Inovelon

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Inovelon 100 mg apvalkotās tabletes Inovelon 200 mg apvalkotās tabletes Inovelon 400 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Iekšķīgi lietojama tablete Katra apvalkotā tablete satur 100 mg rufinamīda (rufinamidum). Katra apvalkotā tablete satur 200 mg rufinamīda (rufinamidum). Katra apvalkotā tablete satur 400 mg rufinamīda (rufinamidum). Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katra 100 mg apvalkotā tablete satur 20 mg laktozes (monohidrāta veidā). katra 200 mg apvalkotā tablete satur 40 mg laktozes (monohidrāta veidā). katra 400 mg apvalkotā tablete satur 80 mg laktozes (monohidrāta veidā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Apvalkotā tablete. 100 mg: sārta, ovāla, nedaudz izliekta, apmēram 10,2 mm gara tablete ar dalījuma līniju abās pusēs un marķējumu ‘Є261’ vienā pusē, otra tabletes puse bez marķējuma. Tableti var sadalīt divās vienādās daļās. 200 mg: sārta, ovāla, nedaudz izliekta, apmēram 15,2 mm gara tablete ar dalījuma līniju abās pusēs un marķējumu ‘Є262’ vienā pusē, otra tabletes puse bez marķējuma. Tableti var sadalīt divās vienādās daļās. 400 mg: sārta, ovāla, nedaudz izliekta, apmēram 18,2 mm gara tablete ar dalījuma līniju abās pusēs un marķējumu ‘Є263’ vienā pusē, otra tabletes puse bez marķējuma. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Inovelon indicēts kā papildterapija ar Lennox–Gastaut sindromu saistītu lēkmju ārstēšanā pacientiem no 1 gada vecuma. 4.2. Devas un lietošanas veids Ieteikums ārstēšanai ar rufinamīdu jāsaņem no ārsta, kas specializējies pediatrijā vai neiroloģijā, ar pieredzi epilepsijas ārstēšanā. Inovelon suspensiju iekšķīgai lietošanai un Inovelon apvalkotās tabletes var savstarpēji aizvietot, devām jābūt līdzvērtīgām. Pārejas laikā no vienas zāļu formas uz otru pacienti ir jāuzrauga.
2

Devas

Lietošana bērniem no viena gada vecuma līdz nepilnam četru gadu vecumam

Pacienti, kuri nesaņem valproātu Ārstēšana jāuzsāk ar devu 10 mg/kg/dienā, ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt līdz 10 mg/kg/dienā katru trešo dienu līdz mērķa devai 45 mg/kg/dienā, ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Šajā pacientu grupā ieteicamā maksimālā deva ir 45 mg/kg/dienā.

Pacienti, kuri saņem valproātu Tā kā valproāts ievērojami samazina rufinamīda klīrensu, pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem valproātu, ir ieteicama mazāka maksimālā Inovelon deva. Ārstēšana jāuzsāk ar devu 10 mg/kg/dienā, ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt līdz 10 mg/kg/dienā katru trešo dienu līdz mērķa devai 30 mg/kg/dienā, ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Šajā pacientu grupā ieteicamā maksimālā deva ir 30 mg/kg/dienā.

Ja ieteicamā aprēķinātā Inovelon deva nav pieejama, jādod deva, kas atbilst tuvākajai veselai 100 mg tabletei.

Lietošana četrus gadus veciem vai vecākiem bērniem, kuru svars ir zem 30 kg

Pacienti, kuru svars ir zem 30 kg un kuri nesaņem valproātu Ārstēšana jāuzsāk ar 200 mg dienas devu. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības, devu var palielināt par 200 mg/dienā, ne biežāk kā katru trešo dienu līdz ieteicamajai maksimālai devai 1000 mg/dienā.

Devas līdz 3600 mg/dienā iedarbība ir pētīta ierobežotam skaitam pacientu. Pacienti, kuru svars ir zem 30 kg un kuri saņem arī valproātu Tā kā valproāts ievērojami samazina rufinamīda klīrensu, pacientiem, kuru svars ir zem 30 kg un kuri saņem arī valproātu, ir ieteicama mazāka maksimālā Inovelon deva. Ārstēšana jāuzsāk ar dienas devu 200 mg. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības, pēc vismaz 2 dienām devu var palielināt par 200 mg/dienā, līdz ieteicamajam maksimālajam daudzumam 600 mg/dienā.

Lietošana pieaugušajiem, pusaudžiem un četrus gadus veciem vai vecākiem bērniem, kuru svars ir 30 kg vai vairāk

Pacienti, kuru svars ir virs 30 kg un kuri nesaņem valproātu Ārstēšana jāuzsāk ar 400 mg dienas devu. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības, devu var palielināt par 400 mg/dienā, ne biežāk kā katru otro dienu līdz ieteicamajai maksimālai devai, kas norādīta tabulā.

Svara diapazons Ieteicamā maksimālā deva

30,0 – 50,0 kg 1800 mg/dienā

50,1 – 70,0 kg 2400 mg/dienā

 70,1 kg 3200 mg/dienā

Devas līdz 4000 mg/dienā (30–50 kg svara diapazonā) vai 4800 mg/dienā (diapazonā virs 50 kg) iedarbība ir pētīta ierobežotam skaitam pacientu.

Pacienti, kuru svars ir virs 30 kg un kuri saņem arī valproātu Ārstēšana jāuzsāk ar 400 mg dienas devu. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt par 400 mg/dienā, ne biežāk kā katru otro dienu līdz ieteicamajai maksimālai devai, kas norādīta tabulā.

3

Svara diapazons Ieteicamā maksimālā deva

30,0 – 50,0 kg 1200 mg/dienā

50,1 – 70,0 kg 1600 mg/dienā

 70,1 kg 2200 mg/dienā

Vecāki cilvēki Informācija par rufinamīda lietošanu vecākiem cilvēkiem ir ierobežota. Tā kā rufinamīda farmakokinētika vecākiem cilvēkiem nemainās (skatīt 5.2. apakšpunktu), pacientiem, vecākiem par 65 gadiem, devu korekcija nav nepieciešama.

Nieru funkciju traucējumi Pētījums ar pacientiem, kuriem ir smagi nieru funkciju traucējumi, liecināja, ka devu korekcijas šiem pacientiem nav nepieciešamas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu funkciju traucējumi Lietošana pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem nav pētīta. Piesardzība un rūpīga devu titrēšana ieteicama, ārstējot pacientus ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu funkciju traucējumiem. Lietošana pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem nav ieteicama.

Rufinamīda lietošanas pārtraukšana Kad ārstēšana ar rufinamīdu jāpārtrauc, tas jādara pakāpeniski. Klīniskajos pētījumos lietošanas pārtraukšana tika veikta, mazinot rufinamīda devu ik pēc divām dienām par aptuveni 25% (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gadījumā, ja ir izlaista viena vai vairākas devas, nepieciešams individuāls klīniskā stāvokļa izvērtējums.

Nekontrolēti atklāta tipa pētījumi parāda ilgstošu noturīgu iedarbību, kaut arī kontrolēti pētījumi nav veikti ilgāk par trīs mēnešiem.

Pediatriskā populācija Rufinamīda drošums un efektivitāte, lietojot jaundzimušajiem vai zīdaiņiem un bērniem, kas ir jaunāki par 1 gadu, nav pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Rufinamīds paredzēts iekšķīgai lietošanai. Tablete jālieto divas reizes dienā, no rīta un vakarā, sadalot devu divās vienādās daļās un uzdzerot ūdeni. Inovelon jālieto kopā ar ēdienu (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ja pacientam ir rīšanas grūtības, tabletes var sasmalcināt un lietot kopā ar pusglāzi ūdens. Alternatīvi – tableti pa dalījuma līniju var salauzt divās vienādās daļās.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, triazola atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Status epilepticus Ārstēšanas ar rufinamīdu laikā klīniskajos pētījumos tika novēroti status epilepticus gadījumi, taču šādi stāvokļi netika novēroti, lietojot placebo. Tā rezultātā rufinamīda lietošana tika pārtraukta 20% gadījumu. Ja pacientam tiek novēroti jauni lēkmju veidi un/vai palielinās status epilepticus gadījumu biežums, kas atšķiras no pacienta parastā stāvokļa, jāizvērtē rufinamīda terapijas ieguvuma un riska attiecība.

Rufinamīda lietošanas pārtraukšana Rufinamīds jāatceļ pakāpeniski, lai samazinātu lēkmju iespējamību, pārtraucot zāļu lietošanu. Klīnisko pētījumu laikā atcelšana notika pakāpeniski, mazinot devu par 25% ik pēc divām dienām. Nav
4

pietiekamu datu par līdztekus lietotu pretepilepsijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanu, ja lēkmju kontrole sasniegta, pievienojot ārstēšanā rufinamīdu.
Centrālās nervu sistēmas reakcijas Rufinamīda lietošana saistīta ar reiboni, miegainību, ataksiju un gaitas traucējumiem, kas var palielināt nejaušu kritienu risku šajā populācijā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem un aprūpētājiem jāievēro piesardzība, līdz viņi iepazīstas ar šī līdzekļa potenciālo iedarbību.
Paaugstinātas jutības reakcijas Rufinamīda terapijas laikā tika novērots pretepilepsijas zāļu hipersensitivitātes sindroms, arī DRESS (Drug Reaction with Eosinophilia and Systemic Symptoms) un Stīvensa–Džonsona sindroms. Šī traucējuma pazīmes un simptomi bija dažādi, tomēr parasti, lai gan ne tikai, pacientiem novēroja drudzi un izsitumus, kas bija saistīti ar novirzēm dažādās orgānu sistēmās. Citas izpausmes ietvēra limfadenopātiju, aknu funkcionālo testu patoloģiskas izmaiņas un hematūriju. Tā kā šis traucējums izpaužas dažādi, var parādīties iepriekš neminētas, ar citām orgānu sistēmām saistītas pazīmes un simptomi. Pretepilepsijas zāļu hipersensitivitātes sindroms tika atklāts, uzsākot ārstēšanu ar rufinamīdu pediatrijas pacientu populācijā. Ja pastāv aizdomas par šādu reakciju, rufinamīda terapija jāpārtrauc un jāuzsāk alternatīva ārstēšana. Visi pacienti, kuriem rufinamīda lietošanas laikā parādās izsitumi, rūpīgi jāuzrauga.
QT saīsināšanās Rūpīgā QT pētījumā rufinamīds radīja QTc intervāla saīsināšanos proporcionāli koncentrācijai. Kaut arī šīs atrades pamatmehānisms un nozīme attiecībā uz lietošanas drošumu nav zināma, ārstiem jāveic klīniskais vērtējums, izrakstot rufinamīdu pacientiem, kuriem ir risks attiecībā uz QTc intervāla turpmāku saīsināšanos (piemēram, ar iedzimtu īsa QT sindromu vai pacientiem ar šādu sindromu viņu ģimenes vēsturē).
Sievietes reproduktīvā vecumā Lietojot Inovelon, sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto efektīva kontracepcijas metode. Ārstiem jāmēģina nodrošināt piemērotu kontracepcijas metožu pielietošanu un no klīniskā viedokļa jāizvērtē, vai perorāli lietojamie kontraceptīvi un to sastāvā ietilpstošo vielu devas atbilst konkrētā pacienta klīniskajam stāvoklim (skatīt 4.5. un 4.6. apakšpunktu).
Laktoze Inovelon satur laktozi, tāpēc pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju, nedrīkst lietot šīs zāles.
Suicidālas domas Ir ziņots par suicidālām domām un uzvedību pacientiem, kuri tika ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem vairāku indikāciju dēļ. Pretepilepsijas līdzekļu nejaušinātu, placebo kontrolētu pētījumu metaanalīze arī parādīja nedaudz paaugstinātu suicidālu domu un uzvedības risku. Šī riska mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz paaugstinātu risku, lietojot Inovelon.
Tādēļ jāvēro, vai pacientiem nerodas suicidālas domas un uzvedība, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacienti (un pacientu aprūpētāji) jāinformē par to, ka jāvēršas pie ārsta, ja rodas suicidālas domas vai uzvedība.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Iespējamā citu zāļu ietekme uz rufinamīdu
Citi pretepilepsijas līdzekļi Rufinamīda koncentrāciju klīniski būtiski nemaina līdztekus lietotas zināmas enzīmus inducējošas pretepilepsijas zāles.
5

