Fosrenol

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Fosrenol 1000 mg pulveris iekšķīgai lietošanai.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienā paciņā ir 1000 mg lantāna (lanthanum) (lantāna karbonāta hidrāta veidā).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Vienā paciņā ir arī 855,6 mg dekstrātu, kas satur glikozi.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris iekšķīgai lietošanai.

Balts līdz pelēkbalts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Fosrenol ir paredzēts kā fosfātus saistošs līdzeklis, ko lieto hiperfosfatēmijas kontrolei hroniskas nieru mazspējas pieaugušiem pacientiem hemodialīzes vai pastāvīgas ambulatoras peritoneālās dialīzes (PAPD) gadījumā. Fosrenol paredzēts arī pieaugušiem pacientiem ar hronisku nieru slimību, kuriem netiek veikta dialīze un kuru fosfātu līmenis serumā ir ≥ 1,78 mmol/l, un kuriem diēta ar mazu fosfātu saturu nav pietiekama, lai kontrolētu fosfātu līmeni serumā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Fosrenol ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Fosrenol pulveri iekšķīgai lietošanai ir paredzēts sajaukt ar nelielu daudzumu mīksta ēdiena (piemēram, ar ābolu biezeni vai kādu citu līdzīgu pārtikas produktu) un lietot nekavējoties (15 minūšu laikā). Paciņu drīkst atvērt tikai tieši pirms lietošanas. Pēc sajaukšanas ar ēdienu Fosrenol pulveri iekšķīgai lietošanai nedrīkst uzglabāt turpmākai lietošanai. Fosrenol pulveris iekšķīgai lietošanai ir nešķīstošs un pirms lietošanas tas nav jāizšķīdina šķidrumā.

Pieaugušie, arī gados vecāki cilvēki (> 65 gadi)

Fosrenol jālieto ēšanas laikā vai tūlīt pēc ēšanas, dienas devu sadalot starp ēdienreizēm. Pacientiem jāievēro ieteiktā diēta, lai kontrolētu fosfātu un šķidruma uzņemšanu. Fosrenol ir pieejams kā pulveris iekšķīgai lietošanai, kas jāsajauc ar mīkstu ēdienu, tādēļ nav jālieto papildu šķidrums. Jākontrolē fosfātu līmenis serumā, un Fosrenol deva jātitrē ik pēc 2–3 nedēļām, līdz sasniegts pieņemams fosfātu līmenis serumā, pēc tam regulāri veicot tā kontroli. Devas titrēšanu vai veikt ar košļājamo tablešu zāļu formu, jo tās ir pieejamas dažādos stiprumos, kas ļauj devu palielināt pakāpeniski.

Pierādīts, ka fosfātu līmenis serumā tiek kontrolēts, lietojot 750 mg dienā un lielākas devas. Maksimālā klīniskajos pētījumos ierobežotam skaitam pacientu pētītā deva ir 3750 mg. Pacienti, kuri reaģē uz lantāna terapiju, parasti pieņemamu fosfātu līmeni serumā sasniedz, lietojot 1500–3000 mg lantāna dienā.

Pediatriskā populācija

Fosrenol drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Aknu darbības traucējumu ietekme uz Fosrenol farmakokinētiku nav novērtēta. Darbības mehānisma dēļ un tādēļ, ka nenotiek metabolisms aknās, deva aknu darbības traucējumu gadījumā nav jāpielāgo, bet pacienti ir rūpīgi jāuzrauga (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Hipofosfatēmija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ar dzīvniekiem veiktos Fosrenol pētījumos pierādīta lantāna nogulsnēšanās audos. 105 kaulu biopsijās, kas ņemtas ar Fosrenol ārstētiem pacientiem, daži ārstēti pat līdz 4,5 gadiem, konstatēja lantāna līmeņa paaugstināšanos laika gaitā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ir ziņots par lantāna nogulsnēšanos kuņģa-zarnu trakta gļotādā, galvenokārt pēc ilgstošas lietošanas. Šīs atrades klīniskā nozīmība vēl nav zināma.

