Losartan Accord 100 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Losartanum kalicum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0399-05
09-0399
Accord Healthcare Polska Sp. z.o.o., Poland; Accord Healthcare Limited, United Kingdom
20-APR-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
100 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Accord Healthcare B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Losartan Accord 50 mg apvalkotās tabletes
Losartan Accord 100 mg apvalkotās tabletes
Losartanum kalicum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Losartan Accord un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Losartan Accord lietošanas
3. Kā lietot Losartan Accord
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Losartan Accord
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Losartan Accord un kādam nolūkam to lieto
Losartāns pieder zāļu grupai, ko dēvē par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II ir viela, kas rodas organismā un saistās pie receptoriem asinsvados, izraisot to sašaurināšanos. Rezultāts ir asinsspiediena paaugstināšanās. Losartāns novērš angiotensīna II iedarbību, izraisot asinsvadu atslābināšanos, kas savukārt pazemina asinsspiedienu. Losartāns palēnina nieru funkcijas pavājināšanos pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un II tipa cukura diabētu.
Losartan Accord lieto:
lai ārstētu pieaugušos pacientus un bērnus un pusaudžus vecumā no 6 līdz 18 gadiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens (hipertensija);
lai aizsargātu nieres pacientiem ar hipertensiju un II tipa cukura diabētu, kam ir laboratoriski pierādīta pavājināta nieru darbība un proteīnūrija ≥ 0,5 g dienā (stāvoklis, kad urīnā ir pārāk liels olbaltumvielu daudzums).
lai ārstētu pacientus ar hronisku sirds mazspēju, ja ārsts noteicis, ka terapija ar specifiskām zālēm, kuras sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKE inhibitori - zāles, ko lieto, lai samazinātu paaugstinātu asinsspiedienu), nav piemērota. Ja Jūsu sirds mazspēja ir stabilizēta ar AKE inhibitoriem, Jūs nedrīkstat savu terapiju mainīt uz losartāna terapiju.
Ir pierādīts, ka pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds kreisā kambara palielināšanos Losartan Accord samazina insulta risku (“LIFE indikācija”).
2. Kas Jums jāzina pirms Losartan Accord lietošanas
Nelietojiet Losartan Accord tabletes šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret losartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir izteikti aknu darbības traucējumi;
ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (labāk izvairīties no Losartan Accord lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt punktā “Grūtniecība”);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi, un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Losartan Accord lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Jums noteikti jāpastāsta ārstam, ja Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Losartan Accord tablešu lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja tiek izmantots šajā periodā (skatīt punktā par grūtniecību).
Pirms Losartan Accord tablešu lietošanas ir svarīgi konsultēties ar ārstu:
ja Jums iepriekš ir bijusi angioedēma (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkums) (skatīt arī 4. punktā “Iespējamās blakusparādības”);
ja Jums ir stipra vemšana vai caureja, kā rezultātā Jūsu organisms zaudē pārāk lielu daudzumu šķidruma un/vai sāļu;
ja Jūs saņemat diurētiskos līdzekļus (zāles, kas palielina nieru izdalītā šķidruma daudzumu) vai ievērojat diētu ar stingri ierobežotu sāls daudzumu, kā rezultātā organisms ir zaudējis pārāk daudz šķidruma un sāļu (skatīt 3. punktā “Devas īpašām pacientu grupām”);
ja Jums ir nieru asinsvadu sašaurinājums vai nosprostojums, vai, ja Jums nesen veikta nieres pārstādīšana;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi (skatīt 2. punktā “Nelietojiet Losartan Accord šādos gadījumos” un 3. punktā “Devas īpašām pacientu grupām”);
ja Jums ir sirds mazspēja kombinācijā ar pavājinātu nieru darbību vai bez tās vai vienlaicīga smaga, dzīvībai bīstama aritmija. Ja Jūs vienlaikus ārstē ar bēta blokatoriem, jāievēro īpaša piesardzība;
ja Jums ir problēmas ar sirds vārstuļiem vai sirds muskuli;
ja Jums ir koronārā sirds slimība (kuras cēlonis ir samazināta asins plūsma sirds asinsvados) vai cerebrovaskulārā asinsvadu slimība (kuras cēlonis ir samazināta asins cirkulācija smadzenēs);
ja Jums ir primārs hiperaldosteronisms (sindroms, kas saistīts ar pastiprinātu hormona aldosterona sekrēciju virsnieru dziedzerī un kura cēlonis ir traucējumi virsnieru dziedzerī);
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Losartan Accord šādos gadījumos”.
Bērni un pusaudži
Losartan Accord ir pētīts bērniem. Lai iegūtu sīkāku informāciju, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu.
Losartan Accord nav ieteicams lietošanai bērniem, kuriem ir nieru vai aknu traucējumi, jo dati par šīm pacientu grupām ir ierobežoti. Losartan Accord nav ieteicams bērniem, kuri ir jaunāki par 6 gadiem, jo tā efektivitāte šajā vecuma grupā nav pierādīta.
Citas zāles un Losartan Accord
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaša piesardzība jāievēro, ja ārstēšanas ar Losartan Accord laikā lietojat šādas zāles:
citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, kuras varētu papildus pazemināt Jūsu asinsspiedienu. Asinsspiedienu var pazemināt arī kādas no šādām zālēm/ zāļu grupām: tricikliskie antidepresanti, antipsihotiski līdzekļi, baklofēns, amifostīns;
zāles, kas aiztur organismā kāliju vai var paaugstināt kālija koncentrāciju (piem., kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizvietotāji vai kāliju aizturošas zāles, piemēram, noteikti diurētiskie līdzekļi [amilorīds, triamterēns, spironolaktons], vai heparīns);
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, indometacīns, COX-2 inhibitori (zāles, kas mazina iekaisumu un ko izmanto sāpju remdēšanai), jo tie var pavājināt losartāna asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Ja Jums ir pavājināta nieru darbība, šo zāļu vienlaicīga lietošana var izraisīt nieru funkcijas pasliktināšanos.
Kombinācijā ar losartānu bez stingras ārsta uzraudzības nedrīkst lietot litiju saturošas zāles. Var būt nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi (piemēram, asins analīzes).
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Losartan Accord šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Losartan Accord tablešu lietošana kopā uzturu
Losartan Accord tabletes var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Jums noteikti jāpastāsta ārstam, ja Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pātraukt Losartan Accord lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteikts Losartan Accord vietā lietot kādas citas zāles. Losartan Accord lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet Losartan Accord nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Losartāns nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja vēlaties to darīt, ārsts var izvēlēties citu ārstēšanas veidu. It īpaši, ja bērns ir tikko piedzimis vai dzimis priekšlaicīgi.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Nav domājams, ka Losartan Accord tabletes varētu ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, līdzīgi kā daudzas citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, losartāns dažiem cilvēkiem var izraisīt reiboni vai miegainību. Ja Jums rodas reibonis vai miegainība, Jums jākonsultējas ar ārstu, pirms mēģināt veikt šādas aktivitātes.
Svarīga informācija par kādu no Losartan Accord tablešu sastāvdaļām
Šīs zāles satur laktozi.
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura (laktozes) nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Losartan Accord
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Jūsu ārsts izlems par piemērotāko Losartan Accord tablešu devu atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa un tā, vai lietojat citas zāles. Ir svarīgi turpināt lietot Losartan Accord tabletes tik ilgu laiku, cik ārsts ir parakstījis, lai saglabātu vienmērīgu asinsspiediena kontroli.
Pieaugušie pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu
Ārstēšana parasti tiek sākta ar 50 mg losartāna (viena tablete Losartan Accord 50 mg) vienreiz dienā.
Maksimālā asinsspiedienu pazeminošā iedarbība jāsasniedz 3–6 nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas. Dažiem pacientiem devu vēlāk var palielināt līdz 100 mg losartāna (divas tabletes Losartan Accord 50 mg) vienreiz dienā.
Ja Jums šķiet, ka losartāna iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Bērni līdz 6 gadiem
Losartan Accord nav ieteicams lietot bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem, jo nav pierādīta tā iedarbība šajā vecuma grupā.
Bērni vecumā no 6 - 18 gadiem
Ieteicamā sākuma deva pacentiem ar ķermeņa masu no 20 līdz 50 kg ir 0,7 mg losartāna uz ķermeņa masas kilogramu, ko lieto vienu reizi dienā (līdz 25 mg Losartan Accord).
Ja assinsspiedienu nevar kontrolēt, ārsts devu varētu palielināt.
Bērniem varētu būt vairāk piemērota cita šo zāļu forma(-as); jautājiet ārstam vai
farmaceitam.
