Fluoxetine Lannacher

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Fluoxetine Lannacher 20 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur fluoksetīna hidrohlorīdu, kas atbilst 20 mg fluoksetīna (Fluoxetinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula

Ziloņkaula krāsas necaurspīdīgas kapsulas ar gaiši zaļu vāciņu, kapsulas satur baltu pulveri.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušie:

Depresijas lēkmes.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi (OKT).

Bulimia nervosa: fluoksetīns indicēts kā psihoterapijas papildinājums pārēšanās un paša izraisītas vemšanas vai caurejas līdzekļu lietošanas samazināšanai.

Bērniem un pusaudžiem, kuri vecāki par 8 gadiem:

Mērenas un smagas depresijas lēkmes gadījumā, kad depresija pēc 4-6 psihoterapijas seansiem nemazinās. Bērniem un jauniem cilvēkiem ar mērenu vai smagu depresiju antidepresantu terapija var tikt nozīmēta tikai kopā ar psihoterapiju.

Devas un lietošanas veids

Devas

Smagas depresijas lēkmes

Pieaugušie (arī gados vecāki cilvēki)

Ieteicamā deva ir 20 mg dienā. 3- 4 nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas, kā arī turpmāk, ja tas ir klīniski nepieciešams, devu pārskata un pielāgo. Lai gan augstāku devu gadījumā var palielināties nevēlamo blakusparādību risks, dažiem pacientiem ar nepietiekošu terapijas efektu ar 20 mg lielu devu, to var pakāpeniski palielināt līdz maksimālajai devai 60 mg (skatīt 5.1. apakšpunktu ). Devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, katram pacientam individuāli, uzturot pacienta stāvokli ar mazāko efektīvo devu.

Pacienti ar depresiju jāārstē pietiekoši ilgi, vismaz 6 mēnešus, lai pārliecinātos, ka simptomi ir izzuduši.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi (OKT)

Pieaugušie un gados vecāki pacienti

Ieteicamā deva ir 20 mg dienā. Lai gan augstāku devu gadījumā var palielināties nevēlamo blakusparādību risks, dažiem pacientiem ar nepietiekošu terapijas efektu ar 20 mg lielu devu, to var pakāpeniski palielināt līdz maksimālajai devai 60 mg.

Ja uzlabošanos nenovēro pēc 10 nedēļām, jāapsver fluoksetīna lietošanas lietderība. Ja tiek sasniegts labs terapeitiskais efekts, ārstēšanu var turpināt ar individuāli noteiktu devu. Tā kā nav sistēmisku pētījumu, lai atbildētu uz jautājumu par fluoksetīna terapijas ilgumu, ir lietderīgi turpināt ārstēšanu ar fluoksetīnu līdz 10 nedēļām pacientiem ar atbildes reakciju, jo OKT ir hronisks stāvoklis. Devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, katram pacientam individuāli, uzturot pacienta stāvokli ar mazāko efektīvo devu. Periodiski jānovērtē terapijas nepieciešamība. Daži speciālisti iesaka pacientiem ar labu atbildes reakciju uz farmakoterapiju vienlaicīgi veikt biheiviorālo psihoterapiju.

OKT gadījumos ilgtermiņa efektivitāte (vairāk kā 24 nedēļas) nav pierādīta.

Bulimia nervosa

Pieaugušie un gados vecāki pacienti

Ieteicamā deva ir 60 mg dienā. Bulimia nervosa gadījumos ilgtermiņa efektivitāte (vairāk kā 3 mēnešus) nav pierādīta.

Visas indikācijas

Ieteicamās devas var tikt palielinātas vai samazinātas. Devas virs 80 mg dienā nav sistemātiski novērtētas.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija- bērni un pusaudži, kuri vecāki par 8 gadiem (mērenas vai smagas depresijas lēkmes gadījumā)

Ārstēšana jāuzsāk un jākontrolē speciālista vadībā. Sākuma deva ir 10 mg dienā, kas tiek nozīmēta bērniem pieejamā formā. Devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, katram pacientam individuāli, uzturot pacienta stāvokli ar mazāko efektīvo devu.

Pēc vienas līdz divām nedēļām devu var palielināt līdz 20 mg dienā. Klīnisko pētījumu pieredze ar 20 mg dienā devu ir minimāla. Ir ierobežots datu daudzums par ārstēšanu, kas ilgāka par 9 nedēļām.

Bērni ar pazeminātu ķermeņa svaru

Sakarā ar augsto līmeni plazmā bērniem ar pazeminātu ķermeņa svaru, terapeitiskais efekts tiek sasniegts ar mazāko devu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskiem pacientiem, kuriem ir atbildes reakcija uz terapiju, pēc 6 mēnešu ārstēšanas tā ir jāpārskata. Ja 9 nedēļu laikā nav sasniegta klīniska uzlabošanās, ārstēšana jāizvērtē.

Gados vecāki cilvēki

Jāievēro piesardzība, ja deva tiek palielināta, un parasti dienas deva nedrīkst pārsniegt 40 mg. Maksimālā ieteicamā deva ir 60 mg dienā.

Pacientiem ar aknu bojājumiem

Var apsvērt lietot mazāku vai retāk lietotu devu (piemēram, 20 mg katru otro dienu) pacientiem ar aknu bojājumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu) vai pacientiem, kuriem vienlaicīga citu zāļu lietošana kopā ar fluoksetīnu var izraisīt mijiedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atcelšanas simptomi, pārtraucot fluoksetīna lietošanu

Jāizvairās no pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Lai izvairītos no atcelšanas simptomu rašanās riska pēc ārstēšanas ar fluoksetīnu, tā deva jāsamazina pakāpeniski, vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Ja pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas nepanesami simptomi, jāapsver iespēja atgriezties pie iepriekšējās devas lietošanas. Vēlāk ārsts var tupināt devas samazināšanu, taču daudz pakāpeniskāk.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Fluoksetīnu var lietot vienā vai dalītās devās ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Pārtraucot zāļu lietošanu, aktīvā viela saglabājas organismā vēl vairākas nedēļas. Šis fakts jāpatur prātā, kad tiek uzsākta vai pārtraukta ārstēšana.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret fluoksetīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Fluoksetīna lietošana ir kontrindicēta kombinācijā ar neatgriezeniskajiem, neselektīvajiem monoaminooksidāzes inhibitoriem (skatīt 4.4 un 4.5 apakšpunktā).

