Latira

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Latira 50 mikrogrami/5 mg/ml acu pilieni, šķīdums

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 50 mikrogramus latanoprosta (Latanoprostum) un 6,8 mg timolola maleāta, kas atbilst 5 mg timolola (Timololum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: benzalkonija hlorīds 0,2 mg/ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

pH 5,5 – 6,5, osmolalitāte 270 – 330 mOsmol/kg

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paaugstināta intraokulārā spiediena pazemināšana pacientiem ar atvērta kakta glaukomu un okulāru hipertensiju, kam nav bijusi efektīva terapija ar lokāli lietojamiem bēta-blokatoriem vai prostaglandīnu analogiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie (arī gados vecāki cilvēki)

Ieteicamā terapija ir viens piliens slimajā(-s) acī(-s) vienu reizi dienā.

Izlaižot vienu devu, ārstēšana jāturpina ar nākamo devu, kā ierasts. Devai nevajadzētu pārsniegt vienu pilienu slimajā(-s) acī(-s).

Pediatriskā populācija

Drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav noteikta.

Lietošanas veids

Pirms Latira iepilināšanas jāizņem kontaktlēcas; atpakaļ tās var ievietot pēc 15 minūtēm (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja lieto vairāk kā vienas oftalmoloģiskas zāles, tās jālieto ar vismaz piecu minūšu starplaiku.

Veicot nazolakrimālā kanāla oklūziju vai aizverot acis uz 2 minūtēm, sistēmiskā absorbcija tiek samazināta. Tā rezultātā samazinās sistēmiskās blakusparādības un paaugstinās vietējā aktivitāte.

4.3. Kontrindikācijas

Latira ir kontrindicēts pacientiem ar:

- paaugstinātu jutību pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- reaktīvu elpceļu slimību, tai skaitā, bronhiālo astmu vai bronhiālo astmu anamnēzē, smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību anamnēzē;

- sinusa bradikardiju, sinusa mezgla vājuma sindromu, sinoatriālu blokādi, otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāro blokādi, kuru nevar kontrolēt ar sirds stimulatoru, akūtu sirds mazspēju, kardiogēnu šoku.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sistēmiskie efekti

Līdzīgi kā citi lokālie oftalmoloģiskie līdzekļi, latanoprosts/timolols uzsūcas organismā. Bēta-adrenerģiskais medikamenta komponents timolols var izraisīt tādas pašas kardiovaskulāras un pulmonālas, kā arī citas blakusparādības, kādas izraisa sistēmiskie bēta-adrenoblokatori. Sistēmisko blakusparādību biežums pēc lokālas lietošanas acīs ir mazāks nekā pēc sistēmiskas lietošanas. Lai samazinātu sistēmisko absorbciju, skatīt 4.2. apakšpunktu.

Kardioloģiskie traucējumi

Pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām (piemēram, koronāro sirds slimību, Princmetala stenokardiju un sirds mazspēju) un hipotensiju kritiski jāizvērtē terapija ar bēta-blokatoriem un jāapsver iespēja pielietot citas aktīvās vielas. Pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām jāraugās, lai neparādās šo slimību pasliktināšanās simptomi un blakusparādības.

Sakarā ar negatīvo ietekmi uz uzbudinājuma pārvades laiku, pacientiem ar pirmās pakāpes sirds blokādi bēta-blokatorus nozīmē tikai ar īpašu piesardzību.

Saistībā ar sirds mazspēju pēc timolola lietošanas ziņots par kardioloģiskām reakcijām un retos gadījumos arī nāvi.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pacienti ar smagiem perifēriem asinsrites traucējumiem/slimībām (piemēram, smagām Reino slimības formām vai Reino sindromu) būtu jāārstē piesardzīgi.

Elpošanas sistēmas traucējumi

Ir saņemti ziņojumi par gadījumiem, kad pacientiem pēc dažu oftalmoloģisko bēta-blokatoru lietošanas parādījušās respiratoras reakcijas, tai skaitā bronhospazmu izraisīta nāve pacientiem ar astmu. Latira piesardzīgi jālieto pacientiem ar vieglu/vidēji smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un tikai tad, ja iespējamais ieguvums atsver iespējamo risku.