Pieaugušie pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu un 2. tipa cukura diabētu
Ārstēšanu parasti iesaka sākt ar 50 mg losartāna (viena tablete Losartan Accord 50 mg) vienreiz dienā.
Atkarībā no asinsspiediena samazināšanās vēlāk devu var palielināt līdz 100 mg losartāna (divas tabletes Losartan Accord 50 mg) vienreiz dienā.
Losartan Accord tabletes var lietot kopā ar citām asinsspiedienu pazeminošām zālēm (piem., diurētiskiem līdzekļiem, kalcija kanālu blokatoriem, alfa vai bēta adrenoreceptoru blokatoriem un centrālas darbības līdzekļiem), kā arī ar insulīnu un citām tradicionāli lietotām zālēm, kas pazemina glikozes koncentrāciju asinīs (piem., sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, glitazoniem un glikozidāzes inhibitoriem).
Pieaugušajiem pacientiem ar sirds mazspēju
Ārstēšanu parasti uzsāk ar 12,5 mg losartāna (viena 12,5 mg tablete Losartan Accord) vienu reizi dienā. Parasti, sekojot ārsta lēmumam, devu pakāpeniski jāpalielina ar nedēļas intervālu (t.i., 12,5 mg dienā pirmajā nedēļā, 25 mg dienā otrajā nedēļā, 50 mg dienā trešajā nedēļā, 100 mg ceturtajā nedēļā un 150 mg piektajā nedēļā) līdz uzturošajai devai, ko noteicis Jūsu ārsts. Maksimālā dienas deva ir 150 mg losartāna (piemēram, trīs Losartan Accord 50 mg tabletes vai viena Losartan Accord 100 mg tablete un viena Losartan Accord 50 mg tablete) vienu reizi dienā.
Sirds mazspējas ārstēšanai losartānu parasti kombinē ar diurētiskajiem līdzekļiem (zāles, kas palielina izvadītā šķidruma daudzumu caur nierēm) un/vai sirds uzpirkstītes preparātiem (zāles, kas stiprina sirdi un uzlabo tās darbību) un/vai bēta-blokatoriem.
Devas īpašām pacientu grupām
Dažiem pacientiem, piemēram, pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus lielās devās, pacientiem ar pavājinātu aknu darbību vai pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem, un jo īpaši uzsākot terapiju, ārsts var ieteikt lietot mazāku devu. Losartānu neiesaka lietot pacientiem, kuri cieš no izteikti pavājinātas aknu darbības (skatīt punktā “Nelietojiet Losartan Accord tabletes šādos gadījumos”.
Lietošana
Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens. Jums jācenšas lietot dienas devu aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Ir svarīgi, lai Jūs turpinātu lietot Losartan Accord tabletes, līdz ārsts dod citus norādījumus.
Ja esat lietojis Losartan Accord tabletes vairāk nekā noteikts
Ja esat nejauši ieņēmis pārāk daudz tablešu vai tabletes ir iedzēris bērns, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Pārdozēšanas simptomi ir zems asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, iespējami palēnināta sirdsdarbība.
Ja esat aizmirsis lietot Losartan Accord tabletes
Ja esat nejauši izlaidis dienas devu, vienkārši lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja Jūs pārtraucat lietot Losartan Accord tabletes
Nepārtrauciet ārstēšanu bez konsultēšanās ar ārstu, pat tad, ja jūtaties labāk. Ir svarīgi, lai Jūs lietotu Losartan Accord tabletes tik ilgi, cik ārsts noteicis.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas kādas no tālāk minētajām reakcijām, pārtrauciet lietot losartāna tabletes un nekavējoties informējiet ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu:
smaga alerģiska reakcija (izsitumi, nieze, sejas, lūpu, mēles, mutes vai rīkles pietūkums, kas var apgrūtināt rīšanu vai elpošanu).
Tā ir nopietna, taču reta blakusparādība, kas rodas vairāk nekā 1 no 10 000 un mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem. Jums var būt vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība vai hospitalizācija.
Zem virsrakstiem par biežumu ir uzskaitītas iespējamās blakusparādības, izmantojot šādas biežuma kategorijas.
Ļoti bieži: rodas vairāk nekā 1 no 10 pacientiem.
Bieži: rodas 1 līdz 10 no 100 pacientiem.
Retāk: rodas 1 līdz 10 no 1000 pacientiem.
Reti: rodas 1 līdz 10 no 10 000 pacientiem.
Ļoti reti: rodas mazāk kā 1 no 10 000 pacientiem.
Nav zināms: izmantojot pieejamos datus, biežumu nevar noteikt.
Lietojot Losartan Accord ziņots par šādām blakusparādībām
Bieži:
reibonis,
zems asinsspiediens, (īpaši pēc pārmērīga šķidruma zuduma organisma asinsvados, piemēram, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai pacientiem, kas tiek ārstēti ar lielām diurētisko līdzekļu devām),
ar devu saistīti ortostatiski efekti, piemēram, asinsspiediena pazemināšanās, pieceļoties no guļus vai sēdus stāvokļa,
bezspēks,
nogurums,
parāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija),
pārāk augsts kālija līmenis asinīs (hiperkaliēmija),
izmaiņas nieru darbībā (var būt atgriezeniskas pēc terapijas pārtraukšanas), tostarp, nieru mazspēja,
samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija),
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, kreatinīna un kālija līmenis serumā pacientiem ar sirds mazspēju.
Retāk:
miegainība,
galvassāpes,
miega traucējumi,
sajūta, ka sirds darbojas pārāk ātri (sirdsklauves),
stipras sāpes krūtīs (stenokardija),
elpas trūkums (dispnoja),
vēdersāpes,
aizcietējums,
caureja,
slikta dūša,
vemšana,
nātrene,
nieze,
izsitumi,
lokalizēts pietūkums (tūska),
klepus.
Reti:
paaugstināta jutība,
angioedēma,
asinsvadu iekaisums (vaskulīts, tostarp Hēnoha-Šēnleina purpura),
notirpums vai kņudinoša sajūta (parestēzija),
ģībonis,
ļoti strauja un neregulāra sirdsdarbība (priekškambaru mirdzēšana),
smadzeņu trieka (insults),
aknu iekaisums (hepatīts),
paaugstināts alanīna aminotransferāzes (AlAT) līmenis, kas parasti izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Nav zināms:
samazināts trombocītu skaits,
migrēna,
aknu darbības traucējumi,
muskuļu un locītavu sāpes,
gripai līdzīgi simptomi,
muguras sāpes un urīnceļu infekcija,
paaugstināta jutība pret gaismu (fotosensitivitāte),
neizskaidrojamas muskuļu sāpes ar tumšu (tējas krāsas) urīnu (rabdomiolīze),
impotence,
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts),
zems nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija),
depresija,
vispārēja slikta pašsajūta,
zvanīšana, dūkšana, rūkšana vai klikšķi ausī (tinnīts),
garšas sajūtas traucējumi (disgeizija).
Blakusparādības, ko novēro bērniem, ir līdzīgas pieaugušajiem novērotajām.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Losartan Accord
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes (EXP). Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu zāles no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Losartan Accord tabletes satur
Aktīvā viela ir losartāna kālija sāls.
50 mg: katra apvalkotā tablete satur 50 mg losartāna kālija sāls, kas atbilst 45,8 mg losartāna.
100 mg: katra apvalkotā tablete satur 100 mg losartāna kālija sāls, kas atbilst 91,7 mg losartāna.
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: laktoze, preželatinēta kukurūzas ciete, povidons K-90 (E1201), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551), talks (E553b), magnija stearāts (E572).
Apvalks: hiproloze (E463), hipromeloze (E464), polietilēnglikols 400, titāna dioksīds (E171), talks (E553b).
Losartan Accord tablešu ārējais izskats un iepakojums
Losartan Accord 50 mg tabletes: baltas līdz bālganas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiedumu “50” otrā pusē.
Dalījuma līnija paredzēta vienīgi tam, lai atvieglotu tabletes sadalīšanu vieglākai norīšanai, nevis lai sadalītu to vienādās daļās.
Losartan Accord 100mg tabletes: baltas līdz bālganas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes; viena puse gluda, bet otrā pusē ir iespiedums “100”.
Losartan Accord tabletes ir pieejams blisteros pa 21, 28, 30,90 vai 98 tabletēm iepakojumā.
Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami tirgū.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Accord Healthcare B.V.
