Lozap H 50 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Losartanum kalicum Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0089-01
09-0089
Zentiva, k.s., Czech Republic
20-JUN-14
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
50 mg/12,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Zentiva, k.s., Czech Republic
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Lozap H 50 mg/ 12,5 mg apvalkotās tabletes
Losartanum kalicum/ Hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Lozap H un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Lozap H lietošanas
3. Kā lietot Lozap H
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Lozap H
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Lozap H un kādam nolūkam tās lieto
Lozap H ir angiotenzīna II receptoru antagonista (losartāna) un diurētiskā līdzekļa (hidrohlortiazīda) kombinācija. Angiotensīns II ir viela, kas veidojas organismā, un, saistoties ar receptoriem asinsvados, izraisa to sašaurināšanos. Rezultātā asinsspiediens paaugstinās. Losartāns novērš angiotensīna II saistīšanos pie šiem receptoriem, izraisot asinsvadu atslābšanu, kas savukārt pazemina asinsspiedienu. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā nieres izdala vairāk ūdeni un sāli. Arī tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.
Lozap H lieto esenciālas hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) ārstēšanā.
2. Kas Jums jāzina pirms Lozap H lietošanas
Nelietojiet Lozap H šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret losartānu, hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (piemēram, citiem tiazīdiem, dažiem antibakteriāliem līdzekļiem, piemēram, kotrimoksazolu; konsultējieties ar ārstu, ja Jūs neesat pārliecināts, kuras zāles ir atvasinātas no sulfonamīdiem),
ja Jums ir smagi aknu funkcijas traucējumi,
ja Jums ir zems kālija, zems nātrija vai augsts kalcija līmenis, ko nevar koriģēt ar terapiju,
ja Jums ir podagra,
ja Jums ir vairāk nekā 3 mēnešus ilga grūtniecība (Labāk izvairīties no Lozap H lietošanas arī grūtniecības sākumā. Skatīt arī “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”),
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi vai nieres neizdala urīnu,
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Lozap H lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums noteikti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Lozap H nav vēlams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, ja Jums ir vairāk nekā 3 mēnešus ilga grūtniecība, jo tās var nopietni kaitēt Jūsu mazulim, ja tiek lietotas šajā periodā (skatīt arī sadaļu par grūtniecību).
Pirms Lozap H lietošanas svarīgi ir pastāstīt ārstam
ja Jums ir bijis sejas, lūpu, rīkles vai mēles pietūkums,
ja Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus (urīndzenošas zāles),
ja Jūs ievērojat diētu ar ierobežotu sāls daudzumu,
ja Jums ir vai ir bijusi stipra vemšana un/vai caureja,
ja Jums ir sirds mazspēja,
ja Jums ir aknu darbības traucējumi (skatīt 2. punktu „Nelietojiet Lozap H šādos gadījumos”),
ja Jums ir nieru artēriju sašaurinājums (nieru artērijas stenoze) vai Jums darbojas tikai viena niere, vai Jums nesen veikta nieru pārstādīšana,
ja Jums ir artēriju sašaurināšanās (ateroskleroze), stenokardija (sāpes sirdī dēļ vājas sirdsdarbības),
ja Jums ir aortālās vai mitrālās vārstules stenoze (sirds vārstuļu sašaurināšanās) vai hipertrofiska kardiomiopātija (slimība, kas izraisa sirds muskuļa sabiezēšanos),
ja Jums ir diabēts,
ja Jums ir bijusi podagra,
ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Lozap H lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību;
ja Jums ir vai ir bijušas alerģiskas reakcijas, astma vai stāvoklis ar sāpēm locītavās, izsitumiem uz ādas un drudzi (sistēmiskā sarkanā vilkēde),
ja Jums ir augsts kalcija vai zems kālija līmenis vai Jūs ievērojat diētu ar samazinātu kālija daudzumu,
ja Jums nepieciešama anestēzija (pat pie zobārsta) vai pirms ķirurģiskas operācijas, vai Jums paredzēta epitēlijķermenīšu darbības pārbaude, Jums jāpastāsta ārstam vai medicīnas personālam, ka Jūs lietojat Lozap H,
ja Jums ir primārs hiperaldosteronisms (sindroms, kas saistīts ar hormona aldosterona pastiprinātu veidošanos virsnieru dziedzerī, ko izraisa dziedzera anomālija),
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Lozap H šādos gadījumos”.
Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakciju, kā rezultātā rodas redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs. Tie var būt simptomi, kas liecina par spiediena paaugstināšanos acī un var rasties dažas stundas līdz dažas nedēļas pēc Lozap H lietošanas sākuma. Neārstējot tas var progresēt līdz pastāvīgam redzes zudumam.
Bērni un pusaudži
Nav pieredzes par Lozap H lietošanu bērniem un pusaudžiem (<18 gadiem). Tāpēc Lozap H nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Lozap H
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Diurētiskie līdzekļi, piemēram, Lozap H sastāvā esošais hidrohlortiazīds, var mijiedarboties ar citām zālēm.
Litiju saturošas zāles nedrīkst lietot vienlaikus ar losartānu bez rūpīgas ārsta uzraudzības.
Lietojot kāliju saturošas pārtikas piedevas, sāls aizvietotājus, kas satur kāliju, vai kāliju aizturošas zāles, citus diurētiskos līdzekļus („urīndzenošas zāles”), dažus caurejas līdzekļus, zāles pret podagru, zāles sirds ritma ārstēšanai vai zāles diabēta ārstēšanai (iekšķīgi lietojamas vai insulīnu), var būt nepieciešams veikt piesardzības pasākumus (piemēram, asins analīzes).
Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jūs lietojat
citas asinsspiedienu pazeminošas zāles,
steroīdus,
zāles pret vēzi,
pretsāpju līdzekļus,
zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai,
zāles locītavu iekaisuma ārstēšanai,
sveķus, ko lieto paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā, tādus kā holestiramīns,
zāles, kas atslābina muskuļus,
antidepresantus,
miega līdzekļus,
opioīdus saturošas zāles, kā, piemēram, morfīnu,
presoros amīnus, piemēram, adrenalīnu vai citas tās pašas grupas zāles,
karbamazepīnu, ko lieto epilepsijas ārstēšanai.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Lozap H šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat Lozap H un Jums ir plānota rentgena procedūra, kurā tiks izmantota jodu saturoša kontrastviela.
Lozap H lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Šo tablešu lietošanas laikā nav ieteicams lietot alkoholiskos dzērienus: alkohols un Lozap H var viens otram pastiprināt iedarbību. Lozap H nedrīkst lietot ar lakricu, jo tas var radīt zemu kālija līmeni asinīs.
Diētiskās sāls pārmērīga lietošana var neitralizēt Lozap H iedarbību.
Lozap H var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums noteikti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Lozap H lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzziniet, ka iestājusies grūtniecība, un lietot citas zāles Lozap H vietā. Lozap H nav ieteicams lietot grūtniecības laikā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tiek lietots pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat sākt barošanu ar krūti. Lozap H lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties citu ārstēšanu, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Šīs darbības drīkst veikt tikai pēc tam, kad to skaidri apstiprinājis ārstējošais ārsts.
Sākot lietot šīs zāles, Jums nevajadzētu veikt darbības, kurām nepieciešama īpaša uzmanība (piemēram, vadīt automašīnu vai darbināt bīstamas iekārtas), kamēr Jūs noskaidrojiet, kā Jūs panesat šīs zāles.
