Fluoxetine

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Fluoxetine Vitabalans 20 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur fluoksetīna hidrohlorīdu, kas atbilst 20 mg fluoksetīna (Fluoxetinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši zaļa, apaļa, izliekta tablete ar dalījuma līniju, diametrs 9 mm.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušajiem

Depresijas epizodes.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi.

Bulimia nervosa: fluoksetīns indicēts kā psihoterapijas papildinājums pārēšanās un paša izraisītas vemšanas vai caurejas līdzekļu lietošanas samazināšanai.

Bērniem un pusaudžiem, kuri vecāki par 8 gadiem

Mēreno un smago depresijas epizožu gadījumā, kad depresija pēc 4-6 psihoterapijas seansiem nemazinās. Bērniem un jauniem cilvēkiem ar mērenu vai smagu depresiju antidepresantu terapija var tikt nozīmēta tikai kopā ar psihoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Depresijas epizodes

Pieaugušie un gados vecāki pacienti: ieteicamā deva ir 20 mg dienā. 3- 4 nedēļu laikā pēc terapijas

uzsākšanas, kā arī turpmāk, ja tas ir klīniski nepieciešams, devu pārskata un pielāgo. Lai gan augstāku devu gadījumā var palielināties nevēlamo blakusparādību risks, dažiem pacientiem ar nepietiekamu terapijas efektu, lietojot 20 mg, to var pakāpeniski palielināt līdz maksimālajai devai 60 mg (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, katram pacientam individuāli, lietojot pacienta stāvoklim atbilstošu mazāko efektīvo devu.

Pacienti ar depresiju jāārstē pietiekoši ilgi, vismaz 6 mēnešus, lai pārliecinātos, ka simptomi ir izzuduši.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi

Pieaugušie un gados vecāki pacienti: ieteicamā deva ir 20 mg dienā. Lai gan augstāku devu gadījumā var palielināties nevēlamo blakusparādību risks, dažiem pacientiem ar nepietiekošu terapijas efektu ar 20 mg lielu devu, to var pakāpeniski palielināt līdz maksimālajai devai 60 mg.

Ja uzlabošanos nenovēro pēc 10 nedēļām, jāapsver fluoksetīna lietošanas lietderība. Ja tiek sasniegts labs terapeitiskais efekts, ārstēšanu var turpināt ar individuāli noteiktu devu. Tā kā nav sistēmisku pētījumu, lai atbildētu uz jautājumu par fluoksetīna terapijas ilgumu, ir lietderīgi turpināt ārstēšanu ar fluoksetīnu līdz 10 nedēļām pacientiem ar atbildes reakciju, jo OKT ir hronisks stāvoklis. Devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, katram pacientam individuāli, uzturot pacienta stāvokli ar mazāko efektīvo devu. Periodiski jānovērtē terapijas nepieciešamība. Daži speciālisti iesaka pacientiem ar labu atbildes reakciju uz farmakoterapiju vienlaicīgi veikt biheiviorālo psihoterapiju.

OKT gadījumos ilgtermiņa efektivitāte (vairāk kā 24 nedēļas) nav pierādīta.

Bulimia nervosa

Pieaugušie un gados vecāki pacienti: ieteicamā deva ir 60 mg dienā. Bulimia nervosa gadījumos ilgtermiņa efektivitāte (vairāk kā 3 mēnešus) nav pierādīta.

Visas indikācijas

Pieaugušie: ieteicamo devu var palielināt vai samazināt. Devas virs 80 mg dienā nav sistemātiski novērtētas.

Fluoksetīnu var lietot vienā vai dalītās devās ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Pārtraucot zāļu lietošanu, aktīvā viela saglabājas organismā vēl vairākas nedēļas. Šis fakts jāņem vērā, kad tiek uzsākta vai pārtraukta ārstēšana.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži, kuri vecāki par 8 gadiem (mērenas vai smagas depresijas lēkmes gadījumā)

Ārstēšana jāuzsāk un jākontrolē speciālista vadībā. Sākuma deva ir 10 mg dienā. Devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, katram pacientam individuāli, lietojot pacienta stāvoklim atbilstošu mazāko efektīvo devu.

Pēc vienas līdz divām nedēļām devu var palielināt līdz 20 mg dienā. Klīnisko pētījumu pieredze ar 20 mg dienā devu ir minimāla. Dati par ārstēšanu, kas ilgāka par 9 nedēļām, ir ierobežoti.

Bērni ar pazeminātu ķermeņa masu

Sakarā ar augsto līmeni plazmā bērniem ar pazeminātu ķermeņa masu terapeitisko efektu var panākt ar mazāku devu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskiem pacientiem, kuriem ir atbildes reakcija uz terapiju, pēc 6 mēnešu ārstēšanas tā ir jāizvērtē. Ja 9 nedēļu laikā nav sasniegta klīniska uzlabošanās, ārstēšana jāpārskata.

Gados vecāki pacienti

Jāievēro piesardzība, ja deva tiek palielināta, un parasti dienas deva nedrīkst pārsniegt 40 mg. Maksimālā ieteicamā deva ir 60 mg dienā.

Var apsvērt lietot mazāku devu vai retāku lietošanu (piemēram, 20 mg katru otro dienu) pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu) vai pacientiem, kuriem vienlaicīga citu zāļu lietošana kopā ar fluoksetīnu var izraisīt mijiedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atcelšanas simptomi, pārtraucot fluoksetīna lietošanu

Jāizvairās no pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Lai izvairītos no atcelšanas simptomu rašanās riska pēc ārstēšanas ar fluoksetīnu, tā deva jāsamazina pakāpeniski, vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Ja pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas nepanesami simptomi, jāapsver iespēja atgriezties pie iepriekšējās devas lietošanas. Vēlāk ārsts var tupināt devas samazināšanu, taču daudz pakāpeniskāk.