Pacientiem, kuru ārstēšanā ar Inovelon līdztekus nozīmēta valproāta lietošana, var ievērojami pieaugt rufinamīda plazmas koncentrācija. Tāpēc pacientiem, kuriem ir uzsākta valproāta terapija, jāsamazina Inovelon devas lielums (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pievienojot vai atceļot šīs zāles, vai arī pielāgojot to devu rufinamīda terapijas laikā, var būt nepieciešama rufinamīda devas korekcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nav novērotas ievērojamas rufinamīda koncentrācijas izmaiņas pēc līdztekus lietošanas ar lamotrigīnu, topiramātu vai benzodiazepīniem.
Iespējamā rufinamīda ietekme uz citām zālēm
Citi pretepilepsijas līdzekļi Epilepsijas pacientiem rufinamīda farmakokinētiskā mijiedarbība ar citām pretepilepsijas zālēm tika izvērtēta, izmantojot populācijas farmakokinētisko modelēšanu. Šķiet, ka rufinamīdam nav klīniski būtiskas ietekmes uz karbamazepīna, lamotrigīna, fenobarbitāla, topiramāta, fenitoīna vai valproāta līdzsvara stāvokļa koncentrāciju.
Perorālie kontraceptīvi 800 mg rufinamīda lietošana divas reizes dienā 14 dienas kopā ar kombinētu perorālo kontraceptīvu (35 μg etinilestradiolu un 1 mg noretindronu) samazināja etinilestradiola AUC0-24 vidēji par 22%, bet noretindrona AUC0-24 – par 14%. Pētījumi ar citiem iekšķīgi lietojamiem vai implanta kontraceptīviem nav veikti. Sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras lieto hormonālos kontraceptīvus, ieteicams papildus izmantot drošu un efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Citohroma P450 fermenti Rufinamīds tiek metabolizēts hidrolīzes ceļā, un citohroma P450 fermenti rufinamīda metabolismā būtiski nepiedalās. Turklāt, rufinamīds nenomāc citohroma P450 fermentu aktivitāti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tāpēc klīniski būtiska mijiedarbība, kas varētu būt saistība ar citohroma P450 sistēmu nomākumu rufinamīda ietekmē, ir maz ticama. Ir pierādīts, ka rufinamīds stimulē citohroma P450 fermentu CYP3A4, un tāpēc tas var samazināt to vielu, kuras metabolizē šis ferments, koncentrāciju plazmā. Iedarbība bija vidēja līdz ļoti spēcīga. Vidējā CYP3A4 aktivitāte, ko noteica pēc triazolāma klīrensa, pēc 11 dienu ārstēšanas ar rufinamīda devu 400 mg divas reizes dienā pieauga par 55%. Triazolāma iedarbība samazinājās par 36%. Lielākas rufinamīda devas var izraisīt spēcīgāku iedarbību. Nav izslēgts, ka rufinamīds var arī samazināt to vielu iedarbību, kuras metabolizē citi fermenti, vai kuras transportē tādi transporta proteīni kā P-glikoproteīns.
Ieteicams pacientus, kurus ārstē ar vielām, kuras metabolizē CYP3A4 enzīma sistēma, rūpīgi uzraudzīt divas nedēļas no ārstēšanas sākuma vai pēc ārstēšanas ar rufinamīdu kursa beigām, vai arī pēc jebkuras izteiktas izmaiņas devā. Var būt nepieciešama līdztekus ievadāmo zāļu devas pielāgošana. Šie ieteikumi jāņem vērā arī tad, ja rufinamīdu lieto kopā ar vielām, kurām ir šaurs “terapeitiskais logs”, piemēram, varfarīnu un digoksīnu.
Īpašs mijiedarbības pētījums ar veseliem subjektiem pierādīja, ka rufinamīda deva 400 mg divas reizes dienā neietekmē olanzapīna, CYP1A2 substrāta, farmakokinētiku.
Nav pieejami dati par rufinamīda mijiedarbību ar alkoholu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Ar epilepsiju un pretepilepsijas preparātiem saistītais vispārējais risks Ir pierādīts, ka sieviešu, kuras slimo ar epilepsiju, pēcnācējiem iedzimtu anomāliju sastopamība ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā aptuvenie 3%, kas attiecas uz vispārējo populāciju. Ārstētā populācijā iedzimtu anomāliju pieaugums tika novērots, lietojot līdztekus vairākus preparātus (politerapijas laikā), tomēr nav noskaidrots, cik lielā mērā tas atkarīgs no ārstēšanas un/vai slimības.
6

Bez tam, efektīvu pretepilepsijas terapiju nedrīkst pārtraukt pēkšņi, jo slimības saasināšanās ir kaitīga gan mātei, gan auglim. Ārstēšana ar pretepilepsijas zālēm grūtniecības laikā rūpīgi jāpārrunā ar ārstējošo ārstu.
Ar rufinamīdu saistītais risks Pētījumi ar dzīvniekiem nepierādīja teratogēnu ietekmi, taču novēroja mātes toksicitātes izraisītu fetotoksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.
Klīniskie dati par rufinamīda lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami.
Ņemot vērā iepriekš minētos datus, rufinamīdu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā vai sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto kontracepcijas līdzekļus, ja vien nav absolūtas nepieciešamības.
Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto kontracepcijas līdzekļi rufinamīda terapijas laikā. Ārstiem jāmēģina pārliecināties par to, vai tiek lietoti atbilstoši kontracepcijas līdzekļi, kā arī klīniski jāizvērtē, vai iekšķīgi lietojamie kontraceptīvi un iekšķīgi lietojamo kontraceptīvu sastāvdaļu devas ir adekvātas atsevišķu pacienšu klīniskajā situācijā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ja sieviete reproduktīvā vecumā plāno grūtniecību, rūpīgi jāapsver šo zāļu nepārtraukta lietošana. Grūtniecības laikā efektīvu pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana var būt kaitīga gan mātei, gan auglim, ja tās rezultāts ir slimības saasināšanās.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai rufinamīds izdalās mātes pienā. Ņemot vērā potenciāli kaitīgo ietekmi uz ar krūti barotu zīdaini, mātei ārstējoties ar rufinamīdu, no barošanas ar krūti vajadzētu izvairīties.
Fertilitāte Nav pieejami dati par rufinamīda terapijas ietekmi uz fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Inovelon var izraisīt reiboni, miegainību un neskaidru redzi. Atkarībā no individuālās jutības rufinamīds var nedaudz vai nozīmīgi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem jāiesaka uzmanīties, veicot darbības, kas prasa augstu vērīguma pakāpi, piemēram, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma pamatdatu kopsavilkums Klīniskās attīstības programmā tika iekļauti vairāk nekā 1900 pacienti ar dažāda veida epilepsiju, kuri ārstēti ar rufinamīdu. Kopumā visbiežākās blakusparādības bija galvassāpes, reibonis, nogurums un miegainība. Blakusparādības, kuras novēroja biežāk, salīdzinot ar placebo terapiju, pacientiem ar Lennox–Gastaut sindromu bija miegainība un vemšana. Blakusparādību izpausmes pakāpe bija viegla līdz vidēji smaga. Blakusparādību dēļ pacientiem ar Lennox–Gastaut sindromu ārstēšana bija atcelta – 8,2% tiem, kuri saņēma rufinamīdu, un 0% tiem, kas saņēma placebo. Visbiežākās blakusparādības, kuru dēļ ārstēšana tika atcelta pacientu grupā, kuri saņēma rufinamīda terapiju, bija izsitumi un vemšana.
Blakusparādību saraksts tabulā Blakusparādības, ko novēroja dubultaklā pētījumā par Lennox–Gastaut sindromu vai ar rufinamīdu ārstētā populācijā, un kuras sastopamas biežāk, salīdzinot ar placebo, uzskaitītas turpmāk tekstā redzamajā tabulā, izmantojot MedDRA terminoloģiju, norādot orgānu sistēmu grupu un sastopamības biežumu.
Sastopamības biežums ir definēts sekojoši: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000).
7

Orgānu sistēmu

grupa

Ļoti bieži

Infekcijas un

infestācijas

Imūnās sistēmas traucējumi
Vielmaiņas un uztures traucējumi Psihiskie traucējumi

Bieži Pneimonija Gripa Nazofaringīts Ausu infekcija Sinusīts Rinīts
Anoreksija Ēšanas traucējumi Samazināta apetīte Trauksme Bezmiegs

Retāk

Reti

Hipersensitivitāte*

Nervu sistēmas Miegainība*

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis*

Acu bojājumi

Status epilepticus* Krampji Koordinācijas traucējumi* Nistagms Psihomotorā hiperaktivitāte Tremors Diplopija Neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa-zarnu Nelabums trakta traucējumi Vemšana

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas

bojājumi

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Vispārēji

Nogurums

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Vertigo Deguna asiņošana
Sāpes vēdera augšdaļā Aizcietējums Dispepsija Caureja
Izsitumi* Acne Sāpes mugurā

Paaugstināts aknu fermentu līmenis

Oligomenoreja

Gaitas traucējumi*

8

Orgānu sistēmu

grupa

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Izmeklējumi

Svara zudums

Traumas,

Galvas traumas

saindēšanās un ar

Kontūzija

manipulācijām

saistītas

komplikācijas

* Mijnorādi skatīt 4.4. apakšpunktā.

Papildu informācija par īpašām pacientu grupām

Pediatriskā populācija (vecumā no 1 gada līdz nepilniem 4 gadiem) Daudzcentru, atklātā pētījumā, kurā rufinamīda pievienošanu salīdzināja ar jebkuru citu pētnieka izvēlētu pretepilepsijas zāļu pievienošanu esošajam režīmam – no 1 līdz 3 pretepilepsijas zālēm – bērniem vecumā no 1 gada līdz nepilniem 4 gadiem ar neadekvāti kontrolētu Lennox–Gastaut sindromu, 25 pacienti, no kuriem 10 bija vecumā no 1 līdz 2 gadiem, rufinamīdu saņēma kā papildterapiju 24 nedēļas devā līdz 45 mg/kg/dienā 2 dalītās devās. Visbiežāk ziņotās terapijas izraisītās blakusparādības rufinamīda terapijas grupā (radās ≥ 10% pacientu) bija augšējo elpceļu infekcijas un vemšana (katra 28,0%), plaušu karsonis un miegainība (katra 20,0%), sinusīts, vidusauss iekaisums, caureja, klepus un drudzis (katra 16,0%), bronhīts, aizcietējums, aizlikts deguns, izsitumi, uzbudināmība un samazināta ēstgriba (katra 12,0%). Šo blakusparādību sastopamības biežums, veids un smaguma pakāpe bija līdzīga tai, kāda bija bērniem vecumā no 4 gadiem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Vecuma raksturojums pacientiem vecumā līdz nepilniem 4 gadiem ierobežotajā drošuma datubāzē netika noteikts, jo pētījumā piedalījās neliels skaits pacientu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Pēc akūtas pārdozēšanas kuņģi var iztukšot, skalojot vai izraisot vemšanu. Specifiska antidota pret rufinamīdu nav. Jāveic uzturoša terapija, iespējams, hemodialīze (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Daudzkārtējas devas 7200 mg/dienā neizraisīja būtiskas pazīmes vai simptomus.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, karboksamīda atvasinājumi; ATĶ kods: N03AF03.
Darbības mehānisms Rufinamīds ietekmē nātrija kanālu aktivitāti, pagarinot to neaktīvā stāvokļa laiku. Rufinamīds ir aktīvs dažos epilepsijas modeļos ar dzīvniekiem.
Klīniskā pieredze Inovelon (rufinamīda tabletes) tika lietots dubultakla, placebo kontrolēta pētījuma laikā, 84 dienas devās līdz 45 mg/kg/dienā 139 pacientiem ar neadekvāti kontrolētām lēkmēm, kas saistītas ar Lennox– Gastaut sindromu (ieskaitot gan atipiskas absansu lēkmes, gan krišanas lēkmes). Vīriešu un sieviešu dzimuma pacienti (vecumā no 4 līdz 30 gadiem) atbilda dalībai pētījumā, ja viņiem agrāk bijušas daudzu veidu lēkmes, kuru starpā bija jābūt atipiskām absansu lēkmēm un krišanas lēkmēm (t. i., toniskām–atoniskām krampju lēkmēm vai astatiskām lēkmēm); līdztekus saņēma no 1 līdz 3 fiksētas
9

devas pretepilepsijas zāles; vismaz 90 lēkmes mēnesī pirms 28 dienu sākotnējā perioda; EEG 6 mēnešos pirms iesaistīšanās pētījumā uzrāda lēnu aktivitātes asu viļņu un viļņu kompleksu (2,5 Hz) diagrammu; ķermeņa masa vismaz 18 kg; DT skenējumā vai MRA izmeklējumā apstiprināts, ka nav progresējoša bojājuma. Visas lēkmes klasificēja saskaņā ar Starptautiskās pretepilepsijas līgas (International League Against Epilepsy) lēkmju pārstrādāto klasifikāciju. Tā kā aprūpētājiem ir grūti precīzi atšķirt toniskas un atoniskas lēkmes, starptautiska speciālistu – bērnu neirologu – grupa vienojās šos lēkmju veidus klasificēt un nosaukt par toniskām–atoniskām lēkmēm jeb “krišanas lēkmēm”. Krišanas lēkmes kā tādas izmantoja kā vienu no primārajiem mērķa kritērijiem. Tika novērota visu triju primāro mainīgo parametru nozīmīga uzlabošanās: kopējo lēkmju biežuma procentuālo rādītāju maiņa 28 dienās uzturēšanas fāzes laikā attiecībā pret sākotnējiem rādītājiem (35,8% ar Inovelon pret – 1,6% ar placebo, p = 0,0006), tonisko–atonisko krampju lēkmju skaits (42,9% ar Inovelon pret 2,2% ar placebo, p = 0,0002) un lēkmju smaguma kategorijas vispārējais izvērtējums (Global Evaluation), ko veica vecāki/aizbildņi dubultaklās fāzes nobeigumā (ievērojami vai ļoti ievērojami uzlabojās 32,2% ar Inovelon pret 14,5% ar placebo, p = 0,0041).
Turklāt Inovelon (rufinamīda suspensiju iekšķīgai lietošanai) lietoja daudzcentru, atklātā pētījumā, kurā rufinamīda pievienošanu salīdzināja ar jebkuru citu pētnieka izvēlētu pretepilepsijas zāļu pievienošanu esošajam režīmam – no 1 līdz 3 pretepilepsijas zālēm – bērniem vecumā no 1 gada līdz nepilniem 4 gadiem ar neadekvāti kontrolētu Lennox–Gastaut sindromu. Šajā pētījumā 25 pacienti rufinamīdu saņēma kā papildterapiju 24 nedēļas devā līdz 45 mg/kg/dienā 2 dalītās devās. Kontroles grupā pavisam 12 pacienti saņēma jebkuras citas pretepilepsijas zāles pēc pētnieka ieskatiem. Pētījums galvenokārt bija paredzēts drošuma noteikšanai, tas nebija pienācīgi jaudīgs, lai pierādītu atšķirību attiecībā uz lēkmju efektivitātes mainīgajiem parametriem. Blakusparādību profils bija līdzīgs tam, kāds bija bērniem vecumā no 4 gadiem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Turklāt pētījumā pētīja ar rufinamīdu ārstēto pacientu kognitīvo attīstību, uzvedību un valodas attīstību salīdzinājumā ar pacientiem, kas saņēma jebkuras citas pretepilepsijas zāles. Bērnu uzvedības pārbaudes veidlapā (Child Behaviour Checklist, CBCL) kopējā problēmu punktu skaita mazāko kvadrātu (MK) vidējās vērtības izmaiņas pēc 2 gadus ilgas ārstēšanas bija 53,75 jebkuru citu pretepilepsijas zāļu grupā un 56,35 rufinamīda grupā (MK vidējā atšķirība [95% TI] +2,60 [-10,5, 15,7]; p = 0,6928), atšķirība starp terapijas veidiem bija -2,776 (95% TI: -13,3, 7,8, p = 0,5939).
Populācijas farmakokinētiskā/farmakodinamiskā izpēte pierādīja, ka kopējo un tonisko–atonisko krampju biežums, lēkmju smaguma kategoriju vispārējā izvērtējuma uzlabošanās un iespēja mazināt lēkmju biežumu bija atkarīga no rufinamīda koncentrācijas.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6 stundas pēc lietošanas. Rufinamīda koncentrācijas maksimums (Cmax) un plazmas AUC pieaug neproporcionāli devām gan veseliem subjektiem, gan pacientiem tukšā dūšā un pēc ēšanas, iespējams, devu nosacītas absorbcijas dēļ. Pēc vienreizējas devas lietošanas uzturs paaugstina rufinamīda biopieejamību (AUC) par aptuveni 34% un plazmas koncentrācijas maksimumu par 56%.
Ir pierādīts, ka Inovelon suspensija iekšķīgai lietošanai un Inovelon apvalkotās tabletes ir bioekvivalentas.
Izkliede In vitro pētījumos tikai neliela rufinamīda frakcija (34%) saistījās ar cilvēka seruma proteīniem, no kuriem aptuveni 80% bija albumīns. Tas liecina par minimālu zāļu–zāļu mijiedarbības risku, ko radītu savienojumu aizstāšana saistīšanās vietās, līdztekus lietojot citas vielas. Notika vienmērīga rufinamīda sadale eritrocītos un plazmā.
Biotransformācija Rufinamīda eliminācija notiek gandrīz tikai metabolisma ceļā. Galvenais metabolisma ceļš ir karboksilamīda grupas hidrolīze līdz farmakoloģiski neaktīvam skābes derivātam CGP 47292.
10

