Kanilad 200 mg apvalkotās tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Lacosamidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
17-0226-02
17-0226
Medochemie Ltd., Factory AZ, Cyprus
17-OCT-17
16-OCT-22
Recepšu zāles
200 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Medochemie Ltd., Cyprus
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Oxsynia 2,5 mg/1,25 mg ilgstošās darbības tabletes
Oxsynia 15 mg/7,5 mg ilgstošās darbības tabletes
Oxsynia 30 mg/15 mg ilgstošās darbības tabletes
Oxycodoni hydrochloridum/Naloxoni hydrochloridum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šis zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Oxsynia un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Oxsynia lietošanas
Kā lietot Oxsynia
Iespējamās blakusparādības
Ka uzglabāt Oxsynia
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Oxsynia un kādam nolūkam tās lieto
Oxsynia satur aktīvās vielas oksikodona hidrohlorīdu un naloksona hidrohlorīdu.
Oxsynia paredzētas lietošanai tikai pieaugušajiem.
Oxsynia lieto stipru sāpju ārstēšanai, ko var adekvāti ārstēt tikai ar opioīdu pretsāpju līdzekļiem.
Kā darbojas Oxsynia
Oksikodona hidrohlorīds nodrošina Oxsynia pretsāpju iedarbību un ir spēcīgs opioīdu grupas analgētisks (pretsāpju) līdzeklis. Otra Oxsynia aktīvā viela – naloksona hidrohlorīds – ir paredzēta, lai novērstu aizcietējumu. Zarnu darbības traucējumi (piemēram, aizcietējums) ir tipiska opioīdu pretsāpju līdzekļu terapijas blakusparādība.
2. Kas Jums jāzina pirms Oxsynia lietošanas
Nelietojiet Oxsynia šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret oksikodona hidrohlorīdu, naloksona hidrohlorīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir elpošanas traucējumi, kuru dēļ asinis nav pietiekami apgādātas ar skābekli un ir apgrūtināta oglekļa dioksīda izvadīšana (elpošanas nomākums);
ja Jums ir smaga plaušu slimība, kas saistīta ar elpceļu sašaurinājumu (hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS);
ja Jums ir stāvoklis, kas pazīstams kā plaušu sirds (cor pulmonale). Šajā gadījumā paplašinās sirds labais kambaris sakarā ar paaugstinātu spiedienu plaušu asinsvados (piemēram, HOPS rezultātā – skatīt iepriekš);
ja Jums ir smaga bronhiālā astma;
ja Jums ir paralītisks ileuss (zarnu nosprostojuma veids), ko nav izraisījusi opiātu lietošana;
ja Jums ir vidēji smagi vai smagi aknu darbības traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība
Pirms Oxsynia lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu:
ja esat gados vecāks vai novājināts pacients;
ja Jums ir paralītisks ileuss (zarnu nosprostojuma veids), ko izraisīja opiātu lietošana;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir vidēji smagi aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir smagi plaušu funkciju traucējumi (t.i., samazināta elpošanas kapacitāte);
ja Jums ir miksedēma (vairogdziedzera slimība ar sausu, aukstu, tūskainu ādu uz sejas un ekstremitātēm);
ja Jūsu vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz hormonu (samazināta vairogdziedzera aktivitāte vai hipotireoze);
ja Jūsu virsnieru dziedzeri neražo pietiekami daudz hormonu (virsnieru dziedzera mazspēja vai Adisona slimība);
ja Jums ir psihiska slimība ar (daļēju) realitātes zudumu (psihoze) alkohola vai citu vielu izraisītas intoksikācijas dēļ (pārdozēšanas izraisīta psihoze);
ja Jums ir žultsakmeņu slimība,
ja Jums ir palielināts priekšdziedzeris (prostatas hipertrofija);
ja Jums ir alkoholisms vai alkohola delīrijs;
ja Jums ir aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);
ja Jums ir zems asinsspiediens (hipotensija);
ja Jums ir augsts asinsspiediens (hipertensija);
ja Jums ir sirds-asinsvadu slimība;
ja Jums ir galvas trauma (paaugstināts spiediena risks smadzenēs);
ja Jums ir epilepsija vai nosliece uz krampju rašanos;
ja Jūs lietojat MAO inhibitorus (lieto depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai), piemēram, zāles, kas satur tranilcipromīnu, fenelzīnu, izokarboksazīdu, moklobemīdu un linezolīdu.
Pastāstiet savam ārstam, ja kaut kas no iepriekšminētā attiecās uz Jums agrāk. Lūdzu, pastāstiet savam ārstam, ja Jums rodas jebkādi no iepriekšminētajiem traucējumiem Oxsynia lietošanas laikā.
Smagākā opioīdu pārdozēšanas blakusparādība ir elpošanas nomākums (lēna un virspusēja elpošana). Tas var izraisīt arī skābekļa līmeņa pazemināšanos asinīs un rezultātā ir iespējams samaņas zudums u.c.
Ilgstošās darbības tabletes jānorij veselas, lai neietekmētu oksikodona hidrohlorīda lēnu atbrīvošanos no ilgstošās darbības tabletēm. Nesakošļājiet, nelauziet, nesasmalciniet ilgstošās darbības tabletes. Salauztas, sasmalcinātas vai sakošļātas tabletes lietošana var izraisīt iespējami nāvējošas oksikodona hidrohlorīda devas uzsūkšanos (skatīt 3. punktu „Ja Jūs esat lietojis Oxsynia vairāk nekā noteikts”).
Ja, uzsākot ārstēšanu, Jums ir smaga caureja, tas, iespējams, ir naloksona iedarbības dēļ. Tas nozīmē, ka atgriežas normāla zarnu darbība. Šāda caureja var būt pirmās 3-5 dienas, uzsākot terapiju. Ja caureja turpinās ilgāk par 3-5 dienām, vai tas rada Jums satraukumu, sazinieties ar savu ārstu.
Ja Jūs lietojāt citu opiātu, pārejot uz Oxsynia lietošanu, sākumā var būt atcelšanas simptomi, piemēram, nemiers, svīšanas un muskuļu sāpju lēkmes. Ja Jums ir šādi simptomi, Jums ir nepieciešama īpaša ārsta uzraudzība.
Lietojot zāles ilgstoši, Jums var veidoties tolerance pret Oxsynia. Tas nozīmē, ka, lai panāktu vēlamo iedarbību, var būt nepieciešama lielāka deva. Ilgstoša lietošana var arī izraisīt fizisku atkarību. Atcelšanas simptomi var parādīties, ja ārstēšana tiek pārtraukta pēkšņi (nemiers, svīšanas un muskuļu sāpju lēkmes). Ja Jums vairs nav nepieciešama terapija, Jums jāsamazina dienas deva pakāpeniski, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu.
Aktīvai vielai oksikodona hidrohlorīdam ir līdzīgas atkarību izraisošas īpašības kā citiem spēcīgiem opiātiem (spēcīgi pretsāpju līdzekļi). Iespējama psiholoģiskas atkarības rašanās. Oksikodona hidrohlorīdu saturošas zāles īpaši uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem ir bijusi alkohola, narkotisko vielu vai zāļu atkarība.
Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir vēzis ar metastāzēm vēderplēvē vai zarnu nosprostojuma sākuma pazīmes gremošanas sistēmas un iegurņa vēža vēlīnas stadijas gadījumā.
Ja Jums ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lūdzu, pastāstiet ārstam, ka lietojat Oxsynia.
Jūs varat ievērot ilgstošās darbības tablešu atliekas fēcēs. Neuztraucieties, jo aktīvā viela (oksikodona hidrohlorīds un naloksona hidrohlorīds) atbrīvojās kuņģī un zarnās, un uzsūcas Jūsu organismā.
Nepareiza Oxsynia lietošana
Oxsynia nav piemērotas atcelšanas simptomu ārstēšanai.
Oxsynia nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, īpaši, ja Jums ir atkarība no zālēm. Ja Jūs esat atkarīgs no tādām vielām kā heroīns, morfīns vai metadons, nepareizi lietojot Oxsynia, ir iespējami smagi atcelšanas simptomi, jo tās satur naloksonu. Iepriekš esošie atcelšanas simptomi var kļūt vēl smagāki.
Jūs nedrīkstat lietot ilgstošās darbības tabletes nepareizi, izšķīdinot un injicējot (piem., asinsvados). Tās satur talku, kas var būt par iemeslu vietējam audu bojājumam (nekrozei) un izmaiņām plaušu audos (plaušu granuloma). Šādai nepareizai lietošanai var būt citas nopietnas sekas, kas var būt pat nāvējošas.
Oxsynia lietošanas laikā var būt pozitīvi dopinga kontroles rezultāti.
Oxsynia lietošana dopingam var būt bīstama veselībai.