Hipoglikēmija/diabēts

Bēta-blokatori piesardzīgi jālieto pacientiem ar tendenci uz spontānu hipoglikēmiju vai pacientiem ar nestabilu diabētu, jo bēta-blokatori var maskēt akūtas hipoglikēmijas simptomus. Bēta-blokatori var maskēt arī hipertireozes simptomus.

Radzenes slimības

Oftalmoloģiskie bēta-blokatori var izraisīt acu sausumu. Pacienti ar radzenes slimībām jāārstē piesardzīgi.

Citi bēta-blokatori

Timololu nozīmējot pacientiem, kuri jau saņem sistēmiskos bēta-blokatorus, ietekme uz intraokulāro spiedienu vai zināmie sistēmiskie bēta blokādes efekti var pastiprināties. Šādu pacientu atbildes reakcija cieši jānovēro. Nerekomendē lietot divus lokāli lietojamos bēta-adrenoblokatorus vienlaicīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Anafilaktiskās reakcijas

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir atopija vai smagas anafilaktiskas reakcijas uz dažādiem alergēniem, var būt izteiktāka reakcija uz atkārtotu šādu alergēnu ievadīšanas un nebūt pietiekams adrenalīna terapijas efekts, ārstējot anafilaktiskas reakcijas bēta-blokatoru terapijas laikā.

Dzīslenes atslāņošanās

Ziņots par gadījumiem, kad pēc filtrācijas procedūras, lietojot ūdens supresantu terapiju (piemēram, timololu, acetazolamīdu), novēro dzīslenes atslāņošanos.

Ķirurģiska anestēzija

Oftalmoloģiskie bēta-blokatori var bloķēt sistēmisko bēta-agonistu, piemēram, adrenalīna efektus. Anesteziologam jābūt informētam, ka pacients saņem timololu.

Okulāri efekti

Latanoprosta acu pilieni var pakāpeniski mainīt acu krāsu, palielinot brūnā pigmenta daudzumu

varavīksnenē. Līdzīgas latanoprosta acu pilienu izraisītas varavīksnenes pigmentācijas izmaiņas tika novērotas 16 – 20 % pacientu, kuri lietoja latanoprostu/timololu vienu gadu (pamatojoties uz fotogrāfijām). Lielākoties šādas acu krāsas izmaiņas novērotas pacientiem ar dažādu krāsu pigmentiem varavīksnenē, piemēram, ar zaļi-brūnām, dzeltenbrūnām, zilipelēkbrūnām acīm. Tas ir saistīts ar paaugstinātu melanīna saturu varavīksnenes stromas melanocītos. Parasti brūnas krāsas pigmentācija skartajā acī pastiprinās koncentriski virzienā no zīlītes uz perifēriju, bet brūnāka var kļūt arī visa varavīksnene vai noteiktas tās daļas. Pacientiem ar viendabīgi zilām, pelēkām, zaļām vai brūnām acīm reti tiek novērota acu krāsu maiņa divu gadu ārstēšanās laikā.

Krāsu izmaiņas varavīksnenē paradās lēnām un var nebūt pamanāmas vairākus mēnešus un gadus, un tā nav bijusi saistīta ne ar kādiem simptomiem vai patoloģiskām izmaiņām.

Pēc ārstēšanas pārtraukšanas brūnās pigmentācijas turpmāka pastiprināšanās nav novērota, bet jau radušās krāsas izmaiņas var būt paliekošas.

Ārstēšana neiespaido ne varavīksnenes dzimumzīmes, ne vasarraibumus.