Lietošanas veids

Fluoxetine Vitabalans apvalkotās tabletes ir paredzētas tikai iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Fluoksetīna lietošana vienlaicīgi ar neatgriezeniskiem, neselektīviem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (piem., iproniazīdu) ir kontrindicēta (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Fluoksetīna lietošana vienlaicīgi ar metoprololu sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pediatriskā populācija - bērni un pusaudži vecumā līdz 18 gadiem

Klīnisko pētījumu laikā bērniem un pusaudžiem, kurus ārstēja ar antidepresantiem, salīdzinot ar bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma placebo, biežāk novēroja suicidālus uzvedības traucējumus (pašnāvības

mēģinājumus un suicidālas domas) un naidīgumu (galvenokārt, agresivitāti, opozicionāru uzvedību un

dusmas). Fluoksetīnu drīkst lietot tikai bērniem un pusaudžiem vecumā no 8 līdz 18 gadiem un

tikai mērenas vai smagas depresijas ārstēšanai, to nedrīkst lietot citu indikāciju gadījumā. Ja, ievērojot

klīnisku nepieciešamību, tiek pieņemts lēmums par šāda veida ārstēšanu, pacients rūpīgi jānovēro attiecībā uz pašnāvības simptomiem. Bez tam, trūkst datu par ilgstošas lietošanas drošumu bērniem un pusaudžiem, tostarp ietekmi uz augšanu, seksuālo nobriešanu, kognitīvo, emocionālo attīstību un uzvedību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

19 nedēļas ilgā klīniskā pētījumā bērniem un pusaudžiem, kurus ārstēja ar fluoksetīnu, novēroja auguma un masas pieauguma samazināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šo ietekmi nenovēroja, kad bija jau sasniegts normāls pieauguša cilvēka augums. Nevar tikt izslēgta pubertātes aizkavēšanās (skatīt 5.3. un 4.8. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar fluoksetīnu jākontrolē augšana un pubertālā attīstība (augums, svars un TANNER skala). Ja tā aizkavējas, ir jāapsver pediatra konsultācijas nepieciešamība.

Pediatriskos pētījumos bieži saņemti ziņojumi par māniju un hipomāniju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpēc ir ieteicama regulāra pacienta novērošana, lai konstatētu māniju/hipomāniju. Ja pacientam iestājas maniakālā fāze, ārstēšana ar fluoksetīnu ir jāpārtrauc.

Ir svarīgi, lai ārsts rūpīgi pārrunātu ārstēšanas riskus un priekšrocības ar bērniem, pusaudžiem un/vai

viņu vecākiem.

Izsitumi un alerģiskas reakcijas

Ir saņemti ziņojumi par izsitumiem, anafilaktoīdiem un progresējošiem sistēmiskiem gadījumiem, dažreiz smagiem (ar ādas, nieru, aknu vai plaušu izpausmēm). Ja parādās izsitumi vai citas alerģiskas izpausmes, kurām nevar noteikt alternatīvu izcelsmi, fluoksetīna lietošana ir jāpārtrauc.

Krampji

Krampju lēkmes ir antidepresantu lietošanas potenciālais risks. Tādēļ, tāpat kā citi antidepresanti, fluoksetīns jāordinē piesardzīgi pacientiem ar krampju lēkmēm anamnēzē. Ārstēšana jāpārtrauc katram pacientam, kam attīstās krampju lēkmes vai palielinās lēkmju biežums. Fluoksetīns nav ieteicams pacientiem ar nepastāvīgiem lēkmjveida traucējumiem/epilepsiju, un pacienti ar kontrolētu epilepsiju rūpīgi jānovēro (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Elektrokonvulsīva terapija (EKT)

Jāievēro piesardzība, jo retos gadījumos ir ziņots par ilgstošiem krampjiem pacientiem, kas fluoksetīna lietošanas laikā saņem EKT.

Mānija

Antidepresanti piesardzīgi jāordinē pacientiem ar māniju/hipomāniju anamnēzē. Tāpat, kā citu

antidepresantu, fluoksetīna lietošana jāpārtrauc pacientiem maniakālajā fāzē.

Aknu/nieru darbība

Fluoksetīns plaši metabolizējas aknās un izdalās caur nierēm. Pacientiem ar ievērojamu aknu disfunkciju ieteicama zemāka deva, piem., izmainīta dienas deva. Dializējamiem pacientiem ar smagu nieru mazspēju (GFĀ < 10 ml/min), nosakot fluoksetīna vai norfluoksetīna līmeni plazmā pēc divus mēnešus ilgas lietošanas pa 20 mg/dienā, nebija atšķirības salīdzinot ar normālas nieru darbības kontroles pacientiem.

Tamoksifēns

Fluoksetīns - spēcīgs CYP2D6 inhibitors – var izraisīt endoksifēna, kas ir viens no svarīgākajiem aktīvajiem tamoksifēna metabolītiem, koncentrācijas samazināšanos. Tāpēc, kad vien iespējams, tamoksifēna terapijas laikā fluoksetīnu nevajadzētu lietot (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par QT intervāla pagarināšanās un ventrikulārās aritmijas, tai skaitā torsade de pointes, gadījumiem (skatīt 4.5., 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Fluoksetīna lietošanas laikā jāievēro piesardzība pacientiem ar noteiktām saslimšanām, piemēram, iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu, QT intervāla pagarināšanos ģimenes anamnēzē vai citiem klīniskiem faktoriem, kas rada noslieci uz aritmiju (piemēram, hipokaliēmiju, hipomagnēmiju, bradikardiju, akūtu miokarda infarktu vai dekompensētu sirds mazspēju) vai pastiprina fluoksetīna kopējo iedarbību (piemēram, aknu darbības traucējumi).

Ja fluoksetīnu lieto pacienti ar stabilu sirds slimību, pirms terapijas sākšanas jāapsver EKG pārskats.

Ja fluoksetīna lietošanas laikā rodas sirds aritmijas pazīmes, terapija jāpārtrauc un pacientam jāveic EKG.

Ķermeņa masas samazināšanās

Pacientiem, kas lieto fluoksetīnu, var novērot ķermeņa masas samazināšanos, bet parasti tā ir proporcionāla ķermeņa sākuma masai.

Cukura diabēts

Pacientiem ar diabētu SSAI lietošana var izmainīt glikēmisko kontroli. Terapijas laikā ar fluoksetīnu var rasties hipoglikēmija un pēc pārtraukšanas var attīstīties hiperglikēmija. Var būt jāpielāgo insulīna un/vai perorālo hipoglikēmisko līdzekļu devas.

Pašnāvība/ pašnāvības domas vai stāvokļa klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar palielinātu pašnāvības domu, sevi apdraudošas uzvedības un pašnāvības (ar pašnāvību saistītu notikumu) risku. Šis risks saglabājas līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai. Tā kā dažu pirmo vai vairāku ārstēšanas nedēļu laikā var nebūt vērojama uzlabošanās, pacienti stingri jāuzrauga līdz uzlabošanās sasniegšanai. Vispārējā klīniskā praksē ar visiem antidepresantiem ir iespējama pašnāvības riska palielināšanās agrīnās atveseļošanās stadijās.