Citas zāles un Oxsynia
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Ja lietojat Oxsynia vienlaicīgi ar citām zālēm, var mainīties Oxsynia vai citu zāļu iedarbība. Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat:
citus spēcīgus pretsāpju līdzekļus (opioīdi);
miega zāles un trankvilizatorus (nomierinoši līdzekļi, miega līdzekļi);
zāles depresijas ārstēšanai;
zāles, ko lieto alerģijas, šūpes slimības/jūras slimības vai sliktas dūšas ārstēšanai (antihistamīna līdzekļi vai pretvemšanas līdzekļi);
zāles, ko lieto psihisku un garīgu slimību ārstēšanai (fenotiazīni, neiroleptiskie, antipsihotiskie līdzekļi);
zāles, kas samazina asins recēšanu (kumarīna atvasinājumi), recēšanas laiks var paātrināties vai palēnināties;
makrolīdu grupas antibiotikas (piem., klaritromicīns, eritromicīns vai telitromicīns);
azola grupas pretsēnīšu līdzekļus (piem., ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols vai posakonazols);
specifiskas zāles, ko sauc par proteāzes inhibitoriem un ko lieto HIV ārstēšanai (piem., ritonavīru, indinavīru, nelfinavīru vai sakvinavīru);
cimetidīnu (zāles, ko lieto kuņģa čūlas un gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai);
rifampicīnu (lieto tuberkulozes ārstēšanai)
karbamazepīnu (lieto krampju, krampju lēkmju un dažu sāpju veidu ārstēšanai);
fenitoīnu (lieto krampju, krampju lēkmju ārstēšanai);
augu valsts līdzekli, ko sauc par asinszāli (Hypericum perforatum);
hinidīnu (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai).
Oxsynia nav mijiedarbības ar paracetamolu, acetilsalicilskābi vai naltreksonu.
Oxsynia lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Alkohola lietošana Oxsynia terapijas laikā var izraisīt izteiktāku miegainību vai paaugstināt nopietnu blakusparādību risku, piemēram, seklu elpošanu ar elpošanas apstāšanā risku un samaņas zudumu. Lietojot Oxsynia, nav ieteicams lietot alkoholu.
Jums jāizvairās no greipfrūtu sulas lietošanas terapijas laikā ar Oxsynia.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējaties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Oxsynia lietošana grūtniecības laikā ir jāpārtrauc, ja vien tas ir iespējams. Ilgstoša lietošana grūtniecības laikā var izraisīt jaundzimušajiem oksikodona hidrohlorīda atcelšanas simptomus. Ja oksikodona hidrohlorīdu lieto dzemdību laikā, jaundzimušajam var rasties elpošanas nomākums (lēna un virspusēja elpošana).
Barošana ar krūti
Oxsynia terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc. Oksikodona hidrohlorīds izdalās mātes pienā. Nav zināms, vai naloksona hidrohlorīds arī izdalās mātes pienā. Tādēļ nevar izslēgt risku ar krūti barotiem zīdaiņiem, īpaši, lietojot vairākas Oxsynia devas.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Oxsynia var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Īpaši tas ir iespējams Oxsynia terapija sākumā, pēc devas paaugstināšanas vai nomainot ārstēšanu ar citām zālēm. Tomēr šīs blakusparādības izzūd, tiklīdz Jūs sākat lietot stabilu devu.
Vaicājiet savam ārstam, vai Jūs varat vadīt transporta līdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Oxsynia satur laktozi
Šīs zāles satur laktozi (piena cukuru). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Oxsynia
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ja ārsts nav nozīmējis savādāk, ieteicamā deva ir šāda.
Pieaugušie
Parastā sākuma deva ir 10 mg oksikodona hidrohlorīda/5 mg naloksona hidrohlorīda katras 12 stundas.
Ārsts noteiks, cik daudz Jums jālieto katru dienu un kā sadalīt dienas devu rīta un vakara devās. Ārsts arī noteiks, vai ir nepieciešama devas pielāgošana terapijas laikā. Jūsu devu pielāgos atkarībā no sāpju intensitātes un individuālās jutības. Jums jāsaņem mazākā deva, kas nepieciešama sāpju remdēšanai. Ja Jūs iepriekš bijāt ārstēts ar opiātiem, ārstēšanu ar Oxsynia var uzsākt ar lielāku devu.
Maksimālā dienas deva ir 160 mg oksikodona hidrohlorīda un 80 mg naloksona hidrohlorīda. Ja Jums ir nepieciešama augstāka deva, ārsts var pievienot papildus oksikodona hidrohlorīdu bez naloksona hidrohlorīda. Tomēr maksimālā oksikodona hidrohlorīda dienas deva nedrīkst pārsniegt 400 mg. Labvēlīgā naloksona hidrohlorīda ietekme uz zarnu darbību var būt traucēta, ja tiek pievienots papildus oksikodona hidrohlorīds bez papildus naloksona hidrohlorīda pievienošanas.
Ja Jūs pārejat no Oxsynia uz citām opiātu pretsāpju zālēm, zarnu darbība var pasliktināties.
Ja Jums ir sāpes starp divu Oxsynia devu lietošanas reizēm, Jums ir nepieciešams ātras darbības pretsāpju līdzeklis. Oxsynia nav tam piemērots. Šajā gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Ja Jums liekas, ka Oxsynia iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, lūdzu, pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Gados vecāki pacienti
Kopumā gados vecākiem pacientiem ar normālu nieru un/vai aknu darbību deva nav jāpielāgo.
Aknu vai nieru darbības traucējumi
Ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, ārstējošais ārsts nozīmēs Oxsynia ar īpašu piesardzību. Ja Jums ir smagi, vidēji smagi vai smagi aknu darbības traucējumi, Oxsynia lietot nav ieteicams (skatīt 2. punktu „Nelietojiet Oxsynia šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība”).
Bērni un pusaudži, kas jaunāki par 18 gadiem
Oxsynia nav pētīts bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 18 gadiem. Tā drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav pierādīta. Tādēļ Oxsynia lietošana bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 18 gadiem nav ieteicama.
Lietošana veids
Oxsynia ir paredzētas iekšķīgai lietošanai.
Norijiet ilgstošās darbības tabletes veselas, uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma (1/2 glāzi ūdens). Jūs varat lietot ilgstošās darbības tabletes ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm. Lietojiet šīs tabletes katras 12 stundas pēc noteikta laika grafika.
Ilgstošas darbības tabletes jānorij veselas, lai neietekmētu oksikodona hidrohlorīda lēnu atbrīvošanos no ilgstošas darbības tabletēm. Nesadaliet, nesakošļājiet, nelauziet, nesasmalciniet tabletes. Sadalītas, salauztas, sasmalcinātas vai sakošļātas tabletes lietošana var izraisīt iespējami nāvējošas oksikodona hidrohlorīda devas uzsūkšanos (skatīt 3. punktu Ja Jūs esat lietojis Oxsynia vairāk nekā noteikts).
Lietošanas ilgums
Nelietojiet Oxsynia ilgāk, kā nepieciešams. Ja Jūs lietojat ilgstoši, ārstam regulāri jānovērtē, vai arī turpmāk Oxsynia lietošana ir vēl nepieciešama.
Ja esat lietojis Oxsynia vairāk nekā noteikts
Ja Jūs esat lietojis vairāk nekā Jums nozīmētā deva, nekavējoties informējiet savu ārstu.
Pārdozēšanas gadījumā var:
sašaurināties acu zīlītes;
elpošana kļūt lēna un virspusēja (elpošanas nomākums);
būt miegainība līdz bezsamaņai;
pazemināties muskuļu tonuss (hipotonija);
palēnināties pulss;
pazemināties asinsspiediens.
Smagos gadījumos var rasties samaņas zudums (koma), šķidrums plaušās un cirkulators kolapss, kas dažos gadījumos var būt nāvējošs.
Jums jāizvairās no situācijām, kad nepieciešama izteikta modrība, piemēram, vadot automašīnu.
Ja esat aizmirsis lietot Oxsynia
Vai esat lietojis devu, kas ir mazāka par nozīmēto, Jūs varat nesajust zāļu pretsāpju iedarbību.
Ja Jūs aizmirsāt lietot devu, rīkojieties šādi:
ja Jūsu nākošā parastā deva ir pēc 8 stundām vai vairāk, lietojiet aizmirsto devu nekavējoties un tālāk turpiniet pēc noteiktā laika grafika;
ja Jūsu nākošā parastā deva ir pēc mazāk par 8 stundām, lietojiet aizmirsto devu, tad nogaidiet vēl 8 stundas pirms nākošās devas lietošanas. Mēģiniet atgriezties pie parastā zāļu lietošanas laika grafika (piemēram, 8.00 no rīta un 20.00 vakarā). Nelietojiet vairāk par vienu devu 8 stundu laikā.
Nelietojies dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Oxsynia
Nepārtraucat terapiju bez konsultācijas ar ārstu.
