Lozap 50 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu zāles no gaismas.
Losartanum kalicum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
06-0092-06
06-0092
UAB "Oriola Vilnius", Lithuania; Saneca Pharmaceuticals a.s., Slovakia; Zentiva, k.s., Czech Republic
21-MAY-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
50 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Zentiva a.s., Slovakia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Lozap 50 mg apvalkotās tabletes
Lozap 100 mg apvalkotās tabletes
Losartanum kalicum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Lozap un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Lozap lietošanas
3. Kā lietot Lozap
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Lozap
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Lozap un kādam nolūkam to lieto
Lozap aktīvā viela ir losartāns. Losartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna-II receptoru antagonistiem. Angiotensīns-II ir viela, kura veidojas organismā un kura, saistoties ar receptoriem asinsvados, izraisa to sašaurināšanos. Tā rezultātā paaugstinās asinsspiediens. Losartāns neļauj angiotensīnam-II saistīties ar šiem receptoriem, izraisot asinsvadu atslābšanu, un tādējādi samazina asinsspiedienu. Losartāns palēnina nieru funkciju pavājināšanos pacientiem ar augstu asinsspiedienu un 2. tipa cukura diabētu.
Lozap lieto:
lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) pieaugušajiem, kā arī bērniem un pusaudžiem vecumā no 6-18 gadiem;
lai aizsargātu nieres 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju un laboratoriski pierādītiem nieru funkcijas traucējumiem un proteinūriju ≥ 0,5 g dienā (stāvoklis, kad urīns satur par daudz olbaltumvielu);
lai ārstētu pacientus ar hronisku sirds mazspēju, ja ārsts noteicis, ka terapija ar specifiskām zālēm, kuras sauc par angiotensīnu-konvertējošā-enzīma inhibitoriem (AKE inhibitori), nav piemērota. Ja Jums sirds mazspēja ir stabilizēta ar AKE inhibitoriem, Jums nevajadzētu mainīt terapiju uz losartānu.
lai ārstētu pacientus ar paaugstinātu asinsspiedienu un kreisā sirds kambara sieniņas sabiezējumu, jo pierādīts, ka Lozap samazina insulta risku (“LIFE indikācija”).
2. Kas Jums jāzina pirms Lozap lietošanas
Nelietojiet Lozap:
ja Jums ir alerģija pret losartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jums ir vairāk nekā 3 mēnešus ilga grūtniecība (labāk izvairīties no Lozap lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību),
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi,
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Lozap lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums noteikti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Lozap nav vēlams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, ja Jums ir vairāk nekā 3 mēnešus ilga grūtniecība, jo tās var nopietni kaitēt Jūsu mazulim, ja tiek lietotas šajā periodā (skatīt arī punktu par grūtniecību).
Pirms Lozap lietošanas ir svarīgi pastāstīt ārstam, ja:
Jums ir bijusi angioneirotiskā tūska (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkums) (skatīt arī 4. punktu "Iespējamās blakusparādības"),
Jums ir stipra vemšana vai caureja, kas izraisījusi pārmērīgu šķidruma un/vai sāls daudzuma samazināšanos Jūsu organismā,
Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus (zāles, kas palielina ūdens daudzumu, kas tiek izvadīts caur nierēm) vai Jūs ievērojat diētu ar ierobežotu sāls daudzumu, kā rezultātā Jūsu organismā var rasties pārmērīgs šķidruma un sāls zudums (skatīt 3. punktu "Lietošana īpašām pacientu grupām"),
Jums ir pierādīts nieru artēriju sašaurinājums vai nosprostojums, vai Jums nesen veikta nieru pārstādīšana,
Jums ir aknu darbības traucējumi (skatīt 2. punktu "Nelietojiet Lozap" un 3. punktu "Lietošana īpašām pacientu grupām"),
Jums ir sirds mazspēja ar nieru darbības traucējumiem vai bez tiem, vai vienlaikus pastāv dzīvībai bīstama sirds aritmija. Īpaša piesardzība nepieciešama gadījumā, ja Jūs vienlaikus lietojat beta-blokatorus,
Jums ir sirds vārstuļu vai sirds muskuļa slimības,
Jums ir sirds išēmiskā slimība (ko izraisa pavājināta asins plūsma sirds asinsvados) vai smadzeņu asinsvadu slimība (ko izraisa pavājināta asins plūsma smadzenēs),
Jums ir primārs hiperaldosteronisms (sindroms, kas saistīts ar hormona aldosterona pastiprinātu veidošanos virsnieru dziedzerī, ko izraisa dziedzera anomālija),
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Lozap”.
Bērni un pusaudži
Losartāns ir pētīts bērniem. Sīkāku informāciju jautājiet ārstam.
Lozap nav ieteicams lietošanai bērniem, kuriem ir nieru vai aknu problēmas, vai kuri jaunāki par 6 gadiem, jo nav pietiekošu datu par lietošanu šajā pacientu grupā. Lozap nav ieteicams bērniem jaunākiem par 6 gadiem, jo tā efektivitāte nav pierādīta šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Lozap
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jāievēro īpaša uzmanība, ja Jūs vienlaikus ar Lozap lietojiet šādas zāles:
citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, jo tās vēl vairāk var pazemināt Jūsu asinsspiedienu. Asinsspiedienu var pazemināt arī, lietojot kādu no sekojošām zālēm/ zāļu grupām: tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, baklofēns, amifostīns;
zāles, kas aiztur kāliju vai var paaugstināt kālija līmeni organismā (piemēram, kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizvietotāji vai kāliju aizturošas zāles, piemēram, daži diurētiskie līdzekļi [amilorīds, triamterēns, spironolaktons] vai heparīns);
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, indometacīns, ieskaitot cox-2-inhibitorus (zāles, kas samazina iekaisumu, un ko lieto sāpju mazināšanai), jo tie var samazināt losartāna asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Lozap lietošana kopā ar minētajām zālēm nieru darbību var pasliktināt;
litiju saturošas zāles nedrīkst lietot vienlaikus ar losartānu bez rūpīgas ārsta uzraudzības. Var būt nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi (piemēram, asins analīžu veikšana);
AKE inhibitorus vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Lozap” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Lozap lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība un ieteiks Jums Lozap vietā lietot kādas citas zāles. Lozap nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nopietni kaitēt Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Lozap neiesaka lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Maz ticams, ka Lozap ietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Tomēr, tāpat kā daudzas citas zāles, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, dažiem cilvēkiem losartāns var izraisīt reiboni vai miegainību. Ja Jums rodas reibonis vai miegainība, pirms šādu darbību veikšanas konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Lozap
Vienmēr lietojiet Lozap tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa un citu zāļu lietošanas ārsts izlems, kāda ir Jums piemērotākā Lozap deva. Lai Jūsu asinsspiedienu uzturētu vienmērīgā līmenī, ir svarīgi turpināt Lozap lietošanu tik ilgi, cik ārsts norādījis.
Pieaugušie pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu
Ārstēšanu parasti uzsāk ar 50 mg losartāna (viena Lozap 50 mg tablete) vienu reizi dienā. Maksimālo asinsspiedienu pazeminošo efektu vajadzētu sasniegt pēc 3-6 nedēļām kopš ārstēšanas sākuma. Dažiem pacientiem losartāna devu vēlāk var palielināt līdz 100 mg (divas Lozap 50 mg tabletes vai viena Lozap 100 mg tablete) vienu reizi dienā.
Ja Jums liekas, ka losartāna iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Lozap nav ieteicams lietot bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem, jo nav pierādīta tā iedarbība šajā vecuma grupā.
Bērni vecumā no 6 – 18 gadiem
Ieteicamā sākuma deva pacientiem, kuru svars ir 20 – 50 kg, ir 0,7 mg losartāna uz kg ķermeņa masas, ko lieto vienu reizi dienā (līdz 25 mg Lozap).
Ārsts var palielināt devu, ja asinsspiedienu neizdodas kontrolēt.
Pieaugušie pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu un 2. tipa diabētu
Ārstēšanu parasti uzsāk ar 50 mg losartāna (viena Lozap 50 mg tablete) vienu reizi dienā. Atkarībā no Jūsu asinsspiediena izmaiņām, vēlāk losartāna devu var palielināt līdz 100 mg (divas Lozap 50 mg tabletes vai viena Lozap 100 mg tablete) vienu reizi dienā.
