Gemcit 38 mg/ml pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0045-02
09-0045
Fresenius Kabi Deutschland GmbH, Germany; Fresenius Kabi Oncology Plc., United Kingdom
11-SEP-17
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
38 mg/ml
Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Fresenius Kabi Polska Sp.z o.o., Poland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Gemcit 38 mg/ml pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
Gemcitabinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Gemcit un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Gemcit lietošanas
3. Kā lietot Gemcit
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Gemcit
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Gemcit un kādam nolūkam to lieto
Gemcit pieder zāļu grupai, ko sauc par citotoksiskajiem līdzekļiem. Šīs zāles nogalina šūnas, kas dalās, tajā skaitā vēža šūnas.
Atkarībā no vēža veida Gemcit var lietot atsevišķi vai kombinācijā ar citām pretvēža zālēm.
Gemcit lieto, lai ārstētu šādus vēža veidus:
nesīkšūnu plaušu vēzi (NSŠPV) – atsevišķi vai kopā ar cisplatīnu;
aizkuņģa dziedzera vēzi;
krūts vēzi – kopā ar paklitakselu;
olnīcu vēzi – kopā ar karboplatīnu;
urīnpūšļa vēzi – kopā ar cisplatīnu.
2. Kas Jums jāzina pirms Gemcit lietošanas
Nelietojiet Gemcit šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret gemcitabīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms pirmās infūzijas Jums paņems asins paraugus, lai pārbaudītu, vai Jūsu aknas un nieres darbojas pietiekami labi, lai Jūs varētu saņemt šīs zāles. Pirms katras infūzijas Jums paņems asins paraugus, lai pārbaudītu, vai Jums ir pietiekami daudz asins šūnu, lai saņemtu Gemcit. Atkarībā no Jūsu vispārējā stāvokļa, kā arī tad, ja Jums ir pārāk maz asins šūnu, ārsts var pieņemt lēmumu mainīt devu vai atlikt Jūsu ārstēšanu. Jums periodiski paņems asins paraugus, lai pārbaudītu, cik labi darbojas Jūsu nieres un aknas.
Pirms Gemcit lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai slimnīcas farmaceitu.
Ja Jums ir vai iepriekš ir bijusi aknu slimība, sirds slimība, asinsvadu slimība vai nieru darbības traucējumi, konsultējieties ar ārstu vai slimnīcas farmaceitu, jo iespējams, ka Jums nevajadzētu ievadīt Gemcit.
Ja Jums nesen ir bijusi vai ir plānota staru terapija, lūdzu, izstāstiet to ārstam, jo iespējama agrīna vai vēlīna staru terapijas mijiedarbība ar Gemcit.
Ja Jums nesen ir veikta vakcinācija, lūdzu, izstāstiet to ārstam, jo tā kopā ar Gemcit var izraisīt nevēlamu iedarbību.
Ja šo zāļu lietošanas laikā Jums rodas tādi simptomi kā galvassāpes kopā ar apjukumu, krampji (krampju lēkmes) vai redzes izmaiņas, nekavējoties piezvaniet savam ārstam. Šie simptomi var norādīt uz ļoti retu, ar nervu sistēmu saistītu blakusparādību, ko sauc par mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindromu.
Ja Jums rodas apgrūtināta elpošana vai Jūs jūtaties ļoti vājš un esat ļoti bāls, lūdzu, izstāstiet to ārstam, jo tās var būt nieru mazspējas vai plaušu darbības traucējumu pazīmes.
Ja Jums rodas vispārēja tūska, elpas trūkums vai palielinās ķermeņa masa, lūdzu, izstāstiet to ārstam, jo tās var būt šķidruma noplūdes pazīmes no sīkajiem asinsvadiem audos.
Bērni un pusaudži
Šīs zāles nav ieteicams lietot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, jo dati par drošumu un efektivitāti nav pietiekami.
Citas zāles un Gemcit
Lūdzu, pastāstiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot vakcīnas un zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Grūtniecības laikā no Gemcit lietošanas ir jāizvairās. Ārsts ar Jums apspriedīs iespējamo risku, ko rada Gemcit lietošana grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, pastāstiet par to savam ārstam.
Gemcit lietošanas laikā Jums ir jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Fertilitāte
Vīriešiem nav ieteicams kļūt par bērna tēvu ārstēšanas laikā ar Gemcit un vēl 6 mēnešus pēc tam. Ja vēlaties kļūt par bērna tēvu ārstēšanas laikā vai 6 mēnešu periodā pēc tās, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Pirms ārstēšanas uzsākšanas Jūs varat konsultēties par spermas konservēšanas iespējām.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Gemcitabīns Jums var izraisīt miegainību, īpaši tad, ja esat lietojis alkoholiskos dzērienus. Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr Jūs neesat drošs, ka ārstēšana ar Gemcit Jums neizraisa miegainības sajūtu.
Gemcit satur nātriju
Katrs Gemcit 200 mg flakons satur 3,5 mg (< 1 mmol) nātrija, katrs 1000 mg flakons -17,5 mg (< 1 mmol) nātrija, katrs 1500 mg flakons - 26,3 mg (1,1 mmol) nātrija un katrs
2000 mg flakons – 35 mg (1,5 mmol) nātrija. Tas ir jāievēro pacientiem, kuriem ir noteikta diēta ar kontrolētu nātrija daudzumu.
3. Kā lietot Gemcit
Parastā Gemcit deva ir 1000‑1250 mg uz kvadrātmetru Jūsu ķermeņa virsmas laukuma. Lai aprēķinātu Jūsu ķermeņa virsmas laukumu, tiks noteikts Jūsu auguma garums un ķermeņa masa. Ārsts izmantos ķermeņa virsmas laukumu, lai aprēķinātu Jums pareizo devu. Atkarībā no Jūsu asins šūnu skaita un vispārējā stāvokļa šo devu var pielāgot vai ārstēšanu atlikt.
Tas, cik bieži Jūs saņemsiet Gemcit infūziju, ir atkarīgs no Jums ārstējamā vēža veida.
Pirms Jums tiks ievadīts Gemcit pulveris, slimnīcas farmaceits vai ārsts to izšķīdinās.
Gemcitabīnu Jūs vienmēr saņemsiet intravenozas infūzijas veidā. Infūzija ilgs aptuveni 30 minūtes.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja novērojat jebkuru no šādām blakusparādībām, Jums nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu.
Smaganu, deguna vai mutes dobuma asiņošana, kā arī jebkāda veida nepārejoša asiņošana, sarkanīgs vai iesārts urīns un negaidīta zilumu parādīšanās (jo Jūsu trombocītu skaits var būt mazāks par normu, ko novēro ļoti bieži).
Nogurums, ģībšanas sajūta, viegli rodas elpas trūkums vai esat bāls (jo hemoglobīna līmenis var būt zemāks par normu, ko novēro ļoti bieži).
Viegli vai vidēji smagi ādas izsitumi (ļoti bieži)/nieze (bieži) vai drudzis (ļoti bieži) (alerģiskas reakcijas).
Ķermeņa temperatūra 38ºC vai augstāka, svīšana vai citas infekcijas pazīmes (jo Jums var būt par normālo mazāks balto asins šūnu skaits kopā ar drudzi, ko sauc arī par febrilu neitropēniju) (bieži).
Sāpes, apsārtums, tūska vai čūlas mutes dobumā (stomatīts) (bieži).
Neregulāra sirdsdarbība (aritmija) (retāk).
Ārkārtīgs nogurums un vājums, purpura vai mazi asiņojoši ādas laukumi (zilumi), akūta nieru mazspēja (mazs izdalītā urīna daudzums vai urīna neizvadīšana) un infekcijas pazīmes (hemolītiski urēmiskais sindroms). Tas var būt letāls (retāk).
Apgrūtināta elpošana (drīz pēc Gemcit infūzijas ļoti bieži novēro vieglus elpošanas traucējumus, kas drīz izzūd, tomēr retākos vai retos gadījumos ir iespējamas smagākas plaušu patoloģijas).
Stipras sāpes krūtīs (miokarda infarkts) (reti).
Smaga paaugstinātas jutības/alerģiska reakcija ar izteiktiem izsitumiem, ieskaitot niezi un apsārtumu, plaukstu, pēdu, potīšu, sejas, lūpu, mutes vai rīkles tūsku (kas var izraisīt apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu), sēkšanu, ātru sirdsdarbību un sajūtu, ka Jūs varētu zaudēt samaņu (anafilaktiska reakcija) (ļoti reti).
Vispārēja tūska, elpas trūkums vai ķermeņa masas palielināšanās, jo Jums var būt šķidruma noplūde no sīkajiem asinsvadiem audos (kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms) (ļoti reti).
