Fludara 10 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Fludarabini phosphas
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
661.36 €
03-0260-03
03-0260
Sanofi Winthrop Industrie, France; Genzyme Ltd., United Kingdom
25-SEP-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Genzyme Europe B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Fludara 10 mg apvalkotās tabletes
fludarabini phosphas
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Fludara un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Fludara lietošanas
Kā lietot Fludara
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Fludara
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Fludara un kādam nolūkam to lieto
Fludara apvalkotās tabletes satur aktīvo vielu fludarabīna fosfātu, kas aptur jaunu vēža šūnu augšanu. Visas organisma šūnas dalīšanās ceļā rada sev līdzīgas šūnas. Fludara iekļūst vēža šūnās un darbojas, kavējot vēža šūnu dalīšanos.
Balto asins šūnu vēža (kā hroniskas limfoleikozes) gadījumā, ķermenī tiek producēts pārāk daudz patoloģisku balto asins šūnu (limfocīti), un dažādās Jūsu ķermeņa vietās sāk palielināties limfmezgli. Patoloģiskās baltās asins šūnas nespēj veikt to normālās funkcijas, cīnoties pret slimībām. Ja šo patoloģisko balto asins šūnu ir pārāk daudz, tās izspiež veselās asins šūnas, kā rezultātā rodas infekcijas, samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija), zilumi, neparasti spēcīga asiņošana vai pat orgānu mazspēja.
Fludara tabletes lieto B-šūnu hroniskas limfoleikozes (B-HLL) terapijā pacientiem ar pietiekamu veselu asins šūnu izstrādi.
Kā pirmās līnijas zāles hroniskas limfoleikozes ārstēšanai Fludara tabletes vajadzētu sākt lietot tikai pacientiem ar progresējošu slimību, kad novēro slimībai raksturīgos simptomus vai ir pierādīta slimības progresēšana.
2. Kas Jums jāzina pirms Fludara lietošanas
Nelietojiet Fludara šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret fludarabīna fosfātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja ārsts Jūs ir informējis, ka Jums ir laktozes nepanesamība,
ja Jums ir stipri pavājināta nieru darbība,
ja Jūs barojat bērnu ar krūti,
ja Jums ir noteikta veida anēmija (dekompensēta hemolītiskā anēmija), kas izraisa sarkano asins šūnu skaita pazemināšanos. Jūsu ārsts pateiks Jums, ja Jums ir šis stāvoklis.
Ja Jūs domājat, ka kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet to savam ārstam pirms Fludara lietošanas.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Fludara lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Īpaša piesardzība, lietojot Fludara, nepieciešama šādos gadījumos:
ja Jūsu kaulu smadzeņu darbība ir traucēta vai ja Jūsu imūnsistēma slikti funkcionē vai ir nomākta, vai ja iepriekš ir bijušas nopietnas infekcijas.
- Jūsu ārsts var izlemt neparakstīt Jums šīs zāles vai veikt profilaktiskus pasākumus;
ja Jūs jūtaties ļoti slikti, Jums ir neparasti zilumi, lielāka asiņošana pēc ievainojumiem nekā parasti, vai Jums liekas, ka pārāk bieži slimojat ar infekcijas slimībām.
ja ārstēšanas laikā urīns iekrāsojas sarkans vai brūngans, vai uz ādas parādās izsitumi vai čulgas.
- Nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Minētie simptomi var būt asins šūnu skaita samazināšanās pazīmes, kam par cēloni var būt gan pati slimība, gan ārstēšana. Tas var ilgt pat gadu, neatkarīgi no tā, vai Jūs iepriekš tikāt ārstēts ar Fludara vai nē. Ārstēšanas ar Fludara laikā arī Jūsu imūnsistēma var ietekmēt dažādas Jūsu ķermeņa daļas vai sarkanās asins šūnas (tā sauktie „autoimūnie traucējumi”). Minētie stāvokļi var būt dzīvībai bīstami.
Ja tas notiek, ārsts apturēs ārstēšanu, un turpmāk Jūs saņemsiet citu ārstēšanu, piemēram, apstarotu asiņu pārliešanu (skatīt zemāk) un adrenokortikoīdus.
Jums regulāri veiks asins analīzes un Jūs uzmanīgi novēros ārstēšanas laikā ar Fludara;
ja Jūs novērojat kādus neparastus nervu sistēmas simptomus, piemēram, redzes traucējumus, galvassāpes, apjukumu, krampjus.
Ja Fludara lieto ilgstoši, ietekme uz centrālo nervu sistēma nav zināma. Tomēr tie pacienti, kas saņēma zāles līdz 26 terapijas kursiem rekomendējamā devā, panesa tās labi.
