinācijas, komu), autonomās nervu sistēmas nestabilitāti (piemēram, tahikardiju, asinsspiediena svārstības, hipertermiju), neiromuskulārus traucējumus (piemēram, hiperrefleksiju, koordinācijas traucējumus, rigiditāti) un/vai kuņģa - zarnu trakta simptomus (piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, caureju).

Ja ir aizdomas par serotonīna sindromu, MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošana jāpārtrauc.

Mijiedarbība ar citām zālēm

CYP3A4 inhibitori

Vienlaikus MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošanas rezultātā ar citohroma P450 3A4 (CYP3A4) inhibitoriem var palielināties fentanila koncentrācija plazmā, kas var palielināt vai pagarināt gan terapeitisko, gan blakusparādību iedarbību, un var izraisīt smagu elpošanas nomākumu. Tādēļ vienlaikus MATRIFEN transdermālā plākstera lietošana kopā ar citohroma CYP3A4 inhibitoriem nav ieteicama, izņemot gadījumos, ja ieguvumi atsver paaugstināto blakusparādību risku. Parasti pēc CYP3A4 terapijas pārtraukšanas līdz pirmā MATRIFEN transdermālā plākstera pielietošanai ir jāpaiet 2 dienām. Tomēr, inhibējošās ietekmes ilgums variē, un dažiem CYP3A4 inhibitori ar ilgu eliminācijas pusperiodu, tādiem kā amiodarons, vai no laika atkarīgiem inhibitoriem, tādiem kā eritromicīns, idelalisibs, nikardipīns un ritonavirs, šis periods var būt garāks. Tādēļ pirms pirmā MATRIFEN transdermālā plākstera lietošanas ir jāņem vērā CYP3A4 zāļu aprakstā minētā informācija par aktīvās vielas eliminācijas pusperiodu. Pirms ārstēšanas ar CYP3A4 inhibitoriem uzsākšanas pacientiem, kas ārstēti ar MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem, ir jānogaida vismaz 1 nedēļa. Ja no MATRIFEN transdermālo plāksteru un CYP3A4 inhibitoru vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, ir jāveic stingra pastiprināti vai ilgstošu terapeitiskās iedarbības un blakusparādību pazīmju vai simptomu, kā arī fentanila lietošanas blakusparādību (jo īpaši, elpošanas nomākuma) novērošana, un MATRIFEN transdermālo plāksteru deva ir pēc nepieciešamības jāsamazina vai to lietošana jāpārtrauc (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nejauša iedarbība, plāksterim pielīpot citai personai

Nejauša fentanila plākstera pielipšana pie plākstera nelietotāja (sevišķi bērna) ādas, atrodoties vienā gultā vai ciešā fiziskā saskarē ar plākstera lietotāju, plākstera nelietotājam var izraisīt opioīdu pārdozēšanu. Gadījumā, ja plāksteris nejauši pielīp citai personai, pacientiem jāieteic nekavējoties noņemt plāksteri no nelietotāja ādas (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Fentanila intravenozas ievades pētījumu dati liecina, ka gados vecākiem pacientiem var būt samazināts klīrenss, pagarināts pusperiods un viņi var būt jutīgāki pret aktīvo vielu kā gados jaunāki pacienti. Ja gados vecāki pacienti saņem MATRIFEN transdermālos plāksterus, viņiem rūpīgi jākontrolē fentanila toksicitātes pazīmes un, ja nepieciešams, jāsamazina deva (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakts

Opioīdi palielina kuņģa-zarnu trakta gludās muskulatūras tonusu un samazina tā dzenošās kontrakcijas. Tā rezultātā kuņģa-zarnu trakta tranzīta laika pagarinājums var būt atbildīgs par fentanila izraisītajiem aizcietējumiem. Pacientiem jāiesaka, kā var novērst aizcietējumus, un jāapsver profilaktiska caurejas līdzekļu lietošana. Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar hroniskiem aizcietējumiem. Ja ir paralītisks ileuss vai par to radušās aizdomas, MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošana jāpārtrauc.

Pacienti ar myastenia gravis

Ir iespējami ne-epileptiski (mio)kloniski krampji. Ārstējot pacientus ar myastenia gravis, ir jāievēro piesardzība.