Galvassāpes kopā ar redzes izmaiņām, apjukums un krampji vai krampju lēkmes (mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindroms) (ļoti reti).
Izteikti izsitumi ar niezi, pūslīšu veidošanos uz ādas un tās lobīšanos (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) (ļoti reti).
Citas Gemcit blakusparādības
Ļoti biežas blakusparādības (rodas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
Mazs balto asins šūnu skaits.
Apgrūtināta elpošana.
Vemšana.
Slikta dūša.
Matu izkrišana.
Aknu patoloģijas, ko konstatē pēc novirzēm asins analīžu rezultātos.
Asinis urīnā.
Patoloģiski urīna analīžu rezultāti: olbaltumvielas urīnā.
Gripai līdzīgi simptomi, tai skaitā drudzis.
Potīšu, pirkstu, pēdu un sejas tūska.
Biežas blakusparādības (rodas ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)
Slikta ēstgriba (anoreksija).
Galvassāpes.
Bezmiegs.
Miegainība.
Klepus.
Iesnas.
Aizcietējums.
Caureja.
Nieze.
Svīšana.
Muskuļu sāpes.
Muguras sāpes.
Drudzis.
Vājums.
Drebuļi.
Retākas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)
Plaušu gaisa maisu sarētojumi (intersticiāls pneimonīts).
Sēkšana (elpceļu spazmas).
Plaušu rētošanās (patoloģiska krūškurvja rentgenogramma).
Sirds mazspēja.
Nieru mazspēja.
Smags aknu bojājums, tai skaitā aknu mazspēja.
Insults
Retas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem)
Zems asinsspiediens.
Ādas lobīšanās, čūlu vai pūslīšu veidošanās.
Ādas zvīņošanās un smagu čūlu veidošanās uz ādas.
Reakcijas injekcijas vietā.
Smags plaušu iekaisums, kas izraisa elpošanas mazspēju (pieaugušo respiratorā distresa sindroms).
Smagam saules apdegumam līdzīgi izsitumi, kas var rasties, ja āda iepriekš ir bijusi pakļauta staru terapijai (staru terapijas atcelšanas sindroms).
Šķidruma uzkrāšanās plaušās.
Plaušu gaisa maisu rētošanās, kas saistīta ar staru terapiju (starojuma toksiska iedarbība).
Roku vai kāju pirkstu gangrēna.
Asinsvadu iekaisums (perifērs vaskulīts).
Ļoti retas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)
Palielināts trombocītu skaits.
Resnās zarnas gļotādas iekaisums, ko izraisa samazināta asinsapgāde (išēmisks kolīts).
Zems hemoglobīna līmenis (anēmija), mazs balto asins šūnu skaits un mazs trombocītu skaits asins analīzēs.
Jums var būt jebkurš no šiem simptomiem un/vai stāvokļiem. Ja Jums ir kāda no šīm blakusparādībām, nekavējoties pastāstiet par to ārstam.
Ja kāda no blakusparādībām Jūs satrauc, konsultējieties ar savu ārstu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Gemcit
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un uz flakona pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Sagatavotais šķīdums
Zāles jāizlieto nekavējoties. Atbilstoši norādījumiem sagatavotu gemcitabīna šķīdumu ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta 35 dienas, uzglabājot 25°C temperatūrā. Veselības aprūpes speciālists šķīdumu var atšķaidīt vēl vairāk. Sagatavotos gemcitabīna šķīdumus neatdzesēt, jo ir iespējama kristalizācija.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt jebkāda veida daļiņas un/vai krāsas izmaiņas.
Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Gemcit satur
Aktīvā viela ir gemcitabīns. Katrs flakons satur 200 mg, 1000 mg, 1500 mg vai 2000 mg gemcitabīna (gemcitabīna hidrohlorīda veidā).
Citas sastāvdaļas ir mannīts (E421), nātrija acetāta trihidrāts (E262), sālsskābe (E507) un nātrija hidroksīds (E524).
Gemcit ārējais izskats un iepakojums
Gemcit ir balts vai gandrīz balts pulveris flakonā infūziju šķīduma pagatavošanai. Katrs flakons satur 200 mg, 1000 mg, 1500 mg vai 2000 mg gemcitabīna. Katrs Gemcit iepakojums satur 1 flakonu.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Fresenius Kabi Polska Sp. z o.o.
Al. Jerozolimskie 134
02-305 Warszawa
Polija
Ražotājs
Fresenius Kabi Deutschland GmbH
Pfingstweide 53
61169 Friedberg
Vācija
vai
Fresenius Kabi Oncology Plc
Lion Court, Farnham Road
Bordon, Hampshire GU35 0NF
Lielbritānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Bulgārija Gemcit 38 mg/ml Прах за инфузионен разтвор
Čehija Gemcirena 38 mg/ml prášek pro přípravu infuzního roztoku
Dānija Gemcitabin Fresenius Kabi
Igaunija Gemcirena
Vācija Gemcitabin Kabi 38 mg/ml Pulver zur Herstellung einer Infusionslösung
Grieķija Gemcirena 38 mg/ml κόνις για διάλυμα προς έγχυση
Latvija Gemcit 38 mg/ml pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
Lietuva Gemcit 38 mg/ml milteliai infuziniam tirpalui
Nīderlande Gemcitabine Fresenius Kabi 38 mg/ml poeder voor oplossing voor infusie
Norvēģija Gemcitabin Fresenius Kabi 200 mg pulver til infusjonsvæske, oppløsning
Gemcitabin Fresenius Kabi 1 g pulver til injeksjonsvæske, oppløsning
Gemcitabin Fresenius Kabi 1,5 g pulver til injeksjonsvæske, oppløsning
Polija Gemcit
Portugāle Gemcit 38 mg/ml pó para solução para perfusão
Rumānija Gemcirena 38 mg/ml pulbere pentru soluţie perfuzabilă
Slovākija Gemcirena 38 mg/ml prášok na infúzny roztok
Lielbritānija Gemcitabine 38 mg/ml powder for solution for infusion
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 06/2019
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Sagatavošana
Tikai vienreizējai lietošanai.
Šīm zālēm saderība ir pierādīta tikai ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām. Tādējādi šķīdināšanai jāizmanto tikai šis šķīdinātājs. Saderība ar citām aktīvajām vielām nav pētīta. Tādēļ šīs zāles pēc to izšķīdināšanas nav ieteicams sajaukt (lietot maisījumā) ar citām aktīvajām vielām.
Izšķīdinot līdz koncentrācijai, kas pārsniedz 38 mg/ml, šķīšana var būt nepilnīga, un no tā ir jāizvairās.
Lai izšķīdinātu, lēni jāpievieno atbilstošs nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma injekcijām tilpums (kā norādīts tabulā zemāk) un jāsakrata, lai izšķīdinātu.
Iepakojums
Iepakojumam pievienojamā nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) injekciju šķīduma tilpums
Iegūtā šķīduma tilpums
Galīgā koncentrācija
200 mg
5 ml
5,26 ml
38 mg/ml
1000 mg
25 ml
26,3 ml
38 mg/ml
1500 mg
37,5 ml
39,5 ml
38 mg/ml
2000 mg
50 ml
52,6 ml
38 mg/ml
Atbilstošu zāļu daudzumu var tālāk atšķaidīt ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) injekciju šķīdumu.
Parenterāli ievadāmās zāles pirms ievadīšanas, ja vien šķīdums un iepakojums to pieļauj, vizuāli jāpārbauda, vai tajās nav daļiņas un krāsas izmaiņas.
Viss neizlietotais šķīdums jāiznīcina zemāk aprakstītajā veidā.
Vadlīnijas drošai rīcībai ar citotoksiskām zālēm
Jāievēro vietējās vadlīnijas drošai citotoksisko zāļu sagatavošanai un rīcībai ar tām. Ar citotoksiskajiem preparātiem nedrīkst rīkoties grūtnieces. Injicējamie citotoksisko līdzekļu šķīdumi ir jāsagatavo īpaši apmācītam personālam ar zināšanām par lietojamajām zālēm. Tas ir jādara īpaši paredzētā zonā. Darba virsma ir jāpārklāj ar vienreizējās lietošanas absorbējošu papīru ar plastmasas pamatni.
Jāvalkā piemēroti acu aizsardzības līdzekļi, vienreizējās lietošanas cimdi, sejas maska un vienreizējās lietošanas priekšauts. Jāievēro piesardzība, lai nepieļautu nejaušu zāļu saskari ar acīm. Ja zāles nejauši iekļuvušas acī, tā nekavējoties rūpīgi jāmazgā ar ūdeni.
Šļirces un infūzijas komplekti jāsavieno uzmanīgi, lai nerastos noplūde (ieteicams izmantot Luer savienojumu). Ieteicams izmantot liela kalibra adatas, lai samazinātu spiedienu un iespējamo aerosolu veidošanos. Aerosolu veidošanos var arī samazināt, izmantojot ventilējamu adatu.