Lozap H satur Ponceau 4R un nātriju
Šīs zāles satur krāsvielu Ponceau 4R, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Lozap H
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa un no tā, vai Jūs lietojat citas zāles, ārsts izlems, kāda ir Jums piemērotākā Lozap H deva. Lozap H tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizes.
Paaugstināts asinsspiediens
Parastā Lozap H deva vairumam pacientu ar paaugstinātu asinsspiedienu ir 1 tablete Lozap H dienā, kas nodrošina asinsspiediena kontroli 24 stundas.
To var palielināt līdz 2 Lozap H tabletēm vienu reizi dienā. Maksimālā dienas deva ir 2 Lozap H tabletes.
Bērni un pusaudži
Nav pieredzes par Lozap H lietošanu bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Tāpēc Lozap H nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Gados vecāki pacienti
Lozap H darbojas un to panes vienādi labi gan gados vecāki, gan jaunāki pieaugušie pacienti. Vairumam gados vecāku pacientu nepieciešama tāda pati deva kā jaunākiem pacientiem.
Ja esat lietojis Lozap H vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu, jo Jums varētu būt nepieciešama neatliekamā palīdzība. Pārdozēšanas simptomi ir asinsspiediena pazemināšanās, sirdsklauves, lēns pulss, izmaiņas asins sastāvā un dehidratācija.
Ja esat aizmirsis lietot Lozap H
Centieties lietot Lozap H ik dienu kā noteikts. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Turpiniet lietot zāles ierastajā režīmā.
Ja pārtraucat lietot Lozap H
Ir svarīgi turpināt Lozap H lietošanu tik ilgi, cik ārsts norādījis, jo tas Jūsu asinsspiedienu uzturēs vienmērīgā līmenī.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jūs novērojat sekojošo, nekavējoties pārtrauciet lietot Lozap H un informējiet ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu:
smagu alerģisku reakciju (izsitumus, niezi, sejas, lūpu, mutes vai rīkles gļotādas pietūkumu, kas var izraisīt rīšanas traucējumus vai apgrūtinātu elpošanu).
Tā ir nopietna, bet reta blakusparādība, kuru sastop vairāk nekā 1 no 10 000 pacientiem, taču mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība vai stacionēšana.
Tika ziņots par šādām blakusparādībām:
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotāju):
klepus, augšējo elpceļu infekcija, aizlikts deguns, sinusīts, deguna blakusdobumu slimības,
caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, gremošanas traucējumi,
sāpes muskuļos vai krampji, sāpes kājās, muguras sāpes,
bezmiegs, galvassāpes, reibonis,
nespēks, nogurums, sāpes krūtīs,
paaugstināts kālija līmenis (kas var izraisīt sirds ritma traucējumus), samazināts hemoglobīna līmenis un hematokrīts,
nieru darbības traucējumi, tostarp nieru mazspēja,
pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija).
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 lietotāju):
samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija), sarkani vai brūngani plankumi uz ādas (dažreiz īpaši uz pēdām, kājām, rokām un sēžamvietas, ar sāpēm locītavās, plaukstu un pēdu pietūkumu un sāpēm kuņģī),
zilumu veidošanās, balto asinsķermenīšu skaita samazināšanās, asinsreces traucējumi, samazināts trombocītu skaits, sarkano asins šūnu sabrukšana,
apetītes zudums, paaugstināts urīnskābes līmenis vai podagra, paaugstināts cukura līmenis asinīs, elektrolītu līmeņu novirzes no normas asinīs,
trauksme, nervozitāte, panika (atkārtotas panikas lēkmes), apmulsums, depresija, murgaini sapņi, miega traucējumi, miegainība, atmiņas traucējumi,
nejutīguma un notirpuma vai līdzīgas sajūtas, sāpes locekļos, trīsas, migrēna, ģībonis,
redzes miglošanās, dedzinošas sāpes acīs, konjunktivīts, redzes asuma samazināšanās, priekšmetu saskatīšana dzeltenā nokrāsā,
zvanīšana, dūkoņa, rūkoņa vai klikšķēšana ausīs, griešanās sajūta (vertigo),
pazemināts asinsspiediens, kas var būt saistīts ar ķermeņa pozas maiņām (apreibuma vai nespēka sajūta pieceļoties, stenokardija (sāpes krūtīs), neparasti sirdspuksti, smadzeņu asinsvadu bojājumi (pārejoša išēmiska lēkme, mini insults), sirdslēkme, paātrināta sirdsdarbība,
asinsvadu iekaisums, kas bieži saistīts ar izsitumiem uz ādas vai asinsizplūdumiem,
iekaisis kakls, elpas trūkums, bronhīts, pneimonija, ūdens plaušās (kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu), deguna asiņošana, deguna tecēšana, aizlikts deguns,
aizcietējums, obstipācija, vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi, kuņģa spazmas, vemšana, sausa mute, siekalu dziedzera iekaisums, zobu sāpes,
dzelte (acu ābolu un ādas dzeltena nokrāsa), aizkuņģa dziedzera iekaisums,
smagas ādas reakcijas ar izsitumiem, kas klāj visu ķermeni, lobīšanās, pūšļi uz ādas (toksiska epidermas nekrolīze),
nātrene, nieze, ādas iekaisums, izsitumi, ādas apsārtums, paaugstināta jutība uz gaismu, sausa āda, piesarkums, svīšana, matu izkrišana,
sāpes rokās, plecos, gūžā, ceļgalos vai citās locītavās, locītavu pietūkums, stīvums, muskuļu vājums,
bieža urinēšana, tai skaitā naktīs, nieru darbības traucējumi, ieskaitot nieru iekaisumu, urīnceļu infekcija, cukurs urīnā,
viegli paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis serumā,
zems nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija), zems kālija līmenis asinīs (hipokaliēmija),
samazināta dzimumtieksme, impotence,
sejas pietūkums, norobežots pietūkums (tūska), drudzis.
Reti (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotāju):
hepatīts (aknu iekaisums), aknu funkcijas testu novirzes.
Nav zināmi (nevar noteikt no pieejamiem datiem):
neizskaidrojamas muskuļu sāpes ar tumšu (tējas krāsas) urīnu (rabdomiolīze),
autoimūna slimība, kas izpaužas uz ādas kā zvīņojoši sarkani plankumi vai gredzena formas izsitumi, kas var niezēt, un parasti tos novēro uz atklātām ķermeņa daļām (ādas sarkanā vilkēde),
gripai līdzīgi simptomi,
slikta vispārējā pašsajūta (savārgums),
garšas sajūtas izmaiņas,
ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis),
redzes pavājināšanās un pēkšņas sāpes acī (iespējamas akūtas miopijas vai sekundāras akūtas slēgta leņķa glaukomas pazīmes).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Lozap H
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes vai blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Lozap H satur
Aktīvās vielas ir losartāna kālija sāls 50 mg un hidrohlortiazīds 12,5 mg vienā tabletē.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421), kroskarmelozes nātrija sāls, povidons 30, magnija stearāts, hipromeloze 2910/5, makrogols 6000, talks, simetikona emulsija SE 4 (polidimetilsiloksāns (E900), metilceluloze, sorbīnskābe), titāna dioksīds (E171), hinolīna dzeltenā alumīnija laka (E104) un Ponceau 4R alumīnija laka (E124).