Vienlaikus lietošana ar jauktiem opioīdu agonistiem/antagonistiem

Vienlaikus lietošana ar buprenorfīnu, nalbufīnu vai pentazocīnu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu)

Pediatriskā populācija

MATRIFEN transdermālos plāksterus nedrīkst lietot pediatriskiem pacientiem, kuri iepriekš nav lietojuši opioīdus (skatīt 4.2. apakšpunktu). Neatkarīgi no MATRIFEN transdermālā plākstera devām, iespējama smaga vai dzīvībai bīstams elpošanas nomākums.

MATRIFEN transdermālie plāksteri nav pētīti bērniem līdz 2 gadu vecumam. MATRIFEN transdermālos plāksterus var lietot vienīgi bērniem ar opioīdu panesību no 2 gadu vecuma un vecākiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lai nodrošinātu to, ka bērns nejauši nevarētu norīt plāksteri, MATRIFEN transdermālo plāksteru aplikācijas vieta jāizvēlas piesardzīgi (skatīt 4.2. un 6.6. apakšpunktu) un rūpīgi jānovēro plākstera pielipšana.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar farmakodinamiskajām īpatnībām saistīta mijiedarbība

Centrālas darbības zāles un alkohols

Vienlaikus lietošana kopā ar citiem centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem (tai skaitā opioīdiem, sedatīviem līdzekļiem kā piemēram, benzodiazepīniem vai tiem radniecīgām zālēm, miega līdzekļiem, vispārējās anestēzijas līdzekļiem, fenotiazīniem, trankvilizatoriem, nomierinošiem antihistamīna līdzekļiem un alkoholiskiem dzērieniem) un skeleta muskuļu relaksantiem, var izraisīt papildus CNS nomācošu iedarbību, hipotensiju, dziļu sedāciju, hipoventilāciju, elpošanas nomākumu, komu vai nāvi. Tādēļ jebkuru iepriekš minēto zāļu vienlaikus lietošanas gadījumā ar MATRIFEN transdermālajiem plāksteriem nepieciešama īpaša aprūpe un novērošana.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā deva un ilgums ir jāierobežo (skatīt apakšpunktu 4.4).Monoamīnooksidāzes inhibitori (MAOI)

MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošana nav ieteicama pacientiem, kuriem vienlaikus nepieciešama MAOI lietošana. Lietojot vienlaikus ar MAO inhibitoriem, ziņots par smagu un neparedzamu mijiedarbību, kas ietvēra opioīdu vai serotonīnerģiskās iedarbības pastiprināšanos. Tādēļ MATRIFEN transdermālos plāksterus nedrīkst lietot 14 dienas pēc MAO inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Serotonīnerģiskas zāles

Fentanila lietošana vienlaikus ar serotonīnerģiskiem līdzekļiem, piemēram, selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI) vai serotonīna norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SNAI), vai monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI) var palielināt potenciāli dzīvībai bīstama stāvokļa, serotonīna sindroma, risku.

Vienlaikus lietošana ar jauktiem opioīdu agonistiem/antagonistiem

Nav ieteicams vienlaikus lietot buprenorfīnu, nalbufīnu vai pentazocīnu. Šīm zālēm ir augsta afinitāte pret opioīdu receptoriem un relatīvi neliela īpatnējā aktivitāte, un tādēļ tās daļēji antagonizē fentanila analgētisko iedarbību un pacientiem ar opioīdu atkarību var izraisīt abstinences simptomus (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ar farmakokinētiskajām īpatnībām saistīta mijiedarbība

CYP3A4 inhibitori

Fentanilu, kas ir aktīvā viela ar augstu klīrensu, strauji un plaši metabolizē galvenokārt ar CYP3A4.

Vienlaikus MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošanas rezultātā ar citohroma P450 3A4 (CYP3A4) inhibitoriem var palielināties fentanila koncentrācija plazmā, kas var palielināt vai pagarināt gan terapeitisko, gan blakusparādību iedarbību, un var izraisīt smagu elpošanas nomākumu. Paredzams, ka mijiedarbības ar stipras iedarbības CYP3A4 inhibitoriem apjoms ir lielāks nekā ar vājas vai vidēji spēcīgas iedarbības CYP3A4 inhibitoriem.