Citohroma P450 iesaiste metabolismā ir ļoti neliela. Nav pilnīgi izslēgta neliela daudzuma glutationa savienojumu veidošanās.
In vitro rufinamīds uzrādīja nelielu vai pavisam nenozīmīgu spēju darboties kā konkurējošs vai uz līdzīga mehānisma balstīts inhibitors šādiem P450 fermentiem cilvēka organismā: CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1, CYP3A4/5 vai CYP4A9/11-2.
Eliminācija Pusizvades periods no plazmas veseliem subjektiem un epilepsijas pacientiem ir aptuveni 6–10 stundas. Lietojot divas reizes dienā ar 12 stundu starplaikiem, rufinamīda uzkrāšanos nosaka tā beigu pussabrukšanas periods, kas liecina par to, ka rufinamīda farmakokinētika nav atkarīga no laika (t.i., no metabolisma autoindukcijas).
Radioaktīvo marķieru pētījumā ar trim veseliem brīvprātīgajiem primārā sastāvdaļa (rufinamīds) bija galvenais plazmas radioaktīvais komponents, uzrādot 80% no kopējās radioaktivitātes, un metabolīts CGP 47292 sastādīja tikai aptuveni 15%. Ar aktīvo vielu saistītās vielas tika izvadītas galvenokārt caur nierēm, sastādot līdz pat 84,7% no ievadītās devas.
Linearitāte/nelinearitāte Rufinamīda biopieejamība atkarīga no devas. Palielinot devu, biopieejamība samazinās.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām Dzimums Lai novērtētu dzimuma ietekmi uz rufinamīda farmakokinētiku, tika veikta populācijas farmakokinētiskā izpēte. Izvērtējums liecina, ka dzimums neietekmē rufinamīda farmakokinētiku klīniski nozīmīgā mērā.
Nieru darbības traucējumi Vienreizējas 400 mg rufinamīda devas farmakokinētika subjektiem ar hronisku un smagu nieru mazspēju nebija izmainīta, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Tomēr, pielietojot hemodialīzi pēc rufinamīda lietošanas, tā koncentrācija plazmā bija pazemināta par aptuveni 30%, kas pierāda, ka šī varētu būt lietderīga procedūra pārdozēšanas gadījumā (skatīt 4.2. un 4.9. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Nav veikti pētījumi pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem, tāpēc Inovelon nedrīkst nozīmēt pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Vecāki cilvēki Farmakokinētisks pētījums ar vecākiem veseliem brīvprātīgajiem neuzrādīja ievērojamu farmakokinētisko parametru atšķirību, salīdzinot ar gados jauniem pieaugušajiem.
Bērni (1–12 gadus veci) Bērniem parasti ir zemāks rufinamīda klīrenss nekā pieaugušajiem, un šī atšķirība saistīta ar ķermeņa izmēriem: jo lielāka ķermeņa masa, jo lielāks rufinamīda klīrenss.
Nesena rufinamīda FK analīze šai grupai attiecībā uz datiem, kas apkopoti par 139 pacientiem (115 Lennox–Gastaut pacienti un 24 veseli cilvēki), tostarp 83 pediatrijas Lennox–Gastaut pacientiem (10 pacienti vecumā no 1 līdz < 2 gadiem, 14 pacienti vecumā no 2 līdz < 4 gadiem, 14 pacienti vecumā no 4 līdz < 8 gadiem, 21 pacients vecumā no 8 līdz < 12 gadiem un 24 pacienti vecumā no 12 līdz < 18 gadiem), liecināja: ja rufinamīda devu nosaka atbilstoši mg/kg/dienā Lennox–Gastaut pacientiem vecumā no 1 līdz < 4 gadiem, panāk salīdzināmu iedarbību, kāda tā ir ≥ 4 gadus veciem Lennox–Gastaut pacientiem, kuriem efektivitāte ir pierādīta.
Pētījumi ar jaundzimušajiem vai zīdaiņiem un bērniem, kas ir jaunāki par 1 gadu, nav veikti.
11

5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Standarta farmakoloģiskā drošuma pētījumi neatklāja īpašu kaitīgumu klīniski lietojamās devās.
Toksicitāte, ko novēroja suņiem, lietojot devas, kas atbilst cilvēkam ieteiktajām maksimālām devām, ietvēra aknu funkciju izmaiņas, tostarp, žults trombus, holestāzi un aknu fermentu rādītāju palielināšanos, kas, domājams, bija saistīta ar pastiprinātu žults sekrēciju šai sugai. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi ar žurkām un pērtiķiem iespējamu risku nepierādīja.
Reproduktivitātes un attīstības toksicitātes pētījumos novēroja kavētu augļa augšanu un samazinātu izdzīvošanas spēju, kā arī mātes toksicitātes izraisītu nedzīva mazuļa piedzimšanu. Tomēr ietekme uz pēcnācēju morfoloģiju un dzīves funkcijām, tostarp zināšanu apguvi un atmiņu, netika novērota. Rufinamīds nebija teratogēns pelēm, žurkām un trušiem.
Rufinamīda toksicitātes profils juveniliem dzīvniekiem bija līdzīgs pieaugušu dzīvnieku profilam. Samazinātu ķermeņa masas pieaugumu novēroja gan juvenilām, gan pieaugušām žurkām un suņiem. Vieglu toksicitāti aknās novēroja gan juveniliem, gan pieaugušiem dzīvniekiem, izmantojot mazākas vai līdzīgas kā pacientiem lietotās devas un iedarbības ilgumu. Visu atražu atgriezeniskums pierādījās pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Rufinamīds neuzrādīja genotoksicitāti un kancerogēno potenciālu. Blakusparādība, kas nav novērota klīniskajos pētījumos, bet ir novērota dzīvniekiem, izmantojot klīniskajā praksē lietotajām līdzīgas devas un iedarbības ilgumu, kā arī iespējami atbilstošu lietošanas veidu cilvēkiem, kancerogenitātes pētījumā ar pelēm, bija kaulu smadzeņu mielofibroze. Labdabīgās kaulu neoplazmas (osteomas) un hiperostoze, ko novēroja pelēm, tika uzskatītas par pelēm specifiska vīrusa aktivizācijas rezultātu, rufinamīda oksidācijas metabolisma laikā atbrīvojoties fluorīda joniem.
Attiecībā uz imunotoksisko potenciālu, mazu aizkrūts dziedzeri un aizkrūts dziedzera involūciju novēroja suņiem 13 nedēļu ilgā pētījumā ar nozīmīgu atbildes reakciju uz augstām devām suņu tēviņiem. 13 nedēļu ilgā pētījumā tika ziņots par izmaiņām kaulu smadzeņu un limfātiskajā sistēmā suņu mātītēm pie lielām devām, ar nelielu sastopamības biežumu. Žurkām samazināta kaulu smadzeņu celularitāte un aizkrūts dziedzera atrofija tika novērota tikai kancerogenitātes pētījumā.
Vides riska novērtējums (VRN): Vides riska izvērtēšanas pētījumos secināts, ka rufinamīds ir noturīgs vidē (skatīt 6.6 apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols: Laktozes monohidrāts Mikrokristāliskā celuloze Kukurūzas ciete Kroskarmelozes nātrija sāls Hipromeloze Magnija stearāts Nātrija laurilsulfāts Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Tabletes apvalks: Hipromeloze Makrogols (8000) Titāna dioksīds (E171) Talks Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
12

6.2. Nesaderība Nav piemērojama. 6.3. Uzglabāšanas laiks 4 gadi. 6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. 6.5. Iepakojuma veids un saturs Alumīnija/alumīnija blisteri, iepakojumi pa 10, 30, 50, 60 un 100 apvalkotām tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību. Šīs zāles var radīt potenciālu apdraudējumu videi. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija e-pasts: medinfo_de@eisai.net
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/06/378/001-005 EU/1/06/378/006-010 EU/1/06/378/011-016
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2007. gada 16. janvāris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 9. janvāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS {MM/GGGG} Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
13

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Inovelon 40 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viens ml iekšķīgi lietojamās suspensijas satur 40 mg rufinamīda (rufinamidum).
Viena 460 ml pudele satur 18 400 mg rufinamīda.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: viens ml iekšķīgi lietojamās suspensijas satur: 1,2 mg metilparahidroksibenzoāta (E218), 0,3 mg propilparahidroksibenzoāta (E216), 250 mg sorbīta (E420).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Suspensija iekšķīgai lietošanai.
Balta, mazliet viskoza suspensija.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Inovelon indicēts kā papildterapija ar Lennox–Gastaut sindromu saistītu lēkmju ārstēšanai pacientiem no 1 gada vecuma.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ieteikums ārstēšanai ar rufinamīdu jāsaņem no ārsta, kas specializējies pediatrijā vai neiroloģijā, ar pieredzi epilepsijas ārstēšanā. Inovelon suspensiju iekšķīgai lietošanai un Inovelon apvalkotās tabletes var savstarpēji aizvietot, devām jābūt līdzvērtīgām. Pārejas laikā no vienas zāļu formas uz otru pacienti ir jāuzrauga.
Devas
Lietošana bērniem no viena gada vecuma līdz nepilniem četriem gadiem
Pacienti, kuri nesaņem valproātu Ārstēšana jāuzsāk ar devu 10 mg/kg/dienā (0,25 ml/kg/dienā), ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt līdz 10 mg/kg/dienā (0,25 ml/kg/dienā) katru trešo dienu līdz mērķa devai 45 mg/kg/dienā (1,125 ml/kg/dienā), ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Šajā pacientu grupā ieteicamā maksimālā deva ir 45 mg/kg/dienā (1,125 ml/kg/dienā).
Pacienti, kuri saņem valproātu Tā kā valproāts ievērojami samazina rufinamīda klīrensu, pacientiem, kuri vienlaikus saņem valproātu, ir ieteicama mazāka maksimālā Inovelon deva. Ārstēšana jāuzsāk ar devu 10 mg/kg/dienā (0,25 ml/kg/dienā), ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt līdz 10 mg/kg/dienā
14

(0,25 ml/kg/dienā) katru trešo dienu līdz mērķa devai 30 mg/kg/dienā (0,75 ml/kg/dienā), ko sadala divās vienādās daļās un lieto ar apmēram 12 stundu starplaiku. Šajā pacientu grupā ieteicamā maksimālā deva ir 30 mg/kg/dienā (0,75 ml/kg/dienā).

Ja ieteicamā aprēķinātā Inovelon deva nav iegūstama, jādod deva, kas atbilst tuvākajiem 0,5 ml rufinamīda.

Lietošana četrus gadus veciem vai vecākiem bērniem, kuru svars ir zem 30 kg

Pacienti, kuru svars ir zem 30 kg un kuri nesaņem valproātu Ārstēšana jāsāk ar 200 mg dienas devu (5 ml suspensijas, ko dod divās 2,5 ml lielās devās – vienu no rīta un vienu vakarā). Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt par 200 mg/dienā ne biežāk kā katru trešo dienu līdz ieteicamajai maksimālai devai 1000 mg/dienā (25 ml/dienā).

Devas līdz 3600 mg/dienā (90 ml/dienā) iedarbība ir pētīta ierobežotam pacientu skaitam.

Pacienti, kuru svars ir zem 30 kg un kuri saņem arī valproātu Tā kā valproāts ievērojami samazina rufinamīda klīrensu, pacientiem, kuru svars ir zem 30 kg un kuri saņem arī valproātu, ieteicama mazāka maksimālā Inovelon deva. Ārstēšana jāsāk ar 200 mg dienas devu. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības pēc vismaz 2 dienām devu var palielināt par 200 mg/dienā līdz ieteicamajam maksimālajam daudzumam 600 mg/dienā (15 ml/dienā).