Fosrenol lietošana klīniskajos pētījumos ilgāk par 2 gadiem pašlaik ir ierobežota. Tomēr pacientu ārstēšana ar Fosrenol pat līdz 6 gadiem nav izraisījusi ieguvuma/riska attiecības izmaiņas.

Saistībā ar lantāna lietošanu ir ziņots par kuņģa-zarnu trakta nosprostošanās, ileusa, subileusa un kuņģa-zarnu trakta perforācijas gadījumiem; dažkārt pacienti bija jāoperē vai jāhospitalizē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Piesardzība jāievēro visiem pacientiem, kuriem ir nosliece uz kuņģa-zarnu trakta nosprostošanos, ileusu, subileusu un perforāciju; piemēram, tiem, kuriem ir izmainīta kuņģa-zarnu trakta anatomiskā struktūra (piem., divertikuloze, peritonīts, kuņģa-zarnu trakta operācija anamnēzē, vēzis un čūlas kuņģa-zarnu traktā), hipomotilitātes traucējumi (piem., aizcietējums, diabētiskā gastroparēze), kā arī lietojot kopā ar zālēm, par kurām zināms, ka tās pastiprina šādu iedarbību.

Ārstēšanas ar lantāna karbonātu laikā ārstiem un pacientiem jāsaglabā modrība, lai pamanītu kuņģa-zarnu trakta traucējumu pazīmes un simptomus, īpaši aizcietējumu un sāpes vēderā/vēdera uzpūšanos, kas var liecināt par zarnu nosprostošanos, ileusu vai subileusu.

Ārstēšana ar lantāna karbonātu atkārtoti jāizvērtē pacientiem, kuriem attīstās smags aizcietējums vai citas smagas kuņģa-zarnu trakta traucējumu pazīmes un simptomi.

Pacienti ar akūtu peptisku čūlu, čūlaino kolītu, Krona slimību vai zarnu nosprostojumu netika iekļauti Fosrenol klīniskos pētījumos.

Pacientiem, kuriem ir nieru mazspēja, var rasties hipokalcēmija. Fosrenol nesatur kalciju. Tādēļ šajā pacientu grupā ar regulāriem laika intervāliem jākontrolē kalcija līmenis serumā un atbilstoši jālieto uztura bagātinātāji.

Lantāns netiek metabolizēts ar aknu enzīmiem, bet tas ar vislielāko varbūtību tiek izvadīts ar žulti. Stāvokļi, kas izraisa nozīmīgu žults plūsmas samazināšanos, var būt saistīti ar pieaugoši lēnāku lantāna elimināciju, kā rezultātā var palielināties tā līmenis plazmā un uzkrāšanās audos (skatīt 5.2. un 5.3. apakšpunktu). Tā kā aknas ir galvenais absorbētā lantāna eliminācijas orgāns, ieteicams kontrolēt aknu funkcionālo testu rezultātus.

Pediatriskā populācija

Fosrenol drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav pierādīta, lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ja rodas hipofosfatēmija, Fosrenol lietošana jāpārtrauc.

Veicot vēdera dobuma rentgenizmeklēšanu pacientiem, kuri lieto lantāna karbonātu, var tikt novērotas rentgenstaru necaurlaidīgas zonas līdzīgi kā pēc kontrastvielas ievadīšanas.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lantāna karbonāta hidrāts var palielināt kuņģa pH. Savienojumus, par kuriem zināms, ka tie mijiedarbojas ar antacīdiem (piemēram, hlorohīnu, hidroksihlorohīnu un ketokonazolu) nav ieteicams lietot 2 stundu laikā pirms vai pēc Fosrenol lietošanas.

Veseliem cilvēkiem citrāta vienlaicīga lietošana lantāna uzsūkšanos un farmakokinētiku neietekmēja.

Klīniskos pētījumos Fosrenol lietošana neietekmēja taukos šķīstošo A, D, E un K vitamīnu līmeni serumā.