Ir ziņots par nopietnu elpošanas nomākumu pēc vienlaicīgas CYP3A4 inhibitoru un transdermālā fentanila ievades, ieskaitot letālu gadījumu pēc vienlaicīgas lietošanas ar vidēji spēcīgas iedarbības CYP3A4 inhibitoru. Vienlaikus transdermāla fentanila lietošana kopā ar CYP3A4 inhibitoriem nav ieteicama, izņemot gadījumus, kad pacients tiek rūpīgi novērots (skatīt 4.4. apakšpunktu). Piemēri aktīvajām vielām, kas var palielināt fentanila koncentrāciju, ietver: amiodarons, cimetidīns, klaritromicīnu, diltiazēms, eritromicīns, flukonazols, itrakonazols, ketokonazols, nefazodons, ritonavirs, verapamils un vorikonazols (šis saraksts nav pilnīgs). Pēc vienlaicīgas vājas, vidēji spēcīgas vai spēcīgas iedarbības CYP3A4 inhibitoru ievades ar īslaicīgu intravenozas fentanila ievadi fentanila klīrensa samazināšanās parasti bija ≤ 25%, tomēr ar ritonaviru (spēcīgu CYP3A4 inhibitoru), fentanila klīrenss samazinājās vidēji par 67%. CYP3A4 inhibitoru mijiedarbība ar ilgstošas darbības transdermālu fentanila ievadi nav zināma, bet var būt lielāka, nekā ar īslaicīgas darbības intravenozu fentanila ievadi.

CYP3A4 induktori

Lietošana vienlaikus ar CYP3A4 induktoriem var izraisīt fentanila koncentrācijas samazināšanos plazmā un samazināt tā terapeitisko iedarbību. Vienlaikus lietojot CYP3A4 induktorus un MATRIFEN transdermālos plāksterus, iesaka ievērot piesardzību. Var būt nepieciešams palielināt MATRIFEN transdermālo plāksteru devu vai pārslēgties uz citu analgētisku aktīvo vielu. Plānojot vienlaikus ārstēšanas ar CYP3A4 induktoru pārtraukšanu, ir nepieciešama fentanila devas samazināšana un rūpīga novērošana. Pēc CYP3A4 induktoru lietošanas pārtraukšanas tā iedarbība samazinās pakāpeniski un var izraisīt fentanila koncentrācijas palielināšanos plazmā, kas var pastiprināt vai pagarināt gan tā terapeitisko iedarbību, gan blakusparādības un var izraisīt smagu elpošanas nomākumu. Šādā gadījumā jāveic rūpīga novērošana un, ja nepieciešams, jāpielāgo deva. Aktīvo vielu, kas var samazināt fentanila koncentrācijas asins plazmā, piemēri ietver: karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu un rifampicīnu (šis saraksts nav pilnīgs).

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda kaut kādu reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms, lai gan ir pierādīts, ka fentanils kā intravenozs anestēzijas līdzeklis šķērso placentu grūtniecības laikā cilvēkiem. Ir ziņots par neonatālo abstinences sindromu jaundzimušiem zīdaiņiem, kuru mātes hroniski grūtniecības laikā lietoja MATRIFEN transdermālos plāksterus. MATRIFEN transdermālos plāksterus nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams.

MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošana dzemdību laikā nav ieteicama, jo tas ir kontrindicēts pie akūtām vai pēcoperācijas sāpēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Turklāt tādēļ, ka fentanils šķērso placentu, MATRIFEN transdermālo plāksteru lietošana dzemdību laikā jaundzimušajam var izraisīt elpošanas nomākumu.

Barošana ar krūti

Fentanils izdalās cilvēka mātes pienā un ar krūti barotam zīdainim var izraisīt miegainību un elpošanas nomākumu. Tādēļ MATRIFEN transdermālo plāksteru terapijas laikā un vismaz 72 stundas pēc plākstera noņemšanas, barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Dati par fentanila ietekmi uz fertilitāti nav pieejami. Dažos pētījumos ar žurkām ir konstatēta samazināta fertilitāte un pastiprināta embriju mirstība pie mātēm toksiskām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

MATRIFEN transdermālie plāksteri var ietekmēt garīgās un/vai fiziskās spējas kādas nepieciešamas, lai veiktu potenciāli bīstamus uzdevumus, kā, piemēram, vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Fenanila transdermālo plāksteru drošums tika novērtēts 1565 pieaugušiem un 289 pediatriskiem pacientiem, kas piedalījās 11 klīniskos pētījumos (1 dubultaklā, placebo kontrolētā, 7 atklātos, aktīvi kontrolētos, 3 - atklātos, nekontrolētos), ko lieto hroniski ļaundabīgu vai neļaundabīgu sāpju ārstēšanā. Šie pacienti lietoja vismaz vienu devu fenanila transdermālā plākstera un sniedza datus par drošumu. Ņemot vērā apkopotos drošuma datus no šiem klīniskajiem pētījumiem, visbiežāk tika ziņots (incidence >10%) par nevēlamām blakusparādībām, kā: slikta dūša (35,7%), vemšana (23,2%), aizcietējumi (23,1%), miegainība (15,0%), reibonis (13,1%) un galvassāpes (11,8%).