Winthontlaan 200
3526 KV Utrecht
Nīderlande
Ražotājs:
Accord Healthcare Limited
Sage House,
319, Pinner Road,
North Harrow,
Middlesex, HA1 4HF,
Lielbritānija
Accord Healthcare Polska Sp.z o.o.,
ul. Lutomierska 50,95-200 Pabianice, Polija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts nosaukums
Zāļu nosaukums
Igaunija
Losartan Accord 50/100 mg õhukese polümeerikattega tabletid
Itālija
Losartan Potassium Accord 25/50/100 mg compresse rivestite con film
Īrija
Losartan Potassium 25/50/100 mg Film-coated Tablets
Latvija
Losartan Accord 50/100 mg apvalkotās tabletes
Malta
Losartan Potassium 25/50/100 mg Film-coated Tablets
Nīderlande
Losartan Potassium Accord 25/50/100 mg filmomhulde tabletten
Portugāle
Losartan Potássico Accord
Lielbritānija
Losartan Potassium 25/50/100 mg Film-coated Tablets
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018.
SASKAŅOTS ZVA 28-03-2019
Zāļu apraksts
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Losartan Accord 100 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 100 mg losartāna kālija sāls (losatranum kalicum), kas atbilst 91,7 mg losartāna (losartanum).
Palīgvielas:
vienā apvalkotajā tabletē ir 104 mg laktozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotās tabletes.
Baltas līdz bālganas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes; viena puse gluda, bet otrā pusē ir iespiedums “100”.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem, kā arī bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.
Nieru slimības ārstēšana ar hipertensiju un 2. tipa cukura diabētu slimojošiem pacientiem, kam ir proteinūrija ≥ 0,5 g dienā, — antihipertensīvās terapijas ietvaros.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, ja nepanesības, īpaši dēļ klepus, vai kontrindikāciju dēļ ir atzīta par nepiemērotu ārstēšana ar angiotenzīnu-konvērtējošā-enzīma (AKE) inhibitoriem. Pacienti ar sirds mazspēju, kuriem panākta stabilitāte ar AKE inhibitoriem, nedrīkst mainīt ārstēšanu uz losartānu. Pacientu kreisā kambara izsviedes frakcijai jābūt ≤ 40% un hroniskas sirds mazspējas terapijai jābūt nostabilizētai.
Insulta riska mazināšana pacientiem ar hipertensiju, kam ir EKG apstiprināta sirds kreisā kambara hipertrofija (skatīt 5.1. apakšpunktā LIFE pētījums, Rase).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Hipertensija
Vairumam pacientu parastā sākumdeva un balstdeva ir 50 mg vienreiz dienā. Maksimāls antihipertensīvs efekts tiek sasniegts 3–6 nedēļu laikā pēc ārstēšanas sākuma. Dažiem pacientiem papildu labumu var dot devas palielināšana līdz 100 mg vienreiz dienā (no rīta).
Losartan Accord apvalkotās tabletes var lietot kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, it īpaši ar diurētiskiem līdzekļiem, piem., hidrohlortiazīdu (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ar II tipa cukura diabētu slimojoši pacienti, kam ir hipertensija un proteinūrija ≥ 0,5 g dienā
Parastā sākumdeva ir 50 mg vienreiz dienā. Vienu mēnesi pēc terapijas sākuma devu var palielināt līdz 100 mg vienreiz dienā, pamatojoties uz asinsspiediena atbildreakciju. Losartan Accord apvalkotās tabletes var lietot kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, (piem., diurētiskiem līdzekļiem, kalcija kanālu blokatoriem, alfa vai bēta adrenoreceptoru blokatoriem un centrālas darbības līdzekļiem), kā arī insulīnu un citiem tradicionāli lietotiem hipoglikemizējošiem līdzekļiem (piem., sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, glitazoniem un glikozidāzes inhibitoriem).
Sirds mazspēja
Parastā losartāna sākuma deva pacientiem ar sirds mazspēju ir 12,5 mg vienreiz dienā. Devas pielāgošanu (t.i., 12,5 mg dienā, 25 mg dienā, 50 mg dienā, 100 mg dienā, līdz pat maksimālajai devai 150 mg vienreiz dienā) parasti veic ar nedēļas intervālu, ja pacients to panes.
Insulta riska mazināšana pacientiem ar hipertensiju, kam ir EKG apstiprināta sirds kreisā kambara hipertrofija
Parastā sākumdeva ir 50 mg Losartan Accord apvalkoto tablešu vienreiz dienā. Pamatojoties uz asinsspiediena atbildreakciju, jāpievieno hidrohlortiazīds un/vai Losartan Accord apvalkoto tablešu deva jāpalielina līdz 100 mg vienreiz dienā.
Īpašas pacientu grupas
Lietošana pacientiem ar intravaskulāru šķidruma zudumu
Pacientiem ar intravaskulāru šķidruma zudumu (piem., pacientiem, kas ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem lielās devās) ieteicama sākumdeva 25 mg vienreiz dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un pacientiem, kam veic hemodialīzi
Sākotnēji pacientiem ar pavājinātu nieru darbību un pacientiem, kam veic hemodialīzi, devas pielāgošana nav nepieciešama.
Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem, kam anamnēzē ir aknu darbības traucējumi, jāapsver iespēja izmantot mazāku devu. Nav terapeitiskās pieredzes ar pacientiem, kuri slimo ar izteikti pavājinātu aknu darbību. Tādēļ Losartan neiesaka lietot pacientiem, kuri slimo ar izteikti pavājinātu aknu darbību (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
No 6 mēnešiem līdz 6 gadiem
Drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem, nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
No 6 līdz 18 gadiem
Pacientiem, kuri spēj norīt tabletes un kuru ķermeņa masa ir > 20 un < 50 kg, ieteicamā deva ir 25 mg vienreiz dienā. Izņēmuma gadījumos devu var palielināt līdz maksimāli 50 mg vienreiz dienā. Deva jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildreakcijai.
Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir > 50 kg, parastā deva ir 50 mg vienreiz dienā. Izņēmuma gadījumos devu var palielināt līdz maksimālajai devai 100 mg vienreiz dienā. Pētījumi par devām virs 1,4 mg/kg (jeb virs 100 mg) dienā bērniem nav veikti.
Losartānu neiesaka lietot bērniem līdz 6 gadu vecumam, jo par šo pacientu grupu
pieejamie dati ir ierobežoti.
To neiesaka lietot bērniem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums ir < 30 ml/min/ 1,73 m2, jo dati nav pieejami (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Losartānu neiesaka lietot arī bērniem ar pavājinātu aknu darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Lai gan pacientiem pēc 75 gadu vecuma ir jāapsver iespēja sākt terapiju ar 25 mg devu, devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem parasti nav nepieciešama.
Lietošanas veids
Losartāna tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.
Losartan Accord apvalkotās tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no zāļu palīgvielām (skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu).
2. un 3. grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smagi aknu darbības traucējumi.
Losartan Accord tablešu vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (KLkr <60 ml/min./1,73 m2) ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Paaugstināta jutība
Angioedēma. Pacienti, kam anamnēzē ir angioedēma (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkums), rūpīgi jānovēro (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hipotensija un elektrolītu/šķidruma līdzsvara traucējumi
Pacientiem, kam ir šķidruma un/vai nātrija zudums un/vai kas tiek intensīvi ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem, kā arī pacientiem, kam jāievēro diēta ar ierobežotu sāls patēriņu vai kam ir caureja vai vemšana, var rasties simptomātiska hipotensija, jo īpaši pēc pirmās devas un pēc devas palielināšanas. Minētie stāvokļi pirms Losartan Accord apvalkoto tablešu lietošanas jākoriģē vai jālieto mazāka sākumdeva (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tas attiecināms arī uz bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību un cukura diabētu vai bez tā bieži novēro elektrolītu līdzsvara traucējumus, ko nepieciešams novērst. Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās cilvēki ar 2. tipa cukura diabētu un nefropātiju hiperkaliēmijas biežums Losartan Accord apvalkoto tablešu grupā bija lielāks nekā placebo grupā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ rūpīgi jākontrolē kālija koncentrācija plazmā un kreatinīna klīrenss, jo īpaši pacientiem ar sirds mazspēju un kreatinīna klīrensu 30–50 ml/min robežās.
Neiesaka kombinēt losartānu ar kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem un kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, kas liecina par būtisku paaugstinātu losartāna koncentrāciju plazmā pacientiem, kas slimo ar aknu cirozi, pacientiem ar pavājinātu aknu darbību anamnēzē jāapsver iespēja lietot mazāku devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav terapeitiskās pieredzes ar losartāna lietošanu pacientiem, kuriem ir izteikti pavājināta aknu darbība. Tādēļ losartānu nedrīkst lietot pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību (skatīt 4.2, 4.3 un 5.2. apakšpunktu).