Lozap H ārējais izskats un iepakojums
Lozap H ir dzeltenas, iegarenas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs; tabletes izmērs ir apmēram 14 x 7 mm.
Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes salaušanai.
Iepakojumā 10, 30, 60 vai 90 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Zentiva, k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy
102 37 Praha 10, Čehija
Šīs zāles reģistrētas citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ar šādiem nosaukumiem:
Čehijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā : Lozap H, Ungārijā: Tervalon HCT, Polijā : Lozap HCT.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018.
SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019
CZ/H/0117/001/IB/038
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Lozap H 50 mg/ 12,5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra Lozap H 50 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur aktīvās vielas: 50 mg losartāna kālija sāli (Losartanum kalicum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (HCTZ) (Hydrochlorothiazidum).
Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību: Ponceau 4R un nātrijs.
Katra tablete satur 0,0005 mg sarkanās krāsvielas Ponceau 4R un ne vairāk kā 1,944 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Produkta apraksts: dzeltenas, iegarenas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs; tabletes izmērs ir apmēram 14 x 7 mm.
Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes salaušanai.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Lozap H indicēts esenciālās hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuriem asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar losartānu vai hidrohlortiazīdu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Lozap H var lietot kopā ar citiem hipotensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Devas
Hipertensija
Losartāns un hidrohlortiazīds nav paredzēts terapijas uzsākšanai, bet gan pacientiem, kuru
asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar losartāna kālija sāli vai hidrohlortiazīdu.
Iesaka veikt atsevišķo sastāvdaļu (losartāna un hidrohlortiazīda) devu titrēšanu.
Pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt, var apsvērt monoterapijas tiešo nomaiņu uz kombinēto terapiju, ja tas ir klīniski pamatots.
Parastā uzturošā Lozap H deva ir viena tablete vienu reizi dienā. Pacientiem, kuru atbildes reakcija uz ārstēšanu ar Lozap H nav adekvāta, devu var palielināt līdz divām Lozap H tabletēm vienu reizi dienā. Maksimālā deva ir divas Lozap H tabletes vienu reizi dienā. Parasti hipotensīvo iedarbību var novērot trīs līdz četru nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas.
Nieru funkcijas traucējumi un hemodialīze
Pacientiem ar mēreniem nieru funkcijas traucējumiem (t.i., kreatinīna klīrenss 30-50 ml/min) sākuma deva nav jāpielāgo. Losartāna un hidrohlortiazīda tabletes neiesaka pacientiem ar hemodialīzi. Lozap H tabletes nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem (t.i., kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Intravaskulārā tilpuma deficīts
Pirms Lozap H tablešu lietošanas jākompensē intravaskulārā tilpuma un/vai nātrija deficīts.
Aknu funkcijas traucējumi
Lozap H ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem parasti deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija
Lozap H drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami. Lozap H nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem no 0 līdz 18 gadiem.
Lietošanas veids
Lozap H tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.
Lozap H var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Pret ārstēšanu rezistenta hipokaliēmija vai hiperkalciēmija.
Smagi aknu funkcijas traucējumi; holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības.
Refraktārā hiponatriēmija.
Simptomātiskā hiperurikēmija/podagra.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4 un 4.6 apakšpunktu).
Smagi nieru funkcijas traucējumi (t.i., kreatinīna klīrenss <30 ml/min).
Anūrija.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Lozap H lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Losartānu saturošas zāles nedrīkst lietot kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Losartāns
Angioedēma
Pacienti ar angioedēmu (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkums) anamnēzē rūpīgi jānovēro (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hipotensija un intravaskulārā tilpuma deficīts
Pacientiem, kam ir intravaskulārā tilpuma un/vai nātrija deficīts masīvas diurētiskas terapijas dēļ, ierobežota sāls daudzuma diētā dēļ, caurejas vai vemšanas dēļ, var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas. Šādi stāvokļi ir jākoriģē pirms Lozap H tablešu nozīmēšanas (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju, ar vai bez cukura diabēta, bieži ir novērojami elektrolītu līdzsvara traucējumi, ko ir nepieciešams koriģēt. Tādēļ rūpīgi vajadzētu kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju plazmā, īpaši pacientiem ar sirds mazspēju un kreatinīna klīrensu starp 30-50 ml/min. Nav ieteicams lietot losartānu/hidrohlortiazīdu vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju un sāls aizstājlīdzekļiem, kas satur kāliju (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aknu funkcijas traucējumi
Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, kas liecina, ka pacientiem ar aknu cirozi losartāna koncentrācija plazmā ir stipri paaugstināta, Lozap H piesardzīgi jālieto pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu funkcijas traucējumiem. Nav losartāna lietošanas pieredzes pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem. Tādēļ Lozap H ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru funkcijas traucējumi
Ir ziņots par nieru funkciju izmaiņām, tai skaitā par nieru mazspēju, kā par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas sekām (īpaši pacientiem, kuru nieru funkcijas traucējumi ir atkarīgi no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas, tādiem kā pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai iepriekš pastāvošiem nieru darbības traucējumiem).
Tāpat kā citu zāļu, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošanas gadījumā tika ziņots par urīnvielas līmeņa asinīs un kreatinīna līmeņa serumā paaugstināšanos pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi; šīs nieru funkcijas pārmaiņas var būt atgriezeniskas, pārtraucot terapiju.
Losartānu vajadzētu lietot ar piesardzību pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes pacientiem ar nesen veiktu nieru transplantāciju.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nav atbildes reakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri iedarbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tāpēc Lozap H lietošana nav ieteicama.
Koronārā sirds slimība un smadzeņu asinsvadu slimība
Tāpat, kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisko kardiovaskulāro vai cerebrovaskulāro slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Sirds mazspēja
Pacientiem ar sirds mazspēju, ar vai bez nieru funkcijas traucējumiem, tāpat kā, lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu, pastāv smagas arteriālās hipotensijas un nieru funkcijas traucējumu (bieži akūtu) risks.
Aortālās un mitrālās vārstules stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā, lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir aortālās vai mitrālās vārstules stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Etniskās atšķirības
Kā novērots angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, losartāns un citi angiotensīna antagonisti acīmredzami ir mazāk efektīvi asinsspiediena samazināšanā melnādainiem cilvēkiem, nekā cilvēkiem ar citu ādas krāsu, iespējams, sakarā ar zema renīna līmeņa augstāku izplatību melnās rases populācijā ar hipertensiju.
Grūtniecība
AIIRA lietošanu grūtniecības laikā uzsākt nedrīkst. Ja vien netiek uzskatīts, ka nepārtraukta AIIRA (angiotensīna II receptoru antagonista) terapija ir svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību vajadzētu mainīt hipotensīvo terapiju uz zālēm ar atzītu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā. Ja tiek konstatēta grūtniecība, ārstēšana ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc, un ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva ārstēšana (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Hidrohlortiazīds
Hipotensija un elektrolītu/šķidruma līdzsvara traucējumi
Kā lietojot visus hipotensīvos līdzekļus, dažiem pacientiem var attīstīties simptomātiska hipotensija. Pacienti jānovēro, vai neattīstās tādi šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu klīniskie simptomi kā, piemēram, hipovolēmija, hiponatriēmija, hipohlorēmiskā alkaloze, hipomagnēmija vai hipokaliēmija, kas var rasties masīvas caurejas vai vemšanas rezultātā. Šādiem pacientiem atbilstošos laika intervālos jāveic periodiska elektrolītu kontrole serumā. Pacientiem ar tūsku karstā laikā var rasties dilūcijas hiponatriēmija.