Fluoksetīna lietošana ir kontrindicēta kombinācijā ar metoprololu, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pediatriskā populācija- lietošana bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem

Klīnisko pētījumu laikā bērniem un pusaudžiem, kurus ārstēja ar antidepresantiem, salīdzinot ar bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma placebo, biežāk novēroja suicidālus uzvedības traucējumus (pašnāvības mēģinājumus un suicidālas domas) un naidīgumu (galvenokārt agresivitāti, opozicionāru uzvedību un dusmas). Fluoxetin Lannacher drīkst lietot tikai bērniem un pusaudžiem vecumā no 8 līdz 18 gadiem un tikai mērenas vai smagas depresijas gadījumā, to nedrīkst lietot citu indikāciju gadījumā. Ja, ievērojot klīnisku nepieciešamību, tiek pieņemts lēmums par šāda veida ārstēšanu, pacients rūpīgi jānovēro attiecībā uz pašnāvības simptomiem. Turklāt trūkst datu par ilgstošas lietošanas drošumu bērniem un pusaudžiem, tostarp ietekmi uz augšanu, seksuālo nobriešanu, kognitīvo, emocionālo un uzvedības attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

19 nedēļas ilgā klīniskā pētījumā bērniem un pusaudžiem, kurus ārstēja ar fluoksetīnu, novēroja auguma un ķermeņa masas pieauguma samazināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šo ietekmi nenovēroja, kad bija jau sasniegts normāls pieauguša cilvēka augums. Nevar tikt izslēgta pubertātes aizkavēšanās (skatīt 5.3. un 4.8. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar fluoksetīnu jākontrolē augšana un pubertālā attīstība (augums, ķermeņa masa un TANNER skala). Ja tā aizkavējas, ir jāapsver pediatra konsultācijas nepieciešamība.

Pediatriskos pētījumos bieži saņemti ziņojumi par māniju un hipomāniju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpēc ir ieteicama regulāra pacienta novērošana, lai konstatētu māniju/hipomāniju. Ja pacientam iestājas mānijas fāze, ārstēšana ar fluoksetīnu ir jāpārtrauc.

Ir ļoti svarīgi, lai ārsts rūpīgi pārrunātu ārstēšanas riskus un priekšrocības ar bērniem, pusaudžiem un/vai viņu vecākiem.

Izsitumi un alerģiskas reakcijas

Ir saņemti ziņojumi par izsitumiem, anafilaktoīdiem un progresējošiem sistēmiskiem gadījumiem, dažreiz smagiem (ar ādas, nieru, aknu vai plaušu izpausmēm). Ja parādās izsitumi vai citas alerģiskas izpausmes, kurām nevar noteikt alternatīvu izcelsmi, fluoksetīna lietošana ir jāpārtrauc.

Krampji

Krampju lēkmes ir antidepresantu lietošanas potenciālais risks. Tādēļ, tāpat, kā ar citiem antidepresantiem, fluoksetīns jāordinē piesardzīgi pacientiem ar lēkmēm anamnēzē. Ārstēšana jāpārtrauc katram pacientam, kam attīstās lēkmes vai palielinās lēkmju biežums. Fluoksetīns nav ieteicams pacientiem ar nepastāvīgiem lēkmjveida traucējumiem/epilepsiju un pacienti ar kontrolētu epilepsiju rūpīgi jānovēro (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Terapija ar elektrošoku

Pacientiem, kuri lieto fluoksetīnu un saņem terapiju ar elektrošoku, retos gadījumos ir aprakstīti ilgstoši krampji, tādēļ ir ieteicams ievērot piesardzību.

Mānija

Antidepresanti piesardzīgi jāordinē pacientiem ar māniju/hipomāniju anamnēzē. Tāpat, kā citus antidepresantus, fluoksetīna lietošana jāpārtrauc pacientiem maniakālajā fāzē.

Aknu/nieru funkcijas

Fluoksetīns plaši metabolizējas aknās un izdalās caur nierēm. Pacientiem ar ievērojamu aknu disfunkciju ieteicama zemāka deva, piem., izmainīta dienas deva. Dializējamiem pacientiem ar smagu nieru mazspēju (GFĀ < 10 ml/min), nosakot fluoksetīna vai norfluoksetīna līmeni asinīs pēc divus mēnešus ilgas lietošanas pa 20 mg/dienā, nebija atšķirības salīdzinot ar normālas nieru funkcijas kontroles pacientiem.

Tamoksifēns

Fluoksetīns ir spēcīgs CYP2D6 inhibitors, tādēļ var izraisīt viena no svarīgākajiem tamoksifēna aktīvajiem metabolītiem- endoksifēna- koncentrācijas pazemināšanos. Tādēļ, kad vien iespējams, no fluoksetīna lietošanas tamoksifēna terapijas laikā ir jāizvairās (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par QT intervāla pagarināšanās un kambaru aritmijas, tai skaitā torsade de pointes, gadījumiem (skatīt 4.5., 4.8. un 4.9. apakšpunktus).

Fluoksetīna lietošanas laikā jāievēro piesardzība pacientiem ar noteiktām saslimšanām, piemēram, iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu, QT intervāla pagarināšanos ģimenes anamnēzē vai citiem klīniskiem faktoriem, kas rada noslieci uz aritmiju (piemēram, hipokaliēmiju, hipomagnēmiju, bradikardiju, akūtu miokarda infarktu vai dekompensētu sirds mazspēju) vai pastiprina fluoksetīna kopējo iedarbību (piemēram, aknu darbības traucējumi).

Ja fluoksetīnu lieto pacienti ar stabilu sirds slimību, pirms terapijas sākšanas jāapsver EKG pārskats.

Ja fluoksetīna lietošanas laikā rodas sirds aritmijas izpausmes, terapija jāpārtrauc un pacientam jāveic EKG.

Ķermeņa masas samazināšanās

Pacientiem, kas lieto fluoksetīnu, var novērot ķermeņa masas samazināšanos, bet parasti tā ir proporcionāla sākotnējai ķermeņa masai.

Cukura diabēts

Pacientiem ar diabētu SSAI lietošana var izmainīt glikēmisko kontroli. Terapijas laikā ar fluoksetīnu var rasties hipoglikēmija un pēc pārtraukšanas var attīstīties hiperglikēmija. Var būt jāpielāgo insulīna un/vai perorālo hipoglikēmisko līdzekļu devas.

Pašnāvība/ pašnāvības domas vai stāvokļa klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar palielinātu pašnāvības domu, sevi apdraudošas uzvedības un pašnāvības risku. Šis risks saglabājas līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai. Tā kā dažu pirmo vai vairāku ārstēšanas nedēļu laikā var nebūt vērojama uzlabošanās, pacienti stingri jāuzrauga līdz uzlabošanās sasniegšanai. Vispārējā klīniskā praksē ar visiem antidepresantiem ir iespējama pašnāvības riska palielināšanās agrīnās atveseļošanās stadijās.