Izšļakstītās vai noplūdušās zāles ir jāsavāc, izmantojot aizsargcimdus. Piesardzīgi jārīkojas ar izdalījumiem un vēmekļiem.
Iznīcināšana
Iznīcinot šo zāļu sagatavošanai izmantotos materiālus, ir jāievēro piesardzība. Visi neizlietotie sauso zāļu atlikumi vai piesārņotie materiāli ir jāievieto īpaši bīstamiem atkritumiem paredzētā atkritumu maisā. Asie priekšmeti (adatas, šļirces, flakoni u.t.t.) ir jāievieto piemērotā cietā tvertnē. Personālam, kurš savāc un izmet šos atkritumus, jābūt informētam par iespējamajiem riskiem. Izlietoties materiāli jāiznīcina sadedzinot. Visas neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019
Versija 002
Jūnijs, 2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Gemcit 38 mg/ml pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs flakons satur gemcitabīna hidrohlorīdu, kura daudzums ir ekvivalents 200 mg gemcitabīna (Gemcitabinum).
Katrs flakons satur gemcitabīna hidrohlorīdu, kura daudzums ir ekvivalents 1000 mg gemcitabīna (Gemcitabinum).
Katrs flakons satur gemcitabīna hidrohlorīdu, kura daudzums ir ekvivalents 1500 mg gemcitabīna (Gemcitabinum).
Katrs flakons satur gemcitabīna hidrohlorīdu, kura daudzums ir ekvivalents 2000 mg gemcitabīna (Gemcitabinum).
Pēc zāļu izšķīdināšanas šķīdums satur 38 mg/ml gemcitabīna.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Katrs 200 mg flakons satur 3,5 mg (< 1 mmol) nātrija.
Katrs 1000 mg flakons satur 17,5 mg (< 1 mmol) nātrija.
Katrs 1500 mg flakons satur 26,3 mg (1,1 mmol) nātrija.
Katrs 2000 mg flakons satur 35 mg (1,5 mmol) nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.
Balts vai gandrīz balts pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Gemcitabīns ir indicēts lokāli progresējoša vai metastātiska urīnpūšļa vēža terapijai kombinācijā ar cisplatīnu.
Gemcitabīns ir indicēts, lai ārstētu pacientus ar lokāli progresējošu vai metastātisku aizkuņģa dziedzera adenokarcinomu.
Gemcitabīns kombinācijā ar cisplatīnu ir indicēts pirmās izvēles terapijai pacientiem ar lokāli progresējošu vai metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi (NSŠPV). Gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar vispārējā stāvokļa novērtējumu 2 var apsvērt gemcitabīna monoterapiju.
Gemcitabīns kombinācijā ar karboplatīnu ir indicēts, lai ārstētu pacientes ar lokāli progresējošu vai metastātisku olnīcu epitēlija vēzi, pacientēm ar slimības recidīvu pēc vismaz 6 mēnešus bezrecidīva perioda pēc terapijas ar platīnu saturošas pirmās izvēles terapijas.
Gemcitabīns kombinācijā ar paklitakselu ir indicēts, lai ārstētu pacientes ar nerezecējamu lokāli recidivējošu vai metastātisku krūts vēzi ar slimības recidīvu pēc (neo)adjuvantas ķīmijterapijas. Iepriekšējā ķīmijterapijā jābūt lietotam antraciklīnam, ja vien tas nav klīniski kontrindicēts.
4.2. Devas un lietošanas veids
Gemcitabīnu var ordinēt tikai pretvēža ķīmijterapijā specializējies ārsts.
Ieteicamās devas
Urīnpūšļa vēzis
Kombinēta lietošana
Ieteicamā gemcitabīna deva ir 1000 mg/m2, ko ievada 30 minūtes ilgas infūzijas veidā. Šī deva kombinācijā ar cisplatīnu ir jāievada katra 28 dienu cikla 1., 8., un 15. dienā. Ieteicamo cisplatīna devu 70 mg/m2 ievada katra 28 dienu cikla 1. dienā pēc gemcitabīna vai 2. dienā. Šo 4 nedēļas ilgo ciklu pēc tam atkārto. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā.
Aizkuņģa dziedzera vēzis
Ieteicamā gemcitabīna deva ir 1000 mg/m2, ko ievada 30 minūtes ilgas infūzijas veidā. Šāda deva ir jāatkārto vienu reizi nedēļā līdz 7 nedēļām, kam seko vienu nedēļu ilgs pārtraukuma periods. Turpmākajos ciklos injekcijas jāveic reizi nedēļā 3 nedēļas pēc kārtas katrā 4 nedēļu periodā. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā.
Nesīkšūnu plaušu vēzis
Monoterapija
Ieteicamā gemcitabīna deva ir 1000 mg/m2, ko ievada 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā. Šāda deva ir jāatkārto vienu reizi nedēļā trīs nedēļas, kam seko vienu nedēļu ilgs pārtraukuma periods. Šo 4 nedēļas ilgo pēc tam ciklu atkārto. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā.
Kombinēta lietošana
Ieteicamā gemcitabīna deva ir 1250 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma, ko ievada 30 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā ārstēšanas cikla (21 diena) 1. un 8. dienā. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā.
Cisplatīns ir lietots 75-100 mg/m2 devā vienu reizi 3 nedēļās.
Krūts vēzis
Kombinēta lietošana
Gemcitabīnu kombinācijā ar paklitakselu ir ieteicams lietot, katra 21 dienas cikla 1. dienā ievadot 175 mg/m2 paklitaksela aptuveni 3 stundas ilgas intravenozas infūzijas veidā, bet vēlāk 1. un 8. dienā ievadot 1250 mg/m2 gemcitabīna 30 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā. Pirms gemcitabīna un paklitaksela kombinācijas lietošanas uzsākšanas pacienta absolūtajam granulocītu skaitam ir jābūt vismaz 1500 (x 106/l).
Olnīcu vēzis
Kombinēta lietošana
Gemcitabīnu kombinācijā ar karboplatīnu ir ieteicams lietot, katra 21 dienas cikla 1. un 8. dienā ievadot 1000 mg/m2 gemcitabīna 30 minūšu ilgas infūzijas veidā. Pēc gemcitabīna 1. dienā ir jāievada karboplatīns, lai sasniegtu mērķa zemlīknes laukuma (area under curve, AUC) vērtību 4,0 mg/ml/min. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā.
Toksicitātes kontrole un devas pielāgošana sakarā ar toksicitāti
Devas pielāgošana sakarā ar nehematoloģisku toksicitāti
Lai konstatētu nehematoloģisko toksicitāti, periodiski ir jāveic fizikālā izmeklēšana un jāpārbauda nieru un aknu darbība. Pamatojoties uz pacientam novērotās toksicitātes pakāpi, devu var samazināt gan sākot katru nākamo ciklu, gan cikla laikā. Parasti smagas (3. vai 4. pakāpes) nehematoloģiskās toksicitātes gadījumā, izņemot sliktu dūšu/vemšanu, gemcitabīna terapija jāatliek vai jāsamazina deva saskaņā ar ārstējošā ārsta ieskatiem. Devu ievadīšana ir jāatliek, līdz ārsts uzskata, ka toksicitāte ir izzudusi.
Informāciju par cisplatīna, karboplatīna un paklitaksela devas pielāgošanu kombinētas terapijas gadījumos lūdzam skatīt attiecīgajos zāļu aprakstos.
Devas pielāgošana sakarā ar hematoloģisko toksicitāti
Cikla uzsākšana
Visu indikāciju gadījumā pacientam pirms katras devas ir jānosaka trombocītu un granulocītu skaits. Pirms cikla uzsākšanas pacienta absolūtajam granulocītu skaitam ir jābūt vismaz 1500 (x 106/l), bet trombocītu skaitam – 100 000 (x 106/l).
Cikla laikā
Cikla laikā gemcitabīna deva ir jāpielāgo saskaņā ar turpmākajām tabulām.
Gemcitabīna devas pielāgošana cikla laikā urīnpūšļa vēža, NŠPV un aizkuņģa dziedzera vēža gadījumā, lietojot monoterapijas veidā vai kombinācijā ar cisplatīnu
Absolūtais granulocītu skaits
(x 106/l)
Trombocītu skaits
(x 106/l)
Procenti no gemcitabīna standarta devas (%)
> 1000
un
> 100000
100
500 – 1000
vai
50000 – 100000
75
< 500
vai
< 50000
Deva ir jāizlaiž*
*Cikla laikā pārtraukto terapiju neatsākt pirms absolūtais granulocītu skaits nesasniedz vismaz 500 (x 106/l), bet trombocītu skaits –50 000 (x 106/l).