Metabolā un endokrīnā ietekme
Ārstēšana ar tiazīdiem var izmainīt glikozes toleranci. Var rasties nepieciešamība koriģēt pretdiabēta medikamentu, tostarp insulīna, devas (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tiazīdu terapijas laikā var manifestēties slēptais cukura diabēts.
Tiazīdi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu, un var būt par cēloni intermitējošam nelielam kalcija līmeņa pieaugumam serumā. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms analīžu veikšanas paratireoīdo dziedzeru funkciju izvērtējumam, tiazīdu lietošana jāpārtrauc.
Holesterīna un triglicerīdu līmeņa pieaugums var būt saistīts ar tiazīdu lietošanu diurētiskai terapijai.
Tiazīdu terapija atsevišķiem pacientiem var izraisīt hiperurikēmiju un/vai podagru. Tā kā losartāns pazemina urīnskābes līmeni, losartāns kombinācijā ar hidrohlortiazīdu samazina diurētisko līdzekļu izraisīto hiperurikēmiju.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.
Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Aknu funkcijas traucējumi
Tiazīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo var rasties intrahepatiska holestāze, un nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara izmaiņas var veicināt aknu komu.
Lozap H ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Sekundāra akūta slēgta leņķa glaukoma un/vai akūta miopija
Hidrohlortiazīds ir sulfonamīds. Sulfonamīdi vai sulfonamīdu atvasinājumi var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, kā rezultātā var rasties sekundāra akūta slēgta leņķa glaukoma un/vai akūta miopija. Simptomi ietver pēkšņu redzes asuma samazināšanos vai sāpes acīs, kas parasti rodas dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta akūta slēgta leņķa glaukoma var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu. Primārais ārstēšanas pasākums ir pēc iespējas ātrāk pārtraukt zāļu lietošanu. Ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams, var būt nepieciešams apsvērt neatliekamu medicīnisko palīdzību vai ķirurģisku ārstēšanu. Akūtas slēgta leņķa glaukomas attīstības riska faktori var ietvert alerģiju pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Cita ietekme
Pacientiem, kuri saņem tiazīdus, neatkarīgi no alerģijas vai bronhiālas astmas esamības anamnēzē, var būt paaugstinātas jutības reakcijas. Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos pacientiem, kuri lietoja tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus.
Palīgvielas
Šīs zāles satur sarkano krāsvielu Ponceau 4R, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Losartāns
Ziņots, ka rifampicīns un flukonazols samazina aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā. Šo mijiedarbību klīniskā nozīme nav zināma.
Tāpat kā lietojot citas zāles, kas bloķē angiotensīnu II vai tā efektus, vienlaicīga kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu (piem., spironolaktona, triamterēna, amilorīda), kāliju saturošo uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāļu aizvietotāju lietošana var paaugstināt kālija līmeni serumā. Vienlaicīga lietošana nav vēlama.
Tāpat kā ar citām zālēm, kas ietekmē nātrija izvadi, var būt samazināta litija izvade. Tādēļ gadījumā, kad litija sāļi tiek lietoti vienlaikus ar angiotensīna II receptoru antagonistiem, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
Ja angiotensīna II antagonisti tiek nozīmēti vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi pretiekaisuma iedarbības devās un neselektīvajiem NSPL), var novērot antihipertensīvā efekta samazināšanos. Vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var izraisīt nieru funkciju pasliktināšanos, ieskaitot iespējamu akūtu nieru mazspēju, un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, it īpaši pacientiem ar iepriekš pastāvošiem nieru darbības traucējumiem.
Kombinācija jālieto ar piesardzību, īpaši gados vecākiem pacientiem. Jānodrošina adekvāta hidratācija, un jāapsver nepieciešamība monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.
Dažiem pacientiem ar traucētu nieru funkciju, kuri tiek ārstēti ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tai skaitā selektīvajiem ciklooksigenāzes inhibitoriem, vienlaikus angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana var izraisīt tālāku nieru funkcijas pasliktināšanos. Šīs izmaiņas parasti ir atgriezeniskas.
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Citas aktīvās vielas ar hipotensīvo efektu, kā, piemēram, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, baklofēns, amifostīns: vienlaicīgi lietojot šīs zāles, kas samazina asinsspiedienu, galvenās iedarbības vai blakusparādību dēļ var palielināties hipotensijas risks.
Hidrohlortiazīds
Lietojot vienlaikus, sekojošie medikamenti var mijiedarboties ar tiazīda grupas diurētiskajiem līdzekļiem:
Alkohols, barbiturāti, narkotikas vai antidepresanti
Var pastiprināties ortostatiskā hipotensija.
Pretdiabēta medikamenti (perorālie un insulīns)
Ārstēšana ar tiazīdu var ietekmēt glikozes toleranci. Var rasties nepieciešamība koriģēt pretdiabēta medikamentu devas. Metformīns jāordinē uzmanīgi laktacidozes riska dēļ, ko varētu izsaukt iespējamā hidrohlortiazīda izraisītā funkcionālā nieru mazspēja.
Citi hipotensīvie medikamenti
Savstarpēji papildinoša iedarbība.
Holestiramīns un holestipola sveķi
Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē ir traucēta hidrohlortiazīda uzsūkšanās. Viena holestiramīna vai holestipola sveķu deva saista hidrohlortiazīdu un samazina tā uzsūkšanos no gremošanas trakta atbilstoši pat par 85% un 43%.
Kortikosteroīdi, AKTH (adrenokortikotropais hormons)
Pastiprina elektrolītu zudumu, īpaši hipokaliēmiju.
Asinsvadus sašaurinošie amīni (piemēram, adrenalīns)
Iespējama samazināta atbildes reakcija uz asinsvadus sašaurinošiem amīniem, kas nav pietiekama, lai nepieļautu to lietošanu.
Nedepolarizējošie skeleta muskulatūras relaksanti (piemēram, tubokurarīns)
Iespējama atbildes reakcijas palielināšanās uz muskuļu relaksantiem.
Litijs
Diurētikas samazina litija nieru klīrensu un ievērojami paaugstina litija toksicitātes risku; vienlaikus lietot neiesaka.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un alopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešamība atbilstoši pielāgot urikozurisko līdzekļu zāļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Vienlaicīgi ordinējot tiazīdus un alopurinolu, var palielināties paaugstinātas jutības reakciju iespējamība.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, beperidēns)
Var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu bioloģisko pieejamību, pazeminot kuņģa un zarnu trakta motilitāti un kuņģa iztukšošanās ātrumu.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdi var samazināt citotoksisko līdzekļu nieru ekskrēciju, līdz ar to potencējot to mielosupresīvos efektus.
Salicilāti
Lietojot salicilātus lielās devās, hidrohlortiazīds var pastiprināt salicilātu toksisko iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.
Metildopa
Lietojot vienlaikus hidrohlortiazīdu un metildopu, atsevišķos gadījumos ziņots par hemolītisko anēmiju.