Losartānu neiesaka lietot arī bērniem ar pavājinātu aknu darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Tā kā tiek inhibēta renīna-angiotensīna sistēma, ir ziņots par nieru darbības pārmaiņām, tostarp par nieru mazspēju (jo īpaši pacientiem, kuru nieru funkcija ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas, piemēram, pacientiem ar izteiktu sirds mazspēju vai jau iepriekš bijušu nieru disfunkciju).
Tāpat kā saistībā ar citām zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir ziņots arī par urīnvielas koncentrācijas asinīs un kreatinīna koncentrācijas serumā palielināšanos pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi; šīs nieru darbības pārmaiņas var būt atgriezeniskas, pārtraucot ārstēšanu. Losartāns piesardzīgi jālieto pacientiem ar abpusēju nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.
Lietošana bērniem ar nieru darbības traucējumiem
Losartānu neiesaka lietot bērniem, kam glomerulārās filtrācijas ātrums ir < 30ml/min/ 1,73 m2, jo dati nav pieejami (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ārstēšanas laikā ar losartānu regulāri jāpārbauda nieru darbība, jo tā var pasliktināties. Jo īpaši tas attiecināms uz gadījumiem, kad losartānu lieto citu medicīnisku stāvokļu (piem., drudža, dehidratācijas), kas varētu traucēt nieru darbību, klātbūtnē.
Ir pierādīts, ka losartāna un AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana traucē nieru darbību. Tādēļ šo zāļu vienlaicīga lietošana bērniem nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Nieres transplantācija
Nav pieredzes ar pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ losartāna tablešu lietošanu neiesaka.
Koronārā sirds slimība un cerebrovaskulāra slimība
Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, pārāk izteikts asinsspiediena pazeminājums pacientiem ar išēmisku kardiovaskulāru vai cerebrovaskulāru slimību var būt par iemeslu miokarda infarktam vai insultam.
Sirds mazspēja
Tāpat kā attiecībā uz citām zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu, pacientiem ar sirds mazspēju un pavājinātu nieru darbību vai bez tās pastāv smagas arteriālas hipotensijas un (nereti akūtas) pavājinātas nieru darbības risks.
Nav pietiekamas terapeitiskās pieredzes, lietojot losartānu pacientiem ar sirds mazspēju un vienlaicīgiem izteiktiem nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar smagu sirds mazspēju (NYHA IV funkcionālā klase), kā arī pacientiem ar sirds mazspēju un simptomātisku, dzīvībai bīstamu sirds aritmiju. Tādēļ losartāns šādiem pacientiem jālieto piesardzīgi. Losartāna kombinācija ar bēta adrenoreceptoru blokatoru jālieto piesardzīgi (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuri slimo ar aortas vai mitrālo stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.
Palīgvielas
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Grūtniecība
Losartānu nedrīkst sākt lietot grūtniecības laikā. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt terapiju ar losartānu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar losartānu nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3 un 4.6. apakšpunktu).
Citi brīdinājumi un piesardzības pasākumi
Kā novērots ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, losartāns un citi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori pacientiem ar melnu ādas krāsu pazemina asinsspiedienu daudz neefektīvāk kā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējams, to nosaka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu palielinātā izplatība pacientu ar melnu ādas krāsu, kuriem ir hipertensija, vidū.
Dubulta renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt losartāna hipotensīvo iedarbību. Citas hipotensiju izraisošas vielas, piemēram, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiski līdzekļi, baklofēns, amifostīns: ja vienlaikus ar minētajām lieto asinsspiedienu pazeminošas zāles, kā galvenā blakusparādība iespējams palielināts hipotensijas risks.
Losartānu metabolizē galvenokārt citohroms P450 (CYP) 2C9, un tas tiek metabolizēts līdz aktīvam karboksilskābes metabolītam. Klīniskajā pētījumā tika konstatēts, ka flukonazols (CYP2C9 inhibitors) samazina aktīvā metabolīta iedarbību par aptuveni 50 %. Tika konstatēts, ka vienlaicīga ārstēšana ar losartānu un rifampicīnu (metabolisma enzīmu inducētājs) samazināja aktīvā metabolīta koncentrāciju plazmā par 40 %. Šo novērojumu klīniskā nozīme nav noskaidrota. Vienlaikus veicot ārstēšanu ar fluvastatīnu (vājš CYP2C9 inhibitors), iedarbības atšķirības nenovēroja.
Tāpat kā lietojot citas zāles, kas bloķē angiotensīnu II vai tā darbību, kāliju aizturošu zāļu (piem., kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu: amilorīda, triamterēna, spironolaktona) vai kālija līmeni potenciāli paaugstinošu zāļu (piem., heparīna), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju vienlaicīga lietošana var izraisīt kālija līmeņa serumā paaugstināšanos. Šādu zāļu kombinēšana nav ieteicama.
Vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Ļoti reti gadījumi ir bijuši saistīti arī ar angiotensīna II receptoru antagonistiem. Vienlaikus lietojot litiju un losartānu, jāievēro piesardzība. Ja šādu kombināciju uzskata par būtiski nepieciešamu, vienlaicīgas lietošanas laikā jākontrolē litija koncentrācija serumā.
Ja angiotensīna II antagonistus lieto vienlaikus ar NPL (t.i., selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, acetilsaliciskābi devās, kam piemīt pretiekaisuma darbība, un neselektīvajiem NPL), var pavājināties antihipertensīvā darbība. Angiotensīna II antagonistu vai diurētisko līdzekļu un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tostarp iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā, jo īpaši pacientiem, kam jau iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Daži pētījumi parāda, ka pacientiem ar jau pastāvošu aterosklerozi, sirds mazspēju vai cukura diabētu ar mērķa orgāna bojājumu, divkārša renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokāde saistīta ar biežāku hipotensiju, sinkopi, hiperkaliēmiju un izmaiņām nieru darbībā (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), salīdzinot ar monoterpijā lietotu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas preparātu. Losartānu nedrīkst lietot kopā ar aliskirēnu pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (KLkr <60 ml/min.) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Losartānu neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Losartāna lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3 un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar. Tā kā nav kontrolētu epidemioloģisko datu par angiotensīna II receptoru inhibitoru (AIIRA) radīto risku, līdzīgi riski var būt saistīti arī ar šo zāļu grupu. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt terapiju ar AIIRA, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar losartānu nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (Skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots losartāns, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru darbības un galvaskausa pārbaudi.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas losartānu, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3 un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par losartāna lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, losartāna lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientiem jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, ir jāpatur prātā, ka dažkārt antihipertensīvās terapijas laikā var rasties reibonis vai miegainība, jo īpaši uzsākot ārstēšanu vai palielinot devu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Losartāns ir vērtēts sekojošos klīniskajos pētījumos:
kontrolētā klīniskā pētījumā vairāk nekā 3000 pieaugušiem pacientiem no 18 gadu vecuma ar esenciālo hipertensiju;
kontrolētā klīniskā pētījumā 177 bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem ar hipertensiju;
kontrolētā klīniskā pētījumā vairāk nekā 9000 hipertensijas pacientiem vecumā no 55 līdz 80 gadiem ar kreisā kambara hipertrofiju (skatīt LIFE pētījumu 5.1. apakšpunktā);
kontrolētā klīniskā pētījumā vairāk nekā 7700 pieaugušiem pacientiem ar hronisku sirds mazspēju (skatīt ELITE I, ELITE II un HEAAL pētījumus 5.1. apakšpunktā);
kontrolētā klīniskā pētījumā vairāk nekā 1500 2. tipa cukura diabēta ar proteīnūriju pacientiem no 31 gada vecuma (skatīt RENAAL pētījumu 5.1. apakšpunktā).
Šajos pētījumos visbiežāk novērotā blakusparādība bija reibonis.
Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību biežums ir noteikts, izmantojot šādu iedalījumu:
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000);
nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Hipertensija
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Nervu sistēmas traucējumi
reibonis
bieži
miegainība, galvassāpes, miega traucējumi
retāk
Sirds funkcijas traucējumi
sirdsklauves, stenokardija
retāk
Asinsvadu sistēmas traucējumi
simptomātiska hipotensija (jo īpaši pacientiem ar intravaskulāru šķidruma zudumu, piem., pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai pacientiem, ko ārstē ar lielām diurētisko līdzekļu devām), (ortostatiskā) hipotensija** (ieskaitot ar devu saistīti ortostatiski efekti), izsitumi
retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
vēdersāpes, aizcietējums
retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
astēnija, nogurums, tūska
retāk
Ausu un labirinta bojājumi
vertigo
bieži
Ādas un zemādas audu bojājumi
izsitumi
retāk
Izmeklējumi
hiperkaliēmija
bieži
Paaugstināts alanīna aminotransferāžu (ALAT) līmenis*
reti
*parasti izzūd pēc terapijas pārtraukšanas
Pacienti ar hipertensiju un sirds kreisā kambara hipertrofiju
Kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 9193 hipertensijas pacienti vecumā no 55 līdz 80 gadiem ar sirds kreisā kambara hipertrofiju, tika ziņots par šādām nevēlamajām blakusparādībām.