Lozap tabletes var lietot kopā ar citām asinsspiedienu pazeminošām zālēm (piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem, kalcija kanālu blokatoriem, alfa- vai beta-blokatoriem, centrālas darbības līdzekļiem), kā arī ar insulīnu un citām biežāk lietotajām zālēm, kas samazina glikozes līmeni asinīs (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumi, glitazoni un glikozidāzes inhibitori).
Pieaugušie pacienti ar sirds mazspēju
Ārstēšanu parasti uzsāk ar 12,5 mg losartāna (viena Lozap 12,5 mg tablete) vienu reizi dienā.
Parasti atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa devu vajadzētu pakāpeniski palielināt ar nedēļas intervālu (t.i., 12,5 mg dienā pirmās nedēļas laikā, 25 mg dienā otrajā nedēļā, 50 mg dienā trešajā nedēļā, 100 mg dienā ceturtajā nedēļā, 150 mg piektajā nedēļā) līdz ārsta noteiktajai uzturošajai devai. Var lietot maksimālo devu 150 mg losartāna (piemēram, 3 tabletes Lozap 50 mg vai 1 tablete Lozap 100 mg un 1 tablete Lozap 50 mg vienu reizi dienā).
Sirds mazspējas ārstēšanai losartānu parasti kombinē ar diurētisko līdzekli (zāles, kas palielina ūdens daudzumu, kas tiek izvadīts caur nierēm) un/vai uzpirkstītes (digitalis) preparātiem (zāles, kas stiprina sirdi un uzlabo tās darbību) un/vai beta-blokatoriem.
Lietošana īpašām pacientu grupām
Ārsts var ieteikt lietot mazāku devu, īpaši, uzsākot ārstēšanu pacientiem, kuri jau lieto diurētiskos līdzekļus lielās devās, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai pacientiem vecākiem par 75 gadiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem losartāna lietošana nav ieteicama (skatīt punktu "Nelietojiet Lozap ").
Lietošana
Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens. Jums jācenšas lietot zāles katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Lozap var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no ēšanas. Lozap ir būtiski turpināt lietot līdz citiem ārsta norādījumiem.
Lozap 50 mg un 100 mg apvalkotās tabletes: Tableti var sadalīt vienādās devās.
Ja esat lietojis Lozap vairāk nekā noteikts
Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Pārdozēšanas simptomi ir pazemināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, iespējama palēnināta sirdsdarbība.
Ja esat aizmirsis lietot Lozap
Ja Jūs nejauši esat aizmirsis ieņemt dienas devu, vienkārši lietojiet nākamo devu, kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jūs novērojat jebko no sekojošā, nekavējoties pārtrauciet lietot Lozap un informējiet ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu:
smagu alerģisku reakciju (izsitumus, niezi, sejas, lūpu, mutes vai rīkles gļotādas pietūkumu, kas var izraisīt rīšanas traucējumus vai apgrūtinātu elpošanu).
Tā ir nopietna, bet reta blakusparādība, kura var rasties līdz pat 1 no 1000 pacientu. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība vai stacionēšana.
Lietojot Lozap, ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties pat līdz 1 no 10 pacientiem):
reibonis,
pazemināts asinsspiediens (īpaši pēc izteikta šķidruma zuduma organismā, piemēram, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai, saņemot ārstēšanu ar lielām diurētisko līdzekļu devām), no devas atkarīgs ortostatiskais efekts, piemēram, asinsspiediena pazemināšanās, pieceļoties no guļus vai sēdus stāvokļa,
nespēks,
nogurums,
par maz cukura asinīs (hipoglikēmija),
par daudz kālija asinīs (hiperkaliēmija),
nieru funkcijas izmaiņas, tostarp nieru mazspēja,
samazināts eritrocītu skaits asinīs (anēmija),
paaugstināts urīnskābes daudzums asinīs, kreatinīna un kālija daudzums serumā pacientiem ar sirds mazspēju.
Retāk (var rasties pat līdz 1 no 100 pacientiem):
miegainība,
galvassāpes,
miega traucējumi,
paātrinātas sirdsdarbības sajūta (sirdsklauves),
stipras sāpes krūtīs (stenokardija),
elpas trūkums (aizdusa),
sāpes vēderā,
aizcietējums,
caureja,
slikta dūša,
vemšana,
nātrene,
nieze,
izsitumi,
lokalizēta tūska,
klepus.
Reti (var rasties pat līdz 1 no 1000 pacientiem):
paaugstināta jutība,
angioneirotiskā tūska,
asinsvadu iekaisums (vaskulīts, tai skaitā Henoha-Šēnleina purpura),
nejutīgums vai tirpšanas sajūta (parestēzija),
samaņas zudums (sinkope),
ļoti ātra un neritmiska sirdsdarbība (priekškambaru fibrilācija), smadzeņu trieka (insults),
aknu iekaisums (hepatīts),
paaugstināts alanīna aminotransferāzes (ALAT) līmenis asinīs, kas parasti normalizējas, pārtraucot ārstēšanu.
Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
samazināts trombocītu skaits,
migrēna,
izmaiņas aknu funkcijas rādītāju testos,
muskuļu un locītavu sāpes,
gripai līdzīgi simptomi,
sāpes mugurā un urīnceļu infekcija,
paaugstināta jutība pret sauli (fotosensitivitāte),
neizskaidrojamas muskuļu sāpes ar tumšu (tējas krāsas) urīnu (rabdomiolīze),
impotence,
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts),
zems nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija),
depresija,
vispārēji slikta pašsajūta,
zvanīšana, dūkšana, dunēšana vai klikšķēšana ausīs (tinnīts),
garšas sajūtas izmaiņas.
Blakusparādības bērniem ir līdzīgas, kā pieaugušajiem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Lozap
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera aiz „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Lozap satur
Aktīvā viela ir losartāna kālija sāls – 50 mg vai 100 mg vienā tabletē.
Citas sastāvdaļas ir:
kodolā - mikrokristāliskā celuloze, mannīts, krospovidons, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, talks, magnija stearāts;
apvalkā - balts apvalks SEPIFILM 752 (hipromeloze, mikrokristāliskā celuloze, makrogola stearāts 2000, titāna dioksīds (E171)), makrogols 6000.
Lozap ārējais izskats un iepakojums
Lozap 50 mg apvalkotās tabletes: ovālas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes baltā vai gandrīz baltā krāsā ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Lozap 100 mg apvalkotās tabletes: ovālas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes baltā vai gandrīz baltā krāsā ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Katrā iepakojumā 30, 60 vai 90 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Zentiva, a.s., Einsteinova 24, 851 01 Bratislava, Slovākijas Republika
Ražotājs
Saneca Pharmaceuticals a.s., Nitrianska 100, 920 27 Hlohovec, Slovākijas Republika
UAB “Oriola Vilnius”, Laisvės pr. 75, Vilnius LT-06144, Lietuva
Zentiva, k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehijas Republika
Šīs zāles reģistrētas Eiropas Ekonomikas Zonas dalībvalstīs ar šādiem nosaukumiem:
Čehijas Republikā: Lozap 12,5, 50, 100 Zentiva
Igaunijā,: Lozap 12,5, 50, 100
Ungārijā: Tervalon
Latvijā, Lietuvā: Lozap
Polijā: Lozap 50
Slovākijas Republikā, Rumānijā: Losartan Zentiva
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2018
SASKAŅOTS ZVA 29-11-218
CZ/H/0114/003-004/P/004
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Lozap 50 mg apvalkotās tabletes
Lozap 100 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Lozap 50 mg apvalkotās tabletes: katra tablete satur 50 mg losartāna kālija sāls (Losartanum kalicum).
Lozap 100 mg apvalkotās tabletes: katra tablete satur 100 mg losartāna kālija sāls (Losartanum kalicum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotās tabletes.
Produkta apraksts:
Lozap 50 mg apvalkotās tabletes: ovālas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes baltā vai gandrīz baltā krāsā ar dalījuma līniju abās pusēs (izmērs apmēram 11,0 x 5,5 mm). Tableti var sadalīt vienādās devās.
Lozap 100 mg apvalkotās tabletes: ovālas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes baltā vai gandrīz baltā krāsā ar dalījuma līniju abās pusēs (izmērs apmēram 14,0 x 7,0 mm). Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem, kā arī bērniem un pusaudžiem no 6 – 18 gadu vecumam.