Pētījumos ar brīvprātīgiem cilvēkiem pierādīts, ka Fosrenol lietošana vienlaicīgi ar digoksīnu, varfarīnu vai metoprololu nerada klīniski nozīmīgas šo zāļu farmakokinētisko īpašību pārmaiņas.

Simulētā kuņģa sulā lantāna karbonāta hidrāts neveidoja nešķīstošus kompleksus ar varfarīnu, digoksīnu, furosemīdu, fenitoīnu, metoprololu vai enalaprilu, kas liecina par potenciāli zemu spēju ietekmēt šo zāļu uzsūkšanos.

Tomēr mijiedarbība ar tādām zālēm kā tetraciklīns un doksiciklīns ir teorētiski iespējama un, ja šie savienojumi ir jālieto vienlaicīgi, tos nav ieteicams lietot 2 stundu laikā pirms vai pēc Fosrenol lietošanas.

Vienreizējas devas pētījumā veseliem brīvprātīgajiem, iekšķīgi lietotā ciprofloksacīna biopieejamība samazinājās par aptuveni 50%, lietojot kopā ar Fosrenol. Iekšķīgi lietojamās floksacīna zāļu formas ieteicams lietot vismaz 2 stundas pirms vai 4 stundas pēc Fosrenol lietošanas.

Pierādīts, ka fosfātus saistošās vielas (arī Fosrenol) mazina levotiroksīna uzsūkšanos. Līdz ar to vairogdziedzera hormona aizstājterapiju nedrīkst lietot 2 stundu laikā pirms vai pēc Fosrenol lietošanas, un pacientiem, kuri lieto abu veidu zāles, ieteicams rūpīgāk kontrolēt TSH līmeni.

Lantāna karbonāta hidrāts nav citohroma P450 substrāts, un tas nozīmīgi nenomāc galveno cilvēka citohroma P450 izoenzīmu – CYP1A2, CYP2D6, CYP3A4, CYP2C9 vai CYP2C19 – darbību in vitro.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par Fosrenol lietošanu sievietēm grūtniecības laikā nav pietiekami.

Vienā pētījumā ar žurkām, lietojot lielas devas, konstatēja reproduktīvo fetotoksicitāti (aizkavēta acu atvēršanās un dzimumnobriešana) un samazinātu mazuļu ķermeņa masu (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Fosrenol grūtniecības laikā lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai lantāns izdalās cilvēka pienā. Lantāna izdalīšanās pienā dzīvniekiem nav pētīta. Pieņemot lēmumu par to, vai turpināt/pārtraukt barošanu ar krūti vai turpināt/pārtraukt terapiju ar Fosrenol, jāievēro piesardzība un jāizvērtē iespējamais ieguvums bērnam no barošanas ar krūti un iespējamais ieguvums no Fosrenol terapijas sievietei, kura baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Dati par lantāna karbonāta ietekmi uz cilvēku fertilitāti nav pieejami. Toksikoloģijas pētījumos ar žurkām netika konstatēta lantāna karbonāta nelabvēlīga ietekme uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Fosrenol var izraisīt reiboni un vertigo, kas var pavājināt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lantāna karbonāta lietošanas drošums pacientiem ir pētīts vairākos klīniskos pētījumos. Biežāk novērotās zāļu blakusparādības, izņemot galvassāpes un alerģiskas ādas reakcijas, ir kuņģa-zarnu trakta traucējumi, tās var samazināt, lietojot Fosrenol kopā ar uzturu, un tās parasti mazinās, turpinot zāļu lietošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zāļu blakusparādību biežuma novērtēšanai ir izmantota šāda klasifikācija: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Retāk

Gastroenterīts, laringīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk

Eozinofīlija

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Retāk

Hiperparatireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hipokalcēmija

Retāk

Hiperkalcēmija, hiperglikēmija, hiperfosfatēmija, hipofosfatēmija, anoreksija, palielināta ēstgriba