Gemcitabīna devas pielāgošana cikla laikā krūts vēža gadījumā, lietojot kombinācijā ar paklitakselu
Absolūtais granulocītu skaits
(x 106/l)
Trombocītu skaits
(x 106/l)
Procenti no gemcitabīna standarta devas (%)
≥ 1200
un
> 75000
100
1000 – < 1200
vai
50000 – 75000
75
700 - < 1000
un
≥ 50000
50
< 700
vai
< 50000
Deva ir jāizlaiž *
* Cikla laikā pārtraukto terapiju neatsākt. Ārstēšanu atsāk nākamā cikla 1. dienā, ja absolūtais granulocītu skaits sasniedz vismaz 1500 (x 106/l), bet trombocītu skaits –100 000 (x 106/l).
Gemcitabīna devas pielāgošana cikla laikā olnīcu vēža gadījumā, lietojot kombinācijā ar karboplatīnu
Absolūtais granulocītu skaits (x 106/l)
Trombocītu skaits
(x 106/l)
Procenti no gemcitabīna standarta devas (%)
≥ 1500
un
≥ 100000
100
1000 – <1500
vai
75000 – 99000
50
< 1000
vai
< 75000
Deva ir jāizlaiž *
* Cikla laikā pārtraukto terapiju neatsākt. Ārstēšanu atsāk nākamā cikla 1. dienā, ja absolūtais granulocītu skaits sasniedz vismaz 1500 (x 106/l), bet trombocītu skaits –100000 (x 106/l).
Devas pielāgošana sakarā ar hematoloģisko toksicitāti turpmākajos ciklos visu indikāciju gadījumā
Gemcitabīna deva jāsamazina līdz 75 % no sākotnējā cikla sākuma devas šādu hematoloģiskās toksicitātes veidu gadījumā:
absolūtais granulocītu skaits ir mazāks par 500 x 106/l ilgāk nekā 5 dienas;
absolūtais granulocītu skaits ir mazāks par 100 x 106/l ilgāk nekā 3 dienas;
febrila neitropēnija;
trombocītu skaits ir < 25 000 x 106/l;
cikls atlikts ilgāk par 1 nedēļu sakarā ar toksicitāti.
Lietošanas veids
Infūzijas laikā gemcitabīna panesamība ir labas un to var ievadīt ambulatori. Ekstravazācijas gadījumā infūzija parasti ir nekavējoties jāpārtrauc un jāatsāk citā asinsvadā. Pēc ievadīšanas pacients ir rūpīgi jānovēro.
Norādījumus par šķīdināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem gemcitabīns ir jālieto piesardzīgi, jo klīnisko pētījumu laikā iegūtā informācija, kas ļautu viennozīmīgi ieteikt devas šīs populācijas pacientiem, nav pietiekama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki (> 65 gadi)
Gemcitabīna panesamība pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir laba. Pierādījumi, kas liecinātu par to, ka gados vecākiem cilvēkiem ir nepieciešama devas pielāgošana, kas atšķiras no tās, kas jau ir ieteikta visiem pacientiem, nav iegūti (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija (< 18 gadi)
Gemcitabīns nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas par drošumu un efektivitāti.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu gemcitabīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Bērna barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pierādīts, ka infūzijas laika pagarināšana un biežāka devu ievadīšana palielina zāļu toksicitāti.
Hematoloģiskā toksicitāte
Gemcitabīns var nomākt kaulu smadzeņu darbību, kas izpaužas kā leikopēnija, trombocitopēnija un anēmija.
Pacientiem, kuri saņem gemcitabīnu, pirms katras devas ir jākontrolē trombocītu, leikocītu un granulocītu skaits. Konstatējot zāļu izraisītu kaulu smadzeņu darbības nomākumu, ir jāapsver nepieciešamība terapiju uz laiku pārtraukt vai pielāgot devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tomēr mielosupresija ir īslaicīga un parasti tās rezultātā deva nav jāsamazina, un zāļu lietošana ir jāatceļ reti.
Pēc gemcitabīna lietošanas pārtraukšanas perifērā asinsaina var joprojām pasliktināties. Pacientiem ar kaulu smadzeņu darbības traucējumiem terapija ir jāsāk piesardzīgi. Tāpat kā citu citotoksisko zāļu lietošanas gadījumā, lietojot gemcitabīnu kopā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem, ir jāņem vērā kumulatīva kaulu smadzeņu nomākuma risks.
Aknu un nieru darbības traucējumi
Gemcitabīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem, jo klīniskajos pētījumos nav iegūta pietiekama informācija, kas ļautu sniegt viennozīmīgus ieteikumus par devām šiem pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Lietojot gemcitabīnu pacientiem, kuriem ir arī metastāzes aknās vai, kuriem anamnēzē ir hepatīts, alkoholisms vai aknu ciroze, var pastiprināties jau esoši aknu darbības traucējumi.
Periodiski ir jāveic nieru un aknu darbības laboratoriska izvērtēšana (tajā skaitā virusoloģiskie testi).
Vienlaicīga staru terapija
Vienlaicīga staru terapija (vienlaicīgi vai ar ≤ 7 dienu starplaiku): ir ziņots par toksicitāti (sīkāku informāciju un ieteikumus par lietošanu skatīt 4.5. apakšpunktā).
Vakcinācija ar dzīvajām vakcīnām
Pacientiem, kurus ārstē ar gemcitabīnu, dzeltenā drudža vakcīna un citas dzīvās novājinātās vakcīnas nav ieteicamas (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindroms
Pacientiem, kuri saņem gemcitabīnu monoterapijā vai kombinācijā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem, ziņots par mugurējas atgriezeniskas encefalopātijas sindromu (PRES - posterior reversible encephalopathy syndrome) ar potenciāli smagām sekām. Vairumam pacientu, kuriem bijis PRES, ziņots par akūtu hipertensiju un krampju aktivitāti, bet var būt arī citi simptomi, piemēram, galvassāpes, letarģija, apjukums un aklums. Optimāla diagnozes apstiprināšanas metode ir magnētiskā rezonanse. Parasti, nozīmējot atbilstošus uzturošus pasākumus, PRES bija atgriezenisks. Ja ārstēšanas laikā rodas PRES, gemcitabīna lietošana pilnībā jāpārtrauc un jānozīmē uzturoši pasākumi, tai skaitā jākontrolē asinsspiediens un jānodrošina pretkrampju terapija.
Sirds – asinsvadu sistēma
Tā kā gemcitabīna lietošana rada sirds un/vai asinsvadu sistēmas darbības traucējumu risku, pacientiem, kuriem anamnēzē ir sirds – asinsvadu sistēmas patoloģiju gadījumi, ir jāievēro īpaša piesardzība.
Kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms
Pacientiem, kuri saņem gemcitabīnu monoterapijā vai kombinācijā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem, ziņots par kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindromu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šo stāvokli parasti var ārstēt, ja to atklāj agrīni un atbilstoši ārstē, taču ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu. Šim stāvoklim raksturīga pastiprināta sistēmiska kapilāru caurlaidība, kuras laikā šķidrums un proteīni no intravaskulārās telpas noplūst interstīcijā. Klīniskās pazīmes ir ģeneralizēta tūska, ķermeņa masas palielināšanās, hipoalbuminēmija, smaga hipotensija, akūti nieru darbības traucējumi un plaušu tūska. Ja terapijas laikā rodas kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms, gemcitabīna lietošana ir jāpārtrauc un jānozīmē uzturoša ārstēšana. Kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms var rasties turpmāko ciklu laikā, un literatūrā tas bijis saistīts ar respiratorā distresa sindromu pieaugušajiem.
Plaušas
Saistībā ar gemcitabīna terapiju ir ziņots par ietekmi uz plaušām, kas dažkārt ir smaga (piemēram, plaušu tūska, intersticiāls pneimonīts vai pieaugušo respiratorā distresa sindroms (adult respiratory distress syndrome, ARDS)). Ja attīstās šādas parādības, jāapsver nepieciešamība pārtraukt gemcitabīna terapiju. Šo stāvokli var palīdzēt uzlabot agrīni sākti uzturoši pasākumi.