Nieru funkcijas traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tipa cukura diabētu ar proteīnūriju ≥ 0,5 g/dienā, kā daļa no antihipertensīvās terapijas.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, ja nesaderības, īpaši dēļ klepus, vai kontrindikāciju dēļ ir atzīta par nepiemērotu ārstēšana ar AKE inhibitoriem. Pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem panākta stabilitāte ar AKE inhibitoriem, nevajadzētu mainīt ārstēšanu uz losartānu. Pacientiem kreisā kambara izsviedes frakcijai jābūt ≤ 40% un tai jābūt klīniski stabilai ar atbilstošo hroniskas sirds mazspējas terapiju.
Insulta riska samazināšanai pieaugušiem hipertensijas pacientiem ar kreisā kambara hipertrofiju, apstiprinātu ar EKG (skatīt apakšpunktu 5.1 LIFE pētījums, Rase).
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Hipertensija
Parasti vairumam pacientu sākuma deva un uzturošā deva ir 50 mg vienu reizi dienā. Maksimālā antihipertensīvā darbība tiek sasniegta 3-6 nedēļas pēc ārstēšanas sākuma. Daži pacienti var gūt papildus efektu no devas paaugstināšanas līdz 100 mg vienu reizi dienā (no rīta).
Losartānu var lietot kopā ar citiem hipotensīvajiem līdzekļiem, īpaši ar diurētiskiem līdzekļiem (piemēram, hidrohlortiazīdu) (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Hipertensija 2. tipa diabēta pacientiem ar proteīnūriju ≥ 0,5 g/dienā
Parastā sākuma deva ir 50 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no asinsspiediena, kas sasniegts pēc viena mēneša kopš terapijas uzsākšanas, devu var palielināt līdz 100 mg vienu reizi dienā. Losartānu var lietot kopā ar citiem hipotensīvajiem līdzekļiem (piemēram, diurētiskiem līdzekļiem, kalcija kanālu blokatoriem, alfa vai beta receptoru blokatoriem un centrālas darbības hipotensīvajiem medikamentiem), kā arī ar insulīnu un citiem plaši lietotiem hipoglikemizējošajiem līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielu, glitazoniem un glikozidāzes inhibitoriem).
Sirds mazspēja
Parastā losartāna sākuma deva pacientiem ar sirds mazspēju ir 12,5 mg vienu reizi dienā. Devu titrēšanu (t.i., 12,5 mg dienā, 25 mg dienā, 50 mg dienā, 100 mg dienā līdz pat maksimālajai devai 150 mg vienu reizi dienā), ja pacients to panes.
Insulta riska samazināšanai hipertensijas pacientiem ar kreisā kambara hipertrofiju apstiprinātu ar EKG
Parastā losartāna sākuma deva ir 50 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no asinsspiediena jāpievieno maza hidrohlortiazīda deva un/ vai losartāna deva jāpalielina līdz 100 mg vienu reizi dienā.
Īpašas pacientu grupas
Lietošana pacientiem ar intravazālu hipovolēmiju:
Pacientiem ar intravazālu hipovolēmiju (piemēram, kuri ārstēti ar lielām diurētisko līdzekļu devām), jāapsver sākuma deva 25 mg vienu reizi dienā (skatīt apakšpunktu 4.4).
Lietošana pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem un hemodialīzes pacientiem:
Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem un pacientiem ar hemodialīzi sākuma deva nav jāpielāgo.
Lietošana pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem:
Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem anamnēzē jāapsver mazākās devas lietošanas iespēja. Nav pieredzes pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem ārstēšanā. Tāpēc losartāns ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).
Pediatriskā populācija
6 mēneši - 6 gadi
Nav pietiekamas informācijas par losartāna efektivitāti un drošību hipertensijas ārstēšanai bērniem un pusaudžiem no 6 mēnešu līdz 6 gadu vecumam. Šobrīd pieejamo informāciju skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktā, bet nav pietiekamu datu devu noteikšanai šajā vecuma grupā.
6 – 18 gadi
Nav pietiekamas informācijas par losartāna efektivitāti un drošību hipertensijas ārstēšanai bērniem un pusaudžiem no 6 līdz 18 gadu vecumam (skatīt apakšpunktu 5.1).
Nav pietiekamas informācijas par farmakokinētiku bērniem ar hipertensiju, kuri vecāki par vienu mēnesi (skatīt apakšpunktu 5.2).
Pacientiem, kuri spēj norīt tabletes, ieteicamā deva ir 25 mg vienu reizi dienā, ja pacienta svars ir >20 līdz <50 kg. (Izņēmumu gadījumos devu var palielināt līdz maksimāli 50 mg vienu reizi dienā. Devas lielums ir jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai uz terapiju).
Pacientiem ar svaru >50 kg parastā deva ir 50 mg vienu reizi dienā. Izņēmumu gadījumos devu var palielināt līdz maksimāli 100 mg vienu reizi dienā. Bērniem nav pētītas devas, kuras lielākas par 1,4 mg/kg (vai vairāk kā 100 mg) dienā.
Losartāns nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 6 gadiem, jo informācija par lietošanu šajā vecuma grupā ir ierobežota.
Tā kā nav pieejami atbilstoši dati, losartāns nav ieteicams lietošanai bērniem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums ir < 30 ml/ min / 1,73 m2 (skatīt arī apakšpunktu 4.4).
Losartāns arī nav ieteicams lietošanai bērniem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt arī
apakšpunktu 4.4).
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Pacientiem vecākiem par 75 gadiem, jāapsver terapijas uzsākšana ar 25 mg devu, kaut arī parasti devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama.
Lietošanas veids
Losartāna tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.
Losartāna tabletes var lietot ēdienreizes laikā vai neatkarīgi no ēšanas.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.6).
Smagi aknu darbības traucējumi.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Lozap H lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Paaugstināta jutība
Angioneirotiskā tūska. Pacienti ar angioneirotisko tūsku (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkums) anamnēzē rūpīgi jānovēro (skatīt apakšpunktu 4.8).
Hipotensija un elektrolītu / šķidruma līdzsvara traucējumi
Pacientiem, kam ir hipovolēmija un/vai nātrija deficīts masīvas diurētiskas terapijas dēļ, ierobežota sāls daudzuma diētā dēļ, caurejas vai vemšanas dēļ, var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas un pēc devas palielināšanas. Šādi stāvokļi ir jākoriģē pirms losartāna nozīmēšanas, vai arī ir jālieto mazākas sākuma devas (skatīt apakšpunktu 4.2). Tas attiecas arī uz bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi:
Pacientiem ar nieru mazspēju, ar vai bez cukura diabēta, bieži ir novērojami elektrolītu līdzsvara traucējumi, ko ir nepieciešams koriģēt. Klīniskajos pētījumos, kurus veica II tipa diabēta pacientiem ar nefropātiju, hiperkaliēmijas sastopamība bija augstāka ar losartānu ārstēto pacientu grupā, nekā placebo lietotāju grupā (skatīt apakšpunktā 4.8). Tādēļ rūpīgi vajadzētu kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju plazmā, īpaši pacientiem ar sirds mazspēju un kreatinīna klīrensu starp 30-50 ml/min.
Nav ieteicams lietot losartānu vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju un kāliju saturošiem sāls aizstājējlīdzekļiem (skatīt apakšpunktu 4.5).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Lietošana kopā ar aliskirēnu ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru bojājumu (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2).
Aknu funkcijas traucējumi
Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, kas liecina, ka pacientiem ar aknu cirozi losartāna koncentrācija plazmā ir stipri paaugstināta, ir ieteicams apsvērt mazāku sākuma devu pacientiem ar aknu bojājumu anamnēzē. Nav losartāna lietošanas pieredzes pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem. Tādēļ pacienti ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem losartānu lietot nedrīkst (skatīt apakšpunktus 4.2, 4.3 un 5.2).
Losartāns nav ieteicams lietošanai bērniem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.2).
Nieru funkcijas traucējumi
Ir ziņots par nieru funkciju izmaiņām, tai skaitā par nieru mazspēju, kā par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas sekām (īpaši pacientiem, kuru nieru darbības traucējumi ir atkarīgi no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas, tādiem kā pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai iepriekš pastāvošiem nieru darbības traucējumiem). Tāpat kā citu zāļu, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošanas gadījumā tika ziņots par urīnvielas līmeņa asinīs un kreatinīna līmeņa serumā paaugstināšanos pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi; šīs nieru funkcijas pārmaiņas var būt atgriezeniskas, pārtraucot terapiju. Losartānu vajadzētu lietot ar piesardzību pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.