Ja Jums nav nepieciešama tālāka terapija, dienas deva jāsamazina pakāpeniski, pēc konsultācijas ar ārstu. Šajā gadījumā Jums var parādīties atcelšanas simptomi, piemēram, nespēks, svīšana un sāpes muskuļos.
Ja Jums rodas kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības vai simptomi, kuriem jāpievērš uzmanība un kā rīkoties, ja Jūs tie skar
Ja novērojat jebkādas no zemāk norādītajām blakusparādībām, nekavējoties konsultējaties ar tuvāko ārstu.
Lēna un virspusēja elpošana (elpošanas nomākums) ir visbīstamākais opioīdu pārdozēšanas simptoms. Tas biežāk skar gados vecākus un novājinātus pacientus. Opioīdi var nopietni pazemināt asinsspiedienu jutīgiem pacientiem.
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Sāpes vēderā
Aizcietējumi
Caureja
Sausums mutē
Gremošanas traucējumi
Vemšana
Slikta dūša
Gāzu uzkrāšanās
Ēstgribas samazināšanās vai zudums
Galvas reibonis
Galvassāpes
Karstuma viļņi
Neparasta vājuma sajūta
Nogurums vai nespēks
Ādas nieze
Ādas reakcijas/izsitumi
Svīšana
Vertigo (līdzsvara traucējumi)
Miega traucējumi
Miegainība
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Vēdera uzpūšanās
Domāšanas traucējumi
Trauksme
Apjukums
Depresija
Nervozitāte
Spiedoša sajūta krūtīs, īpaši koronāras sirds slimības gadījumā
Asinsspiediena pazemināšanās
Atcelšanas simptomi, piemēram, uzbudinājums
Samaņas zudums
Enerģijas trūkums
Slāpes
Garšas izmaiņas
Sirdsklauves
Žultsceļu kolikas
Sāpes krūtīs
Vispārēja slikta pašsajūta
Sāpes
Roku, potīšu, kāju pietūkums
Ķermeņa masas zudums
Apgrūtināta koncentrēšanās spēja
Runas traucējumi
Trīce
Apgrūtināta elpošana
Nemiers
Drebuļi
Aknu enzīmu paaugstināšanas
Asinsspiediena paaugstināšanās
Seksuālu vēlmju mazināšanās
Iesnas
Klepus
Paaugstināta jutība/alerģiskas reakcijas
Ķermeņa masas zudums
Ievainojumi negadījumos
Pastiprināta nepieciešamība urinēt
Muskuļu krampji
Sāpes muskuļos
Muskuļu raustīšanās
Redzes traucējumi
Krampju lēkmes (īpaši pacientiem ar epileptiskiem traucējumiem vai noslieci uz krampju rašanos)
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
Pulsa biežuma palielināšanās
Zobu izmaiņas
Žāvas
Ķermeņa masas palielināšanās
Eiforija
Izteikta miegainība
Erektīlā disfunkcija
Murgi
Atraugas
Halucinācijas
Virspusēja elpošana
Urinācijas traucējumi
Nogurums (izteikta miegainība)
Ādas tirpšana (adatu durstīšanas sajūta)
Atraugas
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Aktīvai vielai oksikodona hidrohlorīdam, nekombinējot ar naloksona hidrohlorīdu, ir zināmas šādas, atšķirīgas blakusparādības
Oksikodons var izraisīt elpošanas traucējumus (elpošanas nomākumam), zīlīšu sašaurināšanos, bronhu muskulatūras spazmas un gludās muskulatūras spazmas, kā arī nomākt klepus refleksu.
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Garastāvokļa un personības izmaiņas (piem., depresija, pārmērīga laimes izjūta)
Aktivitātes samazināšanās
Aktivitātes paaugstināšanās
Urinācijas traucējumi
Žagas
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Koncentrēšanās spējas traucējumi
Migrēna
Paaugstināts muskuļu tonuss
Patvaļīgas muskuļu kontrakcijas
Atkarība no zālēm
Zarnu darbības apstāšanās (ileuss)
Sausa āda
Tolerance pret zālēm
Samazināta jūtība pret sāpēm vai pieskārienu
Koordinācijas traucējumi
Balss izmaiņas (disfonija)
Šķidruma aizture
Dzirdes traucējumi
Čūlas mutes dobumā
Apgrūtināta rīšana
Sāpīgas smaganas
Uztveres traucējumi (halucinācijas, realitātes zudums)
Ādas piesārtums
Dehidratācija
Uzbudinājums
Samazināts dzimumhormonu līmenis, kas var ietekmēt spermas produkciju vīriešiem un menstruālo ciklu sievietēm
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
Niezoši izsitumi
Infekcijas, piem., aukstumpumpas vai herpes (kas var izraisīt čūlas ap muti vai dzimumorgānu rajonā)
Paaugstināta ēstgriba
Melna (darvai līdzīga) vēdera izeja
Smaganu asiņošana
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Akūtas ģeneralizētas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskas reakcijas)
Paaugstināta jutība pret sāpēm
Menstruāciju iztrūkums
Atcelšanas simptomi jaundzimušajiem
Agresija
Žults atteces traucējumi
Zobu bojājumi
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Oxsynia
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc Derīgs līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Oxsynia satur
Aktīvās vielas: oksikodona hidrohlorīds un naloksona hidrohlorīds.
Oxsynia 2,5 mg/1,25 mg ilgstošās darbības tabletes
Katra ilgstošās darbības tablete satur 2,5 mg oksikodona hidrohlorīda, kas atbilst 2,25 mg oksikodona, un 1,25 mg naloksona hidrohlorīda 1,37 mg naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā, kas atbilst 1,13 mg naloksona.
Oxsynia 15 mg/7,5 mg ilgstošās darbības tabletes
Katra ilgstošās darbības tablete satur 15 mg oksikodona hidrohlorīda, kas atbilst 13,5 mg oksikodona, un 7,5 mg naloksona hidrohlorīda 8,24 mg naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā, kas atbilst 6,75 mg naloksona.
Oxsynia 30 mg/15 mg ilgstošās darbības tabletes
Katra ilgstošās darbības tablete satur 30 mg oksikodona hidrohlorīda, kas atbilst 27 mg oksikodona, un 15 mg naloksona hidrohlorīda 16,48 mg naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā, kas atbilst 13,5 mg naloksona.
Citas sastāvdaļas:
Oxsynia 2,5 mg/1,25 mg
Tabletes kodols
Hidroksilpropilceluloze, etilceluloze, stearilspirts, laktozes monohidrāts, talks, magnija stearāts.
Tabletes apvalks:
,Daļēji hidrolizēts polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172).
Oxsynia 15 mg/7,5 mg
Tabletes kodols
Hidroksilpropilceluloze, etilceluloze, stearilspirts, laktozes monohidrāts, talks, magnija stearāts.
Tabletes apvalks
Daļēji hidrolizēts polivinilspirts,, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, melnais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172).
Oxsynia 30 mg/15 mg
Tabletes kodols
Povidons K 30, etilceluloze, stearilspirts, laktozes monohidrāts, talks, magnija stearāts.
Tabletes apvalks
Daļēji hidrolizēts polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, melnais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172).
Oxsynia ārējais izskats un iepakojums
Oxsynia ir ilgstošas darbības tablete, tas nozīmē, ka tās aktīvās vielas tiek atbrīvotas ilgākā laika periodā. Tās darbība ilgst 12 stundas.
Oxsynia 2,5 mg/1,25 mg ir gaiši dzeltenas, apaļas apvalkotas tabletes, diametrs 5 mm.
Oxsynia 15 mg7,5 mg ir pelēkas, kapsulas veida, 9,5 mm garas apvalkotas tabletes, kurām iespiests „OXN” vienā pusē un „15” otrā pusē.
Oxsynia 30 mg/15 mg ir brūnas, kapsulas veida, iegarenas, 9,5 mm apvalkotas tabletes, kurām iespiests „OXN” vienā pusē un „30” otrā pusē.
Oxsynia ir pieejamas blisteru iepakojumos ar 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 98 un 100 ilgstošās darbības tabletēm.
Visi iepakojumu lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Mundipharma Ges.m.b.H.,
Apllogasse 16 – 18,
1070 Vienna
Austrija
Ražotājs
Fidelio Healthcare Limburg GmbH
Mundipharmastraße 2
65549 Limburg
Vācija
Bard Pharmaceuticals Limited
191, Cambridge Science Park
Milton Road
Cambridge CB4 0GW
Lielbritānija
Mundipharma DC B.V.