Arī citi psihiskie stāvokļi, kuru ārstēšanai parakstīts fluoksetīns, var būt saistīti ar palielinātu

pašnāvnieciskas uzvedības risku. Turklāt šie stāvokļi var būt vienlaikus ar depresiju. Tādēļ, ārstējot pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem, jāievēro tāda pati piesardzība kā ārstējot pacientus ar depresiju.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijuši ar pašnāvību saistīti notikumi, vai tiem, kam ir vērojamas

izteiktas domas par pašnāvību pirms ārstēšanas uzsākšanas, ir lielāks pašnāvniecisku domu vai pašnāvības mēģinājumu risks, un viņi ārstēšanas laikā ir rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolēta klīniskā pētījuma metaanalīzēs par antidepresantu lietošanu pieaugušajiem ar psihiskiem traucējumiem secināts, ka paaugstināts pašnāvnieciskas uzvedības attīstīšanās risks, lietojot antidepresantus, salīdzinājumā ar placebo, bija pacientiem, kas ir jaunāki par 25 gadiem.

Terapijas laikā pacienti, īpaši paaugstināta riska grupas pacienti, rūpīgi jānovēro, īpaši terapijas sākumā vai mainot devu.

Pacienti (un pacientu aprūpētāji) jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai neattīstās jebkura klīniskā

simptoma pastiprināšanās, neparādās pašnāvnieciska uzvedība vai domas, vai nerodas neparastas izmaiņas uzvedībā, un nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja tiek novēroti šādi simptomi.

Akatīzija/psihomotors nemiers

Fluoksetīna lietošana var būt saistīta ar akatīzijas attīstību, kas raksturojas ar subjektīvi nepatīkamu vai satraucošu nemieru un nepieciešamību kustēties, ko bieži pavada nespēja nostāvēt vai nosēdēt mierā. Tā visbiežāk attīstās dažās pirmajās terapijas nedēļās. Pacientiem, kam attīstās šādi simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.

Seksuāla disfunkcija

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI)/serotonīna norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SNAI) var izraisīt seksuālās disfunkcijas simptomus (skatīt4.8.apakšpunktu). Ir ziņots par ilgstošu seksuālo disfunkciju, kuras simptomi ir saglabājušies pat pēc SSAI/SNAI lietošanas pārtraukšanas.

Atcelšanas simptomi, kas novēroti, pārtraucot SSAI lietošanu

Pārtraucot terapiju, bieži rodas zāļu lietošanas pārtraukšanas izraisītie simptomi, īpaši ja terapijas pārtraukšana ir strauja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos, pārtraucot ārstēšanu, blakusparādības novēroja apmēram 60% pacientu abās grupās: gan tiem, kuri saņēma fluoksetīnu, gan placebo grupas pacientiem. No šīm blakusparādībām 17% fluoksetīna grupā un 12% placebo grupā bija smagas.

Pārtraukšanas radītu simptomu risks var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no ārstēšanas laika un devas, kā arī no devas samazināšanas ātruma. Visbiežāk ziņoti šādi simptomi: reibonis, jušanas traucējumi (ieskaitot parestēziju), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un murgainus sapņus), astēnija, uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce un galvas sāpes. Pamatā šie simptomi izpaužas viegli vai mēreni, tomēr dažiem tie var izpausties smagi. Parasti tie parādās pirmo dienu laikā pēc ārstēšanās pārtraukšanas. Parasti šie simptomi pāriet paši no sevis 2 nedēļu laikā, taču dažiem pacientiem tie var izpausties ilgāk (2-3 mēnešus vai ilgāk). Tādēļ fluoksetīna lietošanu iesaka pārtraukt pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā, atbilstoši pacienta vajadzībām (skatīt 4.2. apakšpunktu, Atcelšanas simptomi, kurus novēro pārtraucot lietot fluoksetīnu).

Asiņošana

Lietojot SSAI, ir ziņojumi par tādām ādas izmaiņām kā ekhimozes un purpura. Fluoksetīna lietošanas laikā ekhimozes tiek novērotas ļoti retos gadījumos. Retos gadījumos ir novērotas arī citas asiņošanas izpausmes (piemēram, ginekoloģiska asiņošana, kuņģa-zarnu trakta asiņošana un cita veida ādas un gļotādu asiņošana). Pacientiem, kas lieto SSAI, īpaši vienlaicīgi lietojot perorālos antikoagulantus, zāles ar zināmu iedarbību uz trombocītu funkciju (piem., atipiskie antipsihotiskie līdzekļi kā klozapīns, fenotiazīni, lielākā daļa TCA, aspirīns, NPL) vai citas zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, kā arī pacientiem ar asiņošanas traucējumiem anamnēzē, jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Midriāze

Saistībā ar fluoksetīnu ir ziņots par midriāzi, tādēļ jāievēro piesardzība, ordinējot fluoksetīnu pacientiem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu vai pacientiem ar šaura leņķa glaukomas risku.

Serotonīnerģiskais sindroms vai ļaundabīgam neiroleptiskam sindromam līdzīgas izpausmes

Retos gadījumos fluoksetīna lietošanas laikā novēro serotonīna sindromam vai ļaundabīgam neiroleptiskam sindromam līdzīgas izpausmes, īpaši gadījumos, ja kombinācijā tiek lietoti citi serotonīnerģiski (tai skaitā L-triptofāns) un/vai neiroleptiski līdzekļi (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šie sindromi var radīt potenciāli dzīvībai bīstamus stāvokļus. Ja parādās šādu raksturīgu simptomu kopums (hipertermija, rigiditāte, mioklonuss, organisma stāvokļa galveno rādītāju ātras svārstības, mentālā stāvokļa izmaiņas ieskaitot apjukumu, aizkaitināmību un spēcīgu uzbudinājumu, kas progresē līdz delīrijam un komai), terapija ar fluoksetīnu jāpārtrauc un jāuzsāk uzturoša simptomātiska ārstēšana.

Neatgriezeniskie neselektīvie monoamīnoksidāzes inhibiroti (piemēram, iproniazīds)

Ir ziņots par dažām smagām un letālām reakcijām pacientiem, kuri saņēmuši SSAI kombinācijā ar neatgriezeniskiem neselektīviem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI).

Šajos gadījumos ir novērotas serotonīna sindroma (kas atgādina (vai tiek diagnosticēts) kā ļaundabīgais

neiroleptiskais sindroms) pazīmes. Šādu reakciju gadījumā pacientiem var palīdzēt ciproheptadīns vai

dantrolēns. Zāļu mijiedarbības ar MAOI simptomi ir: hipertermija, rigiditāte, mioklonuss, autonoma nestabilitāte ar iespējamām organisma stāvokļa galveno rādītāju ātrām svārstībām, mentālā stāvokļa

izmaiņas, ieskaitot apjukumu, aizkaitināmību un spēcīgu uzbudinājumu, kas progresē līdz delīrijam un

komai.