Lietošana pieaugušajiem, pusaudžiem un četrus gadus veciem vai vecākiem bērniem, kuru svars ir 30 kg un vairāk

Pacienti, kuru svars ir virs 30 kg un kuri nesaņem valproātu Ārstēšana jāsāk ar 400 mg dienas devu (10 ml suspensijas, ko dod divās 5 ml lielās devās). Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt par 400 mg/dienā ne biežāk kā katru otro dienu līdz ieteicamajai maksimālajai devai, kas norādīta tabulā.

Svara diapazons Ieteicamā maksimālā deva

30,0–50,0 kg 1800 mg/dienā vai 45 ml/dienā

50,1–70,0 kg 2400 mg/dienā vai 60 ml/dienā

 70,1 kg 3200 mg/dienā vai 80 ml/dienā

Devu līdz 4000 mg/dienā (100 ml/dienā) 30–50 kg svara diapazonā un 4800 mg/dienā (120 ml/dienā) svara diapazonā virs 50 kg iedarbība ir pētīta ierobežotam pacientu skaitam.

Pacienti, kuru svars ir virs 30 kg un kuri saņem arī valproātu Ārstēšana jāsāk ar 400 mg dienas devu (10 ml suspensijas, ko dod divās 5 ml lielās devās). Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devu var palielināt par 400 mg/dienā ne biežāk kā katru otro dienu līdz ieteicamajai maksimālajai devai, kas norādīta tabulā.

Svara diapazons Ieteicamā maksimālā deva

30,0–50,0 kg 1200 mg/dienā vai 30 ml/dienā

50,1–70,0 kg 1600 mg/dienā vai 40 ml/dienā

 70,1 kg 2200 mg/dienā vai 55 ml/dienā

Vecāki cilvēki Informācija par rufinamīda lietošanu vecākiem cilvēkiem ir ierobežota. Tā kā rufinamīda farmakokinētika vecākiem cilvēkiem nemainās (skatīt 5.2. apakšpunktu), pacientiem, vecākiem par 65 gadiem, devu korekcija nav nepieciešama.

Nieru funkciju traucējumi Pētījums ar pacientiem, kuriem ir smagi nieru funkciju traucējumi, liecināja, ka devu korekcijas šiem pacientiem nav nepieciešamas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

15

Aknu funkciju traucējumi Lietošana pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem nav pētīta. Piesardzība un rūpīga devu titrēšana ieteicama, ārstējot pacientus ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu funkciju traucējumiem. Lietošana pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem nav ieteicama.
Rufinamīda lietošanas pārtraukšana Kad ārstēšana ar rufinamīdu jāpārtrauc, tas jādara pakāpeniski. Klīniskajos pētījumos lietošanas pārtraukšana tika veikta, mazinot rufinamīda devu ik pēc divām dienām par aptuveni 25% (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gadījumā, ja ir izlaista viena vai vairākas devas, nepieciešams individuāls klīniskā stāvokļa izvērtējums.
Nekontrolēti atklāta tipa pētījumi parāda ilgstošu noturīgu iedarbību, kaut arī kontrolēti pētījumi nav veikti ilgāk par trīs mēnešiem.
Pediatriskā populācija Rufinamīda drošums un efektivitāte, lietojot jaundzimušajiem vai zīdaiņiem un bērniem, kas ir jaunāki par 1 gadu, nav pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Rufinamīds paredzēts iekšķīgai lietošanai. Suspensija jālieto divas reizes dienā, no rīta un vakarā, sadalot devu divās vienādās daļās. Inovelon ieteicams lietot kopā ar ēdienu (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pirms katras lietošanas reizes iekšķīgi lietojamās suspensijas pudele kārtīgi jāsakrata. Plašāku informāciju skatiet 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, triazola atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Status epilepticus Ārstēšanas ar rufinamīdu laikā klīniskajos pētījumos tika novēroti status epilepticus gadījumi, taču šādi stāvokļi netika novēroti, lietojot placebo. Tā rezultātā rufinamīda lietošana tika pārtraukta 20% gadījumu. Ja pacientam tiek novēroti jauni lēkmju veidi un/vai palielinās status epilepticus gadījumu biežums, kas atšķiras no pacienta parastā stāvokļa, jāizvērtē rufinamīda terapijas ieguvuma un riska attiecība.
Rufinamīda lietošanas pārtraukšana Rufinamīds jāatceļ pakāpeniski, lai samazinātu lēkmju iespējamību, pārtraucot zāļu lietošanu. Klīnisko pētījumu laikā atcelšana notika pakāpeniski, mazinot devu par 25% ik pēc divām dienām. Nav pietiekamu datu par līdztekus lietotu pretepilepsijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanu, ja lēkmju kontrole sasniegta, pievienojot ārstēšanā rufinamīdu.
Centrālās nervu sistēmas reakcijas Rufinamīda lietošana saistīta ar reiboni, miegainību, ataksiju un gaitas traucējumiem, kas var palielināt nejaušu kritienu risku šajā populācijā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem un aprūpētājiem jāievēro piesardzība, līdz viņi iepazīstas ar šī līdzekļa potenciālo iedarbību.
Paaugstinātas jutības reakcijas Rufinamīda terapijas laikā tika novērots pretepilepsijas zāļu hipersensitivitātes sindroms, arī DRESS (Drug Reaction with Eosinophilia and Systemic Symptoms) un Stīvensa–Džonsona sindroms. Šī traucējuma pazīmes un simptomi bija dažādi, tomēr parasti, lai gan ne tikai, pacientiem novēroja
16

drudzi un izsitumus, kas bija saistīti ar novirzēm dažādās orgānu sistēmās. Citas izpausmes ietvēra limfadenopātiju, aknu funkcionālo testu patoloģiskas izmaiņas un hematūriju. Tā kā šis traucējums izpaužas dažādi, var parādīties iepriekš neminētas, ar citām orgānu sistēmām saistītas pazīmes un simptomi. Pretepilepsijas zāļu hipersensitivitātes sindroms tika atklāts, uzsākot ārstēšanu ar rufinamīdu pediatrijas pacientu populācijā. Ja pastāv aizdomas par šādu reakciju, rufinamīda terapija jāpārtrauc un jāuzsāk alternatīva ārstēšana. Visi pacienti, kuriem rufinamīda lietošanas laikā parādās izsitumi, rūpīgi jāuzrauga.
QT saīsināšanās Rūpīgā QT pētījumā rufinamīds radīja QTc intervāla saīsināšanos proporcionāli koncentrācijai. Kaut arī šīs atrades pamatmehānisms un nozīme attiecībā uz lietošanas drošumu nav zināmi, ārstiem jāveic klīniskais vērtējums, izrakstot rufinamīdu pacientiem, kuriem ir risks attiecībā uz QTc intervāla turpmāku saīsināšanos (piemēram, ar iedzimtu īsa QT sindromu vai pacientiem ar šādu sindromu viņu ģimenes vēsturē).
Sievietes reproduktīvā vecumā Lietojot Inovelon, sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto efektīva kontracepcijas metode. Ārstiem jāmēģina nodrošināt piemērotu kontracepcijas metožu pielietošanu un no klīniskā viedokļa jāizvērtē, vai perorāli lietojamie kontraceptīvi un to sastāvā ietilpstošo vielu devas atbilst konkrētā pacienta klīniskajam stāvoklim (skatīt 4.5. un 4.6. apakšpunktu).
Parahidroksibenzoāts Inovelon suspensija iekšķīgai lietošanai satur parahidroksibenzoātus, kas var izraisīt alerģisku reakciju (iespējams, aizkavētu).
Sorbīts Inovelon suspensija iekšķīgai lietošanai satur arī sorbītu, tāpēc to nedrīkst lietot pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.
Suicidālas domas Ir ziņots par suicidālām domām un uzvedību pacientiem, kuri tika ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem vairāku indikāciju dēļ. Pretepilepsijas līdzekļu nejaušinātu, placebo kontrolētu pētījumu metaanalīze arī parādīja nedaudz paaugstinātu suicidālu domu un uzvedības risku. Šī riska mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz paaugstinātu risku, lietojot Inovelon.
Tādēļ jāvēro, vai pacientiem nerodas suicidālas domas un uzvedība, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacienti (un pacientu aprūpētāji) jāinformē par to, ka jāvēršas pie ārsta, ja rodas suicidālas domas vai uzvedība.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Iespējamā citu zāļu ietekme uz rufinamīdu
Citi pretepilepsijas līdzekļi Rufinamīda koncentrāciju klīniski būtiski nemaina līdztekus lietotas zināmas enzīmus inducējošas pretepilepsijas zāles.
Pacientiem, kuru ārstēšanā ar Inovelon līdztekus nozīmēta valproāta lietošana, var ievērojami pieaugt rufinamīda plazmas koncentrācija. Tāpēc pacientiem, kuriem ir uzsākta valproāta terapija, jāsamazina Inovelon devas lielums (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pievienojot vai atceļot šīs zāles, vai arī pielāgojot to devu rufinamīda terapijas laikā, var būt nepieciešama rufinamīda devas korekcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nav novērotas ievērojamas rufinamīda koncentrācijas izmaiņas pēc līdztekus lietošanas ar lamotrigīnu, topiramātu vai benzodiazepīniem.
17

Iespējamā rufinamīda ietekme uz citām zālēm
Citi pretepilepsijas līdzekļi Epilepsijas pacientiem rufinamīda farmakokinētiskā mijiedarbība ar citām pretepilepsijas zālēm tika izvērtēta, izmantojot populācijas farmakokinētisko modelēšanu. Šķiet, ka rufinamīdam nav klīniski būtiskas ietekmes uz karbamazepīna, lamotrigīna, fenobarbitāla, topiramāta, fenitoīna vai valproāta līdzsvara stāvokļa koncentrāciju.
Perorālie kontraceptīvi 800 mg rufinamīda lietošana divas reizes dienā 14 dienas kopā ar kombinētu perorālo kontraceptīvu (35 μg etinilestradiolu un 1 mg noretindronu) samazināja etinilestradiola AUC0-24 vidēji par 22%, bet noretindrona AUC0-24 – par 14%. Pētījumi ar citiem iekšķīgi lietojamiem vai implanta kontraceptīviem nav veikti. Sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras lieto hormonālos kontraceptīvus, ieteicams papildus izmantot drošu un efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Citohroma P450 fermenti Rufinamīds tiek metabolizēts hidrolīzes ceļā, un citohroma P450 fermenti rufinamīda metabolismā būtiski nepiedalās. Turklāt, rufinamīds nenomāc citohroma P450 fermentu aktivitāti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tāpēc klīniski būtiska mijiedarbība, kas varētu būt saistība ar citohroma P450 sistēmu nomākumu rufinamīda ietekmē, ir maz ticama. Ir pierādīts, ka rufinamīds stimulē citohroma P450 fermentu CYP3A4, un tāpēc tas var samazināt to vielu, kuras metabolizē šis ferments, koncentrāciju plazmā. Iedarbība bija vidēja līdz ļoti spēcīga. Vidējā CYP3A4 aktivitāte, ko noteica pēc triazolāma klīrensa, pēc 11 dienu ārstēšanas ar rufinamīda devu 400 mg divas reizes dienā pieauga par 55%. Triazolāma iedarbība samazinājās par 36%. Lielākas rufinamīda devas var izraisīt spēcīgāku iedarbību. Nav izslēgts, ka rufinamīds var arī samazināt to vielu iedarbību, kuras metabolizē citi fermenti, vai kuras transportē tādi transporta proteīni kā P-glikoproteīns.
Ieteicams pacientus, kurus ārstē ar vielām, kuras metabolizē CYP3A4 enzīma sistēma, rūpīgi uzraudzīt divas nedēļas no ārstēšanas sākuma vai pēc ārstēšanas ar rufinamīdu kursa beigām, vai arī pēc jebkuras izteiktas izmaiņas devā. Var būt nepieciešama līdztekus ievadāmo zāļu devas pielāgošana. Šie ieteikumi jāņem vērā arī tad, ja rufinamīdu lieto kopā ar vielām, kurām ir šaurs “terapeitiskais logs”, piemēram, varfarīnu un digoksīnu.
Īpašs mijiedarbības pētījums ar veseliem subjektiem pierādīja, ka rufinamīda deva 400 mg divas reizes dienā neietekmē olanzapīna, CYP1A2 substrāta, farmakokinētiku.
Nav pieejami dati par rufinamīda mijiedarbību ar alkoholu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Ar epilepsiju un pretepilepsijas preparātiem saistītais vispārējais risks Ir pierādīts, ka sieviešu, kuras slimo ar epilepsiju, pēcnācējiem iedzimtu anomāliju sastopamība ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā aptuvenie 3%, kas attiecas uz vispārējo populāciju. Ārstētā populācijā iedzimtu anomāliju pieaugums tika novērots, lietojot līdztekus vairākus preparātus (politerapijas laikā), tomēr nav noskaidrots, cik lielā mērā tas atkarīgs no ārstēšanas un/vai slimības.
Bez tam, efektīvu pretepilepsijas terapiju nedrīkst pēkšņi pārtraukt, jo slimības saasināšanās ir kaitīga gan mātei, gan auglim. Ārstēšana ar pretepilepsijas zālēm grūtniecības laikā rūpīgi jāpārrunā ar ārstējošo ārstu.
Ar rufinamīdu saistītais risks Pētījumi ar dzīvniekiem nepierādīja teratogēnu ietekmi, taču novēroja mātes toksicitātes izraisītu fetotoksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.
Klīniskie dati par rufinamīda lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami.
18