No šiem klīniskajiem pētījumiem, tai skaitā, iepriekš minētās nevēlamās blakusparādības, un no pēcreģistrācijas pieredzes ziņotās nevēlamās blakusparādības, lietojot fentanila transdermālos plāksterus, uzskaitītas turpmāk 5. tabulā.

Norādot biežuma kategorijas, ir izmantoti sekojoši nosacījumi: biežums definēts kā: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000) un ļoti reti (< 1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Blakusparādības ir atspoguļotas orgānu sistēmu grupā katrā biežuma kategorijā sakārtotas to smaguma samazinājuma secībā.

5. tabula. Nevēlamās blakusparādības pieaugušiem un pediatriskiem pacientiem

Sistēmu orgānu grupa

Biežuma kategorija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Imūnsistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

Anafilaktisks šoks, anafilaktiskas reakcijas, anafilaktoīdas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Psihiski traucējumi

Bezmiegs, depresija, nemiers, apjukuma stāvoklis, halucinācijas

Uzbudinājums, dezorientācija, eiforisks garastāvoklis

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība, reibonis, galvassāpes

Tremors, paraestēzija

Hipoestēzija, krampji (tai skaitā kloniski krampji un grand mal krampji), amnēzija, nomākts apziņas līmenis, samaņas zudums

Acu bojājumi:

Aizmiglota redze

Mioze

Auss un labirinta

bojājumi

Reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves, tahikardija

Bradikardija, cianoze

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa

Elpošanas nomākums, respiratorais distress

Apnoja, hipoventilācija

Bradiapnoja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša, vemšana, aizcietējumi

Caureja, sausa mute, vēdera sāpes, vēdera augšdaļas sāpes, dispepsija

Ileuss

Subileuss

Ādas un zemādas audu bojājumi

Hiperhidroze, nieze, izsitumi, eritēma

Ekzēma, alerģisks dermatīts, ādas bojājumi, dermatīts, kontaktdermatīts

Skeleta - muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu spazmas

Muskuļu raustīšanās

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urīna aizture

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīlā disfunkcija, seksuālā disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums, perifēra tūska, astēnija, vājums, aukstuma sajūta

Reakcija plākstera uzlikšanas vietā, gripai līdzīgas slimības, ķermeņa temperatūras maiņas sajūta, paaugstināta jutība plākstera uzlikšanas vietā, zāļu abstinences sindroms, drudzis^*

Plākstera uzlikšanas vietas dermatīts, plākstera uzlikšanas vietas ekzēma

^* Piešķirtais biežums (retāk) ir balstīts uz sastopamības analīzi, kurā iekļauti tikai pieauguši un pediatriskie klīniskā pētījuma pacienti ar ne-vēža sāpēm.

Pediatriskā populācija

289 pediatriskiem pacientiem (līdz 18 gadu vecumam), kas piedalījās 3 klīniskos pētījumos ļaundabīgas vai ne-ļaundabīgas izcelsmes hronisku vai ilgtermiņa sāpju ārstēšanā tika novērtēts fentanila transdermālo plāksteru drošums. Šie pacienti lietoja vismaz vienu devu fentanila transdermālā plākstera un sniedza datus par drošumu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Blakusparādību profils bērniem un pusaudžiem, kuri tiek ārstēti ar fentanila transdermālo plāksteri, bija līdzīgs tam, kāds tas novērots pieaugušajiem. Bērniem netika atklāts cita veida risks, izņemot risku, kas saistīts ar opioīdu lietošanu smagu slimību izraisītu sāpju remdēšanai, un bērniem no 2 gadu vecuma nav nekāda īpaša riska, kas saistīts ar fentanila transdermālo plāksteru lietošanu, šīs zāles lietojot atbilstoši norādījumiem.

Ņemot vērā apkopotos drošuma datus no šiem 3 klīniskiem pētījumiem ar pediatriskiem pacientiem, visbiežāk tika ziņots (incidence >10%) par nevēlamām blakusparādībām, kur (incidence %) bija: vemšana (33,9%), slikta dūša (23,5%), galvassāpes (16,3%) aizcietējumi (13,5%), caureja (12,8%) un nieze (12,8%).