Nieres
Hemolītiski urēmiskais sindroms
Retos gadījumos (pēcreģistrācijas dati) ir ziņots par klīniskām atradēm, kas liecina par hemolītiski urēmisko sindromu (HUS), pacientiem kuri saņēma gemcitabīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu). HUS ir potenciāli dzīvībai bīstams traucējums. Gemcitabīna lietošana jāpārtrauc, ja parādās jebkādas mikroangiopātiskas hemolītiskās anēmijas pirmās pazīmes, piemēram, strauji pazeminās hemoglobīna līmenis un vienlaicīga trombocitopēnija, bilirubīna koncentrācijas serumā, kreatinīna koncentrācijas serumā, urīnvielas slāpekļa satura asinīs vai LDH līmeņa paaugstināšanās. Pēc terapijas pārtraukšanas nieru mazspēja var būt neatgriezeniska un var būt nepieciešama dialīze.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumos gemcitabīns peļu tēviņiem izraisīja hipospermatoģenēzi (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ vīriešiem, kurus ārstē ar gemcitabīnu, terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām nav ieteicams kļūt par bērna tēvu un pirms terapijas ieteicams konsultēties par spermas kriokonservācijas iespējām, jo ārstēšana ar gemcitabīnu var izraisīt neauglību (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Nātrijs
200 mg flakons satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) vienā flakonā – būtībā tas ir nātriju nesaturošs.
1000 mg flakons satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) vienā flakonā – būtībā tas ir nātriju nesaturošs.
1500 mg flakons satur 26,3 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 1,32% no PVO ieteiktās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem (2 g).
2000 mg flakons satur 35 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 1,75% no PVO ieteiktās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem (2 g).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Specifiski mijiedarbības pētījumi nav veikti (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Staru terapija
Vienlaicīga staru terapija (vienlaicīgi vai ≤ 7 dienas ilgu starplaiku) – šādas kombinētas terapijas toksicitāte ir atkarīga no daudziem un dažādiem faktoriem, tajā skaitā no gemcitabīna devas, ievadīšanas biežuma, starojuma devas, staru terapijas plānošanas metodes, mērķa audiem un mērķa apjoma. Preklīniskajos un klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka gemcitabīnam ir raksturīga radiosensibilizējoša aktivitāte. Vienā klīniskā pētījumā, kurā pacienti ar nesīkšūnu plaušu vēzi līdz 6 secīgām nedēļām saņēma 1000 mg/m2 lielu gemcitabīna devu kopā ar vienlaicīgu terapeitisku krūšu kurvja apstarošanu, novēroja nozīmīgu toksicitāti, kas izpaudās kā smags un potenciāli dzīvībai bīstams mukozīts, īpaši ezofagīts un pneimonīts), sevišķi pacientiem, kuri saņēma liela apjoma staru terapiju [mediānais terapijas apjoms bija 4795 cm3]. Turpmāk veiktie pētījumi liecina, ka vienlaicīgi ar staru terapiju var lietot mazākas gemcitabīna devas ar prognozējamu toksicitāti; viens no šādiem pētījumiem bija, piemēram, II fāzes nesīkšūnu plaušu vēža pētījums, kurā vienlaicīgi ar gemcitabīna (600 mg/m², četras reizes) un cisplatīna (80 mg/m², divas reizes) lietošanu 6 nedēļas tika veikta krūškurvja apstarošana ar 66 Gy lielām starojuma devām. Optimālā terapijas shēma drošai gemcitabīna lietošanai kopā ar terapeitiskām starojuma devām visiem audzēja veidiem vēl nav noteikta.
Staru terapija, ko neveic vienlaicīgi (ar > 7 dienu starplaiku) – datu analīze neliecina par pastiprinātu toksicitāti, lietojot gemcitabīnu vairāk nekā 7 dienas pirms vai pēc apstarošanas, izņemot staru terapijas atcelšanas sindromu. Dati liecina, ka gemcitabīnu var sākt lietot pēc tam, kad ir izzudušas staru terapijas izraisītās akūtās sekas vai vismaz vienu nedēļu pēc apstarošanas.
Saistībā gan ar vienlaicīgu, gan nevienlaicīgu gemcitabīna lietošanu ir ziņots par starojuma izraisītu mērķa audu bojājumu (piemēram, ezofagītu, kolītu un pneimonītu).
Cita veida mijiedarbība
Ņemot vērā sistēmiskas, iespējami letālas slimības risku, nav ieteicams veikt vakcināciju ar dzeltenā drudža un citām dzīvām, novājinātām vakcīnām, īpaši pacientiem ar imūnās sistēmas nomākumu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Atbilstoši dati par gemcitabīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pamatojoties uz dzīvnieku pētījumu rezultātiem un gemcitabīna darbības mehānismu, šīs zāles grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Sievietes jābrīdina, ka gemcitabīna terapijas laikā viņām nedrīkst iestāties grūtniecība un, ja tas tomēr notiek, viņām nekavējoties jāinformē ārstējošais ārsts.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai gemcitabīns izdalās mātes pienā, un nevar izslēgt nevēlamu ietekmi uz zīdaini, kas barots ar krūti. Gemcitabīna terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumos gemcitabīns peļu tēviņiem ir izraisījis hipospermatoģenēzi (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ vīriešiem, kurus ārstē ar gemcitabīnu, terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām nav ieteicams kļūt par bērna tēvu un ieteicams pirms terapijas konsultēties par spermas kriokonservācijas iespējām, jo ārstēšana ar gemcitabīnu var izraisīt neauglību.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Tomēr ir ziņots, ka gemcitabīns izraisa viegli vai vidēji izteiktu miegainību, īpaši kombinācijā ar alkohola lietošanu. Pacienti ir jābrīdina, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, kamēr nav noskaidrots, ka viņiem neparādās miegainība.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Visbiežāk ziņotās ar gemcitabīna terapiju saistītās zāļu izraisītās nevēlamās blakusparādības ir slikta dūša ar vemšanu vai bez tās, aknu transamināžu (AsAT/AlAT) un sārmainās fosfatāzes aktivitātes palielināšanās, kas aprakstīta aptuveni 60 % pacientu, kā arī proteinūrija un hematūrija, kas aprakstīta aptuveni 50 % pacientu, elpas trūkums ir aprakstīts 10 – 40 % pacientu (to visbiežāk novēro pacientiem ar plaušu vēzi), bet alerģiski izsitumi parādās aptuveni 25 % pacientu (10 % pacientu tie ir saistīti ar niezi).
Nevēlamo blakusparādību biežumu un smaguma pakāpi ietekmē deva, infūzijas ātrums un intervāli starp devām (skatīt 4.4. apakšpunktu). Devu ierobežojošas nevēlamās blakusparādības ir trombocītu, leikocītu un granulocītu skaita samazināšanās (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Klīnisko pētījumu dati
Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000).
Turpmākajā tabulā norādītais nevēlamo blakusparādību un to biežuma saraksts pamatojas uz klīnisko pētījumu datiem. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Infekcijas un infestācijas
Bieži
Infekcijas
Nav zināmi
Sepse
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Leikopēnija (3. pakāpes neitropēnija = 19,3 %; 4. pakāpes = 6 %).
Kaulu smadzeņu nomākums parasti ir viegls vai vidēji izteikts un galvenokārt ietekmē granulocītu skaitu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu)
Trombocitopēnija
Anēmija
Bieži
Febrila neitropēnija
Ļoti reti
Trombocitoze
Trombotiskā mikroangiopātija
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Anafilaktoīdas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Anoreksija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Galvassāpes
Bezmiegs
Miegainība
Retāk
Cerebrovaskulāri traucējumi
Ļoti reti
Mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Aritmijas, galvenokārt supraventrikulāras
Sirds mazspēja
Reti
Miokarda infarkts
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Reti
Perifēra vaskulīta un gangrēnas klīniskās pazīmes
Hipotensija
Ļoti reti
Kapilāru paaugstinātas caurlaidības sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti bieži
Aizdusa – parasti viegla un ātri izzūd bez ārstēšanas
Bieži
Klepus
Rinīts
Retāk
Intersticiāls pneimonīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Bronhu spazmas – parasti vieglas un pārejošas, taču var būt nepieciešama parenterāla terapija
Reti
Plaušu tūska.
Pieaugušo respiratorā distresa sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži
Vemšana
Slikta dūša
Bieži
Caureja
Stomatīts un čūlas mutes dobumā
Aizcietējums
Ļoti reti
Išēmisks kolīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Paaugstināts aknu transamināžu (AsAT/AlAT) un sārmainās fosfatāzes līmenis
Bieži
Paaugstināts bilirubīna līmenis
Retāk
Nopietna hepatotoksicitāte, tajā skaitā aknu mazspēja un nāve
Reti
Paaugstināts gamma glutamiltransferāzes (GGT) līmenis
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti bieži
Alerģiski ādas izsitumi, kas bieži saistīti ar niezi
Alopēcija
Bieži
Nieze
Svīšana
Reti
Smagas ādas reakcijas, tajā skaitā ādas lobīšanās un bullozi izsitumi
Čūlošanās
Vezikulu un čūlu veidošanās
Ādas zvīņošanās
Ļoti reti
Toksiska epidermas nekrolīze
Stīvensa-Džonsona sindroms
Nav zināmi
Pseidocelulīts
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muguras sāpes
Muskuļu sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Hematūrija
Viegla proteinūrija
Retāk
Nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Hemolītiski urēmiskais sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Gripai līdzīgi simptomi. Visbiežākie simptomi ir drudzis, galvassāpes, drebuļi, muskuļu sāpes, astēnija un anoreksija. Ir ziņots arī par klepu, rinītu, savārgumu, svīšanu un miega traucējumiem.