Arī citi psihiskie stāvokļi, kuru ārstēšanai parakstīts Fluoxetine Lannacher, var būt saistīti ar palielinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku. Turklāt šie stāvokļi var būt vienlaikus ar smagu depresiju. Tādēļ, ārstējot pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem, jāievēro tāda pati piesardzība kā ārstējot pacientus ar smagu depresiju.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijusi pašnāvnieciska uzvedība vai domas, vai tiem, kam ir vērojamas izteiktas domas par pašnāvību pirms ārstēšanas uzsākšanas, ir lielāks pašnāvniecisku domu vai pašnāvības mēģinājumu risks, un viņi ārstēšanas laikā ir rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolēta klīniskā pētījuma meta-analīzēs par antidepresantu lietošanu pieaugušajiem ar psihiskiem traucējumiem secināts, ka paaugstināts pašnāvnieciskas uzvedības attīstīšanās risks, lietojot antidepresantus salīdzinājumā ar placebo, bija pacientiem, jaunākiem par 25 gadiem.

Terapijas laikā pacienti, īpaši paaugstināta riska grupas pacienti, rūpīgi jānovēro, īpaši terapijas sākumā vai mainot devu. Pacienti (un pacientu aprūpētāji) jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai neattīstās jebkura klīniskā simptoma pastiprināšanās, neparādās pašnāvnieciska uzvedība vai domas vai nerodas neparastas izmaiņas uzvedībā, un nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja tiek novēroti šie simptomi.

Akatīzija/psihomotors nemiers

Fluoksetīna lietošana var būt saistīta ar akatīzijas attīstību, kas raksturojas ar subjektīvi nepatīkamu vai satraucošu nemieru, ko bieži pavada nespēja nostāvēt vai nosēdēt mierā. Tā visbiežāk attīstās dažās pirmajās terapijas nedēļās. Pacientiem, kam attīstās šie simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.

Atcelšanas simptomi, kas novēroti, pārtraucot SSAI lietošanu

Pārtraucot terapiju, bieži rodas zāļu lietošanas pārtraukšanas izraisītie simptomi, īpaši ja terapijas pārtraukšana ir strauja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos, pārtraucot ārstēšanu, blakusparādības novēroja apmēram 60% pacientu abās grupās: gan tiem, kuri saņēma fluoksetīnu, gan placebo grupas pacientiem. No šīm blakusparādībām 17% fluoksetīna grupā un 12% placebo grupā bija smagas.

Pārtraukšanas radītu simptomu risks var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no ārstēšanas laika un devas, kā arī no devas samazināšanas ātruma. Visbiežāk ziņoti šādi simptomi: reibonis, jušanas traucējumi (ieskaitot parestēziju), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un murgainus sapņus), astēnija, uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce un galvas sāpes. Pamatā šie simptomi izpaužas viegli vai mēreni, tomēr dažiem tie var izpausties smagi. Parasti tie parādās pirmo dienu laikā pēc ārstēšanās pārtraukšanas. Parasti šie simptomi pāriet paši no sevis 2 nedēļu laikā, taču dažiem pacientiem tie var izpausties ilgāk (2-3 mēnešus vai ilgāk). Tādēļ Fluoxetin Lannacher lietošanu iesaka pārtraukt pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā, atbilstoši ar pacienta vajadzībām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Asiņošana

Lietojot SSAI, ir ziņojumi par tādām ādas izmaiņām kā ekhimozes un purpura. Fluoksetīna lietošanas laikā ekhimozes tiek novērotas ļoti retos gadījumos. Retos gadījumos ir novērotas arī citas asiņošanas izpausmes (piem., ginekoloģiska asiņošana, kuņģa-zarnu trakta asiņošana un cita veida ādas un gļotādu asiņošana). Pacientiem, kas lieto SSAI, īpaši vienlaicīgi lietojot perorālos antikoagulantus, zāles ar zināmu iedarbību uz trombocītu funkciju (piem., atipiskie antipsihotiskie līdzekļi kā klozapīns, fenotiazīni, lielākā daļa TCA, aspirīns, NPL) vai citas zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, kā arī pacientiem ar asiņošanas traucējumiem anamnēzē, jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Midriāze

Ar fluoksetīna lietošanu tikusi saistīta midriāzes rašanās, tādēļ, parakstot fluoksetīnu pacientiem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu, kā arī pacientiem ar akūtas slēgta kakta glaukomas risku, jāievēro piesardzība.

Serotonīna sindroms vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam līdzīgas izpausmes

Retos gadījumos fluoksetīna lietošanas laikā novēro serotonīna sindromam vai ļaundabīgam neiroleptiskam sindromam līdzīgas izpausmes, īpaši gadījumos, ja kombinācijā tiek lietoti citi serotonīnerģiski (tai skaitā L-triptofāns) un/vai neiroleptiski līdzekļi. Tā kā šie sindromi var radīt potenciāli dzīvībai bīstamus stāvokļus, terapija ar fluoksetīnu jāpārtrauc, ja parādās šādu raksturīgu simptomu kopums: hipertermija, rigiditāte, mioklonuss, veģetatīva nestabilitāte ar organisma stāvokļa galveno rādītāju ātrām svārstībām, mentālā stāvokļa izmaiņas, ieskaitot apjukumu, aizkaitināmība un spēcīgs uzbudinājums, kas progresē līdz delīrijam un komai. Jāuzsāk uzturoša simptomātiska ārstēšana.

Neatgriezeniskie neselektīvie monoamīnoksidāzes inhibitori

Ir saņemti daži ziņojumi par nopietnām un dažkārt letālām blakusparādībām pacientiem, kuri saņēma SSAI kombinācijā ar neatgriezeniskajiem neselektīvajiem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI).

Šie gadījumi tika raksturoti ar pazīmēm, kas atgādināja serotonīna sindromu (kas var tikt sajaukts ar (vai diagnosticēts kā) ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms). Pacientiem, kuriem attīstās šādas reakcijas, to novēršanai varētu būt noderīga ciproheptadīna vai dantrolēna lietošana. Simptomi, kas attīstās zāļu mijiedarbības rezultātā ar MAOI, ietver: hipertermiju, stīvumu, mioklonusu, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti ar iespējamām dzīvībai svarīgo funkciju straujām svārstībām, psihiskā stāvokļa izmaiņām, kas ietver apjukumu, aizkaitināmību un izteiktu uzbudinājumu, kas var progresēt līdz delīrijam un komai.