Lietošana bērniem ar nieru funkcijas traucējumiem
Tā kā nav pieejami atbilstoši dati, losartāns nav ieteicams lietošanai bērniem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums ir < 30 ml/ min / 1,73 m2 (skatīt apakšpunktu 4.2). Ārstēšanas ar losartānu laikā regulāri jāpārbauda nieru darbība, jo tā var pasliktināties. Tas sevišķi
attiecas uz gadījumiem, kad pastāv citi stāvokļi (drudzis, dehidratācija), kas var ietekmēt nieru funkciju.
Losartāna un AKE-inhibitoru vienlaikus lietošana ietekmē nieru darbību. Tādēļ, to vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.5).
Nieru transplantācija
Nav pieredzes pacientiem ar nesen veiktu nieres transplantāciju.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nav atbildes reakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri iedarbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tāpēc losartāna lietošana nav ieteicama.
Koronārā sirds slimība un smadzeņu asinsvadu slimība
Tāpat, kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās
pacientiem ar išēmisko kardiovaskulāro vai cerebrovaskulāro slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Sirds mazspēja
Pacientiem ar sirds mazspēju, ar vai bez nieru funkcijas traucējumiem, tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu, pastāv smagas arteriālās hipotensijas un nieru funkcijas traucējumu (bieži akūtu) risks.
Nav pietiekamas ārstēšanas pieredzes ar losartānu pacientiem ar sirds mazspēju un līdztekus noritošu smagu nieru mazspēju, pacientiem ar smagu sirds mazspēju (IV klase pēc NYHA), tāpat kā pacientiem ar sirds mazspēju un simptomātiskām dzīvību apdraudošām sirds aritmijām. Tādēļ losartānu vajadzētu lietot ar piesardzību šīm pacientu grupām. Losartāna kombinācija ar beta-blokatoru jālieto piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 5.1).
Aortas un mitrālās vārstules stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā, lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Grūtniecība
Nedrīkst uzsākt AIIRA lietošanu grūtniecības laikā. Ja vien netiek uzskatīts, ka nepārtraukta losartāna terapija ir svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, vajadzētu mainīt hipotensīvo terapiju uz zālēm ar atzītu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā. Ja tiek konstatēta grūtniecība, ārstēšanu ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva ārstēšana (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.6).
Citi brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Kā novērots angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, losartāns un citi angiotensīna antagonisti acīmredzami ir mazāk efektīvi asinsspiediena samazināšanā melnādainiem cilvēkiem, nekā cilvēkiem ar citu ādas krāsu, iespējams sakarā ar zema renīna līmeņa augstāku izplatību melnās rases populācijā ar hipertensiju.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citi hipotensīvie līdzekļi var pastiprināt losartāna hipotensīvo iedarbību. Hipotensijas risks var palielināties, lietojot vienlaicīgi ar citām aktīvām vielām (piemēram, tricikliskiem antidepresantiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, baklofēnu un amifostīnu), kurām galvenās iedarbības rezultātā vai kā blakusparādība var rasties asinsspiediena pazemināšanās.
Losartāns pārsvarā tiek metabolizēts ar citohromu P450 (CYP) 2C9 par aktīvo karboksiskābes metabolītu. Klīniskajos pētījumos konstatēts, ka flukonazols (CYP2C9 inhibitors) samazina aktīvā metabolīta iedarbību par aptuveni 50%. Konstatēts, ka losartāna un rifampicīna (matabolisma enzīmu induktors) vienlaicīgas lietošanas rezultātā par 40% samazinājās aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma. Lietojot kopā ar fluvastatīnu (vājš CYP2C9 inhibitors), iedarbība neizmainījās.
Tāpat kā citas zāles, kuras bloķē angiotensīnu II vai tā efektus, lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kuras aiztur kāliju (piemēram, kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem: amilorīdu, triamterēnu, spironolaktonu) vai var paaugstināt kālija līmeni (piemēram, heparīnu), kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāļu aizvietotājiem, var izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Vienlaikus ārstēšana nav vēlama.
Lietojot litiju vienlaikus ar AKE inhibitoriem, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitātes pieaugumu. Ļoti retos gadījumos par to ziņots arī lietojot kopā ar angiotensīna II receptoru antagonistiem. Litijs un losartāns kopā jāordinē piesardzīgi. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, medikamentu vienlaikus lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
Ja angiotensīna II antagonisti tiek nozīmēti vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi devās, kas paredzētas iekaisuma mazināšanai, un neselektīvajiem NSPL), var novērot antihipertensīvā efekta samazināšanos. Vienlaicīga angiotensīna II antagonistu vai diurētisko līdzekļu un NSPL lietošana var izraisīt nieru funkcijas pasliktināšanos, tostarp iespējamu akūtu nieru mazspēju un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, it īpaši pacientiem ar iepriekš pastāvošiem nieru darbības traucējumiem. Kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jābūt adekvāti hidratētiem un jāapsver nieru funkcijas monitorēšana, uzsākot kombinēto terapiju, un periodiski pēc tam.
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Dubultā blokāde jālieto tikai atsevišķos gadījumos, rūpīgi monitorējot asinsspiedienu, nieru funkciju un elektrolītus. Nelietot aliskirēnu kopā ar losartānu pacientiem ar cukura diabētu vai nieru bojājumu (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšana
Grūtniecība
AIIRA lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir kontrindicēta grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).
Epidemioloģiskā pieredze attiecībā uz teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoša, tādēļ nevar izslēgt nelielu riska palielināšanos. Kamēr nav pārbaudītu epidemioloģisko datu par angiotensīna II receptoru inhibitoru (AIIRAI) izraisīto risku, jāuzskata, ka līdzīgs risks var pastāvēt visai šo zāļu grupai. Ja vien AIIRA terapija nav uzskatāma par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, vajadzētu mainīt ārstēšanu uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar pieņemamu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā. Ja grūtniecība ir jau konstatēta, ārstēšanu ar AIIRA vajadzētu pārtraukt nekavējoties, un, ja tas ir nepieciešams, uzsākt alternatīvu terapiju.
Ir zināms, ka AIIRA lietošana grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti cilvēkiem (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnija, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt arī apakšpunktu 5.3). Ja AIIRA ir lietots pēc grūtniecības otrā trimestra, ieteicams veikt nieru un galvaskausa pārbaudi ar ultraskaņu.
Rūpīgi jāvēro, vai neparādās hipotensijas pazīmes, tiem jaundzimušajiem, kuru mātes ir lietojušas AIIRA (skatīt arī apakšpunktus 4.3 un 4.4).
Zīdīšanas periods
Tā kā informācija par losartāna lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, losartāns nav ieteicams un priekšroka jādod alternatīvām zālēm ar atzītu drošības profilu lietošanai zīdīšana laikā, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka, lietojot hipotensīvos līdzekļus, reizēm var novērot reiboni vai miegainību, īpaši ārstēšanas sākumā vai palielinot zāļu devu.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Losartāns ir vērtēts šādos klīniskajos pētījumos:
esenciālās hipertensijas kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās > 3000 pieaugušo pacientu vecumā no 18 gadiem,
kontrolētā klīniskajā pētījumā ar 177 hipertensijas pacientiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem,
kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās > 90000 pacientu vecumā no 55 līdz 80 gadiem ar kreisā kambara hipertrofiju (skatīt LIFE pētījumu 5.1 apakšpunktā),
kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās > 7700 pieaugušo pacientu ar hronisku sirds mazspēju (skatīt ELITE I, ELITE II un HEAAL pētījumu 5.1 apakšpunktā),
kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās > 1500 2. tipa cukura diabēta pacientu vecumā no 31 gada ar proteīnūriju (skatīt RENAAL pētījumu 5.1 apakšpunktā).
Šajos klīniskajos pētījumos visbiežāk novērotā blakusparādība bija reibonis.
