Matever

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 250 mg apvalkotās tabletes Matever 500 mg apvalkotās tabletes Matever 750 mg apvalkotās tabletes Matever 1000 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Matever 250 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Palīgvielas ar zināmu iedarbību Katra apvalkotā tablete satur 0,0025 mg saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsvielas (E110). Matever 500 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Matever 750 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Palīgvielas ar zināmu iedarbību Katra apvalkotā tablete satur 0,08 mg saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsvielas (E110). Matever 1000 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 1000 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Palīgvielas ar zināmu iedarbību Katra apvalkotā tablete satur 3,8 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Apvalkotā tablete. Matever 250 mg apvalkotās tabletes Zilas, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes. Matever 500 mg apvalkotās tabletes Dzeltenas, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes. Matever 750 mg apvalkotās tabletes
2

Rozā, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes.
Matever 1000 mg apvalkotās tabletes
Baltas, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Matever indicēts monoterapijai parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu epilepsiju.
Matever indicēts papildterapijai šādos gadījumos:  parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai ar epilepsiju slimiem
pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma;  mioklonisku krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlo
mioklonisko epilepsiju;  primāru ģeneralizētu toniski klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un idiopātiskas
ģeneralizētas epilepsijas ārstēšanai pusaudžiem no 12 gadu vecuma.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Monoterapija pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma
Ieteicamā sākumdeva ir 250 mg divas reizes dienā, kas pēc divām nedēļām jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskai devai 500 mg divreiz dienā. Devu var turpmāk palielināt pa 250 mg divreiz dienā ik pēc divām nedēļām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas. Maksimālā deva ir 1500 mg divreiz dienā.
Papildterapija pieaugušajiem (≥18 g.v.) un pusaudžiem (12-17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk
Terapeitiskā sākumdeva ir 500 mg divreiz dienā. Šo devu var sākt lietot pirmajā ārstēšanas dienā. Atkarībā no klīniskās atbildreakcijas un panesamības dienas devu var palielināt līdz 1500 mg divreiz dienā. Devu drīkst palielināt vai samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc 2–4 nedēļām.
Pārtraukšana
Ja levetiracetāma lietošana jāpārtrauc, tad ieteicams to darīt pakāpeniski (piemēram, pieaugušiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg: devu samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc divām līdz četrām nedēļām; zīdaiņiem, vecākiem par 6 mēnešiem, bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg: devu samazināt par ne vairāk kā 10 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām; zīdaiņiem (jaunākiem par 6 mēnešiem): devu samazināt par ne vairāk kā 7 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām).
Īpašas pacientu grupas
Gados vecākiem pacientiem (pēc 65 g.v.)
Devu ieteicams pielāgot gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt “Nieru darbības traucējumi” tālāk).
3

Nieru darbības traucējumi

Dienas deva jāizvēlas individuāli atkarībā no nieru darbības.

Pieaugušajiem pacientiem skatīt tabulu tālāk un pielāgot devu kā norādīts. Lai izmantotu šo dozēšanas tabulu, pacientam jānosaka kreatinīna klīrenss (KLkr) ml/min. KLkr ml/min var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, ar šādu formulu:

[140-vecums (gadi)] × masa (kg) KLkr (ml/min) = ----------------------------------------- (× 0,85 sievietēm)
72 × seruma kreatinīns (mg/dl)

Tad KLkr tiek pielāgots ķermeņa izmēriem (ĶI) sekojoši:

KLkr (ml/min) KLkr (ml/min/1,73m2) = ------------------------------- × 1,73
Personas ĶI (m2)

Devas korekcijas pieaugušiem pacientiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg, ar nieru darbības traucējumiem:

Grupa

Kreatinīna klīrenss (ml/min/1,73 m2)

Deva un lietošanas biežums

Normāli

>80

500–1500 mg divreiz dienā

Viegli

50–79

500–1000 mg divreiz dienā

Vidēji smagi

30–49

250–750 mg divreiz dienā

Smagi

<30

250–500 mg divreiz dienā

Pacienti ar terminālu nieru slimību, -

500–1000 mg vienreiz dienā (2)

kam tiek veikta dialīze (1)

(1) Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 750 mg piesātinošā deva. (2) Pēc dialīzes seansa ieteicama 250–500 mg papilddeva.

Bērniem, kam ir nieru darbības traucējumi, levetiracetāma deva jāpielāgo atbilstoši nieru funkcijām, jo levetiracetāma klīrenss ir saistīts ar nieru darbību. Šo ieteikumu pamato pētījums, kurā tika iesaistīti pieauguši pacienti ar nieru darbības traucējumiem.

KLkr ml/min/1,73 m2 var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem, lietojot šādu formulu (Schwartz formula):

Augums (cm) × ks KLkr (ml/min/1,73 m2) = -----------------------------------------
Seruma kreatinīns (mg/dl)

ks=0,45 laikā dzimušajiem bērniem līdz 1 gada vecumam; ks=0,55 bērniem līdz 13 gadiem un pusaudžu meitenēm; ks=0,7 pusaudžu zēniem.

4

Devas korekcijas zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ar nieru

darbības traucējumiem

Grupa

Kreatinīna

Deva un lietošanas biežums (1)

klīrenss

Zīdaiņi no 1 mēneša un

(ml/min/1,73 m2) jaunāki par 6 mēnešiem

Zīdaiņi no 6 līdz 23 mēnešiem, bērni un pusaudži, kuru ķermeņa

masa ir mazāka par 50 kg

Normāli

>80

7–21 mg/kg (0,07–

10–30 mg/kg (0,10–0,30 ml/kg)

0,21 ml/kg) divreiz dienā divreiz dienā

Viegli

50–79

7–14 mg/kg (0,07–

10–20 mg/kg (0,10–0,20 ml/kg)

0,14 ml/kg) divreiz dienā divreiz dienā

Vidēji smagi

30–49

3,5–10,5 mg/kg (0,035– 5–15 mg/kg (0,05–0,15 ml/kg)

0,105 ml/kg) divreiz dienā divreiz dienā

Smagi

<30

3,5–7 mg/kg (0,035–

5–10 mg/kg (0,05–0,10 ml/kg)

0,07 ml/kg) divreiz dienā divreiz dienā

Pacienti ar

-

terminālu nieru

slimību, kam

7–14 mg/kg (0,07–
0,14 ml/kg) vienreiz dienā
(2) (4)

10–20 mg/kg (0,10–0,20 ml/kg) vienreiz dienā (3) (5)

tiek veikta

dialīze (1) Levetiracetāma šķīdums iekšķīgai lietošanai jālieto devā līdz 250 mg, devām, kuras nedalās ar 250, ja

dozēšanas ieteikums nav sasniedzams, lietojot vairākas tabletes un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes. (2) Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 10,5 mg/kg (0,105 ml/kg) piesātinošā deva. (3) Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 15 mg/kg (0,15 ml/kg) piesātinošā deva. (4) Pēc dialīzes seansa ieteicama 3,5–7 mg/kg (0,035–0,07 ml/kg) papilddeva. (5) Pēc dialīzes seansa ieteicama 5–10 mg/kg (0,05–0,10 ml/kg) papilddeva.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāmaina. Pacientiem ar
smagiem aknu darbības traucējumiem kreatinīna klīrenss var nenorādīt nieru mazspējas pakāpi. Tāpēc, ja kreatinīna klīrenss ir <60 ml/min/1,73 m2, dienas balstdevu ieteicams samazināt par 50%.

Pediatriskā populācija

Ārstam jāordinē pacienta vecumam, ķermeņa masai un devai visatbilstošākā zāļu forma, iepakojums un stiprums.

Tabletes nav piemērotas lietošanai zīdaiņiem un bērniem, jaunākiem par 6 gadiem. Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērotākā zāļu forma lietošanai šajā populācijā. Turklāt, pieejamo tablešu stiprumi nav piemēroti sākotnējai terapijai bērniem, kuri sver mazāk par 25 kg, kā arī pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes, vai lietošanai devās līdz 250 mg. Visos iepriekš minētajos gadījumos jālieto šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Monoterapija

Matever drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadiem monoterapijā, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Papildterapija 6–23 mēnešus veciem zīdaiņiem, bērniem (2–11 g.v.) un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērotākā zāļu forma lietošanai zīdaiņiem un bērniem, jaunākiem par 6 gadiem.

5

Bērniem no 6 gadu vecuma un vecākiem, Matever šķīdums iekšķīgai lietošanai jālieto gadījumos, kad devas ir mazākas par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta, lietojot vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes. Jālieto vismazākā efektīvā deva. Sākuma devai bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 25 kg, jābūt 250 mg divas reizes dienā līdz maksimālajai devai 750 mg divas reizes dienā.
Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, deva ir tāda pati kā pieaugušiem.
Papildterapija zīdaiņiem vecumā no 1 mēneša līdz jaunākiem par 6 mēnešiem
Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērots lietošanai zīdaiņiem.
Lietošanas veids
Apvalkotās tabletes jālieto perorāli; norijot un uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu, kopā ar ēdienu vai bez tā. Pēc perorālas levetiracetāma lietošanas mutē var būt rūgta garša. Dienas devu lieto divās vienādās reizes devās.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nieru darbības traucējumii Lietojot levetiracetāmu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būt nepieciešama devas pielāgošana. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms devas izvēles ieteicams novērtēt nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Akūts nieru bojājums Levetiracetāma lietošana ļoti retos gadījumos ir saistīta ar akūtu nieru bojājumu, kas var rasties dažas dienas līdz vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas.
Asins šūnu skaits Retos gadījumos saistībā ar levetiracetāma lietošanu, parasti ārstēšanas sākumā, aprakstīts samazināts asins šūnu skaits (neitropēnija, agranulocitoze, leikopēnija, trombocitopēnija un pancitopēnija). Ieteicams veikt pilnu asins ainu pacientiem ar izteiktu vājumu, drudzi, atkārtotām infekcijām vai koagulācijas traucējumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pašnāvība
Ir ziņots par pašnāvības mēģinājumiem, pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm (ieskaitot levetiracetāmu). Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms.
Tādēļ jāuzrauga vai pacientiem nerodas depresija un/vai pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka depresijas un/vai pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Pediatriskā populācija
Tabletes nav piemērotas lietošanai zīdaiņiem un bērniem, jaunākiem par 6 gadiem.
6

Pieejamie dati par lietošanu bērniem neliecina par ietekmi uz augšanu un pubertāti. Tomēr joprojām nav zināms, vai ir ilgstoša ietekme uz mācīšanos, garīgo attīstību, augšanu, endokrīnajām funkcijām, pubertāti un reproduktīvo potenciālu.
Palīgvielas
Matever 250 mg, 750mg apvalkotās tabletes satur krāsvielu E110, kura var izraisīt alerģiskas reakcijas. Matever 1000 mg apvalkotās tabletes satur laktozi. Pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pretepilepsijas līdzekļi
Klīnisko pētījumu, kuros tika iesaistīti pieaugušie, pirmsreģistrācijas dati liecina, ka levetiracetāms neietekmē pašreiz izmantojamo pretepilepsijas līdzekļu (fenitoīna, karbamazepīna, valproiskābes, fenobarbitāla, lamotrigīna, gabapentīna un primidona) koncentrāciju serumā un šie pretepilepsijas līdzekļi neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.
Tāpat kā pieaugušajiem, nav pierādījumu par klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību bērniem, kas saņem levetiracetāmu līdz 60 mg/kg dienā. Retrospektīvs farmakokinētiskās mijiedarbības novērtējums ar epilepsiju slimiem bērniem un pusaudžiem (4–17 g.v.) apstiprināja, ka levetiracetāma perorāla papildterapija neietekmē vienlaikus lietota karbamazepīna un valproāta koncentrāciju serumā līdzsvara stāvoklī. Tomēr dati liecina, ka bērniem, kas lieto enzīmus inducējošos pretepilepsijas līdzekļus, levetiracetāma klīrenss palielinās par 20%. Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Probenecīds
Konstatēts, ka probenecīds (500 mg četras reizes dienā) – nieru kanāliņu sekrēcijas blokators – kavē primārā metabolīta, bet ne levetiracetāma renālo klīrensu. Tomēr metabolīta koncentrācija saglabājas zema.
Metotreksāts
Ir ziņots, ka vienlaicīgi lietojot levetiracetāmu un metotreksātu, samazinās metotreksāta klīrenss, izraisot palielinātu/pagarinātu metotreksāta koncentrāciju asinīs, līdz pat potenciāli toksiskam līmenim. Metotreksāta un levetiracetāma līmenis asinīs rūpīgi jāvēro pacientiem, kuri vienalaikus ārstēti ar abām zālēm.
Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi un cita farmakokinētiskā mijiedarbība
Levetiracetāms 1000 mg dienas devā neietekmē perorālo pretapaugļošanās līdzekļu (etinilestradiola un levonorgestrela) farmakokinētiku; nemainījās arī endokrīnie raksturlielumi (luteinizējošais hormons un progesterons). Levetiracetāms 2000 mg dienas devā neietekmē digoksīna un varfarīna farmakokinētiku; protrombīna laiks nemainījās. Lietošana vienlaikus ar digoksīnu, perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem un varfarīnu neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.
Caurejas līdzekļi
Ir bijuši atsevišķi ziņojumi par pazeminātu levetiracetāma efektivitāti, ja vienlaicīgi lietots osmotiskas darbības caurejas līdzeklis makrogols un levetiracetāms iekšķīgi. Tādēļ makrogolu nedrīkst lietot iekšķīgi vienu stundu pirms un vienu stundu pēc levetiracetāma lietošanas.
7

Uzturs un alkohols
Levetiracetāma uzsūkšanās apjomu uzturs neietekmē, taču nedaudz mazinās uzsūkšanās ātrums. Nav pieejami dati par levetiracetāma mijiedarbību ar alkoholu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā Reproduktīvā vecuma sievietēm nepieciešama speciālista konsultācija. Ja sieviete plāno grūtniecību, jāpārskata ārstēšana ar levetiracetāmu. Tāpat kā visu citu pretepilepsijas zāļu gadījumā, arī levetiracetāma lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, jo tas var izraisīt krampju lēkmju saasināšanos, kas var nopietni kaitēt sievietei un nedzimušajam bērnam. Vairāku pretepilepsijas līdzekļu lietošana var būt saistīta ar lielāku iedzimtu defektu risku nekā monoterapija (atkarībā no lietotā pretepilepsijas līdzekļa), tādēļ, kad vien iespējams, jāizmanto monoterapija.
Grūtniecība Liels pēcreģistrācijas datu apjoms par sievietēm, kuras grūtniecības pirmajā trimestrī saņēma levetiracetāmu monoterapijā (vairāk nekā 1 800, no kurām vairāk nekā 1 500 zāles saņēma grūtniecības 1. trimestrī), neliecina par lielu iedzimtu defektu riska pieaugumu. Pieejami tikai ierobežoti dati par levetiracetāma monoterapijas iedarbību in utero uz bērnu neiroloģisko attīstību. Taču pašreizējie epidemioloģiskie pētījumi (par aptuveni 100 bērniem) neliecina par palielinātu neiroloģiskās attīstības traucējumu vai attīstības aizkavēšanās risku. Levetiracetāmu drīkst lietot grūtniecības laikā, ja pēc rūpīgas izvērtēšanas tiek izlemts, ka tas ir klīniski nepieciešams. Šādā gadījumā ieteicama vismazākā efektīvā deva. Fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā var samazināt levetiracetāma koncentrāciju. Grūtniecības laikā novērota levetiracetāma koncentrācijas plazmā samazināšanās. Šī samazināšanās spilgtāk izteikta trešā trimestra laikā (līdz 60% no pamatkoncentrācijas pirms grūtniecības). Lietojot levetiracetāmu sievietēm grūtniecības laikā, jānodrošina atbilstoša klīniskā aprūpe.
Barošana ar krūti Levetiracetāms izdalās cilvēka pienā, tāpēc barošana ar krūti nav ieteicama. Tomēr, ja ārstēšana ar levetiracetāmu ir nepieciešama barošanas ar krūti laikā, jāizvērtē ārstēšanas ieguvums/risks, ņemot vērā barošanas ar krūti nozīmīgumu.
Fertilitāte Pētījumos ar dzīvniekiem nekonstatēja ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktā). Klīniskie dati nav pieejami, potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Levetiracetāms maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Iespējamās atšķirīgās individuālās jutības dēļ dažiem pacientiem, it īpaši ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas, var būt miegainība vai citi ar centrālo nervu sistēmu saistīti simptomi. Tāpēc pacientiem, kas veic īpašas iemaņas prasošu darbu, piemēram, transportlīdzekļu vadīšanu vai mehānismu apkalpošanu, jāievēro piesardzība. Pacientiem nav ieteicams vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus, kamēr nav noteikts, ka viņu spējas to darīt nav pavājinātas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma jautājumu kopsavilkums
Biežāk novērotās blakusparādības bija nazofaringīts, miegainība, galvassāpes, nogurums un reibonis. Zemāk uzskaitīto blakusparādību profils ir pamatots ar apkopoto placebo kontrolēto klīnisko pētījumu ar visām indikāciju norādēm analīzi, kur kopējais ar levetiracetāmu ārstēto pacientu skaits bija 3 416. Šie dati tiek papildināti ar levetiracetāma lietošanu attiecīgajos atklātajos pētījumu pagarinājumos, kā
8

arī ar pēcreģistrācijas pieredzi. Levetiracetāma drošuma profils kopumā ir līdzīgs visās vecuma grupās (pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem) un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām.

