Lercanidipine Actavis

Apvalkotā tablete

Lercanidipine Actavis 10 mg apvalkotās tabletes

ABPE pudele, N100
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā. Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Lercanidipini hydrochloridum

Lercanidipine Actavis pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem, kas bloķē kalcija nokļūšanu sirds muskuļa šūnās un asinsvados, kas izvada asinis no sirds (artērijas). Kalcija nokļūšana šajās šūnās izraisa sirds muskuļa saraušanos un artēriju sašaurināšanos. Bloķējot kalcija nokļūšanu, kalcija kanālu blokatori samazina sirds muskuļa saraušanās potenciālu un paplašina artērijas, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens. Lercanidipine Actavis ir nozīmēts Jums, lai ārstētu Jūsu paaugstināto asinsspiedienu, ko sauc arī par hipertensiju.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

09-0290-20

Zāļu reģistrācijas numurs

09-0290

Ražotājs

Actavis ehf., Iceland; Balkanpharma-Dupnitsa AD, Bulgaria; Actavis Ltd., Malta

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

27-JAN-15

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Actavis Group PTC ehf., Iceland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Lercanidipine Actavis 10 mg apvalkotās tabletes

Lercanidipini hydrochloridum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Lercanidipine Actavis un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Lercanidipine Actavis lietošanas

Kā lietot Lercanidipine Actavis

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Lercanidipine Actavis

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Lercanidipine Actavis un kādam nolūkam to lieto

Lercanidipine Actavis pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem, kas bloķē kalcija nokļūšanu sirds muskuļa šūnās un asinsvados, kas izvada asinis no sirds (artērijas). Kalcija nokļūšana šajās šūnās izraisa sirds muskuļa saraušanos un artēriju sašaurināšanos. Bloķējot kalcija nokļūšanu, kalcija kanālu blokatori samazina sirds muskuļa saraušanās potenciālu un paplašina artērijas, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens.

Lercanidipine Actavis ir nozīmēts Jums, lai ārstētu Jūsu paaugstināto asinsspiedienu, ko sauc arī par hipertensiju.

2. Kas Jums jāzina pirms Lercanidipine Actavis lietošanas

Nelietojiet Lercanidipine Actavis šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums jebkad agrāk ir bijušas alerģiskas reakcijas pret zālēm, kas ir ļoti līdzīgas Lercanidipine Actavis tabletēm (piemēram, amlodipīnu, nikardipīnu, felodipīnu, izradipīnu, nifedipīnu vai lacidipīnu);

ja Jūs ciešat no noteiktām sirds slimībām:

nekontrolētas sirds mazspējas;

asins plūsmas obstrukcijas no sirds;

nestabilas stenokardijas (stenokardija miera stāvoklī vai progresīvi pastiprinās);

ja Jums mazāk nekā mēnesi iepriekš ir bijusi sirdslēkme;

ja Jums ir smagi aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja Jūs lietojat zāles, kas ir izoenzīma CYP3A4 inhibitori:

pretsēnīšu līdzekļus (piemēram, ketokonazolu vai itrakonazolu);

makrolīdu grupas antibiotikas (piemēram, eritromicīnu vai troleandomicīnu);

pretvīrusu līdzekļus (piemēram, ritonavīru);

vienlaicīgi ar citām zālēm, ko sauc par ciklosporīnu;

ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu;

ja Jūs esat grūtniece, plānojat grūtniecību, vai arī Jūs esat sieviete dzemdētspējīgā vecumā un neizmantojat kontracepcijas metodes;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Lercanidipine Actavis lietošanas konsultējieties ar ārstu:

ja Jums ir sirds slimība, ko sauc par sinusa mezgla vājuma sindromu, un Jums nav kardiostimulatora;

ja Jums ir sāpes krūškurvī (stenokardija). Lerkanidipīns ļoti retos gadījumos var palielināt lēkmju biežumu, kas var būt ilgākas un kļūt vēl smagākas. Atsevišķos gadījumos ir ziņots par sirdslēkmi;

ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, vai arī Jums tiek veikta dialīze.

Citas zāles un Lercanidipine Actavis

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.

Lercanidipine Actavis lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm (skatīt zemāk) var ietekmēt šo zāļu vai arī Lercanidipine Actavis iedarbību.