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Retāk

Reibonis, garšas sajūtas pārmaiņas

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Vertigo

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi*

Ļoti bieži

Sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana

Bieži

Aizcietējums, dispepsija, flatulence

RetākIleuss, subileuss, zarnu nosprostojums, kairinātu zarnu sindroms, ezofagīts, stomatīts, šķidra vēdera izeja, gremošanas traucējumi, kuņģa-zarnu darbības traucējumi (citādi neklasificēti), sausums mutē, zobu bojājumi, atraugas

Reti

Zarnu perforācija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, pastiprināta svīšana

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

Artralģija, mialģija, osteoporoze

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk

Astēnija, sāpes krūtīs, nespēks, vājums, perifēriska tūska, sāpes, slāpes

Izmeklējumi

Retāk

Palielināts alumīnija līmenis asinīs, palielināts GGT līmenis, palielināts aknu transamināžu līmenis, palielināts sārmainās fosfatāzes līmenis, samazināta ķermeņa masa

* Klīniskā pētījumā ar veseliem cilvēkiem kuņģa-zarnu trakta blakusparādību sastopamība pēc Fosrenol iekšķīgi lietojamā pulvera lietošanas bija lielāka (13 cilvēki, 18,3%) nekā pēc košļājamo tablešu lietošanas (4 pacienti, 6,6%).

Pēcreģistrācijas pieredze

Lietojot Fosrenol pēc reģistrācijas, ziņots par alerģisku ādas reakciju gadījumiem (kas ietver izsitumus uz ādas, nātreni un niezi), kas liecina par ciešu saistību laika ziņā ar lantāna karbonāta terapiju. Klīniskajos pētījumos alerģiskas ādas reakcijas gan Fosrenol, gan placebo/aktīva salīdzināšanai izmantotā līdzekļa grupā novēroja ļoti bieži (≥ 1/10).

Lai gan ziņots par vairākām papildu izolētām reakcijām, nevienu no šīm reakcijām neuzskatīja par negaidītu šai pacientu populācijai.

Novēroja pārejošas QT izmaiņas, bet tās nebija saistītas ar sirds blakusparādību biežuma palielināšanos.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Par pārdozēšanas gadījumiem nav ziņots. Lielākā lantāna dienas deva, kas lietota veseliem brīvprātīgajiem I fāzes pētījumu laikā, bija 4718 mg trīs dienas. Novērotās blakusparādības bija vieglas vai vidēji smagas, un tās bija slikta dūša un galvassāpes.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles hiperkalcēmijas un hiperfosfatēmijas ārstēšanai.

ATĶ kods: V03A E03.

Fosrenol satur lantāna karbonāta hidrātu. Lantāna karbonāta hidrāta kā fosfātu saistvielas aktivitāte ir atkarīga no lielās lantāna jonu afinitātes pret uzturā esošiem fosfātiem. Šie joni izdalās no karbonāta sāls skābā kuņģa vidē. Veidojas nešķīstošs lantāna fosfāts, kas mazina fosfātu uzsūkšanos no kuņģa-zarnu trakta.

Veseliem cilvēkiem, kuri lietoja Fosrenol trīsreiz dienā trīs dienas iekšķīgi lietojama pulvera vai košļājamu tablešu veidā, pamatojoties uz fosfātu ekskrēciju ar urīnu, konstatēja, ka Fosrenol pulveris iekšķīgai lietošanai ir farmakodinamiski līdzvērtīgs Fosrenol košļājamām tabletēm.

Informācija no pētījumiem, kuros izmantotas košļājamās tabletes

Divos II fāzes un divos III fāzes pētījumos pētīja kopumā 1130 pacientus ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēti ar hemodialīzes vai PAPD balstterapiju. Trīs pētījumi bija placebo kontrolēti (viens fiksētu devu un divi titrētu devu plānojumi) un vienā kā aktīvu salīdzinošo līdzekli izmantoja kalcija karbonātu. Šo pētījumu laikā 1016 pacienti saņēma lantāna karbonātu, 267 saņēma kalcija karbonātu un 176 saņēma placebo.