Blakusparādību uzskaitījums

Klīniskos pētījumos (pieaugušiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem>1 mēnesi) un lietošanas laikā pēc reģistrācijas novērotās blakusparādības sarindotas tabulā pa sistēmas orgānu grupām un biežuma. Nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā, un to novērotais biežums izteikts šādi: ļoti bieži: (≥1/10); bieži: (≥1/100 līdz <1/10); retāk: (≥1/1 000 līdz<1/100); reti: (≥1/10 000 līdz<1/1 000) un ļoti reti: (<1/10 000).

MedDRA OSK Infekcijas un infestācijas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži Nazofaringīts

Vielmaiņas un uztures traucējumi
Psihiskie traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība, galvassāpes

Acu bojājumi
Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Biežuma kategorija Retāk

Reti Infekcija

Trombocitopēnija, Pancitopēnija, neitropēnija,

leikopēnija

agranulocitoze

Anoreksija
Depresija, naidīgums/ agresivitāte, trauksme, bezmiegs, nervozitāte/ aizkaitināmība
Krampji, līdzsvara traucējumi, reibonis, letarģija, trīce
Reibonis

Ķermeņa masas samazināšanās, ķermeņa masas palielināšanās
Pašnāvības mēģinājums, domas par pašnāvību, psihotiski traucējumi, neparasta uzvedība, halucinācijas, dusmas, apjukums, panikas lēkme, emocionāla labilitāte/ garastāvokļa svārstības, ažitācija Amnēzija, atmiņas pasliktināšanās, koordinācijas traucējumi/ataksija, parestēzijas, uzmanības traucējumi Redzes dubultošanās, neskaidra redze

Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), paaugstināta jutība (tai skaitā, angioedēma un anafilakse) Hiponatrēmija
Pašnāvība, personības pārmaiņas, domāšanas traucējumi
Horeoatetoze, diskinēzija, hiperkinēze, gaitas traucējumi

9

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Klepus

Sāpes vēderā, caureja, dispepsija, vemšana, slikta dūša

Izmainītas aknu proves

Pankreatīts Aknu mazspēja, hepatīts

Izsitumi

Alopēcija, ekzēma, Toksiska epidermās nekrolīze,

nieze

Stīvensa–Džonsona sindroms,

multiformā eritēma

Muskuļu vājums, mialģija

Rabdomiolīze un paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs*

Akūts nieru bojājums

Astēnija/noguru ms

Traumas

*Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes pacientiem.
Retos gadījumos pēc levetiracetāma lietošanas novēroja encefalopātiju. Šīs nevēlamās blakusparādības parasti novēroja ārstēšanas sākumā (dažas dienas līdz daži mēneši) un tās bija atgriezeniskas pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Minēto blakusparādību apraksts

10

Anoreksijas risks ir lielāks gadījumos, kad levetiracetāms tiek lietots vienlaicīgi ar topiramātu. Pārtraucot levetiracetāma lietošanu vairākos alopēcijas gadījumos tika novērota reģenerācija. Dažos pancitopēnijas gadījumos tika noteikts kaulu smadzeņu nomākums.
Pediatriskā populācija.
Kopā 190 pacienti, vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebokontrolētos un atklātos pētījumu pagarinājumos. Sešdesmit (60) no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. 645 pacienti, vecumā no 4–16 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo-kontrolētos un atklātos pētījumu pagarinājumos. 233 no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. Abās šajās pediatrijas vecuma grupās dati ir papildināti ar pēcreģistrācijas pieredzi par levetiracetāma lietošanu.
Papildus, 101 zīdainis, jaunāks par 12 mēnešiem, tika iekļauts kādā no pēcreģistrācijas drošuma pētījumiem. Netika atklātas jaunas bažas par levetiracetāma drošumu zīdaiņiem ar epilepsiju, jaunākiem par 12 mēnešiem.
Levetiracetāma blakusparādību profils parasti ir līdzīgs visās vecuma grupās un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām. Drošuma rezultāti pediatrijas pacientiem placebo kontrolētos klīniskos pētījumos bija salīdzināmi ar levetiracetāma drošuma profilu pieaugušajiem, izņemot uzvedības un psihiskās blakusparādības, kas bērniem tika konstatētas biežāk nekā pieaugušiem. Bērniem un pusaudžiem vecumā no 4 līdz 16 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par vemšanu (ļoti bieži, 11,2%), ažitāciju (bieži, 3,4%), garastāvokļa maiņām (bieži, 2,1%), emocionālu labilitāti (bieži, 1,7%), agresiju (bieži, 8,2 %), neparastu uzvedību (bieži, 5,6%) un letarģiju (bieži, 3,9%). Zīdaiņiem un bērniem vecumā no 1 mēneša līdz jaunākiem par 4 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par aizkaitināmību (ļoti bieži, 11,7%) un koordinācijas traucējumi (bieži, 3,3%).
Dubultmaskētā, placebo kontrolētā, drošuma pētījumā, kurš veidots, lai novērtētu līdzvērtīgu efektivitāti, bērniem tika novērtēta levetiracetāma kognitīvā un neiropsiholoģiskā ietekme 4–16 gadus veciem bērniem ar parciāliem krampjiem. Tika secināts, ka levetiracetāms nebija atšķirīgs (bija ne sliktāks) no placebo attiecībā uz izmaiņām Leiter-R Uzmanības un Atmiņas, Atmiņas struktūras un procesu rādītājos, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, pētījumā iekļauto pacientu populācijā. Rezultāti, kas saistīti ar uzvedības un emocionālo darbību, norādīja pasliktināšanos attiecībā uz agresīvu uzvedību ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem, novērtējot to standartizēti un sistēmiski, izmantojot apstiprinātas veidlapas (CBCL – Achenbach Child Behavior Checklist – Ahenbaha bērnu uzvedības pārbaudes veidlapa). Tomēr personām, kas lietoja levetiracetāmu ilgtermiņa atklātā pētījumā, nekonstatēja pasliktināšanos kopumā attiecībā uz pacientu uzvedības un emocionālo darbību; pie tam agresīvas uzvedības mērījumi nebija sliktāki kā sākotnējā vizītē.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Matever pārdozēšanas gadījumā novērota miegainība, ažitācija, agresivitāte, apziņas traucējumi, elpošanas nomākums un koma.
Pārdozēšanas ārstēšana
11

Pēc akūtas pārdozēšanas kuņģi var iztukšot, veicot kuņģa skalošanu vai ierosinot vemšanu. Levetiracetāmam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska, var veikt hemodialīzi. Dialīzes ekstrakcijas efektivitāte levetiracetāmam ir 60 % un primārajam metabolītam – 74%.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi, ATĶ kods: N03AX14.
Aktīvā viela – levetiracetāms – ir pirolidona atvasinājums (-etil-2-okso-1-pirolidīna acetamīda Senantiomērs), kas ķīmiski nav radniecīgs pašlaik izmantojamām aktīvām vielām ar pretepilepsijas darbību.
Darbības mehānisms
Levetiracetāma darbības mehānisms vēl nav pilnīgi skaidrs. In vitro un in vivo eksperimenti liecina, ka levetiracetāms neietekmē šūnas pamata raksturlielumus un normālo neirotransmisiju. In vitro pētījumi liecina, ka levetiracetāms ietekmē Ca2+ intraneironālo līmeni, daļēji inhibējot N-tipa Ca2+ kanālus un mazinot Ca2+ izdalīšanos no intraneironālajiem krājumiem. Turklāt tas daļēji aptur cinka un b-karbolīnu izraisīto plūsmas samazināšanos GABA un glicīna kanālos. Bez tam in vitro pētījumos ir pierādīts, ka levetiracetāmam ir specifiska piesaistes vieta grauzēju smadzenēs. Šī piesaistes vieta ir sinaptiskais vezikulu proteīns 2A, kas, kā tiek uzskatīts, ir iesaistīts vezikulu saplūšanas un neiromediatoru eksocitozes procesos. Levetiracetāmam un tā analogiem ir raksturīga rindas kārtība piesaistē sinaptiskajam vezikulu proteīnam 2A, kas korelē ar to pretkrampju aizsardzības spēju peļu audiogēniskajā epilepsijas modelī. Šī atrade liecina, ka levetiracetāma un sinaptiskā vezikulu proteīna 2A mijiedarbība, šķiet, varētu veicināt medikamenta antiepileptiskās darbības mehānismu.
Farmakodinamiskā iedarbība
Levetiracetāms rada aizsardzību pret parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem dažādos dzīvnieku modeļos bez krampjus izraisoša efekta. Primārais metabolīts ir neaktīvs. Cilvēkam efektivitāte gan parciālu, gan ģeneralizētu epileptisku stāvokļu gadījumā (epileptiforms stāvoklis/fotoparoksismāla atbildreakcija) apstiprinājusi plašo konstatēto levetiracetāma farmakoloģisko īpašību spektru.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Papildterapijai parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma ar epilepsiju:
Pieaugušajiem levetiracetāma efektivitāte pierādīta 3 dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos ar 1000 mg, 2000 mg vai 3000 mg/dienā, sadalot 2 devās, ar ārstēšanās ilgumu līdz 18 nedēļām. Apkopotā analīze liecina, ka, lietojot stabilu devu (12/14 nedēļas), 27,7%, 31,6% un 41,3% pacientu, kas saņēma attiecīgi 1000, 2000 vai 3000 mg levetiracetāma un 12,6% pacientu, kas lietoja placebo, sasniedza parciāla sākuma krampju biežuma samazināšanos nedēļā par 50% vai vairāk, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Pediatriskā populācija
12

Bērniem (no 4–16 gadiem) levetiracetāma efektivitāte tika pierādīta dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti 198 pacienti, un terapijas ilgums bija 14 nedēļas. Šajā pētījumā pacienti saņēma levetiracetāmu fiksētā devā 60 mg/kg/dienā (sadalot 2 devās). 44,6% ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem un 19,6% pacientiem ar placebo bija 50% vai lielāka parciālo krampju biežuma samazināšanās nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Turpinot ilgstošu ārstēšanu, 11,4% pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,2% nebija krampju vismaz 1 gadu.
Bērniem (no 1 mēneša līdz jaunākiem par 4 g.v.) levetiracetāma efektivitāte tika noteikta dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 116 pacientus un ar ārstēšanas ilgumu 5 dienas. Šajā pētījumā pacientiem tika noteikta šķīduma iekšķīgai lietošanai dienas deva 20 mg/kg, 25 mg/kg, 40 mg/kg vai 50 mg/kg, pamatojoties uz vecuma titrēšanas grafiku. Šajā pētījumā nepieciešamā devas titrēšana zīdaiņiem no viena mēneša līdz jaunākiem par 6 mēnešiem ir no 20 mg/kg/dienā līdz 40 mg/kg/dienā un zīdaiņiem un bērniem no 6 mēnešiem līdz jaunākiem par 4 gadiem no 25 mg/kg/dienā līdz 50 mg/kg/dienā. Kopējā dienas deva uzņemta divas reizes dienā. Primārais efektivitātes rādītājs bija respondentu līmenis (pacientu procents, kam dienas vidējais parciālu krampju lēkmju biežums salīdzinot ar izejas datiem samazinājās par 50%) novērtēts ar centrālo lasītāju izmantojot 48 stundu EEG. Efektivitātes analīzi veidoja 109 pacienti, kam bija vismaz 24 stundu video EEG abos – sākotnējās un vērtēšanas periodos. Par respondentiem tika uzskatīti 43,6% ar levetiracetamu ārstēti pacienti un 19,6% pacienti ar placebo. Atbilstoši rezultāti ir visās vecuma grupās. Turpinot ilgstošu ārstēšanu, 8,6% pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,8% nebija krampju vismaz 1 gadu. 35 zīdaiņi, jaunāki par 1 gada vecumu ar parciāliem krampjiem, no kuriem 13 bija jaunāki par 6 mēnešiem, tika iekļauti placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos.
Parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas monoterapija pacientiem no 16 gadu vecuma ar primāri diagnosticētu epilepsiju.
Levetiracetāma monoterapijas efektivitāte 576 pacientiem (16 gadus veciem vai vecākiem) ar pirmreizēji vai nesen diagnosticētu epilepsiju tika pierādīta dubultmaskētā paralēlu grupu līdzvērtīgas efektivitātes salīdzinājumā ar karbamazepīna ilgstošas darbības zāļu formu (CR). Pacientiem bija jābūt ar neprovocētiem parciāliem krampjiem vai ģeneralizētiem toniski-kloniskiem krampjiem. Pacienti pēc nejaušības principa saņēma karbamazepīnu CR 400–1200 mg dienā vai levetiracetāmu 1000–3000 mg dienā, ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai atkarībā no atbildes reakcijas. 6 mēnešu periodu bez krampjiem sasniedza 73,0% ar levetiracetāmu ārtētie pacienti un 72,8% pacientu, kas ārstēti ar karbamazepīnu CR; pieļaujamā starpība starp ārstēšanas veidiem bija 0,2% (95% CI: -7,8 8,2). Vairāk kā pusei pacientu nebija krampju 12 mēnešus (56,6% un 58,5% attiecīgi ar levetiracetāmu un karbamazepīnu CR ārstētiem pacientiem).
Pētījumā, kas atspoguļoja klīnisko praksi, uzturošie pretepilepsijas medikamenti varēja tikt atcelti ierobežotam pacientu skaitam, kas atbildēja uz levetiracetāma papildterapiju (36 pieaugušajiem pacientiem no 69).
Papildterapija mioklonisko krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar Juvenīlo Mioklonisko Epilepsiju.
Levetiracetāma klīniskā efektivitāte tika noteikta 16 nedēļu ilgā dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā, ar 12 gadus veciem un vecākiem pacientiem, kuri slimo ar mioklonisku juvenīlu epilepsiju ar dažādiem mioklonisko krampju sindromiem. Šajā pētījumā levetiracetāms tika dots 3000 mg/dienā, sadalot 2 devās. 58,3% ar levetiracetāmu un 23,3% ar placebo ārstētiem pacientiem bija mioklonisko krampju dienu samazināšanās par vismaz 50% nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 28,6% pacientu neradās miokloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 21,0% neradās miokloniski krampji vismaz 1 gadu.
13