Ciklosporīni
Vienlaikus ārstēšana ar ciklosporīniem var palielināt hiperurikēmijas un podagras veida komplikāciju risku.
Sirds glikozīdi
Tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija veicina sirds glikozīdu izraisītas aritmijas sākumu.
Zāles, kuru darbību izmaina kālija līmenis serumā
Ordinējot vienlaicīgi losartānu / hidrohlortiazīdu un zāles, kuru darbību izmaina kālija līmenis serumā (piemēram, sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), periodiski rekomendē kontrolēt kālija līmeni serumā un EKG. Tas jāveic arī vienlaicīgi lietojot zāles (kas ietver arī dažus antiaritmiskos līdzekļus), kuras ir hipokaliēmijas izraisoši faktori, kas var izsaukt torsades de pointes (ventrikulāras tahikardijas) lēkmes un norādītas zemāk uzskaitītajos punktos:
Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds);
III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds);
daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols);
citi: (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns IV, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, terfenadīns, vinkamīns IV).
Kalcija sāļi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, jo samazinās tā izdalīšanās. Ja nepieciešams ordinēt kalcija preparātus, jākontrolē kalcija līmenis serumā un atbilstoši jāpielāgo kalcija deva.
Zāļu/laboratorisko izmeklējumu mijiedarbība
Tā kā tiazīdi ietekmē kalcija metabolismu, tie var izmainīt paratireoīdā dziedzera funkcijas testu rezultātus (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Karbamazepīns
Simptomātiskas hiponatriēmijas risks. Nepieciešama klīniska un bioloģiska kontrole.
Jodu saturošas kontrastvielas
Diurētisko līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā pastāv paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, sevišķi lietojot jodu saturošus preparātus lielās devās.
Pirms lietošanas jānodrošina pacientu hidratācija.
Amfotericīns B (parenterāli lietojams), kortikosteroīdi, AKTH, stimulējošie caurejas līdzekļi vai glicirizīns (lakricas sastāvā)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt elektrolītu līdzsvara traucējumus, sevišķi hipokaliēmiju.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)
AIIRA lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskā pieredze attiecībā uz teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoša, tāpēc nevar izslēgt nelielu riska palielināšanos. Kamēr nav pārbaudītu epidemioloģisko datu par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) izraisīto risku, jāuzskata, ka līdzīgs risks var pastāvēt visai šo zāļu grupai. Ja vien AIIRA terapija nav uzskatāma par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, vajadzētu mainīt ārstēšanu uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar pieņemamu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā. Ja grūtniecība ir jau konstatēta, ārstēšanu ar AIIRA vajadzētu pārtraukt nekavējoties, un, ja tas ir nepieciešams, uzsākt alternatīvu terapiju.
Ir zināms, ka AIIRA terapija grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti cilvēkiem (nomākta nieru funkcija, oligohidramnija, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja AIIRA ir lietots pēc otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt nieru un galvaskausa pārbaudi ar ultraskaņu.
Rūpīgi jāvēro, vai neparādās hipotensijas pazīmes tiem jaundzimušajiem, kuru mātes ir lietojušas AIIRA (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīds
Pieredze par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, it īpaši pirmā trimestra laikā, ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.
Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestrī var radīt augļa-placentas apasiņošanas traucējumus un nevēlamu ietekmi uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.
Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot gestācijas tūskas, gestācijas hipertensijas vai preeklampsijas gadījumā, jo pastāv plazmas tilpuma samazināšanās un placentārās hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.
Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālās hipertensijas gadījumā grūtniecēm, izņemot retus gadījumus, kad nevar izmantot citu ārstēšanu.
Barošana ar krūti
Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)
Tā kā nav pieejama informācija par Lozap H lietošanu zīdīšanas laikā Lozap H lietošana nav ieteicama un alternatīva terapija ar pierādītu lietošanas drošību zīdīšanas laikā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdu lietošana lielās devās, izraisot intensīvu diurēzi, var nomākt piena veidošanos. Lozap H lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama. Ja Lozap H lieto, barojot bērnu ar krūti, devai jābūt pēc iespējas mazākai.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka, lietojot hipotensīvos līdzekļus, reizēm var novērot reiboni vai miegainību, īpaši ārstēšanas sākumā vai palielinot medikamenta devu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Zemāk uzskaitītas blakusparādības sagrupētas pēc orgānu sistēmu klases un sastopamības biežuma, izmantojot sekojošus nosacījumus: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10),
retāk (≥ 1/1 000 līdz ≤ 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz ≤ 1/1 000), ļoti reti (≤ 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Klīniskajos pētījumos ar losartāna kālija sāli un hidrohlortiazīdu netika novērotas īpašas šai medikamentu kombinācijai raksturīgas blakusparādības. Novērotās blakusparādības aprobežojās ar tām, kas iepriekš novērotas losartāna kālija sālim un/vai hidrohlortiazīdam. Kontrolētos esenciālās hipertensijas klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuras izcelsme tika saistīta ar medikamenta lietošanu un ko novēroja vairāk nekā 1% pacientu (losartāna un hidrohlortiazīda terapijas grupā) un biežāk nekā placebo grupā, bija reibonis. Zemāk uzskaitītas losartāna kālija sāls /hidrohlortiazīda pēcreģistrācijas periodā papildus novērotās blakusparādības:
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Blakusparādības
Nervu sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Garšas sajūtas izmaiņas
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Devas atkarīgi ortostatiski efekti
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti
Hepatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nav zināmi
Ādas sarkanā vilkēde
Izmeklējumi
Reti
Hiperkaliēmija, ALAT līmeņa paaugstināšanās
Blakusparādības, kas tika novērotas, lietojot vienu no atsevišķām sastāvdaļām, un kuras var būt iespējamas lietojot losartāna kālija sāli/ hidrohlortiazīdu, ir sekojošas:
Losartāns
Losartāna klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ziņots par sekojošām blakusparādībām:
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Blakusparādības
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Anēmija, Henoha-Šēnleina purpura, ekhimoze, hemolīze
Nav zināmi
Trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Paaugstināta jutība: anafilaktiskas reakcijas; angioedēma, tai skaitā balsenes un balss spraugas pietūkums, kas izraisa elpceļu obstrukciju un/vai sejas, lūpu, balsenes un/vai mēles pietūkumu; dažiem no šiem pacientiem jau agrāk novērota angioedēma, lietojot citus medikamentus, tai skaitā AKE inhibitorus.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Anoreksija, podagra
Psihiskie traucējumi
Bieži
Bezmiegs
Retāk
Trauksme, uztraukums, panika, apmulsums, depresija, murgaini sapņi, miega traucējumi, miegainība, atmiņas traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Galvassāpes, reibonis
Retāk
Nervozitāte, parestēzija, perifēriska neiropātija, trīce, migrēna, ģībonis.