Klīniskajos pētījumos nav novērota pigmenta uzkrāšanās trabekulārajā tīklā vai citur priekšējā kamerā, taču pacienti regulāri jānovēro un, ja rodas pastiprināta varavīksnenes pigmentācija, ārstēšana ar latanoprostu jāpārtrauc.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacienti jābrīdina par acu krāsas iespējamām izmaiņām. Unilaterāla ārstēšana var izraisīt paliekošu heterohromiju.

Nav dokumentētas pieredzes par latanoprosta lietošanu iekaisīgas, neovaskulāras, hroniskas slēgta kakta glaukomas vai iedzimtas glaukomas gadījumā, pacientiem ar mākslīgo lēcu atvērta kakta glaukomas gadījumā, pacientiem ar pigmentētu glaukomu.

Latanoprosts tikai minimāli ietekmē vai vispār neietekmē zīlīti, taču nav dokumentētas pieredzes ar akūtām slēgta kakta glaukomas lēkmēm. Tādēļ, iekams nav iegūta lielāka pieredze, šādos apstākļos latanoprosts jālieto piesardzīgi.

Latanoprosts piesardzīgi jālieto pacientiem ar herpētisko keratītu anamnēzē, un jāizvairās to lietot aktīva Herpes simplex keratīta gadījumā, kā arī pacientiem ar atkārtotu herpētisko keratītu anamnēzē, īpaši, ja tas saistīts prostaglandīnu analogu lietošanu.

Ir ziņots par makulas tūsku, tai skaitā cistisko makulas tūsku pacientiem, kuri lieto latanoprostu. Tā galvenokārt novērota pacientiem ar afakiju, pacientiem ar mākslīgo lēcu, kuriem ir bojāta mugurējā lēcas kapsula vai pacientiem, kuriem ir zināmi riska faktori makulas tūskas attīstībai. Šiem pacientiem latanoprosts/timolols jālieto piesardzīgi.

Vienlaikus terapija

Timolols var mijiedarboties ar citām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Neiesaka lietot divus lokālas darbības bēta-blokatorus vai divus lokālas darbības prostaglandīna preparātus.

Kontaktlēcu lietošana

Latira satur benzalkonija hlorīdu, kas parasti tiek lietots kā konservants oftalmoloģiskajos medikamentos. Benzalkonija hlorīds var izraisīt punktveida keratopātiju un/vai toksisku čūlainu keratopātiju, kā arī var izraisīt acs iekaisumu un mainīt mīksto kontaktlēcu krāsu. Nepieciešama bieža un ilgstoša novērošana tiem pacientiem ar sausās acs sindromu, kuri lieto Latira, vai gadījumos, kad ir bojāta radzene. Kontaktlēcas var absorbēt benzalkonija hlorīdu, tādēļ tās jāizņem pirms acu pilienu lietošanas un var tikt ieliktas atkal atpakaļ pēc 15 minūtēm (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Specifiski pētījumi par mijiedarbību ar Latira nav veikti. Ir bijuši ziņojumi par paradoksālu intraokulārā spiediena paaugstināšanos pēc tam, kad vienlaikus oftalmoloģiski lietoti divi prostaglandīna analogi. Tādēļ divu vai vairāku prostaglandīnu, prostaglandīna analogu vai prostaglandīna atvasinājumu vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Pacientiem, kuri papildus latanoprostam/timololam saņem kādu bēta-blokatoru perorāli, var pastiprināties ietekme uz intraokulāro spiedienu, vai var pastiprināties zināmie sistēmiskie bēta blokādes efekti. Nerekomendē lietot divus vai vairāk lokālos bēta-adrenerģisko receptoru blokatorus.

Retos gadījumos ziņots par midriāzi, kas radās, oftalmoloģiskos bēta-blokatorus lietojot kopā ar adrenalīnu (epinefrīnu).

Potenciāli ir iespējams papildus hipotensīvs efekts un/vai izteikta bradikardija, kad oftalmoloģiskais bēta-blokatoru šķīdums tiek lietots vienlaikus ar perorāliem kalcija kanālu blokatoriem, bēta-adrenoblokatoriem, antiaritmiskiem līdzekļiem (ieskaitot amiodaronu), digitalis glikozīdiem, parasimpatomimētiskiem līdzekļiem, guanetidīnu.