Tādēļ fluoksetīna lietošana ir kontrindicēta kombinācijā ar neatgriezeniskajiem neselektīvajiem MAOI (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ņemot vērā, ka vēlīnās izpausmes var ilgt divas nedēļas, fluoksetīna terapiju drīkst uzsākt tikai 2 nedēļas pēc neatgriezenisko neselektīvo MAOI lietošanas pārtraukšanas. Neatgriezenisko neselektīvo MAOI lietošanu drīkst uzsākt ne ātrāk kā 5 nedēļas pēc fluoksetīna terapijas pārtraukšanas.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Eliminācijas pusperiods

Ja tiek novērtēta zāļu mijiedarbības farmakodinamika un farmakokinētika (piemēram, pārejot no terapijas ar fluoksetīnu uz citiem antidepresantiem), jāņem vērā, ka fluoksetīnam un norfluoksetīnam ir garš eliminācijas pusperiods (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Kombinācijas, kas ir kontrindicētas

Neatgriezeniskie neselektīvie monoamīnoksidāzes inhibitori

Ir saņemti daži ziņojumi par nopietnām un dažkārt letālām blakusparādībām pacientiem, kuri saņēma SSAI kombinācijā ar neatgriezeniskajiem neselektīvajiem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI).

Šie gadījumi tika raksturoti ar pazīmēm, kas atgādināja serotonīna sindromu (kas var tikt sajaukts ar (vai diagnosticēts kā) ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms). Pacientiem, kuriem attīstās šādas reakcijas, to novēršanai varētu būt noderīga ciproheptadīna vai dantrolēna lietošana. Simptomi, kas attīstās zāļu mijiedarbības rezultātā ar MAOI, ietver: hipertermiju, stīvumu, mioklonusu, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti ar iespējamām dzīvībai svarīgo funkciju straujām svārstībām, psihiskā stāvokļa izmaiņām, kas ietver apjukumu, aizkaitināmību un izteiktu uzbudinājumu, kas var progresēt līdz delīrijam un komai.

Tādēļ fluoksetīna lietošana ir kontrindicēta kombinācijā ar neatgriezeniskajiem neselektīvajiem MAOI (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ņemot vērā, ka vēlīnās izpausmes var ilgt divas nedēļas, fluoksetīna terapiju drīkst uzsākt tikai 2 nedēļas pēc neatgriezenisko neselektīvo MAOI lietošanas pārtraukšanas. Neatgriezenisko neselektīvo MAOI lietošanu drīkst uzsākt ne ātrāk kā 5 nedēļas pēc fluoksetīna terapijas pārtraukšanas.

Metoprolols, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai

Metoprolola nevēlamo blakusparādību, ieskaitot bradikardiju, attīstības risks var palielināties, jo fluoksetīns inhibē tā metabolismu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nav ieteicamas kombinācijas

Tamoksifēns

Literatūrā ir publicēti ziņojumi par farmakokinētisku mijiedarbību starp CYP2D6 inhibitoriem un tamoksifēnu, norādot uz vienas no tamoksifēna aktīvākajām formām, t.i., endoksifēna, līmeņa samazināšanos plazmā par 65 līdz 75%. Par tamoksifēna efektivitātes samazināšanos ir ziņots dažos pētījumos, vienlaicīgi lietojot dažus SSAI antidepresantus. Tā kā nevar izslēgt tamoksifēna efektivitātes pavājināšanos, pēc iespējas būtu jāizvairās no vienlaicīgas spēcīgu CYP2D6 inhibitoru (ieskaitot fluoksetīnu) lietošanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols: veicot specifiskas pārbaudes, fluoksetīns nepaaugstināja alkohola līmeni asinīs un neietekmēja alkohola iedarbību. Taču SSAI lietošana vienlaicīgi ar alkoholu nav ieteicama.

MAOI‑A, tostarp linezolīds un metiltionīna hlorīds (metilēnzilais)

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā palielinās serotonīna sindroma, tostarp caurejas, tahikardijas, svīšanas, trīces, apjukuma vai komas, attīstības risks. Ja nav iespējams izvairīties no šo aktīvo vielu vienlaicīgas lietošanas ar fluoksetīnu, būtu jāveic rūpīga klīniska uzraudzība un vienlaicīgi lietoto zāļu lietošana būtu jāuzsāk ar zemāko ieteicamo devu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Mekvitazīns

Mekvitazīna blakusparādību (tādu kā QT intervāla pagarināšanās) attīstības risks var palielināties, jo fluoksetīns inhibē tā metabolismu.

Kombinācijas, kuru lietošanā jāievēro piesardzība

Fenitoīns

Izmainās koncentrācija asinīs, ja lieto kombinācijā ar fluoksetīnu. Dažos gadījumos ir novērotas toksicitātes pazīmes. Jāievēro piesardzība, lietojot konservatīvās titrēšanas shēmas vienlaikus lietojamām zālēm un kontrolējot klīnisko stāvokli.

Serotonīnerģiskie līdzekļi (litijs, tramadols, triptāni, triptofāns, selegilīns (MAOI‑B), asinszāle (Hypericum perforatum))

Ir saņemti ziņojumi par vieglu serotonīna sindromu, SSAI lietojot kopā ar zālēm, kurām arī piemīt serotonīnerģiska iedarbība. Tādēļ, fluoksetīna vienlaikus lietošana ar šīm zālēm jāveic piesardzīgi, nodrošinot rūpīgāku un biežāku klīnisko novērošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

QT intervāla pagarināšanās

Nav veikti farmakokinētikas un farmakodinamikas pētījumi starp fluoksetīnu un citām zālēm, kas izraisa QT intervāla pagarināšanos. Nevar izslēgt fluoksetīna un šo zāļu papildinošo iedarbību. Tādēļ fluoksetīns jālieto piesardzīgi vienlaikus ar zālēm, kas izraisa QT intervāla pagarināšanos, tādām kā IA un III klases antiaritmiskie līdzekļi, antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, fenotiazīna atvasinājumi, pimozīds, haloperidols), tricikliskie antidepresanti, daži pretmikrobu līdzekļi (piemēram, sparfloksacīns, moksifloksacīns, eritromicīns IV, pentamidīns), pretmalārijas līdzekļi (sevišķi halofantrīns), noteikti antihistamīna līdzekļi (astemizols, mizolastīns) (skatīt 4.4., 4.8. un 4.9. apakšpunktu)

Zāles, kas ietekmē hemostāzi (perorālie antikoagulanti, neatkarīgi no to darbības mehānisma, trombocītu antiagreganti, tostarp aspirīns un NSPL)

Palielināts asiņošanas risks. Jānodrošina klīniskā uzraudzība un biežāka INR kontrole, lietojot perorālos antikoagulantus. Var būt lietderīga devas pielāgošana fluoksetīna terapijas laikā un pēc tās pārtraukšanas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktus).

Ciproheptadīns

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par fluoksetīna antidepresanta iedarbības pavājināšanos, lietojot to kombinācijā ar ciproheptadīnu.