Divi placebo kontrolēti, randomizēti pētījumi iekļāva pacientus ar dialīzi pēc neveiksmes ar iepriekš lietoto fosfātu absorbētāju pilnīgas izvadīšanas no organisma. Pēc lantāna karbonāta devas titrēšanas, lai sasniegtu fosfātu līmeni serumā starp 1,3 un 1,8 mmol/l vienā pētījumā (devas līdz 2250 mg dienā) vai ≤ 1,8 mmol/l otrā pētījumā (devas līdz 3000 mg dienā), pacientus nejaušināja balstterapijai ar lantāna karbonātu vai placebo. Pēc 4 nedēļas ilgas, randomizētas, placebo kontrolētas fāzes fosfātu koncentrācija serumā abos pētījumos placebo grupā palielinājās par 0,5–0,6 mmol/l, salīdzinot ar pacientiem, kuri turpināja lietot lantāna karbonāta terapiju. 61% pacientu, kuri saņēma lantāna karbonātu, atbildes reakcija saglabājās, salīdzinot ar 23%, pacienti placebo grupā.

Aktīvā salīdzinājuma pētījumā tika konstatēts, ka fosfātu līmenis serumā 5 nedēļu titrēšanas perioda beigās bija samazināts līdz mērķa līmenim 1,8 mmol/l 51% lantāna grupas pacientu salīdzinājumā ar 57% kalcija karbonāta grupas pacientu. 25. nedēļā divās terapijas grupās randomizēto pacientu procentuālais daudzums, kam tiek kontrolēts fosfātu līmenis serumā, abās ārstēšanas grupās bija līdzīgs – 29% starp lantāna lietotājiem un 30% starp kalcija karbonāta lietotājiem (izmantojot pieeju „nav datu = neveiksmīga ārstēšana”). Vidējais fosfātu līmenis serumā abās ārstēšanas grupās bija samazināts līdzīgā apjomā.

Turpmākie ilgtermiņa pētījumi uzskatāmi parādīja, ka dažiem pacientiem, turpinot lantāna karbonāta lietošanu vismaz 2 gadus, saglabājas fosfātu samazināšanās.

Salīdzinošos pētījumos par hiperkalcēmiju ziņots 0,4% ar Fosrenol ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 20,2% pacientu, kas ārstēti ar saistvielām uz kalcija bāzes. PTH koncentrācija serumā var svārstīties neatkarīgi no kalcija, fosfātu un D vitamīna līmeņa pacienta serumā. Nav pierādīts, ka Fosrenol būtu raksturīga tieša ietekme uz PTH koncentrāciju serumā.

Ilgstošos kaulu pētījumos pēc vidējiem datiem novēroja noslieci uz pieaugošu lantāna koncentrāciju laika gaitā kontroles populācijā, vidējais pieaugums pēc 24 mēnešiem bija trīskāršs, salīdzinot ar sākotnējo līmeni 53 μg/kg. Ar lantāna karbonātu ārstētiem pacientiem lantāna koncentrācija kaulos pirmajos 12 lantāna karbonāta terapijas mēnešos palielinājās vidēji līdz 1328 μg/kg (diapazonā 122–5513 μg/kg). Vidējā koncentrācija un koncentrācijas diapazons pēc 18 un 24 mēnešiem bija līdzīgs kā pēc 12 mēnešiem. Pēc 54 mēnešiem vidējais līmenis bija 4246 μg/kg (diapazonā 1673–9792 μg/kg).

Pāra kaulaudu biopsijas (sākotnēji un pēc viena vai diviem gadiem) pacientiem, kas bija randomizēti ārstēšanai ar Fosrenol vai kalcija karbonātu vienā pētījumā, un pacientiem, kas bija randomizēti ārstēšanai ar Fosrenol vai alternatīvu terapiju otrā pētījumā, nekonstatēja mineralizācijas defektu veidošanās atšķirības starp grupām.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Fosrenol vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās hiperfosfatēmijas ārstēšanai. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Tā kā saistīšanās starp lantānu un uztura fosforu notiek kuņģa un tievo zarnu augšdaļas lūmenā, Fosrenol terapeitiskā efektivitāte nav atkarīga no lantāna līmeņa plazmā.