Papildterapija primāri ģeneralizētu toniski klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju.
Levetiracetāma efektivitāte dažādu sindromu gadījumā (juvenila miokloniska epilepsija, juvenila absansu epilepsija, bērnu absansu epilepsija vai epilepsija ar Grand Mal krampjiem pamostoties) tika pierādīta 24 nedēļu dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti pieaugušie, pusaudži un neliels skaits bērnu, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju ar primāri ģeneralizētiem toniski kloniskiem (PĢTK) krampjiem. Šajā pētījumā levetiracetāma deva bija 3000 mg/dienā pieaugušajiem un pusaudžiem vai 60 mg/kg/dienā bērniem, sadalot 2 devās. 72,2% no pacientiem, ārstētiem ar levetiracetāmu un 45,2% ar placebo ārstētiem pacientiem bija 50% uzlabošanās PĢTK krampju lēkmēm nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 47,4% pacientu neradās toniski kloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 31,5% toniski kloniski krampji neradās vismaz 1 gadu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Levetiracetāms ir ļoti labi šķīstošs savienojums ar labu izplatīšanās spēju. Farmakokinētiskais raksturojums ir lineārs ar nelielām atšķirībām gan starp subjektiem, gan katra subjekta organismā. Pēc atkārtotas lietošanas klīrenss nemainās. Nav nekādu atšķirīgu pazīmju, ko noteiktu dzimums, rase vai diennakts cikls. Farmakokinētiskās īpašības veseliem brīvprātīgajiem un epilepsijas pacientiem ir līdzīgas.
Pilnīgās un lineārās uzsūkšanās dēļ līmenis plazmā nosakāms pēc perorāli lietotās levetiracetāma devas, kas izteikta mg/kg ķermeņa masas. Tāpēc levetiracetāma līmenis plazmā nav jākontrolē.
Pieaugušajiem un bērniem ir pierādīta nozīmīga korelācija starp koncentrāciju siekalās un plazmā (siekalu/plazmas koncentrācijas koeficients bija 1–1,7, ja tika lietotas tabletes, un 4 stundas pēc devas lietošanas, ja tika iedzerts šķīdums iekšķīgai lietošanai).
Pieaugušajiem un pusaudžiem
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas levetiracetāms ātri uzsūcas. Perorālā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir gandrīz 100 %. Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta 1,3 stundas pēc devas lietošanas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc divu dienu lietošanas divreiz dienā. Maksimālā koncentrācija (Cmax) pēc attiecīgi vienas 1000 mg devas un vairākām 1000 mg devām divreiz dienā parasti ir attiecīgi 31 un 43 µg/ml. Uzsūkšanās apjoms nav atkarīgs no devas un to neietekmē uzturs.
Izkliede
Nav pieejamas ziņas par izkliedi cilvēka audos. Ne levetiracetāms, ne tā primārais metabolīts nozīmīgā daudzumā nesaistās ar plazmas olbaltumiem (10%). Levetiracetāma izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5–0,7 l/kg, kas ir tuvu kopējam organisma ūdens tilpumam.
Biotransformācija
Levetiracetāms cilvēka organismā ekstensīvi nemetabolizējas. Svarīgākais metabolisma ceļš (24% devas) ir acetamīda grupas enzimātiska hidrolīze. Primārā metabolīta ucb L057 veidošanos nenodrošina citohroma P450 izoformas. Acetamīda grupas hidrolīze nosakāma daudzos audos, tostarp asins šūnās. Metabolīts ucb L057 ir farmakoloģiski neaktīvs.
14

Atklāti arī divi nenozīmīgāki metabolīti. Viens tika iegūts pirolidona gredzena hidroksilēšanā (1,6% devas), bet otrs pirolidona gredzenu atverot (0,9% devas). Citi neidentificēti savienojumi ir tikai 0,6% devas.
In vivo ne levetiracetāmam, ne tā primārajam metabolītam nav konstatēta enantiomēriska interkonversija.
In vitro levetiracetāmam un tā primārajam metabolītam nav atklāta spēja inhibēt svarīgāko cilvēka aknu citohroma P450 izoformas (CYP3A4, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 1A2), glikuroniltransferāzes (UGT1A1 un UGT1A6) un epoksīda hidroksilāzes aktivitāti. Turklāt levetiracetāms neietekmē valproiskābes in vitro glikuronizāciju. Cilvēka hepatocītu kultūrā levetiracetāms neietekmēja vai tam bija neliela ietekme uz CYP1A2, SULT1E1 vai UGT1A1. Levetiracetāms izraisīja mērenu CYP2B6 un CYP3A4 indukciju. In vitro un in vivo savstarpējās mijiedarbības dati par orālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem, digoksīnu un varfarīnu norāda, ka in vivo nav paredzama nozīmīga enzīmu indukcija. Tāpēc Matever un citu vielu mijiedarbība ir mazticama.
Eliminācija
Plazmas pusperiods pieaugušajiem ir 71 stunda, kas nemainās ne atkarībā no devas, ne ievadīšanas veida, ne arī atkārtotas lietošanas gadījumā. Vidējais kopējais organisma klīrenss ir 0,96 ml/min/kg.
Svarīgākais izvadīšanas ceļš ir ar urīnu, kas vidēji ir 95% devas (aptuveni 93% devas tiek izvadīti 48 stundās). Izvadīšana ar izkārnījumiem ir tikai 0,3% devas. Kumulatīvā levetiracetāma un tā primārā metabolīta ekskrēcija urīnā pirmās 48 stundās ir attiecīgi 66% un 24% devas. Levetiracetāma un ucb L057 nieru klīrenss ir attiecīgi 0,6 un 4,2 ml/min/kg, kas liecina, ka levetiracetāms tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas ceļā ar sekojošu reabsorbciju kanāliņos. Primārais metabolīts papildus filtrācijai kamoliņos tiek izvadīts arī aktīvas kanāliņu sekrēcijas ceļā. Levetiracetāma eliminācija korelē ar kreatinīna klīrensu.
Gados vecākiem pacientiem
Gados vecākiem pacientiem pusperiods palielinās par aptuveni 40 % (10–11 stundām). Tas saistīts ar nieru darbības pavājināšanos šai pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Nieru darbības traucējumi
Gan levetiracetāma, gan tā primārā metabolīta šķietamais organisma klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu. Tāpēc pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem Matever dienas balstdevu ieteicams pielāgot kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Anūriskiem pieaugušiem pacientiem ar terminālu nieru slimību laikā starp dialīzes seansiem un dialīzes seansa laikā pusperiods bija attiecīgi 25 un 3,1 stunda. Parasta 4 stundu dialīzes seansa laikā levetiracetāma frakcionētā izvadīšana bija 51%.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav novērotas nozīmīgas levetiracetāma klīrensa pārmaiņas. Vairumam pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem vienlaicīgu nieru darbības traucējumu dēļ levetiracetāma klīrenss samazinājās par vairāk nekā 50% (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Pediatriskā populācija
15

Bērniem (4–12 g.v.)
Pēc vienas devas (20 mg/kg) perorālas ievadīšanas ar epilepsiju slimiem bērniem (6–12 g.v.) levetiracetāma pusperiods bija 6,0 stundas. Šķietamais organisma klīrenss ir par aptuveni 30% lielāks nekā pieaugušiem epilepsijas pacientiem.
Pēc atkārtotas iekšķīgas lietošanas (20–60 mg/kg/dienā) ar epilepsiju slimiem bērniem (4–12 g.v.) levetiracetāms tika ātri absorbēts. Maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota 0,5–1 stundu pēc devas lietošanas. Tika novērots, ka maksimālā koncentrācija plazmā un laukums zem līknes palielinājās lineāri un proporcionāli devai. Eliminācijas pusperiods bija apmēram 5 stundas. Šķietamais organisma klīrenss bija 1,1 ml/min/kg.
Zīdaiņiem un bērniem (1 mēn. – 4 g.v.)
Pēc 100 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai vienreizējas devas (20 mg/kg) lietošanas ar epilepsiju slimiem bērniem (1 mēn. – 4 g.v.) levetiracetāms tika ātri absorbēts, un maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota apmēram 1 stundu pēc devas lietošanas. Farmakokinētikas pētījumu rezultāti liecināja, ka pusperiods bija īsāks (5,3 h) nekā pieaugušiem (7,2 h), un šķietamais klīrenss bija ātrāks (1,5 ml/min/kg) nekā pieaugušiem (0,96 ml/min/kg).
Farmakokinētiskā analīze populācijā veikta pacientiem vecumā no 1 mēneša līdz 16 gadiem; ķermeņa masa nozīmīgi korelēja ar šķietamo klīrensu (paaugstinoties ķermeņa masai paaugstinās klīrens) un šķietamo izkliedes tilpumu. Abus parametrus iespaido arī vecums. Šis efekts ir izteiktāks jaunākiem zīdaiņiem un samazinājās vecumam pieaugot, kļūstot nenozīmīgs ap 4 gadu vecumu.
Farmakokinētiskās analīzes abās populācijās uzrādīja ap 20% levetiracetāma šķietamā klīrensa pieaugumu, kad tas tika nozīmēts kopā ar fermentus inducējošiem pretepilepsijas līdzekļiem
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Blakusparādības, kuras netika konstatētas klīniskajos pētījumos, bet novērotas žurkām un mazākā mērā pelēm, lietojot līdzīgas devas cilvēkiem paredzētajām devām un ar iespējamu nozīmi klīniskajā praksē, ir pārmaiņas aknās, kas liecina par adaptīvu atbildreakciju, piemēram, ķermeņa masas palielināšanās un centrilobulāra hipertrofija, taukainā infiltrācija un paaugstināts aknu enzīmu līmenis plazmā.
Netika novērota nelabvēlīga ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos žurkām, lietojot devas līdz 1800 mg/kg/dienā (× 6 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2 ) vecākiem un F1 pēcnācējiem.
Divi embrija augļa attīstības pētījumi (EAA) tika veikti ar žurkām pie 400, 1200 un 3600 mg/kg/d devas. Tikai vienā no diviem EAA pētījumiem pie 3600 mg/kg/d novērota viegla augļa masas pazemināšanās, kas ir saistīta ar minimālu pieaugumu skeleta pārmaiņās/nelielām anomālijām. Nebija novērota ietekme uz embriju mirstību un paaugstināts malformāciju biežums. NOAEL (no observed adverse effect level (augstākā noteiktā deva/koncentrācija pie kuras nav novērojami negatīvi efekti)) bija 3600 mg/kg/d grūsnām žurku mātītēm (× 12 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2) un 1200 mg/kg/d augļiem.
Četri embrija augļa attīstības pētījumi tika veikti ar trušiem pie 200, 600, 800, 1200 un 1800 mg/kg/dn devas. 1800 mg/kg/dn deva izraisīja ievērojamu toksicitāti mātei un augļa masas pazemināšanos saistībā ar kardiovaskulāru/ skeleta anomāliju pieaugumu auglim. NOAEL bija <200 mg/kg/d mātēm un 200 mg/kg/d auglim (atbilstoši maksimālai rekomendētai dienas devai uz mg/m2).
16

Peri- un post-natālās attīstības pētījumi tika veikti ar žurkām ar levetiracetāma devām 70, 350 un 1800 mg/kg/d. NOAEL bija ≥1800 mg/kg/d F0 mātītēm un F1 pēcnācējiem, kas atšķirti no zīdītājas, bija izdzīvojuši, auga un attīstījās (x 6 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2).
Pētījumi ar jaundzimušām un nepieaugušām žurkām un suņiem pierādīja, ka blakusparādības netika konstatētas nevienā no standarta attīstības vai nobriešanas gala uzstādījumiem, lietojot devas līdz 1800 mg/kg/dienā (×6–17 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2).
Vides riska novērtējums (VRN)
Maz ticams, ka Matever lietošana saskaņā ar zāļu informāciju var radīt nepieļaujamu ietekmi uz vidi (skatīt 6.6. apakšpunktā).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kodols
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts Mikrokristāliskā celuloze A tipa krospovidons Hidroksipropilceluloze (L)
Apvalks
Matever 250 mg apvalkotās tabletes
Apvalks (zilā krāsā), kas sastāv no: Hipromeloze (E464) Titāna dioksīds (E171) Talks Propilēnglikols (E1520) Indigokarmīna alumīnija krāsviela (E132) Saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsviela (E110) Hinolīna dzeltenā alumīnija krāsviela (E104).
Matever 500 mg apvalkotās tabletes
Apvaks (dzeltenā krāsā), kas sastāv no: Hidroksipropilceluloze (E463) Hipromeloze (E464) Propilēnglikols (E1520) Hinolīna dzeltenā alumīnija krāsviela (E104) Sorbīnskābe (E200) Sorbitāna monooleāts (E494) Titāna dioksīds (E171) Vanilīns.
Matever 750 mg apvalkotās tabletes Apvalks (oranžā krāsā), kas sastāv no: Hipromeloze (E464) Indigo karmīna alumīnija krāsviela (E132)
17

Saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsviela (E110) Sarkanais dzelzs oksīds (E172) Makrogols/PEG 4000 Titāna dioksīds (E171).
Matever 1000 mg apvalkotās tabletes
Apvalks (baltā krāsā), kas sastāv no: Hipromeloze (E464) Laktozes monohidrāts Makrogols/PEG 4000 Titāna dioksīds (E171).
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Matever 250 mg apvalkotās tabletes
Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteri, kas ievietoti kartona kārbiņās pa 20, 30, 50, 60, 100 apvalkotām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumā pa 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotām tabletēm.
Matever 500 mg apvalkotās tabletes
Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteri, kas ievietoti kartona kārbiņās pa 10, 20, 30, 50, 60, 100, 120 apvalkotām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumā pa 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotām tabletēm.
Matever 750 mg apvalkotās tabletes
Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteri, kas ievietoti kartona kārbiņās pa 20, 30, 50, 60, 80, 100, 120 apvalkotām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumā pa 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotām tabletēm.
Matever 1000 mg apvalkotās tabletes
Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteri, kas ievietoti kartona kārbiņās pa 10, 20, 30, 50, 60, 100 apvalkotām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumā pa 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
18

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. 153 51 Pallini Attiki, Grieķija Tel.: +30 210 66 04 300 Fakss: +30 210 66 66 749
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Matever 250 mg apvalkotās tabletes
EU/1/11/711/001 EU/1/11/711/002 EU/1/11/711/003 EU/1/11/711/004 EU/1/11/711/005 EU/1/11/711/006
Matever 500 mg apvalkotās tabletes
EU/1/11/711/007 EU/1/11/711/008 EU/1/11/711/009 EU/1/11/711/010 EU/1/11/711/011 EU/1/11/711/012 EU/1/11/711/013 EU/1/11/711/014
Matever 750 mg apvalkotās tabletes
EU/1/11/711/015 EU/1/11/711/016 EU/1/11/711/017 EU/1/11/711/018 EU/1/11/711/019 EU/1/11/711/020 EU/1/11/711/021 EU/1/11/711/022
Matever 1000 mg apvalkotās tabletes
EU/1/11/711/023 EU/1/11/711/024 EU/1/11/711/025 EU/1/11/711/026 EU/1/11/711/027 EU/1/11/711/028 EU/1/11/711/029
19

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2011. gada 3. oktobris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 29. jūnijs 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu
20

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 100 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 ml satur 100 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Viens 5 ml flakons satur 500 mg levetiracetāma.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Katrs ml satur 3,81 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai (sterils koncentrāts).
Dzidrs, bezkrāsains koncentrāts.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas Matever indicēts monoterapijā parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu epilepsiju.
Matever indicēts papildterapijai šādos gadījumos:  parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai ar epilepsiju slimiem
pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem pēc 4 gadu vecuma;  mioklonisku krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlo
mioklonisko epilepsiju;  primāru ģeneralizētu toniski klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un idiopātiskas
ģeneralizētas epilepsijas ārstēšanai pusaudžiem no 12 gadu vecuma.
Matever koncentrāts ir alternatīva gadījumos, kad īslaicīgi nav iespējama iekšķīga lietošana.
4.2. Devas un lietošanas veids Devas
Ārstēšanu ar Matever var uzsākt gan intravenozi, gan, lietojot iekšķīgi. Pāreja, uz vai no iekšķīgas uz intravenozu lietošanu, var notikt tieši, bez titrēšanas. Kopējā dienas deva un lietošanas biežums ir jāsaglabā.
Monoterapija pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma
Ieteicamā sākumdeva ir 250 mg divas reizes dienā, kas pēc divām nedēļām jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskai devai 500 mg divreiz dienā. Devu var turpmāk palielināt pa 250 mg divreiz dienā ik pēc divām nedēļām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas. Maksimālā deva ir 1500 mg divreiz dienā.
21

Papildterapija pieaugušajiem (≥18 g.v.) un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk

Terapeitiskā sākumdeva ir 500 mg divreiz dienā. Šo devu var sākt lietot pirmajā ārstēšanas dienā. Atkarībā no klīniskās atbildreakcijas un panesamības dienas devu var palielināt līdz 1500 mg divreiz dienā. Devu drīkst palielināt vai samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc 2–4 nedēļām.