Leusderend 16
3832 RC Leusden
Nīderlande
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija
Armoneve 2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> Retardtabletten
Beļģija
Oxsynia2.,5 mg/1.,25 mg <15 mg/7.,5 mg> <30 mg/15 mg> tabletten met verlengde afgifte
Bulgārija
Armoneve2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> Таблетка с удължено освобождаване
Čehija
Armoneve
Vācija
Oxycodon / Naloxon Krugmann 2,5 mg/1,25 mg Retardtabletten
Oxycodon / Naloxon Krugmann 15 mg/7,5 mg Retardtabletten
Oxycodon / Naloxon Krugmann 30 mg/15 mg Retardtabletten
Dānija
Armoneve
Igaunija
Oxsynia
Somija
Armoneve
Francija
Oxsynia LP 2,5 mg/1,25 mg comprimé à liberation prolongée
Oxsynia LP 15 mg/7,5 mg> comprimé à liberation prolongée
Oxsynia LP 30 mg/15 mg> comprimé à liberation prolongée
Ungārija
Armoneve
Īrija
Armoneve2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> prolonged-release tablets
Itālija
Oxsynia
Latvija
Oxsynia 2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> Ilgstošās darbības tablete
Luksemburga
Oxsynia- 2.,5 mg/1.,25 mg <15 mg/7.,5 mg> <30 mg/15 mg>
Nīderlande
Armoneve 2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg>, tabletten met verlengde afgifte
Polija
Armoneve
Portugāle
Armoneve
Rumānija
Oxsynia 2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> Comprimate cu eliberare prelungitǎ
Slovākija
Armoneve2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> Tableta s pred´lženým uvoľňovaním
Slovēnija
Armoneve2.5 mg/1.25 mg tablete s podaljšanim sproščanjem
Armoneve15 mg/7.5 mg tablete s podaljšanim sproščanjem
Armoneve30 mg/15 mg tablete s podaljšanim sproščanjem
Zviedrija
Armoneve
Lielbritānija
Armoneve2.5 mg/1.25 mg <15 mg/7.5 mg> <30 mg/15 mg> prolonged-release tablets
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Kanilad 50 mg apvalkotās tabletes
Kanilad 100 mg apvalkotās tabletes
Kanilad 150 mg apvalkotās tabletes
Kanilad 200 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Kanilad 50 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 50 mg lakozamīda (Lacosamidum).
Kanilad 100 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 100 mg lakozamīda (Lacosamidum).
Kanilad 150 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda (Lacosamidum).
Kanilad 200 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda (Lacosamidum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Kanilad 50 mg apvalkotās tabletes
Sārtas, ovālas formas tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 10,4 mm x 4,9 mm, ar iespiestu “I73” vienā pusē un gludu otru pusi.
Kanilad 100 mg apvalkotās tabletes
Tumši dzeltenas, ovālas formas tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 13,0 mm x 6,0 mm, ar iespiestu “I74” vienā pusē un gludu otru pusi.
Kanilad 150 mg apvalkotās tabletes
Persiku krāsas, ovālas formas tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 15,0 mm x 7,0 mm, ar iespiestu “I75” vienā pusē un gludu otru pusi.
Kanilad 200 mg apvalkotās tabletes
Zilas, ovālas formas tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 16,5 mm x 7,7 mm, ar iespiestu “I76” vienā pusē un gludu otru pusi.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Kanilad ir indicēts kā monoterapija un kā papildu terapija sākotnēju parciālu lēkmju ārstēšanai ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem vecumā no 4 gadiem ar epilepsiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Lakozamīds jālieto divas reizes dienā (parasti vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā).
Ja deva tiek izlaista, pacients jāinstruē nekavējoties lietot izlaisto devu, un pēc tam nākamo lakozamīda devu lietot parastajā plānotajā laikā. Ja pacients 6 stundu intervālā pirms nākamās devas lietošanas konstatē, ka deva izlaista, pacientam jānorāda pagaidīt līdz nākamajai lakozamīda devas lietošanai parastajā plānotajā laikā. Pacienti nedrīkst lietot dubultu devu.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušie
Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem. Papildinformācija norādīta tabulā zemāk.
| Monoterapija | Papildu terapija | |
| Sākuma deva | 100 mg/dienā vai 200 mg/dienā | 100 mg/dienā |
| Vienreizējā piesātinošā deva (ja piemērojams) | 200 mg | 200 mg |
| Titrēšana (palielināšanas soļi) | 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu | 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu |
| Maksimālā ieteicamā deva | Līdz pat 600 mg/dienā | Līdz pat 400 mg/dienā |
Monoterapija
Ieteicamā sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā.
Lakozamīda lietošanu var uzsākt arī ar 100 mg divas reizes dienā, pamatojoties uz ārsta izvērtējumu attiecībā uz nepieciešamību samazināt krampjus un iespējamajām blakusparādībām.
Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības, uzturošo devu ik nedēļu var palielināt par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 300 mg divas reizes dienā (600 mg/dienā).
Pacientiem, kuri sasnieguši devu, kas lielāka par 400 mg/dienā, un kuriem nepieciešamas papildu pretepilepsijas zāles, ir jālieto devas, kas tiek rekomendētas papildu terapijai.
Papildu terapija
Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā.
Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 400 mg (200 mg divas reizes dienā).
Lakozamīda terapijas uzsākšana ar piesātinošo devu
Lakozamīda terapija var tikt uzsākta arī ar vienreizēju 200 mg piesātinošo devu, pēc 12 stundām turpinot uzturošās devas režīmā pa 100 mg divas reizes dienā (200 mg/dienā). Turpmāka devas pielāgošana jāveic, ņemot vērā individuālo atbildes reakciju un panesamību, kā aprakstīts iepriekš. Pacientiem piesātinošo devu var sākt lietot situācijās, kad ārsts uzskata, ka ātra lakozamīda līdzsvara koncentrācijas plazmā sasniegšana un terapeitiskā iedarbība ir pamatota. Tā jālieto veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, ņemot vērā, ka var palielināties nevēlamo centrālās nervu sistēmas blakusparādību sastopamības biežums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Piesātinošās devas lietošana akūtos stāvokļos, piemēram, status epilepticus, nav pētīta.
Terapijas pārtraukšana
Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, ja lakozamīda lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski (piemēram, samazinot dienas devu par 200 mg/nedēļā).
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti (no 65 gadu vecuma)
Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Gados vecākiem pacientiem jāņem vērā vecuma dēļ samazinātais nieru klīrenss ar paaugstinātu AUC (skatīt sadaļu “Nieru darbības traucējumi” un 5.2. apakšpunktu). Ir pieejams ierobežots klīnisko datu daudzums attiecībā uz gados vecākiem pacientiem ar epilepsiju, īpaši, ja deva ir lielāka par 400 mg/dienā (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pieaugušiem un pediatriskiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR > 30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem var apsvērt 200 mg piesātinošās devas lietošanu, taču turpmāka devas pielāgošana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) vai ar nieru slimību terminālajā stadijā maksimālā ieteicamā deva ir 250 mg dienā un šiem pacientiem devas pielāgošana jāveic piesardzīgi. Ja ir indicēta piesātinošā deva, jālieto 100 mg sākuma deva, un pirmajā nedēļā jāturpina lietot 50 mg divas reizes dienā. Pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) un tiem, kuriem ir nieru slimība terminālajā stadijā, maksimālo devu ieteicams samazināt par 25 %. Visiem pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze, tūlīt pēc hemodialīzes beigām ieteicams papildus lietot līdz pat 50 % dalīto dienas devu. Tā kā klīniskā pieredze ir neliela un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā ir metabolītu uzkrāšanās (ar nezināmu farmakoloģisko aktivitāti), šiem pacientiem ārstēšana jāveic piesardzīgi.
Aknu darbības traucējumi
Pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā ieteicamā deva ir 300 mg/dienā.
Devas pielāgošana šādiem pacientiem jāveic piesardzīgi, ņemot vērā esošos nieru darbības traucējumus. Pusaudžiem un pieaugušajiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk var apsvērt 200 mg piesātinošās devas lietošanu, taču turpmāka devas pielāgošana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg un ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, maksimālā deva jāsamazina par 25 %. Lakozamīda farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pieaugušiem un pediatriskiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem lakozamīds jānozīmē tikai tad, ja sagaidāmais terapeitiskais efekts atsver iespējamos riskus. Uzmanīgi novērojot slimības aktivitāti un iespējamās blakusparādības pacientam, var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Pediatriskā populācija
Ārstam jānozīmē vispiemērotākā zāļu forma un stiprums atbilstoši ķermeņa masai un devai.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk
Devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk ir tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt iepriekš).
Bērni (no 4 gadu vecuma) un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg
Deva tiek noteikta, pamatojoties uz ķermeņa masu. Tādēļ ārstēšanu ieteicams sākt ar sīrupu un, ja nepieciešams, vēlāk pāriet uz tabletēm.
Monoterapija
Ieteicamā sākuma deva ir 2 mg/kg dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg dienā.
Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg ieteicamā maksimālā deva ir līdz pat 12 mg/kg dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg, ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg dienā.
Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās monoterapijas devas bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.
| Sākuma deva | 2 mg/kg/dienā |
| Vienreizējā piesātinošā deva | Nav ieteicama |
| Titrēšana (palielināšanas soļi) | 2 mg/kg/dienā ik nedēļu |
| Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 40 kg | Līdz pat 12 mg/kg/dienā |
| Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 40 kg līdz < 50 kg | Līdz pat 10 mg/kg/dienā |
Papildu terapija
Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg dienā.
Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg, palielināta klīrensa dēļ salīdzinājumā ar pieaugušajiem, ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg dienā, un bērniem ar ķermeņa masu sākot no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg ieteicamā maksimālā deva ir 8 mg/kg dienā, lai gan atklātos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu) neliels skaits šādu bērnu lietoja devu līdz 12 mg/kg dienā.
Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas papildu terapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.
| Sākuma deva | 2 mg/kg dienā |
| Vienreizējā piesātinošā deva | Nav ieteicama |
| Titrēšana (palielināšanas soļi) | 2 mg/kg dienā ik nedēļu |
| Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 20 kg | Līdz pat 12 mg/kg dienā |
| Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 20 kg līdz < 30 kg | Līdz pat 10 mg/kg dienā |
| Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 30 kg līdz < 50 kg | Līdz pat 8 mg/kg dienā |
Piesātinošā deva
Piesātinošās devas lietošana bērniem nav pētīta. Nav ieteicama piesātinošās devas lietošana pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem
Lakozamīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 4 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Lakozamīda apvalkotās tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai. Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Zināma otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība
Ir ziņots par domām par pašnāvību un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm pie dažādām saslimšanām. Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze arī liecina par nedaudz palielinātu pašnāvniecisku domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms un pieejamie dati neizslēdz palielināta riska iespējamu saistībā ar lakozamīdu. Tādēļ jānovēro vai pacientiem nerodas pašnāvnieciskas domas un uzvedība, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka pašnāvniecisku domu un uzvedības rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Sirds ritma un vadīšanas traucējumi
Klīniskajos pētījumos ar lakozamīdu ir novērots no devas atkarīgs PR intervāla pagarinājums. Lakozamīds piesardzīgi jālieto pacientiem ar zināmiem vadīšanas traucējumiem, smagām sirds slimībām (piemēram, miokarda infarktu vai sirds mazspēju anamnēzē), gados vecākiem pacientiem vai arī, ja lakozamīds tiek lietots vienlaicīgi ar zālēm, kurām ir zināma ietekme uz PR pagarināšanos.
Ir jāņem vērā, ka šādiem pacientiem EKG ir jāveic pirms lakozamīda deva tiek palielināta virs 400 mg/dienā un pēc tam, kad lakozamīda deva ir pielāgota līdz līdzsvara koncentrācijai.
Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par otrās pakāpes vai augstāku AV blokādi. Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu epilepsijas pacientiem netika ziņots par priekškambaru mirdzēšanu vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātos epilepsijas pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacienti jābrīdina par otrās pakāpes vai augstākas AV blokādes simptomiem (piemēram, lēnu vai neregulāru pulsu, apdulluma sajūtu un ģīboni) un priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās simptomiem (piemēram, sirdsklauvēm, ātru vai neregulāru pulsu, elpas trūkumu). Pacientiem jāiesaka meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās kāds no šiem simptomiem.
Reibonis
Ārstēšana ar lakozamīdu ir bijusi saistīta ar reiboni, kas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, iekams viņi nav iepazinušies ar šo zāļu iespējamo iedarbību (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Elektroklīniskās pasliktināšanās iespēja noteiktos pediatriskās epilepsijas sindromos
Lakozamīda drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem ar epilepsijas sindromiem, kuros vienlaikus var būt fokālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, nav noteikts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar zālēm, par kurām zināms, ka tās izraisa PR pagarināšanos (piemēram, karbamazepīns, lamotrigīns, eslikarbazepīns, pregabalīns) un pacientiem, kuri lieto I klases antiaritmiskos līdzekļus, lakozamīds jālieto piesardzīgi. Tomēr apakšgrupu analīze neuzrādīja nozīmīgi palielinātu PR pagarinājumu pacientiem, kuri klīniskajos pētījumos vienlaicīgi saņēma karbamazepīnu vai lamotrigīnu.
In vitro dati
Vispārīgie dati ļauj secināt, ka lakozamīdam piemīt zems mijiedarbības potenciāls. Pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds pie tādas koncentrācijas plazmā, kādu novēroja klīniskajos pētījumos, neinducē CYP1A2, 2B6 un 2C9 enzīmus, un nenomāc CYP1A1, 1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2D6 un 2E1 enzīmus. Pētījumi in vitro liecināja, ka lakozamīds tievajās zarnās netiek transportēts ar P-glikoproteīna starpniecību. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos.
In vivo dati
Lakozamīds nenomāc vai neinducē CYP2C19 un 3A4 klīniskā nozīmīgā apjomā. Lakozamīds neietekmēja midazolāma (kas tiek metabolizēts ar CYP3A4 starpniecību, lietojot lakozamīdu pa 200 mg divas reizes dienā) AUC, bet midazolāma Cmax bija nedaudz paaugstināts (30 %). Lakozamīds neietekmēja omeprazola (kas tiek metabolizēts ar CYP2C19 un 3A4 starpniecību, lietojot lakozamīdu pa 300 mg divas reizes dienā) farmakokinētiku.
CYP2C19 inhibitors omeprazols (lietojot pa 40 mg vienu reizi dienā) neradīja klīniski nozīmīgas izmaiņas lakozamīda iedarbībā. Tādejādi, maz ticams, ka vidēji spēcīgi CYP2C19 inhibitori klīniski nozīmīgi ietekmē lakozamīda sistēmisko iedarbību.
Piesardzība jāievēro lietojot vienlaicīgi ar spēcīgiem CYP2C9 (piemēram, flukonazolu) un CYP3A4 (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, ritonaviru, klaritromicīnu) inhibitoriem, kas var izraisīt pastiprinātu lakozamīda sistēmisko iedarbību. In vivo tāda mijiedarbība nav pierādīta, bet tā ir iespējama, pamatojoties uz in vitro datiem.
Tādi spēcīgi enzīmu inducētāji kā rifampicīns vai divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) var mēreni pavājināt lakozamīda sistēmisko iedarbību. Tādēļ ārstēšanas uzsākšana vai pārtraukšana ar šiem enzīmu inducētājiem jāveic piesardzīgi.
Pretepilepsijas zāles
Mijiedarbības pētījumos lakozamīds būtiski neietekmēja karbamazepīna un valproiskābes koncentrāciju plazmā. Karbamazepīns un valproiskābe neietekmēja lakozamīda koncentrāciju plazmā. Populācijas farmakonikētiskās analīzes dažādās vecuma grupās aprēķini liecina, ka, vienlaicīgi lietojot citas pretepilepsijas zāles, kas ir zināmas kā enzīmu inducētājas (karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls dažādās devās), lakozamīda kopējā iedarbība samazinās par 25 %.
Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi
Mijiedarbības pētījumā netika novērota klīniski nozīmīga lakozamīda mijiedarbība ar iekšķīgi lietojamiem kontracepcijas līdzekļiem etinilestradiolu un levonorgestrelu. Progesterona koncentrācija netika ietekmēta, ja zāles lietoja vienlaicīgi.
Citi līdzekļi
Mijiedarbības pētījumos tika pierādīts, ka lakozamīds neietekmē digoksīna farmakokinētiku. Netika novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība starp lakozamīdu un metformīnu.
Vienlaicīga varfarīna un lakozamīda lietošana neizraisa klīniski nozīmīgas varfarīna farmakokinētisko un farmakodinamisko īpašību izmaiņas.
Lai gan farmakokinētiskie dati par lakozamīda un alkohola mijiedarbību nav pieejami, farmakodinamisko iedarbību nevar izslēgt.
Lakozamīda saistīšanās ar olbaltumvielām ir mazāka par 15 %. Tādēļ klīniski nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm, konkurējot uz olbaltumvielu saistīšanās vietām, tiek uzskatīta par maz ticamu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistītais risks kopumā
Visām pretepilepsijas zālēm ir pierādīts, ka to sieviešu, kurām ārstēta epilepsija, pēcnācējiem patoloģiju sastopamības biežums ir divas līdz trīs reizes lielāks kā vispārējā populācijā, kur šis rādītājs ir apmēram 3 %. Ārstētajā populācijā patoloģiju sastopamības biežums tiek skaidrota ar vairāku zāļu lietošanu, tomēr nav izskaidrots, cik lielā mērā tas ir atkarīgs no ārstēšanas un/vai slimības.
Bez tam efektīvu pretepilepsijas ārstēšanu nedrīkst pārtraukt, jo slimības pasliktināšanās ir kaitīga abiem, kā mātei, tā auglim.
Ar lakozamīdu saistītais risks
Nav pietiekamas informācijas par lakozamīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogēnu iedarbību žurkām vai trušiem, taču, lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novērota embriotoksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.
Lakozamīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams (ja ieguvums mātei nepārprotami atsver iespējamo risku auglim). Ja sieviete plāno grūtniecību, šo zāļu lietošana rūpīgi jāapsver.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai lakozamīds cilvēkiem izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka lakozamīds izdalās pienā. Piesardzības apsvērumu dēļ, lakozamīda terapijas laikā jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Fertilitāte
Netika novērota nelabvēlīga iedarbība uz žurku tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos pie devām, kuru iedarbība plazmā (AUC) ir apmēram līdz 2 reizēm lielāka par plazmas AUC cilvēkiem, lietojot maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem (MIeDC).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Lakozamīds nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ārstēšana ar lakozamīdu var izraisīt reiboni vai neskaidru redzi.
Līdz ar to pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli vai neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, iekams nav pilnībā noskaidrota lakozamīda ietekme uz viņu spēju veikt šādas aktivitātes.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pamatojoties uz apkopotiem placebo kontrolētiem papildu terapijas klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījušies 1308 pacienti ar sākotnēji parciālām lēkmēm, kopumā par vismaz vienu nevēlamu blakusparādību ziņoja 61,9 % pacientu, kuri tika randomizēti lakozamīda grupā, un 35,2 % pacientu, kuri tika randomizēti placebo grupā. Nevēlamās blakusparādības, par ko saistībā ar lakozamīdu ziņoja visbiežāk (≥ 10 %), bija reibonis, galvassāpes, slikta dūša un redzes dubultošanās. Blakusparādības parasti bija vieglas līdz vidēji smagas. Dažas no blakusparādībām bija saistītas ar devu, un, samazinot devu, tās mazinājās. Ar centrālo nervu sistēmu (CNS) un kuņģa – zarnu traktu (KZT) saistītās nevēlamās blakusparādības laika gaitā parasti samazinājās.
Visos šajos kontrolētajos pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ bija 12,2 % pacientiem, kuri randomizēti lakozamīda grupā un 1,6 % pacientiem, kuri randomizēti placebo grupā. Biežākās blakusparādības, kuru rezultātā bija jāpārtrauc lakozamīda terapija, bija reibonis.
Pēc piesātinošās devas lietošanas var palielināties nevēlamo CNS blakusparādību, piemērām reiboņa, sastopamības biežums.
Pamatojoties uz datu analīzi no līdzvērtīga monoterapijas klīniskā pētījuma, kur tika salīdzināts lakozamīds ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu, visbiežāk ziņotās blakusparādības (≥ 10 %) lakozamīda grupā bija galvassāpes un reibonis. Terapiju blakusparādību dēļ pārtrauca 10,6 % pacientu, kuri ārstēti ar lakozamīdu un 15,6 % pacientu, kuri saņēma ilgstošas iedarbības karbamazepīnu.
Blakusparādību uzskaitījums
Tabulā zemāk uzskaitītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši to sastopamības biežumam, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Sastopamības biežuma klasifikācija ir definēta sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
| Orgānu sistēma | Ļoti bieži | Bieži | Retāk | Nav zināmi |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Agranulocitoze(1) | |||
| Imūnās sistēmas traucējumi | Paaugstināta jutība pret zālēm(1) | Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)(1,2) | ||
| Psihiskie traucējumi | Depresija Apjukuma stāvoklis Bezmiegs(1) |
Agresija Uzbudinājums(1) Eiforisks garastāvoklis(1) Psihotiski traucējumi(1) Pašnāvības mēģinājums(1) Domas par pašnāvību(1) Halucinācijas(1) |
||
| Nervu sistēmas traucējumi | Reibonis Galvassāpes |
Līdzsvara traucējumi Koordinācijas traucējumi Atmiņas traucējumi Apziņas traucējumi Miegainība Trīce Nistagms Hipoestēzija Dizartrija Uzmanības traucējumi Parestēzija |
Ģībonis(2) | Konvulsijas(3) |
| Acu bojājumi | Redzes dubultošanās | Redzes miglošanās | ||
| Ausu un labirinta bojājumi | Vertigo Tinnīts |
|||
| Sirds funkcijas traucējumi | Atrioventrikulāra blokāde(1,2) Bradikardija(1,2) Priekškambaru mirdzēšana(1,2) Priekškambaru plandīšanās(1,2) |
|||
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Slikta dūša | Vemšana Aizcietējums Meteorisms Dispepsija Sausums mutē Caureja |
||
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Aknu funkcionālo testu rādītāju novirzes(2) Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (> 2x ANR)(1) |
|||
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Nieze Izsitumi(1) |
Angioedēma(1) Nātrene(1) |
Stīvensa-Džonsona sindroms(1) Toksiska epidermas nekrolīze(1) |
|
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Muskuļu spazmas | |||
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Gaitas traucējumi Astēnija Nespēks Aizkaitināmība Apreibuma sajūta |
|||
| Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas | Kritieni Ādas plīsumi Kontūzija |
(1) Blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas pieredzē.
(2) Skatīt “Atsevišķu blakusparādību apraksts”.
(3) Ziņots atklātos pētījumos.
Atsevišķu blakusparādību apraksts
Lakozamīda lietošana ir saistīta ar no devas atkarīgu PR intervāla pagarināšanos. Var rasties nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar pagarinātu PR intervālus (piemēram, atrioventrikulāra blokāde, ģībonis, bradikardija).
Papildu klīniskajos pētījumos pacientiem ar epilepsiju retākos gadījumos (0,7 %, 0 %, 0,5 % un 0 %) ir ziņots par pirmās pakāpes AV blokādi, lietojot attiecīgi 200 mg, 400 mg, 600 mg lakozamīda vai placebo. Otrās vai augstākas pakāpes AV blokāde netika novērotas šajos pētījumos. Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par otrās un trešās pakāpes AV blokādes gadījumiem, kas saistīti ar lakozamīda terapiju.
Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu, PR intervāla pagarināšanās bija salīdzināma starp lakozamīda un ilgstošas iedarbības karbamazepīna lietotāju grupām.
Ģīboņa sastopamības biežums, kā ziņots apkopotos papildu terapijas klīniskajos pētījumos, ir retāk un nav atšķirības starp epilepsijas pacientiem (0,1 %), kuri ārstēti ar lakozamīdu (n=944) un epilepsijas pacientiem (0,3 %), kuri saņēma placebo (n=364).
Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu, par ģīboni ziņoja 7/444 (1,6 %) lakozamīda lietotāju un 1/442 (0,2 %) ilgstošas iedarbības karbamazepīna lietotāju.
Īstermiņa klīniskajos pētījumos netika ziņots par priekškambaru mirdzēšanu vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātos epilepsijas pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē.
Laboratorisko rādītāju novirzes
Kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu aknu funkcionālo testu rādītāju novirzes ir novērotas pieaugušajiem pacientiem ar sākotnējiem parciāliem krampjiem, kuri vienlaicīgi bija saņēmuši 1-3 pretepilepsijas zāles. ALAT paaugstināšanās līdz ≥ 3× ANR radās 0,7 % (7/935) lakozamīda lietotāju un 0 % (0/356) placebo lietotāju.
Vairāku orgānu paaugstinātas jutības reakcijas
Par vairāku orgānu paaugstinātas jutības reakcijām (kas zināmas arī kā zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, DRESS) ir ziņots pacientiem, kuri ārstēti ar dažām pretepilepsijas zālēm. Šo reakciju izpausmes ir mainīgas, bet parasti tās pavada drudzis un izsitumi, un tās var aptvert dažādas orgānu sistēmas. Ja ir aizdomas par vairāku orgānu paaugstinātas jutības reakcijām, lakozamīda lietošana ir jāpārtrauc.
Pediatriskā populācija
Lakozamīda drošuma profils atklātos papildu terapijas pētījumos, lietojot bērniem vecumā no 4 gadiem līdz jaunākiem par 16 gadiem, atbilda pieaugušo drošuma profilam. Visbiežāk ziņotās blakusparādības pediatriskajā populācijā bija vemšana (17,1 %), reibonis (16,7 %), miegainība (12,1 %), galvassāpes (11,7 %) un konvulsijas (10,1 %). Citas blakusparādības, par kurām ziņots bērniem, bija samazināta ēstgriba (6,6 %), letarģija (4,3 %) un uzvedības traucējumi (1,9 %).
Gados vecāki pacienti
Monoterapijas pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu, blakusparādības, kas saistītas ar lakozamīda lietošanu gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadu vecuma) ir līdzīgas tām, kas ir novērotas pacientiem līdz 65 gadu vecumam. Tomēr, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem, gados vecākiem pacientiem ziņots par biežāku kritienu, caurejas, trīces sastopamību (≥5 % atšķirība). Biežākā ar sirdsdarbību saistītā blakusparādība, par kuru ir ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem, ir pirmās pakāpes AV blokāde. Lakozamīda grupā par to tika ziņots 4,8 % (3/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 1,6 % (6/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Terapijas pārtraukšana dēļ blakusparādībām lakozamīda grupā bija nepieciešama 21,0 % (13/62) gados vecāku pacientu, salīdzinot ar 9,2 % (35/382) jaunāku pieaugušo pacientu. Šīs atšķirības starp gados vecākiem pacientiem un jaunākiem pieaugušiem pacientiem bija līdzīgas, kā novērotas aktīvajā salīdzinājuma grupā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Simptomi, ko novēroja pēc nejaušas vai tīšas lakozamīda pārdozēšanas, galvenokārt bija saistīti ar CNS un gremošanas traktu.