Ļoti svarīgi pastāstīt savam ārstam, ja Jūs jau ārstējaties ar kādām no zemāk minētajām zālēm:

fenitoīnu vai karbamazepīnu (zāles epilepsijas ārstēšanai);

rifampicīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai);

midazolāmu (zāles, kas palīdz Jums iemigt);

cimetidīnu (zāles čūlu, gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai) devās, kas pārsniedz 800 mg;

digoksīnu (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

terfenadīnu vai astemizolu (zāles alerģiju ārstēšanai);

amiodaronu vai hinidīnu (zāles paātrinātas sirdsdarbības ārstēšanai);

metoprololu (zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai);

simvastatīnu (zāles paaugstināta holesterīna līmeņa ārstēšanai).

Lercanidipine Actavis kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Jūs nedrīkstat ēst greipfrūtus vai dzert greipfrūtu sulu, jo tas var pastiprināt Lercanidipine Actavis iedarbību.

Ja Jūs vienlaicīgi ar Lercanidipine Actavis lietojat alkoholu, Jums iespējams reibonis/ģībonis, nogurums vai vājums. Tas ir tāpēc, ka šīs zāles, lietojot vienlaicīgi ar alkoholu, var ļoti būtiski samazināt asinsspiedienu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Nelietojiet Lercanidipine Actavis, ja Jūs esat grūtniece, plānojat grūtniecību vai arī Jūs esat sieviete dzemdētspējīgā vecumā un neizmantojat nekādas kontracepcijas metodes.

Nelietojiet Lercanidipine Actavis, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Lercanidipine Actavis piemīt nenozīmīga ietekme uz spējām vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Tomēr iespējamas tādas blakusparādības kā, piemēram, reibonis, vājums, nogurums un retākos gadījumos arī miegainība. Jums jābūt piesardzīgiem līdz Jūs zināt, kāda ir Jūsu reakcija pret Lercanidipine Actavis.

Lercanidipine Actavis satur laktozes monohidrātu

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Lercanidipine Actavis

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir viena Lercanidipine Actavis 10 mg tablete dienā, ko lieto katru dienu vienā un tajā pašā laikā, vēlams no rīta vismaz 15 minūtes pirms brokastīm, jo augsta tauku satura maltīte būtiski palielina šo zāļu koncentrāciju asinīs.

Nepieciešamības gadījumā Jūsu ārsts var izlemt palielināt devu līdz divām Lercanidipine Actavis 10 mg tabletēm dienā.

Tabletes ieteicams norīt veselas, uzdzerot ½ glāzi ūdens. Dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Lercanidipine Actavis nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Ja esat lietojis Lercanidipine Actavis vairāk nekā noteikts

Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, lai iegūtu padomu.

Noteikto devu pārsniegšana var izraisīt pārāk zemu asinsspiedienu un neregulāru vai paātrinātu sirdsdarbību. Tas var izraisīt arī bezsamaņu.

Ja esat aizmirsis lietot Lercanidipine Actavis

Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, lietojiet to tiklīdz atceraties, ja vien nav pienācis laiks jau nākamajai devai. Pēc tam turpiniet kā iepriekš. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Lercanidipine Actavis

Ja Jūs pārtraucat Lercanidipine Actavis lietošanu, Jūsu asinsspiediens var atkal paaugstināties. Pirms terapijas pārtraukšanas, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Blakusparādību sastopamības biežums ir uzskaitīts zemāk, atbilstoši sekojošām definīcijām.

Ļoti bieži

var ietekmēt vairāk nekā 1 pacientu no 10

Bieži

var ietekmēt 1 līdz 10 pacientus no 100

Retāk

var ietekmēt 1 līdz 10 pacientus no 1000

Reti

var ietekmēt 1 līdz 10 pacientus no 10000

Ļoti reti

var ietekmē mazāk nekā 1 pacientu no 10000

Nav zināms

Biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Retāk: galvassāpes, reibonis, ātrāka sirdsdarbība, sirds pukstu sajušana, pietvīkums (pārejošas apsārtuma epizodes uz sejas un kakla), potīšu pietūkums.

Reti: miegainums, vājums, nogurums, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, izsitumi, muskuļu sāpes, liels izvadītā urīna daudzums, stenokardija.