Ņemot vērā iepriekš minētos datus, rufinamīdu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā vai sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto kontracepcijas līdzekļus, ja vien nav absolūtas nepieciešamības.
Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto kontracepcijas līdzekļi rufinamīda terapijas laikā. Ārstiem jāmēģina pārliecināties par to, vai tiek lietoti atbilstoši kontracepcijas līdzekļi, kā arī klīniski jāizvērtē, vai iekšķīgi lietojamie kontraceptīvi un iekšķīgi lietojamo kontraceptīvu sastāvdaļu devas ir adekvātas atsevišķu pacienšu klīniskajā situācijā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ja sieviete reproduktīvā vecumā plāno grūtniecību, rūpīgi jāapsver šo zāļu nepārtraukta lietošana. Grūtniecības laikā efektīvu pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana var būt kaitīga gan mātei, gan auglim, ja tās rezultāts ir slimības saasināšanās.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai rufinamīds izdalās mātes pienā. Ņemot vērā potenciāli kaitīgo ietekmi uz ar krūti barotu zīdaini, mātei ārstējoties ar rufinamīdu, no barošanas ar krūti vajadzētu izvairīties.
Fertilitāte Nav pieejami dati par rufinamīda terapijas ietekmi uz fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Inovelon var izraisīt reiboni, miegainību un neskaidru redzi. Atkarībā no individuālās jutības rufinamīds var nedaudz vai nozīmīgi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem jāiesaka uzmanīties, veicot darbības, kas prasa augstu vērīguma pakāpi, piemēram, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma pamatdatu kopsavilkums Klīniskās attīstības programmā tika iekļauti vairāk nekā 1900 pacienti ar dažāda veida epilepsiju, kuri ārstēti ar rufinamīdu. Kopumā visbiežākās blakusparādības bija galvassāpes, reibonis, nogurums un miegainība. Blakusparādības, kuras novēroja biežāk, salīdzinot ar placebo terapiju, pacientiem ar Lennox–Gastaut sindromu bija miegainība un vemšana. Blakusparādību izpausmes pakāpe bija viegla līdz vidēji smaga. Blakusparādību dēļ pacientiem ar Lennox–Gastaut sindromu ārstēšana bija atcelta – 8,2% tiem, kuri saņēma rufinamīdu, un 0% tiem, kas saņēma placebo. Visbiežākās blakusparādības, kuru dēļ ārstēšana tika atcelta pacientu grupā, kuri saņēma rufinamīda terapiju, bija izsitumi un vemšana.
Blakusparādību saraksts tabulā Blakusparādības, ko novēroja dubultnepārredzamos pētījumos par Lennox–Gastaut sindromu vai ar rufinamīdu ārstētā populācijā un kas sastopamas biežāk, salīdzinot ar placebo, uzskaitītas tabulā, izmantojot MedDRA terminoloģiju un norādot orgānu sistēmu grupu un sastopamības biežumu.
Sastopamības biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000).
19

Orgānu sistēmu klasifikācija Ļoti bieži Infekcijas un infestācijas

Imūnās sistēmas traucējumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi Psihiskie traucējumi

Nervu sistēmas Miegainība*

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis*

Acu bojājumi
Ausu un labirinta bojājumi Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa-zarnu Slikta dūša trakta traucējumi Vemšana
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži Pneimonija Gripa Nazofaringīts Ausu infekcija Sinusīts Rinīts

Retāk

Reti

Hipersensitivitāte*

Anoreksija Ēšanas traucējumi Samazināta apetīte Trauksme Bezmiegs

Status epilepticus* Krampji Koordinācijas traucējumi* Nistagms Psihomotorā hiperaktivitāte Tremors Diplopija Neskaidra redze

Vertigo Deguna asiņošana

Sāpes vēdera augšdaļā Aizcietējums Dispepsija Caureja
Izsitumi* Acne Sāpes mugurā

Paaugstināts aknu fermentu līmenis

Oligomenoreja

20

Orgānu sistēmu

klasifikācija Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Vispārēji

Nogurums

Gaitas traucējumi*

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Izmeklējumi

Svara zudums

Traumas,

Galvas traumas

saindēšanās un ar manipulācijām

Kontūzija

saistītas

komplikācijas

* Mijnorādi skatīt 4.4. apakšpunktā.

Papildu informācija par īpašām pacientu grupām

Pediatriskā populācija (vecumā no 1 gada līdz nepilniem 4 gadiem) Daudzcentru, atklātā pētījumā, kurā rufinamīda pievienošanu salīdzināja ar jebkuru citu pētnieka izvēlētu pretepilepsijas zāļu pievienošanu esošajam režīmam – no 1 līdz 3 pretepilepsijas zālēm – bērniem vecumā no 1 gada līdz nepilniem 4 gadiem ar neadekvāti kontrolētu Lennox–Gastaut sindromu, 25 pacienti, no kuriem 10 bija vecumā no 1 līdz 2 gadiem, rufinamīdu saņēma kā papildterapiju 24 nedēļas devā līdz 45 mg/kg/dienā 2 dalītās devās. Visbiežāk ziņotās terapijas izraisītās blakusparādības rufinamīda terapijas grupā (radās ≥ 10% pacientu) bija augšējo elpceļu infekcijas un vemšana (katra 28,0%), plaušu karsonis un miegainība (katra 20,0%), sinusīts, vidusauss iekaisums, caureja, klepus un drudzis (katra 16,0%), bronhīts, aizcietējums, aizlikts deguns, izsitumi, uzbudināmība un samazināta ēstgriba (katra 12,0%). Šo blakusparādību sastopamības biežums, veids un smaguma pakāpe bija līdzīga tai, kāda bija bērniem vecumā no 4 gadiem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Vecuma raksturojums pacientiem vecumā līdz nepilniem 4 gadiem ierobežotajā drošuma datubāzē netika noteikts, jo pētījumā piedalījās neliels skaits pacientu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Pēc akūtas pārdozēšanas kuņģi var iztukšot vai nu skalojot, vai arī izraisot vemšanu. Specifiska antidota pret rufinamīdu nav. Jāpiemēro uzturoša terapija, iespējams, hemodialīze (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Daudzkārtējas devas 7200 mg/dienā neizraisīja nozīmīgas pazīmes vai simptomus.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, karboksamīda atvasinājumi; ATĶ kods: N03AF03.
Darbības mehānisms Rufinamīds ietekmē nātrija kanālu aktivitāti, pagarinot to neaktīvā stāvokļa laiku. Rufinamīds ir aktīvs dažos epilepsijas modeļos ar dzīvniekiem.

21

Klīniskā pieredze Inovelon (rufinamīda tabletes) tika lietots dubultnepārredzama, placebo kontrolēta pētījuma laikā, 84 dienas devās līdz 45 mg/kg/dienā 139 pacientiem ar neadekvāti kontrolētām lēkmēm, kas saistītas ar Lennox–Gastaut sindromu (ieskaitot gan atipiskas absansu lēkmes, gan krišanas lēkmes). Vīriešu un sieviešu dzimuma pacienti (vecumā no 4 līdz 30 gadiem) atbilda dalībai pētījumā, ja viņiem agrāk bijušas daudzu veidu lēkmes, kuru starpā bija jābūt atipiskām absansu lēkmēm un krišanas lēkmēm (t. i., toniskām–atoniskām krampju lēkmēm vai astatiskām lēkmēm); līdztekus saņēma no 1 līdz 3 fiksētas devas pretepilepsijas zāles; vismaz 90 lēkmes mēnesī pirms 28 dienu sākotnējā perioda; EEG 6 mēnešos pirms iesaistīšanās pētījumā uzrāda lēnu aktivitātes asu viļņu un viļņu kompleksu (2,5 Hz) diagrammu; ķermeņa masa vismaz 18 kg; DT skenējumā vai MRA izmeklējumā apstiprināts, ka nav progresējoša bojājuma. Visas lēkmes klasificēja saskaņā ar Starptautiskās pretepilepsijas līgas (International League Against Epilepsy) lēkmju pārstrādāto klasifikāciju. Tā kā aprūpētājiem ir grūti precīzi atšķirt toniskas un atoniskas lēkmes, starptautiska speciālistu – bērnu neirologu – grupa vienojās šos lēkmju veidus klasificēt un nosaukt par toniskām–atoniskām lēkmēm jeb “krišanas lēkmēm”. Krišanas lēkmes kā tādas izmantoja kā vienu no primārajiem mērķa kritērijiem. Tika novērota visu trīs primāro mainīgo parametru nozīmīga uzlabošanās: kopējo lēkmju biežuma procentuālo rādītāju maiņa 28 dienās uzturēšanas fāzes laikā attiecībā pret sākotnējiem rādītājiem (35,8% Inovelon grupā pret -1,6% placebo grupā, p = 0,0006), tonisko–atonisko krampju lēkmju skaits (-42,9% Inovelon grupā pret 2,2% placebo grupā, p = 0,0002) un lēkmju smaguma kategorijas vispārējais izvērtējums (Global Evaluation), ko veica vecāki/aizbildņi dubultnepārredzamās fāzes nobeigumā (ievērojami vai ļoti ievērojami uzlabojās 32,2% Inovelon grupā pret 14,5% placebo grupā, p = 0,0041).
Turklāt Inovelon (rufinamīda suspensiju iekšķīgai lietošanai) lietoja daudzcentru, atklātā pētījumā, kurā rufinamīda pievienošanu salīdzināja ar jebkuru citu pētnieka izvēlētu pretepilepsijas zāļu pievienošanu esošajam režīmam – no 1 līdz 3 pretepilepsijas zālēm – bērniem vecumā no 1 gada līdz nepilniem 4 gadiem ar neadekvāti kontrolētu Lennox–Gastaut sindromu. Šajā pētījumā 25 pacienti rufinamīdu saņēma kā papildterapiju 24 nedēļas devā līdz 45 mg/kg/dienā 2 dalītās devās. Kontroles grupā pavisam 12 pacienti saņēma jebkuras citas pretepilepsijas zāles pēc pētnieka ieskatiem. Pētījums galvenokārt bija paredzēts drošuma noteikšanai, tas nebija pienācīgi jaudīgs, lai pierādītu atšķirību attiecībā uz lēkmju efektivitātes mainīgajiem parametriem. Blakusparādību profils bija līdzīgs tam, kāds bija bērniem vecumā no 4 gadiem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Turklāt pētījumā pētīja ar rufinamīdu ārstēto pacientu kognitīvo attīstību, uzvedību un valodas attīstību salīdzinājumā ar pacientiem, kas saņēma jebkuras citas pretepilepsijas zāles. Bērnu uzvedības pārbaudes veidlapā (Child Behaviour Checklist, CBCL) kopējā problēmu punktu skaita mazāko kvadrātu (MK) vidējās vērtības izmaiņas pēc 2 gadus ilgas ārstēšanas bija 53,75 jebkuru citu pretepilepsijas zāļu grupā un 56,35 rufinamīda grupā (MK vidējā atšķirība [95% TI] +2,60 [-10,5, 15,7]; p = 0,6928), atšķirība starp terapijas veidiem bija -2,776 (95% TI: -13,3, 7,8, p = 0,5939).
Populācijas farmakokinētiskā/farmakodinamiskā izpēte pierādīja: kopējo un tonisko–atonisko krampju biežums, lēkmju smaguma kategoriju vispārējā izvērtējuma uzlabošanās un iespēja mazināt lēkmju biežumu bija atkarīga no rufinamīda koncentrācijas.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 6 stundas pēc lietošanas. Rufinamīda koncentrācijas maksimums (Cmax) un plazmas AUC pieaug neproporcionāli devām gan veseliem subjektiem, gan pacientiem tukšā dūšā un pēc ēšanas, iespējams, devu nosacītas absorbcijas dēļ. Pēc vienreizējas devas lietošanas uzturs paaugstina rufinamīda biopieejamību (AUC) par aptuveni 34% un koncentrācijas maksimumu plazmā par 56%.
Ir pierādīts, ka Inovelon suspensija iekšķīgai lietošanai un Inovelon apvalkotās tabletes ir bioekvivalentas.
22

Izkliede In vitro pētījumos tikai neliela rufinamīda frakcija (34%) saistījās ar cilvēka seruma proteīniem, no kuriem aptuveni 80% bija albumīns. Tas liecina par minimālu zāļu–zāļu mijiedarbības risku, ko radītu savienojumu aizstāšana saistīšanās vietās, līdztekus lietojot citas vielas. Notika vienmērīga rufinamīda sadale eritrocītos un plazmā.
Biotransformācija Rufinamīda eliminācija notiek gandrīz tikai metabolisma ceļā. Galvenais metabolisma ceļš ir karboksilamīda grupas hidrolīze līdz farmakoloģiski neaktīvam skābes derivātam CGP 47292. Citohroma P450 iesaiste metabolismā ir ļoti neliela. Nav pilnīgi izslēgta neliela daudzuma glutationa savienojumu veidošanās.
In vitro rufinamīds uzrādīja nelielu vai pavisam nenozīmīgu spēju darboties kā konkurējošs vai līdzīgā mehānismā balstīts inhibitors šādiem P450 fermentiem cilvēka organismā: CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1, CYP3A4/5 vai CYP4A9/11-2.
Eliminācija Pusizvades periods no plazmas veseliem subjektiem un epilepsijas pacientiem ir aptuveni 6– 10 stundas. Lietojot divas reizes dienā ar 12 stundu starplaikiem, rufinamīda uzkrāšanos nosaka tā beigu pussabrukšanas periods, kas liecina par to, ka rufinamīda farmakokinētika nav atkarīga no laika (t.i., no metabolisma autoindukcijas).
Radioaktīvo marķieru pētījumā ar trim veseliem brīvprātīgajiem primārais savienojums (rufinamīds) bija galvenais radioaktīvais komponents plazmā, uzrādot apmēram 80% no kopējās radioaktivitātes, un metabolīta CGP 47292 radioaktivitāte bija tikai aptuveni 15%. Ar aktīvo vielu saistītās vielas tika izvadītas galvenokārt caur nierēm – līdz pat 84,7% no ievadītās devas.
Linearitāte/nelinearitāte Rufinamīda biopieejamība ir atkarīga no devas. Palielinot devu, biopieejamība samazinās.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām Dzimums Lai novērtētu dzimuma ietekmi uz rufinamīda farmakokinētiku, tika veikta populācijas farmakokinētiskā izpēte. Izvērtējums liecina, ka rufinamīda farmakokinētiku klīniski nozīmīgā mērā dzimums neietekmē.
Nieru darbības traucējumi Vienreizējas 400 mg rufinamīda devas farmakokinētika subjektiem ar hronisku un smagu nieru mazspēju nebija izmainīta, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Tomēr, pielietojot hemodialīzi pēc rufinamīda lietošanas, tā koncentrācija plazmā bija pazemināta par aptuveni 30%, kas pierāda, ka šī varētu būt lietderīga procedūra pārdozēšanas gadījumā (skatīt 4.2. un 4.9. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Nav veikti pētījumi pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem, tāpēc Inovelon nedrīkst nozīmēt pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Vecāki cilvēki Farmakokinētisks pētījums ar vecākiem veseliem brīvprātīgajiem neuzrādīja ievērojamu farmakokinētisko parametru atšķirību, salīdzinot ar gados jaunākiem pieaugušajiem.
Bērni (1–12 gadus veci) Bērniem parasti ir zemāks rufinamīda klīrenss nekā pieaugušajiem, un šī atšķirība ir saistīta ar ķermeņa masu: jo lielāka ķermeņa masa, jo lielāks rufinamīda klīrenss.
Nesena rufinamīda FK analīze šai grupai attiecībā uz datiem, kas apkopoti par 139 pacientiem (115 Lennox–Gastaut pacienti un 24 veseli cilvēki), tostarp 83 pediatrijas Lennox–Gastaut pacientiem (10 pacienti vecumā no 1 līdz < 2 gadiem, 14 pacienti vecumā no 2 līdz < 4 gadiem, 14 pacienti
23