Blakusparādības, ko novēroja pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu devās no 400 mg līdz 800 mg, klīniski neatšķīrās no blakusparādībām pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu ieteicamajās devās.
Lietojot vairāk nekā 800 mg, novērotās reakcijas ir reibonis, slikta dūša, vemšana, krampji (ģeneralizēti toniski-kloniski krampji, status epilepticus). Tika novēroti arī sirds vadīšanas traucējumi, šoks un koma. Par letāliem gadījumiem tika ziņots pacientiem, pēc akūtas vienreizējas pārdozēšanas, lietojot vairākus gramus lakozamīda.
Terapija
Lakozamīda pārdozēšanas gadījumā nav zināms specifisks antidots. Lakozamīda pārdozēšanas gadījumā terapijai jāietver vispārīgi atbalstoši pasākumi un nepieciešamības gadījumā var veikt hemodialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi.
ATĶ kods: N03AX18
Darbības mehānisms
Aktīvā viela lakozamīds (R-2-acetamido-N-benzil-3-metoksipropionamīds) ir funkcionalizēta aminoskābe.
Precīzs lakozamīda pretepilepsijas darbības mehānisms cilvēkiem vēl nav pilnībā noskaidrots. Elektrofizioloģiskie pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds selektīvi un lēni inaktivē nātrija jonu kanālus, kā rezultātā tiek stabilizētas pārmērīgi uzbudināmās neironu membrānas.
Farmakodinamiskā iedarbība
Lakozamīds nodrošināja aizsardzību pret krampjiem vairumam dzīvnieku modeļu ar parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem un kavēja lēkmju rašanos.
Ne-klīniskajos pētījumos lakozamīdam kombinācijā ar levetiracetāmu, karbamazepīnu, fenitoīnu, valproātu, lamotrigīnu, topiramātu vai gabapentīnu novēroja sinerģisku vai papildu pretkrampju iedarbību.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Pieaugušo populācija
Monoterapija
Lakozamīda monoterapijas efektivitāte tika pētīta dubultaklā, paralēlu grupu, līdzvērtīgas efektivitātes pētījumā, salīdzinot ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu, 886 pacientiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēju vai nesen diagnosticētu epilepsiju. Pacientiem anamnēzē bija neizprovocēta sākotnēji parciāla krampju lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas. Pacienti tika randomizēti ārstēšanai ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu vai lakozamīdu, lietojot tablešu veidā, attiecībā 1:1. Deva tika izvēlēta par pamatu ņemot atbildes reakciju uz devu un ilgstošas iedarbības karbamazepīnam tā bija robežās no 400 līdz 1200 mg dienā, savukārt lakozamīdam tā bija robežās no 200 līdz 600 mg dienā. Ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai, atkarībā no atbildes reakcijas.
Paredzamais 6 mēnešu periods bez krampjiem, ko noteica pēc Kaplana-Meiera izdzīvošanas analīzes metodes, bija 89,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 91,1 % ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. Pielāgotā absolūtā atšķirība starp terapijas grupām bija -1,3 % (95 % TI: -5,5, 2,8). Pēc Kaplana-Meiera metodes noteiktais paredzamais 12 mēnešu periods bez krampjiem bija 77,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 82,7 % ar ilgstošas iedarbības karbamazepīnu ārstētiem pacientiem.
6 mēnešu bez krampjiem periods gados vecākiem pacientiem no 65 gadu vecuma (62 pacienti lakozamīda grupā, 57 pacienti ilgstošas iedarbības karbamazepīna grupā) bija līdzīgs starp abām terapijas grupām. Rādītāji bija līdzīgi arī tiem, ko novēroja kopējā populācijā. Gados vecāku pacientu populācijā 55 (88,7 %) pacientiem uzturošā lakozamīda deva bija 200 mg dienā, 6 pacientiem (9,7 %) 400 mg dienā un 1 pacientam (1,6 %) deva bija lielāka nekā 400 mg/dienā.
Pāreja uz monoterapiju
Lakozamīda efektivitāte un drošums, pārejot uz monoterapiju, tika izvērtēts vēsturiskā-kontrolētā, daudzcentru, dubultaklā, randomizētā pētījumā. Šajā pētījumā 425 pacienti vecumā no 16 līdz 70 gadiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām krampju lēkmēm, kuri lietoja 1 vai 2 tirgū esošas pretepilepsijas zāles stabilās devās, tika randomizēti, lai pārietu uz lakozamīda monoterapiju (vai nu 400 mg dienā vai 300 mg dienā attiecībā 3:1). Mērķtiecīgā 70 dienu novērošanas periodā ārstētajiem pacientiem, kuriem tika pabeigta devas pielāgošana un uzsākta pretepilepsijas zāļu atcelšana (attiecīgi 284 un 99), monoterapiju uz 57–105 dienām (mediāna 71 diena) saglabāja attiecīgi 71,5 % un 70,7 % pacientu.
Papildu terapija
Lakozamīda, kā papildu līdzekļa, efektivitāte ieteiktajās devās (200 mg dienā, 400 mg dienā) tika apstiprināta 3 randomizētos, placebo kontrolētos daudzcentru klīniskajos pētījumos, kuros balstterapijas ilgums bija 12 nedēļas. Kontrolētos papildu līdzekļa pētījumos novēroja, ka lakozamīds, lietojot pa 600 mg dienā, arī bija efektīvs, taču tā efektivitāte bija līdzīga kā pie devas 400 mg dienā un pacientiem bija sliktāka panesamība pret šo devu, kas izpaudās ar CNS un kuņģa zarnu trakta nevēlamajām blakusparādībām. Tādējādi, deva 600 mg dienā nav ieteicama. Maksimālā ieteicamā deva ir 400 mg dienā. Šo pētījumu, kuros piedalījās 1308 pacienti, kuriem sākotnēji parciālas lēkmes bija bijušas vidēji 23 gadus, plāns bija tāds, lai novērtētu lakozamīda efektivitāti un drošumu, lietojot kopā ar 1-3 pretepilepsijas zālēm pacientiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām lēkmēm ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās. Pacientu ar samazinātu lēkmju biežumu par 50 % kopējā attiecība placebo grupā, 200 mg lakozamīda dienā un 400 mg lakozamīda dienā bija attiecīgi 23 %, 34 % un 40 %.
Intravenozi ievadītas lakozamīda piesātinošās devas farmakokinētika un drošums tika noteikta daudzcentru atklātā pētījumā, ar nolūku izvērtēt lakozamīda drošumu un panesamību uzsākot ātru terapiju ar vienreizēju intravenozu piesātinošo devu (ieskaitot 200 mg) un turpinot ar iekšķīgu lietošanu divas reizes dienā (līdzvērtīga intravenozai devai), lietojot lakozamīdu kā papildu terapiju pieaugušajiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem ar parciālām lēkmēm.
Pediatriskā populācija
Parciālajām krampju lēkmēm bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ir līdzīgas klīniskās izpausmes kā pieaugušajiem. Lakozamīda efektivitāte, lietojot 4 gadus veciem un vecākiem bērniem, ir ekstrapolēta no datiem par pusaudžiem un pieaugušajiem ar parciālām krampju lēkmēm, no kuriem tika sagaidīta līdzīga atbildes reakcija ar nosacījumu, ka tiek piemēroti pediatrisko devu pielāgojumi (skatīt 4.2. apakšpunktu) un drošums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas lakozamīds uzsūcas strauji un pilnībā. Lakozamīda tablešu biopieejamība iekšķīgas lietošanas gadījumā ir apmēram 100 %. Pēc iekšķīgas lietošanas strauji paaugstinās neizmainīta lakozamīda koncentrācija plazmā, un Cmax tiek sasniegta apmēram 0,5 līdz 4 stundās pēc devas lietošanas. Pārtika neietekmē uzsūkšanās ātrumu un apjomu.
Izkliede
Izkliedes tilpums ir apmēram 0,6 l/kg. Mazāk nekā 15 % lakozamīda saistās ar plazmas olbaltumvielām.
Biotransformācija
95 % no devas izdalās ar urīnu aktīvās vielas un metabolītu veidā. Lakozamīda metabolisms pilnībā nav raksturots.
Svarīgākie komponenti, kas izdalās ar urīnu, ir neizmainīts lakozamīds (apmēram 40 % no devas) un tā O-desmetilmetabolīts (mazāk kā 30 %).