Zemāk uzskaitīto blakusparādību biežuma iedalījumam izmantoti sekojošie nosacījumi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
1.tabula Blakusparādību biežums, kas noteikts no placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datiem un ziņojumiem pēc zāļu reģistrācijas
Blakusparādība
Blakusparādības biežums noteiktas indikācijas gadījumā
Cits
Hipertensija
Hipertensijas pacienti ar kreisā kambara hipertrofiju
Hroniska sirds mazspēja
Hipertensija un 2.tipa cukura diabēts ar nieru slimību
Pieredze pēc zāļu reģistrācijas
Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi
anēmija
bieži
biežums nav zināms
trombocitopēnija
biežums nav zināms
Imūnās sistēmas traucējumi
paaugstinātas jutības reakcijas, anafilaktiskas reakcijas, angioedēma* un vaskulīts**
reti
Psihiskie traucējumi
depresija
biežums nav zināms
Nervu sistēmas traucējumi
reibonis
bieži
bieži
bieži
bieži
miegainība
retāk
galvassāpes
retāk
retāk
miega traucējumi
retāk
parestēzija
reti
migrēna
biežums nav zināms
izmainīta garšas sajūta
biežums nav zināms
Ausu un labirinta bojājumi
vertigo
bieži
bieži
tinnīts
biežums nav zināms
Sirds funkcijas traucējumi
sirdsklauves
retāk
stenokardija
retāk
sinkope
reti
sirds priekškambaru fibrilācija
reti
cerebrovaskulārs notikums
reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
(ortostatiska) hipotensija (arī devas atkarīgs ortostatiskais efekts) ║
retāk
bieži
bieži
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
elpas trūkums
retāk
klepus
retāk
biežums nav zināms
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
sāpes vēderā
retāk
aizcietējums
retāk
caureja
retāk
biežums nav zināms
slikta dūša
retāk
vemšana
retāk
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
pankreatīts
biežums nav zināms
hepatīts
reti
aknu funkcijas izmaiņas
biežums nav zināms
Ādas un zemādas audu bojājumi
nātrene
retāk
biežums nav zināms
nieze
retāk
biežums nav zināms
izsitumi
retāk
retāk
biežums nav zināms
fotosensitivitāte
biežums nav zināms
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
mialģija
biežums nav zināms
artralģija
biežums nav zināms
rabdomiolīze
biežums nav zināms
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
pavājināta nieru funkcija
bieži
nieru mazspēja
bieži
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
erektilā disfunkcija/ impotence
biežums nav zināms
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
astēnija
retāk
bieži
retāk
bieži
nogurums
retāk
bieži
retāk
bieži
tūska
retāk
savārgums
biežums nav zināms
Izmeklējumi
hiperkaliēmija
bieži
retāk†
bieži‡
paaugstināts alanīna aminotransferāzes (ALT)§ līmenis
reti
paaugstināts urīnvielas daudzums asinīs, kreatinīna un kālija daudzums serumā
bieži
hiponatrēmija
biežums nav zināms
hipoglikēmija
bieži
*Tai skaitā balsenes un balss spraugas pietūkums, kas izraisa elpceļu obstrukciju un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu; dažiem no šiem pacientiem jau agrāk novērota angioneirotiskā tūska, saistībā ar citu medikamentu lietošanu, tai skaitā AKE inhibitoru.
** Tai skaitā Henoha-Šēnleina purpura.
║ Īpaši pacientiem ar intravazālu hipovolēmiju, piemēram, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai, saņemot ārstēšanu ar augstām diurētisko līdzekļu devām.
† Parasti pacientiem, kuri 50 mg losartāna vietā lietoja 150 mg losartāna.
‡ Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 2. tipa cukura diabēta pacienti ar nefropātiju, 9,9% pacientu, kuri tika ārstēti ar losartāna tabletēm, attīstījās hiperkaliēmija >5,5 mmol/l un 3,4% pacientu, kuri ārstēšanā saņēma placebo.
§ Parasti izzuda, pārtraucot terapiju.
Sekojošas blakusparādības biežāk novēroja pacientiem, kuri lietoja losartānu, nekā placebo (biežums nav zināms): muguras sāpes, urīnceļu infekcija un gripai līdzīgi simptomi.
Nieru un urīnceļu slimības
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas dēļ riska grupas pacientiem ir ziņots par nieru funkcijas izmaiņām, tai skaitā nieru mazspēju; šīs nieru funkcijas izmaiņas var būt atgriezeniskas, pārtraucot terapiju (skatīt apakšpunktu 4.4).
Pediatriskā populācija
Šķiet, ka blakusparādību profils bērniem ir līdzīgs pieaugušiem pacientiem novērotajam. Pieredze par lietošanu bērniem ir ierobežota.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss:+371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Intoksikācijas simptomi
Ir ierobežoti dati par pārdozēšanu cilvēkiem. Visvairāk iespējamie pārdozēšanas simptomi
varētu būt hipotensija un tahikardija. Parasimpatiskās (vagālās) stimulācijas dēļ var rasties bradikardija.
Intoksikācijas ārstēšana
Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāuzsāk uzturoša terapija.
Pasākumi atkarīgi no zāļu lietošanas ilguma un simptomu veida un smaguma pakāpes. Galvenā uzmanība jāpievērš kardiovaskulārās sistēmas stabilizēšanai. Pēc lietošanas iekšķīgi iesaka lietot aktivēto ogli atbilstošā daudzumā. Pēc tam jāveic dzīvībai svarīgo parametru stingra uzraudzība. Ja nepieciešams, dzīvībai svarīgie parametri jākoriģē.
Ne losartānu, ne tā aktīvo metabolītu ar hemodialīzi izdalīt nevar.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna-II antagonisti, monopreparāti.
ATĶ kods: C09CA01.
Darbības mehānisms:
Losartāns ir sintētisks, iekšķīgi lietojams angiotensīna-II receptoru (AT1 tipa) antagonists.
Angiotensīns II, spēcīgs asinsvadu sašaurinātājs, ir galvenais renīna/angiotensīna sistēmas aktīvais hormons un ir svarīgs hipertensijas patofizioloģijas regulētājs. Angiotensīns II saistās pie AT1 receptoriem, kuri ir atrodami daudzos audos (piemēram, asinsvadu gludajā muskulatūrā, virsnierēs, nierēs un sirdī) un kuriem piemīt vairākas svarīgas bioloģiskas funkcijas, to skaitā asinsvadu sašaurināšana un aldosterona atbrīvošana. Angiotensīns II stimulē arī gludo muskuļu šūnu proliferāciju.
Losartāns selektīvi bloķē AT1 receptorus. In vitro un in vivo gan losartāns, gan tā farmakoloģiski aktīvais karboksiskābes metabolīts E-3174 bloķē visas fizioloģiski būtiskās angiotensīna II iedarbības izpausmes neatkarīgi no sintēzes avota vai ceļa.
Losartānam nav agonista iedarbības un tas nebloķē citu hormonu receptorus vai jonu kanālus, kas ir svarīgi kardiovaskulārajā regulācijā. Vēl vairāk, losartāns neinhibē AKE (kināzi II), enzīmu, kas sašķeļ bradikinīnu. Tādēļ losartānam nav raksturīga nevēlāmās bradikinīna iedarbības pastiprināšana.
Losartāna lietošanas laikā tiek novērsta angiotensīna-II ietekme uz renīna sekrēciju pēc negatīvās atgriezeniskās saiknes principa, kas noved pie plazmas renīna aktivitātes (PRA) paaugstināšanās. Pieaugot PRA, paaugstinās angiotensīna-II līmenis plazmā. Neskatoties uz to, saglabājas hipotensīvā aktivitāte un plazmas aldosterona koncentrācijas nomākums, kas norāda uz efektīvu angiotensīna-II receptoru blokādi. Pēc losartāna lietošanas pārtraukšanas PRA un angiotensīna II līmenis trīs dienu laikā pazeminājās līdz sākotnējam līmenim.
Gan losartānam, gan tā galvenajam aktīvajam metabolītam ir lielāka afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem. Aktīvais metabolīts ir 10 līdz 40 reizes aktīvāks kā losartāns, atkarībā no ķermeņa masas.
Hipertensijas pētījumi
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, ordinējot losartānu vienu reizi dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu esenciālo hipertensiju, tika novērota būtiska sistoliskā un diastoliskā spiediena samazināšanās. Salīdzinot beigu asinsspiediena mērījumus 24 stundas pēc devas lietošanas ar mērījumiem 5-6 stundas pēc devas lietošanas, asinsspiediena samazināšanos novēroja ilgāk nekā 24 stundas; saglabājās dabiskais diennakts ritms. Asinsspiediena samazināšanās devu intervāla beigās bija apmēram 70-80% no tā efekta, ko novēroja 5-6 stundas pēc devas lietošanas.