vecumā no 4 līdz < 8 gadiem, 21 pacients vecumā no 8 līdz < 12 gadiem un 24 pacienti vecumā no 12 līdz < 18 gadiem), liecināja: ja rufinamīda devu nosaka atbilstoši mg/kg/dienā Lennox–Gastaut pacientiem vecumā no 1 līdz < 4 gadiem, panāk salīdzināmu iedarbību, kāda tā ir ≥ 4 gadus veciem Lennox–Gastaut pacientiem, kuriem efektivitāte ir pierādīta.
Pētījumi ar jaundzimušajiem vai zīdaiņiem un bērniem, kas jaunāki par 1 gadu, nav veikti.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Standarta farmakoloģiskā drošuma pētījumi neatklāja īpašu kaitīgumu klīniski lietojamās devās.
Toksicitāte, ko novēroja suņiem, lietojot devas, kas atbilst cilvēkam ieteiktajām maksimālajām devām: izmaiņas aknu funkciju rādītājos, tostarp žults trombi, holestāze un aknu fermentu palielināšanās, kas, domājams, bija saistīta ar pastiprinātu žults sekrēciju šai sugai. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi ar žurkām un pērtiķiem iespējamu risku nepierādīja.
Reproduktivitātes un attīstības toksicitātes pētījumos novēroja kavētu augļa augšanu un samazinātu izdzīvošanas spēju, kā arī mātes toksicitātes izraisītu nedzīva mazuļa piedzimšanu. Tomēr ietekme uz pēcnācēju morfoloģiju un dzīves funkcijām, tostarp zināšanu apguvi un atmiņu, netika novērota. Rufinamīds nebija teratogēns pelēm, žurkām un trušiem.
Rufinamīda toksicitātes profils juveniliem dzīvniekiem bija līdzīgs pieaugušu dzīvnieku profilam. Samazinātu ķermeņa masas pieaugumu novēroja gan juvenilām, gan pieaugušām žurkām un suņiem. Vieglu toksicitāti aknās novēroja gan juveniliem, gan pieaugušiem dzīvniekiem, izmantojot mazākas vai līdzīgas kā pacientiem lietotās devas un iedarbības ilgumu. Visu atražu atgriezeniskums pierādījās pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Rufinamīds neuzrādīja genotoksicitāti un kancerogēno potenciālu. Blakusparādība, kas nav novērota klīniskajos pētījumos, bet ir novērota dzīvniekiem, izmantojot klīniskajā praksē lietotajām līdzīgas devas un iedarbības ilgumu, kā arī iespējami atbilstošu lietošanas veidu cilvēkiem, kancerogenitātes pētījumā ar pelēm, bija kaulu smadzeņu mielofibroze. Labdabīgās kaulu neoplazmas (osteomas) un hiperostoze, ko novēroja pelēm, tika uzskatītas par pelēm specifiska vīrusa aktivācijas rezultātu, rufinamīda oksidācijas metabolisma laikā atbrīvojoties fluorīda joniem.
Attiecībā uz imūntoksisko potenciālu – mazu aizkrūts dziedzeri un aizkrūts dziedzera involūciju novēroja suņiem 13 nedēļu ilgā pētījumā ar nozīmīgu atbildes reakciju uz lielām devām suņu tēviņiem. 13 nedēļu ilgajā pētījumā tika ziņots par izmaiņām kaulu smadzeņu un limfātiskajā sistēmā suņu mātītēm lielu devu gadījumā, ar nelielu sastopamības biežumu. Žurkām samazināta kaulu smadzeņu celularitāte un aizkrūts dziedzera atrofija tika novērota tikai kancerogenitātes pētījumā.
Vides riska novērtējums (VRN): Vides riska izvērtēšanas pētījumos secināts, ka rufinamīds ir noturīgs vidē (skatīt 6.6 apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze (E460) Karmelozes nātrija sāls (E466) Hidroksietilceluloze Bezūdens citronskābe (E330) Simetikona emulsija (30%), kas satur benzoskābi, ciklotetrasiloksānu, dimetikonu, glikola stearātu un glicerila distearātu, metilcelulozi, PEG-40 stearātu (polietilēnglikola stearātu), polisorbātu 65, silīcija gelu, sorbīnskābi, sērskābi un ūdeni Poloksamērs 188 Metilparahidroksibenzoāts (E218)
24

Propilparahidroksibenzoāts (E216) Propilēna glikols (E1520) Kālija sorbāts (E202) Sorbīts (E420), šķidrs (kristālus neveidojošs) Apelsīnu garšviela Ūdens
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi. Pēc atvēršanas: 90 dienas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Orientēta polietilēntereftalāta (o-PET) pudele ar bērniem neatveramu polipropilēna (PP) vāciņu; katrā pudelē ir 460 ml suspensijas, pudele ievietota ārējā iepakojuma kastītē.
Katrā kastītē ir viena pudele, divas identiskas graduētas šļirces perorālās devas dozēšanai un pudelē iespiežams adapteris (press-in-bottle adapter – PIBA). Šļircēm perorālās devas dozēšanai ir iedaļas ik pa 0,5 ml.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Sagatavošana: pudelē iespiežamais adapteris (PIBA), kas ir komplektā zāļu kastītē, pirms lietošanas cieši jāievieto pudeles kaklā, kur tam jāpaliek visu pudeles lietošanas laiku. Dozēšanas šļirce jāievieto PIBA un deva jāizsūc no apgāztas pudeles. Vāciņš pēc katras lietošanas reizes jāuzliek atpakaļ. Vāciņš nevainojami der arī tad, kad ir ievietots PIBA.
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
Šīs zāles var radīt potenciālu apdraudējumu videi. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija e-pasts: medinfo_de@eisai.net
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/06/378/017
25

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2007. gada 16. janvāris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 9. janvāris 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS {MM/GGGG} Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
26

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU E. ĪPAŠAS SAISTĪBAS, LAI VEIKTU PĒCREĢISTRĀCIJAS PASĀKUMUS
ZĀLĒM, KAS REĢISTRĒTAS “IZŅĒMUMA KĀRTĀ”
27

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Eisai Manufacturing Limited Mosquito Way Hatfield Hertfordshire AL10 9SN Lielbritānija
Or
Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu periodiski atjaunojamie drošuma ziņojumi atbilstoši Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstam (EURD sarakstam), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu un publicēts Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
Riska pārvaldības plāns (RPP)
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP.
Papildināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt vienlaicīgi.
28

E. ĪPAŠAS SAISTĪBAS, LAI VEIKTU PĒCREĢISTRĀCIJAS PASĀKUMUS ZĀLĒM, KAS REĢISTRĒTAS “IZŅĒMUMA KĀRTĀ”
29

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
30

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
31

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KĀRBA
1. ZĀĻU NOSAUKUMS INOVELON 100 mg apvalkotās tabletes Rufinamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 100 mg rufinamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Plašāku informāciju skatieties lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 10 apvalkotās tabletes 30 30 apvalkotās tabletes 50 50 apvalkotās tabletes 60 60 apvalkotās tabletes 100 100 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz (MM/GGGG)
32

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/06/378/001-005
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Inovelon 100 mg tabletes
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
33

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERI 1. ZĀĻU NOSAUKUMS INOVELON 100 mg apvalkotās tabletes Rufinamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Eisai GmbH. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. CITA
34

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KĀRBA
1. ZĀĻU NOSAUKUMS INOVELON 200 mg apvalkotās tabletes Rufinamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 200 mg rufinamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Plašāku informāciju skatieties lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 10 apvalkotās tabletes 30 30 apvalkotās tabletes 50 50 apvalkotās tabletes 60 60 apvalkotās tabletes 100 100 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz {MM/GGGG}
35

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/06/378/006-010
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Inovelon 200 mg tabletes
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
36

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERI 1. ZĀĻU NOSAUKUMS INOVELON 200 mg apvalkotās tabletes Rufinamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Eisai GmbH. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. CITA
37

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KĀRBA
1. ZĀĻU NOSAUKUMS INOVELON 400 mg apvalkotās tabletes Rufinamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 400 mg rufinamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Plašāku informāciju skatieties lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 10 apvalkotās tabletes 30 30 apvalkotās tabletes 50 50 apvalkotās tabletes 60 60 apvalkotās tabletes 100 100 apvalkotās tabletes 200 200 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
38

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz {MM/GGGG}
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/06/378/011-016
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Inovelon 400 mg tabletes
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC:
39

SN: NN:
40

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERI 1. ZĀĻU NOSAUKUMS INOVELON 400 mg apvalkotās tabletes Rufinamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Eisai GmbH. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. CITA
41

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Inovelon 40 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai Rufinamīds (rufinamidum)
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 ml Inovelon suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 40 mg rufinamīda. Viena pudele satur 18 400 mg rufinamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī metilparahidroksibenzoātu (E218), propilparahidroksibenzoātu (E216), sorbītu (E420). Plašāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Suspensija iekšķīgai lietošanai 460 ml. Katrā kastītē ir 1 pudele, 2 šļirces un pudelē iespiežams adapteris (PIBA).
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Pirms lietošanas rūpīgi sakratīt. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz: Pēc atvēršanas: izlietot 90 dienu laikā.
42

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/06/378/017
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Inovelon 40 mg/ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
43

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
44

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Inovelon 100 mg apvalkotās tabletes Inovelon 200 mg apvalkotās tabletes Inovelon 400 mg apvalkotās tabletes
Rufinamīds (rufinamidum)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Inovelon un kādam nolūkam tās/to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Inovelon lietošanas 3. Kā lietot Inovelon 4. Iespējamās blakusparādības 5 Kā uzglabāt Inovelon 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Inovelon un kādam nolūkam tās/to lieto
Inovelon satur zāles ar nosaukumu rufinamīds. Tās pieder pie zāļu grupas, ko sauc par pretepilepsijas līdzekļiem un ko lieto epilepsijas (slimības, kad ir krampji vai lēkmes) ārstēšanai.
Inovelon lieto kopā ar citām zālēm, lai ārstētu lēkmes, kas saistītas ar Lennox–Gastaut sindromu, pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 1 gada vecuma. Lennox–Gastaut sindroms ir nosaukums, ar ko apzīmē smagu epilepsijas lēkmju grupu, kuru gadījumā Jums var būt atkārtotas dažāda veida lēkmes. Ārsts Jums ir parakstījis Inovelon, lai Jums samazinātu krampju vai lēkmju daudzumu.
2. Kas Jums jāzina pirms Inovelon lietošanas
Nelietojiet Inovelon šādos gadījumos: - ja Jums ir alerģija pret rufinamīdu, triazola atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo
zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
- ja Jums ir iedzimts īsa QT intervāla sindroms vai šāds sindroms ir bijis Jūsu ģimenes vēsturē (sirds elektriskās aktivitātes traucējumi), jo rufinamīds var to pastiprināt;
- ja Jums ir aknu darbības traucējumi. Informācija par rufinamīda lietošanu šajā grupā ir ierobežota, tāpēc zāļu deva, iespējams, būs jāpalielina lēnāk. Ja Jums ir smaga aknu slimība, ārsts var izlemt, ka Inovelon Jums nav ieteicams;
- ja Jums uz ādas parādās izsitumi vai ir drudzis. Tās var būt alerģiskas reakcijas pazīmes. Nekavējoties griezieties pie ārsta, jo dažkārt tas var būt ļoti nopietni;
45