Polārā frakcija, kas paredzama kā serīna atvasinājumi, urīnā veidoja apmēram 20 %, taču dažu indivīdu plazmā tā konstatēta vienīgi niecīgā daudzumā (0-2 %). Urīnā nelielā daudzumā (0,5-2 %) tika konstatēti arī citi metabolīti.
In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos, bet galvenais iesaistītais izoenzīms nav apstiprināts in vivo. Klīniski nozīmīga atšķirība lakozamīda iedarbībai netika novērota salīdzinot tā farmakokinētiku spēcīgiem metabolizētājiem (SM, ar funkcionālu CYP2C19) un vājiem metabolizētājiem (VM, bez funkcionāla CYP2C19). Turklāt mijiedarbības pētījumā ar omeprazolu (CYP2C19-inhibitors) netika novērotas klīniski nozīmīgas lakozamīda koncentrācijas plazmā izmaiņas, kas norāda, ka šis ceļš ir maznozīmīgs. O-desmetil-lakozamīda koncentrācija plazmā sastāda apmēram 15 % no lakozamīda koncentrācijas plazmā. Šim galvenajam metabolītam nav zināma farmakoloģiskā aktivitāte.
Eliminācija
Lakozamīds no sistēmiskās asinsrites tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm un biotransformācijas rezultātā. Pēc radioloģiski marķēta lakozamīda iekšķīgas un intravenozas ievadīšanas, apmēram 95 % no radioaktivitātes tika konstatēta urīnā un mazāk nekā 0,5 % izkārnījumos. Lakozamīda eliminācijas pusperiods ir apmēram 13 stundas. Farmakokinētika ir proporcionāla devai un nemainīga visu laiku, ar ļoti mazām atšķirībām katram pacientam individuāli un kopumā starp pacientiem. Lietojot zāles divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 3 dienām. Koncentrācija plazmā paaugstinās, uzkrājoties aptuveni 2 reizes.
Līdzsvara koncentrācija, lietojot vienreizēju piesātinošo 200 mg devu vai 100 mg divas reizes dienā iekšķīgi, ir līdzīga.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Dzimums
Klīniskie pētījumi liecina, ka dzimums būtiski neietekmē lakozamīda koncentrāciju plazmā.
Nieru darbības traucējumi
Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem lakozamīda zemlīknes laukums bija par apmēram 30 % lielāks, bet pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kuriem nepieciešama hemodialīze - par 60 % lielāks, savukārt Cmax nemainījās.
Lakozamīdu var efektīvi izvadīt no plazmas ar hemodialīzes palīdzību. Pēc 4 stundas ilga hemodialīzes seansa, lakozamīda AUC samazinās par apmēram 50 %. Tādēļ pēc hemodialīzes ieteicams lietot papildu devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem O-desmetilmetabolīta iedarbība bija vairākkārt palielināta. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, neveicot hemodialīzi, koncentrācija paaugstinājās un tā turpināja paaugstināties 24 stundu novērošanas periodā. Nav zināms, vai pastiprinātā metabolītu iedarbība pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā varētu palielināt nevēlamas blakusparādības, bet metabolītu farmakoloģiska aktivitāte netika konstatēta.
Aknu darbības traucējumi
Konstatēts, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B kategorija) bija augstāka lakozamīda koncentrācija plazmā (AUCnorm bija par apmēram 50 % lielāks). Augstāka koncentrācija tika konstatēta daļēji tādēļ, ka pētāmajiem pacientiem bija nieru darbības traucējumi. Tika aprēķināts, ka ne-nieru klīrensa samazināšanās pētījuma pacientiem par 20 % palielināja lakozamīda AUC. Lakozamīda farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti (no 65 gadu vecuma)
Pētījumos ar gados vecākiem vīriešiem un sievietēm, tajā skaitā 4 pacientiem vecumā > 75 gadi un vairāk, AUC palielinājās attiecīgi par apmēram 30 % un 50 %, salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Tas daļēji ir saistīts ar mazāku ķermeņa masu. Ķermeņa masas normalizētā starpība ir attiecīgi 26 % un 23 %. Novēroja arī lielākas iedarbības izmaiņas. Šajā pētījumā lakozamīda nieru klīrenss gados vecākiem pacientiem bija tikai nedaudz samazināts.
Devas samazināšana parasti nav nepieciešama, ja vien nav norādes par nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Lakozamīda farmakokinētiskais profils pediatriskajā populācijā tika noteikts populācijas farmakokinētiskajā analīzē, izmantojot nepilnīgus plazmas koncentrācijas datus, kas tika iegūti divos atklātos pētījumos 79 bērniem ar epilepsiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 17 gadiem. Lietotās lakozamīda devas, lietojot divas reizes dienā, bija robežas no 2 līdz 12 mg/kg dienā (neņemot vērā bērna ķermeņa masas kategoriju); maksimālā deva bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk bija 400 mg dienā.
Tipiskais plazmas klīrenss bērniem ar ķermeņa masu 20 kg, 30 kg un 50 kg, attiecīgi bija 1,08 l/stundā, 1,40 l/stundā un 1,92 l/stundā. Salīdzinājumā plazmas klīrenss pieaugušajiem (ar ķermeņa masu 70 kg) tika noteikts 1,92 l/stundā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Toksicitātes pētījumos plazmā uzkrātā lakozamīda koncentrācija bija vienāda vai tikai nedaudz augstāka kā to novēroja pacientiem, tādējādi iedarbība cilvēkiem atšķiras nedaudz vai nemaz.
Farmakoloģiskajā drošuma pētījumā, intravenozi ievadot lakozamīdu anestēzijā esošiem suņiem, novēroja pārejošu PR intervāla un QRD kompleksa pagarināšanos un asinsspiediena pazemināšanos, iespējams, kardiodepresīvās iedarbības dēļ. Šīs pārejošās izmaiņas sākās pie tāda paša koncentrācijas līmeņa kā pie maksimālās ieteicamās klīniskās devas. Anestēzijā esošiem suņiem un Cynomolgus sugas pērtiķiem, intravenozi ievadot 15-60 mg/kg, novēroja palēninātu priekškambaru un kambaru vadāmību, atrioventrikulāru blokādi un atrioventrikulāru disociāciju.
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām novēroja vieglus, atgriezeniskus aknu darbības traucējumus sākot no devas, kas apmēram 3 reizes pārsniedz klīnisko devu. Šīs izmaiņas ietvēra palielinātu orgāna masu, hepatocītu hipertrofiju, palielinātu aknu enzīmu koncentrāciju, palielinātu kopējo holesterīna un triglicerīdu līmeni serumā. Izņemot hepatocītu hipertrofiju, citas histopatoloģiskas izmaiņas netika novērotas.
Reproduktivitātes un attīstības toksicitātes pētījumos grauzējiem un trušiem teratogēna iedarbība netika novērota, bet, lietojot žurku mātītēm toksiskas devas, kuru sistēmiskā iedarbība atbilda iedarbībai, kāda sagaidāma lietojot klīniskās devas, novēroja palielinātu nedzīvi dzimušu mazuļu skaitu un mazuļu mirstību perinatālajā periodā, un nedaudz samazinātu mazuļu skaitu metienā un samazinātu mazuļu ķermeņa masu. Tā kā toksiskas ietekmes uz mātītēm dēļ lielākas devas dzīvniekiem nevar pētīt, nav pietiekošu datu, lai pilnībā raksturotu lakozamīda embriofetotoksisko un teratogēno potenciālu.
Pētījumos ar žurkām novērots, ka lakozamīds un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru.
Jaunām žurkām un suņiem toksicitātes veidi kvalitatīvi neatšķiras no pieaugušiem dzīvniekiem novērotajiem. Jaunām žurkām sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija līdzīgi prognozētajai klīniskajai iedarbībai, tika novērota samazināta ķermeņa masa. Jauniem suņiem sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija zemāki nekā prognozētā klīniskā iedarbība, sāka novērot pārejošas un ar devu saistītas CNS klīniskās pazīmes.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze
Mazaizvietota hidroksipropilceluloze
Krospovidons (A tips)
Hidroksipropilceluloze
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Polivinilspirts
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols (3350)
Talks
50 mg apvalkotās tabletes: indigo karmīna alumīnija laka (E132), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).
100 mg apvalkotās tabletes: dzeltenais dzelzs oksīds (E172).
150 mg apvalkotās tabletes: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).
200 mg apvalkotās tabletes: indigo karmīna alumīnija laka (E132).
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PVDH blisteri ar alumīnija folijas pārklājumu.
Kanilad ir pieejams iepakojumos pa 7, 14, 28, 56 un 168 apvalkotajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos Street, 3011 Limassol, Kipra
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Kanilad 50 mg apvalkotās tabletes: 17-0223
Kanilad 100 mg apvalkotās tabletes: 17-0224
Kanilad 150 mg apvalkotās tabletes: 17-0225
Kanilad 200 mg apvalkotās tabletes: 17-0226
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2017.gada 17.oktobris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018.gada janvāris.