Tādēļ fluoksetīna lietošana vienlaicīgi ar neatgriezeniskajiem neselektīvajiem MAOI ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Tā kā MAOI iedarbība var turpināties līdz 2 nedēļām, fluoksetīna terapija jāuzsāk 2 nedēļas pēc neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas pārtraukšanas. Līdzīgi, pirms neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas vismaz 5 nedēļas iepriekš ir jāpārtrauc ārstēšana ar fluoksetīnu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Eliminācijas pusperiods

Kad tiek novērtēta zāļu mijiedarbības farmakodinamika un farmakokinētika (piem., pārejot no terapijas ar fluoksetīnu uz citiem antidepresantiem), jāņem vērā, ka fluoksetīnam un norfluoksetīnam ir garš eliminācijas pusperiods (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Kontrindicētās kombinācijas

Neatgriezeniskie, neselektīvie monoamīnoksidāzes inhibitori (piemēram, iproniazīds)

Ir ziņots par dažām smagām un letālām reakcijām pacientiem, kuri saņēmuši SSAI kombinācijā ar neatgriezeniskiem neselektīviem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI).

Šajos gadījumos ir novērotas serotonīna sindroma (kas atgādina (vai tiek diagnosticēts kā) ļaundabīgais

neiroleptiskais sindroms) pazīmes. Šādu reakciju gadījumā pacientiem var palīdzēt ciproheptadīns vai

dantrolēns. Zāļu mijiedarbības ar MAOI simptomi ir: hipertermija, rigiditāte, mioklonuss, autonoma nestabilitāte ar iespējamām organisma stāvokļa galveno rādītāju ātrām svārstībām, mentālā stāvokļa

izmaiņas, ieskaitot apjukumu, aizkaitināmību un spēcīgu uzbudinājumu, kas progresē līdz delīrijam un

komai.

Tādēļ fluoksetīna lietošana vienlaicīgi ar neatgriezeniskajiem neselektīvajiem MAOI ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu) . Tā kā MAOI iedarbība var turpināties līdz 2 nedēļām, fluoksetīna terapija jāuzsāk 2 nedēļas pēc neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas pārtraukšanas. Līdzīgi, pirms neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas vismaz 5 nedēļas iepriekš ir jāpārtrauc ārstēšana ar fluoksetīnu.

Metoprolols, ko lieto sirds mazspējas gadījumā

Tā kā fluoksetīns inhibē metoprolola metabolismu, var būt palielināts tā blakusparādību, arī izteiktas bradikardijas, risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kombinācijas, kuru lietošana nav ieteicama

Tamoksifēns

Literatūrā ziņots par farmakokinētisku mijiedarbību starp CYP2D6 inhibitoriem un tamoksifēnu, novērojot vienas vai vairāku tamoksifēna aktīvo formu, t.i., endoksifēna, līmeņa pazemināšanos plazmā par 65 – 75%. Dažos pētījumos ziņots par samazinātu tamoksifēna efektivitāti, vienlaikus lietojot dažus SSAI antidepresantus. Tā kā nevar izslēgt samazinātu tamoksifēna iedarbību, kad vien iespējams, jāizvairās no spēcīgu CYP2D6 inhibitoru (arī fluoksetīna) vienlaikus lietošanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols

Veicot standarta pārbaudes, fluoksetīns nepaaugstināja alkohola līmeni asinīs un neietekmēja alkohola iedarbību. Taču SSAI lietošana vienlaicīgi ar alkoholu nav ieteicama.

MAOI-A ieskaitot linezolīdu un metiltioninīna hlorīdu (metilēna zilo)

Pastāv serotonīna sindroma rašanās risks, ieskaitot caureju, tahikardiju, svīšanu, trīci, apjukumu un komu. Ja nav iespējams izvairīties no šo vielu un fluoksetīna vienlaicīgas lietošanas, jāveic rūpīga klīniskā novērošana un vienlaicīga lietošana uzsākama ar zemākajām iespējamām devām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Mehitazīns

Tā kā fluoksetīns inhibē mehitazīna metabolismu, var būt palielināts tā blakusparādību (piemēram, QT pagarināšanās) risks.

Kombinācijas, kuru gadījumā jāievēro piesardzība

Fenitoīns

Izmainās koncentrācija asinīs, ja lieto kombinācijā ar fluoksetīnu. Dažos gadījumos ir novērotas

toksicitātes pazīmes. Jāievēro piesardzība, lietojot konservatīvās titrēšanas shēmas vienlaikus lietojamām zālēm un kontrolējot klīnisko stāvokli.

Serotonīnerģiski līdzekļi (litijs, tramadols, triptāns, triptofāns, selegilīns (MAOI-B), asinszāle (Hypericum perforatum))

Ir saņemti ziņojumi par vieglu serotonīna sindromu, ja SSAI lietoti kopā ar zālēm, kam arī piemīt serotonīnerģiska iedarbība. Tādēļ fluoksetīna lietošana ar šīm zālēm jāveic piesardzīgi, veicot detalizētāku un biežāku klīnisko kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

QT intervāla pagarināšanās

Farmakokinētiski un farmakodinamiski pētījumi par fluoksetīna lietošanu kopā ar citām zālēm, kas pagarina QT intervālu, nav veikti. Nevar izslēgt fluoksetīna un šādu zāļu aditīvu iedarbību. Tādēļ, fluoksetīnu lietojot vienlaikus ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, piemēram, IA un III klases antiaritmiskajiem līdzekļiem, antipsihotiskajiem līdzekļiem (piemēram, fenotiazīna atvasinājumiem, pimozīdu, haloperidolu), tricikliskajiem antidepresantiem, dažiem pretmikrobu līdzekļiem (piemēram, sparfloksacīnu, moksifloksacīnu, eritromicīnu i.v., pentamidīnu), pretmalārijas līdzekļiem, īpaši halofantrīnu, dažiem prethistamīna līdzekļiem (astemizolu, mizolastīnu), jāievēro piesardzība (skatīt 4.4., 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Hemostāzi ietekmējošas zāles (perorālie antikoagulanti, neatkarīgi no darbības mehānisma, antiagreganti, arī aspirīns un NPL)

Pastiprinātas asiņošanas risks. Lietojot perorālos antikoagulantus, jānodrošina klīniska monitorēšana un biežāk jākontrolē INR. Fluoksetīna terapijas laikā un pēc tās pārtraukšanas var būt piemērota devas pielāgošana (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Ciproheptadīns

Ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad, lietojot kombinācijā ar ciproheptadīnu, bijusi samazināta fluoksetīna antidepresanta aktivitāte.