Atkārtoti lietojot fentanilu, var attīstīties tolerance, fiziska atkarība un psiholoģiska atkarība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem pēc pāriešanas no iepriekšējās opioīdu terapijas uz ārstēšanu ar fentanila transdermālajiem plāksteriem vai, ja terapija pēkšņi tiek pārtraukta, iespējami opioīdu izraisīti abstinences simptomi (piem., slikta dūša, vemšana, caureja un trīce) (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ir ziņots par neonatālo abstinences sindromu jaundzimušiem zīdaiņiem, kuru mātes hroniski grūtniecības laikā lietoja fentanila transdermālos plāksterus (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Ir ziņots par serotonīna sindroma gadījumiem, kad fentanils ir ievadīts vienlaikus ar augstas iedarbības serotonīnerģiskām zālēm (skatīt 4.4. un 4.5 apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Fentanila pārdozēšanas izpausmes atbilst pastiprinātai vielas farmakoloģiskajai iedarbībai, visnopietnākās sekas ir elpošanas nomākums.

Ārstēšana

Elpošanas nomākuma terapijai nekavējoties jāsāk tūlītēji pretpasākumi, tostarp arī jānoņem MATRIFEN transdermālais plāksteris un pacients fiziski vai verbāli jāstimulē. Pēc tam var ievadīt specifisku opioīdu antagonistu (piemēram, naloksonu). Pārdozēšanas izraisīta elpošanas nomākuma ilgums var pārsniegt opioīdu antagonistu iedarbības ilgumu. Rūpīgi jāizvēlas intervāls starp intravenoza antagonista devām, jo pēc plākstera noņemšanas iespējama jauna narkotizācija; var būt nepieciešama naloksona atkārtota lietošana vai nepārtraukta infūzija. Narkotiskās iedarbības pārtraukšana var izraisīt akūtu sāpju lēkmi un kateholamīnu atbrīvošanos.

Ja klīniskā situācija to prasa, jānodrošina un jāuztur pacienta elpceļu caurlaidība, iespējams orofaringeālas elpceļu vai endotraheālas intubācijas veidā un jānozīmē skābeklis, un, ja nepieciešams, manuāla vai kontrolēta ventilācija. Jāuztur atbilstoša ķermeņa temperatūra un jānodrošina šķidruma uzņemšana.

Smagas vai nepārejošas hipotensijas gadījumā jāapsver hipovolēmijas iespēja, un stāvokli iespējams kupēt, izmantojot piemērotu terapiju ar parenterāli ievadāmiem šķidrumiem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Analgētiķi, opioīdi, fenilpiperidīna atvasinājumi

ATĶ kods: N02AB03

Darbības mehānisms

Fentanils ir analgētiska opioīdu grupas viela, kas mijiedarbojas tieši ar µ- opioīdu receptoriem. Tā galvenā terapeitiskā iedarbība ir analgēzija un sedācija.

Pediatriskā populācija

Fentanilu saturošu transdermālo plāksteru drošums tika vērtēta trīs atklātos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās 289 pediatriskie pacienti ar hroniskām sāpēm vecumā no 2 līdz 17 gadiem, ieskaitot. 80 bērnu bija vecumā no 2 līdz 6 gadiem, ieskaitot. No 289 šajos trīs pētījumos iekļautajiem pacientiem 110 pacientiem tika uzsākta ārstēšana ar fentanilu saturošu transdermālo plāksteri devā 12 µg/h. No šiem 110 pacientiem 23 (20,9%) bija agrāk saņēmuši <30 mg perorāla morfīna ekvivalenta dienā, 66 (60,0%) bija saņēmuši 30 līdz 44 mg perorāla morfija ekvivalenta dienā, un 12 (10,9%) bija saņēmuši vismaz 45 mg perorāla morfīna ekvivalenta dienā (nav pieejami dati par 9 [8,2%] pacientu). Pārējiem 179 pacientiem tika nozīmētas sākuma devas 25 μg/stundā un lielākas, no tiem 174 (97,2%) saņemtās opioīdu devas bija vismaz 45 mg perorāla morfīna ekvivalenta dienā. Starp atlikušajiem 5 pacientiem ar sākuma devu vismaz 25 μg/stundā, kas pirms opioīdu nozīmēšanas saņēma <45 mg perorāla morfīna ekvivalenta dienā, 1 (0,6%) bija iepriekš saņēmuši <30 mg perorāla morfīna ekvivalenta dienā perorāli un 4 (2,2%) bija saņēmuši 30 līdz 44 mg perorāla morfija ekvivalenta dienā (skatīt 4.8 apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Fentanilu saturošs transdermālais plāksteris 72 stundu lietošanas laikā nodrošina nepārtrauktu sistēmisku fentanila izdalīšanos. Pēc transdermālā plākstera pielīmēšanas āda zem sistēmas absorbē fentanilu, un fentanila “depo” koncentrējas virspusējos ādas slāņos. No turienes fentanils iekļūst sistēmiskajā asinsritē. Polimēra matrica un fentanila difūzija caur ādas slāņiem nodrošina relatīvi konstantu atbrīvošanās ātrumu. Zāļu atbrīvošanu provocē koncentrācijas gradients, kas veidojas starp sistēmu un zemāku koncentrāciju ādā. Fentanila vidējā biopieejamība pēc transdermālā plākstera piestiprināšanas ir 92%.