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Nervu sistēmas traucējumi
reibonis
bieži
Ausu un labirinta bojājumi
vertigo
bieži
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
astēnija/nogurums
bieži
Hroniska sirds mazspēja
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar hronisku sirds mazspēju (skatīt ELITE I, ELITE II un HEAAL pētījumus 5.1. apakšpunktā), tika ziņots par šādām nevēlamajām blakusparādībām.
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Nervu sistēmas traucējumi
reibonis
bieži
galvassāpes
retāk
parestēzija
reti
Sirds funkcijas traucējumi
ģībonis, priekškambaru fibrilācija, cerebrovaskulārs notikums
reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
hipotensija, tostarp ortostatiska hipotensija (ieskaitot ar devu saistīti ortostatiski efekti)**
bieži
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
anēmija
bieži
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
nātrene, klepus
retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
nātrene ,slikta dūša, vemšana
retāk
Ādas un zemādas audu bojājumi
nātrene,nieze, izsitumi
retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
astēnija/nogurums
retāk
Izmeklējumi
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, kreatinīna un kālija līmenis serumā
bieži
Vielmaiņas un uztures traucējumi
hiperkaliēmija
retāk*
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja
bieži
* bieži pacientiem, kuri saņēma 150 mg losartāna nevis 50 mg losartāna
Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts kombinācijā ar nieru slimību
Kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās1513 pacienti vecāki par 31 gadu ar 2. tipa cukura diabētu, kuriem bija proteīnūrija (RENAAL pētījums, skatīt 5.1. apakšpunktu), visbiežākās ar losartāna lietošanu saistītās nevēlamās blakusparādības bija šādas.
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Nervu sistēmas traucējumi
reibonis
bieži
Asinsvadu sistēmas traucējumi
(ortostatiska) hipotensija (tajā skaitā no devas atkarīga ortostatiska iedarbība)**
bieži
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
astēnija/nogurums
bieži
Izmeklējumi
hipoglikēmija
hiperkaliēmija*
bieži
* Klīniskā pētījumā 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar nefropātiju hiperkaliēmija > 5,5 mmol/l attīstījās 9,9% pacientu, kuri saņēma losartāna tabletes, un 34% pacientu, kurus ārstēja ar placebo.
Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības biežāk novēroja pacientiem, kuri lietoja losartānu nekā placebo grupas pacientiem.
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
anēmija
nav zināms
Sirds funkcijas traucējumi
ģībonis, sirdsklauves
nav zināms
Asinsvadu sistēmas traucējumi
ortostatiska hipotensija
nav zināms
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
caureja
nav zināms
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
muguras sāpes
nav zināms
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
urīnceļu infekcijas
nav zināms
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
gripai līdzīgi simptomi
nav zināms
Pieredze pēc zāļu laišanas tirgū
Pēc zāļu laišanas tirgū ir ziņots par šādām blakusparādībām.
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
anēmija, trombocitopēnija
nav zināms
Ausu un labirinta bojājumi
troksnis ausīs
nav zināms
Imūnās sistēmas traucējumi
paaugstināta jutība: anafilaktiskas reakcijas, angioedēma ar balsenes un balss spraugas pietūkumu, izraisot elpceļu obstrukciju, un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu; dažiem no šiem pacientiem angioedēma ir bijusi jau iepriekš saistībā ar citu zāļu, tostarp AKE inhibitoru, lietošanu; vaskulīts, tostarp Hēnoha-Šēnleina purpura
reti
Nervu sistēmas traucējumi
migrēna, disgeizija
nav zināms
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
klepus
nav zināms
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
caureja, pankreatīts
nav zināms
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
savārgums
nav zināms
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
hepatīts
reti
aknu funkciju novirzes
nav zināms
Ādas un zemādas audu bojājumi
nātrene, nieze, izsitumi, fotosensitivitāte
nav zināms
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
mialģija, artralģija, rabdomiolīze
nav zināms
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
erektīlā disfunkcija/impotence
nav zināms
Psihiskie traucējumi
depresija
nav zināms
Izmeklējumi
hiponatriēmija
nav zināms
**It īpaši pacientiem ar samazinātu intravaskulāro šķidruma tilpumu, piemēram, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai pacientiem, kuri lieto lielas diurētisko līdzekļu devas
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā ir ziņots par nieru funkcijas izmaiņām, tostarp nieru mazspēju, riska grupas pacientiem; šīs nieru funkcijas izmaiņas var būt atgriezeniskas, pārtraucot terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošana bērniem
Šķiet, ka blakusparādību profils bērniem ir līdzīgs tam, ko novēro pieaugušiem pacientiem. Dati par bērniem ir ierobežoti.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Intoksikācijas simptomi
Pieejanie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Visticamāk, pārdozēšanas pazīmes varētu būt hipotensija un tahikardija, Parasimpātiskās (klejotājnerva) stimulācijas dēļ varētu attīstīties bradikardija.
Intoksikācijas ārstēšana
Ja novēro simptomātisku hipotensiju, jāauzsāk atbalstošās terapijas pasākumi.
Veicamie pasākumi ir atkarīgi no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma pakāpes. Par prioritāti uzskatāma cirkulatorās sistēmas stabilizācija. Pēc iekšķīgas lietošanas indicēta aktivētās ogles lietošana pietiekami lielā devā. Pēc tam rūpīgi jākontrolē organisma stāvokļa svarīgākie rādītāji. Ja nepieciešams, tie jākoriģē. Ne losartānu, ne aktīvo metabolītu nevar izvadīt hemodialīzes ceļā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II receptoru antagonisti, monopreparāti. ATĶ kods: C09 CA 01.
Losartāns ir sintētisks, iekšķīgi lietojams angiotensīna II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Angiotensīns II ir spēcīgs asinsvadu sašaurinātājs un primārais aktīvais hormons renīna-angiotensīna sistēmā, kuram ir svarīga loma hipertensijas patofizioloģijā. Angiotensīns II saistās pie AT1 receptoriem, kas atrodami daudzos audos (piem., asinsvadu gludajā muskulatūrā, virsnieru dziedzerī, nierēs un sirdī), un aktivē vairākus nozīmīgus bioloģiskos procesus, tostarp vazokonstrikciju un aldosterona izdalīšanos. Angiotensīns II arī stimulē gludās muskulatūras šūnu proliferāciju.
Losartāns selektīvi bloķē AT1 receptoru. In vitro un in vivo losartāns un tā farmakoloģiski aktīvais karboksilskābes metabolīts (E-3174) bloķē visus fizioloģiski nozīmīgos antiogenzīna II izraisītos procesus neatkarīgi no sintēzes avota vai ceļa.
Losartānam nepiemīt agonista efekts un tas nebloķē citu hormonu receptorus vai jonu kanālus, kam ir svarīga nozīme kardiovaskulārajā regulācijā. Turklāt losartāns neinhibē AKE (kinināzi II) — enzīmu, kas noārda bradikinīnu. Tādēļ losartānam nepiemīt spēja pastiprināt nevēlamos ar bradikinīnu saistītos efektus.
Losartāna lietošanas laikā angiotensīna II negatīvās atgriezeniskās saites likvidēšana attiecībā pret renīna sekrēciju izraisa paaugstinātu renīna aktivitāti plazmā (plasma renin activity; PRA). PRA pieauguma rezultātā palielinās angiotensīna II daudzums plazmā. Neraugoties uz šo palielinājumu, saglabājas antihipertensīvā darbība un nomācoša iedarbība uz aldosterona koncentrāciju plazmā, kas liecina par efektīvu angiotensīna II receptoru blokādi.
Pēc losartāna lietošanas pārtraukšanas PRA un angiotensīna II vērtības triju dienu laikā samazinās līdz sākotnējām vērtībām.
Gan losartānam, gan tā galvenajam aktīvajam metabolītam ir lielāka afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem. Vērtējot pēc masas, aktīvais metabolīts ir 10–40 reižu aktīvāks par losartānu.
Hipertensijas pētījumi
Kontrolētos klīniskajos pētījumos losartāna lietošana vienreiz dienā pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu esenciālu hipertensiju būtiski pazemināja sistolisko un diastolisko asinsspiedienu. Asinsspiediena mērījumi 24 stundas pēc devas lietošanas attiecībā pret mērījumiem 5–6 stundas pēc devas lietošanas liecināja, ka asinsspiediena pazeminājums ilgst vairāk nekā 24 stundas, saglabājot dabisko diennakts ritmu. Asinsspiediena pazeminājums devas lietošanas intervāla beigās bija 70–80 % robežās no tā pazeminājuma, kāds bija vērojams 5–6 stundas pēc devas lietošanas.