Hiponatriēmiju inducējošas zāles

Hiponatriēmija ir fluoksetīna nevēlamā blakusparādība. Lietošana vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kuri saistīti ar hiponatriēmiju (piemēram, diurētiskie līdzekļi, desmopresīns, karbamazepīns un okskarbazepīns) var radīt palielinātu risku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Zāles, kuras pazemina epileptogēnisko slieksni

Krampji ir fluoksetīna nevēlamā blakusparādība. Lietošana kombinācijā ar citiem līdzekļiem, kuri var pazemināt krampju slieksni (piemēram, TCA, citi SSAI, fenotiazīni, butirofenoni, meflohīns, hlorohīns, bupropions, tramadols), var palielināt risku.

Citas zāles, kuras metabolizē CYP2D6

Fluoksetīns ir spēcīgs CYP2D6 enzīma inhibitors, tādēļ vienlaicīga lietošana ar citām zālēm, kas metabolizējas ar šo enzīmu, var izraisīt zāļu mijiedarbību, it īpaši, vienlaicīga terapija ar zālēm, kam ir šaurs terapeitiskais indekss (kā flekainīds, propafenons un nebivolols), kas ir titrētas, bet arī ar atomoksetīnu, karbamazepīnu un tricikliskiem antidepresantiem un risperidonu.To lietošana jāuzsāk vai jāpiemēro izvēloties zemāko devu. Šis nosacījums ievērojams arī tad, ja fluoksetīns lietots iepriekšējās 5 nedēļas.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Atsevišķi epidemioloģiski pētījumi liecina par paaugstinātu kardiovaskulāru defektu risku saistībā ar

fluoksetīna lietošanu pirmajā grūtniecības trimestrī. Saistības mehānisms nav zināms. Kopumā dati liecina, ka kardiovaskulāru defektu risks jaundzimušajiem, ja māte grūtniecības laikā lietojusi fluoksetīnu, ir aptuveni 2/100, salīdzinot ar paredzamo šādu defektu biežumu vispārējā populācijā, kas ir aptuveni 1/100.

Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības beigu posmā, var

palielināt jaundzimušo persistējošas plaušu hipertensijas risku (JPPH). Novērotais risks ir aptuveni 5 JPPH gadījumi uz 1000 grūtniecībām. Vispārējā populācijā uz 1000 grūtniecībām JPPH novēro 1-2 gadījumos.

Turklāt, lai gan grūtniecības laikā lietot fluoksetīnu ir atļauts, tomēr ir ieteicams ievērot piesardzību, jo īpaši grūtniecības beigās un tieši pirms dzemdību sākuma, jo jaundzimušajiem ir novērotas tādas parādības kā uzbudināmība, trīce, hipotonija, nepārtrauktas raudas, kā arī zīšanas grūtības un miega traucējumi. Šie simptomi var norādīt vai nu uz serotonīnerģiskām parādībām vai arī atcelšanas sindromu. Šo simptomu sākuma laiks un ilgums var būt saistīti ar fluoksetīna un tā aktīvā metabolīta norfluoksetīna ilgo eliminācijas pusperiodu (attiecīgi 4 - 6 un 4 - 16 dienas).

Barošana ar krūti

Ir zināms, ka fluoksetīns un tā metabolīts norfluoksetīns izdalās mātes pienā. Novērotas blakusparādības ar krūti barotiem zīdaiņiem. Ja tiek apsvērta ārstēšana ar fluoksetīnu, jāapsver arī krūts barošanas pārtraukšana. Ja, tomēr krūts barošanas netiek pārtraukta, jānozīmē zemākā efektīvā fluoksetīna

deva.

Fertilitāte

Pētījumu ar dzīvniekiem dati parādīja, ka fluoksetīns samazina spermas kvalitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Atsevišķi ziņojumi cilvēkiem saistībā ar SSAI liecina, ka ietekme uz spermas kvalitāti ir atgriezeniska. Ietekme uz cilvēka fertilitāti līdz šīm nav novērota.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Fluoksetīns neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Lai gan veseliem brīvprātīgajiem fluoksetīns neietekmē psihomotorās spējas, visas psihoaktīvās zāles var ietekmēt spriešanas spējas un iemaņas. Pacientam jāiesaka atturēties no transporta vadīšanas un bīstamu iekārtu apkalpošanas, līdz rodas pārliecība, ka viņa darbības nav traucētas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Biežākās ziņotās nevēlamās blakusparādības fluoksetīna lietotājiem bija galvassāpes, slikta dūša, bezmiegs, nespēks un caureja. Turpinot terapiju, nevēlamo blakusparādību intensitāte un biežums var mazināties, un parasti to dēļ terapija nav jāpārtrauc.

Tabula ar novērotajām blakusparādībām

Tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas novērotas saistībā ar fluoksetīna lietošanu pieaugušajiem un pediatriskajā populācijā. Dažas no šīm nevēlamajām blakusparādībām ir tādas pašas, kā citiem SSAI.

Turpmāk sniegtajā sarakstā norādītas klīniskajos pētījumos pieaugušajiem (n = 9297) un spontānos ziņojumos novērotās nevēlamās blakusparādības.

Novērošanas biežumu apzīmējumi:

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)

Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

trombocitopēnija

neitropēnija

leikopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

anafilaktiskas reakcijas, seruma slimība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

samazināta ēstgriba¹

hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs ²

nemiers, nervozitāte, saspringums, samazināts libido³, miega traucējumi, neparasti sapņi⁴

depersonalizācija, pacilāts garastāvoklis, eiforija, izmainīts domāšanas process, izmainīts orgasms⁵, zobu griešana, domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība⁶

hipomānija, mānija, halucinācijas, satraukums, panikas lēkmes, apjukums, disfēmija, agresija

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

uzmanības traucējumi, reibonis, disgeizija, letarģija, miegainība⁷, trīce

psihomotorā hiperaktivitāte, diskinēzija, ataksija, līdzsvara traucējumi, mioklonuss, atmiņas traucējumi

konvulsijas, akatīzija, bukkoglosālais sindroms, serotonīna sindroms

Acu bojājumi

neskaidra redze

midriāze

Ausu un labirinta bojājumi

troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

sirdsklauves

ventrikulāra aritmija,

t.sk. Torsade

de pointes, pagarināts

QT intervāls elektrokardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

pietvīkums ⁸

hipotenzija

vaskulīts, vazodilatācija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

žāvāšanās

dispnoja, deguna

asiņošana

faringīts, plaušu komplikācijas (dažādi histopatoloģijas iekaisuma procesi un/ vai fibroze)⁹