Pēc pirmās transdermālā plākstera uzlikšanas fentanila koncentrācija serumā pieaug pakāpeniski, parasti tā stabilizējas 12 līdz 24 stundu laikā un 72 stundas ilgā plākstera lietošanas laika perioda atlikušajā daļā saglabājas relatīvi nemainīga. Uzliekot otru 72 stundu plāksteri, tiek sasniegta stabila līdzsvara koncentrācija serumā un, kas saglabājas nākamo tā paša izmēra plāksteru lietošanas laikā. Uzkrāšanās dēļ AUC (Area under cuve; Laukums zem līknes) un C_max vērtības visā devu pielāgošanas intervālā stabilā līdzsvara stāvoklī ir par aptuveni 40% augstākas nekā pēc vienreizējas pielietošanas. Pacienti sasniedz un saglabā stabilu līdzsvara koncentrāciju serumā, ko nosaka ādas caurlaidības un ķermeņa fentanila klīrensa individuālā vajadzība. Starp pētījuma pacientiem ir novērota augsta plazmas koncentrāciju variabilitāte.

Farmakokinētikas modelis iesaka, ka fentanila koncentrāciju serumā var palielināt pa 14% (robežās no 0‑26%), ja jaunu plāksteri uzliek pēc 24 stundām, nevis ieteicamām 72‑stundām.

Ādas temperatūras paaugstināšanās var pastiprināt transdermāli lietota fentanila uzsūkšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ādas temperatūras paaugstināšanās, virs transdermālā plākstera izmantojot uz zemiem iestatījumiem sildošo spilventiņu, pirmo 10 lietošanas stundu laikā vienā lietošanas reizē paaugstināja vidējo fentanila AUC vērtību 2,2 reizes un vidējo koncentrāciju sildīšanas beigās par 61 %.

Izkliede

Fentanils strauji nonāk dažādos audos un orgānos, ko norāda lielais izkliedes tilpums (pacientiem pēc intravenozas ievadīšanas 3–10 l/kg). Fentanils uzkrājas skeleta muskuļos un taukaudos un lēnām izdalās asinīs.

Pētījumā ar transdermālu fentanilu ārstētiem vēža pacientiem saistīšanās ar plazmas olbaltumiem bija vidēji 95 % (diapazonā no 77 līdz 100 %). Fentanils viegli šķērso hematoencefālisko barjeru. Tas šķērso arī placentas barjeru un nonāk mātes pienā.

Biotransformācija

Fentanils ir aktīva viela ar augsta līmeņa klīrensu, kas ātri un intensīvi tiek metabolizēts aknās galvenokārt ar CYP3A4 starpniecību. Galvenais metabolīts norfentanils un citi metabolīti ir neaktīvi. Transdermāli ievadīts fentanils ādā nemetabolizējas. Tas tika konstatēts cilvēka keratinocītu šūnu analīzē un klīniskajos pētījumos, kuros 92 % no sistēmas ievadītās devas veidoja neizmainīts fentanils, kas nonāca sistēmiskā cirkulācijā.

Eliminācija

Lietojot plāksteri 72 stundas, vidējais fentanila eliminācijas pusperiods ir 20–27 stundas. Pēc plākstera noņemšanas un fentanila ilgstošas uzsūkšanās no depo ādas fentanila eliminācijas pusperiods, ko radīja transdermāla ievadīšana, ir 2–3 reizes ilgāks nekā pēc intravenozas ievadīšanas.