Pacientiem ar hipertensiju pārtraucot lietot losartānu, nebija vērojams straujš asinsspiediena kāpums (“atsitiena” efekts). Neraugoties uz izteikto asinsspiediena pazeminājumu, losartāns būtiski neietekmēja sirdsdarbības ātrumu.
Losartāns ir vienlīdz efektīvs vīriešiem un sievietēm, kā arī gados jaunākiem (līdz 65 gadu vecumam) un vecākiem pacientiem ar hipertensiju.
LIFE pētījums
Pētījums Losartan Intervention For Endpoint reduction in hypertension (LIFE) bija nejaušināts, trīskārši maskēts, aktīvi kontrolēts pētījums, kurā piedalījās 9193 pacienti ar hipertensiju vecumā no 55 līdz 80 gadiem, kam bija EKG dokumentēta sirds kreisā kambara hipertrofija. Pacienti pēc nejaušības principa tika sadalīti, lai vienreiz dienā saņemtu 50 mg Losartan Accord apvalkotās tabletes vai 50 mg atenolola. Ja mērķa asinsspiediena vērtība (<140/90 mmHg) netika sasniegta, vispirms pievienoja hidrohlortiazīdu un pēc tam, ja bija nepieciešams, losartāna vai atenolola devu palielināja līdz 100 mg vienreiz dienā. Ja tas bija nepieciešams, lai sasniegtu mērķa asinsspiediena vērtību, tika pievienoti citi antihipertensīvie līdzekļi, izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II antagonistus un bēta adrenoreceptoru blokatorus. Vidējais novērošanas ilgums bija 4,8 gadi.
Primārais kombinētais kritērijs bija kardiovaskulārā saslimstība un mirstība, nosakot kardiovaskulāras nāves, insulta un miokarda infarkta biežuma kombinēto samazinājumu. Abās grupās līdz līdzīgai pakāpei bija ievērojami pazemināts asinsspiediens. Vērtējot pēc pacientu skaita, kas atbilda primārajam kombinētajam kritērijam, ārstēšana ar losartānu salīdzinājumā ar atenololu samazināja risku par 13,0 % (p=0,021, 95 % ticamības intervāls 0,77–0,98). Tas galvenokārt bija saistīts ar insulta biežuma samazinājumu. Salīdzinājumā ar atenololu ārstēšana ar losartānu samazināja insulta risku par 25 % (p=0,001, 95 % ticamības intervāls 0,63–0,89). Kardiovaskulāras nāves un miokarda infarkta biežums abās ārstēšanas grupās būtiski neatšķīrās.
Rase
LIFE pētījumā ar losartānu ārstētie pacienti, kam bija melna ādas krāsa, bija pakļauti lielākam riskam ciest no kombinēta primārā kritērija, t.i, kardiovaskulāra atgadījuma (piem., sirds infarkts, kardiovaskulāra nāve) un jo īpaši insulta, nekā pacienti ar melnu ādas krāsu, kuri tika ārstēti ar atenololu. Tādēļ LIFE pētījumā ar losartānu novērotie rezultāti salīdzinājumā ar atenololu attiecībā uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību nav piemērojami pacientiem ar melnu ādas krāsu, kuriem ir hipertensija un sirds kreisā kambara hipertfrofija.
RENAAL pētījums
Pētījums Endpoints in NIDDM with the Angiotensin II Receptor Antagonist Losartan (RENAAL) bija kontrolēts klīniskais pētījums, kas tika veikts visā pasaulē, piedaloties 1513 ar 2. tipa cukura diabētu slimojošiem pacientiem, kam bija proteīnūrija kombinācijā ar hipertensiju vai bez tās. Ar losartānu tika ārstēts 751 pacients. Pētījuma mērķis bija pierādīt losartāna kālija sāls nefroprotektīvo iedarbību papildus asinsspiedidena pazemināšanai.
Pacienti ar proteīnūriju un kreatinīna līmeni serumā 1,3–3,0 mg/dl tika nejaušināti grupās, lai saņemtu 50 mg losartāna vienreiz dienā, pēc nepieciešamības titrējot devu, lai panāktu asinsspiediena atbildreakciju, vai placebo, pamatā lietojot tradicionālu antihipertensīvo terapiju, kas ietvēra AKE inhibitorus un angiotensīna II antagonistus.
Pētniekiem bija norādīts pēc vajadzības titrēt zāļu devu līdz 100 mg dienā; 72 % pacientu lielāko daļu pētījuma laiku lietoja 100 mg dienas devu. Atkarībā no nepieciešamības abās grupās papildus bija atļauts lietot citus antihipertensīvus līdzekļus (diurētiskos līdzekļus, kalcija antagonistus, alfa un bēta adrenoreceptoru blokatorus un arī centrālas darbības antihipertensīvus līdzekļus). Pacientus novēroja līdz 4,6 gadus (vidēji 3,4 gadus).
Pētījuma primārais kombinētais kritērijs bija nieru mazspējas galējai stadijai atbilstoša seruma kreatinīna līmeņa (kas norāda uz dialīzes vai transplantācijas nepieciešamību) vai nāves biežuma dubultošanās.
Rezultāti liecināja, ka Losartan Accord apvalkotās tabletes (327 gadījumi) salīdzinājumā ar placebo (359 gadījumi) samazināja risku par 16,1 % (p=0,022), vērtējot to pacientu skaitu, kuri sasniedza primāro kombinēto kritēriju. Tāpat rezultāti liecināja par vērā ņemamu riska mazinājumu ar losartānu ārstētajā pacientu grupā attiecībā uz šādiem individuālajiem un kombinētajiem primārā kritērija komponentiem: seruma kreatinīna koncentrācijas serumā dubultošanās riska mazinājums par 25,3% (p=0,006); nieru mazspējas galējā stadijā riska mazinājums par 28,6 % (p=0,002); nieru mazspējas galējā stadijā un nāves riska mazinājums par 19,9 % (p=0,009); seruma kreatinīna koncentrācijas serumā vai nieru mazspējas galējā stadijā riska mazinājums par 21,0 % (p=0,01).
Mirstība jebkāda iemesla dēļ abās ārstēšanas grupās būtiski neatšķīrās.
Šajā pētījumā losartāns kopumā bija labi panesams, par ko liecina terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ, kas bija līdzīgs kā placebo grupā.
HEAAL pētījums
Sirds mazspējas mērķa kritērija novērtējums angiotenzsīna II antagonista losartāna (HEAAL) pētījumā bija kontrolēts klīnisks pētījums, kas tika veikts pasaules mērogā ar 3834 pacientiem vecumā no 18 līdz 98 gadiem ar sirds mazspēju (NYHA II-IV klase), kuri nepanesa AKE inhibitoru terapiju. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu 50 mg losartāna vienu reizi dienā vai 150 mg losartāna uz konvencionālās terapijas fona, izņemot AKE inhibitorus.
Pacienti tika novēroti vairāk nekā 4 gadus (vidēji 4,7 gadus). Pētījuma primārais mērķa kritērijs bija visu nāvi vai hospitalizāciju sirds mazspējas dēļ izraisošo cēloņu kombinētais mērķa kritērijs.
Rezultāti parādīja, ka ārstēšana ar 150 mg losartāna (828 gadījumi) salīdzinājumā ar 50 mg losartāna (889 gadījumi) daudziem pacientiem samazināja risku par 10,1 % (p = 0,027, 95 % ticamības intervāls 0,82-0,99), sasniedzot primāro kombinēto mērķa kritēriju. Tas bija galvenokārt saistāms ar samazinātu hospitalizācijas gadījumu skaitu sirds mazspējas dēļ. Ārstēšana ar 150 mg losartāna samazināja hospitalizācijas risku sirds mazspējas dēļ par 13,5 %, salīdzinot ar 50 mg losartāna (p = 0,025, 95 % ticamības intervāls 0,76-0,98). Visu cēloņu mirstības līmenis būtiski neatšķīrās starp ārstēšanas grupām. Nieru darbības traucējumus, hipotensiju un hiperkaliēmiju biežāk novēroja 150 mg grupā nekā 50 mg grupā, bet 150 mg grupā šīs blakusparādības neizraisīja nozīmīgi vairāk ārstēšanas pārtraukšanas gadījumu.