Tūska/perifēra tūska, tajā skaitā arī sejas tūska. Pēc terapijas pārtraukšanas tūska parasti izzūd
Bieži
Drudzis
Astēnija
Drebuļi
Reti
Reakcijas injekcijas vietā (parasti vieglas)
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Reti
Starojuma izraisīta toksicitāte (skatīt 4.5. apakšpunktu)
Staru terapijas atcelšanas sindroms
Kombinēta lietošana krūts vēža terapijā
Ja gemcitabīnu lieto kombinācijā ar paklitakselu, palielinās 3. un 4. smaguma pakāpes hematoloģiskās toksicitātes, īpaši neitropēnijas, biežums. Tomēr šo nevēlamo blakusparādību biežuma palielināšanās nav saistīta ar infekciju vai ar asiņošanu saistītiem traucējumiem. Ja gemcitabīnu lieto kombinācijā ar paklitakselu, biežāk rodas nespēks un febrila neitropēnija. Ar anēmiju nesaistīts nogurums parasti pāriet pēc pirmā cikla.
3. un 4. smaguma pakāpes nevēlamās blakusparādības
Paklitaksels salīdzinājumā ar gemcitabīnu kombinācijā ar paklitakselu
Pacientu skaits (%)
Paklitaksela grupa
(N = 259)
Gemcitabīna plus paklitaksela grupa (N = 262)
3. pakāpe
4. pakāpe
3. pakāpe
4. pakāpe
Laboratoriskās blakusparādības
Anēmija
5 (1,9)
1 (0,4)
15 (5,7)
3 (1,1)
Trombocitopēnija
0
0
14 (5,3)
1 (0,4)
Neitropēnija
11 (4,2)
17 (6,6)*
82 (31,3)
45 (17,2)*
Nelaboratoriskās blakusparādības
Febrila neitropēnija
3 (1,2)
0
12 (4,6)
1(0,4)
Nespēks
3 (1,2)
1 (0,4)
15 (5,7)
2 (0,8)
Caureja
5 (1,9)
0
8 (3,1)
0
Motora neiropātija
2(0,8)
0
6(2,3)
1(0,4)
Sensora neiropātija
9(3,5)
0
14(5,3)
1(0,4)
*4. smaguma pakāpes neitropēnija, kas ilgst vairāk nekā 7 dienas, radās 12,6 % pacientu kombinētās terapijas grupā un 5,0 % pacientu paklitaksela grupā.
Kombinēta urīnpūšļa vēža terapija
3. un 4. smaguma pakāpes nevēlamās blakusparādības
MVAC salīdzinājumā ar gemcitabīnu kombinācijā ar cisplatīnu
Pacientu skaits (%)
MVAC (metotreksāts, vinblastīns, doksorubicīns un cisplatīns) grupa
(N = 196)
Gemcitabīna plus cisplatīna grupa
(N = 200)
3. pakāpe
4. pakāpe
3. pakāpe
4. pakāpe
Laboratoriskās blakusparādības
Anēmija
30 (16)
4 (2)
47 (24)
7 (4)
Trombocitopēnija
15 (8)
25 (13)
57 (29)
57 (29)
Nelaboratoriskās blakusparādības
Slikta dūša un vemšana
37 (19)
3 (2)
44 (22)
0 (0)
Caureja
15 (8)
1 (1)
6 (3)
0 (0)
Infekcijas
19 (10)
10 (5)
4 (2)
1 (1)
Stomatīts
34 (18)
8 (4)
2 (1)
0 (0)
Kombinēta olnīcu vēža terapija
3. un 4. smaguma pakāpes nevēlamās blakusparādības
Karboplatīns pret gemcitabīnu kombinācijā ar karboplatīnu
Pacientu skaits (%)
Karboplatīna grupa
(N = 174)
Gemcitabīna plus karboplatīna grupa
(N = 175)
3. pakāpe
4. pakāpe
3. pakāpe
4. pakāpe
Laboratoriskās blakusparādības
Anēmija
10 (5,7)
4 (2,3)
39 (22,3)
9 (5,1)
Neitropēnija
19 (10,9)
2 (1,1)
73 (41,7)
50 (28,6)
Trombocitopēnija
18 (10,3)
2 (1,1)
53 (30,3)
8 (4,6)
Leikopēnija
11 (6,3)
1 (0,6)
84 (48,0)
9 (5,1)
Nelaboratoriskās blakusparādības
Asiņošana
0 (0,0)
0 (0,0)
3 (1,8)
(0,0)
Febrila neitropēnija
0 (0,0)
0 (0,0)
2 (1,1)
(0,0)
Infekcijas bez neitropēnijas
0 (0)
0 (0,0)
(0,0)
1 (0,6)
Kombinētās terapijas grupā biežāk nekā karboplatīna monoterapijas grupā novēroja arī sensoru neiropātiju.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga LV-1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Gemcitabīna pārdozēšanas gadījumā antidots nav zināms. Līdz 5 700 mg/m² lielu devu ievadīšana 30 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā ik pēc 2 nedēļām izraisīja klīniski pieļaujamu toksicitāti. Ja ir aizdomas par pārdozēšanu, pacients jānovēro, kontrolējot asins šūnu skaitu, un nepieciešamības gadījumā jānodrošina uzturoša terapija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pirimidīna analogi, ATĶ kods: L01BC05
Citotoksiskā aktivitāte šūnu kultūrās
Gemcitabīnam daudzās peļu un cilvēka audzēju šūnu kultūrās ir raksturīga nozīmīga citotoksiska aktivitāte. Tas darbojas specifiski šūnu cikla fāzei, primāri iznīcinot šūnas, kurās notiek DNS sintēze (S fāze) un noteiktos apstākļos kavē pāreju no šūnu G1 uz S fāzi. Gemcitabīna citotoksiskā iedarbība in vitro atkarīga gan no koncentrācijas, gan no laika.
Pretaudzēju aktivitāte preklīniskajos modeļos
Dzīvnieku audzēju modeļos gemcitabīna pretaudzēju aktivitāte ir atkarīga no lietošanas shēmas. Ja gemcitabīnu ievada katru dienu, novēro augstu dzīvnieku mirstību un minimālu pretaudzēju aktivitāti. Tomēr tad, ja gemcitabīnu ievada katru trešo vai ceturto dienu, to var ievadīt neletālās devās, kam piemīt būtiska pretaudzēju aktivitāte pret plašu peļu audzēju spektru.
Darbības mehānisms
Šūnu metabolisms un darbības mehānisms: Gemcitabīns (dFdC), kas ir pirimidīna antimetabolīts, metabolizējas šūnās, kur nukleozīdu kināzes to metabolizē par aktīvajiem difosfātnukleozīdu (dFdCDP) un trifosfātnukleozīdu (dFdCTP). Gemcitabīna citotoksisko iedarbību nosaka DNS sintēzes nomākums, ko nodrošina divu vielu (dFdCDP un dFdCTP) iedarbība. Pirmkārt, dFdCDP nomāc ribonukleotīdu reduktāzi, kas ir vienīgais DNS sintēzei nepieciešamo dezoksinukleozīdu trifosfātu (dCTP) sintēzes katalizators. dFdCDP izraisītais šī enzīma aktivitātes nomākums samazina dezoksinukleozīdu (īpaši dCTP) koncentrāciju kopumā. Otrkārt, dFdCTP konkurē ar dCTP par iekļaušanos DNS(pašpotencēšanās).
Turklāt neliels daudzums gemcitabīna var iekļauties arī RNS. Tādējādi intracelulārās dCTP koncentrācijas samazināšanās rezultātā tiek veicināta dFdCTP iekļaušanās DNS struktūrā. DNS epsilonpolimerāze nespēj eliminēt gemcitabīnu un izlabot augošās DNS spirāles. Pēc gemcitabīna iekļaušanās DNS struktūrā augošajās DNS spirālēs iekļaujas viens papildu nukleotīds. Pēc šīs pievienošanas turpmākā DNS sintēze ir pilnībā kavēta (maskēta ķēdes pārtraukšana). Pēc iekļaušanās DNS sastāvā gemcitabīns izraisa ieprogrammētu šūnas bojāeju, ko sauc par apoptozi.