Acu slimības
Retāk
Redzes miglošanās, dedzinošas/ durstošas sāpes acīs, konjunktivīts, redzes asuma samazināšanās
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo, tinnīts
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Hipotensija, ortostatiskā hipotensija, sāpes krūšukaulā, stenokardija, 2. pakāpes AV blokāde, cerebrovaskulārs notikums, miokarda infarkts, sirdsklauves, aritmijas (priekškambaru fibrilācija, sīnusa bradikardija, tahikardija, ventrikulārā tahikardija, sirds kambaru fibrilācija)
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Klepus, augšējo elpceļu infekcijas, aizlikts deguns, sinusīts, deguna dobumu slimības
Retāk
Diskomforta sajūta rīklē, faringīts, laringīts, aizdusa, bronhīts, deguna asiņošana, iesnas, aizlikti elpceļi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Sāpes vēderā, slikta dūša, caureja, dispepsija
Retāk
Aizcietējums, zobu sāpes, sausums mutē, flatulence, gastrīts, vemšana, obstipācija
Nav zināmi
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Aknu darbības traucējumi
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Alopēcija, dermatīts, sausa āda, eritēma, piesarkums, fotosensitivitātes reakcijas, nieze, izsitumi, nātrene, svīšana
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muskuļu krampji, muguras sāpes, sāpes kājās, mialģija
Retāk
Sāpes rokās, locītavu pietūkums, sāpes ceļgalos, kaulu-muskuļu sāpes, sāpes plecos, stīvums, sāpes locītavās, locītavu iekaisums, išiass, fibromialģija, muskuļu vājums
Nav zināmi
Rabdomiolīze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži
Nieru funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
Retāk
Niktūrija, poliūrija, urīnceļu infekcija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Samazināta dzimumtieksme, erektilā disfunkcija/ impotence
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Astēnija, nogurums, sāpes krūtīs
Retāk
Sejas tūska, tūska, drudzis
Nav zināmi
Gripai līdzīgi simptomi, savārgums
Izmeklējumi
Bieži
Hiperkaliēmija, viegla hematokrīta un hemoglobīna samazināšanās, hipoglikēmija
Retāk
Viegla urīnvielas un kreatinīna līmeņu paaugstināšanās serumā.
Ļoti reti
Aknu enzīmu un bilirubīna paaugstināšanās
Nav zināmi
Hiponatriēmija
Hidrohlortiazīds
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Blakusparādības
Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Nav zināmi
Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Agranulocitoze, aplastiskā anēmija, hemolītiskā anēmija, leikopēnija, purpura, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Anafilaktiskas reakcijas
Metabolisma un barošanās traucējumi
Retāk
Anoreksija, hiperglikēmija, hiperurikēmija, hipokaliēmija, hiponatriēmija.
Psihiskie traucējumi
Retāk
Bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Galvassāpes
Acu slimības
Retāk
Pārejoša redzes miglošanās, ksantopsija
Nav zināmi
Akūta miopija, sekundāra akūta slēgta leņķa glaukoma
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Nekrotizējošs angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Elpceļu slimības, tai skaitā pneimonīts un plaušu tūska
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Siekalu dziedzeru iekaisums, spazmas, kuņģa kairinājums, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
Dzelte (intrahepatiskā holestatiskā dzelte), pankreatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Fotosensitivitātes reakcijas, nātrene, toksiska epidermas nekrolīze
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk
Muskuļu krampji
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Glikozūrija, intersticiāls nefrīts, nieru funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Drudzis, reibonis
Nemelanomas ādas vēzis
Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav pieejama specifiska informācija par Lozap H pārdozēšanas terapiju. Nepieciešama simptomātiska un uzturoša terapija. Jāpārtrauc Lozap H lietošana un pacients rūpīgi jānovēro.
Ja pārdozēšana notikusi nesen, iesaka izraisīt vemšanu, kā arī ar standarta paņēmieniem novērst dehidratāciju, elektrolītu līdzsvara traucējumus, aknu komu un hipotensiju.
Losartāns
Pieejami ierobežoti dati par pārdozēšanu cilvēkiem. Visticamāk, pārdozēšanas simptomi varētu būt hipotensija un tahikardija; bradikardija iespējams varētu rasties dēļ parasimpatiskās (vagālās) stimulācijas. Ja parādās hipotensijas simptomi, jāuzsāk attiecīga ārstēšana.
Ne losartānu, ne tā aktīvo metabolītu nevar izvadīt hemodialīzes ceļā.
Hidrohlortiazīds
Visbiežākās novērotās pazīmes un simptomi ir saistīti ar elektrolītu līmeņa pazemināšanos (hipokaliēmija, hipohlorēmija, hiponatriēmija) un dehidratāciju, ko izraisa pārmērīga diurēze. Ja tiek ordinēti arī sirds glikozīdi, hipokaliēmija var pastiprināt sirds aritmijas.
Pakāpe, līdz kurai hidrohlortiazīdu var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, nav noteikta.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, angiotensīna II receptoru antagonisti un diurētiski līdzekļi.
ATĶ kods: C09DA01
Losartāns – Hidrohlortiazīds
Ir pierādīts, ka Lozap H sastāvdaļu asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas, lietotas kopā, tās samazina asinsspiedienu vairāk, nekā katra sastāvdaļa atsevišķi. Uzskata, ka šis efekts rodas abu sastāvdaļu savstarpējās mijiedarbības rezultātā. Papildus diurētiskam efektam hidrohlortiazīds palielina renīna aktivitāti plazmā, pastiprina aldosterona sekrēciju, samazina kālija līmeni serumā, un paaugstina angiotensīna II līmeni.
Losartāns bloķē visus būtiskos angiotensīna II fizioloģiskos efektus un, inhibējot aldosteronu, var samazināt kālija zudumu, ko izraisa diurētiskie līdzekļi.
Losartānam piemīt viegla un pārejoša urikozūriska iedarbība. Hidrohlortiazīds mēreni palielina urīnskābes līmeni; losartāna un hidrohlortiazīda kombinācija var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hiperurikēmiju.
Losartāna/hidrohlortiazīda antihipertensīvā iedarbība saglabājas 24 stundas. Vismaz vienu gadu ilgos klīniskajos pētījumos tika konstatēts, ka, turpinot terapiju, antihipertensīvā iedarbība saglabājas. Lai gan losartāns/hidrohlortiazīds būtiski samazina asinsspiedienu, sirdsdarbības frekvenci tas klīniski nozīmīgi neietekmē. Klīniskajos pētījumos pēc 12 nedēļu ilgas terapijas ar losartānu 50 mg/hidrohlortiazīdu 12,5 mg diastoliskais asinsspiediens sēdus stāvoklī samazinājās caurmērā par 13,2 mm Hg.
Losartāns/hidrohlortiazīds efektīvi pazemina asinsspiedienu gan sievietēm, gan vīriešiem, visu rasu pārstāvjiem, gados jaunākiem (<65 gadu vecuma) un gados vecākiem (>=65 gadu vecuma) pacientiem un ir iedarbīgs visām hipertensijas pakāpēm.
Losartāns
Losartāns ir sintētiski radīts iekšķīgi lietojams angiotensīna II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Angiotensīns II, spēcīgs asinsvadu sašaurinātājs, ir galvenais Renīna-angiotensīna sistēmas aktīvais hormons un ir svarīgs hipertensijas patofizioloģijas regulētājs. Angiotensīns II saistās pie AT1 receptoriem, kuri ir atrodami daudzos audos (piemēram, asinsvadu gludajā muskulatūrā, virsnierēs, nierēs un sirdī) un kuriem piemīt vairākas svarīgas bioloģiskas funkcijas, to skaitā asinsvadu sašaurināšana un aldosterona atbrīvošana. Angiotensīns II stimulē arī gludo muskuļu šūnu proliferāciju. Losartāns selektīvi bloķē AT1 receptorus. In vitro un in vivo gan losartāns, gan tā farmakoloģiski aktīvais karboksiskābes metabolīts E-3174 bloķē visas fizioloģiski būtiskās angiotensīna II iedarbības izpausmes neatkarīgi no sintēzes avota vai ceļa. Losartānam nav agonista iedarbības un tas nebloķē citus hormonu vai jonu kanālus, kas ir svarīgi kardiovaskulārā regulācijā. Bez tam, losartāns neinhibē AKE (kināzi II), enzīmu, kas sašķeļ bradikinīnu. Tādēļ losartānam nav raksturīgas bradikinīna radītas nevēlamās blakusparādības.