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja,

Slikta dūša

vemšana, dispepsija,

sausa mute

disfāgija, kuņģa – zarnu trakta asiņošana¹⁰

sāpes barības vadā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

idiosinkrātisks hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

izsitumi¹¹, nātrene,

nieze, hiperhidroze

matu izkrišana, pieaug zilumu veidošanās tendence, auksti sviedri

angioedēma, ekhimoze, fotosensitivitātes reakcijas, purpura, daudzformu eritēma,

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

artralģija

muskuļu savilkšanās

mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

bieža urinēšana ¹²

dizūrija

urīna aizture,

urinēšanas traucējumi

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

ginekoloģiskā asiņošana¹³, erektīlā disfunkcija, ejakulācijas traucējumi¹⁴

seksuāla disfuncija

galaktoreja, hiperprolaktinēmija, priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nespēks ¹⁵

nervoza sajūta,

drebuļi

vājums, slikta pašsajūta, aukstuma sajūta, karstuma sajūta

gļotādas asiņošana

Izmeklējumi

ķermeņa masas zudums

aknu darbības funkcionālo testu novirzes, paaugstināts gamma - glutamiltransferāzes līmenis

¹. Tai skaitā anoreksija

². Tai skaitā mošanās agri no rīta, traucējumi miega sākumposmā, traucējumi miega vidusposmā

³. Tai skaitā dzimumdziņas zudums

⁴. Tai skaitā nakts murgi

⁵. Tai skaitā anorgasmija

⁶. Tai skaitā pašnāvību gadījumi, depresija ar tieksmi uz pašnāvību, tieksme nodarīt sev pāri, domas par kaitēšanu sev, domas par pašnāvību, pašnāvības mēģinājums, slimīgas domas, uzvedība, kas vērsta uz kaitējumu sev. Šie simptomi var arī būt saistīti ar pamatslimību. HTMLCONTROL Forms.HTML:Hidden.1

⁷. Tai skaitā hipersomnija, sedācija

⁸. Tai skaitā karstuma viļņi

⁹. Tai skaitā atelektāze, intersticiāla plaušu slimība, pneimonīts

¹⁰. Tai skaitā, visbiežāk, smaganu asiņošana, asins atvemšana, hematohēzija, asiņošana no taisnās zarnas, hemorāģiska caureja, melēna un kuņģa čūlas asiņošana.

¹¹. HTMLCONTROL Forms.HTML:Hidden.1 Tai skaitā apsārtums, eksfoliatīvi izsitumi, karstuma izsitumi, eritematozi izsitumi, folikulāri izsitumi, ģeneralizēti izsitumi, makulāri izsitumi, makulopapulāri izsitumi, masaliņveida izsitumi, papulāri izsitumi, niezoši izsitumi, vezikulāri izsitumi, nabas eritematozi izsitumi

^12. Tai skaitā polakiūrija

^13. Tai skaitā dzemdes kakla asiņošana, dzemdes disfunkcija, dzemdes asiņošana, dzimumorgānu asiņošana, menometrorāģija, menorāģija, metrorāģija, polimenoreja, pēcmenopauzāla asiņošana, dzemdes hemorāģija, maksts asiņošana

^14. Tai skaitā ejakulācijas zudums, ejakulācijas disfunkcija, priekšlaicīga ejakulācija, aizkavēta ejakulācija, retrogrāda ejakulācija

^15. Tai skaitā astēnija

Atsevišķu novēroto blakusparādību apraksts

Pašnāvība/ pašnāvības domas vai stāvokļa klīniska pasliktināšanās: Fluoksetīna lietošanas laikā vai drīz pēc terapijas pārtraukšanas ziņots par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kaulu lūzumi: epidemioloģiskie pētījumi, kas pārsvarā veikti pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, liecina par paaugstinātu kaulu lūzumu risku, ja tiek lietoti SSAI un TCA. Darbības mehānisms, kas paaugstina šo risku, nav zināms.

Atcelšanas simptomi, pārtraucot fluoksetīna lietošanu

Fluoksetīna terapijas pārtraukšana bieži izraisa atcelšanas simptomus. Biežākie simptomi, par kuriem ir

saņemti ziņojumi, ir reibonis, jušanas traucējumi (ieskaitot parestēziju), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un intensīvus sapņus), astēnija, uzbudinājums vai nemiers, slikta dūša un/vai vemšana, trīce un galvassāpes. Kopumā šie simptomi ir viegli līdz mēreni izteikti, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi un/vai ilgstoši (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tādēļ, ja fluoksetīna terapija ilgāk vairs nav nepieciešama, lietošanu vajadzētu pārtraukt, pakāpeniski samazinot devu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu)

Turpmāk aprakstītas blakusparādības, kuras īpaši vai ar atšķirīgu biežumu novērotas šajā populācijā. Šo notikumu biežums balstās uz pediatriskos klīniskos pētījumos novēroto (n = 610).

Pediatriskos klīniskos pētījumos ar pašnāvību saistība uzvedība (pašnāvības mēģinājums un domas par pašnāvību), naidīgums (ziņotie traucējumi bija: dusmas, aizkaitināmība, agresija, satraukums, aktivācijas sindroms), ar māniju saistītām reakcijām, tai skaitā māniju un hipomāniju (šiem pacientiem anamnēzē nebija iepriekšēju hipomānijas/mānijas epizožu ) un deguna asiņošana, parasti tika konstatēta un biežāk novērojama bērniem un pusaudžiem, ko ārstēja ar antidepresantiem, salīdzinot ar placebo ārstētiem. HTMLCONTROL Forms.HTML:Hidden.1

Arī no klīniskās prakses tika saņemti ziņojumi par atsevišķiem palēninātas augšanas gadījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskajos klīniskajos pētījumos ārstēšana ar fluoksetīnu asociējās ar sārmainās fosfātazes līmeņa

samazināšanos.

Atsevišķi blakusparādību gadījumi no pediatriskās klīniskās prakses norādīja uz dzimumbrieduma

aizkavēšanos vai seksuālu disfunkciju (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas gadījumā vienīgi ar fluoksetīnu, izpausmes ir vieglas. Pārdozēšanas simptomi ietver sliktu

dūšu, vemšanu, krampjus, kardiovaskulāru disfunkciju robežās no asimptomātiskas aritmijas (ieskaitot nodālu ritmu un ventrikulāru aritmiju) vai EKG izmaiņas, kas norāda uz QT intervāla pagarināšanos līdz stāvoklim ar sirdsdarbības apstāšanos (ieskaitot ļoti retus Torsades de Pointes gadījumus), pulmonāru disfunkciju un CNS statusa izmaiņas no uzbudinājuma līdz komai. Nāves gadījumi tikai fluoksetīna pārdozēšanas gadījumos ir novēroti ļoti reti.