Zāles, kas izraisa hiponatriēmija

Hiponatriēmija ir nevēlama fluoksetīna blakusparādība. Tā lietošana kombinācijā ar citiem līdzekļiem, kas var izraisīt hiponatriēmiju (piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem, desmopresīnu, karbamazepīnu un okskarbazepīnu) var izraisīt paaugstinātu risku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Zāles, kas pazemina krampju slieksni

Krampji ir nevēlama fluoksetīna blakusparādība. Tā lietošana kombinācijā ar citiem līdzekļiem, kas var pazemināt krampju slieksni (piemēram, TCA, citi SSAI, fenotiazīni, butirofenoni, meflokvīns, hlorokvīns, bupropions, tramadols) var izraisīt paaugstinātu krampju attīstības risku.

Citas zāles, kuru metabolismā piedalās CYP2D6

Fluoksetīns ir spēcīgs CYP2D6 enzīma inhibitors, tādēļ vienlaikus terapija ar zālēm, ko tāpat metabolizē šī enzīma sistēma, var izraisīt zāļu mijiedarbību, jo īpaši, ja tām ir šaurs terapeitiskais indekss (piemēram, flekainīds, propafenons un nebivolols), un tās ir jātitrē, kā arī ar atomoksetīnu, karbamazepīnu, tricikliskajiem antidepresantiem un risperidonu. To lietošana būtu jāuzsāk vai jāpielāgo zemākajai iespējamajai devai iespējamo devu robežās. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad fluoksetīns ir lietots iepriekšējo 5 nedēļu laikā.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dažu epidemioloģisko pētījumu rezultāti liecina, ka ar fluoksetīna lietošanu pirmā trimestra laikā ir saistīts palielināts kardiovaskulāru defektu risks. Mehānisms nav zināms. Kopumā dati liecina, ka gadījumā, ja māte bijusi pakļauta fluoksetīna iedarbībai, risks piedzimt bērnam ar kardiovaskulāru defektu ir aptuveni 2/100, salīdzinot ar kopējā populācijā paredzamo šādu defektu sastopamību, kas ir aptuveni 1/100.

Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības beigu posmā, var palielināt jaundzimušo persistējošas plaušu hipertensijas risku (JPPH). Novērotais risks ir aptuveni 5 JPPH gadījumi uz 1000 grūtniecībām. Vispārējā populācijā uz 1000 grūtniecībām JPPH novēro 1-2 gadījumos.

Lai arī grūtniecības laikā lietot fluoksetīnu ir atļauts, tomēr ir ieteicams ievērot piesardzību- jo īpaši grūtniecības beigās un tieši pirms dzemdību sākuma, jo jaundzimušajiem ir novērotas tādas parādības kā uzbudināmība, trīce, muskulatūras hipotonija un nepārtrauktas raudas, kā arī zīšanas grūtības un miega traucējumi. Šie simptomi var norādīt vai nu uz serotonīnerģiskām parādībām vai arī abstinences sindromu. Šo simptomu sākuma laiks un ilgums var būt saistīti ar fluoksetīna un tā aktīvā metabolīta norfluoksetīna ilgo eliminācijas pusperiodu (attiecīgi 4 līdz 6 un 4 līdz 16 dienas).

Barošana ar krūti

Ir zināms, ka fluoksetīns un tā metabolīts norfluoksetīns izdalās pienā. Novērotas blakusparādības ar krūti barotiem zīdaiņiem. Ja tiek apsvērta ārstēšana ar fluoksetīnu, jāapsver arī krūts barošanas pārtraukšana. Ja, tomēr krūts barošanas netiek pārtraukta, jānozīmē zemākā efektīvā fluoksetīna deva.

Fertilitāte

Dati par dzīvniekiem liecina, ka fluoksetīns var ietekmēt spermas kvalitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu). Ziņojumi par dažiem SSAI saistībā ar cilvēkiem liecina, ka ietekme uz spermas kvalitāti ir atgriezeniska.

Ietekme uz fertilitāti cilvēkiem līdz šim nav novērota.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lai gan veseliem brīvprātīgajiem fluoksetīns neietekmē psihomotorās spējas, visas psihoaktīvās zāles var ietekmēt spriešanas spējas un iemaņas.

Pacientam jāiesaka atturēties no transporta vadīšanas un bīstamu iekārtu apkalpošanas, līdz rodas pārliecība, kas viņu darbības nav traucētas.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Biežākās ziņotās nevēlamās blakusparādības fluoksetīna lietotājiem bija galvassāpes, slikta dūša, bezmiegs, nespēks un caureja. Blakusparādību biežums un intensitāte samazinās terapijas laikā un parasti terapijas pārtraukšana nav nepieciešama.

Blakusparādību saraksts

Tabulā apkopotas blakusparādības novērotas pieaugušajiem un pediatriskajā populācijā. Dažas no šīm nevēlamajām blakusparādībām ir tādas pašas, kā citiem SSAI.

Turpmāk sniegtajā sarakstā norādītas klīniskajos pētījumos (n = 9297) un spontānos ziņojumos novērotās nevēlamās blakusparādības:

ļoti bieži ((≥1/10);

bieži (≥1/100, <1/10);

retāk (≥1/1,000, <1/100);

reti (≥1/10,000, <1/1,000);

ļoti reti (<10 000);

nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Blakusparādības

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija

Neitropēnija

Leikopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas

Seruma slimība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Izmanīta antidiurētiskā hormona sekrēcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Samazināta apetīte1

Reti

Hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Bezmiegs²

Bieži

Nemiers

Nervozitāte

Baiļu sajūta,

Saspringums

Samazināts libido4

Miega traucējumi

Neparasti sapņi3

Retāk

Depersonalizācija

Pacilāts garastāvoklis, eiforija

Izmainīts domāšanas process

Patoloģisks orgasms5

Zobu griešana

Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība ⁶

Reti

Hipomānija

Mānija

Halucinācijas

Satraukums

Panikas lēkmes

Apjukums

Disfēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Bieži

Uzmanības traucējumi

Reibonis

Disgeizija

Letarģija

Miegainība7

Trīce

Retāk

Psihomotorā hiperaktivitāte

Diskinēzija

Ataksija

Līdzsvara traucējumi

Mioklonuss

Atmiņas traucējumi

Reti

Konvulsijas

Akatīzija

Bukkoglosālais sindroms

Serotonīna sindroms

Acu bojājumi

Bieži

Neskaidra redze

Retāk

Midriāze

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Reti

Ventrikulāra aritmija, t.sk. Torsade de pointes

Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Pietvīkums⁸

Retāk

Hipotensija

Reti

Vaskulīts

Vazodilatācija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Žāvāšanās

Retāk

Dispnoja

Reti

Faringīts

Plaušu komplikācijas (dažādi histopatoloģijas iekaisuma procesi un/ vai fibroze)⁹