Lietojot bēta-blokatorus var tikt potencēta hipertensīva reakcija, ja pēkšņi tiek pārtraukts vienlaikus lietots klonidīns.

Bēta-blokatori var paaugstināt pretdiabētisko medikamentu hipoglikēmisko efektu. Bēta-blokatori var maskēt hipoglikēmijas pazīmes un simptomus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot kombinētu terapiju ar CYP2D6 inhibitoriem (piemēram, hinidīnu, fluoksetīnu, paroksetīnu) un timololu, ziņots par potencējošu sistēmisku bēta blokādi (piemēram, palēnināta sirdsdarbība, depresija).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Latanoprosts

Nav pietiekamu datu par latanoprosta lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem parādījuši reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

Timolols

Nav pietiekamu datu par timolola lietošanu grūtniecēm. Timololu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Lai samazinātu sistēmisko absorbciju, skatīt 4.2. apakšpunktu.

Epidemioloģiskie pētījumi, lietojot bēta-blokatorus perorāli, neparādīja malformācijas efektus, taču tika novērots intrauterīnās augšanas aizkavēšanās risks. Papildus tam, ja bēta-blokatorus lietoja līdz dzemdībām, tika novērotas bēta blokādes pazīmes un simptomi (piemēram, bradikardija, hipotensija, respiratorais distress un hipoglikēmija) jaundzimušajam. Ja Latira lieto līdz dzemdībām, jaundzimušais pirmajās dzīves dienās rūpīgi jākontrolē.

Tātad Latira nedrīkst lietot grūtniecības laikā (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Bēta-blokatori ekskretējas krūts pienā. Tomēr, lietojot timolola acu pilienus terapeitiskās devās, maz ticams, ka krūts pienā nonāks pietiekams daudzums zāļu, lai izraisītu bēta blokādes klīniskos simptomus jaundzimušajam. Lai samazinātu sistēmisko absorbciju, skatīt 4.2. apakšpunktu.

Latanoprosts un tā metabolīti var nokļūt krūts pienā.

Latira nedrīkst lietot barošanas ar krūti periodā.

Fertilitāte

Skatīt 5.3. apakšpunktu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Acu pilienu iepilināšana var izraisīt pārejošu redzes miglošanos. Līdz tas pāriet, pacientiem nevajadzētu vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Latanoprosta lietošanas gadījumā vairums nevēlamo blakusparādību ir saistītas ar redzes sistēmu. Paplašinātajos galvenajos pētījumos ar latanoprostu/timololu 16–20 % pacientu attīstījās varavīksnenes pigmentācija, kas var būt paliekoša. Atklātā 5 gadu latanoprosta drošuma pētījumā 33 % pacientu attīstījās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Citas okulāras blakusparādības prasti ir tranzitoras un parādās lietošanas laikā. Timolola nopietnākās blakus- parādības ir sistēmiskas dabas, tai skaitā bradikardija, aritmija, akūta sirds mazspēja, bronhospazmas un alerģiskas reakcijas.

Līdzīgi citiem lokāli lietojamiem oftalmoloģiskiem līdzekļiem, timolols uzsūcas sistēmiskajā asinsritē. Tas var izraisīt tādas pašas nevēlamās blakusparādības, kā sistēmiskie bēta-blokatori. Sistēmisko nevēlamo blakusparādību biežums pēc lokālo oftalmoloģisko līdzekļu lietošanas ir zemāks nekā pēc sistēmiskas lietošanas. Uzskaitītās nevēlamās blakusparādības iekļauj blakusparādības, kādas raksturīgas oftalmoloģisko bēta-blokatoru klasei.

Turpmāk uzskaitītas nevēlamās blakusparādības latanoprosta un timolola terapijas rezultātā, kas novērotas klīniskajos pētījumos.