Ārstēšana

Vienlaicīgi ar vispārējas simptomātikas un uzturošas terapijas pasākumiem ieteicama kardiālo un organisma svarīgāko rādītāju kontrole. Specifisks antidots nav zināms.

Maz ticams, ka forsēta diurēze, dialīze, hemoperfūzija un apmaiņas transfūzija dotu labumu. Aktīvā ogle, ko var lietot ar sorbitolu, ir vienlīdz vai pat efektīvāka kā vemšana vai kuņģa skalošana. Ārstējot

pārdozēšanu, jāapsver vairāku zāļu klātbūtnes iespējamība. Pacienti, kuri lietojuši pārmērīgos daudzumos

triciklisko antidepresantu un vienlaicīgi vai nesen lietojuši fluoksetīnu, rūpīgi medicīniski jānovēro ilgāku laiku.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Selektīvais serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitors

ATĶ kods: N06A B03.

Fluoksetīns ir selektīvais serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitors, kas arī nosaka darbības mehānismu. Fluoksetīnam praktiski nav afinitātes pret citiem receptoriem kā α_1-, α_2- un β-adrenerģiskiem

serotonīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem, histamīnerģiskiem₁, muskarīna un GABA receptoriem.

Depresijas epizodes: klīniskie pētījumi pacientiem depresijas gadījumā tika salīdzināti ar placebo un aktīvām kontroles grupām. Fluoksetīns uzrādīja daudz efektīvāku iedarbību kā placebo, ko klasificēja pēc Hamiltona depresijas novērtēšanas skalas (HAM-D). Šajos pētījumos fluoksetīns uzrādīja ievērojami labāku atbildes reakciju (definēts kā 50% pēc HAM-D skalas) un remisiju skaitu, salīdzinot ar placebo.

Atbildes reakcija uz devu: fiksētas devas pētījumos pacientiem ar depresiju novēroja vienmērīgu atbildes reakcijas līkni uz devu, ja nebija norādījumu efektivitātes nodrošināšanai lietot lielākas devas nekā rekomendējamās. Taču ir klīniski pierādīts, ka dažiem pacientiem varētu iegūt labvēlīgu rezultātu, devu palielinot titrējot.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi: īstermiņa pētījumos (līdz 24 nedēļām), fluoksetīna efektivitāte

bija daudz lielāka nekā placebo. Terapeitiskais efekts tika novērots ar 20 mg/dienā, bet pie augstākām

devām (40 vai 60 mg/dienā) uzrādīja lielāku atbildes reakciju skaitu. Ilgtermiņa pētījumos (trīs īslaicīgu

pētījumu pagarinājuma fāzē un recidīva novēršanas pētījumā) efektivitāte netika pierādīta.

Bulimia nervosa: īslaicīgos pētījumos (līdz 16 nedēļām), ambulatoriem pacientiem, kuri atbilst bulimia nervoza DSM-IIIR- kritērijiem, ir pierādīts, ka 60 mg lielu fluoksetīna dienas devu iedarbība, samazinot pārēšanās un paša pacienta izraisītas vemšanas gadījumu biežumu, ir ievērojami efektīvāka par placebo iedarbību. Tomēr izdarīt secinājumus par ilgstošu preparāta efektivitāti nav iespējams.

Divi ar placebo kontrolēti pētījumi pacientēm ar premenstruāliem disforiskiem traucējumiem (PMDD) pēc kritērijiem, kas atbilst DSM-IV. Pacientes tika iekļautas, ja simptomi bija pietiekami smagi, lai traucētu sociālas un profesionālas funkcijas un attiecības ar citiem. Pacientes, kas lietoja perorālus kontraceptīvus līdzekļus, netika iekļautas. Pirmajā pētījumā, ilgstoši lietojot 20 mg/dienā 6 ciklus, uzlabošanos novēroja primārās efektivitātes rādītājos (aizkaitināmība, nemiers un disforija). Otrajā pētījumā ar intermitējošu luteālu fāzi (lietojot devas 20 mg/dienā 14 dienas) trīs ciklu garumā, uzlabošanos novēroja primārās efektivitātes rādītājos (Daily Record of Severity of Problems

score). Taču no šiem pētījumiem par terapijas efektivitāti un ilgumu galīgi secinājumi netika izdarīti.

Depresijas epizodes (bērniem un pusaudžiem): klīniskie pētījumi bērniem un pusaudžiem no 8 gadu vecuma un vecākiem tika veikti, salīdzinot ar placebo. Divos īstermiņa pivotālos pētījumos fluoksetīns devā 20 mg parādīja ievērojami lielāku efektivitāti nekā placebo, kas tika mērīts pēc pārskatītās bērnības depresijas novērtējuma skalas (Childhood Depression Rating Scale-Revised (CDRS-R)) kopējā rādītāja un pēc uzlabošanās vispasaules klīniskās ietekmes (Clinical Global Impression of Improvement (CGI-I)) rādītāja. Abos pētījumos pacientiem bija vidēji līdz smagi depresijas traucējumi MDD (DSM-III vai DSM-IV), kurus noteica praktizējoši bērnu psihiatri trīs dažādos vērtējumos. Fluoksetīna efektivitāte pētījumos var būt atkarīga no iekļautās selektīvās pacientu populācijas (viens spontāni neatveseļojās 3-5 nedēļu laikā un palika tādā stāvoklī, kas prasa uzraudzību). Ir ierobežoti dati par zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti, ārstējot ilgāk par 9 nedēļām. Kopumā fluoksetīna efektivitāte bija neliela. Atbildes rādītāji (sākotnējais beigu punkts, definēts kā CDRS-R rādītāja 30% samazinājums) demonstrēja statistiski nozīmīgu atšķirību vienā no diviem pivotāliem pētījumiem (58% fluoksetīnam un 32% placebo, P = 0,013; un 65% fluoksetīnam un 54%, P = 0,093). Šajos divos pētījumos CDRS-R rādītāja vidējais absolūtais mainījās no pamata līdz beigu punktam, kur bija 20 fluoksetīnam un 11 placebo, P=0.022; un 22 fluoksetīnam un 15 placebo, P<0,001.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Fluoksetīns labi absorbējas no kuņģa-zarnu trakta pēc perorālas lietošanas. Ēdienas uzņemšana neietekmē biopieejamību.