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Caureja

Slikta dūša

Bieži

Vemšana

Dispepsija

Sausa mute

Retāk

Disfāgija

Kuņģa zarnu trakta asiņošana¹⁰

Reti

Sāpes barības vadā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Idiosinkrātiska hepatīta gadījumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi8

Nātrene

Nieze

Hiperhidroze

Retāk

Matu izkrišana

Pieaug zilumu veidošanās tendence

Auksti sviedri

Reti

Angioedēma

Ekhimoze

Fotosensitivitātes reakcijas

Purpura

Erythema multiforme13

Stīvena – Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīzi (Lyell sindroms)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Artralģija

Retāk

Muskuļu savilkšanās

Reti

Mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Bieža urinācija¹²

Retāk

Dizūrija

Reti

Urīna aizture

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Ginekoloģiskā asiņošana13

Erektīlā disfunkcija

Ejakulācijas traucējumi14

Retāk

Seksuālā disfunkcija

Reti

Galaktoreja

Hiperprolaktinēmija

Priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Nespēks¹⁵

Bieži

Nervoza sajūta

Drebuļi

Retāk

Vājums

Slikta pašsajūta

Aukstuma sajūta

Karstuma sajūta

Reti

Gļotādas asiņošana

Izmeklējumi

Bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

Transamināžu līmeņa palielināšanās

Gamma-glutamintranferāžu līmeņa palielināšanās

1. Tai skaitā anoreksija

2. Tai skaitā mošanās agri no rīta, traucējumi miega sākumposmā, traucējumi miega vidusposmā

3. Tai skaitā murgi

4. Tai skaitā libido zudums

5. Tai skaitā anorgasmija

6. Tai skaitā pabeigta pašnāvība, suicidāla depresija, tīša paškaitējuma traumas, pašsavainošanās domas, suicidāla uzvedība, pašnāvības domas, domas par nāvi, pašavainošanās uzvedība. Šie simptomi var būt saistīts ar pamatslimību.

7. Tai skaitā hipersomnija, sedācija

8. Tai skaitā karstuma viļņi

9. Tai skaitā atelektāze, intersticiāla plaušu slimība, pneimonija

10. Tai skaitā, visbiežāk, smaganu asiņošana, asins atvemšana, hematohēzija, asiņošana no taisnās zarnas, hemorāģiska caureja, melēna un kuņģa čūlas asiņošana.

11. Tai skaitā apsārtums, eksfoliatīvi izsitumi, karstuma izsitumi, eritematozi izsitumi, folikulāri izsitumi, ģeneralizēti izsitumi, makulāri izsitumi, makulopapulāri izsitumi, masaliņveida izsitumi, papulāri izsitumi, niezoši izsitumi, vezikulāri izsitumi, nabas eritēmas izsitumi

12. Tai skaitā polakiūrija

13. Tai skaitā dzemdes kakla asiņošana, dzemdes disfunkcija, dzemdes asiņošana, dzimumorgānu asiņošana, menometrorāģija, menorāģija, metrorāģija, polimenoreja, pēcmenopauzāla asiņošana,

dzemdes hemorāģija, maksts asiņošana

14. Tai skaitā ejakulācijas zudums, ejakulācijas disfunkcija, priekšlaicīga ejakulācija, aizkavēta ejakulācija, retrogrāda ejakulācija

15. Tai skaitā astēnija

Dažādu blakusparādību apraksts

Pašnāvniecība/ pašnāvnieciskas domas vai klīniska pasliktināšanās

Fluoksetīna lietošanas laikā vai drīz pēc terapijas pārtraukšanas ziņots par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kaulu lūzumi

Epidemioloģiskie pētījumi, kas veikti galvenokārt ar pacientiem no 50 gadu vecuma, liecina par palielinātu kaulu lūzumu risku pacientiem, kuri lieto SSAI un TCA. Šī riska mehānisms nav zināms.

Atcelšanas simptomi, pārtraucot fluoksetīna lietošanu

Fluoksetīna terapijas pārtraukšana bieži izraisa atcelšanas simptomus. Biežākie simptomi, par kuriem ir saņemti ziņojumi, ir reibonis, jušanas traucējumi (ieskaitot arī parestēziju), miega traucējumi (ieskaitot arī bezmiegu un intensīvus sapņus), astēnija, uzbudinājums vai nemiers, slikta dūša un/vai vemšana, trīce un galvassāpes. Kopumā šie simptomi ir viegli līdz mēreni izteikti, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi un/vai ilgstoši (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tādēļ, ja fluoksetīna terapija ilgāk vairs nav nepieciešama, lietošanu vajadzētu pārtraukt, pakāpeniski samazinot devu (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktu).

Pediatriska populācija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Tālāk ir aprakstītas novērotās īpašās nevēlamās blakusparādības, vai arī tādas blakusparādības, kuru sastopamības biežums šajā populācijā atšķiras. Šādu notikumu sastopamības biežums ir balstīts uz pediatrisko klīnisko pētījumu ekspozīcijām (n = 610).

Klīniskajos pētījumos bērniem bieži tika ziņota un, salīdzinot ar placebo, bērniem un pusaudžiem, kuri tika ārstēti ar antidepresantiem, biežāk tika novērota ar pašnāvību saistīta uzvedība (pašnāvības mēģinājums un domas par pašnāvību), naidīgums (saņemtie ziņojumi: dusmas, aizkaitināmība, agresija, uzbudinājums, aktivācijas sindroms), maniakālas reakcijas, tostarp mānija un hipomānija (šiem pacientiem iepriekš neziņotas epizodes) un deguna asiņošana.

Klīniskajos pētījumos bērniem fluoksetīna terapija bija saistīta arī ar sārmainās fosfatāzes līmeņa pazemināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atsevišķi blakusparādību gadījumi no pediatriskās klīniskās prakses norādīja uz dzimumbrieduma aizkavēšanos vai seksuālu disfunkciju (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" \h www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas gadījumā vienīgi ar fluoksetīnu, izpausmes ir vieglas. Pārdozēšanas simptomi ietver sliktu dūšu, vemšanu, krampjus, kardiovaskulāru disfunkciju robežās no asimptomātiskas aritmijas līdz stāvoklim ar sirdsdarbības apstāšanos, pulmonāru disfunkciju un CNS statusa izmaiņas no uzbudinājuma līdz komai. Nāves gadījumi tikai fluoksetīna pārdozēšanas gadījumos ir novēroti ļoti reti.