ELITE I un ELITE II pētījums
ELITE pētījumā, kura ilgums bija 48 nedēļas un kurā piedalījušies 722 pacienti ar sirds mazspēju (NYHA II–IV funkcionālā klase), netika novērotas atšķirības starp pacientiem, ko ārstēja ar losartānu, un pacientiem, ko ārstēja ar kaptoprilu, attiecībā uz primāro kritēriju, proti, nieru darbības izmaiņām ilgtermiņā. ELITE I pētījuma novērojums, ka losartāns salīdzinājumā ar kaptoprilu samazināja mirstības risku, sekojošajā ELITE II pētījumā netika apstiprināts.
ELITE II pētījumā 50 mg losartāna vienreiz dienā (sākumdeva 12,5 mg, kas palielināta līdz 25 mg un pēc tam līdz 50 mg) tika salīdzināti ar 50 mg kaptoprila trīsreiz dienā (sākumdeva 12,5 mg, kas palielināta līdz 25 mg un pēc tam līdz 50 mg trīsreiz dienā). Šajā prospektīvajā pētījumā primārais kritērijs bija mirstība visu iemeslu dēļ.
Šajā pētījumā gandrīz divus gadus (vidēji 1,5 gadus) novēroja 3152 pacientus ar sirds mazspēju (NYHA II–IV kategorija), lai noteiktu, vai losartāns ir efektīvāks par kaptoprilu, mazinot mirstību visu iemeslu dēļ. Primārais kritērijs neliecināja par nekādām statistiski nozīmīgām atšķirībām starp losartāna un kaptoprila spēju mazināt mirstību jebkāda iemesla dēļ.
Abos šajos ar salīdzinošu līdzekli kontrolētajos (ne placebo kontrolētajos) klīniskajos pētījumos pacienti ar sirds mazspēju labāk panesa losartānu, nevis kaptoprilu, ko noteica pēc ievērojami mazāka terapijas pārtraukšanas gadījumu skaita nevēlamo blakusparādību dēļ un ievērojami mazāka klepus biežuma.
ELITE II pētījumā nelielā pacientu apakšgrupā (22 % no visiem pacientiem ar sirds mazspēju), kurā pētījuma sākumā bija lietoti bēta adrenoreceptoru blokatori, tika novērota palielināta mirstība.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (Ongoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Hipertensija bērniem
Losartan Accord apvalkoto tablešu antihipertensīvā darbība tika pierādīta klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 177 ar hipertensiju slimojoši pacienti vecumā no 6 līdz 16 gadiem, ar ķermeņa >20 kg un glomerulārās filtrācijas ātrumu >30 ml/ min/ 1,73 m2. Pacienti, kuru ķermeņa masa bija >20 kg līdz <50 kg, saņēma 2,5, 25 vai 50 mg losartāna dienā, bet pacienti, kuru ķermeņa masa bija >50 kg, saņēma 5, 50 vai 100 mg losartāna dienā. Pēc trim nedēļām losartāna lietošana vienreiz dienā bija atbilstīgi devai pazeminājusi vidējo asinsspiedienu.
Kopumā asinsspiediena pazeminājums bija atkarīgs no devas. Korelācija ar devu īpaši izteikta bija nelielu devu grupā, salīdzinot ar vidēju devu grupu (I periods: -6,2 mmHg pret -11,65 mmHg), taču, salīdzinot vidēju devu grupu ar lielu devu grupu, tā mazinājās (I periods: -11,65 mmHg pret -12,21 mmHg). Mazākās pētītās devas, proti, 2,5 mg un 5 mg, kas atbilda vidējai dienas devai 0,07 mg/kg, neradīja pietiekamu antihipertensīvo iedarbību.
Šie rezultāti tika apstiprināti pētījuma II periodā, kurā pacienti pēc trīs nedēļas ilgas ārstēšanas pēc nejaušības principa tika iedalīti grupās, lai turpinātu saņemt losartānu vai lietotu placebo. Vislielākās asinsspiediena paaugstināšanās atšķirības, salīdzinot ar placebo, bija vidēju devu grupā (6,70 mmHg vidēju devu grupā pret 5,38 mmHg lielu devu grupā). Vidējā diastoliskā asinsspiediena kāpums pacientiem, kuri saņēma placebo, un pacientiem, kuri saņēma losartānu nelielās devās, bija līdzīgs, kas atkārtoti apliecina to, ka mazākā devas abās grupās nerada vērā ņemamu antihipertensīvo iedarbību.
Pētījumi par losartāna ietekmi uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību ilgtermiņā nav veikti. Tāpat nav apstiprināta losartāna efektivitāte ilgtermiņā, mazinot kardiovaskulāro saslimstību un mirstību bērniem.
Losartāna ietekme uz proteīnūriju tika vērtēta 12 nedēļu ilgā, placebo un aktīvi kontrolētā (amlodipīns) klīniskā pētījumā bērniem ar proteīnūriju un hipertensiju (N=60) un normālu asinsspiedienu (N=246). Proteīnūrija tika definēta kā urīna olbaltumvielu/kreatinīna attiecība ≥0,3. Pacienti ar hipertensiju (6 līdz 18 gadus veci) tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu (n=30) vai amlodipīnu (n=30). Pacienti ar normālu asinsspiedienu (1 līdz 18 gadus veci) tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu (n=122) vai placebo (n=124). Losartāns tika lietots devās no 0,7 mg/kg līdz 1,4 mg/kg (līdz maksimālai devai 100 mg dienā). Amlodipīns tika lietots devās no 0,05 mg/kg līdz 0,2 mg/kg (līdz maksimālai devai 5 mg dienā).
Kopumā pēc 12 nedēļu ārstēšanas pacientiem, kuri lietoja losartānu, novēroja statistiski nozīmīgu proteīnūrijas samazināšanos par 36%, salīdzinot ar pieaugumu par 1% placebo/amlodipīna grupā (p≤0,001). Pacientiem ar hipertensiju, kuri saņēma losartānu, novēroja statistiski nozīmīgu proteīnūrijas samazināšanos -41,5% (95% TI -29,9;-51,1), salīdzinot ar rādītājiem sākumā un salīdzinot ar +2,4% (95% TI -22,2;14,1) amlodipīna grupā. Gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena samazināšanās izteiktāka bija losartāna grupā (-5,5/-3,8 mmHg), salīdzinot ar amlodipīna grupu (-0,1/+0,8 mmHg). Losartāna grupā normotensīviem bērniem novēroja nelielu asinsspiediena pazemināšanos (-3,7/-3,4 mmHg), salīdzinot ar placebo. Netika novērota nozīmīga korelācija starp proteīnūrijas samazināšanos un asinsspiediena pazemināšanos, tomēr iespējams, ka asinsspiediena pazemināšanās daļēji izraisīja proteīnūrijas samazināšanos losartāna grupā. Ilgtermiņā proteīnūrijas samazināšanās efekta nozīme bērniem nav pētīta.
Losartāna ilgtermiņa iedarbība bērniem ar proteīnūriju tika pētīta līdz 3 gadus ilgā, tā paša atklātā pētījuma drošuma pagarinājuma fāzē, kurā uzaicināja piedalīties visus pacientus, kuri pabeidza 12 nedēļu ilgo pamata pētījumu. Atklātajā pētījuma pagarinājumā kopumā iesaistījās 268 pacienti, kuriem vēlreiz randomizēti tika nozīmēts vai nu losartāns (n=134) vai enalaprils (n=134), un 109 pacienti iesaistījās ≥3 gadus ilgā novērošanas periodā (pārtraukšanas kritērijs ≥100 pacientiem, kas pabeidza 3 gadu ilgu pētījuma pagarinājuma novērošanas periodu tika iepriekš noteikts). Losartāna un enalaprila devas, kuras izvēlējās pētnieki, bija attiecīgi 0,30 līdz 4,42 mg/kg dienā un 0,02 līdz 1,13 mg/kg dienā. Pētījuma pagarinājuma fāzē vairumam pacientu netika pārsniegtas maksimālās dienas devas – 50 mg pacientiem ar ķermeņa masu < 50 kg un 100 mg pacientiem ar ķermeņa masu > 50 kg.
Kopumā, pētījuma drošuma fāzes pagarinājuma rezultāti liecina, ka losartāns ir labi panesams, 3 gadu laikā izraisa noturīgu proteīnūrijas samazināšanos un jūtami neietekmē glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ). Pacientiem ar normālu asinsspiedienu (n=205), enalaprilam bija skaitliski lielāka iedarbība uz proteīnūriju, salīdzinājumā ar losartānu (-33,0 % (95 % TI -47,2;-15,0) salīdzinājumā ar -16,6 % (95 % TI -34,9; 6,8)) un GFĀ (9,4 (95 % TI 0,4; 18,4) salīdzinājumā ar -4,0 (95 % TI -13,1; 5,0) ml/min/1,73m2). Hipertensijas pacientiem (n=49) losartāna lietošanas gadījumā bija skaitliski lielāka iedarbība uz proteīnūriju (-44,5 % (95 % TI -64,8; -12,4) salīdzinājumā ar -39,5 % (95 % TI -62,5; -2,2)) un GFĀ (18,9 (95 % TI 5,2; 32,5) salīdzinājumā ar -13,4 (95 % TI -27,3; 0,6) ml/min/1,73m2).