Losartāna pārtraukšana hipertensijas pacientiem neizraisa strauju asinsspiediena paaugstināšanos (rikošetu). Lai gan losartāns būtiski samazina asinsspiedienu, tā lietošana sirdsdarbības frekvenci klīniski nozīmīgi neietekmē.
Losartāns ir vienādi efektīvs gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī gados jaunākiem (līdz 65 gadu vecumam) un gados vecākiem hipertensijas pacientiem.
LIFE-pētījums
Tika veikts randomizēts, trīskārši maskēts aktīvi kontrolēts “Losartan Intervention For Endpoint reduction in hypertension (LIFE)” pētījums 9193 hipertensijas pacientiem vecumā no 55 līdz 80 gadiem ar EKG dokumentētu kreisā sirds kambara hipertrofiju. Pacienti tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu 50 mg vai atenololu 50 mg vienu reizi dienā. Ja neizdevās sasniegt mērķa asinsspiedienu (<140/90 mmHg), vispirms pievienoja hidrohlortiazīdu (12,5 mg), pēc tam, ja nepieciešams, tika palielināta atenolola vai losartāna deva līdz 100 mg vienu reizi dienā. Ja arī tad neizdevās sasniegt mērķa asinsspiedienu, tika pievienoti citi hipotensīvie līdzekļi, kas nebija AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti vai beta blokatori.
Vidējais novērošanas ilgums bija 4,8 gadi.
Primārais pētījuma rādītājs bija kopējā kardiovaskulārā saslimstība un mirstība, ko izteica kā kopējo kardiovaskulārās saslimšanas izraisīto nāves gadījumu, insultu un miokarda infarktu sastopamības biežuma samazināšanos. Asinsspiediens nozīmīgi un līdzīgā līmenī samazinājās abās grupās. Pacientiem, kas sasniedza kombinēto primāro rādītāju noteikšanas punktu, losartāna grupā risks samazinājās par 13 % (p=0,021; 95 % ticamības intervāls 0,77-0,98), salīdzinot ar atenololu. Minētie fakti galvenokārt izskaidroja insulta sastopamības biežuma samazināšanos. Terapija ar losartānu samazināja insulta risku par 25%, salīdzinājumā ar atenololu (p=0,001; 95% ticamības intervāls 0,63-0,89). Abās terapijas grupās kardiovaskulārās nāves gadījumu skaits un miokarda infarkta sastopamības biežums bija līdzīgs.
Rase
LIFE pētījumā melnās rases pacientiem, kuri lietoja losartānu, bija lielāks kombinēto pētījuma rādītāju risks, t.i. kardiovaskulārie notikumi (piemēram, infarkts, nāve kardiovaskulāro notikumu dēļ) un īpaši insults, kā melnās rases pacientiem, kuri lietoja atenololu. Tādēļ LIFE pētījumā konstatētie rezultāti, salīdzinot losartānu ar atenololu attiecībā uz kardiovaskulāro saslimstību/mirstību, neattiecas uz melnās rases pacientiem ar hipertensiju un kreisā kambara hipertrofiju.
RENAAL pētījums
Klīniskais pētījums “Reduction of Endpoints in NIDDM with the Angiotensin II Antagonist Losartan (RENAAL)” bija kontrolēts, pasaules mēroga klīniskais pētījums, kurā tika iesaistīti 1513 2. tipa cukura diabēta pacienti ar proteīnūriju un ar arteriālo hipertensiju vai bez tās. Ar losartānu tika ārstēts 751 pacients. Pētījuma mērķis bija pierādīt losartāna nefroprotektīvo iedarbību papildus asinsspiedienu pazeminošajai iedarbībai. Pacientus ar proteīnūriju un seruma kreatinīnu 1,3-3,0 mg/dl randomizēja divās terapijas grupās – viena lietoja losartānu 50 mg vienu reizi dienā, devu mainot atbilstoši asinsspiedienam, otra - placebo, un no parastās hipotensīvās terapijas tika izslēgti AKE inhibitori un angiotensīna II antagonisti. Nepieciešamības gadījumā pētniekiem devas bija jāpaaugstina līdz 100 mg reizi dienā. 72% pacientu lielāko daļu laika lietoja 100 mg devu. Ja bija nepieciešams, abās grupās papildus tika pievienoti citi hipotensīvie līdzekļi (diurētiskais līdzeklis, kalcija kanālu blokators, alfa- vai beta-receptoru blokators un arī centrālās darbības hipotensīvais līdzeklis). Pacientus novēroja aptuveni 4,6 gadus (vidēji – 3,4 gadus). Pētījuma primārais gala rādītājs bija kombinētie rezultāti: kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā galējas pakāpes nieru slimības gadījumā (nepieciešamība pēc dialīzes vai nieru transplantācijas) vai nāve.
Pētījuma rezultāti liecināja par to, ka terapija ar losartānu (327 gadījumi), salīdzinājumā ar placebo (359 gadījumi), par 16,1% (p=0,022) samazināja risku sasniegt kādu no pētījuma kombinētajiem rādītājiem. Ar losartānu ārstēto pacientu grupā tika novērota nozīmīga riska samazināšanās šādiem primārā rādītāja atsevišķiem vai kombinētiem elementiem: par 25,3% (p=0,006) samazināts risks divkārtīgi paaugstināties seruma kreatinīnam; par 28,6% (p=0,002) samazināts risks attīstīties galējās pakāpes nieru slimībai; par 19,9% (p=0,009) samazināts risks attīstīties galējās pakāpes nieru slimībai vai nāvei; par 21,0% (p=0,010) samazināts risks attīstīties divkāršotam seruma kreatinīna līmenim vai galējās pakāpes nieru slimībai. Visu nāvi izraisošo faktoru gadījumu skaits starp abām terapijas grupām būtiski neatšķīrās. Šajā klīniskajā pētījumā losartāns bija visumā labi panesams, ko apstiprina ar placebo grupu vienādais izstāšanās biežums nevēlamo blakusparādību dēļ.
HEAAL pētījums
HEAAL (The Heart Failure Endpoint Evaluation of Angiotensin II Antagonist Losartan) pētījums bija pasaules mēroga kontrolēts klīniskais pētījums 3834 pacientiem ar sirds mazspēju (NYHA II-IV pakāpē) vecumā no 18 līdz 98 gadiem, kuri nepanesa AKE inhibitoru terapiju. Pacienti tika randomizēti, un lietoja vai nu 50 mg losartāna dienā vai 150 mg losartāna dienā, uz vispārpieņemtās terapijas fona, izņemot AKE inhibitorus.
Pacienti tika novēroti vairāk kā 4 gadus (vidēji 4,7 gadus). Pētījuma primārais gala rezultāts bija visu nāves gadījumu un hospitalizāciju sirds mazspējas dēļ kopējais skaits.
Rezultāti liecināja, ka terapija ar 150 mg losartāna (828 gadījumos), salīdzinot ar 50 mg losartāna (889 gadījumos), par 10,1% samazināja risku (p=0,027 95% ticamības intervāls 0,82-0,99) tiem pacientiem, kuri sasniedza primāro kopējo gala rezultātu. Tas galvenokārt attiecās uz hospitalizāciju sirds mazspējas dēļ gadījumu skaita samazināšanos. Terapija ar 150 mg losartāna hospitalizācijas risku sirds mazspējas dēļ samazināja par 13,5%, salīdzinot ar 50 mg losartāna (p=0,025 95% ticamības intervāls 0,76-0,98). Visu nāves gadījumu skaits abās terapijas grupās būtiski neatšķīrās. Nieru darbības traucējumi, hipotensija un hiprkaliēmija biežāk tika novērotas 150 mg grupā, salīdzinot ar 50 mg grupu, bet šo blakusparādību dēļ 150 mg grupā netika novērots būtiski lielāks terapijas pārtraukšanas gadījumu skaits.
ELITE I un ELITE II pētījums
48 nedēļu ilgā ELITE pētījumā 722 pacientiem ar sirds mazspēju (NYHA II-IV pakāpe) pastāvīgas nieru disfunkcijas rezultējošos kritērijos nebija atšķirību starp pacientu grupām, kuri ārstēti ar losartānu vai kuri ārstēti ar kaptoprilu. Pētījumā ELITE novērotā losartāna iedarbība uz nāves riska samazināšanu, salīdzinot ar kaptoprilu, netika vēlāk apstiprināta pētījumā ELITE II, kas aprakstīts zemāk.