Ārstēšanas ilgums

Nav datu par levetiracetāma intravenozu lietošanu ilgāk nekā 4 dienas.

Pārtraukšana

Ja levetiracetāma lietošana jāpārtrauc, tad ieteicams to darīt pakāpeniski (piemēram, pieaugušiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg: devu samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc divām līdz četrām nedēļām; bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg: devu samazināt par ne vairāk kā 10 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem (pēc 65 g.v.)

Devu ieteicams pielāgot gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt “Nieru darbības traucējumi” tālāk).

Nieru darbības traucējumi

Dienas deva jāizvēlas individuāli atkarībā no nieru darbības.

Pieaugušajiem pacientiem skatīt tabulu tālāk un pielāgot devu kā norādīts. Lai izmantotu šo dozēšanas tabulu, jānosaka pacienta kreatinīna klīrenss (KLkr) ml/min. KLkr ml/min. var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, ar šādu formulu:

[140-vecums (gadi)] × masa (kg) KLkr (ml/min) = ----------------------------------------- (× 0,85 sievietēm)
72 × seruma kreatinīns (mg/dl)

Tad KLkr tiek pielāgots ķermeņa izmēriem (ĶI) sekojoši:

KLkr (ml/min) KLkr (ml/min/1,73 m2) = ------------------------------- × 1,73
Personas ĶI (m2)

Devas korekcijas pieaugušiem pacientiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg, ar

nieru darbības traucējumiem

Grupa

Kreatinīna klīrenss Devas un lietošanas biežums

(ml/min/1,73 m2)

Normāli

>80

500–1500 mg divreiz dienā

Viegli

50–79

500–1000 mg divreiz dienā

Vidēji smagi

30–49

250–750 mg divreiz dienā

Smagi

<30

250–500 mg divreiz dienā

Pacienti ar terminālu nieru slimību, -

500–1000 mg vienreiz dienā (2)

kam tiek veikta dialīze (1)

(1) Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 750 mg piesātinošā deva.

22

(2) Pēc dialīzes seansa ieteicama 250–500 mg papilddeva.

Bērniem, kam ir nieru darbības traucējumi, levetiracetāma deva jāpielāgo atbilstoši nieru funkcijām, jo levetiracetāma klīrenss ir saistīts ar nieru darbību. Šo ieteikumu pamato pētījums, kurā tika iesaistīti pieauguši pacienti ar nieru darbības traucējumiem.

KLkr ml/min/1,73 m2 var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, pusaudžiem un bērniem, lietojot šādu formulu (Schwartz formula):

Augums (cm) × ks KLkr (ml/min/1,73 m2) = -----------------------------------------
Seruma kreatinīns (mg/dl)

ks=0,55 bērniem līdz 13 gadiem un pusaudžu meitenēm; ks=0,7 pusaudžu zēniem.

Devas korekcijas bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ar nieru darbības

traucējumiem

Grupa

Kreatinīna klīrenss

Devas un lietošanas biežums

(ml/min/1,73 m2) Bērni no 4 gadiem un pusaudži, kuru ķermeņa masa ir

mazāka par 50 kg

Normāli

>80

10–30 mg/kg (0,10–0,30 ml/kg) divreiz dienā

Viegli

50–79

10–20 mg/kg (0,10–0,20 ml/kg) divreiz dienā

Vidēji smagi

30–49

5–15 mg/kg (0,05–0,15 ml/kg) divreiz dienā

Smagi

<30

5 –10 mg/kg (0,05–0,10 ml/kg) divreiz dienā

Pacienti ar terminālu -

10–20 mg/kg (0,10–0,20 ml/kg) vienreiz dienā (1) (2)

nieru slimību, kam

tiek veikta dialīze

(1) Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 15 mg/kg (0,15 ml/kg) piesātinošā deva. (2) Pēc dialīzes seansa ieteicama 5–10 mg/kg (0,05–0,10 ml/kg) papilddeva.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāmaina. Pacientiem ar
smagiem aknu darbības traucējumiem kreatinīna klīrenss var nenorādīt nieru mazspējas pakāpi. Tāpēc, ja kreatinīna klīrenss ir <60 ml/min/1,73 m2, dienas balstdevu ieteicams samazināt par 50%.

Pediatriskā populācija

Ārstam jāordinē pacienta vecumam, ķermeņa masai un devai visatbilstošākā zāļu forma, iepakojums un stiprums.

Monoterapija

Matever drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadiem monoterapijā līdz, šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Papildterapija bērniem (4–11 g.v.) un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Terapeitiskā sākumdeva ir 10 mg/kg divas reizes dienā. Atkarībā no klīniskās atbildreakcijas un panesamības devu var palielināt līdz 30 mg/kg divas reizes dienā. Devu drīkst palielināt vai samazināt par ne vairāk kā 10 mg/kg divas reizes dienā ik pēc 2 nedēļām. Jālieto vismazākā efektīvā deva.

23

Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, deva ir tāda pati kā pieaugušiem.

Ieteicamā deva bērniem un pusaudžiem:

Ķermeņa masa

Sākumdeva:

10 mg/kg divas reizes dienā

Maksimālā deva: 30 mg/kg divas reizes dienā

15 kg (1)

150 mg divas reizes dienā

450 mg divas reizes dienā

20 kg (1)

200 mg divas reizes dienā

600 mg divas reizes dienā

25 kg

250 mg divas reizes dienā

750 mg divas reizes dienā

Sākot no 50 kg (2)

500 mg divas reizes dienā

1500 mg divas reizes dienā

(1) Lietojot bērniem, kuru ķermeņa masa ir 25 kg vai mazāk, ārstēšanas sākumā priekšroka jādod

levetiracetāma 100 mg/ml šķīdumam iekšķīgai lietošanai.

(2) Bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, deva ir tāda pati kā pieaugušiem.

Papildterapija zīdaiņiem un bērniem līdz 4 gadiem

Zīdaiņiem un bērniem līdz 4 gadu vecumam, Matever koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai drošība un iedarbība nav novērtētas. Pašreiz pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktos, bet ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Matever koncentrāts ir paredzēts tikai intravenozai lietošanai, un ieteicamā deva jāatšķaida ar vismaz 100 ml atbilstoša šķīdinātāja un jāievada intravenozas infūzijas veidā 15 minūšu laikā (skatīt 6.6. apakšpunktā).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi Lietojot levetiracetāmu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būt nepieciešama devas pielāgošana. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms devas izvēles ieteicams novērtēt nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Akūts nieru bojājums Levetiracetāma lietošana ļoti retos gadījumos ir saistīta ar akūtu nieru bojājumu, kas var rasties dažas dienas līdz vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas.

Asins šūnu skaits Retos gadījumos saistībā ar levetiracetāma lietošanu, parasti ārstēšanas sākumā, aprakstīts samazināts asins šūnu skaits (neitropēnija, agranulocitoze, leikopēnija, trombocitopēnija un pancitopēnija). Ieteicams veikt pilnu asins ainu pacientiem ar izteiktu vājumu, drudzi, atkārtotām infekcijām vai koagulācijas traucējumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība

Ir ziņots par pašnāvības mēģinājumiem, pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm (ieskaitot levetiracetāmu). Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms.

24

Tādēļ jāuzrauga vai pacientiem nerodas depresija un/vai pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka depresijas un/vai pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Pediatriskā populācija
Pieejamie dati par lietošanu bērniem neliecina par ietekmi uz augšanu un pubertāti. Tomēr joprojām nav zināms, vai ir ilgstoša ietekme uz mācīšanos, garīgo attīstību, augšanu, endokrīnajām funkcijām, pubertāti un reproduktīvo potenciālu.
Palīgvielas
Šīs zāles satur 57,21 mg nātrija maksimālā vienreizējā devā, kas ir līdzvertīgi 2,86% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pretepilepsijas līdzekļi
Klīnisko pētījumu, kuros tika iesaistīti pieaugušie, pirmsreģistrācijas dati liecina, ka levetiracetāms neietekmē pašreiz izmantojamo pretepilepsijas līdzekļu (fenitoīna, karbamazepīna, valproiskābes, fenobarbitāla, lamotrigīna, gabapentīna un primidona) koncentrāciju serumā un šie pretepilepsijas līdzekļi neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.
Tāpat kā pieaugušajiem, nav pierādījumu par klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību bērniem, kas saņem levetiracetāmu līdz 60 mg/kg dienā. Retrospektīvs farmakokinētiskās mijiedarbības novērtējums ar epilepsiju slimiem bērniem un pusaudžiem (4–17 g.v.) apstiprināja, ka levetiracetāma perorāla papildterapija neietekmē vienlaikus lietota karbamazepīna un valproāta koncentrāciju serumā līdzsvara stāvoklī. Tomēr dati liecina, ka bērniem, kas lieto enzīmus inducējošos pretepilepsijas līdzekļus, levetiracetāma klīrenss palielinās par 20%. Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Probenecīds
Konstatēts, ka probenecīds (500 mg četras reizes dienā) – nieru kanāliņu sekrēcijas blokators – kavē primārā metabolīta, bet ne levetiracetāma renālo klīrensu. Tomēr metabolīta koncentrācija saglabājas zema.
Metotreksāts
Ir ziņots, ka vienlaicīgi lietojot levetiracetāmu un metotreksātu, samazinās metotreksāta klīrenss, izraisot palielinātu/pagarinātu metotreksāta koncentrāciju asinīs, līdz pat potenciāli toksiskam līmenim. Metotreksāta un levetiracetāma līmenis rūpīgi jāvēro pacientiem, kuri vienalaikus ārstēti ar abām zālēm.
Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi un cita farmakokinētiskā mijiedarbība
Levetiracetāms 1000 mg dienas devā neietekmē perorālo pretapaugļošanās līdzekļu (etinilestradiola un levonorgestrela) farmakokinētiku; nemainījās arī endokrīnie raksturlielumi (luteinizējošais hormons un progesterons). Levetiracetāms 2000 mg dienas devā neietekmē digoksīna un varfarīna farmakokinētiku; protrombīna laiks nemainījās. Lietošana vienlaikus ar digoksīnu, perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem un varfarīnu neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.
Alkohols
25

Nav datu par levetiracetāma mijiedarbību ar alkoholu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā Reproduktīvā vecuma sievietēm nepieciešama speciālista konsultācija. Ja sieviete plāno grūtniecību, jāpārskata ārstēšana ar levetiracetāmu. Tāpat kā visu citu pretepilepsijas zāļu gadījumā, arī levetiracetāma lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, jo tas var izraisīt krampju lēkmju saasināšanos, kas var nopietni kaitēt sievietei un nedzimušajam bērnam. Vairāku pretepilepsijas līdzekļu lietošana var būt saistīta ar lielāku iedzimtu defektu risku nekā monoterapija (atkarībā no lietotā pretepilepsijas līdzekļa), tādēļ, kad vien iespējams, jāizmanto monoterapija.
Grūtniecība Liels pēcreģistrācijas datu apjoms par sievietēm, kuras grūtniecības pirmajā trimestrī saņēma levetiracetāmu monoterapijā (vairāk nekā 1 800, no kurām vairāk nekā 1 500 zāles saņēma grūtniecības 1. trimestrī), neliecina par lielu iedzimtu defektu riska pieaugumu. Pieejami tikai ierobežoti dati par levetiracetāma monoterapijas iedarbību in utero uz bērnu neiroloģisko attīstību. Taču pašreizējie epidemioloģiskie pētījumi (par aptuveni 100 bērniem) neliecina par palielinātu neiroloģiskās attīstības traucējumu vai attīstības aizkavēšanās risku. Levetiracetāmu drīkst lietot grūtniecības laikā, ja pēc rūpīgas izvērtēšanas tiek izlemts, ka tas ir klīniski nepieciešams. Šādā gadījumā ieteicama vismazākā efektīvā deva. Fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā var samazināt levetiracetāma koncentrāciju. Grūtniecības laikā novērota levetiracetāma koncentrācijas plazmā samazināšanās. Šī samazināšanās spilgtāk izteikta trešā trimestra laikā (līdz 60% no pamatkoncentrācijas pirms grūtniecības). Lietojot levetiracetāmu sievietēm grūtniecības laikā, jānodrošina atbilstoša klīniskā aprūpe.
Barošana ar krūti Levetiracetāms izdalās cilvēka pienā, tāpēc barošana ar krūti nav ieteicama. Tomēr, ja ārstēšana ar levetiracetāmu ir nepieciešama barošanas ar krūti laikā, jāizsver ārstēšanas ieguvums/risks, ņemot vērā barošana ar krūti nozīmīgumu.
Fertilitāte Pētījumos ar dzīvniekiem nekonstatēja ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktā). Klīniskie dati nav pieejami, potenciālais risks cilvēkam nav zināms.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Levetiracetāms maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Iespējamās atšķirīgās individuālās jutības dēļ dažiem pacientiem, it īpaši ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas, var būt miegainība vai citi ar centrālo nervu sistēmu saistīti simptomi. Tāpēc pacientiem, kas veic īpašas iemaņas prasošu darbu, piemēram, transportlīdzekļu vadīšanu vai mehānismu apkalpošanu, jāievēro piesardzība. Pacientiem nav ieteicams vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus, kamēr nav noteikts, ka viņu spējas to darīt nav pavājinātas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošma jautājumu kopsavilkums
Biežāk novērotās blakusparādības bija nazofaringīts, miegainība, galvassāpes, nogurums un reibonis. Zemāk uzskaitīto blakusparādību profils ir pamatots ar apkopoto placebo kontrolēto klīnisko pētījumu ar visām indikāciju norādēm analīzi, kur kopējais ar levetiracetāmu ārstēto pacientu skaits bija 3 416 pacienti. Šie dati tiek papildināti ar levetiracetāma lietošanu attiecīgajos atklātajos pētījumu pagarinājumos, kā arī ar pēcreģistrācijas pieredzi. Levetiracetāma drošuma profils kopumā ir līdzīgs visās vecuma grupās (pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem) un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām.
26

Tā kā levetiracetāma intravenozas lietošanas pieredze ir ierobežota un perorālās un intravenozi ievadāmās zāļu formas ir bioekvivalentas, tad informācija par levetiracetāma intravenozi ievadāmās zāļu formas drošību balstās uz levetiracetāma iekšķīgu lietošanu.