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc to biežuma šādi:

Ļoti bieži

(≥ 1/10)

Bieži

(≥ 1/100 līdz

< 1/10)

Retāk

(≥ 1/1000 līdz

< 1/100)

Biežums nav zināms

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Latanoprosts ¹⁾: herpētisks keratīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Timolols ²⁾: sistēmiskas alerģiskas reakcijas, ieskaitot angioedēmu, nātreni, lokalizētus un ģeneralizētus izsitumus, niezi, anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Timolols ²⁾: hipoglikēmija

Psihiskie traucējumi

Timolols ²⁾: bezmiegs, depresija, nakts murgi, atmiņas zudums

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Latanoprosts ¹⁾: reibonis

Timolols ²⁾: sinkope, cerebrovaskulāri traucējumi, cerebrāla išēmija, myasthenia gravis pazīmju un simptomu pastiprināšanās, reibonis, parestēzija, galvassāpes

Acu bojājumi

Pastiprināta varavīksnenes pigmentācija

Acu kairinājums (tajā skaitā dzeļošas sāpes, dedzināšana un nieze), acu sāpes

Acs hiperēmija, konjunktivīts, miglaina redze, pastiprināta asarošana, blefarīts, radzenes traucējumi

Latanoprosts ¹⁾: skropstu un matiņu pārmaiņas (palielināts garums, biezums, pigmentācija un skaits), punktveida epiteliālas erozijas, periorbitāla tūska, irīts/uveīts, makulas tūska*, sausās acs sindroms, keratīts, radzenes tūska un erozijas, nepareizi vērstas skropstas, kas dažreiz izraisa acs kairinājumu, varavīksnenes cista, fotofobija, periorbitālas un plakstiņa pārmaiņas ar acs plakstiņa rievas padziļināšanos

Timolols ²⁾: acu kairinājuma pazīmes un simptomi (piemēram, dedzināšana, dzeļošas sāpes, nieze, asarošana, apsārtums), blefarīts, keratīts, redzes miglošanās un dzīslenes atslāņošanās pēc filtrācijas operācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu), samazināta radzenes jutība, sausas acis, radzenes erozija, plakstiņu ptoze, diplopija

Ausu un labirinta bojājumi

Timolols ²⁾: tinnīts

Sirds funkcijas traucējumi

Latanoprosts ¹⁾: stenokardijas pasliktināšanās pacientiem ar jau esošu slimību, sirdsklauves

Timolols ²⁾: bradikardija, sāpes krūtīs, sirdsklauves, tūska, aritmija, sastrēguma sirds mazspēja, atrioventrikulāra blokāde, sirdsdarbības apstāšanās, sirds mazspēja

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Timolols ²⁾: hipotensija, Reino fenomens, aukstas plaukstas un pēdas

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes bojājumi

Latanoprosts ¹⁾: astma, astmas paasināšanās, dispnoja

Timolols ²⁾: bronhospazmas (galvenokārt pacientiem ar iepriekš diagnosticētu bronhospastisku slimību), dispnoja, klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Timolols ²⁾: disgeizija, slikta dūša, dispepsija, caureja, sausa mute, sāpes vēderā, vemšana

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ādas izsitumi, nieze

Latanoprosts ¹⁾: tumšāks acu plakstiņu ādas tonis

Timolols ²⁾: alopēcija, psoriāzei līdzīgi izsitumi vai psoriāzes uzliesmojums, ādas izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Latanoprosts ¹⁾: locītavu sāpes, muskuļu sāpes

Timolols ²⁾: mialģija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Timolols ²⁾: seksuāla disfunkcija, samazināts libido

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Latanoprosts ¹⁾: sāpes krūtīs

Timolols ²⁾: astēnija/nogurums

Papildus nevēlamās blakusparādības, par kurām, lietojot latanoprostu, specifiski ziņots vai nu klīniskos pētījumos, vai spontānos ziņojumos, vai pieejamā literatūrā.

Papildus nevēlamās blakusparādības novēroja, lietojot oftalmoloģiskos bēta-blokatorus, un var rasties, lietojot timololu.