Pētījumā ELITE II salīdzināja losartānu 50 mg vienu reizi dienā (sākuma deva 12,5 mg, pakāpeniski palielinot līdz 25 mg un 50 mg vienu reizi dienā) ar 50 mg kaptoprila trīs reizes dienā (sākuma deva 12,5 mg, pakāpeniski palielinot līdz 25 mg un 50 mg trīs reizes dienā). Šī prospektīvā pētījuma gala mērķis bija dati par visu iemeslu mirstību.
Šajā pētījumā 3152 pacienti ar sirds mazspēju (NYHA II-IV pakāpe) tika novēroti apmēram divus gadus (vidēji 1,5 gadus), lai izpētītu vai losartāns ir pārāks kopējās mirstības samazināšanā, salīdzinot ar kaptoprilu. Primārais pētījuma mērķis neuzrādīja statistiski nozīmīgu atšķirību starp losartānu un kaptoprilu vispārējas nāves samazināšanā.
Abos šajos salīdzinošajos, kontrolētos (bez placebo grupas) klīniskajos pētījumos pacientiem ar sirds mazspēju losartāna panesība kopumā bija labāka nekā kaptoprilam, ko raksturoja ievērojami retāk atzīmētie terapijas pārtraukšanas gadījumi blakusparādību dēļ un arī ievērojami retāk novērotais klepus.
ELITE II mazā apakšgrupā (22% no visiem SM pacientiem), kas sākumstāvoklī saņēma beta blokatorus, tika novērota mirstības palielināšanās.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial ) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Hipertensija bērniem
Losartāna hipotensīvā iedarbība ir pierādīta klīniskā pētījumā, iekļaujot 177 bērnus vecumā no 6 līdz 16 gadiem, kuru ķermeņa masa pārsniedz 20 kg un glomerulārās filtrācijas ātrums pārsniedz 30 ml/min/1,73m2. Pacienti, kuru ķermeņa masa bija robežās no 20 līdz 50 kg, saņēma 2,5; 25 vai 30 mg losartāna dienā, bet pacienti, kuru ķermeņa masa pārsniedza 50 kg, saņēma 5, 50 vai 100 mg losartāna dienā. Pēc trim nedēļām losartāna lietošana vienu reizi dienā samazināja kopējo asinsspiedienu, turklāt samazinājums bija atkarīgs no preparāta devas lieluma.
Kopumā tika novērota no devas lieluma atkarīga atbildes reakcija. Atbildes reakcijas attiecība ar devas lielumu kļuva ļoti uzskatāma mazās devas grupā salīdzinot ar vidējās devas grupu (1. periods: -6,2 mmHg pret -11,65 mmHg), bet tā pavājinājās salīdzinot vidējās devas grupu ar lielās devas grupu (1. periods: -11,65 mmHg vs. -12,21 mmHg). Mazākās pētītās devas (2,5 mg un 5 mg, kas vidēji atbilst 0,07 mg/kg lielai dienas devai) nenodrošināja noturīgu antihipertensīvu efektu. Šie rezultāti tika apstiprināti pētījuma 2. periodā, kad pēc trīs nedēļas ilgas terapijas pacientus randomizēti sadalīja losartāna un placebo grupās. Lielākā asinsspiediena paaugstināšanās atšķirība salīdzinot ar placebo grupu tika novērota vidējās devas grupā (6,70 mm Hg vidējās devas grupā pret 5,38 mmHg lielās devas grupā) Kopējā diastoliskā spiediena pieaugums visās pacientu grupās, kuras saņēma kā placebo, tā arī turpināja saņemt mazākās losartāna devas bija vienāds, kas vēlreiz liecina par to, ka mazākā preparāta deva nevienā pacientu grupā nav panākusi nozīmīgu antihipertensīvu efektu.
Losartāna ietekme uz augšanu, pubertāti un bērna vispārējo attīstību ilgtermiņa perspektīvā nav pētīta. Nav noteikta arī ilgstoša losartāna antihipertensīvās terapijas efektivitāte bērnu kardiovaskulārās saslimstības un mirstības samazināšanā.
Losartāna ietekme uz proteīnūriju tika vērtēta 12 nedēļu ilgā, placebo un aktīvi kontrolētā (amlodipīns) klīniskā pētījumā bērniem ar proteīnūriju un hipertensiju (N=60) un normālu asinsspiedienu (N=246). Proteīnūrija tika definēta kā urīna olbaltumvielu/kreatinīna attiecība ≥0,3. Pacienti ar hipertensiju (6 līdz 18 gadus veci) tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu (n=30) vai amlodipīnu (n=30). Pacienti ar normālu asinsspiedienu (1 līdz 18 gadus veci) tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu (n=122) vai placebo (n=124). Losartāns tika lietots devās no 0,7 mg/kg līdz 1,4 mg/kg (līdz maksimālai devai 100 mg dienā). Amlodipīns tika lietots devās no 0,05 mg/kg līdz 0,2 mg/kg (līdz maksimālai devai 5 mg dienā).
Kopumā pēc 12 nedēļu ārstēšanas pacientiem, kuri lietoja losartānu, novēroja statistiski nozīmīgu proteīnūrijas samazināšanos par 36%, salīdzinot ar pieaugumu par 1% placebo/amlodipīna grupā (p≤0,001). Pacientiem ar hipertensiju, kuri saņēma losartānu, novēroja statistiski nozīmīgu proteīnūrijas samazināšanos -41,5% (95% TI -29,9;-51,1), salīdzinot ar rādītājiem sākumā un salīdzinot ar +2,4% (95% TI -22,2;14,1) amlodipīna grupā. Gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena samazināšanās izteiktāka bija losartāna grupā (-5,5/-3,8 mmHg), salīdzinot ar amlodipīna grupu (-0,1/+0,8 mm Hg). Netika novērota nozīmīga korelācija starp proteīnūrijas samazināšanos un asinsspiediena pazemināšanos, tomēr iespējams, ka asinsspiediena pazemināšanās daļēji izraisīja proteīnūrijas samazināšanos losartāna grupā.
Losartāna ilgtermiņa efekts bērniem ar proteīnūriju tika pētīts līdz 3 gadus ilgā, tā paša atklātā drošuma pētījuma pagarinājuma fāzē, kur uzaicināja piedalīties visus pacientus, kuri pabeidza 12 nedēļu ilgo pamata pētījumu. Atklātā pētījuma pagarinājumā kopumā iesaistījās 268 pacienti, kuriem vēlreiz randomizēti tika nozīmēts vai nu losartāns (N=134) vai enalaprils (N=134), un 109 pacienti iesaistījās >3 gadus ilgā pētījuma pagarinājumā (iepriekš noteiktais gala kritērijs bija >100 pacienti, kas 3 gadu laikā pabeiguši pētījuma pagarinājuma fāzi). Losartāna un enalaprila devas izvēlējās pētnieki, un tās attiecīgi bija 0,30 līdz 4,42 mg/kg/dienā un 0,02 līdz 1,13 mg/kg/dienā. Lielākai daļai pacientu maksimālā dienas deva 50 mg pacientiem ar ķermeņa masu <50 kg un 100 mg pacientiem ar ķermeņa masu >50 kg pagarinājuma fazē netika pārsniegta.
Kopumā pētījuma drošuma fāzes pagarinājuma rezultāti liecina, ka losartāns ir labi panesams, un 3 gadu laikā izraisa noturīgu proteīnūrijas samazināšanos un jūtami neietekmē glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ). Normotensīviem pacietiem (n+205) enalaprilam bija skaitliski lielāks efekts uz proteinūriju (-33,0% (95%TI -47,2;-15,0) vs -16,6% (95%TI -34,9; 6,8) un uz GFĀ (9.4 (95%TI 0,4; 18,4) vs -4.0(95%TI -13,1; 5,0) ml/min/1,73m2)), salīdzinot ar losartānu. Hipertensīvajiem pacientiem (N=49) losartānam bija skaitliski lielāks efekts uz proteinūriju (-44,5% (95%TI -64,8; -12,4) vs -39,5% (95%TI -62,5; -2,2)) un uz GFĀ (18,9 (95%TI 5,2; 32,5) vs -13,4 (95%TI -27,3; 0,6) ml/min/1,73m2).