Lantāns ir sastopams apkārtējā vidē. Fona līmeņa mērījumi ar lantāna karbonāta hidrātu neārstētiem hroniskas nieru mazspējas pacientiem III fāzes klīniskajos pētījumos liecināja, ka koncentrācija plazmā ir no < 0,05 līdz 0,90 ng/ml, bet kaulu biopsijas paraugos no < 0,006 līdz 1,0 μg/g.

Uzsūkšanās

Veseliem cilvēkiem, lietojot Fosrenol trīsreiz dienā trīs dienas iekšķīgi lietojama pulvera veidā vai kā košļājamās tabletes, lantāna sistēmiskā iedarbība (ņemot vērā AUC_0-48 un C_max) pēc Fosrenol pulvera iekšķīgai lietošanai lietošanas bija par aptuveni 30% lielāka un mainīgāka nekā pēc Fosrenol košļājamo tablešu lietošanas. Salīdzinot ar datiem par košļājamām tabletēm (skatīt tālāk), sistēmiskā iedarbība pēc iekšķīgi lietojamā pulvera lietošanas aizvien atbilst absolūtai biopieejamībai < 0,002%.

Informācija no pētījumiem, kuros izmantotas košļājamās tabletes

Lantāna karbonāta hidrāta šķīdība ūdenī ir neliela (< 0,01 mg/ml pie pH 7,5), un pēc perorālas lietošanas tas uzsūcas minimāli. Aprēķināts, ka cilvēkiem absolūtā perorālā biopieejamība ir < 0,002%.

Veseliem cilvēkiem plazmas AUC un C_max palielinājās atkarībā no devas, bet mazāk nekā proporcionāli devai pēc vienreizējas perorālas lantāna 250–1000 mg devas, kas atbilst ar šķīšanu ierobežotai absorbcijai. Šķietamais plazmas eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem bija 36 stundas.

Nieru slimniekiem, kuriem veic dialīzi un kas 10 dienas lietojuši 1000 mg lantāna trīs reizes dienā, vidējā (± sn) maksimālā koncentrācija plazmā bija 1,06 (± 1,04) ng/ml, un vidējais AUC_last bija 31,1 (± 40,5) ng.h/ml. Regulāra asins līmeņa kontrole 1707 nieru dialīzes pacientiem, kuri lieto lantāna karbonāta hidrātu līdz 2 gadiem ilgi, neliecināja par lantāna koncentrācijas palielināšanos plazmā šajā laika posmā.

Izkliede

Pēc atkārtotas perorālas lantāna karbonāta hidrāta lietošanas lantāns neuzkrājas plazmā pacientiem vai dzīvniekiem. Neliela daļa no absorbētā iekšķīgi lietotā lantāna plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (> 99,7%) un pētījumos ar dzīvniekiem tā plaši izkliedējās sistēmiskos audos, galvenokārt kaulos, aknās un kuņģa-zarnu traktā, tostarp mezenteriālos limfmezglos. Ilgstošos ar dzīvniekiem veiktos pētījumos lantāna koncentrācija vairākos audos, arī kuņģa-zarnu traktā, kaulos un aknās laika gaitā palielinājās līdz līmenim, kas vairākas reizes pārsniedza līmeni plazmā. Šķietams lantāna līdzsvara līmenis bija sasniegts dažos audos, piemēram, aknās, bet līmenis kuņģa-zarnu traktā palielinājās līdz ar ārstēšanas ilgumu. Lantāna līmeņa pārmaiņas audos pēc ārstēšanas pārtraukšanas dažādos audos bija dažādas. Salīdzinoši liela lantāna daļa audos saglabājās ilgāk nekā 6 mēnešus pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas (vidējais procentuālais kaulos saglabātais daudzums bija ≤ 100% (žurkām) un ≤ 87% (suņiem), aknās ≤ 6% (žurkām) un ≤ 82% (suņiem). Lantāna uzkrāšanās audos, kas novērota ilgstošos pētījumos dzīvniekiem ar lielām perorālām lantāna karbonāta devām (skatīt 5.3. apakšpunktu), nelabvēlīgu ietekmi neizraisīja (informāciju par lantāna koncentrācijas pārmaiņām kaulu biopsijas materiālā, kas ņemts nieru slimniekiem, kam veic dialīzi, pēc gadu ilgas ārstēšanas ar lantānu saturošām fosfātus saistošām vielām salīdzinājumā ar kalciju saturošām fosfātus saistošām skatīt 5.1. apakšpunktā).