Ļoti reti, nav zināms: samazināts asinsspiediens, kas var izraisīt ģīboni, alerģiskas reakcijas, smaganu pietūkums, palielinātu aknu enzīmu asins analīžu rādītāji, straujš asinsspiediena samazinājums, kas var izraisīt reiboni, apdullumu vai ģīboni, biežāka urinācija nekā parasti, sāpes krūškurvī un sirdslēkme.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Lercanidipine Actavis

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes, kartona kastītes vai pudelītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāšanas apstākļi:

Al/PVH/PVDH blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

ABPE pudelītes: Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā. Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Lercanidipine Actavis satur

Aktīvā viela ir lerkanidipīna hidrohlorīds.

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg lerkanidipīna hidrohlorīda, kas atbilst 9,4 mg lerkanidipīna.

Citas sastāvdaļas ir: Tabletes kodols: magnija stearāts, povidons (K-29/32), nātrija cietes glikolāts (A tips), laktozes monohidrāts un mikrokristāliskā celuloze.

Tablešu apvalks satur makrogolu 3350, polivinilspirtu (daļēji hidrolizētu), talku, titāna dioksīdu (E171) un dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

Lercanidipine Actavis ārējais izskats un iepakojums

Lercanidipine Actavis 10 mg tabletes ir dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes (6,5 mm) ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu „L” otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Iepakojumu lielumi:

Blisteri (Al/PVH/PVDH):

7, 14, 28, 30, 35, 42, 50, 56, 90, 98, 100 tabletes.

Pudelītes:

100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs:

Actavis Ltd., BLB016 Bulebel Indusrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Actavis ehf., Reykjavikurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Balkanpharma – Dupnitsa AD, 3 Samokovsko Shosse Str., Dupnitsa 2600, Bulgārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Bulgārija Lecalpin

Igaunija Lercanidipine Actavis

Ungārija Lecalpin

Latvija Lercanidipine Actavis 10 mg apvalkotās tabletes

Lietuva Lercanidipine Actavis 10 mg plėvele dengtos tabletės

Polija Lecalpin

Slovēnija Lecalpin

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2018

SASKAŅOTS ZVA 03-01-2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

LERCANIDIPINE ACTAVIS 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg lerkanidipīna hidrohlorīda (Lercanidipini hydrochloridum), kas atbilst 9,4 mg lerkanidipīna.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Laktozes monohidrāts (30 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Lercanidipine Actavis 10 mg apvalkotā tablete: dzeltena, apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete (6,5 mm) ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu „L” otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Lercanidipine Actavis ir paredzēts vieglas līdz vidēji smagas esenciālas hipertensijas ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Lietošanas veids: iekšķīgai lietošanai.

Ietiecamā deva ir 10 mg, ko lieto iekšķīgi vienu reizi dienā vismaz 15 minūtes pirms ēdienreizēm; devu var palielināt līdz 20 mg atkarībā no katra pacienta individuālās atbildes reakcijas.

Devu pielāgošana jāveic pakāpeniski, jo var paiet pat 2 nedēļas, līdz tiks novērota maksimālā asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.

Dažiem pacientiem, kuriem stāvokli nav iespējams kontrolēt tikai ar vienu antihipertensīvo līdzekli, lietderīga var būt lerkanidipīna pievienošana terapijai ar bēta adrenoreceptorus bloķējošām zālēm, piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem (hidrohlorotiazīds) vai angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Tā kā devas efektivitātes līkne ir stāva ar plato starp 20 – 30 mg devām, maz ticams, ka lielākas devas var palielināt efektivitāti; taču var pastiprināties blakusparādības.

Gados vecāki pacienti

Lai gan farmakokinētiskie dati un klīniskā pieredze liecina, ka dienas devas pielāgošana nav nepieciešama, gados vecākiem pacientiem terapija jāuzsāk ar īpašu piesardzību.

Pediatriskā populācija

Lerkanidipīnu nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst klīniskā pieredze.

Nieru vai aknu mazspēja

Īpaša piesardzība nepieciešama, uzsākot terapiju pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem. Lai gan šīs apakšgrupas pacienti var panest ieteikto dozēšanas shēmu, devas palielināšana līdz 20 mg dienā jāveic piesardzīgi. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem antihipertensīvā iedarbība var pastiprināties, tāpēc jāapsver devas pielāgošanas nepieciešamība.