Lai pētītu losartāna drošumu un efektivitāti pediatriskiem pacientiem ar hipertensiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem, tika organizēts atklātā drošuma, devas noteikšanas klīniskais pētījums. Visi 101 pacienti randomizēti tika sadalīti vienā no trim atšķirīgajām losartāna sākuma devas grupām: mazas devas 0,1 mg/kg/ dienā (N=33), vidējas devas 0,3 mg/kg/dienā (N=34) vai lielas devas 0,7 mg/kg/dienā (N=34). No šiem 27 bija zīdaiņi, kuri tika definēti kā bērni vecumā no 6 mēnešiem līdz 23 mēnešiem. Pacientiem, kam nebija sasniegts vēlamais asinsspiediens un maksimālā pieļaujamā losartāna deva (1,4 mg/kg/dienā, nepārsniedzot 100 mg/dienā), zāles nākamajam devas līmenim tika titrētas 3., 6. un 9. nedēļā.
No 99 pacientiem, kas saņēma pētījuma zāles, 90 (90.9 %) pacientu turpināja pētījumu apmeklējot ārstu ik pēc 3 mēnešiem. Vidējais ārstēšanas ilgums bija 264 dienas.
Kopsavilkumā, vidējā asinsspiediena pazemināšanās no sākotnējā bija līdzīga visās ārstēšanas grupās (izmaiņas no sākotnējā 3. nedēļā SAS bija -7,3, -7,6 un -6,7 mmHG mazas, vidējas un lielas devas grupā attiecīgi; izmaiņas no sākotnējā 3. nedēļā DAS bija -8,2, -5,1 un -6,7 mmHG mazas, vidējas un lielas devas grupā); lai gan, nebija statistiski nozīmīga devas atkarīga atbilde SAS un DAS. Losartāns, devas līdz 1,4 mg/kg, pēc 12 nedēļu ārstēšanas bija labi panesams ārstējot hipertensiju bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem. Vispārējais drošības profils izrādījās salīdzināms starp pētījuma grupām.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas losartāns labi uzsūcas un iziet pirmā loka metabolismu, veidojot aktīvo karboksiskābes metabolītu un citus neaktīvus metabolītus. Losartāna tablešu sistēmiskā bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 33%. Losartāna un tā aktīvā metabolīta vidējā maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 1 stundā un 3-4 stundās.
Sadalījums
Losartāns un tā aktīvais metabolīts ≥ 99% apjomā saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt albumīnu. Losartāna sadalījuma tilpums ir 34 litri.
Biotransformācija
Aptuveni 14% no intravenozi vai perorāli ievadītas losartāna devas pārvēršas par aktīvo metabolītu. Pēc marķēta 14C-losartāna kālija sāls perorālas un intravenozas ievadīšanas cirkulējošā plazmas radioaktivitāte ir galvenokārt saistīta ar losartānu un tā aktīvo metabolītu. Aptuveni 1% pētīto pacientu konstatēta minimāla losartāna konversija aktīvajā metabolītā.
Papildus aktīvajam metabolītam veidojas arī neaktīvie metabolīti.
Eliminācija
Losartāna un tā aktīvā metabolīta plazmas klīrenss attiecīgi ir aptuveni 600 ml/min un 50 ml/min. Losartāna un tā aktīvā metabolīta renālais klīrenss attiecīgi ir aptuveni 74 ml/min un 26 ml/min. Lietojot losartānu perorāli, aptuveni 4% no devas izdalās neizmainītā veidā ar urīnu, un aptuveni 6% no devas izdalās ar urīnu aktīvā metabolīta formā. Losartāna un tā aktīvā metabolīta farmakokinētika ir lineāra, lietojot līdz 200 mg lielas losartāna kālija sāls devas perorāli.
Pēc perorālas lietošanas losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā pazeminās polieksponenciāli; terminālais eliminācijas pusperiods attiecīgi ir aptuveni 2 stundas un 6-9 stundas. Lietojot 100 mg vienu reizi dienā, ne losartānam, ne tā aktīvajam metabolītam nav vērojama nozīmīga uzkrāšanās plazmā.
Losartāna un tā metabolītu elimināciju nodrošina gan izdalīšanās ar žulti, gan urīnu. Pēc 14C-losartāna marķētas devas perorālas/intravenozas lietošanas cilvēkam aptuveni 35% / 43% no radioaktivitātes konstatēta urīnā, bet 58% / 50% - fēcēs.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju novērotā losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija būtiski neatšķiras no jaunākiem pacientiem ar hipertensiju novērotās koncentrācijas.
Sievietēm ar hipertensiju losartāna līmenis plazmā bija līdz pat divām reizēm augstāks kā vīriešiem ar hipertensiju, bet aktīvā metabolīta līmenis vīriešu un sieviešu starpā bija līdzīgs.
Pēc perorālas medikamenta ordinēšanas pacientiem ar mērenu vai vidēji smagu alkohola izcelsmes aknu cirozi losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācijas plazmā attiecīgi bija 5 un 1,7 reizes augstākas kā jauniem, brīvprātīgi izvēlētiem vīriešiem (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4).
Losartāna koncentrācija plazmā nemainījās pacientiem ar kreatinīna klīrensu virs 10 ml/minūtē. Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru funkciju, losartāna AUC ir aptuveni 2 reizes lielāks hemodialīzes pacientiem.
Aktīvā metabolīta koncentrācija pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem vai hemodialīzes pacientiem nemainās.
Ne losartānu, ne tā aktīvo metabolītu ar hemodialīzes palīdzību nevar izdalīt.
Farmakokinētika bērniem
Losartāna farmakokinētika ir pētīta 50 hipertensīviem bērniem vecumā no 1 mēneša līdz 16 gadiem, kuri vienu reizi dienā saņēma aptuveni 0,54 līdz 0,77 mg/kg losartāna (vidējās devas). Iegūtie rezultāti pierāda, ka visās vecuma grupās aktīvais metabolīts veidojas no losartāna. Pētītajās pacientu vecuma grupās losartāna un tā aktīvā metabolīta farmakokinētikas parametri parasti ir līdzīgi un tie nav pretrunā datiem, kas jau agrāk ir iegūti par pieaugušajiem. Iegūtie rezultāti pierādīja, ka losartāna farmakokinētikas parametri pēc iekšķīgas lietošanas ir aptuveni līdzīgi zīdaiņiem un bērniem, kas sāk staigāt, pirmsskolas vecuma bērniem, skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Metabolīta farmakokinētikas parametri vairāk atšķīrās starp vecuma grupām. Šis atšķirības kļuva statistiski ticamas salīdzinot pirmsskolas vecuma bērnus ar pusaudžiem. Ekspozīcija zīdaiņiem/ bērniem, kas sāk staigāt bija salīdzinoši augsta.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Preklīniskajos vispārējās farmakoloģijas, genotoksicitātes un iespējamās kancerogenitātes standartpētījumos iegūtie dati neliecina par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos losartāna lietošana izraisīja sarkano asinsķermenīšu parametru samazināšanos (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) un urīnvielas slāpekļa līmeņa paaugstināšanos serumā un neregulāru kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā, sirds masas samazināšanos (bez histoloģiskas korelācijas) un izmaiņas kuņģa-zarnu traktā (gļotādas bojājumi, čūlas, erozijas, asiņošana). Līdzīgi kā citas vielas, kas tiešā veidā ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu, tika konstatēts, ka losartāns izraisa nelabvēlīgas blakusparādības auglim vēlīnajā attīstības periodā, izraisot augļa bojāeju un kroplības.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Kodols:
Mikrokristāliskā celuloze
Mannīts
Krospovidons
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Talks
Magnija stearāts
Apvalks:
Balts Sepifilm 752 (hipromeloze, mikrokristāliskā celuloze, makrogola stearāts 2000, titāna dioksīds (E171))
Makrogols 6000
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
2 gadi
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
1. Al/Al blisteris, lietošanas instrukcija, salokāma kartona kārbiņa.
2. PVH/PVDH/Al blisteris, lietošanas instrukcija, salokāma kartona kārbiņa.
Iepakojuma lielums: 30, 60 un 90 apvalkotās tabletes.
6.6 Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva a.s., Einsteinova 24, 851 01 Bratislava, Slovākijas Republika
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)
Lozap 50 mg apvalkotās tabletes: 06-0092
Lozap 100 mg apvalkotās tabletes: 06-0093
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
3. 4. 2006/ 21.5.2010
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2015.gada februāris
SASKAŅOTS ZVA 26-02-2015