* pacientiem ar afakiju, pacientiem ar mākslīgo lēcu ar mugurējās lēcas kapsulas plīsumu vai pacientiem ar zināmiem makulas tūskas attīstības riska faktoriem.

Ļoti reti saņemti ziņojumi par radzenes kalcifikācijas gadījumiem saistībā ar fosfātu saturošu acu pilienu lietošanu pacientiem ar nozīmīgiem radzenes bojājumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav datu par latanoprosta/timolola pārdozēšanu cilvēkiem.

Timolola pārdozēšanas sistēmiskie simptomi ir: bradikardija, hipotensija, bronhospazmas un sirds apstāšanās. Ja šādi simptomi parādās, nepieciešama simptomātiska un atbalsta terapija. Pētījumi parāda, ka timolols nav viegli dializējams.

Ja neskaita acu kairinājumu un konjunktīvas hiperēmiju, nekādas citas oftalmoloģiskas blakusparādības, pārdozējot latanoprostu, nav zināmas.

Ja latanoprosts nejauši tiek iedzerts, noderīga var būt tālāk sniegtā informācija:

Ārstēšana: nepieciešama kuņģa skalošana. Simptomātiska ārstēšana.

Latanoprosts metabolizējas pirmā loka laikā caur aknām. Veseliem brīvprātīgajiem intravenoza infūzija devā 3 mikrogrami/kg neizraisīja nekādus simptomus, bet 5,5–10 mikrogramus liela deva izraisīja sliktu dūšu, vēdersāpes, reiboni, nespēku, karstuma viļņus un svīšanu. Šie simptomi bija viegli līdz vidēji smagi un izzuda bez ārstēšanas 4 stundu laikā pēc infūzijas izbeigšanas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: oftalmoloģiskie līdzekļi – bēta adrenoreceptoru blokatori; timolols, kombinācijas

ATĶ kods: S01ED51

Darbības mehānisms

Latira 50 mikrogrami/5 mg/ml acu pilieni, šķīdums sastāv no diviem komponentiem: latanoprosta un timolola maleāta. Šie divi komponenti ar dažādu darbības mehānismu palīdzību samazina paaugstinātu intraokulāro spiedienu. Kombinētais medikamenta efekts papildus samazina intraokulāro spiedienu salīdzinot ar gadījumiem, kad medikamenta aktīvās vielas tiek lietotas atsevišķi.

Latanoprosts, prostaglandīna F_2α analogs, ir selektīvs prostanoīdo FP receptoru agonists, kas pazemina intraokulāro spiedienu, pastiprinot acs iekšējā šķidruma atteci. Galvenais darbības mehānisms ir pastiprināta uveosklerālā attece. Saņemti ziņojumi par papildus atteces mehānisma pieaugumu (trabekulārās atteces pretestības pavājināšanos) cilvēkiem. Latanoprosts būtiski neietekmē acs iekšējā šķidruma veidošanos. Latanoprostam nav konstatēta ietekme uz asins-acs iekšējā šķidruma barjeru vai intraokulāro asinscirkulāciju. Pērtiķiem, kuriem bija veikta ekstrakapsulāra lēcas ekstrakcija, fluoresceīna angiogrāfijā nekonstatēja ietekmi uz tīklenes asinsvadiem pēc ilgstošas latanoprosta lietošanas. Īstermiņa terapijas laikā cilvēkiem ar mākslīgo lēcu latanoprosts nav izraisījis fluoresceīna noplūdi acs mugurējā daļā.

Timolols ir bēta-1 un bēta-2 (neselektīvs) adrenerģisko receptoru blokators, kam nav nozīmīgas un būtiskas simpatomimētiskas, tiešas miokardu supresējošas vai membrānu stabilizējošas aktivitātes. Timolols pazemina intraokulāro spiedienu samazinot acs iekšējā šķidruma veidošanos ciliārajā epitēlijā. Precīzs darbības mehānisms nav noskaidrots, bet iespējams endogēna bēta-adrenerģiskā stimulācija izraisa cikliskās AMP sintēzes pieaugumu. Timolols būtiski neietekmē plazmas proteīnu caurlaidību asins-acs iekšējā šķidruma barjerā. Trušiem timolols neizraisīja nekādu efektu reģionālajā acs asins apgādē pēc hroniskas ārstēšanas.