Lerkanidipīnu nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

Lietošanas veids

Tabletes jānorij veselas, uzdzerot nedaudz ūdens, vismaz 15 minūtes pirms ēšanas.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija;

neārstēta sastrēguma sirds mazspēja;

nestabila stenokardija;

1 mēnesi pēc miokarda infarkta;

smagi nieru vai aknu darbības traucējumi;

vienlaicīgi ar:

spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu);

ciklosporīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

greipfrūtu sulu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

grūtniecība un zīdīšana (skatīt 4.6. apakšpunktu);

sievietēm dzemdētspējīgā vecumā, ja netiek lietoti efektīvi pretapaugļošanās līdzekļi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sinusa mezgla vājuma sindroms

Īpaša piesardzība nepieciešama, ja lerkanidipīnu lieto pacientiem ar sinusa mezgla vājuma sindromu (ja nav ievietots kardiostimulators). Lai gan hemodinamikas kontrolētos pētījumos nav atklāta kambaru darbību traucējoša ietekme, piesardzība nepieciešama arī pacientiem ar sirds kreisā kambara disfunkciju. Tiek uzskatīts, ka daži īsas darbības dihidropiridīni var palielināt kardiovaskulāro risku pacientiem ar sirds išēmisko slimību. Lai gan lerkanidipīnam ir ilgstoša iedarbība, šiem pacientiem jāievēro piesardzība.

Stenokardija

Daži dihidropiridīni reizēm var izraisīt sāpes krūškurvī sirds apvidū!!! un stenokardiju. Ļoti retos gadījumos pacientiem ar stenokardiju anamnēzē iespējamas biežākas, ilgākas vai smagākas šīs lēkmes. Atsevišķos gadījumos iespējams arī miokarda infarkts (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietošana nieru vai aknu darbības traucējumu gadījumā

Īpaša piesardzība jāievēro, kad tiek sākta ārstēšana pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem. Lai gan šīs apakšgrupas pacienti var panest ieteikto dozēšanas shēmu, devas palielināšana līdz 20 mg dienā jāveic piesardzīgi. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem antihipertensīvā iedarbība var pastiprināties, tāpēc jāapsver devas pielāgošanas nepieciešamība.

Lerkanidipīnu nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Jāizvairās no alkohola lietošanas, jo tas var pastiprināt antihipertensīvo zāļu vazodilatējošo iedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

CYP3A4 induktori

CYP3A4 induktori, piemēram, pretkrampju līdzekļi (piemēram, fenitoīns, karbamazepīns), un rifampicīns var samazināt lerkanidipīna līmeni plazmā, un tādēļ lerkanidipīna efektivitāte var būt mazāka nekā gaidīts (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu un tāpēc šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Metaboliskā mijiedarbība

Zināms, ka lerkanidipīnu metabolizē CYP3A4 enzīms, un tādēļ vienlaicīga CYP3A4 inhibitoru un induktoru lietošana var ietekmēt lerkanidipīna metabolismu un elimināciju.

CYP3A4 inhibitori

Jāizvairās no lerkanidipīna vienlaicīgas lietošanas ar CYP3A inhibitoriem (piemēram, ketokonazolu, itrakonazolu, ritonavīru, eritromicīnu, troleandomicīnu) (skatīt 4.3. apakšpunktā).

Mijiedarbības pētījumā ar spēcīgu CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu konstatēta ievērojama lerkanidipīna līmeņa palielināšanās plazmā (15 reizes palielinās AUC un 8 reizes palielinās farmakoloģiski aktīva enantomēra S-lerkanidipīna Cmax).

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā novērots palielināts gan lerkanidipīna, gan ciklosporīna līmenis plazmā. Pētījumā ar jauniem veseliem brīvprātīgajiem pierādīts, ka, lietojot ciklosporīnu 3 stundas pēc lerkanidipīna lietošanas, lerkanidipīna līmenis plazmā nemainās, bet ciklosporīna AUC palielinās par 27 %. Tomēr lerkanidipīna lietošana vienlaicīgi ar ciklosporīnu izraisīja trīskāršu lerkanidipīna līmeņa palielināšanos plazmā un ciklosporīna AUC palielināšanos par 21 %. Lerkanidipīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar ciklosporīnu.