Losartāna lietošanas laikā tiek novērsta angiotensīna II ietekme uz renīna sekrēciju pēc negatīvās atgriezeniskās saiknes principa, kas noved pie plazmas renīna aktivitātes (PRA) paaugstināšanās. Pieaugot PRA, paaugstinās angiotensīna-II līmenis plazmā. Neskatoties uz to, saglabājas hipotensīvā aktivitāte un plazmas aldosterona koncentrācijas nomākums, kas norāda uz efektīvu angiotensīna II receptoru blokādi. Pēc losartāna lietošanas pārtraukšanas PRA un angiotensīna II līmenis 3 dienu laikā pazeminājās līdz sākotnējam līmenim.
Gan losartānam, gan tā galvenajam aktīvajam metabolītam ir lielāka afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem. Aktīvais metabolīts ir 10 līdz 40 reizes aktīvāks kā losartāns, atkarībā no ķermeņa masas.
Pētījumā, kas speciāli tika izveidots klepus biežumu noteikšanai pacientiem, kas lietoja losartānu salīdzinājumā ar pacientiem, kuri lietoja AKE inhibitorus, klepus biežums bija līdzīgs starp pacientiem, kuri lietoja losartānu vai hidrohlortiazīdu, un ievērojami mazāks nekā pacientiem, kas lietoja AKE inhibitorus. Turklāt, vispārēji izvērtējot 16 dubultaklus klīniskos pētījumus 4131 pacientiem, ziņotais klepus biežums pacientiem, kas lietoja losartānu bija līdzīgs (3,1%) kā pacientiem, kas saņēma placebo (2,6%) vai hidrohlortiazīdu (4,1%), turpretim sastopamība AKE inhibitoru grupā bija 8,8%.
Hipertensijas pacientiem ar proteinūriju bez diabēta losartāna kālija sāls nozīmēšana ievērojami samazina proteīnūriju, kā arī albumīnu un IgG frakcionēto elimināciju. Losartāns saglabā glomerulārās filtrācijas ātrumu un samazina filtrācijas frakciju. Visumā losartāns izraisa seruma urīnskābes līmeņa samazināšanos (parasti <0,4 mg/dl), kas saglabājas ilgstošas terapijas laikā.
Losartāns neietekmē autonomos refleksus un tam nav ilgstoša iedarbība uz plazmas norepinefrīnu.
Pacientiem ar kreisā sirds kambara mazspēju losartāna devas pa 25 mg un 50 mg izraisa pozitīvu hemodinamisku un neirohormonālu iedarbību, kam raksturīga sirds izsviedes indeksa palielināšanās un, attiecīgi, plaušu kapilāru ķīlēšanās spiediena (wedge pressure), sistēmiskās vaskulārās rezistences, vidējā sistēmiskā arteriālā spiediena un sirdsdarbības frekvences samazināšanās, un aldosterona un norepinefrīna cirkulējošā līmeņa samazināšanās. Šādiem pacientiem ar sirds mazspēju hipotensijas sastopamība bija atkarīga no devas.
Hipertensijas pētījumi
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, ordinējot losartānu vienu reizi dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu esenciālo hipertensiju, tika novērota būtiska sistoliskā un diastoliskā spiediena samazināšanās. Salīdzinot beigu asinsspiediena mērījumus 24 stundas pēc devas lietošanas ar mērījumiem 5-6 stundas pēc devas lietošanas, pēc 24 stundām novēro salīdzinoši nelielu asinsspiediena pazemināšanos; saglabājās dabiskais diennakts ritms. Asinsspiediena samazināšanās devu intervāla beigās bija apmēram 70-80% no tā efekta, ko novēroja 5-6 stundas pēc devas lietošanas.
Losartāna pārtraukšana hipertensijas pacientiem neizraisa strauju asinsspiediena paaugstināšanos (rikošetu). Lai gan losartāns būtiski samazina asinsspiedienu, tā lietošana sirdsdarbības frekvenci klīniski nozīmīgi neietekmē.
Losartāns ir vienlīdz efektīvs gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī gados jaunākiem (līdz 65 gadu vecumam) un gados vecākiem hipertensijas pacientiem.
LIFE pētījums
Tika veikts randomizēts, trīskārši maskēts aktīvi kontrolēts “Losartan Intervention For Endpoint reduction in hypertension (LIFE)” pētījums 9193 hipertensijas pacientiem vecumā no 55 līdz 80 gadiem ar dokumentētu kreisā sirds kambara hipertrofiju. Pacienti tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu 50 mg vai atenololu 50 mg vienu reizi dienā. Ja neizdevās sasniegt mērķa asinsspiedienu (<140/90 mmHg), vispirms pievienoja hidrohlortiazīdu (12,5 mg), pēc tam, ja nepieciešams, tika palielināta atenolola vai losartāna deva līdz 100 mg vienu reizi dienā. Ja arī tad neizdevās sasniegt mērķa asinsspiedienu, tika pievienoti citi hipotensīvie līdzekļi, kas nebija AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti vai beta blokatori. Vidējais novērošanas ilgums bija 4,8 gadi.
Primārais pētījuma rādītājs bija kopējā kardiovaskulārā saslimstība un mirstība, ko izteica kā kopējo kardiovaskulārās saslimšanas izraisīto nāves gadījumu, insultu un miokarda infarktu sastopamības biežuma samazināšanos. Asinsspiediens nozīmīgi un līdzīgā līmenī samazinājās abās grupās. Losartāna grupā primāro rādītāju noteikšanas punktā risks samazinājās par 13 % (p=0,021; 95 % ticamības intervāls 0,77-0,98), salīdzinot ar atenololu. Minētie fakti galvenokārt izskaidroja insulta sastopamības biežuma samazināšanos. Terapija ar losartānu samazināja insulta risku par 25%, salīdzinājumā ar atenololu (p=0,001; 95% ticamības intervāls 0,63-0,89). Abās terapijas grupās nāves gadījumu skaits un miokarda infarkta sastopamības biežums bija līdzīgs.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Hidrohlortiazīds
Parasti tiazīdi neietekmē normālu asinsspiedienu.
Hidrohlortiazīdam ir antihipertensīva un diurētiska iedarbība. Tas ietekmē nieru distālo tubulāro elektrolītu atpakaļuzsūkšanās mehānismu, vienādā daudzumā tieši paaugstinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju. Hidrohlortiazīda diurētiskās iedarbības ietekmē samazinās plazmas tilpums, paaugstinās renīna aktivitāte plazmā un palielinās aldosterona sekrēcija, kas sekojoši palielina kālija un bikarbonātu zudumu urīnā un samazina kālija līmeni serumā. Renīna angiotensīna saistība notiek ar angiotensīna II starpniecību un tāpēc angiotensīna II receptoru antagonistu vienlaicīga lietošana samazina ar tiazīdu diurētisko līdzekļu lietošanu saistīto kālija zudumu.