Farmakodinamiskā iedarbībai

Klīniskā iedarbība

Devu pielāgošanas pētījumos tika konstatēts, ka latanoprosts/timolols būtiskāk samazināja vidējo diennakts intraokulāro spiedienu salīdzinājumā ar gadījumiem, kad latanoprosts vai timolols tiek nozīmēts vienu reizi dienā monoterapijā. Divos labi kontrolētos, dubultmaskētos sešus mēnešus garos klīniskajos pētījumos tika salīdzināts latanoprosts un timolols monoterapijā pacientiem ar intraokulāro spiedienu vismaz 25 mmHg vai lielāku. Pēc 2–4 nedēļu terapijas ar timololu (vidējais intraokulārā spiediena samazinājums salīdzinājumā ar terapijas uzsākšanu par 5 mmHg) papildus vidējais diennakts intraokulārā spiediena pazeminājums par 3.1, 2.0 un 0.6 mmHg tika novērots 6 mēnešus pēc latanoprosta un timolola (divas reizes dienā) terapijas. Šo pētījumu atklātajā 6 mēnešu ilgajā pētījuma pagarinājuma laikā tika uzturēts intraokulārā spiediena pazeminājums ar latanoprostu/timololu.

Esošie dati parāda, ka vakara deva efektīvāk pazemina intraokulāro spiedienu nekā rīta deva. Taču rekomendējot medikamentu lietot vakarā vai no rīta, jāņem vērā pacienta dzīves stils un viņa iespējamā līdzestība.

Jāpatur prātā, ka gadījumos, kad nav efektīva fiksēta kombinācija, pētījumu dati parāda, ka efektīva varētu būt timolola nozīmēšana divas reizes dienā kombinācijā ar latanoprostu vienu reizi dienā.

Efekts parādās vienu stundu pēc latanoprosta/timolola lietošanas un maksimālais efekts parādās pēc sešām līdz astoņām stundām. Pēc vairākkārtējas terapijas pietiekams intraokulārā spiediena pazeminājums tiek novērots līdz 24 stundām pēc medikamenta lietošanas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Latanoprosts

Latanoprosts ir izopropilestera prekursors, kas pats ir neaktīvs, taču latanoprosts kļūst bioloģiski aktīvs pēc hidrolīzes līdz skābei, ko veic esterāzes radzenē. Prekursors labi uzsūcas caur radzeni, un viss zāļu daudzums, kas nonāk acs iekšējā šķidrumā, tiek hidrolizēts, kamēr plūst caur radzeni. Cilvēkiem veikti pētījumi liecina, ka maksimālā koncentrācija acs iekšējā šķidrumā (apmēram 15–30 ng/ml) tiek sasniegta aptuveni divas stundas pēc vietējas latanoprosta lietošanas. Pēc vietējas lietošanas pērtiķiem latanoprosts izplatās galvenokārt priekšējā segmentā, proti, konjunktīvā un plakstiņos.

Latanoprosta skābes formai plazmas klīrenss ir 0,40 l/h/kg un mazs izdales tilpums, 0,16 l/kg, kā rezultātā ir īss eliminācijas pusperioda laiks plazmā, 17 minūtes. Pēc vietējas okulāras lietošanas sistēmiskā biopieejamība latanoprosta skābes formai ir 45%. Latanoprosta skābes formai plazmas proteīnu saistīšanās ir 87 %.

Acī nenotiek praktiski nekāds latanoprosta metabolisms. Galvenais metabolisms notiek aknās. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka galvenajiem metabolītiem (1,2-dinor- un 1,2,3,4-tetranormetabolītiem) nepiemīt nekāda bioloģiska aktivitāte vai arī tā ir ļoti vāja, un zāles izdalās galvenokārt ar urīnu.