Tāpat kā citi dihidropiridīni, arī lerkanidipīns ir jutīgs pret greipfrūtu sulas kavējošo ietekmi uz tā metabolizēšanos, kas palielina lerkanidipīna sistēmisko pieejamību un pastiprina hipotensīvo iedarbību. Lerkanidipīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar greipfrūtu sulu.

Gados vecākiem brīvprātīgajiem lietojot 20 mg devu vienlaicīgi ar midazolāmu (iekšķīgi), lerkanidipīna uzsūkšanās palielinājās (apmēram par 40 %) un uzsūkšanās ātrums samazinājās (tmax kavējās par 1,75 – 3 stundām). Midazolāma koncentrācija nemainījās.

CYP3A4 induktori

Lietojot lerkanidipīnu vienlaicīgi ar CYP3A4 induktoriem – pretkrampju līdzekļiem (piemēram, fenitoīnu, karbamazepīnu) – un rifampicīnu, jāievēro piesardzība, jo antihipertensīvais efekts var samazināties un asinsspiediens jākontrolē biežāk nekā parasti.

CYP3A4 substrāti

Lietojot 20 mg lerkanidipīna pacientiem, kuri tiek ilgstoši ārstēti ar β – metildigoksīnu, nekonstatēja farmakokinētisku mijiedarbību. Veseliem brīvprātīgajiem, kuri tiek ārstēti ar digoksīnu, pēc 20 mg lerkanidipīna lietošanas tukšā dūšā, digoksīna Cmax palielinājās vidēji par 33 %, bet AUC un nieru klīrenss būtiski nemainījās. Pacientus, kuri vienlaicīgi lieto arī digoksīnu, klīniski rūpīgi jānovēro attiecībā uz digoksīna toksicitātes simptomiem.

Lietojot vienlaicīgi ar 800 mg cimetidīna dienā, neizraisīja nozīmīgas lerkanidipīna līmeņa pārmaiņas plazmā, bet, lietojot lielāku devu, jāuzmanās, jo var palielināties lerkanipidīna biopieejamība un hipotensīvā darbība.

Mijiedarbības pētījumā ar fluoksetīnu (CYP2D6 un CYP3A4 inhibitors), ko veica ar brīvprātīgajiem, kuru vecums bija 65 ± 7 gadi (vidēji ± s.n.), nekonstatēja klīniski nozīmīgas lerkanidipīna farmakokinētikas pārmaiņas.

Vienlaicīga 20 mg lerkanidipīna lietošana veseliem brīvprātīgajiem tukšā dūšā neietekmēja varfarīna farmakokinētiku.

Piesardzība nepieciešama, ja lerkanidipīns tiek lietots vienlaicīgi ar citiem CYP3A4 substrātiem, piemēram, terfenadīnu, astemizolu, III klases antiaritmiskajiem līdzekļiem – amiodaronu, hinidīnu.

Alkohols

Jāizvairās no alkohola lietošanas, jo tas var pastiprināt vazodilatējošo antihipertensīvo līdzekļu iedarbību.

Cita veida mijiedarbība

Lietojot lerkanidipīnu vienlaicīgi ar metoprololu (bēta blokators, kas izdalās galvenokārt caur aknām), metoprolola biopieejamība nemainījās, bet lerkanidipīna biopieejamība mazinājās par 50 %. Šāds efekts var rasties tādēļ, ka bēta blokatori palēnina aknu asinsriti, un to var izraisīt arī citas šīs grupas zāles. Tātad lerkanidipīnu var droši lietot vienlaicīgi ar bēta adrenoreceptorus bloķējošām zālēm, bet var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Lietojot 20 mg lerkanidipīna atkārtoti vienlaicīgi ar 40 mg simvastatīna, lerkanidipīna AUC būtiski nemainījās, bet simvastatīna AUC palielinājās par 56 % un tā aktīvā metabolīta β hidroksiskābes AUC palielinājās par 28 %. Maz ticams, ka šīm pārmaiņām ir klīniska nozīme. Mijiedarbību nenovēro, ja lerkanidipīnu lieto no rīta un simvastatīnu – vakarā, kā šīs zāles arī ir jālieto.