Taktika

Ieteicams kontrolēt sirdsdarbību un dzīvībai svarīgās pazīmes, nodrošinot vispārējus un uzturošus pasākumus. Specifisks antidots nav zināms

Maz ticams, ka forsēta diurēze, dialīze, hemoperfūzija un apmaiņas transfūzija dotu labumu. Aktīvā ogle, ko var lietot ar sorbitolu, ir vienlīdz vai pat efektīvāka kā vemšana vai kuņģa skalošana. Ārstējot pārdozēšanu, jāapsver vairāku zāļu klātbūtnes iespējamība. Pacienti, kuri lietojuši pārmērīgu daudzumus triciklisko antidepresantu un vienlaicīgi vai nesen lietojuši fluoksetīnu, rūpīgi medicīniski jānovēro ilgāku laiku.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvs serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitors.

ATĶ kods: N06AB03.

Darbības mehānisms

Fluoksetīns ir selektīvais serotonīna atpakaļsaistes inhibitors, kas arī nosaka darbības mehānismu. Fluoksetīnam praktiski nav afinitātes pret citiem receptoriem kā alfa₁, alfa₂ un β-adrenerģiskiem serotonīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem, histamīnerģiskiem, muskarīna un GABA receptoriem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Depresijas lēkmes epizodes

Klīniskie pētījumi pacientiem smagas depresijas gadījumā tika salīdzināti ar placebo un aktīvām kontroles grupām. Fluoksetīns uzrādīja daudz efektīvāku iedarbību kā placebo, ko klasificēja pēc Hamiltona depresijas novērtēšanas skalas (Hamilton depression Rating Scale – HAM-D). Šajos pētījumos fluoksetīns uzrādīja ievērojami labāku atbildes reakciju (definēts kā 50% pēc HAM-D skalas) un remisiju skaitu, salīdzinot ar placebo.

Atbildes reakcija uz devu

Fiksētas devas pētījumos pacientiem ar depresiju novēroja vienmērīgu atbildes reakcijas līkni uz devu, ja nebija norādījumu efektivitātes nodrošināšanai lietot lielākas devas nekā rekomendējamās. Taču ir klīniski pierādīts, ka dažiem pacientiem varētu iegūt labvēlīgu rezultātu, devu palielinot titrējot.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi (OKT)

Īstermiņa pētījumos (līdz 24 nedēļām), fluoksetīna efektivitāte bija daudz lielāka nekā placebo. Terapeitiskais efekts tika novērots ar 20 mg/dienā, bet pie augstākām devām (40 vai 60 mg/dienā) uzrādīja lielāku atbildes reakciju skaitu. Ilgtermiņa pētījumos (trīs īslaicīgu pētījumu pagarinājuma fāzē un recidīva novēršanas pētījumā) efektivitāte netika pierādīta.

Bulimia nervoza

Īslaicīgos pētījumos (līdz 16 nedēļām), pacientiem, kuri atbilst Bulimia nervoza DSM-III-R-kritērijiem, fluoksetīns uzrādīja daudz lielāku efektivitāti kā placebo, lai samazinātu pārēšanos un vemšanas un caurejas līdzekļu lietošanu. Taču pēc ilgtermiņa pētījumiem netika izdarīti secinājumi.

Premenstruālie disforiskie traucējumi

Divi ar placebo kontrolēti pētījumi pacientēm ar pre-menstruāliem disforiskiem traucējumiem (Pre-Menstrual Dysphoric Disorder –PMDD) pēc kritērijiem, kas atbilst DSM-IV. Pacientes tika iekļautas, ja simptomi bija pietiekami smagi, lai traucētu sociālas un profesionālas funkcijas un attiecības ar citiem. Pacientes, kas lietoja perorālus kontraceptīvus līdzekļus, netika iekļautas. Pirmajā pētījumā, ilgstoši lietojot 20 mg/dienā 6 ciklus, uzlabošanos novēroja primārās efektivitātes rādītājos (aizkaitināmība, nemiers un disforija). Otrajā pētījumā ar intermitējošu luteālu fāzi, lietojot devas 20 mg/dienā 14 dienas trīs ciklu garumā, uzlabošanos novēroja primārās efektivitātes rādītājos (Daily Record of Severity of Problems score). Taču no šiem pētījumiem par terapijas efektivitāti un ilgumu definitīvi secinājumi netika izdarīti.

Depresijas epizodes(bērniem un pusaudžiem): klīniskie pētījumi bērniem un pusaudžiem no 8 gadu vecuma un vecākiem tika veikti, salīdzinot ar placebo. Divos īstermiņa pivotālos pētījumos fluoksetīns devā 20 mg parādīja ievērojami lielāku efektivitāti nekā placebo, kas tika mērīts pēc pārskatītās bērnības depresijas novērtējuma skalas (Childhood Depression Rating Scale-Revised (CDRS-R)) kopējā rādītāja un pēc uzlabošanās vispasaules klīniskās ietekmes (Clinical Global Impression of Improvement (CGI-I)) rādītāja. Abos pētījumos pacientiem bija vidēji līdz smagi depresijas traucējumi (DSM-III vai DSM-IV), kurus noteica praktizējoši bērnu psihiatri trīs dažādos vērtējumos. Fluoksetīna efektivitāte pētījumos var būt atkarīga no iekļautās selektīvās pacientu populācijas (viens spontāni neatveseļojās 3-5 nedēļu laikā un palika tādā stāvoklī, kas prasa uzraudzību). Ir ierobežoti dati par zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti tikai 9 nedēļu laika periodā. Kopumā fluoksetīna efektivitāte bija neliela. Atbildes rādītāji (sākotnējais beigu punkts, definēts kā CDRS-R rādītāja 30% samazinājums) demonstrēja statistiski nozīmīgu atšķirību vienā no diviem pivotāliem pētījumiem (58% fluoksetīnam un 32% placebo, P=0,013; un 65% fluoksetīnam un 54%, P=0,093). Šajos divos pētījumos CDRS-R rādītāja vidējais absolūtais mainījās no pamata līdz beigu punktam, kur bija 20 fluoksetīnam un 11 placebo, P=0.022; un 22 fluoksetīnam un 15 placebo, P<0,001.

Ietekme uz augšanu (pediatriskā populācija), skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktus

Pēc 19 nedēļas ilgas terapijas klīniskā pētījumā fluoksetīna grupas pediatrisko pacientu auguma palielinājums bija vidēji par 1,1 cm mazāks (p=0,004), un ķermeņa masas pieaugums bija par 1,1 kg mazāks (p=0,008) nekā placebo grupas pacientiem.

Retrospektīvā, saskaņotas kontroles novērojuma pētījumā par vidēji 1,8 gadus ilgu fluoksetīna kopējo iedarbību fluoksetīnu lietojušo pediatrisko pacientu augšana, standartizējot pēc sagaidāmās auguma palielināšanās, neatšķīrās no saskaņotajiem, zāles nelietojušajiem kontroles pacientiem (0,0 cm, p=0,9673).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Fluoksetīns labi absorbējas no kuņģa-zarnu trakta pēc perorālas lietošanas. Pārtikas uzņemšana neietekmē biopieejamību.