Pēc perorālas lietošanas diurētiskā darbība sākas 2 stundu laikā, maksimumu sasniedz apmēram 4 stundu laikā un ilgst apmēram 6 līdz 12 stundas, hipotensīvo efektu novēro līdz pat 24 stundām.
Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Losartāns
Pēc perorālas lietošanas losartāns labi uzsūcas un iziet pirmā loka metaboliskās pārmaiņas, veidojot aktīvo karboksilskābes metabolītu un citus neaktīvus metabolītus. Losartāna tablešu sistēmiskā bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 33%. Losartāna un tā aktīvā metabolīta vidējā maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 1 stundas un 3-4 stundu laikā. Lietojot zāles kopā ar standartizētu maltīti, netika novērotas klīniski nozīmīgas losartāna koncentrācijas profila izmaiņas.
Izkliede
Losartāns
Losartāns un tā aktīvais metabolīts ≥ 99% apjomā saistās ar plazmas proteīniem, galvenokārt ar albumīniem. Losartāna sadalījuma tilpums ir 34 litri. Pētījumi ar žurkām liecina, ka losartāna spēja šķērsot hematoencefālisko barjeru ir vāja vai tās nav.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru, bet nešķērso asins-smadzeņu barjeru, tas izdalās mātes pienā.
Biotransformācija
Losartāns
Apmēram 14% no intravenozi vai perorāli lietota losartāna devas tiek transformēti aktīvajā metabolītā. Pēc perorālas un intravenozas ar 14C iezīmēta losartāna kālija ievadīšanas, cirkulējošās plazmas radioaktivitāte ir galvenokārt saistīta ar losartānu un tā aktīvo metabolītu. Minimāla losartāna transformācija tā aktīvajā metabolītā tika konstatēta apmēram 1% no pētītajiem pacientiem.
Papildus aktīvajam metabolītam veidojas arī neaktīvie metabolīti, tai skaitā divi galvenie metabolīti, kas veidojas no butilētās sānu ķēdes hidroksilācijas ceļā un mazāk svarīgs metabolīts – N-2 tetrazola glikuronīds.
Eliminācija
Losartāns
Losartāna un tā aktīvā metabolīta plazmas klīrenss attiecīgi ir aptuveni 600 ml/min un 50 ml/min. Losartāna un tā aktīvā metabolīta nieru klīrenss attiecīgi ir aptuveni 74 ml/min un 26 ml/min. Lietojot losartānu perorāli, aptuveni 4% no devas izdalās neizmainītā veidā ar urīnu, un aptuveni 6% no devas izdalās ar urīnu aktīvā metabolīta veidā. Losartāna un tā aktīvā metabolīta farmakokinētika ir lineāra, lietojot līdz 200 mg lielas losartāna kālija sāls devas perorāli.
Pēc perorālas lietošanas losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā pazeminās polieksponenciāli ar beigu pusperiodu attiecīgi apmēram 2 stundas un 6-9 stundas. Lietojot 100 mg vienu reizi dienā, ne losartāns, ne tā aktīvais metabolīts būtiskā koncentrācijā plazmā neuzkrājas.
Losartāna un tā metabolītu elimināciju nodrošina gan izdalīšanās ar žulti, gan urīnu.
Pēc 14C-iezīmētas losartāna devas perorālas lietošanas cilvēkam aptuveni 35% no radioaktivitātes konstatēta urīnā, bet 58% - fēcēs.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds nemetabolizējas, bet nierēs strauji eliminējas. Ja līmenis plazmā saglabājas vismaz 24 stundas, novērotais eliminācijas pusperiods ir robežās no 5,6 līdz 14,8 stundām. Vismaz 61% no perorālās devas izdalās neizmainītā veidā 24 stundu laikā.
Īpašas pacientu grupas
Losartāns/ Hidrohlortiazīds
Losartāna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā un hidrohlortiazīda uzsūkšanās gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju būtiski neatšķīrās no gados jaunākiem hipertensijas pacientiem novērotās.
Losartāns
Pēc perorālas lietošanas pacientiem ar vieglu vai mērenu alkohola izraisītu aknu cirozi losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā bija attiecīgi 5 reizes un 1,7 reizes augstāka nekā koncentrācija jauniem brīvprātīgi izvēlētiem vīriešiem.
Farmakokinētiskie pētījumi pierādīja, ka losartāna AUC neatšķiras veseliem dzeltenās rases un citas rases vīriešiem. Tomēr karboksilskābes metabolīta (E-3174) AUC šajās divās grupās ir atšķirīgs; dzeltenās rases pārstāvjiem tas ir apmēram 1,5 reizes lielāks nekā citas rases pārstāvjiem. Šo rezultātu klīniskā nozīme nav zināma.
Ne losartānu, ne tā aktīvo metabolītu nevar izvadīt hemodialīzes ceļā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par vispārējo farmakoloģiju, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu bīstamību cilvēkiem. Losartāna/hidrohlortiazīda toksiskais potenciāls tika izvērtēts hroniskas toksicitātes pētījumos žurkām un suņiem lietojot iekšķīgi līdz pat 6 mēnešus ilgi, un šajos kombinācijas pētījumos novērotās izmaiņas galvenokārt bija losartāna radītas. Losartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana izraisīja sarkano asinsķermenīšu parametru samazināšanos (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta), urīnvielas slāpekļa līmeņa paaugstināšanos serumā, sirds masas samazināšanos (bez histoloģiskas korelācijas) un izmaiņas kuņģa-zarnu traktā (gļotādas bojājumi, čūlas, erozijas, asiņošana). Lietojot losartāna/hidrohlortiazīda kombināciju žurkām vai trušiem, teratogenitāte netika konstatēta. Toksiska ietekme uz augli, kas izpaudās kā neliels papildus ribu gadījumu skaita pieaugums F1 paaudzē, tika novērota žurkām, kuru mātītes pirms grūsnības un tās laikā saņēma ārstēšanu. Pētījumos ar losartānu vienu pašu tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz augli un jaundzimušo, ieskaitot nieru toksicitāti un augļa bojāeju, kad grūsna žurka tika ārstēta ar losartāna/hidrohlortiazīda kombināciju vēlīnā grūsnības periodā un/vai zīdīšanas periodā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kodols:
Mikrokristāliskā celuloze
Mannīts (E 421)
Kroskarmelozes nātrija sāls
Povidons 30
Magnija stearāts
Apvalks:
Hipromeloze 2910/5
Makrogols 6 000
Talks
Simetikona emulsija SE 4 (E 900) (polidimetilsiloksāns (E900), metilceluloze, sorbīnskābe)
Titāna dioksīds (E171)
Hinolīna dzeltenā alumīnija laka (E104)
Ponceau 4R alumīnija laka (E124)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Iepakojuma veids: PVH/PVDH/Al blisteris, lietošanas instrukcija, salokāma kartona kastīte.
Iepakojuma lielums: 10, 30, 60 vai 90 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy
102 37 Praha 10, Čehija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
09-0089
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 26.03.2009
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 20.06.2014
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2018
SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019
CZ/H/0117/001/IB/038