Blakusparādību uzskaitījums

Klīniskos pētījumos (pieaugušiem, pusaudžiem un bērniem) un lietošanas laikā pēc reģistrācijas novērotās blakusparādības sarindotas tabulā pa sistēmas orgānu grupām un biežuma. Nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā, un to novērotais biežums izteikts šādi : ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk: (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz<1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000).

MedDRA OSK
Infekcijas un infestācijas Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži Nazofaringīts

Vielmaiņas un uztures traucējumi
Psihiskie traucējumi

Nervu sistēmas Miegainība,

traucējumi

galvassāpes

Acu bojājumi

Bieži

Biežuma kategorija Retāk

Reti Infekcija

Trombocitopēnija, leikopēnija

Pancitopēnija, neitropēnija, agranulocitoze

Anoreksija
Depresija, naidīgums/ agresivitāte, trauksme, bezmiegs, nervozitāte/ aizkaitināmība
Krampji, līdzsvara traucējumi, reibonis, letarģija, trīce

Ķermeņa masas samazināšanās, ķermeņa masas palielināšanās
Pašnāvības mēģinājums, domas par pašnāvību, psihotiski traucējumi, neparasta uzvedība, halucinācijas, dusmas, apjukums, panikas lēkme, emocionāla labilitāte/ garastāvokļa svārstības, ažitācija Amnēzija, atmiņas pasliktināšanās, koordinācijas traucējumi/ataksija, parestēzijas, uzmanības traucējumi Redzes

Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), paaugstināta jutība (tai skaitā, angioedēma un anafilakse) Hiponatrēmija
Pašnāvība, personības pārmaiņas, domāšanas traucējumi
Horeoatetoze, diskinēzija, hiperkinēze, gaitas traucējumi

27

Ausu un labirinta bojājumi Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reibonis Klepus

dubultošanās, neskaidra redze

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Sāpes vēderā, caureja, dispepsija, vemšana, slikta dūša

Izmainītas aknu proves

Pankreatīts
Aknu mazspēja, hepatīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Izsitumi

Akūts nieru bojājums

Alopēcija, ekzēma, nieze
Muskuļu vājums, mialģija

Toksiska epidermās nekrolīze, Stīvensa– Džonsona sindroms, multiformā eritēma Rabdomiolīze un paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija/nogurums

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Traumas

*Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes pacientiem.

28

Retos gadījumos pēc levetiracetāma lietošanas novēroja encefalopātiju. Šīs nevēlamās blakusparādības parasti novēroja ārstēšanas sākumā (dažas dienas līdz daži mēneši) un tās bija atgriezeniskas pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Minēto blakusparādību apraksts
Anoreksijas risks ir lielāks gadījumos, kad levetiracetāms tiek lietots vienlaicīgi ar topiramātu. Pārtraucot levetiracetāma lietošanu vairākos alopēcijas gadījumos tika novērota reģenerācija. Dažos pancitopēnijas gadījumos tika noteikts kaulu smadzeņu nomākums.
Pediatriskā populācija.
Kopā 190 pacienti, vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebokontrolētos un atklātos pētījumu pagarinājumos. Sešdesmit (60) no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. 645 pacienti, vecumā no 4-16 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo-kontrolētos un atklātos pētījumu pagarinājumos. 233 no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. Abās šajās pediatrijas vecuma grupās dati ir papildināti ar pēcreģistrācijas pieredzi par levetiracetāma lietošanu.
Papildus, 101 zīdainis, jaunāks par 12 mēnešiem, tika iekļauts kādā no pēcreģistrācijas drošuma pētījumiem. Netika atklātas jaunas bažas par levetiracetāma drošumu zīdaiņiem ar epilepsiju, jaunākiem par 12 mēnešiem.
Levetiracetāma blakusparādību profils parasti ir līdzīgs visās vecuma grupās un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām. Drošuma rezultāti pediatrijas pacientiem placebo kontrolētos klīniskos pētījumos bija salīdzināmi ar levetiracetāma drošuma profilu pieaugušajiem, izņemot uzvedības un psihiskās blakusparādības, kas bērniem tika konstatētas biežāk nekā pieaugušiem. Bērniem un pusaudžiem vecumā no 4 līdz 16 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par vemšanu (ļoti bieži, 11,2%), ažitāciju (bieži, 3,4%), garastāvokļa maiņām (bieži, 2,1%), emocionālu labilitāti (bieži, 1,7%), agresiju (bieži, 8,2 %), neparastu uzvedību (bieži, 5,6%) un letarģiju (bieži, 3,9%). Zīdaiņiem un bērniem vecumā no 1 mēneša līdz jaunākiem par 4 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par aizkaitināmību (ļoti bieži, 11,7%) un koordinācijas traucējumi (bieži, 3,3%).
Dubultmaskētā, placebo kontrolētā, drošuma pētījumā, kurš veidots, lai novērtētu līdzvērtīgu efektivitāti, bērniem tika novērtēta levetiracetāma kognitīvā un neiropsiholoģiskā ietekme 4–16 gadus veciem bērniem ar parciāliem krampjiem. Tika secināts, ka levetiracetāms nebija atšķirīgs (bija ne sliktāks) no placebo attiecībā uz izmaiņām Leiter-R Uzmanības un Atmiņas, Atmiņas struktūras un procesu rādītājos, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, pētījumā iekļauto pacientu populācijā. Rezultāti, kas saistīti ar uzvedības un emocionālo darbību, norādīja pasliktināšanos attiecībā uz agresīvu uzvedību ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem, novērtējot to standartizēti un sistēmiski, izmantojot apstiprinātas veidlapas (CBCL – Achenbach Child Behavior Checklist – Ahenbaha bērnu uzvedības pārbaudes veidlapa). Tomēr personām, kas lietoja levetiracetāmu ilgtermiņa atklātā pētījumā, nekonstatēja pasliktināšanos kopumā attiecībā uz pacientu uzvedības un emocionālo darbību; pie tam agresīvas uzvedības mērījumi nebija sliktāki kā sākotnējā vizītē.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
29

Matever pārdozēšanas gadījumā novērota miegainība, ažitācija, agresivitāte, apziņas traucējumi, elpošanas nomākums un koma.
Pārdozēšanas ārstēšana
Levetiracetāmam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska, var veikt hemodialīzi. Dialīzes ekstrakcijas efektivitāte levetiracetāmam ir 60 % un primārajam metabolītam – 74 %.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi, ATĶ kods: N03AX14.
Aktīvā viela – levetiracetāms – ir pirolidona atvasinājums (-etil-2-okso-1-pirolidīna acetamīda Senantiomērs), kas ķīmiski nav radniecīgs pašlaik izmantojamām aktīvām vielām ar pretepilepsijas darbību.
Darbības mehānisms
Levetiracetāma darbības mehānisms vēl nav pilnīgi skaidrs. In vitro un in vivo eksperimenti liecina, ka levetiracetāms neietekmē šūnas pamata raksturlielumus un normālo neirotransmisiju.
In vitro pētījumi liecina, ka levetiracetāms ietekmē Ca2+ intraneironālo līmeni, daļēji inhibējot N-tipa Ca2+ kanālus un mazinot Ca2+ izdalīšanos no intraneironālajiem krājumiem. Turklāt tas daļēji aptur cinka un β-karbolīnu izraisīto plūsmas samazināšanos GABA un glicīna kanālos. Bez tam in vitro pētījumos ir pierādīts, ka levetiracetāmam ir specifiska piesaistes vieta grauzēju smadzenēs. Šī piesaistes vieta ir sinaptiskais vezikulu proteīns 2A, kas, kā tiek uzskatīts, ir iesaistīts vezikulu saplūšanas un neiromediatoru eksocitozes procesos. Levetiracetāmam un tā analogiem ir raksturīga rindas kārtība piesaistē sinaptiskajam vezikulu proteīnam 2A, kas korelē ar to pretkrampju aizsardzības spēju peļu audiogēniskajā epilepsijas modelī. Šī atrade liecina, ka levetiracetāma un sinaptiskā vezikulu proteīna 2A mijiedarbība, šķiet, varētu veicināt medikamenta antiepileptiskās darbības mehānismu.
Farmakodinamiskā iedarbība
Levetiracetāms rada aizsardzību pret parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem dažādos dzīvnieku modeļos bez krampjus izraisoša efekta. Primārais metabolīts ir neaktīvs. Cilvēkam efektivitāte gan parciālu, gan ģeneralizētu epileptisku stāvokļu gadījumā (epileptiforms stāvoklis/fotoparoksismāla atbildreakcija) apstiprinājusi plašo konstatēto levetiracetāma farmakoloģisko īpašību spektru.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Papildterapijai parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma ar epilepsiju:
Pieaugušajiem levetiracetāma efektivitāte pierādīta 3 dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos ar 1000 mg, 2000 mg vai 3000 mg/dienā, sadalot 2 devās, ar ārstēšanās ilgumu līdz 18 nedēļām. Apkopotā analīze liecina, ka, lietojot stabilu devu (12/14 nedēļas), 27,7%, 31,6% un 41,3% pacientu, kas saņēma attiecīgi 1000, 2000 vai 3000 mg levetiracetāma un 12,6% pacientu, kas lietoja placebo, sasniedza parciāla sākuma krampju biežuma samazināšanos nedēļā par 50% vai vairāk, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
30

Pediatriskā populācija
Bērniem (no 4–16 gadiem) levetiracetāma efektivitāte tika pierādīta dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti 198 pacienti, un terapijas ilgums bija 14 nedēļas. Šajā pētījumā pacienti saņēma levetiracetāmu fiksētā devā 60mg/kg/dienā (sadalot 2 devās).
44,6% ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem un 19,6% pacientiem ar placebo bija 50% vai lielāka parciālo krampju biežuma samazināšanās nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli Turpinot ilgstošu ārstēšanu, 11,4% pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,2% nebija krampju vismaz 1 gadu.
35 zīdaiņi, jaunāki par 1 gada vecumu ar parciāliem krampjiem, no kuriem 13 bija jaunāki par 6 mēnešiem, tika iekļauti placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos.
Parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācija monoterapija pacientiem no 16 gadu vecuma ar primāri diagnosticētu epilepsiju.
Levetiracetāma monoterapijas efektivitāte 576 pacientiem (16 gadus veciem vecākiem) ar pirmreizēji vai nesen diagnosticētu epilepsiju tika pierādīta dubultmaskētā paralēlu grupu līdzvērtīgas efektivitātes salīdzinājumā ar karbamazepīna ilgstošas darbības zāļu formu (CR). Pacientiem bija jābūt ar neprovocētiem parciāliem krampjiem vai ģeneralizētiem toniski-kloniskiem krampjiem. Pacienti pēc nejaušības principa saņēma karbamazepīnu CR 400–1200 mg dienā vai levetiracetāmu 1000–3000 mg dienā, ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai atkarībā no atbildes reakcijas. 6 mēnešu periodu bez krampjiem sasniedza 73,0% ar levetiracetāmu ārtētie pacienti un 72,8% pacientu, kas ārstēti ar karbamazepīnu CR; pieļaujamā starpība starp ārstēšanas veidiem bija 0,2% (95% CI: -7,8 8,2). Vairāk kā pusei pacientu nebija krampju 12 mēnešus (56,6% un 58,5% attiecīgi ar levetiracetāmu un karbamazepīnu CR ārstētiem pacientiem).
Pētījumā, kas atspoguļoja klīnisko praksi, uzturošie pretepilepsijas medikamenti varēja tikt atcelti ierobežotam pacientu skaitam, kas atbildēja uz levetiracetāma papildterapiju (36 pieaugušajiem pacientiem no 69).
Papildterapija mioklonisko krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar Juvenīlo Mioklonisko Epilepsiju.
Levetiracetāma klīniskā efektivitāte tika noteikta 16 nedēļu ilgā dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā, ar 12 gadus veciem un vecākiem pacientiem, kuri slimo ar mioklonisku juvenīlu epilepsiju ar dažādiem mioklonisko krampju sindromiem. Šajā pētījumā levetiracetāms tika dots 3000 mg/dienā, sadalot 2 devās. 58,3% ar levetiracetāmu un 23,3% ar placebo ārstētiem pacientiem bija mioklonisko krampju dienu samazināšanās par vismaz 50% nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 28,6% pacientu neradās miokloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 21,0% neradās miokloniski krampji vismaz 1 gadu.
Papildterapija primāri ģeneralizētu toniski klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju.
Levetiracetāma efektivitāte dažādu sindromu gadījumā (juvenila miokloniska epilepsija, juvenila absansu epilepsija, bērnu absansu epilepsija vai epilepsija ar Grand Mal krampjiem pamostoties) tika pierādīta 24 nedēļu dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti pieaugušie, pusaudži un neliels skaits bērnu, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju ar primāri ģeneralizētiem toniski kloniskiem (PĢTK) krampjiem. Šajā pētījumā levetiracetāma deva bija 3000 mg/dienā pieaugušajiem un pusaudžiem vai 60 mg/kg/dienā bērniem, sadalot 2 devās.
31

72,2% no pacientiem, ārstētiem ar levetiracetāmu un 45,2% ar placebo ārstētiem pacientiem bija 50% uzlabošanās PĢTK krampju lēkmēm nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 47,4% pacientu neradās toniski kloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 31,5% toniski kloniski krampji neradās vismaz 1 gadu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Farmakokinētiskās īpatnības ir noteiktas pēc perorālas lietošanas. 1500 mg levetiracetāma vienreizēja deva, atšķaidīta ar 100 ml atbilstoša šķīdinātāja un ievadīta intravenozas infūzijas veidā 15 minūšu laikā ir bioekvivalenta 1500 mg levetiracetāma, lietojot iekšķīgi trīs 500 mg tabletes.
Tika novērtēta devu līdz 4000 mg, kas atšķaidītas ar 100 ml 0,9% nātrija hlorīda šķīduma un ievadītas infūzijas veidā 15 minūšu laikā, un devu līdz 2500 mg, kas atšķaidītas ar 100 ml 0,9% nātrija hlorīda šķīduma un ievadītas infūzijas veidā 5 minūšu laikā, intravenozā lietošana. Farmakokinētiskajā un drošības raksturojumā netika atklātas ar drošību saistītas problēmas.
Levetiracetāms ir ļoti labi šķīstošs savienojums ar labu izplatīšanās spēju. Farmakokinētiskais raksturojums ir lineārs ar nelielām atšķirībām gan starp subjektiem, gan katra subjekta organismā. Pēc atkārtotas lietošanas klīrenss nemainās. No laika neatkarīgais levetiracetāma farmakokinētiskais raksturojums arī tika apstiprināts pēc 1500 mg intravenozas infūzijas, lietojot divas reizes dienā četras dienas. Nav nekādu atšķirīgu pazīmju, ko noteiktu dzimums, rase vai diennakts cikls. Farmakokinētiskās īpašības veseliem brīvprātīgajiem un epilepsijas slimniekiem ir līdzīgas.
Pieaugušajiem un pusaudžiem
Izkliede
Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax), kas tika novērota 17 indivīdiem pēc 1500 mg vienreizējas devas ievadīšanas intravenozas infūzijas veidā 15 minūšu laikā, bija 51±19 μg/ml (aritmētiskais vidējais ± standartnovirze).
Nav pieejamas ziņas par izkliedi cilvēka audos. Ne levetiracetāms, ne tā primārais metabolīts nozīmīgā daudzumā nesaistās ar plazmas olbaltumiem ( 10 %). Levetiracetāma izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5–0,7 l/kg, kas ir tuvu kopējam organisma ūdens tilpumam.
Biotransformācija Levetiracetāms cilvēka organismā ekstensīvi nemetabolizējas. Svarīgākais metabolisma ceļš (24% devas) ir acetamīda grupas enzimātiska hidrolīze. Primārā metabolīta ucb L057 veidošanos nenodrošina citohroma P450 izoformas. Acetamīda grupas hidrolīze nosakāma daudzos audos, tostarp asins šūnās. Metabolīts ucb L057 ir farmakoloģiski neaktīvs.
Atklāti arī divi nenozīmīgāki metabolīti. Viens tika iegūts pirolidona gredzena hidroksilēšanā (1,6% devas), bet otrs pirolidona gredzenu atverot (0,9% devas). Citi neidentificēti savienojumi ir tikai 0,6% devas.
In vivo ne levetiracetāmam, ne tā primārajam metabolītam nav konstatēta enantiomēriska interkonversija.
In vitro levetiracetāmam un tā primārajam metabolītam nav atklāta spēja inhibēt svarīgāko cilvēka aknu citohroma P450 izoformas (CYP3A4, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 1A2), glikuroniltransferāzes (UGT1A1 un UGT1A6) un epoksīda hidroksilāzes aktivitāti. Turklāt levetiracetāms neietekmē valproiskābes in vitro glikuronizāciju. Cilvēka hepatocītu kultūrā levetiracetāms neietekmēja vai tam bija neliela ietekme uz CYP1A2, SULT1E1 vai UGT1A1. Levetiracetāms izraisīja mērenu CYP2B6 un CYP3A4 indukciju. In vitro un
32