Klīniskie dati
Urīnpūšļa vēzis
Randomizētā III fāzes pētījumā, kurā piedalījās 405 pacienti ar progresējošu vai metastātisku urotēliālo pārejas šūnu karcinomu netika konstatētas atšķirības abās terapijas grupās, proti, gemcitabīna/cisplatīna grupā, salīdzinot ar metotreksāta/vinblastīna/adriamicīna/cisplatīna (MVAC) grupu, attiecībā uz dzīvildzes mediānu (attiecīgi 12,8 un 14,8 mēneši, p = 0,547), laiku līdz slimības progresēšanai (attiecīgi 7,4 un 7,6 mēneši, p = 0,842) un atbildes reakcijas rādītāju (attiecīgi 49,4 % un 45,7 %, p = 0,512). Tomēr gemcitabīna un cisplatīna kombinācijas toksicitātes profils bija labāks nekā MVAC.
Aizkuņģa dziedzera vēzis
Randomizētā III fāzes pētījumā, kurā piedalījās 126 pacienti ar progresējošu vai metastātisku aizkuņģa dziedzera vēzi, tika pierādīts, gemcitabīnam bija statistiski nozīmīgi lielāks labvēlīgas atbildes reakcijas rādītājs nekā 5 fluoruracilam (attiecīgi 23,8 % un 4,8 %, p = 0,0022). Turklāt ar gemcitabīnu ārstētajiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kurus ārstēja ar 5-fluoruracilu, novēroja statistiski nozīmīgu laika līdz slimības progresēšanai pagarināšanos no 0,9 līdz 2,3 mēnešiem (log-rank p < 0,0002) un statistiski nozīmīgu dzīvildzes mediānas palielināšanos no 4,4 līdz 5,7 mēnešiem (log-rank p < 0,0024).
Nesīkšūnu plaušu vēzis
Randomizētā III fāzes pētījumā, kurā piedalījās 522 pacienti ar neoperējamu, lokāli progresējošu vai metastātisku NSŠPV, gemcitabīnam kombinācijā ar cisplatīnu bija statistiski nozīmīgi lielāks atbildes reakcijas rādītājs nekā cisplatīna monoterapijai (attiecīgi 31,0 % un 12,0 %, p < 0,0001). Pacientiem, ko ārstēja ar gemcitabīnu/cisplatīnu, salīdzinot ar pacientiem, ko ārstēja ar cisplatīnu, novēroja statistiski nozīmīgu laika līdz slimības progresēšanai pagarināšanos no 3,7 līdz 5,6 mēnešiem (log-rank p < 0,0012) un statistiski nozīmīgu dzīvildzes mediānas palielināšanos no 7,6 līdz 9,1 mēnešiem (log-rank p < 0,004).
Citā randomizētā III fāzes pētījumā, kurā piedalījās 135 pacienti ar IIIB vai IV stadijas NSŠPV, gemcitabīna un cisplatīna kombinācijai bija statistiski nozīmīgi lielāks atbildes reakcijas rādītājs nekā cisplatīna un etopozīda kombinācijai (attiecīgi 40,6 % un 21,2 %, p = 0,025). Ar gemcitabīnu/cisplatīnu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kurus ārstēja ar etopozīdu/cisplatīnu, tika novērota statistiski nozīmīga laika līdz slimības progresēšanai pagarināšanās no 4,3 līdz 6,9 mēnešiem (p = 0,014).
Abos pētījumos ka abās terapijas grupās zāļu panesamība ir līdzīga.
Olnīcu karcinoma
Randomizētā III fāzes pētījumā 356 pacientes ar progresējošu olnīcu epitēlija karcinomu, kurām bija radies slimības recidīvs vismaz 6 mēnešus pēc platīnu saturošas terapijas pabeigšanas, tika randomizētas, lai saņemtu terapiju ar gemcitabīnu kopā ar karboplatīnu (GCb) vai karboplatīnu (Cb). Ar GCb ārstētām pacientēm salīdzinājumā ar pacientēm, kuras ārstēja ar Cb, tika novērota statistiski nozīmīga laika līdz slimības progresēšanai pagarināšanās no 5,8 līdz 8,6 mēnešiem (log-rank p = 0,0038). Atšķirības atbildes reakcijas rādītājā, kas bija 47,2 % GCb grupā salīdzinājumā ar 30,9% Cb grupā (p = 0,0016), un dzīvildzes mediāna, kas bija 18 mēneši (GCb) salīdzinājumā ar 17,3 (Cb) (p = 0,73), liecināja par GCb grupas priekšrocībām.
Krūts vēzis
Randomizētā III fāzes pētījumā, kurā piedalījās 529 pacientes ar neoperējamu, lokāli recidivējošu vai metastātisku krūts vēzi ar recidīvu pēc adjuvantas/neoadjuvantas ķīmijterapijas, gemcitabīnam kombinācijā ar paklitakselu bija statistiski nozīmīga laika līdz dokumentētai slimības progresēšanai pagarināšanās no 3,98 līdz 6,14 mēnešiem (log-rank p = 0,0002) ar gemcitabīnu/paklitakselu ārstētām pacientēm, salīdzinot ar pacientēm, kuras ārstēja ar paklitakselu. Pēc 377 nāves gadījumiem kopējā dzīvildze ar gemcitabīnu/paklitakselu ārstētajām pacientēm bija 18,6 mēneši salīdzinājumā ar 15,8 mēnešiem ar paklitakselu ārstētajām sievietēm (log-rank p = 0,0489, RA 0,82), bet kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija attiecīgi 41,4 % un 26,2 % (p = 0,0002).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Gemcitabīna farmakokinētika ir pētīta 7 pētījumos 353 pacientiem, no kuriem 121 bija sieviete, bet 232 – vīrieši vecumā no 29 līdz 79 gadiem. Aptuveni 45 % šo pacientu bija nesīkšūnu plaušu vēzis, bet 35 % pacientu – aizkuņģa dziedzera vēzis. Tālāk norādītos farmakokinētiskos rādītājus ieguva, pētot devas no 500 līdz 2 592 mg/m², kas ievadītas infūzijas veidā no 0,4 līdz 1,2 stundām.
Maksimālā koncentrācija plazmā (noteikta 5 minūšu laikā pēc infūzijas beigām) bija no 3,2 līdz 45,5 μg/ml. Pēc 1000 mg/m2 lielas devas ievadīšanas 30 minūšu laikā pamatsavienojuma koncentrācija plazmā aptuveni 30 minūtes pēc infūzijas beigām bija augstāka par 5 µg/ml, bet vēl pēc 1 stundas tā pārsniedza 0,4 µg/ml.
Izkliede
Izkliedes tilpums centrālajā telpā bija 12,4 l/m2 sievietēm un 17,5 l/m2 vīriešiem (individuālās atšķirības pacientiem bija 91,9%). Izkliedes tilpums perifērajā telpā bija 47,4 l/m2.
Tilpums perifērajā telpā nebija atkarīgs no dzimuma.
Saistīšanās ar plazmas proteīniem tika uzskatīta par nenozīmīgu.
Eliminācijas pusperiods: robežās no 42 līdz 94 minūtēm atkarībā no pacienta vecuma un dzimuma. Lietojot pēc ieteicamās devu shēmas, gemcitabīna eliminācijai praktiski jābūt pabeigtai 5 - 11 stundu laikā pēc infūzijas sākuma. Gemcitabīnu ievadot vienu reizi nedēļā, tas organismā neuzkrājas.
Metabolisms
Aknās, nierēs, asinīs un citos audos gemcitabīnu strauji metabolizē citidīndeamināze.
Gemcitabīna intracelulārā metabolisma rezultātā veidojas gemcitabīna mono- , di- un trifosfāti (dFdCMP, dFdCDP un dFdCTP), no kuriem dFdCDP un dFdCTP tiek uzskatīti par aktīviem. Šie intracelulārie metabolīti nav konstatēti plazmā un urīnā. Primārais metabolīts – 2’-dezoksi-2’,2’-difluoruridīns (dFdU) – nav aktīvs, un tas ir konstatēts plazmā un urīnā.
Ekskrēcija
Sistēmiskais klīrenss bija robežās no 29,2 l/h/m2 līdz 92,2 l/h/m2 atkarībā no pacienta dzimuma un vecuma (individuālās atšķirības pacientiem bija 52,2 %). Sievietēm klīrenss ir par aptuveni 25% lēnāks nekā vīriešiem. Lai gan klīrensa ātrums ir liels, gan vīriešiem, gan sievietēm tas samazinās, palielinoties vecumam. Ieteicamajai gemcitabīna devai 1 000 mg/m², ko ievada 30 minūšu infūzijas veidā, zemākas klīrensa vērtības sievietēm un vīriešiem nenorāda uz nepieciešamību samazināt gemcitabīna devu.
Ekskrēcija ar urīnu: neizmainītā veidā tiek izvadīti mazāk nekā 10% zāļu.