Lerkanidipīns ir droši lietots vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem un AKE inhibitoriem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par lerkanidipīna lietošanu grūtniecēm. Neklīniskie dati liecina, ka žurkām un trušiem nav novērota teratogēna iedarbība, ne arī ir traucētas žurku reproduktīvas spējas. Tā kā pierādīts, ka citi dihidropirīdīna savienojumi dzīvniekiem ir teratogēni, lerkanidipīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā vai arī sievietēm dzemdētspējīgā vecumā, ja netiek izmantotas efektīvas kontracepcijas metodes.

Barošana ar krūti

Augstās lerkanidipīna lipofilitātes dēļ tas var izdalīties mātes pienā. Tādēļ to nedrīkst lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lercanidipine Actavis piemīt nenozīmīga ietekme uz spējām vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Tomēr jāievēro piesardzība, jo iespējams reibonis, nespēks, nogurums un retos gadījumos miegainība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par sekojošām blakusparādībām:

Sastopamības biežuma klasifikācija:

Ļoti bieži: ≥1/10

Bieži: ≥1/100 līdz <1/10

Retāk: ≥1/1000 līdz <1/100

Reti: ≥1/10000 līdz <1/1000)

Ļoti reti: <1/10000),

Biežums nav zināms (nav iespējams noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmu klasifikācija

Blakusparādības

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināta jutība

Psihiskie traucējumi

Reti

Miegainība

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

Galvassāpes, reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Tahikardija, sirdsklauves, perifēra tūska

Reti

Stenokardija

Ļoti reti

Sāpes krūškurvī, miokarda infarkts, hipotensija

Daži dihidropiridīni retos gadījumos var radīt sāpes krūškurvī sirds apvidū vai stenokardiju. Ļoti reti pacientiem ar stenokardiju anamnēzē var palielināties lēkmju biežums, ilgums vai smaguma pakāpe.

Asinsvadu sitēmas traucējumi

Retāk

Pietvīkums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti

Dispepsija, caureja, sāpes vēderā, vemšana

Ļoti reti

Smaganu hipertrofija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti

Izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sitēmas bojājumi

Reti

Muskuļu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti

Poliūrija

Ļoti reti

Biežāka urinācija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reti

Astēnija, nogurums

Izmeklējumi

Ļoti reti

Atgriezeniska aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās serumā

Tiek uzskatīts, ka lerkanidipīns negatīvi neietekmē cukura līmeni asinīs vai lipīdu līmeni serumā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādejādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepāŗtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par trīs pārdozēšanas gadījumiem (pašnāvības mēģinājumā lietots attiecīgi 150 mg, 280 mg un 800 mg lerkanidipīna).

Ieņemtā deva

Pazīmes/simptomi

Pasākumi

Iznākums

150 mg + nezināms daudzums alkohola

Miegainums

Kuņģa skalošana

Aktivētā ogle

Atlaba

280 mg + 5,6 mg moksonidīna

Kardiogēns šoks

Smaga miokarda išēmija

Viegla nieru mazspēja

Lielas kateholamīnu devas

Furosemīds

Sirds glikozīdi

Parenterāli plazmas tilpuma palielinātāji

Atlaba

800 mg

Vemšana

Hipotensija

Aktivētā ogle

Caureju veicinoši līdzekļi

Intravenozi ievadīts dopamīns

Atlaba

Sagaidāms, ka pārdozēšana varētu izraisīt pastiprinātu perifērisko asinsvadu paplašināšanos ar izteiktu hipotensiju un reflektorisku tahikardiju. Smagas hipotensijas, bradikardijas un bezsamaņas gadījumā lietderīga var būt sirds-asinsvadu funkcijas uzturēšana, intravenozi ievadot atropīnu bradikardijas novēršanai.