in vivo savstarpējās mijiedarbības dati par orālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem, digoksīnu un varfarīnu norāda, ka in vivo nav paredzama nozīmīga enzīmu indukcija. Tāpēc Matever un citu vielu mijiedarbība ir mazticama.
Eliminācija
Plazmas pusperiods pieaugušajiem ir 71 stunda, kas nemainās ne atkarībā no devas, ne ievadīšanas veida, ne arī atkārtotas lietošanas gadījumā. Vidējais kopējais organisma klīrenss ir 0,96 ml/min/kg.
Svarīgākais izvadīšanas ceļš ir ar urīnu, kas vidēji ir 95% devas (aptuveni 93% devas tiek izvadīti 48 stundās). Izvadīšana ar izkārnījumiem ir tikai 0,3% devas. Kumulatīvā levetiracetāma un tā primārā metabolīta ekskrēcija urīnā pirmās 48 stundās ir attiecīgi 66% un 24 % devas. Levetiracetāma un ucb L057 nieru klīrenss ir attiecīgi 0,6 un 4,2 ml/min/kg, kas liecina, ka levetiracetāms tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas ceļā ar sekojošu reabsorbciju kanāliņos. Primārais metabolīts papildus filtrācijai kamoliņos tiek izvadīts arī aktīvas kanāliņu sekrēcijas ceļā. Levetiracetāma eliminācija korelē ar kreatinīna klīrensu.
Gados vecākiem pacientiem
Gados vecākiem pacientiem pusperiods palielinās par aptuveni 40% (10–11 stundām). Tas saistīts ar nieru darbības pavājināšanos šai pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Nieru darbības traucējumi
Gan levetiracetāma, gan tā primārā metabolīta šķietamais organisma klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu. Tāpēc pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem Matever dienas balstdevu ieteicams pielāgot kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Anūriskiem pieaugušiem pacientiem ar terminālu nieru slimību laikā starp dialīzes seansiem un dialīzes seansa laikā pusperiods bija attiecīgi 25 un 3,1 stunda. Parasta 4 stundu dialīzes seansa laikā levetiracetāma frakcionētā izvadīšana bija 51%.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav novērotas nozīmīgas levetiracetāma klīrensa pārmaiņas. Vairumam pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem vienlaicīgu nieru darbības traucējumu dēļ levetiracetāma klīrenss samazinājās par vairāk nekā 50% (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Pediatriskā populācija
Bērniem (4–12 g.v.)
Farmakokinētika pēc ievadīšanas vēnā bērniem netika pētīta. Tomēr, pēc levetiracetāma farmakokinētiskajām īpašībām (farmakokinētika pēc intravenozas lietošanas pieaugušiem un farmakokinētika pēc perorālas lietošanas bērniem) jādomā, ka levetiracetāma ietekme (AUC) bērniem vecumā no 4 līdz 12 gadiem pēc intravenozas un perorālas lietošanas būs līdzīga.
Pēc vienas devas (20 mg/kg) perorālas ievadīšanas ar epilepsiju slimiem bērniem (6–12 g.v.) levetiracetāma pusperiods bija 6,0 stundas. Šķietamais organisma klīrenss ir par aptuveni 30% lielāks nekā pieaugušiem epilepsijas pacientiem.
Pēc atkārtotas iekšķīgas lietošanas (20–60 mg/kg/dienā) ar epilepsiju slimiem bērniem (4–12 g.v.) levetiracetāms tika ātri absorbēts. Maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota 0,5–1 stundu pēc
33

devas lietošanas. Tika novērots, ka maksimālā koncentrācija plazmā un laukums zem līknes palielinājās lineāri un proporcionāli devai. Eliminācijas pusperiods bija apmēram 5 stundas. Šķietamais organisma klīrenss bija 1,1 ml/min/kg.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Blakusparādības, kuras netika konstatētas klīniskajos pētījumos, bet novērotas žurkām un mazākā mērā pelēm, lietojot līdzīgas devas cilvēkiem paredzētajām devām un ar iespējamu nozīmi klīniskajā praksē, ir pārmaiņas aknās, kas liecina par adaptīvu atbildreakciju, piemēram, ķermeņa masas palielināšanās un centrilobulāra hipertrofija, taukainā infiltrācija un paaugstināts aknu enzīmu līmenis plazmā.
Netika novērota nelabvēlīga ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos žurkām, lietojot devas līdz 1800 mg/kg/dienā (× 6 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2 ) vecākiem un F1 pēcnācējiem.
Divi embrija augļa attīstības pētījumi (EAA) tika veikti ar žurkām pie 400, 1200 un 3600 mg/kg/d devas. Tikai vienā no diviem EAA pētījumiem pie 3600 mg/kg/d novērota viegla augļa masas pazemināšanās, kas ir saistīta ar minimālu pieaugumu skeleta pārmaiņās/nelielām anomālijām. Nebija novērota ietekme uz embriju mirstību un paaugstināta malformāciju incidence. NOAEL (no observed adverse effect level (augstākā noteiktā deva/koncentrācija pie kuras nav novērojami negatīvi efekti)) bija 3600 mg/kg/d grūsnām žurku mātītēm (× 12 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2) un 1200 mg/kg/d augļiem.
Četri embrija augļa attīstības pētījumi tika veikti ar trušiem pie 200, 600, 800, 1200 un 1800 mg/kg/dn devas. 1800 mg/kg/dn deva izraisīja ievērojamu toksicitāti mātei un augļa masas pazemināšanos saistībā ar kardiovaskulāru/ skeleta anomāliju pieaugumu auglim. NOAEL bija <200 mg/kg/d mātēm un 200 mg/kg/d auglim (atbilstoši maksimālai rekomendētai dienas devai uz mg/m2).
Peri- un post-natālās attīstības pētījumi tika veikti ar žurkām ar levetiracetāma devām 70, 350 un 1800 mg/kg/d. NOAEL bija ≥1800 mg/kg/d F0 mātītēm un F1 pēcnācējiem, kas atšķirti no zīdītājas, bija izdzīvojuši, auga un attīstījās (× 6 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2).
Pētījumi ar jaundzimušām un nepieaugušām žurkām un suņiem pierādīja, ka blakusparādības netika konstatētas nevienā no standarta attīstības vai nobriešanas gala uzstādījumiem, lietojot devas līdz 1800 mg/kg/dienā(× 6–17 maksimālā rekomendētā dienas deva atbilstoši mg/m2).
Vides riska novērtējums (VRN)
Maz ticams, ka Matever lietošana saskaņā ar zāļu informāciju var radīt nepieļaujamu ietekmi uz vidi (skatīt 6.6. apakšpunktā).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija acetāta trihidrāts Ledus etiķskābe Nātrija hlorīds Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
34

Zāles ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētos) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi. No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles jālieto uzreiz pēc atšķaidīšanas. Uzreiz neizlietojot, atšķaidītu zāļu uzglabāšanas laiks un noteikumi ir lietotāja atbildībā un normāli jābūt ne vairāk kā 24 stundas temperatūrā no 2 līdz 8°C, ja atšķaidīšana ir veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5 ml stikla flakoni (I klases) ar brombutila aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu. Katra kartona kārbiņa satur 10 flakonus.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ieteikumus Matever koncentrāta sagatavošanai un lietošanai, lai sasniegtu kopējo dienas devu 500 mg, 1000 mg, 2000 mg vai 3000 mg, dalot divās reizes devās, skatīt 1. tabulā.

1. tabula. Matever koncentrāta sagatavošana un lietošana

Deva 250 mg 500 mg 1000 mg 1500 mg

Atsūcamais tilpums 2,5 ml (puse 5 ml flakona) 5 ml (viens 5 ml flakons) 10 ml (divi 5 ml flakoni) 15 ml (trīs 5 ml flakoni)

Šķīdinātāja tilpums 100 ml
100 ml
100 ml
100 ml

Infūzijas laiks 15 minūtes 15 minūtes 15 minūtes 15 minūtes

Lietošanas biežums Divas reizes dienā Divas reizes dienā Divas reizes dienā Divas reizes dienā

Kopējā dienas deva 500 mg/dienā
1000 mg/dienā
2000 mg/dienā
3000 mg/dienā

Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai; jebkurš neizlietots šķīdums jāiznīcina.

Ir pierādīts, ka Matever koncentrāts ir fizikāli saderīgs un ķīmiski stabils vismaz 24 stundas, ja tas tiek sajaukts (lietots maisījumā) ar turpmāk minētajiem šķīdinātājiem un glabāts PVH maisiņos kontrolētā istabas temperatūrā 15–25 C.

Šķīdinātāji:  Nātrija hlorīda (0,9%) šķīdums injekcijām  Ringera-laktāta šķīdums injekcijām  5% dekstrozes šķīdums injekcijām

Nedrīkst lietot zāles, kas satur sīkas daļiņas vai kam ir mainījusies krāsa. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

35

Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. 153 51 Pallini Attiki, Grieķija Tel.: +30 210 66 04 300 Fakss: +30 210 66 66 749 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/030 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2011. gada 3. oktobris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 29. jūnijs 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu
36

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
37

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. 153 51 Pallini, Attiki Grieķija B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles. C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS  Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē. D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU  Riskvadības plāns (RVP) Nav piemērojami.
38

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
39

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
40

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kārbiņa pa 20, 30, 50, 60, 100tabletēm vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 × 100) tabletēm [ar BLUE BOX]
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 250 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS (-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsvielu (E110). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 20 apvalkotās tabletes 30 apvalkotās tabletes 50 apvalkotās tabletes 60 apvalkotās tabletes 100 apvalkotās tabletes Vairāku kastīšu iepakojums: 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
41

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/001 EU/1/11/711/002 EU/1/11/711/003 EU/1/11/711/004 EU/1/11/711/005 EU/1/11/711/006
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 250 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU 2D svītrkodu uzskaites unikālais identifikators iekļauts.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI PC:
42

SN: NN:
43

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Sekundārais iepakojums pa 100 tabletēm, kas ievietots 200 (2 × 100) tabletēm paredzētā vairāku kastīšu iepakojumā (bez BLUE BOX)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 250 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsvielu (E110). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 100 apvalkotās tabletes. Vairāku kastīšu iepakojuma sastāvdaļa, nedrīkst pārdot atsevišķi. 5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
44

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/006
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 250 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU Nav piemērojams.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI Nav piemērojams.
45

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteris 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 250 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Pharmathen S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
46

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kārbiņa pa 10, 20, 30, 50, 60, 100, 120 tabletēm vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 × 100) tabletēm [ar BLUE BOX]
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 500 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 apvalkotās tabletes 20 apvalkotās tabletes 30 apvalkotās tabletes 50 apvalkotās tabletes 60 apvalkotās tabletes 100 apvalkotās tabletes. 120 apvalkotās tabletes Vairāku kastīšu iepakojums: 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
47

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/007 EU/1/11/711/008 EU/1/11/711/009 EU/1/11/711/010 EU/1/11/711/011 EU/1/11/711/012 EU/1/11/711/013 EU/1/11/711/014
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 500 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU 2D svītrkodu uzskaites unikālais identifikators iekļauts.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI
48

PC: SN: NN:
49

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Sekundārais iepakojums pa 100 tabletēm, kas ievietots 200 (2 × 100) tabletēm paredzētā vairāku kastīšu iepakojumā (bez BLUE BOX)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 500 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 100 apvalkotās tabletes. Vairāku kastīšu iepakojuma sastāvdaļa, nedrīkst pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
50

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/014
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 500 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU Nav piemērojams.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI Nav piemērojams.
51

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteris 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 500 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Pharmathen S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
52

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kārbiņa pa 20, 30, 50, 60, 80, 100, 120 tabletēm vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 × 100) tabletēm [ar BLUE BOX]
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 750 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsvielu (E110). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 20 apvalkotās tabletes 30 apvalkotās tabletes 50 apvalkotās tabletes 60 apvalkotās tabletes 80 apvalkotās tabletes 100 apvalkotās tabletes 120 apvalkotās tabletes Vairāku kastīšu iepakojums: 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
53

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/015 EU/1/11/711/016 EU/1/11/711/017 EU/1/11/711/018 EU/1/11/711/019 EU/1/11/711/020 EU/1/11/711/021 EU/1/11/711/022
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 750 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU 2D svītrkodu uzskaites unikālais identifikators iekļauts.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI
54

PC: SN: NN:
55

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Sekundārais iepakojums pa 100 tabletēm, kas ievietots 200 (2 × 100) tabletēm paredzētā vairāku kastīšu iepakojumā (bez BLUE BOX)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 750 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsvielu (E110). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 100 apvalkotās tabletes. Vairāku kastīšu iepakojuma sastāvdaļa, nedrīkst pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
56

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/022
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 750 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU Nav piemērojams.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI Nav piemērojams.
57

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Alumīnija/PVH/PE/PVDH blisteris 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 750 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Pharmathen S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
58

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA VAI, JA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA NAV, UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Kārbiņa pa 10, 20, 30, 50, 60, 100 tabletēm vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 × 100) tabletēm [ar BLUE BOX]
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 1000 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 1000 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 apvalkotās tabletes 20 apvalkotās tabletes 30 apvalkotās tabletes 50 apvalkotās tabletes 60 apvalkotās tabletes 100 apvalkotās tabletes Vairāku kastīšu iepakojums: 200 (2 iepakojumi pa 100) apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
59

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/023 EU/1/11/711/024 EU/1/11/711/025 EU/1/11/711/026 EU/1/11/711/027 EU/1/11/711/028 EU/1/11/711/029
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 1000 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU 2D svītrkodu uzskaites unikālais identifikators iekļauts.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI
60

PC: SN: NN:
61

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Sekundārais iepakojums pa 100 tabletēm, kas ievietots 200 (2 × 100) tabletēm paredzētā vairāku kastīšu iepakojumā (bez BLUE BOX)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 1000 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viena apvalkotā tablete satur 1000 mg levetiracetāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 100 apvalkotās tabletes. Vairāku kastīšu iepakojuma sastāvdaļa, nedrīkst pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
62

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/029
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 1000 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU Nav piemērojams.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI Nav piemērojams.
63

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Alumīnija/PVH/PE/PVDH/blisteris 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 1000 mg apvalkotās tabletes Levetiracetamum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Pharmathen S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
64