Timolols

Maksimālā timolola koncentrācija acs iekšējā šķidrumā tiek sasniegta vienu stundu pēc lokālas acu pilienu lietošanas. Daļa no devas uzsūcas sistēmiski un maksimālā plazmas koncentrācija 1 ng/ml tiek sasniegta 10–20 minūtes pēc lokālas viena piliena šķīduma vienu reizi dienā lietošanas (300 mikrogrami/dienā). Timolola eliminācijas pusperioda laiks plazmā ir apmēram 6 stundas. Timolols aktīvi metabolizējas aknās. Metabolīti tiek ekskretēti ar urīnu kopā ar daļu neizmainīta timolola.

Latanoprosts/Timolols

Nav novērotas nekādas farmakokinētiskas mijiedarbības starp latanoprostu un timololu, kaut gan divas reizes paaugstinājās latanoprosta skābes formas koncentrācija acs iekšējā šķidrumā 1–4 stundas pēc latanoprosta/timolola lietošanas salīdzinājuma ar monoterapiju.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Okulārais un sistēmiskais atsevišķu aktīvo vielu drošuma profils ir labi izpētīts. Trušiem netika novēroti nekādi nelabvēlīgi okulāri vai sistēmiski efekti, ārstējot lokāli ar fiksētu kombināciju vai vienlaikus lietojot latanoprosta un timolola oftalmoloģisko šķīdumu. Farmakoloģiskās drošības, genotoksicitātes un kancerogenitātes pētījumos ar katru no aktīvajām vielām neatklāja nekādu īpašu bīstamību cilvēkiem. Latanoprosts neietekmēja radzenes brūču sadzīšanu trušu acīs, savukārt timolols inhibēja dzīšanas procesu trušu un pērtiķu acīs, kad tas tika lietots biežāk kā vienu reizi dienā.

Latanoprosts neietekmēja žurku mātīšu un tēviņu fertilitāti un netika novērots nekāds teratogēns potenciāls žurkām un trušiem. Žurkām netika novērota embriotoksicitāte pēc intravenozas 250 mikrogrami/kg/dienā ievadīšanas. Trušiem latanoprosts izraisīja embriofetālu toksicitāti, kas raksturojas ar paaugstinātu vēlās rezorbcijas biežumu un abortu, kā arī ar samazinātu augļa svaru, kad tika lietoti 5 mikrogrami/kg/dienā intravenozi (apmēram 100 reizes augstāka kā klīniskā deva) un vairāk. Timolols žurkām neizraisīja nekādu ietekmi uz mātīšu un tēviņu fertilitāti, kā arī neizraisīja teratogēnu efektu pelēm, žurkām un trušiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Benzalkonija hlorīds

Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Nātrija hidrogēnfosfāta dodekahidrāts

Attīrīts ūdens

Nātrija hidroksīds pH pielāgošanai

Sālsskābe pH pielāgošanai

6.2. Nesaderība

Pētījumos in vitro ir pierādīts, ka, tiomersālu saturošus acu pilienus sajaucot ar latanoprostu/timololu veidojas nogulsnes. Ja šādas zāles tiek lietotas vienlaicīgi, latanoprosta/timolola acu pilieni jālieto ar vismaz piecu minūšu intervālu.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc iepakojuma pirmās atvēršanas: 28 dienas. Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C –8°C).

Par zāļu uzglabāšanu pēc iepakojuma atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīga zema blīvuma polietilēna (ZBPE) pudelīte ar caurspīdīgu ZBPE pilinātāju un baltu, skrūvējamu ABPE vāciņu.

Iepakojuma izmēri:

1 x 2,5 ml, 3 x 2,5 ml, 6 x 2,5 ml

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

Graf-Arco-str. 3

89079 Ulm

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

11-0262

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 28. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2015

SASKAŅOTS ZVA 21-01-2016

PAGE \* MERGEFORMAT 1