Ilgstošās lerkanidipīna farmakoloģiskās darbības dēļ ir ļoti svarīgi, lai tiktu novērots pacientu, kuri pārdozējuši šīs zāles, kardiovaskulārais stāvoklis vismaz 24 stundas. Nav informācijas par dialīzes lietderību. Tā kā aktīvajai vielai ir augsta lipofilitāte, visticamāk, ka to līmenis plazmā nav riska periodu raksturojošs lielums un dialīze var būt neefektīva.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Selektīvi kalcija kanālu blokatori ar pārsvarā vaskulāru darbību, ATĶ kods: C08CA13

Lerkanidipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija antagonists, tas inhibē kalcija iekļūšanu caur membrānu sirds un gludajā muskulatūrā. Tā antihipertensīvās darbības mehānismu nodrošina tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, samazinot kopējo perifērisko pretestību. Neskatoties uz tā īso farmakokinētisko plazmas eliminācijas pusperiodu, lerkanidipīnam piemīt ilgstoša antihipertensīva darbība, jo tam ir augsts sadalīšanās koeficients membrānā un tas nerada negatīvu inotropisku efektu augstās asinsvadu selektivitātes dēļ.

Lerkanidipīna sākumā izraisa pakāpenisku asinsvadu paplašināšanos, tāpēc akūta hipotensija ar reflektorisku tahikardiju hipertensijas pacientiem novērota reti.

Tāpat kā citu asimetrisku 1,4-dihidropiridīnu, arī lerkanipidīna antihipertensīvo aktivitāti galvenokārt nodrošina tā (S)-enantiomērs.

Papildus klīniskiem pētījumiem par terapeitiskām indikācijām mazi nekontrolēti, bet randomizēti pētījumi pacientiem ar smagu hipertensiju (vidējais ± SN diastoliskais asinsspiediens 114,5 ± 3,7 mmHg) liecina, ka asinsspiediens normalizējās 40 % no 25 pacientiem pēc 20 mg lerkanidipīna lietošanas reizi dienā un 56 % no 25 pacientiem pēc 10 mg lietošanas divas reizes dienā. Dubultaklā, randomizētā, kontrolētā pētījumā, salīdzinot ar placebo, pacientiem ar izolētu sistolisko hipertensiju lerkanidipīns efektīvi pazemināja sistolisko asinsspiedienu no sākumvērtības 172,6 ± 5,6 mmHg līdz 140,2 ± 8,7 mmHg.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc 10 – 20 mg devas iekšķīgas lietošanas lerkanidipīns uzsūcas pilnībā un maksimālā koncentrācija plazmā, attiecīgi 3,30 ng/ml ± 2,09 s.n. un 7,66 ng/ml ± 5,90 s.n., novērota 1,5 – 3 stundu laikā pēc zāļu lietošanas.

Diviem lerkanidipīna enantiomēriem ir līdzīgi raksturlielumi plazmā: laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai plazmā ir vienāds, maksimālā koncentrācija plazmā un AUC (S) enantiomēram vidēji ir 1,2 reizes lielāks un eliminācijas pusperiods abiem enantiomēriem ir praktiski vienāds. In vivo nav konstatēts, ka enantiomēri pārvērstos viens otrā.

Ņemot vērā plašo pirmā loka metabolismu, lerkanidipīna absolūtā biopieejamība, lietojot iekšķīgi pacientiem pēc ēšanas, ir apmēram 10 %, bet, lietojot veseliem brīvprātīgajiem tukšā dūšā, tā ir samazināta līdz 1/3.

Lietojot lerkanidipīnu iekšķīgi, lerkanidipīna plazmas līmenis nav tieši proporcionāls devai (nelineāra kinētika). Pēc 10, 20 vai 40 mg lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā atbilst proporcijai 1:3:8 un koncentrācijas plazmā un laika zemlīknes laukums - 1:4:18, kas liecina par progresējošu pirmā loka metabolisma piesātinājumu. Tādēļ līdz ar devas palielināšanu palielinās pieejamība.

Iekšķīgi lietota lerkanidipīna pieejamība palielinās 4 reizes, ja lerkanidipīnu lieto līdz 2 stundām pēc treknas maltītes. Tāpēc lerkanidipīnu jālieto pirms ēšanas.

Izkliede

Izplatība no plazmas uz audiem un orgāniem ir ātra un plaša.

Lerkanidipīna saistīšanās pakāpe ar seruma proteīniem pārsniedz 98 %. Pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem plazmas proteīnu daudzums ir samazināts, tāpēc var palielināties brīvā zāļu frakcija.