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kārbiņa ar 10 flakoniem
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Matever 100 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Levetiracetamum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viens flakons satur 500 mg/5 ml levetiracetāma. 1 ml satur 100 mg levetiracetāma. 3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur ledus etiķskābi, ūdeni injekcijām, nātrija acetāta trihidrātu, nātrija hlorīdu. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 500 mg/5 ml 10 flakoni ar koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanai.
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Intravenozai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP: Izlietot uzreiz pēc atšķaidīšanas.
65

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Pirms atšķaidīšanas zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Pēc atšķaidīšanas infūziju šķīdums ir stabils 24 stundas temperatūrā 2–8 °C (ledusskapī).
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pharmathen S.A. 6, Dervenakion Str. Pallini 15351, Attiki, Grieķija Tālr.: +30 210 66 04 300 E-pasts: info@pharmathen.com
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/11/711/030
13. SĒRIJAS NUMURS Lot:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Matever 100 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - 2D SVĪTRKODU 2D svītrkodu uzskaites unikālais identifikators iekļauts.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS - CILVĒKAM LASĀMI DATI PC: SN: NN:
66

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ 5 ml flakons 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Matever 100 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Levetiracetamum i.v. 2. LIETOŠANAS METODE Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Izlietot uzreiz pēc atšķaidīšanas. 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 500 mg/5 ml 6. CITA
67

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
68

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Matever 250 mg apvalkotās tabletes Matever 500 mg apvalkotās tabletes Matever 750 mg apvalkotās tabletes Matever 1000 mg apvalkotās tabletes
Levetiracetamum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums un Jūsu bērnam svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt 1. Kas ir Matever un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Matever lietošanas 3. Kā lietot Matever 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Matever 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Matever un kādam nolūkam to lieto
Levetiracetāms ir pretepilepsijas zāles (zāles, ko lieto krampju ārstēšanai epilepsijas gadījumā).
Matever lieto:  vienu pašu pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu
epilepsiju, lai ārstētu noteiktas formas epilepsiju. Epilepsija ir stāvoklis, kad pacientam ir atkārtotas lēkmes (krampji). Levetiracetāmu lieto epilepsijas formām, kad lēkmes iesākumā skar tikai vienu smadzeņu pusi, bet velāk var izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs (sākotnēji parciāla lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas). Levetiracetāmu Jums nozīmēs ārsts, lai samazinātu lēkmju skaitu.  papildus citām pretepilepsijas zālēm, lai ārstētu:  parciālus krampjus ar ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un
zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma  miokloniskus krampjus (īsu, šokam līdzīgu, muskuļu vai kādas muskuļu grupas raustīšanos)
pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlo mioklonisko epilepsiju  primārus ģeneralizētus toniski kloniskus krampjus (stipras lēkmes, ieskaitot samaņas
zudumu) pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju (epilepsijas veidu, kuram, kā uzskata, ir ģenētisks cēlonis).
2. Kas Jums jāzina pirms Matever lietošanas
Nelietojiet Matever šādos gadījumos  Ja Jums ir alerģija pret levetiracetāmu, pirolidona atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā
minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
69

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Matever lietošanas konsultējieties ar ārstu  Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ievērojiet ārsta norādījumus. Ārsts izlems, vai nepieciešams
pielāgot devu.  Ja Jūs novērojat Jūsu bērna palēninātu augšanu vai negaidītu pubertātes attīstību, lūdzu,
sazinieties ar savu ārstu.  Nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar pretepilepsijas zālēm, tādām kā Matever, ir bijušas
paškaitēšanas vai pašnāvības domas. Ja Jums radušies depresijas simptomi un/vai pašnāvības domas, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.
Bērni un pusaudži • Matever nav paredzēts atsevišķai lietošanai (monoterapijā) bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu
vecumam.
Citas zāles un Matever Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, par visām zālēm, kuras lietojat pedējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Nelietojiet makrogolu (zāles, caurejas veicināšanai) vienu stundu pirms un vienu stundu pēc tam, kad saņemts levetiracetāms, jo var samazināties tā iedarbība.
Grūtniecība un barošana ar kruti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Levetiracetāmu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja pēc rūpīgas izvērtēšanas ārsts izlemj, ka tas ir nepieciešams. Jūs nedrīkstat pārtraukt ārstēšanu, pirms tam nekonsultējoties par to ar ārstu. Iedzimtu defektu risku Jūsu nedzimušajam bērnam pilnībā izslēgt nevar. Barošana ar krūti ārstēšanas laikā nav ieteicama.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Matever var pavājināt Jūsu spējas vadīt automašīnu vai apkalpot kādas iekārtas vai mehānismus, jo tas var padarīt Jūs miegainu. Tas vairāk iespējams ārstēšanas sākumā un pēc devas palielināšanas. Nevadiet automašīnu un nestrādājiet ar mehānismiem, kamēr nav noteikts, ka Jūsu spējas to darīt nav ietekmētas.
Matever 250mg, 750 mg tabletes satur saulrieta dzelteno FCF (E110). Krāsviela saulrieta dzeltenais FCF (E110) var izraisīt alerģiskas reakcijas. Cita stipruma Matever tabletes šo palīgvielu nesatur.
Matever 1000 mg tabletes satur laktozi Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jūs nepanesat dažus cukurus (piemēram, laktozi), pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar ārstu. Cita stipruma Matever tabletes šo palīgvielu nesatur.
3. Kā lietot Matever
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Lietojiet tik daudz tablešu, cik norādījis Jūsu ārsts.
Matever jālieto divreiz dienā – no rīta un vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tai pašā laikā.
Monoterapija
70

 Deva pieaugušajiem un pusaudžiem (no 16 gadu vecuma) Parasti deva ir starp 1000 mg un 3000 mg katru dienu. Kad Jūs sāksiet lietot Matever, ārsts Jums nozīmēs mazāko devu 2 nedēļām pirms Jūs saņemsiet mazāko parasto devu. Piemēram, ja parastā dienas deva ir 1000 mg, tad Jūsu samazinātā sākumdeva ir 2 tabletes pa 250 mg no rīta un 2 tabletes pa 250 mg vakarā.
Papildterapija
 Deva pieaugušajiem un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk Parasti deva ir starp 1000 mg un 3000 mg katru dienu. Piemēram, ja dienas deva ir 1000 mg, Jūs varat lietot 2 tabletes pa 250 mg no rīta un 2 tabletes pa 250 mg vakarā.
 Deva zīdaiņiem (1–23 mēneši), bērniem (2–11 g.v.) un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg Jūsu ārsts izrakstīs vecumam, ķermeņa masai un devai visatbilstošāko Matever zāļu formu.
Levetiracetāms 100mg / ml šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērotāka zāļu forma lietošanai zīdaiņiem un bērniem līdz 6 gadu vecumam, un bērniem un pusaudžiem (no 6 līdz 17 gadiem), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, un, kad tablešu zāļu forma nepieļauj devas pielāgošanu.
Lietošanas veids Norijiet Matever tabletes, uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu (piemēram, glāzi ūdens). Jūs varat lietot Matever neatkarīgi no ēdienreizes. Pēc iekšķīgas levetiracetāma lietošanas mutē var būt rūgta garša.
Ārstēšanas ilgums  Matever paredzēts ilgstošai ārstēšanai. Jums jālieto Matever tik ilgi, cik norādījis ārsts.  Nepārtrauciet ārstēšanu bez ārsta ziņas, jo tas var izraisīt krampju pastiprināšanos.
Ja esat lietojis Matever vairāk nekā noteikts Matever pārdozēšanas blakusparādības ir miegainība, uzbudinājums, agresija, modrības pazemināšanās, elpošanas nomākums un koma. Ja esat ieņēmis vairāk tablešu nekā vajadzētu, sazinieties ar savu ārstu. Ārsts Jums nozīmēs labāko iespējamo pārdozēšanas ārstēšanu.
Ja esat aizmirsis lietot Matever Ja esat aizmirsis iedzert vienu vai vairākas devas, sazinieties ar savu ārstu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Matever Arī Matever lietošana jāpārtrauc pakāpeniski, lai izvairītos no krampju pastiprināšanās. Ja ārsts izlems pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Matever, viņš/ viņa Jums dos norādījumus par pakāpenisku Matever lietošanas pārtraukšanu.
Ja Jums vēl rodas kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
71

Nekavējoties informējiet ārstu vai dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu, ja Jums rodas: • vājums, ģībšanas sajūta vai reibonis vai ir apgrūtināta elpošana, jo tās var būt nopietnas
alerģiskas (anafilaktiskas) reakcijas pazīmes; • sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums (Kvinkes tūska); • gripai līdzīgi simptomi un izsitumi uz sejas, kas kļūst plašāki un ar augstu temperatūru,
paaugstināts aknu enzīmu līmenis, ko konstatē asins analīzēs, palielināts balto asins šūnu skaits (eozinofīlija) un palielināti limfmezgli (zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem [DRESS]); • simptomi, piemēram, mazs urīna apjoms, nogurums, slikta dūša, vemšana, apjukums un kāju, potīšu vai pēdu pietūkums, jo tie var būt pēkšņi pavājinātas nieru darbības pazīmes; • izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (daudzformu eritēma); • plaši izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms); • smagāka izsitumu forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiska epidermas nekrolīze); • smagu garīgu izmaiņu pazīmes, vai ja kāds Jums pamana apjukuma, miegainības, amnēzijas (atmiņas zudums), atmiņas traucējumu (aizmāršība), izmainītas uzvedības pazīmes vai citas neiroloģiskas pazīmes, tai skaitā netīšas vai nekontrolētas kustības. Tie varētu būt encefalopātijas simptomi.
Biežāk noverotās blakusparādības bija nazofaringīts, somnolence (miegainība), galvassāpes, nogurums un reibonis. Ārstēšanas sākumā vai devas palielināšanas laikā, tādas blakusparādības kā, piemēram, miegainība, nogurums un reibonis, var būt biežāk. Tomēr šīs reakcijas laika gaitā mazinās.
Ļoti bieži: var skart līdz 1 no 10 lietotājiem  nazofaringīts;  miegainība, galvassāpes.
Bieži: var skart līdz 1 no 10 lietotājiem  anoreksija (ēstgribas zudums);  depresija, naidīgums vai agresivitāte, trauksme, bezmiegs, nervozitāte vai aizkaitināmība;  krampji, balansa traucējumi (līdzsvara traucējumi), reibonis (līdzsvara zuduma sajūta), letarģija
(enerģijas un entuziasma trūkums), trīce (patvaļīga trīcēšana);  vertigo (griešanās sajūta);  klepus;  sāpes vēderā, caureja, dispepsija (slikta gremošana kuņģī), vemšana, slikta dūša;  izsitumi;  astēnija/nespēks (nogurums).
Retāk: var skart līdz 1 no 100 lietotājiem  samazināts trombocītu skaits, samazināts leikocītu skaits;  svara zudums, svara pieaugums;  pašnāvības mēģinājums un pašnāvības domas, garīgi traucējumi, neparasta uzvedība,
halucinācijas, dusmas, apjukums, panikas lēkme, emocionāla nestabilitāte/garastāvokļa svārstības, satraukums ar uzbudinājumu;  amnēzija (atmiņas zudums), atmiņas pasliktināšanās (aizmāršība), izmainīta koordinācija/ataksija (koordinācijas zudums), parestēzijas (tirpšana), uzmanības traucējumi (koncentrēšanās spēju zudums);  diplopija (redzes dubultošanās), neskaidra redze;  paaugstināti/izmainīti rādītāji aknu provēs ;  matu izkrišana, ekzēma, nieze;  muskuļu vājums, mialģija (muskuļu sāpes);
72

 traumas.
Reti: var skart līdz 1 no 1 000 lietotājiem  infekcijas;  samazināts visu veidu asins šūnu skaits;  smagas paaugstinātas jutības reakcijas (DRESS, anafilaktiska reakcija [smaga un nopietna
alerģiska reakcija], Kvinkes tūska [sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums]);  samazināta nātrija koncentrācija asinīs;  pašnāvības gadījumi, personības pārmaiņas (uzvedības problēmas), domāšanas traucējumi (lēna
domāšana, nespēja koncentrēties);  nekontrolējamas muskuļu spazmas, kas ietekmē galvu, ķermeni un locekļus, grūtības kontrolēt
kustības, hiperkinēze (hiperaktivitāte);  pankreatīts;  aknu mazspēja, hepatīts;  pēkšņi pavājināta nieru darbība;  izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko
aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (multiformā eritēma), izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiskā epidermās nekrolīze).  rabdomiolīzes (muskuļu audu sairšana) un ar to saistītas paaugstinātas kreatīnfosfokināzes asinīs simptomi. Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes pacientiem;  klibošana vai grūtības staigāt.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādasblakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Matever
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kārbiņas un uz blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko satur Matever Aktīvā viela ir levetiracetāms (Levetiracetamum). Viena Matever 250 mg, tablete satur 250 mg levetiracetāma levetiracetāma.Viena Matever 500 mg tablete satur 500 mg levetiracetāma. Viena Matever 750 mg tablete satur 750 mg levetiracetāma. Viena Matever 1000 mg tablete satur 1000 mg levetiracetāma.
73

Citas sastāvdaļas ir: Tabletes kodols: kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, mikrokristāliskā celuloze, A tipa krospovidons, hidroksipropilceluloze (L).
250 mg: Apvalks: hipromeloze (E464), titāna dioksīds (E171), talks, propilēnglikols (E1520), krāsvielas*.
500 mg: Apvalks: hidroksipropilceluloze (E463), hipromeloze (E464), propilēnglikols (E1520), sorbīnskābe (E200), sorbitāna monooleāts (E494), titāna dioksīds (E171), vanilīns, krāsvielas*.
750 mg: Apvalks: hipromeloze (E464), sarkanais dzelzs oksīds (E172), makrogols/PEG 4000, titāna dioksīds (E171), krāsvielas*.
1000 mg: Apvalks: hipromeloze (E464), laktozes monohidrāts, makrogols/PEG 4000, titāna dioksīds (E171). * Krāsvielas: 250 mg tablete: indigo karmīna alumīnija krāsviela (E132), saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsviela
(E110), hinolīna dzeltenā alumīnija krāsviela (E104) 500 mg tablete: hinolīna dzeltenā alumīnija krāsviela (E104) 750 mg tablete: indigo karmīna alumīnija krāsviela (E132), saulrieta dzeltenā FCF alumīnija krāsviela (E110) 1000 mg tablete: (nav papildus krāsvielas)
Matever ārējais izkats un iepakojums 250 mg: Apvalkotās tabletes ir zilas, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes. 500 mg: Apvalkotās tabletes ir dzeltenas, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes. 750 mg: Apvalkotās tabletes ir rozā, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes. 1000 mg: Apvalkotās tabletes ir baltas, iegarenas, bikonveksas apvalkotās tabletes.
Balts necaurspīdīgs PVH/PE/PVDH-alumīnija folijas blisteris, kas ievietots kartona kārbiņās.
Matever tabletes ir iepakotas blisteros un pieejamas kartona kārbiņās, kas satur:  250 mg: 20, 30, 50, 60, 100 un vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 iepakojumi pa 100)
apvalkotām tabletēm.  500 mg: 10, 20, 30, 50, 60, 100, 120 un vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 iepakojumi pa
100) apvalkotām tabletēm.  750 mg: 20, 30, 50, 60, 80, 100, 120 un vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 iepakojumi pa
100) apvalkotām tabletēm.  1000 mg: 10, 20, 30, 50, 60, 100 un vairāku kastīšu iepakojums pa 200 (2 iepakojumi pa 100)
apvalkotām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Pharmathen S.A, 6 Dervenakion Str., 15351 Pallini, Attiki, Grieķija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.
74

België/Belgique/Belgien Pharmathen S.A. Tél/Tel: +30 210 66 04 300
България ACEpharma Ltd. Teл.: +359 2862 9152
Česká republika Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Danmark Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300
Deutschland Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300
Eesti (Estonia) SIA ELVIM Tel: +371 67808450
Ελλάδα INNOVIS PHARMA ΑΕΒΕ Τηλ: +30 210 66 64 805-806
España Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
France Pharmathen S.A. Tél: +30 210 66 04 300
Hrvatska Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Ireland Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Ísland Alvogen ehf. Tel: +354 522 2900
Italia Ecupharma S.r.l Tel : +39-02-38238790
Κύπρος The Star Medicines Importers Co.