Pēc intravenozas ievadīšanas fentanila kopējā klīrensa vidējās vērtības visos pētījumos parasti svārstījās diapazonā no 34 līdz 66 l/st.

Pēc intravenozas fentanila ievadīšanas 72 stundu laikā aptuveni 75 % devas izdalījās urīnā un aptuveni 9 % devas — izkārnījumos. Izdalīšanās galvenokārt notiek metabolītu veidā, kur neizmainītas aktīvās vielas veidā izdalās mazāk par 10 % devas.

Linearitāte/nelinearitāte

Iegūtā fentanila koncentrācija serumā bija proporcionāla fentanilu saturoša plākstera izmēram. Transdermāli ievadīta fentanila farmakokinētiskās īpašības pēc vairākkārtējas lietošanas nemainās.

Farmakokinētiskās/farmakodinamiskās attiecības

Pastāv augsts no pētāmajām personām atkarīgs fentanila farmakokinētisko īpašību mainīgums, ko nosaka attiecības starp fentanila koncentrācijas rādītājiem, terapeitiskajiem un nelabvēlīgajiem faktoriem un toleranci pret opoīdiem. Fentanila minimālā iedarbības koncentrācija ir atkarīga no sāpju intensitātes līmeņa un iepriekšējās izmantotās opoīdu terapijas. Paaugstinoties tolerances līmenim, paaugstinās gan minimālā iedarbības koncentrācija, gan toksiskā koncentrācija. Līdz ar to optimālo fentanila terapeitiskās koncentrācijas diapazonu nevar noteikt. Individuāla fentanila deva jānosaka, ņemot vērā pacienta atbildes reakciju un tolerances līmeni. Jāņem vērā arī 12–24 stundu aizkavēšanās laiks pēc pirmā plākstera uzklāšanas un pēc devas palielināšanas.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Pētījumu ar intravenozu fentanila ievadīšanu dati liecina, ka gados vecākiem pacientiem var būt samazināts klīrenss, pagarināts eliminācijas pusperiods un viņiem var būt augstāka jutība pret zālēm nekā jaunākiem pacientiem. Ar fentanilu veiktajā pētījumā veselām gados vecākām pētāmām personām tika konstatētas fentanila farmakokinētiskās īpašības, kuras būtiski neatšķīrās no veselām jaunām pētāmām personām konstatētajām, lai gan maksimālās koncentrācijas serumā vērtībām bija tendence samazināties un vidējais eliminācijas pusperiods pagarinājās par aptuveni 34 stundām. Gados vecāki pacienti rūpīgi jānovēro, vai tiem nerodas fentanila toksicitātes pazīmes, un, ja nepieciešams, jāsamazina deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Paredzams, ka nieru darbības traucējumu ietekme uz fentanila farmakokinētiskajām īpašībām ir ierobežota, jo fentanila izdalīšanās urīnā neizmainītā veidā ir mazāka par 10 % un nav datu par aktīva metabolīta izvadīšanu caur nierēm. Taču, tā kā nieru darbības traucējumu ietekme uz fentanila farmakokinētiskajām īpašībām nav novērtēta, ieteicams ievērot piesardzību (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem rūpīgi jānovēro, vai tiem nerodas fentanila toksicitātes pazīmes, un, ja nepieciešams, jāsamazina MATRIFEN deva (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ārstēšanas ar transdermālu fentanila ievadīšanu dati par pētāmajām personām ar aknu cirozi un simulētie dati par pētāmajām personām ar dažādu stadiju aknu darbības traucējumiem liecina, ka fentanila koncentrācija var paaugstināties un tā klīrenss var samazināties, salīdzinot ar pētāmajām personām ar normālu aknu funkciju. Veikto simulāciju dati liecina, ka pacientu ar aknu slimības B stadiju pēc Child Pugh klasifikācijas (8 punkti pēc Child-Pugh klasifikācijas) AUC vērtība līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 1,36 reizes lielāka nekā pacientiem ar normālu aknu darbību (A stadija; 5,5 punkti pēc Child-Pugh klasifikācijas). Pacientu ar aknu slimības C stadiju pēc Child Pugh klasifikācijas (12,5 punkti pēc Child‑Pugh klasifikācijas) rezultāti liecina par fentanila koncentrācija uzkrāšanos pēc katras lietošanas, radot šiem pacientiem aptuveni 3,72 reizes lielāku AUC vērtību līdzsvara stāvoklī.