Nieru klīrenss bija no 2 līdz 7 l/h/m2.
Nedēļas laikā pēc ievadīšanas izdalās 92 – 98 % no ievadītās gemcitabīna devas – 99 % ar urīnu, galvenokārt dFdU veidā, bet 1 % devas izdalās ar fēcēm.
dFdCTP farmakokinētika
Šis metabolīts ir atrodams perifēro asiņu mononukleārajās šūnās, un turpmāk sniegtā informācija attiecas uz šīm šūnām. Intracelulārā koncentrācija paaugstinās proporcionāli gemcitabīna 35-350 mg/m²/30 min devām, kas nodrošina līdzsvara koncentrāciju 0,4-5 μg/ml. Ja gemcitabīna koncentrācija plazmā pārsniedz 5 μg/ml, dFdCTP līmenis nepaaugstinās, kas liecina par to, ka sintēzei šajās šūnās ir piesātinošs raksturs.
Terminālais eliminācijas pusperiods: 0,7 - 12 stundas.
dFdU farmakokinētika
Maksimālā koncentrācija plazmā (3 - 15 minūtes pēc 30 minūšu ilgas infūzijas beigām, ievadot 1 000 mg/m²): 28 - 52 μg/ml.
Minimālā koncentrācija pēc ievadīšanas vienu reizi nedēļā: 0,07 - 1,12 μg/ml bez uzkrāšanās pazīmēm.
Koncentrācija plazmā samazinās atbilstoši trīsfāziskai līknei, vidējais terminālais eliminācijas pusperiods: 65 stundas (33 – 84 stundu robežās).
dFdU veidošanās no pamatvielas: 91 - 98%.
Vidējais izkliedes tilpums centrālajā telpā: 18 l/m2 (11 - 221 l/m2 robežās).
Vidējais izkliedes tilpums (VSS) līdzsvara koncentrācijas apstākļos: 150 l/m2 (96 - 228 l/m2 robežās).
Izkliede audos: plaša.
Vidējais šķietamais klīrenss: 2,5 l/h/m2 (1 - 4 l/h/m2 robežās).
Ekskrēcija ar urīnu: pilnīga.
Gemcitabīna un paklitaksela kombinētā terapija
Kombinēta terapija neizmainīja ne gemcitabīna, ne paklitaksela farmakokinētiku.
Gemcitabīna un karboplatīna kombinētā terapija
Ievadot kombinācijā ar karboplatīnu, gemcitabīna farmakokinētika nemainījās.
Nieru darbības traucējumi
Viegla un vidēji smaga nieru mazspēja (GFĀ no 30 ml/min līdz 80 ml/min) būtiski neietekmē gemcitabīna farmakokinētiku.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Galvenā atrade līdz 6 mēnešus ilgos atkārtotu devu pētījumos ar pelēm un suņiem bija no terapijas shēmas un devas atkarīgs atgriezeniskas asinsrades nomākums.
Gemcitabīns ir mutagēns in vitro mutāciju testā un in vivo kaulu smadzeņu mikrokodoliņu testā. Ilgtermiņa pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu kancerogēno iedarbību, nav veikti.
Fertilitātes pētījumos gemcitabīns izraisīja atgriezenisku hipospermatoģenēzi peļu tēviņiem. Ietekme uz dzīvnieku mātīšu auglību nav novērota.
Novērtējot eksperimentālos pētījumus ar dzīvniekiem, ir pierādīta reproduktīvā toksicitāte, piemēram, iedzimtas anomālijas un cita veida ietekme uz embrija vai augļa attīstību, grūsnības gaitu vai peri- un postnatālo attīstību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Gemcit 38 mg/ml sastāvā ir:
Mannīts (E421)
Nātrija acetāta trihidrāts (E262)
Sālsskābe (E507) (pH korekcijai)
Nātrija hidroksīds (E524) (pH korekcijai)
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
Uzglabāšanas laiks
2 gadi
Pēc izšķīdināšanas
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta 35 dienas, uzglabājot 25°C temperatūrā. No mikrobioloģijas viedokļa, šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.
Ja tas nav izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai atbild lietotājs. Parasti uzglabāšanas laikam 25°C temperatūrā nevajadzētu būt ilgākam par 24 stundām, ja vien šķīdināšana/atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Pagatavotais šķīdums
Neatdzesēt (ir iespējama kristalizācija).
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3 apakšpunktā.
Iepakojuma veids un saturs
I tipa bezkrāsaina stikla 10 ml, 50 ml vai 100 ml flakoni, kas noslēgti ar brombutilgumijas aizbāzni.
Iepakojumu lielumi: kartona kārbiņa ar vienu flakonu, kas satur 200 mg, 1000 mg, 1500 mg vai 2000 mg gemcitabīna.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Šķīdināšana
Tikai vienreizējai lietošanai.
Šīm zālēm saderība ir pierādīta tikai ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām. Tādējādi šķīdināšanai jāizmanto tikai šis šķīdinātājs. Saderība ar citām aktīvajām vielām nav pētīta. Tādēļ šīs zāles pēc to izšķīdināšanas nav ieteicams sajaukt (lietot maisījumā) ar citām aktīvajām vielām.
Izšķīdinot līdz koncentrācijai, kas pārsniedz 38 mg/ml, šķīšana var būt nepilnīga, un no tā ir jāizvairās.
Lai izšķīdinātu, lēni jāpievieno atbilstošs nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma injekcijām tilpums (kā norādīts tabulā zemāk) un jāsakrata, lai izšķīdinātu.
Iepakojums
Iepakojumam pievienojamā nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) injekciju šķīduma tilpums
Iegūtā šķīduma tilpums
Galīgā koncentrācija
200 mg
5 ml
5,26 ml
38 mg/ml
1000 mg
25 ml
26,3 ml
38 mg/ml
1500 mg
37,5 ml
39,5 ml
38 mg/ml
2000 mg
50 ml
52,6 ml
38 mg/ml
Atbilstošu zāļu daudzumu var tālāk atšķaidīt ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām.
Parenterāli ievadāmās zāles pirms ievadīšanas, ja vien šķīdums un iepakojums to pieļauj, vizuāli jāpārbauda, vai tajās nav daļiņas un krāsas izmaiņas.
Viss neizlietotais šķīdums jāiznīcina turpmāk aprakstītajā veidā.
Norādījumi par drošu rīkošanos ar citotoksiskajām zālēm
Jāievēro vietējie norādījumi par drošu citotoksisko zāļu sagatavošanu un rīkošanos ar tām. Ar citotoksiskajiem preparātiem nedrīkst rīkoties grūtnieces. Injicējamie citotoksisko līdzekļu šķīdumi ir jāgatavo īpaši apmācītam personālam ar zināšanām par lietojamajām zālēm. Tas ir jādara īpaši paredzētā zonā. Darba virsma ir jāpārklāj ar vienreizējās lietošanas absorbējošu papīru ar plastmasas pamatni.
Jāvalkā piemēroti acu aizsardzības līdzekļi, vienreizējās lietošanas cimdi, sejas maska un vienreizējās lietošanas priekšauts. Jāievēro piesardzība, lai nepieļautu nejaušu zāļu saskari ar acīm. Ja zāles nejauši iekļuvušas acī, tā nekavējoties rūpīgi jāmazgā ar ūdeni.
Šļirces un infūzijas komplekti jāsavieno uzmanīgi, lai nerastos noplūde (ieteicams izmantot Luer savienojumu). Ieteicams izmantot lielas adatas, lai samazinātu spiedienu un iespējamo aerosolu veidošanos. Aerosolu veidošanos var arī samazināt, izmantojot ventilējamu adatu.
Izšļakstītās vai noplūdušās zāles ir jāsavāc, izmantojot aizsargcimdus. Piesardzīgi jārīkojas ar izdalījumiem un vēmekļiem.
Iznīcināšana
Iznīcinot šo zāļu šķīdināšanai izmantotos materiālus, ir jāievēro piesardzība. Visi neizlietotie sauso zāļu atlikumi vai piesārņotie materiāli ir jāievieto īpaši bīstamiem atkritumiem paredzētā atkritumu maisā. Asie priekšmeti (adatas, šļirces, flakoni u. t. t.) ir jāievieto piemērotā cietā tvertnē. Personālam, kurš savāc un izmet šos atkritumus, jābūt informētam par iespējamajiem riskiem. Izlietoties materiāli jāiznīcina sadedzinot. Visas neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Fresenius Kabi Polska Sp. z o.o.
Al. Jerozolimskie 134
02-305 Warszawa
Polija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
09-0045
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 03. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2018
SASKAŅOTS ZVA 04-07-2019
PAGE \* MERGEFORMAT1
Versija 01, 2018. gada oktobris