Biotransformācija

Lerkanidipīnu plaši metabolizē CYP3A$; urīnā vai izkārnījumos nav konstatēta pamatviela. Pārsvarā tas tiek pārveidots par neaktīviem metabolītiem un aptuveni 50 % devas izdalās ar urīnu.

In vitro pētījumi ar cilvēku aknu mikrosomām liecina, ka lerkanidipīns nedaudz inhibē CYP3A4 un CYP2D6 koncentrācijās, kas attiecīgi ir 160 un 40 reižu lielākas nekā maksimāli sasniegtās plazmā pēc 20 mg devas lietošanas.

Bez tam, mijiedarbības pētījumi ar cilvēkiem liecina, ka lerkanidipīns nemaina midazolāma, kas ir tipisks CYP3A4 substrāts, vai metoprolola, kas ir tipisks CYP2D6 substrāts, līmeni plazmā. Tādējādi nav sagaidāms, ka lerkanidipīns terapeitiskās devās kavēs zāļu, ko metabolizē CYP3A4 un CYP2D6, biotransformāciju.

Eliminācija

Eliminācija notiek galvenokārt biotransformācijas rezultātā.

Aprēķināts, ka vidējais terminālais eliminācijas pusperiods ir 8 – 10 stundas un terapeitiskā darbība ilgst 24 stundas, ko nodrošina spēcīgā saistīšanās pie lipīdu membrānām. Pēc atkārtotu devu lietošanas nav novērota akumulācija.

Gados vecāki pacienti, nieru un aknu mazspēja

Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem vai viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem lerkanidipīna farmakokinētika bija tāda pati kā citiem pacientiem kopējā populācijā; pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem vai no dialīzes atkarīgiem pacientiem zāļu koncentrācija bija lielāka (apmēram par 70 %). Pacientiem ar vidēji smagiem līdz smagiem aknu darbības traucējumiem lerkanidipīna sistēmiskā biopieejamība, iespējams, palielinās, jo zāles parasti tiek plaši metabolizētas aknās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Farmakoloģiskās drošības pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka, lietojot antihipertensīvā devā, nav ietekmes uz autonomo nervu sistēmu, centrālo nervu sistēmu vai kuņģa zarnu trakta darbību.

Iedarbība, kas novērota ilgstošos pētījumos ar žurkām un suņiem, tieši vai netieši pieskaitāma zināmajai lielu kalcija antagonistu devu iedarbībai, kas galvenokārt attiecas uz palielinātu farmakodinamisko aktivitāti.

Lerkanidipīns nav genotoksisks un tas nav potenciāli kancerogēns.

Lerkanidipīna lietošana neietekmēja auglību un vispārējās reproduktīvās spējas žurkām.

Žurkām un trušiem nav konstatēta teratogēna iedarbība; tomēr lielu lerkanidipīna devu lietošana žurkām izraisīja pirms un pēcimplantācijas abortus un aizkavēja augļa attīstību.

Lerkanidipīna lietošana dzemdību laikā lielās devās (12 mg/kg/dienā) izraisīja distociju.

Lerkanidipīna un/vai tā metabolītu izkliede grūsniem dzīvniekiem un izdalīšanās mātes pienā nav pētīta.

Toksicitātes pētījumos metabolīti nav vērtēti atsevišķi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Magnija stearāts

Povidons (K-29/32)

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Makrogols 3350

Polivinilspirts (daļēji hidrolizēts)

Talks

Titāna dioksīds (E 171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Blisteru iepakojumi

2 gadi

Pudelītes

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Al/PVH/PVDH blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

ABPE pudelītes: Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā. Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteru iepakojumi (Alumīnijs/PVDH) ar caurspiežamu foliju.

Pudelītes (ABPE), kas noslēgtas ar ZBPE vāciņu.

Iepakojumu lielumi:

Blisteri (Al/PVH/PVDH):

7, 14, 28, 30, 35, 42, 50, 56, 90, 98, 100 apvalkotās tabletes.

Pudelītes:

100 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši noradījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

09-0290

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 3. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 27. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2017

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Lercanidipine Actavis variācijas
Citi medikamenti ar aktīvo vielu: Lercanidipini hydrochloridum