Lai noteiktu losartāna drošumu un efektivitāti pediatriskiem pacientiem ar hipertensiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem, tika veikts atklāts, dažādu devu klīniskais pētījums. Kopumā 101 randomizēto pacientu iedalīja vienā no trim atklātām atšķirīgām losartāna sākuma devu grupām: mazas devas 0,1 mg/kg/ dienā (N=33), vidējas devas 0,3 mg/kg/dienā (N=34) vai lielas devas 0,7 mg/kg/dienā (N=34). No tiem 27 bija zīdaiņi, kuri tika definēti kā bērni vecumā no 6 mēnešiem līdz 23 mēnešiem. Pacientiem, kuriem nebija sasniegts vēlamais asinsspiediens un maksimālā pieļaujamā losartāna deva (1,4 mg/kg/dienā, nepārsniedzot 100 mg/dienā), pētījuma zāļu nākamās devas līmeni titrēja 3., 6. un 9. nedēļā.
No 99 pacientiem, kurus ārstēja ar pētījuma zālēm, 90 (90,9 %) pacienti iesaistījās pētījuma pagarinājumā, apmeklējot ārstu ik pēc 3 mēnešiem. Vidējais ārstēšanas ilgums bija 264 dienas.
Kopumā, vidējā asinsspiediena pazemināšanās no sākotnējā līmeņa bija līdzīga visās ārstēšanas grupās (izmaiņas no sākotnējā līmeņa 3. nedēļā SAS bija -7,3, -7,6 un -6,7 mmHG attiecīgi mazas, vidējas un lielas devas grupā ; izmaiņas no sākotnējā līmeņa 3. nedēļā DAS bija -8,2, -5,1 un -6,7 mmHG attiecīgi mazas, vidējas un lielas devas grupā); tomēr statistiski nozīmīgu devas atkarīgu atbildi SAS un DAS nenovēroja.
Losartāna devas līdz 1,4 mg/kg, ārstējot hipertensiju bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem, pēc 12 nedēļu ārstēšanas bija labi panesamas. Vispārējais drošuma profils starp ārtēšanas grupām bija līdzīgs.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas losartāns labi uzsūcas un iziet pirmā loka metabolismu, veidojot aktīvo karboksilskābes metabolītu un citus — neaktīvus — metabolītus. Losartāna tablešu sistēmiskā biopieejamība ir aptuveni 33 %. Losartāna un tā aktīvā metabolīta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 1 stundas un 3–4 stundu laikā.
Izkliede
Gan losartāns, gan tā aktīvais metabolīts ≥ 99 % apmērā saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt albumīniem. Losartāna izkliedes tilpums ir 34 litri.
Biotransformācija
Aptuveni 14 % no intravenozi vai iekšķīgi uzņemta losartāna tiek pārveidoti aktīvajā metabolītā. Pēc ar 14C marķēta losartāna kālija sāls iekšķīgas un intravenozas lietošanas cirkulējošajā plazmā radiokativitāti nosaka galvenokārt losartāns un tā aktīvais metabolīts. Aptuveni vienam procentam izpētei pakļauto indivīdu bija vērojama losartāna minimāla pārveidošanās aktīvajā metabolītā.
Papildus aktīvajam metabolītam veidojas arī neaktīvie metabolīti.
Eliminācija
Losartāna un tā aktīvā metabolīta plazmas klīrenss attiecīgi ir aptuveni 600 ml/min un 50 ml/min. Losartāna un tā aktīvā metabolīta renālais klīrenss attiecīgi ir aptuveni 74 ml/min un 26 ml/min. Ja losartānu lieto iekšķīgi, aptuveni 4 % devas izdalās ar urīnu nemainītā veidā, un aptuveni 6 % devas izdalās ar urīnu aktīvā metabolīta veidā. Losartāna un tā aktīvā metabolīta farmakokinētika ir lineāra ar iekšķīgi lietotām losartāna devām līdz 200 mg.
Pēc iekšķīgas lietošanas losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā samazinās polieksponenciāli, un terminālais eliminācijas pusperiods attiecīgi ir aptuveni 2 stundas un 6–9 stundas. Lietojot 100 mg devu vienreiz dienā, ne losartāns, ne tā aktīvais metabolīts plazmā vērā ņemami neuzkrājas.
Losartāns un tā metabolīti izdalās gan ar žults, gan urīna starpniecību. Pēc tam, kad cilvēks iekšķīgi ieņēma ar 14C marķētu losartāna devu, aptuveni 35 %/ 43 % radioaktivitātes bija konstatējama urīnā, bet 58 %/50 % — fēcēs.
Iezīmes pacientiem
Gados vecākiem cilvēkiem ar hipertensiju losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā būtiski neatšķiras no tās, kāda ir gados jauniem pacientiem ar hipertensiju.
Sievietēm ar hipertensiju losartāna koncentrācija plazmā bija līdz divas reizes augstāka nekā vīriešiem ar hipertensiju, savukārt aktīvā metabolīta daudzums sieviešu un vīriešu organismā neatšķīrās.
Pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu aknu cirozi losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā pēc iekšķīgas lietošanas bija attiecīgi 5 un 1,7 reizes augstāka nekā jauniem vīriešu dzimuma brīvprātīgajiem.
Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir virs 10 ml/min, losartāna koncentrācija plazmā neatšķiras. Salīdzinot ar pacientiem, kam ir normāla nieru darbība, pacientiem, kam veic hemodialīzi, losartāna zemlīknes laukums (AUC) ir aptuveni 2 reizes lielāks.
Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību un pacientiem, kam veic hemodialīzi, aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā neatšķiras.
Ne losartānu, ne aktīvo metabolītu nevar izvadīt hemodialīzes ceļā.
Farmakokinētika bērniem
Losartāna farmakokinētika 50 bērniem ar hipertensiju vecumā no >1 mēneša līdz <16 gadiem ir pētīta pēc losartāna lietošanas vienreiz dienā 0,54 līdz 0,77 mg/kg lielā devā (vidējās devas).
Rezultāti liecināja, ka aktīvais metabolīts no losartāna veidojas visās vecuma grupās. Rezultāti liecināja par kopumā līdzīgiem losartāna farmakokinētiskajiem parametriem pēc iekšķīgas lietošanas zīdaiņiem un mazuļiem, pirmsskolas vecuma bērniem, skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Metabolīta farmakokinētiskie parametri būtiskāk atšķīrās starp grupām. Salīdzinot pirmsskolas vecuma bērnus un pusaudžus, šīs atšķirības bija statistiski nozīmīgas. Iedarbība zīdaiņiem un mazuļiem bija salīdzinoši stipra.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos losartāna lietošana izraisīja eritrocītu parametru (eritrocītu skaits, hemoglobīns, hematokrīts) samazinājumu, atlieku slāpekļa līmeņa pieaugumu serumā un dažkārt kreatinīna līmeņa serumā paaugstināšanos, sirds masas samazināšanos (bez histoloģiskas korelācijas) un izmaiņas gremošanas traktā (gļotādu bojājumi, čūlas, erozijas, asiņošana). Tāpat kā citas vielas, kas nepastarpināti iedarbojas uz renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, losartāns nelabvēlīgi ietekmē augļa vēlīno attīstību, kā rezultāts var būt augļa bojāeja un patoloģiju veidošanās.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kodols
Laktoze
Preželatinēta kukurūzas ciete
Povidons K-90 (E1201)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551)
Talks (E553b)
Magnija stearāts (E572)
Apvalks
Hiproloze (E463)
Hipromeloze (E464)
Polietilēnglikols 400
Titāna dioksīds (E171)
Talks (E553b)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu zāles no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Caurspīdīga 250 µ polivinilhlorīda (PVH) plēve, kas pārklāta ar 90 gsm polivinilidēnhlorīdu (PVdH) un gludu 25 µ alumīnija blisteru foliju.
Iepakojuma lielums
Tabletes ir iepakotas blisteros pa 21, 28, 30, 90 vai 98.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai <un norādījumi par sagatavošanu lietošanai>
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Accord Healthcare B.V.
Winthontlaan 200
3526 KV Utrecht
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Reģ. Nr. 09-0399
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009.gada 6.novembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2018
SASKAŅOTS ZVA 28-03-2019