- ja Jums palielinās lēkmju skaits, to smagums vai ilgums; ja tā notiek, nekavējoties griezieties pie ārsta;
- ja Jums ir pārvietošanās grūtības, patoloģiskas kustības, reibonis vai miegainība; ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām, informējiet par to ārstu;
- ja Jūs lietojat šīs zāles un Jums kādreiz rodas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu (skatīt 4. punktu).
Lūdzu, konsultējieties ar ārstu arī tad, ja kāda no šādām epizodēm Jums bijusi pagātnē.
Bērni Inovelon nedrīkst dot bērniem, kas jaunāki par 1 gadu, jo nav pietiekami daudz informācijas par tā lietošanu šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Inovelon Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Ja Jūs lietojat šādas zāles: fenobarbitālu, fosfenitoīnu, fenitoīnu vai primidonu, Jūs var būt nepieciešams rūpīgi uzraudzīt divas nedēļas no ārstēšanas sākuma vai pēc ārstēšanas ar rufinamīdu kursa beigām, vai arī pēc jebkuras izteiktas izmaiņas devā. Var būt nepieciešama citu zāļu devas pielāgošana, jo, lietojot kopā ar rufinamīdu, var nedaudz mazināties to efektivitāte.
Pretepilepsijas zāles un Inovelon Ja ārsts Jums nozīmē vai iesaka papildu zāles pret epilepsiju (piemēram, valproātu), Jums jāpasaka ārstam, ka lietojat Inovelon, jo devu, iespējams, vajadzēs pielāgot.
Pieaugušajiem un bērniem, kas vienlaikus ar rufinamīdu lieto valproātu, veidosies augsts rufinamīda līmenis asinīs. Pastāstiet ārstam, ja lietojat valproātu, jo ārstam Inovelon devu, iespējams, vajadzēs samazināt.
Pasakiet ārstam, ja lietojat hormonālos/perorālos kontraceptīvus, t. i., tabletes. Inovelon šīs tabletes var padarīt neefektīvas grūtniecības novēršanā. Tādēļ, ja lietojat Inovelon, Jums ieteicams papildus izmantot drošu un efektīvu kontracepcijas metodi (tādu kā barjermetodi, piemēram, prezervatīvus).
Pasakiet ārstam, ja lietojat asinis sašķidrinošas zāles – varfarīnu. Ārstam, iespējams, vajadzēs pielāgot devu.
Pasakiet ārstam, ja lietojat digoksīnu (zāles, ko lieto sirds slimību ārstēšanai). Ārstam, iespējams, vajadzēs pielāgot devu.
Inovelon kopā ar uzturu un dzērienu Skatīt 3. punktu “Kā lietot Inovelon”, kurā sniegti norādījumi par to, kā lietot Inovelon kopā ar uzturu un dzērienu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms Inovelon lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecības laikā Jūs drīkstat lietot Inovelon tikai tad, ja ārsts Jums to nozīmējis.
Lietojot Inovelon, Jums nav ieteicams barot zīdaini ar krūti, jo nav zināms, vai rufinamīds izdalīsies mātes pienā.
Ja Jūs esat sieviete reproduktīvā vecumā, Inovelon lietošanas laikā Jums jālieto kontracepcijas līdzekļi.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas vienlaikus ar Inovelon konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
46

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Inovelon var Jums izraisīt reiboni, miegainību un ietekmēt redzi, īpaši ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas. Ja tas notiek, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Inovelon satur laktozi Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar ārstu.
3. Kā lietot Inovelon
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Lai pielāgotu Jums vislabāko Inovelon devu, var paiet kāds laiks. Devu aprēķinās ārsts, un tā būs atkarīga no Jūsu vecuma, ķermeņa masas un tā, vai Inovelon lietojat kopā ar citām zālēm, ko sauc par valproātu.
Bērni vecumā no viena līdz četriem gadiem Ieteicamā sākuma deva ir 10 mg uz katru kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Devu sadala divās vienādās daļās: pusi lieto no rīta un otru pusi – vakarā. Devu aprēķinās ārsts, un to var palielināt par 10 mg uz katru kilogramu ķermeņa masas katru trešo dienu.
Maksimālā dienas deva būs atkarīga no tā, vai Jūs lietojat arī valproātu vai nē. Maksimālā dienas deva, nelietojot valproātu, ir 45 mg uz katru kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Maksimālā dienas deva, lietojot valproātu, ir 30 mg uz katru kilogramu ķermeņa masas katru dienu.
Četrus gadus veci un vecāki bērni, kuri sver mazāk par 30 kg Ieteicamā sākuma deva ir 200 mg (5 ml) dienā. Devu sadala divās vienādās daļās: pusi lieto no rīta un otru pusi – vakarā. Devu aprēķinās ārsts, un to var palielināt par 200 mg katru trešo dienu.
Maksimālā dienas deva būs atkarīga no tā, vai Jūs lietojat arī valproātu vai nē. Maksimālā dienas deva, nelietojot valproātu, ir 1000 mg katru dienu. Maksimālā dienas deva, lietojot valproātu, ir 600 mg katru dienu.
Pieaugušie, pusaudži un bērni, kas sver 30 kg un vairāk Ieteicamā sākuma deva ir 400 mg dienā. Devu sadala divās vienādās daļās: pusi lieto no rīta un otru pusi – vakarā. Devu aprēķinās ārsts, un to var palielināt par 400 mg katru otro dienu.
Maksimālā dienas deva būs atkarīga no tā, vai Jūs lietojat arī valproātu vai nē. Maksimālā dienas deva, nelietojot valproātu, nepārsniedz 3200 mg, atkarībā no ķermeņa masas. Maksimālā dienas deva, lietojot valproātu, nepārsniedz 2200 mg, atkarībā no ķermeņa masas.
Dažiem pacientiem var būt atbildes reakcija uz mazākām devām, un ārsts var pielāgot devu atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu.
Ja Jums parādās blakusparādības, ārsts devu var palielināt lēnāk.
Inovelon tabletes jālieto divas reizes dienā – no rīta un vakarā –, uzdzerot ūdeni. Inovelon var lietot kopā ar uzturu. Ja Jums ir rīšanas grūtības, tableti var sasmalcināt. Tādā gadījumā sajauciet pulveri ar aptuveni pusglāzi (100 ml) ūdens un izdzeriet uzreiz. Varat arī tabletes salauzt divās vienādās daļās un norīt, uzdzerot ūdeni.
Nesamaziniet devu vai nepārtrauciet zāļu lietošanu bez ārsta norādījuma.
47

Ja esat lietojis Inovelon vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Inovelon vairāk nekā noteikts, nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai farmaceitam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, līdzi ņemot zāles.
Ja esat aizmirsis lietot Inovelon Ja esat aizmirsis lietot vienu devu, turpiniet lietot zāles kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Ja esat izlaidis vairāk nekā vienu devu, konsultējieties ar ārstu.
Ja pārtraucat lietot Inovelon Ja ārsts iesaka pārtraukt ārstēšanu, ievērojiet viņa norādījumus pakāpeniskai Inovelon devu mazināšanai, lai novērstu lēkmju biežākas atkārtošanās risku.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Turpmāk minētās blakusparādības var būt ļoti nopietnas.
Izsitumi un/vai drudzis. Tās var būt alerģiskas reakcijas pazīmes. Ja Jums tādas rodas, nekavējoties pasakiet to ārstam vai dodieties uz slimnīcu.
Jums mainās lēkmju veids/biežāki krampji, kas ilgst ilgāku laiku (to sauc par status epilepticus). Nekavējoties informējiet ārstu.
Nelielam skaitam cilvēku, kuri tika ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, Inovelon, radās domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums kādreiz rodas šādas domas, nekavējoties konsultējieties ar ārstu (skatīt 2. punktu).
Jums var rasties šo zāļu izraisītas blakusparādības. Pastāstiet ārstam, ja Jums radusies kāda no šeit minētajām blakusparādībām.
Ļoti biežas (vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) Inovelon blakusparādības ir:
reibonis, galvassāpes, nelabums, vemšana, miegainība, nogurums.
Biežas (vairāk nekā 1 no 100 pacientiem) Inovelon blakusparādības ir:
ar nerviem saistītas problēmas: pārvietošanās grūtības, kustību traucējumi, krampji/lēkmes, savādas acu kustības, neskaidra redze, trīsas;
ar vēderu saistītas problēmas: sāpes vēderā, aizcietējums, gremošanas traucējumi, mīksta vēdera izeja (caureja), izmainīta apetīte vai apetītes zudums, svara zudums;
infekcijas: auss infekcijas, gripa, aizlikts deguns, krūšu kurvja infekcijas.
Vēl pacientiem bija: trauksme, bezmiegs, deguna asiņošana, pūtītes, izsitumi, sāpes mugurā, retas menstruācijas, sasitumi, galvas traumas (netīša ievainojuma rezultātā krampju lēkmes laikā).
Retākas (1 no 100 pacientiem līdz 1 no 1000 pacientiem) Inovelon blakusparādības ir:
alerģiskas reakcijas un paaugstināti aknu funkciju marķieri (palielināti aknu fermentu rādītāji).
48

Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Inovelon
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka zāļu izskats ir mainījies.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Inovelon satur - Aktīvā viela ir rufinamīds.
Katra 100 mg apvalkotā tablete satur 100 mg rufinamīda. Katra 200 mg apvalkotā tablete satur 200 mg rufinamīda. Katra 400 mg apvalkotā tablete satur 400 mg rufinamīda.
- Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, kukurūzas ciete, kroskarmelozes nātrija sāls, hipromeloze, magnija stearāts, nātrija laurilsufāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds. Tabletes apvalks sastāv no hipromelozes, makrogola (8000), titāna dioksīda (E171), talka, sarkanā dzelzs oksīda (E172).
Inovelon ārējais izskats un iepakojums - Inovelon 100 mg tabletes ir sārtas, ovālas, nedaudz izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma
līniju abās pusēs un marķējumu ‘Є261’ vienā tabletes pusē, otra puse bez marķējuma. Tās ir pieejamas iepakojumos pa 10, 30, 50, 60 un 100 apvalkotām tabletēm.
- Inovelon 200 mg tabletes ir sārtas, ovālas, nedaudz izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un marķējumu ‘Є262’ vienā tabletes pusē, otra puse bez marķējuma. Tās ir pieejamas iepakojumos pa 10, 30, 50, 60 un 100 apvalkotām tabletēm.
- Inovelon 400 mg tabletes ir sārtas, ovālas, nedaudz izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un marķējumu ‘Є263’ vienā tabletes pusē, otra puse bez marķējuma. Tās ir pieejamas iepakojumos pa 10, 30, 50, 60, 100 un 200 apvalkotām tabletēm.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Reģistrācijas apliecības īpašnieks: Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija e-pasts: medinfo_de@eisai.net
49

Ražotājs: Eisai Manufacturing Ltd, Mosquito Way, Hatfield, Hertfordshire, AL10 9SN, Lielbritānija.
Or
Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Eisai SA/NV Tél/Tel: +32 (0)800 158 58

Lietuva Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Jungtinė Karalystė)

България Eisai GmbH Teл.: + 49 (0) 69 66 58 50

Luxembourg/Luxemburg Eisai SA/NV Tél/Tel: +32 (0)800 158 58 (Belgique/Belgien)

Česká republika Eisai GesmbH organizačni složka Tel: + 420 242 485 839

Magyarország Eisai GmbH Tel.: + 49 (0) 69 66 58 50 Egyesült Királyság

Danmark Eisai AB Tlf: + 46 (0) 8 501 01 600 (Sverige)

Malta Associated Drug Co. Ltd Tel: + 356 2277 8000

Deutschland Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50

Nederland Eisai B.V. Tél/Tel: + 31 (0) 900 575 3340

Eesti Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Saksamaa)

Norge Eisai AB Tlf: + 46 (0) 8 501 01 600 (Sverige)

Ελλάδα Arriani Pharmaceutical S.A. Τηλ: + 30 210 668 3000

Österreich Eisai GesmbH Tel: + 43 (0) 1 535 1980-0

España Eisai Farmacéutica, S.A. Tel: + (34) 91 455 94 55

Polska Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Niemcy)

France Eisai SAS Tél: + (33) 1 47 67 00 05

Portugal Eisai Farmacêtica, Unipessoal Lda Tel: + 351 214 875 540

50

Hrvatska Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50
Ireland Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50
Ísland Eisai AB Sími: + 46 (0)8 501 01 600 (Svíþjóð)
Italia Eisai S.r.l. Tel: + 39 02 5181401
Κύπρος Arriani Pharmaceuticals S.A. Τηλ: + 30 210 668 3000 (Ελλάδα)
Latvija Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Vācija)

România Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Germania)
Slovenija Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Nemčija)
Slovenská republika Eisai GesmbH organizačni složka Tel.: + 420 242 485 839 (Česká republika)
Suomi/Finland Eisai AB Puh/Tel: + 46 (0) 8 501 01 600 (Ruotsi)
Sverige Eisai AB Tel: + 46 (0) 8 501 01 600
United Kingdom Eisai Europe Ltd. Tel: +44 (0)208 600 1400

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

51

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Inovelon 40 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
Rufinamīds (rufinamidum)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Inovelon un kādam nolūkam tās/to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Inovelon lietošanas 3. Kā lietot Inovelon 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Inovelon 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Inovelon un kādam nolūkam tās/to lieto
Inovelon satur zāles ar nosaukumu rufinamīds. Tās pieder pie zāļu grupas, ko sauc par pretepilepsijas līdzekļiem un ko lieto epilepsijas (slimības, kad ir krampji vai lēkmes) ārstēšanai.
Inovelon lieto kopā ar citām zālēm, lai ārstētu lēkmes, kas saistītas ar Lennox–Gastaut sindromu, pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 1 gada vecuma. Lennox–Gastaut sindroms ir nosaukums, ar ko apzīmē smagu epilepsijas lēkmju grupu, kuru gadījumā Jums var būt atkārtotas dažāda veida lēkmes. Ārsts Jums ir parakstījis Inovelon, lai Jums samazinātu krampju vai lēkmju daudzumu.
2. Kas Jums jāzina pirms Inovelon lietošanas
Nelietojiet Inovelon šādos gadījumos: - ja Jums ir alerģija pret rufinamīdu, triazola atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo
zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
- ja Jums ir iedzimts īsa QT intervāla sindroms vai šāds sindroms ir bijis Jūsu ģimenes vēsturē (sirds elektriskās aktivitātes traucējumi), jo rufinamīds var to pastiprināt;
- ja Jums ir aknu darbības traucējumi. Informācija par rufinamīda lietošanu šajā grupā ir ierobežota, tāpēc zāļu deva, iespējams, būs jāpalielina lēnāk. Ja Jums ir smaga aknu slimība, ārsts var izlemt, ka Inovelon Jums nav ieteicams;
- ja Jums uz ādas parādās izsitumi vai ir drudzis. Tās var būt alerģiskas reakcijas pazīmes. Nekavējoties griezieties pie ārsta, jo dažkārt tas var būt ļoti nopietni;
- ja Jums palielinās lēkmju skaits, to smagums vai ilgums; ja tā notiek, nekavējoties griezieties pie ārsta;
- ja Jums ir pārvietošanās grūtības, patoloģiskas kustības, reibonis vai miegainība; ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām, informējiet par to ārstu;
52