Lietuva SIA ELVIM Tel: +371 67808450
Luxembourg/Luxemburg Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300
Magyarország Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300
Malta Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Nederland Glenmark Pharmaceuticals B.V. Tel: 0031 76 596 1937
Norge Pharmathen S.A. Tlf: +30 210 66 04 300
Österreich Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Polska Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300
Portugal Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
România Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Slovenija Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Slovenská republika Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Suomi/Finland Pharmathen S.A. Puh/Tel: +30 210 66 04 300
Sverige Pharmathen S.A.
75

Τηλ: +357 25371056
Latvija SIA ELVIM Tel: +371 67808450

Tel: +30 210 66 04 300
United Kingdom Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu

76

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Matever 100 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Levetiracetamum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums un Jūsu bērnam svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt 1. Kas ir Matever un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Matever lietošanas 3. Kā lietot Matever 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Matever 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Matever un kādam nolūkam to lieto
Levetiracetāms ir pretepilepsijas zāles (zāles, ko lieto krampju ārstēšanai epilepsijas gadījumā).
Matever lieto:  vienu pašu pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu
epilepsiju, lai ārstētu noteiktas formas epilepsiju. Epilepsija ir stāvoklis, kad pacientam ir atkārtotas lēkmes (krampji). Levetiracetāmu lieto epilepsijas formām, kad lēkmes iesākumā skar tikai vienu smadzeņu pusi, bet velāk var izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs (sākotnēji parciāla lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas). Levetiracetāmu Jums nozīmēs ārsts, lai samazinātu lēkmju skaitu.  papildus citām pretepilepsijas zālēm, lai ārstētu:  parciālus krampjus ar ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4
gadu vecuma  miokloniskus krampjus (īsu, šokam līdzīgu, muskuļu vai kādas muskuļu grupas raustīšanos)
pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlo mioklonisko epilepsiju  primārus ģeneralizētus toniski kloniskus krampjus (smagas lēkmes, tai skaitā, samaņas
zudums) pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju (epilepsijas forma, kam, domājams, ir ģenētisks cēlonis).
Matever koncentrāts ir alternatīva gadījumos, kad īslaicīgi nav iespējama pretepilepsijas līdzekļa Matever iekšķīga lietošana.
2. Kas Jums jāzina pirms Matever lietošanas
Nelietojiet Matever šādos gadījumos  Ja Jums ir alerģija pret levetiracetāmu, pirolidona atvasinājumiemvai kādu citu (6. punktā
minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
77

Pirms Matever lietošanas konsultējieties ar ārstu
 Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ievērojiet ārsta norādījumus. Ārsts izlems, vai nepieciešams pielāgot devu.
 Ja Jūs novērojat Jūsu bērna palēninātu augšanu vai negaidītu pubertātes attīstību, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.
 Nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar pretepilepsijas zālēm, tādām kā Matever, ir bijušas paškaitēšanas vai pašnāvības domas. Ja Jums radušies depresijas simptomi un/vai pašnāvības domas, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.
Bērni un pusaudži • Matever nav paredzēts atsevišķai lietošanai (monoterapijā) bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu
vecumam.
Citas zāles un Matever Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, par visām zālēm, kuras lietojat pedējā laikā, esat lietojis vai vaēetu lietot. Nelietojiet makrogolu (zāles, ko izmanto caurejas veicināšanai) vienu stundu pirms un vienu stundu pēc levetiracetāma lietošanas, jo var samazināties tā iedarbība.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Levetiracetāmu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja pēc rūpīgas izvērtēšanas ārsts izlemj, ka tas ir nepieciešams. Jūs nedrīkstat pārtraukt ārstēšanu, pirms tam nekonsultējoties par to ar ārstu. Iedzimtu defektu risku Jūsu nedzimušajam bērnam pilnībā izslēgt nevar. Barošana ar krūti ārstēšanas laikā nav ieteicama.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Matever var pavājināt spēju vadīt automašīnu vai apkalpot kādas iekārtas vai mehānismus, jo tas var padarīt Jūs miegainu. Tas vairāk iespējams ārstēšanas sākumā un pēc devas palielināšanas. Nevadiet automašīnu un nestrādājiet ar mehānismiem, kamēr nav noteikts, ka Jūsu spējas to darīt nav ietekmētas.
Matever satur nātriju Šīs zāles satur 57,21 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā maksimālā vienreizējā devā. Tas ir līdzvērtīgi 2,86% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.
3. Kā lietot Matever
Ārsts vai māsa ievadīs Jums Matever intravenozas infūzijas veidā. Matever tiks ievadīts divas reizes dienā–vienu reizi no rīta, vienu reizi vakarā, aptuveni vienā un tai pašā laikā.
Intravenozi lietojamā zāļu forma ir alternatīva iekšķīgi lietojamām. Jūs varat pāriet no apvalkoto tablešu vai šķīduma iekšķīgai lietošanai lietošanas uz intravenozo lietošanu vai otrādi bez devas pielāgošanas. Jums ordinētā kopējā dienas deva un lietošanas biežums nemainās.
Monoterapija
Deva pieaugušajiem un pusaudžiem (no 16 gadu vecuma): Parasti deva ir starp 1000 mg un 3000 mg katru dienu. Kad Jūs sāksiet lietot Matever, ārsts Jums nozīmēs mazāko devu 2 nedēļām pirms Jūs saņemsiet mazāko parasto devu.
78

Papildterapija
Deva pieaugušajiem un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk Parasti deva ir starp 1000 mg un 3000 mg katru dienu.
Deva bērniem (4–11 g.v.) un pusaudžiem (12–17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg Parasti deva ir starp 20 mg uz kg ķermeņa masas un 60 mg uz kg ķermeņa masas katru dienu.
Lietošanas veids
Matever paredzēta intravenozai lietošanai. Ieteicamā deva jāatšķaida ar vismaz 100 ml atbilstoša šķīdinātāja un jāievada infūzijas veidā 15 minūšu laikā. Sīkākus norādījumus ārstiem un māsām, kā pareizi lietot Matever skatīt 6. punktā.
Ārstēšanas ilgums  Nav pieredzes par levetiracetāma intravenozu lietošanu ilgāk nekā 4 dienas.
Ja pārtraucat lietot Matever Tāpat kā citu pretepilepsijas zāļu, arī Matever lietošana jāpārtrauc pakāpeniski, lai izvairītos no krampju pastiprināšanās. Ja ārsts izlems pārtraukt Jūsu Matever terapiju, viņš / viņa uzdot jums par pakāpenisku izņemšanu Matever.
Ja Jums vēl rodas kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties informējiet ārstu vai dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu, ja Jums rodas: • vājums, ģībšanas sajūta vai reibonis vai ir apgrūtināta elpošana, jo tās var būt nopietnas
alerģiskas (anafilaktiskas) reakcijas pazīmes; • sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums (Kvinkes tūska); • gripai līdzīgi simptomi un izsitumi uz sejas, kas kļūst plašāki un ar augstu temperatūru,
paaugstināts aknu enzīmu līmenis, ko konstatē asins analīzēs, palielināts balto asins šūnu skaits (eozinofīlija) un palielināti limfmezgli (Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem [DRESS]); • simptomi, piemēram, mazs urīna apjoms, nogurums, slikta dūša, vemšana, apjukums un kāju, potīšu vai pēdu pietūkums, jo tie var būt pēkšņi pavājinātas nieru darbības pazīmes; • izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (daudzformu eritēma); • plaši izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms); • smagāka izsitumu forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiska epidermas nekrolīze); • smagu garīgu izmaiņu pazīmes, vai ja kāds jums pamana apjukuma, miegainības, amnēzijas (atmiņas zudums), atmiņas traucējumu (aizmāršība), izmainītas uzvedības pazīmes vai citas neiroloģiskas pazīmes, tai skaitā netīšas vai nekontrolētas kustības. Tie varētu būt encefalopātijas simptomi.
Biežāk noverotās blakusparādības bija nazofaringīts, somnolence (miegainība), galvassāpes, nogurums un reibonis. Ārstēšanas sākumā vai devas palielināšanas laikā, tādas blakusparādības kā, piemēram, miegainība, nogurums un reibonis, var būt biežāk. Tomēr šīs reakcijas laika gaitā mazinās.
79

Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem  nazofaringīts;  miegainība, galvassāpes.
Bieži: var skart līdz 1 no 10 lietotājiem  anoreksija (ēstgribas zudums);  depresija, naidīgums vai agresivitāte, trauksme, bezmiegs, nervozitāte vai aizkaitināmība;  krampji, balansa traucējumi (līdzsvara traucējumi), reibonis (līdzsvara zuduma sajūta), letarģija
(enerģijas un entuziasma trūkums), trīce (patvaļīga trīcēšana);  vertigo (griešanās sajūta);  klepus;  sāpes vēderā, caureja, dispepsija (slikta gremošana kuņģī), vemšana, slikta dūša;  izsitumi;  astēnija/nespēks (nogurums).
Retāk: var skart līdz 1 no 100 lietotājiem  samazināts trombocītu skaits, samazināts leikocītu skaits;  svara zudums, svara pieaugums;  pašnāvības mēģinājums un pašnāvības domas, garīgi traucējumi, neparasta uzvedība,
halucinācijas, dusmas, apjukums, panikas lēkme, emocionāla nestabilitāte/garastāvokļa svārstības, satraukums ar uzbudinājumu;  amnēzija (atmiņas zudums), atmiņas pasliktināšanās (aizmāršība), izmainīta koordinācija/ataksija (koordinācijas zudums), parestēzijas (tirpšana), uzmanības traucējumi (koncentrēšanās spēju zudums);  diplopija (redzes dubultošanās), neskaidra redze;  paaugstināti/izmainīti rādītāji aknu provēs ;  matu izkrišana, ekzēma, nieze;  muskuļu vājums, mialģija (muskuļu sāpes);  traumas.
Reti: var skart līdz 1 no 1 000 lietotājiem  infekcijas;  samazināts visu veidu asins šūnu skaits;  smagas paaugstinātas jutības reakcijas (DRESS, anafilaktiska reakcija [smaga un nopietna
alerģiska reakcija], Kvinkes tūska [sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums]);  samazināta nātrija koncentrācija asinīs;  pašnāvības gadījumi, personības pārmaiņas (uzvedības problēmas), domāšanas traucējumi (lēna
domāšana, nespēja koncentrēties);  nekontrolējamas muskuļu spazmas, kas ietekmē galvu, ķermeni un locekļus, grūtības kontrolēt
kustības, hiperkinēze (hiperaktivitāte);  pankreatīts;  aknu darbības traucējumi, hepatīts;  pēkšņi pavājināta nieru darbība;  izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko
aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (erythema multiforme), izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiskā epidermās nekrolīze);  rabdomiolīzes (muskuļu audu sairšana) un ar to saistītas paaugstinātas kreatīnfosfokināzes asinīs simptomi. Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes pacientiem;  klibošana vai grūtības staigāt.
80

Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādasblakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu

5. Kā uzglabāt Matever Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kārbiņas un uz flakona pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Matever satur Aktīvā viela ir levetiracetāms (Levetiracetamum). 1 ml šķīduma infūzijām satur 100 mg levetiracetāma. Citas sastāvdaļas ir: nātrija acetāta trihidrāts, ledus etiķskābe, nātrija hlorīds, ūdens injekcijām.

Matever ārējais izskats un iepakojums. Matever koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai (Matever koncentrāts) ir dzidrs, bezkrāsains, sterils šķidrums. Matever koncentrāta 5 ml flakons ir iepakots kartona kārbiņā pa 10 flakoniem.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Pharmathen S.A, 6 Dervenakion Str., 15351 Pallini, Attiki, Grieķija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien Pharmathen S.A. Tél/Tel: +30 210 66 04 300

Lietuva Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

България Pharmathen S.A. Teл.: +30 210 66 04 300

Luxembourg/Luxemburg Pharmathen S.A. Tél/Tel: +30 210 66 04 300

Česká republika Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

Magyarország Onkogen Kft. Tel.: +36 70 310 1163

Danmark Orion Pharma A/S Tlf: +45 49 12 66 00

Malta Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

Deutschland Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300

Nederland Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

Eesti (Estonia)

Norge

81

Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Ελλάδα INNOVIS PHARMA ΑΕΒΕ Τηλ: +30 210 66 64 805-806
España Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
France Panpharma Tél: +33 299 979 212
Hrvatska Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Ireland Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Ísland Pharmathen S.A. Sími: +30 210 66 04 300
Italia Ecupharma S.r.l Tel : +39-02-38238790
Κύπρος The Star Medicines Importers Co. Τηλ: +357 25371056
Latvija Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

Pharmathen S.A. Tlf: +30 210 66 04 300
Österreich Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Polska Pharmathen S.A. Tel.: +30 210 66 04 300
Portugal Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
România Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Slovenija Lenis farmacevtika d.o.o Tel.: +386 1 235 07 00
Slovenská republika Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300
Suomi/Finland Orion Pharma Puh/Tel: +358 10 4261
Sverige Orion PharmaAB Tel: 08- 623 64 40
United Kingdom Pharmathen S.A. Tel: +30 210 66 04 300

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem: Norādījumus, kā pareizi lietot Matever skatīt 3. punktā.

82

Viens Matever flakons satur 500 mg levetiracetāma (5 ml koncentrāta 100 mg/ml). Ieteikumus Matever koncentrāta sagatavošanai un lietošanai, lai sasniegtu kopējo dienas devu 500 mg, 1000 mg, 2000 mg vai 3000 mg, dalot divās reizes devās, skatīt 1. tabulā.

1. tabula. Matever koncentrāta sagatavošana un lietošana

Deva 250 mg 500 mg 1000 mg 1500 mg

Atsūcamais tilpums
2,5 ml (puse 5 ml flakona) 5 ml (viens 5 ml flakons)

Šķīdinātāja Infūzijas

tilpums

laiks

100 ml

15 minūtes

100 ml

15 minūtes

10 ml (divi 5 ml flakoni) 100 ml

15 minūtes

15 ml (trīs 5 ml flakoni) 100 ml

15 minūtes

Lietošanas biežums Divas reizes dienā Divas reizes dienā Divas reizes dienā Divas reizes dienā

Kopējā dienas deva 500 mg/dienā
1000 mg/dienā
2000 mg/dienā
3000 mg/dienā

Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai; jebkurš neizlietots šķīdums jāiznīcina.

Pagatavotā šķīduma uzglabāšanas laiks: no mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto uzreiz pēc atšķaidīšanas. Ja tās netiek izlietotas uzreiz, pagatavotā šķīduma lietošanas laiks un apstākļi ir lietotāja atbildībā un normāli nav jābūt vairāk kā 24 stundas temperatūrā no 2 līdz 8°C, ja atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos. Noteikts, ka Matever koncentrāts ir fizikāli saderīgs un ķīmiski stabils vismaz 24 stundas, ja tas tiek sajaukts (lietots maisījumā) ar turpmāk minētajiem šķīdinātājiem un glabāts PVH maisiņos kontrolētā istabas temperatūrā 15–25C. Šķīdinātāji:  Nātrija hlorīda (0,9%) šķīdums injekcijām  Ringera-laktāta šķīdums injekcijām  5% dekstrozes šķīdums injekcijām

83