Izkliede

Fluoksetīns ekstensīvi saistās ar plazmas olbaltumiem (aptuveni 95%) un plaši izplatās (šķietamais izkliedes tilpums: 20- 40 l/kg). Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta dažas nedēļas pēc devas lietošanas uzsākšanas. Līdzsvara koncentrācija pēc ilglaicīgas lietošanas ir tāda pati, kādu novēro pēc 4 – 5 nedēļām.

Biotransformācija

Fluoksetīnam ir nelineārs farmakokinētiskais profils ar aknu pirmā loka efektu. Maksimālā koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegtas 6 – 8 stundas pēc ievadīšanas. Polimorfais enzīms CYP2D6 plaši metabolizē fluoksetīnu. Primāri fluoksetīns metabolizējas aknās desmetilācijas ceļā par aktīvo metabolītu norfluoksetīnu (demetilfluoksetīnu).

Eliminācija

Fluoksetīna eliminācijas pusperiods ir 4 līdz 6 dienas un norfluoksetīnam attiecīgi 4 līdz 16 dienas. Šie garie pusperiodi nosaka zāļu ilgstošo 5-6 nedēļu darbību pēc terapijas pārtraukšanas. Ekskrēcija notiek galvenokārt (apmēram 60%) caur nierēm. Fluoksetīns izdalās krūts pienā.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Veseliem vecāka gadagājuma cilvēkiem kinētiskie parametri, salīdzinot ar jaunākiem subjektiem, nav izmainīti.

Pediatriskā populācija

Vidējo fluoksetīna koncentrāciju bērniem novēroja apmēram par 2 rādītājiem augstāku un norfluoksetīna koncentrāciju par 1,5 rādītājiem augstāku nekā pusaudžiem. Noteikta koncentrācija plazmā ir atkarīga no ķermeņa masas un ir augstāka bērniem ar mazāku ķermeņa masu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tāpat kā pieaugušajiem, fluoksetīns un norfluoksetīns plaši uzkrājas pēc vairāku iekšķīgu devu lietošanas. Noteikta koncentrācija tika sasniegta pēc 3 līdz 4 nedēļas ilgas dienas devas lietošanas.

Aknu darbības traucējumi

Aknu mazspējas gadījumā (alkohola ciroze), fluoksetīna un norfluoksetīna pusperiods palielinās attiecīgi no 7 līdz 12 dienām. Jāapsver zemākas devas vai retāka lietošana.

Nieru darbības traucējumi

Pēc vienreizējas fluoksetīna devas lietošanas pacientiem ar vieglu, vidēju vai nieru mazspēju beigu stadijā (anūrija), kinētiskie rādītāji nebija izmainīti, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Taču, pēc atkārtotas lietošanas, novēroja palielinātu plazmas līdzsvara koncentrācijas plato.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekme uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Pētījumi ar pieaugušiem dzīvniekiem

Otrās paaudzes žurku reprodukcijas pētījumā fluoksetīnam netika konstatēta nevēlama ietekme uz žurku pārošanos vai fertilitāti, tas nebija teratogēns un neietekmēja pēcnācēju augšanas, attīstības vai reproduktīvos parametrus. Fluokestīna koncentrācija uzturā bija tāda, ka uzņemtās devas bija aptuveni 1,5, 3,9 un 9,7 mg fluoksetīna/kg ķermeņa masas.

Peļu tēviņiem, kuri 3 mēnešus kopā ar uzturu saņēma fluoksetīnu devā, kas aptuveni atbilda 31 mg/kg, samazinājās sēklinieku masa, un tika konstatēta hipospermatoģenēze. Tomēr, tā kā tika novērotas nozīmīgas toksicitātes pazīmes, šāds devu līmenis pārsniedza maksimālo panesamo devu (MPD).

Pētījumi ar dzīvnieku mazuļiem

Juvenīlās toksikoloģijas pētījumā ar žurkām, nozīmējot 30 mg/kg/dienā fluoksetīna hidrohlorīdu no 21.līdz 90.dienai pēc piedzimšanas, novēroja neatgriezenisku sēklinieku deģenerāciju un nekrozi, sēklinieku izvadu epitēlija vakuolizāciju, reproduktīvās sistēmas brieduma trūkumu un mātīšu dzimumorgānu sistēmas inaktivitāti un samazinātu auglību. Dzimumbrieduma aizkavēšanos novēroja žurku tēviņiem (devas 10 un 30 mg/kg/dienā) un žurku mātītēm (deva 30 mg/kg/dienā). Šo datu nozīme cilvēkam nav zināma. Žurkām, kurām nozīmēja 30 mg/kg, salīdzinot ar kontroles grupu, novēroja arī augšstilba kaula garuma samazinājumu, skeleta muskuļu deģenerāciju, nekrozi un reģenerāciju. Ar devu 10 mg/kg/dienā dzīvniekiem līmenis plazmā tika sasniegts apmēram pie rādītāja no 0.8 līdz 8.8 (fluoksetīnam) un no 3.6 līdz 23.2 (norfluoksetīnam), ko parasti novēroja pediatriskiem pacientiem. Ar devu 3 mg/kg/dienā, dzīvniekiem līmenis plazmā tika sasniegts apmēram pie rādītāja no 0.04 līdz 0.5 (fluoksetīnam) un no 0.3 līdz 2.1 (norfluoksetīnam), ko parasti novēroja pediatriskiem pacientiem.

Jaunām žurkām pētījumos konstatēja, ka, ja tiek inhibēts serotonīna pārnesējs, tiek aizkavēta kaulu formēšanās. Ja šo atklājumu konstatē, tam jābūt pamatotam klīniski. Nav atklāts šī efekta atgriezeniskums.

Cits pētījums juvenīlām pelēm (ārstētām no 4.līdz 21.dienai pēc piedzimšanas) parādīja, ka serotonīna pārnesēja inhibīcijai bija ilgstoša iedarbība uz peļu uzvedību. Nav informācijas par to, vai iedarbība bija atgriezeniska. Šī atklājuma klīniskā saistība nav noteikta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Kukurūzas ciete, dimetikons, titāna dioksīds (E 171), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), patentzilais V (E 131), želatīns.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/Alumīnija blisteri, 20 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt piejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

99- 0513

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

21.07.1999/ 22.12.2004/21.12.2009

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/10/2015

SASKAŅOTS ZVA 15-10-2015

EQ EQ FILENAME SPC_Fluoxetine_5.10.2015.doc PAGE 1/ NUMPAGES 15