Izkliede

Fluoksetīns ekstensīvi saistās ar plazmas olbaltumiem (aptuveni 95%) un plaši izplatās (šķietamais

izkliedes tilpums: 20 - 40 l/kg). Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta dažas nedēļas pēc devas

lietošanas uzsākšanas. Līdzsvara koncentrācija pēc ilglaicīgas lietošanas ir tāda pati, kā novēro pēc 4 – 5

nedēļām.

Biotransformācija

Fluoksetīnam ir nelineārs farmakokinētiskais profils ar aknu pirmā loka efektu. Maksimālā koncentrācija

plazmā parasti tiek sasniegtas 6 – 8 stundas pēc lietošanas. Polimorfais enzīms CYP2D6 plaši metabolizē fluoksetīnu. Primāri fluoksetīns metabolizējas aknās desmetilācijas ceļā par aktīvo metabolītu norfluoksetīnu (demetilfluoksetīnu).

Eliminācija

Fluoksetīna eliminācijas pusperiods ir 4 līdz 6 dienas un norfluoksetīnam attiecīgi 4 līdz 16 dienas. Šie

garie pusperiodi nosaka zāļu ilgstošo 5-6 nedēļu darbību pēc terapijas pārtraukšanas. Ekskrēcija notiek

galvenokārt (apmēram 60%) caur nierēm. Fluoksetīns izdalās mātes pienā.

Riska populācijas

Gados vecāki cilvēki: veseliem vecāka gadagājuma pacientiem kinētiskie parametri, salīdzinot ar jaunākiem pacientiem, nav izmainīti.

Bērni un pusaudži: vidējo fluoksetīna koncentrāciju bērniem novēroja apmēram par 2 rādītājiem augstāku un norfluoksetīna koncentrāciju par 1,5 rādītājiem augstāku nekā pusaudžiem. Noteikta koncentrācija plazmā ir atkarīga no ķermeņa masas un ir augstāka bērniem ar mazāku ķermeņa masu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tāpat kā pieaugušajiem, fluoksetīns un norfluoksetīns plaši uzkrājas pēc vairāku iekšķīgu devu lietošanas. Lietojot dienas devu, noteikta koncentrācija tika sasniegta 3 līdz 4 nedēļu laikā.

Aknu darbības traucējumi: aknu mazspējas gadījumā (alkohola ciroze), fluoksetīna un norfluoksetīna pusperiods palielinās attiecīgi no 7 līdz 12 dienām. Jāapsver zemākas devas vai retāka lietošana.

Nieru darbības traucējumi: pēc vienreizējas fluoksetīna devas lietošanas pacientiem ar vieglu, vidēju vai nieru mazspēju beigu stadijā (anūrija), kinētiskie rādītāji nebija izmainīti salīdzinot ar veseliem

brīvprātīgajiem. Taču, pēc atkārtotas lietošanas, novēroja palielinātu plazmas līdzsvara koncentrācijas

plato.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Iegūtie dati in vitro un dzīvnieku pētījumos neliecina par iespējamu kancerogenitāti vai mutagenitāti.

Pētījumi ar pieaugušajiem dzīvniekiem

2-paaudžu reprodukcijas pētījumā ar žurkām fluoksetīns neizraisīja nelabvēlīgu ietekmi uz žurku pārošanos vai auglību, neparādīja teratogēnas iedarbības un neietekmēja pēcnācēju augšanu, attīstību vai reproduktivitātes raksturlielumus. Ar uzturu ordinētu devu koncentrācijas aptuveni atbilst 1,5; 3,9 un 9,7 mg fluoksetīna/kg ķermeņa masas. Peļu tēviņiem, kas 3 mēnešus ir saņēmuši uzturā fluoksetīnu devā aptuveni līdzvērtīgā 31 mg/kg, konstatēja sēklinieku masas samazināšanos un hipospermatoģenēzi. Tomēr, šī deva pārsniedza maksimāli pieļaujamo devu (MPD), jo novēroja būtiskas toksicitātes pazīmes.

Juvenīlās toksikoloģijas pētījumā ar žurkām, nozīmējot 30 mg/kg/dienā fluoksetīna hidrohlorīdu no 21.līdz 90.dienai pēc piedzimšanas, novēroja neatgriezenisku sēklinieku deģenerāciju un nekrozi, epidermālā epitēlija vakuolizāciju, reproduktīvās sistēmas brieduma trūkumu un mātīšu dzimumorgānu sistēmas inaktivitāti un samazinātu auglību. Dzimumbrieduma aizkavēšanos novēroja žurku tēviņiem (devas 10 un 30 mg/kg/dienā) un žurku mātītēm (deva 30 mg/kg/dienā). Šo datu nozīme cilvēkam nav zināma. Žurkām, kurām nozīmēja 30 mg/kg, salīdzinot ar kontroles grupu, novēroja arī augšstilba kaula garuma samazinājumu, skeleta muskuļu deģenerāciju, nekrozi un reģenerāciju. Ar devu 10 mg/kg/dienā dzīvniekiem līmenis plazmā tika sasniegts apmēram pie rādītāja no 0,8 līdz 8,8 (fluoksetīnam) un no 3,6 līdz 23,2 (norfluoksetīnam), ko parasti novēroja pediatriskiem pacientiem. Ar devu 3 mg/kg/dienā, dzīvniekiem līmenis plazmā tika sasniegts apmēram pie rādītāja no 0,04 līdz 0,5 (fluoksetīnam) un no 0,3 līdz 2,1 (norfluoksetīnam), ko parasti novēroja pediatriskiem pacientiem.

Juvenīlām pelēm pētījumos konstatēja, ka, ja tiek inhibēts serotonīna pārnesējs, tiek aizkavēta kaulu

formēšanās. Ja šo atklājumu konstatē, tam jābūt pamatotam klīniski. Nav atklāts šī efekta atgriezeniskums.

Cits pētījums juvenīlām pelēm (ārstētām no 4. līdz 21.dienai pēc piedzimšanas) parādīja, ka serotonīna

pārnesēja inhibīcijai bija ilgstošs efekts uz peļu uzvedību. Nav informācijas par to, vai efekts bija

atgriezenisks. Šī atklājuma klīniskā saistība nav noteikta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze

Preželatinizēta ciete

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Indigokarmīna alumīnija krāsviela (E132)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10, 20, 30, 60 un 100 tabletes blisteriepakojumos (PVH/Al).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vitabalans Oy

Varastokatu 8

FI-13500 Hämeenlinna

SOMIJA

Tālrunis: +358 (3) 615 600

Fakss: +358 (3) 618 3130

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS

11-0245

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 30. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2017. gada 20. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019-08-27

SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019