- ja Jūs lietojat šīs zāles un Jums kādreiz rodas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu (skatīt 4. punktu).
Lūdzu, konsultējieties ar ārstu arī tad, ja kāda no šādām epizodēm Jums bijusi pagātnē.
Bērni Inovelon nedrīkst dot bērniem, kas jaunāki par 1 gadu, jo nav pietiekami daudz informācijas par tā lietošanu šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Inovelon Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Ja Jūs lietojat šādas zāles: fenobarbitālu, fosfenitoīnu, fenitoīnu vai primidonu, Jūs var būt nepieciešams rūpīgi uzraudzīt divas nedēļas no ārstēšanas sākuma vai pēc ārstēšanas ar rufinamīdu kursa beigām, vai arī pēc jebkuras izteiktas izmaiņas devā. Var būt nepieciešama citu zāļu devas pielāgošana, jo, lietojot kopā ar rufinamīdu, var nedaudz mazināties to efektivitāte.
Pretepilepsijas zāles un Inovelon Ja ārsts Jums nozīmē vai iesaka papildu zāles pret epilepsiju (piemēram, valproātu), Jums jāpasaka ārstam, ka lietojat Inovelon, jo devu, iespējams, vajadzēs pielāgot.
Pieaugušajiem un bērniem, kas vienlaikus ar rufinamīdu lieto valproātu, veidosies augsts rufinamīda līmenis asinīs. Pastāstiet ārstam, ja lietojat valproātu, jo ārstam Inovelon devu, iespējams, vajadzēs pielāgot.
Pasakiet ārstam, ja lietojat hormonālos/perorālos kontraceptīvus, t. i., pretapaugļošanās tabletes. Inovelon šīs tabletes var padarīt neefektīvas grūtniecības novēršanā. Tādēļ, ja lietojat Inovelon, Jums ieteicams papildus izmantot drošu un efektīvu kontracepcijas metodi (tādu kā barjermetodi, piemēram, prezervatīvus).
Pasakiet ārstam, ja lietojat asinis sašķidrinošas zāles – varfarīnu. Ārstam, iespējams, vajadzēs pielāgot devu.
Pasakiet ārstam, ja lietojat digoksīnu (zāles, ko lieto sirds slimību ārstēšanai). Ārstam, iespējams, vajadzēs pielāgot devu.
Inovelon kopā ar uzturu un dzērienu Skatīt 3. punktu “Kā lietot Inovelon”, kurā sniegti norādījumi par to, kā lietot Inovelon kopā ar uzturu un dzērienu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms Inovelon lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecības laikā Jūs drīkstat lietot Inovelon tikai tad, ja ārsts Jums to nozīmējis. Lietojot Inovelon, Jums nav ieteicams barot zīdaini ar krūti, jo nav zināms, vai rufinamīds izdalīsies mātes pienā.
Ja Jūs esat sieviete reproduktīvā vecumā, Inovelon lietošanas laikā Jums jālieto kontracepcijas līdzekļi.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas vienlaikus ar Inovelon konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
53

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Inovelon var Jums izraisīt reiboni, miegainību un ietekmēt redzi, īpaši ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas. Ja tas notiek, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Inovelon satur sorbītu Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.
Inovelon satur metilparahidroksibenzoātu (E218) un propilparahidroksibenzoātu (E216). Šīs sastāvdaļas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, aizkavētas).
3. Kā lietot Inovelon
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Lai pielāgotu Jums vislabāko Inovelon devu, var paiet kāds laiks. Devu aprēķinās ārsts, un tā būs atkarīga no Jūsu vecuma, ķermeņa masas un tā, vai Inovelon lietojat kopā ar citām zālēm, ko sauc par valproātu.
Bērni vecumā no viena līdz četriem gadiem Ieteicamā sākuma deva ir 10 mg (0,25 ml) uz katru kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Devu sadala divās vienādās daļās: pusi lieto no rīta un otru pusi – vakarā. Devu aprēķinās ārsts, un to var palielināt par 10 mg (0,25 ml) uz katru kilogramu ķermeņa masas katru trešo dienu.
Maksimālā dienas deva būs atkarīga no tā, vai Jūs lietojat arī valproātu vai nē. Maksimālā dienas deva, nelietojot valproātu, ir 45 mg (1,125 ml) uz katru kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Maksimālā dienas deva, lietojot valproātu, ir 30 mg (0,75 ml) uz katru kilogramu ķermeņa masas katru dienu.
Četrus gadus veci un vecāki bērni, kuri sver mazāk par 30 kg Ieteicamā sākuma deva ir 200 mg (5 ml) dienā. Devu sadala divās vienādās daļās: pusi lieto no rīta un otru pusi – vakarā. Devu aprēķinās ārsts, un to var palielināt par 200 mg katru trešo dienu.
Maksimālā dienas deva būs atkarīga no tā, vai Jūs lietojat arī valproātu vai nē. Maksimālā dienas deva, nelietojot valproātu, ir 1000 mg (25 ml) katru dienu. Maksimālā dienas deva, lietojot valproātu, ir 600 mg (15 ml) katru dienu.
Pieaugušie, pusaudži un bērni, kas sver 30 kg un vairāk Ieteicamā sākuma deva ir 400 mg (10 ml) dienā. Devu sadala divās vienādās daļās: pusi lieto no rīta un otru pusi – vakarā.
Devu aprēķinās ārsts, un to var palielināt par 400 mg (10 ml) katru otro dienu.
Maksimālā dienas deva būs atkarīga no tā, vai Jūs lietojat arī valproātu vai nē. Maksimālā dienas deva, nelietojot valproātu, nepārsniedz 3200 mg (80 ml), atbilstīgi ķermeņa masai. Maksimālā dienas deva, lietojot valproātu, nepārsniedz 2200 mg (55 ml), atbilstīgi ķermeņa masai.
Dažiem pacientiem var būt atbildes reakcija uz mazākām devām, un ārsts var pielāgot devu atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu.
Ja Jums parādās blakusparādības, ārsts devu var palielināt lēnāk.
Inovelon suspensija iekšķīgai lietošanai jālieto katru dienu divreiz dienā: vienreiz no rīta un vienreiz vakarā. Inovelon jālieto kopā ar uzturu.
54

Lietošanas veids Dozēšanai izmantojiet šļirci un adapteri, kas ir komplektā. Norādījumi šļirces un adaptera lietošanai – attēlos un aprakstā.
1. Pirms lietošanas rūpīgi sakratiet pudeli. 2. Lai atvērtu pudeli, piespiediet vāciņu un tad pagrieziet. 3. Pudeles kaklā ievietojiet adapteri, lai pudele būtu cieši noslēgta. 4. Līdz galam nospiediet šļirces virzuli. 5. Šļirci ievietojiet adaptera atvērumā iespējami dziļāk. 6. Pudeli apgāziet otrādi un izsūciet nozīmēto daudzumu Inovelon. 7. Pudeli atgāziet atpakaļ un izņemiet šļirci. 8. Adapteri atstājiet pudelē un uzlieciet vāciņu. Šļirci izmazgājiet ar siltu ūdeni un rūpīgi
izžāvējiet. Nesamaziniet devu vai nepārtrauciet zāļu lietošanu bez ārsta norādījuma. Ja esat lietojis Inovelon vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Inovelon vairāk nekā noteikts, nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai farmaceitam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, līdzi ņemot zāles. Ja esat aizmirsis lietot Inovelon Ja esat aizmirsis lietot vienu devu, turpiniet lietot zāles kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Ja esat izlaidis vairāk nekā vienu devu, konsultējieties ar ārstu. Ja pārtraucat lietot Inovelon Ja ārsts iesaka pārtraukt ārstēšanu, ievērojiet viņa norādījumus pakāpeniskai Inovelon devu mazināšanai, lai novērstu lēkmju biežākas atkārtošanās risku. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Turpmāk minētās blakusparādības var būt ļoti nopietnas.
Izsitumi un/vai drudzis. Tās var būt alerģiskas reakcijas pazīmes. Ja Jums tādas rodas, nekavējoties pasakiet to ārstam vai dodieties uz slimnīcu. Jums mainās lēkmju veids/biežāki krampji, kas ilgst ilgāku laiku (to sauc par status epilepticus). Nekavējoties informējiet ārstu. Nelielam skaitam cilvēku, kuri tika ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, Inovelon, radās domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums kādreiz rodas šādas domas, nekavējoties konsultējieties ar ārstu (skatīt 2. punktu).
55

Jums var rasties šo zāļu izraisītas blakusparādības. Pastāstiet ārstam, ja Jums radusies kāda no šeit minētajām blakusparādībām.
Ļoti biežas (vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) Inovelon blakusparādības ir:
reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, miegainība, nogurums.
Biežas (vairāk nekā 1 no 100 pacientiem) Inovelon blakusparādības ir:
ar nerviem saistītas problēmas, tostarp: pārvietošanās grūtības, kustību traucējumi, krampji/lēkmes, savādas acu kustības, neskaidra redze, trīsas;
ar vēderu saistītas problēmas, tostarp: sāpes vēderā, aizcietējumi, gremošanas traucējumi, mīksta vēdera izeja (caureja), mainīta apetīte vai apetītes zudums, svara zudums;
infekcijas: auss infekcijas, gripa, aizlikts deguns, krūškurvja infekcijas.
Vēl pacientiem bija: trauksme, bezmiegs, deguna asiņošana, pūtītes, izsitumi, sāpes mugurā, retas menstruācijas, sasitumi, galvas traumas (netīša ievainojuma rezultātā krampju lēkmes laikā).
Retākas (1 no 100 pacientiem līdz 1 no 1000 pacientiem) Inovelon blakusparādības ir:
alerģiskas reakcijas un paaugstināti aknu funkciju marķieri (palielināti aknu fermentu rādītāji).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Inovelon suspensiju iekšķīgai lietošanai
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudeles marķējuma un kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Ja vairāk nekā 90 dienas pēc pudeles atvēršanas tajā vēl palikusi suspensija, to lietot nedrīkst.
Nelietojiet suspensiju, ja pamanāt, ka mainījies zāļu izskats vai smarža. Zāles atdodiet farmaceitam.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Inovelon satur - Aktīvā viela ir rufinamīds. Viens mililitrs satur 40 mg rufinamīda. 5 ml satur 200 mg
rufinamīda.
- Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze un karmelozes nātrija sāls, bezūdens citronskābe, 30% simetikona emulsija (kas satur benzoskābi, ciklotetrasiloksānu, dimetikonu, glikola stearātu un glicerila distearātu, metilcelulozi, PEG-40 stearātu (polietilēnglikola stearātu),
56

polisorbātu 65, silīcija gelu, sorbīnskābi, sērskābi un ūdeni), poloksamērs 188, hidroksietilceluloze, metilparahidroksibenzoāts (E218), propilparahidroksibenzoāts (E216), kālija sorbāts, propilēna glikols (E1520), sorbīts (šķidrs, kristālus neveidojošs), apelsīnu garšviela un ūdens.
Inovelon ārējais izskats un iepakojums - Inovelon ir balta, mazliet viskoza suspensija. Tā pieejama 460 ml pudelē ar divām vienādām
šļircēm un iespiežamu pudeles adapteri (push in bottle adaptor – PIBA). Šļircēm ir iedaļas pa 0,5 ml.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks: Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija e-pasts: medinfo_de@eisai.net
Ražotājs: Eisai Manufacturing Ltd, Mosquito Way, Hatfield, Hertfordshire, AL10 9SN, Lielbritānija.
Or
Eisai GmbH Lyoner Straße 36 60528 Frankfurt am Main Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Eisai SA/NV Tél/Tel: +32 (0)800 158 58

Lietuva Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Jungtinė Karalystė)

България Eisai GmbH Teл.: + 49 (0) 69 66 58 50

Luxembourg/Luxemburg Eisai SA/NV Tél/Tel: +32 (0)800 158 58 (Belgique/Belgien)

Česká republika Eisai GesmbH organizačni složka Tel: + 420 242 485 839

Magyarország Eisai GmbH Tel.: + 49 (0) 69 66 58 50 Egyesült Királyság

Danmark Eisai AB Tlf: + 46 (0) 8 501 01 600 (Sverige)

Malta Associated Drug Co. Ltd Tel: + 356 2277 8000

Deutschland Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50

Nederland Eisai B.V. Tél/Tel: + 31 (0) 900 575 3340

57

Eesti Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Saksamaa)
Ελλάδα Arriani Pharmaceutical S.A. Τηλ: + 30 210 668 3000
España Eisai Farmacéutica, S.A. Tel: + (34) 91 455 94 55
France Eisai SAS Tél: + (33) 1 47 67 00 05
Hrvatska Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50
Ireland Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50
Ísland Eisai AB Sími: + 46 (0)8 501 01 600 (Svíþjóð)
Italia Eisai S.r.l. Tel: + 39 02 5181401
Κύπρος Arriani Pharmaceuticals S.A. Τηλ: + 30 210 668 3000 (Ελλάδα)
Latvija Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Vācija)

Norge Eisai AB Tlf: + 46 (0) 8 501 01 600 (Sverige)
Österreich Eisai GesmbH Tel: + 43 (0) 1 535 1980-0
Polska Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Niemcy)
Portugal Eisai Farmacêtica, Unipessoal Lda Tel: + 351 214 875 540
România Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Germania)
Slovenija Eisai GmbH Tel: + 49 (0) 69 66 58 50 (Nemčija)
Slovenská republika Eisai GesmbH organizačni složka Tel.: + 420 242 485 839 (Česká republika)
Suomi/Finland Eisai AB Puh/Tel: + 46 (0) 8 501 01 600 (Ruotsi)
Sverige Eisai AB Tel: + 46 (0) 8 501 01 600
United Kingdom Eisai Europe Ltd. Tel: +44 (0)208 600 1400

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

58