Metabolisms

Lantāns netiek metabolizēts.

Pētījumi hroniskas nieru mazspējas slimniekiem ar aknu darbības traucējumiem nav veikti. Pacientiem, kam iekļaušanas brīdī III fāzes klīniskos pētījumos vienlaicīgi ir aknu darbības traucējumi, pierādījumus par palielinātu lantāna līmeni plazmā vai aknu darbības pasliktināšanos pēc ārstēšanas ar Fosrenol līdz 2 gadiem ilgi neieguva.

Eliminācija

Lantāns izdalās galvenokārt ar izkārnījumiem, tikai aptuveni 0,000031% iekšķīgi lietotās devas veseliem cilvēkiem izdalās ar urīnu (nieru klīrenss ir aptuveni 1 ml/min, kas veido < 2% no kopējā plazmas klīrensa).

Pēc intravenozas ievadīšanas dzīvniekiem lantāns izdalās galvenokārt ar izkārnījumiem (74% devas), gan ar žulti, gan tieši šķērsojot zarnu sieniņu. Izdalīšanās apjoms caur nierēm bija neliels.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, ietekmi uz fertilitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Lantāna karbonāta hidrāts drošuma farmakoloģijas pētījumā samazināja kuņģa skābumu žurkām.

Žurkām, kurām no 6. grūsnības dienas līdz 20. pēcdzemdību dienai lietoja lielas lantāna karbonāta hidrāta devas, ietekmi uz mātīti nekonstatēja, bet konstatēja samazinātu mazuļu ķermeņa masu un dažu attīstības marķieru (acis un maksts atvere) aizkavētu veidošanos. Trušiem lietojot lielas lantāna karbonāta hidrāta dienas devas grūsnības laikā, novēroja toksisku ietekmi uz mātīti ar samazinātu ēdiena patēriņu un ķermeņa masas pieaugumu mātītei, biežākiem pirms- un pēcimplantācijas zaudējumiem un samazinātu mazuļa ķermeņa masu.

Lantāna karbonāta hidrāts nebija kancerogēns pelēm vai žurkām. Pelēm lielu devu grupā (1500 mg/kg dienā) biežāk konstatēja kuņģa glandulāras adenomas. Uzskata, ka neoplastiskā atbildes reakcija pelēm ir saistīta ar spontānu patoloģisku kuņģa izmaiņu paasinājumu un tai ir neliela klīniskā nozīme.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta lantāna uzkrāšanās audos, galvenokārt kuņģa-zarnu traktā, mezenteriālos limfmezglos, aknās un kaulos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tomēr dzīves laikā veikti pētījumi veseliem dzīvniekiem neliecina par kaitējumu cilvēkam, lietojot Fosrenol. Specifiski imūntoksicitātes pētījumi nav veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Dekstrāti (hidratēti)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

2,8 g pulvera iekšķīgai lietošanai polietilēna tereftalāta/alumīnija/polietilēna lamināta paciņās.

Iepakojuma lielums: 90 paciņas (ārējā kastītē ir 9 kastītes pa 10 paciņām katrā).

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Shire Pharmaceuticals Ireland Limited

Block 2 & 3 Miesian Plaza

50 – 58 Baggot Street Lower

Dublin 2

Īrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

12-0286

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 02-11-2012

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 14-03-2014

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 18-10-2018

PAGE

PAGE 1