Pediatriskā populācija

Fentanila koncentrācija tika noteikta vairāk nekā 250 no 2 līdz 17 gadus veciem bērniem, kam lietoja fentanilu saturošus plāksterus devas diapazonā no 12,5 līdz 300 µg/st. Pielāgojot devu atbilstoši ķermeņa masai, klīrenss (l/st./kg) aptuveni 80 % augstāks bija 2–5 gadus veciem bērniem un 25 % augstāks 6–10 gadus veciem bērniem, salīdzinot ar 11–16 gadus veciem bērniem, kam sagaidāmi līdzīgi klīrensa rādītāji kā pieaugušajiem. Šīs atradnes tika ņemtas vērā, nosakot pediatriskiem pacientiem ieteicamo devu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Ir veikti standartpētījumi par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību, izmantojot parenterāli ievadāmu fentanilu. Pētījumā ar žurkām fentanils neietekmēja žurku tēviņu auglību. Dažos pētījumos ar žurku mātītēm tika konstatēta samazināta auglība un paaugstināta embrionālā mirstība.

Embrijiem radītā ietekme bija saistīta ar mātītes toksicitāti, bet ne ar tiešu vielas ietekmi uz embrionālo attīstību. Pētījumos ar divām sugām (žurkām un trušiem) netika konstatētas teratogēniskas ietekmes pazīmes. Pētījumā par pirmsdzemdību un pēcdzemdību attīstību izdzīvojušo pēcnācēju skaits būtiski samazinājās, lietojot devas, kas nedaudz samazināja mātītes ķermeņa masu. Šādu ietekmi varēja radīt vai nu nelabvēlīga ietekme uz mātītes aprūpi, vai tieša fentanila iedarbība uz mazuļiem. Ietekme uz pēcnācēju somātisko attīstību un uzvedību netika novērtēta.

Mutaģenēzes testos ar baktērijām un grauzējiem konstatēja negatīvus rezultātus. Fentanils izraisīja mutagēnu iedarbību zīdītāju šūnās in vitro, salīdzinot ar citiem opioīdu grupas analgētiskiem līdzekļiem. Tā kā šāda iedarbība tika novērota, lietojot tikai augstas koncentrācijas devas, maz ticams, ka terapeitiskas devas lietošana var radīt mutagēnas iedarbības risku.

Kancerogenitātes pētījums (fentanila hidrohlorīda subkutānas injekcijas katru dienu divus gadus Sprague Dawley žurkām) nesniedza nekādas norādes, kas liecinātu par onkogēnu potenciālu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Dipropilēnglikols;

Hidroksipropilceluloze;

Dimetikons;

Silikona līme (aminoizturīga);

Etilēnvinilacetāta (EVA, izdales membrāna);

Pamatplēve (polietilēna tereftalāts, PET);

Noņemama aizsargplēve (poliestera plēve ar fluorpolimēra pārklājumu);

Iespiedkrāsa.

6.2. Nesaderība

Lai netraucētu Matrifen pielipšanu, tā uzlikšanas vietā uz ādas nav atļauts lietot krēmus, eļļas, losjonus vai pūderi.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Katrs plāksteris ir iesaiņots termiski noslēgtā papīra, alumīnija un akrilnitrila-metilakrilāta-butadiēna (AMAB) paciņā vai papīra, alumīnija, polietilēna tereftalāta (PET), polietilēna (PE) un cikliskā olefīna kopolimēra (COK) paciņā.

Iepakojuma lielums:

1, 2, 3, 4 ,5 ,8, 10, 16 un 20 plāksteri.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Norādījumi atkritumu likvidēšanai:

Izlietotie plāksteri jāsaloka tā, lai plākstera līpošā puse saliptu kopā un pēc tam plāksterus var droši iznīcināt. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pēc plākstera uzlikšanas vai noņemšanas jānomazgā rokas.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Takeda Pharma AS

Jaama 55B

63308 Põlva

Igaunija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

12 mikrogrami/stundā: 06-0204

25 mikrogrami/stundā: 06-0205

50 mikrogrami/stundā: 06-0206

75 mikrogrami/stundā: 06-0207

100 mikrogrami/stundā: 06-0208

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 24. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011.gada 28.septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada decembris

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

PAGE

PAGE 1