Lietojot Fludara ieteiktajā devā, pēc terapijas ar citām zālēm vai lietojot vienlaicīgi ar citām zālēm, ziņots par šādām blakusparādībām: neiroloģiski traucējumi, kas izpaužas kā galvassāpes, slikta dūša un vemšana, krampji, redzes traucējumi, ieskaitot redzes zudumu, izmainītu jutīgumu un fokālu neiroloģisku deficītu. Papildu iedarbība var iekļaut redzes nerva iekaisumu un papillītu (redzes nerva papillas iekaisums), apjukumu, miegainību, uzbudinājumu, un reizēm neiromuskulāras slimības, kas izpaužas kā muskuļu vājums jūsu locekļos (ieskaitot neatgriezenisku daļēju vai pilnīgu paralīzi), muskuļu spazmas un urīna nesaturēšanu (leikoencefalopātijas (LE; galvas smadzeņu baltās vielas iekaisums), akūtas toksiskas leikoencefalopātijas (ATL) vai atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindroma (AMLS) simptomi).
Ir ziņots par aklumu, komu un nāvi gadījumiem, ja ieteicamā deva pārsniegta četras reizes. Daži no šiem simptomiem parādījās novēloti, apmēram 60 vai vairāk dienas pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Ir ziņots arī par leikoencefalopātiju (LE), akūtu toksisku leikoencefalopātiju (ATL) vai atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindromu (AMLS) dažiem pacientiem, kuri saņēma lielākas Fludara devas par ieteikto devu. Varētu rasties tādi LE, ATL vai AMLS simptomi, kā aprakstīts iepriekš.
LE, ATL un AMLS var būt neatgriezenisks, dzīvībai bīstams vai letāls.
Ārstēšana ar Fludara tiks pārtraukta turpmākai izmeklēšanai ikreiz, ja ir aizdomas par LE, ATL vai AMLS. Ja LE, ATL vai AMLS diagnoze apstiprināsies, Jūsu ārsts pavisam pārtrauks Jūsu ārstēšanu ar Fludara.
ja Jūs ievērojat sāpes sānā, asinis urīnā vai samazinātu urīna daudzumu.
Ja Jūsu slimība ir ļoti smaga, iespējams, ka organisms nevarēs atbrīvoties no visiem šūnu sabrukšanas galaproduktiem. To sauc par audzēja sabrukšanas sindromu, un tas var izraisīt nieru mazspēju un sirds funkcijas traucējumus jau pirmajā ārstēšanas nedēļā. Ārsts uzmanīs Jūsu stāvokli un var nozīmēt Jums citas zāles, lai palīdzētu novērst šos simptomus. Ārsts var izlemt, ka ārstēšana Jums jāuzsāk slimnīcā;
ja Jums ir nepieciešams paņemt cilmes šūnas un Jūs saņemat (vai esat saņēmis) Fludara terapiju.
ja Jums nepieciešama asins pārliešana Fludara terapijas laikā (vai pēc tās).
Jūsu ārsts nodrošinās, lai Jūs saņemtu tikai apstarotu asiņu pārliešanu. Neapstarotu asiņu pārliešanas gadījumā ir ziņots par nopietnām komplikācijām vai pat nāvi;
ja Jūs novērojat jebkādas ādas izmaiņas terapijas laikā vai pēc tās beigām.
ja Jums ir vai ir bijis ādas vēzis, tas var pasliktināties vai paasināties Fludara lietošanas laikā vai pēc tam, kā arī rasties jauni ādas vēža gadījumi.
Kas vēl jāņem vērā Fludara terapijas laikā
Fludara terapijas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tās pārtraukšanas sievietēm ar reproduktīvo potenciālu un vīriešiem fertilā vecumā jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Fludara var kaitēt nedzimušajam bērnam. Ārsts rūpīgi izsvērs ārstēšanas ieguvumus un iespējamo kaitējumu nedzimušajam bērnam. Ja esat grūtniece, Fludara terapija tiks parakstīta tikai tad, ja tas būs īpaši nepieciešams.
Ja apsverat iespēju uzsākt bērna barošanu ar krūti vai to jau darāt, nav ieteicams turpināt vai uzsākt bērna barošanu ar krūti Fludara terapijas laikā.
Ja Jums nepieciešama vakcinācija, konsultējieties ar savu ārstu, jo Fludara terapijas laikā un pēc tās jāizvairās no dzīvo vīrusu vakcīnām.
Ja Jums ir nieru problēmas vai esat vecāks par 65 gadiem, Jums regulāri veiks asins un/vai laboratorijas testus nieru funkcijas pārbaudei. Ja Jūsu nieru darbība būs izteikti traucēta, šīs zāles Jums vispār nenozīmēs (skatīt arī 2. punktu „Nelietojiet Fludara šādos gadījumos” un 3. punktu „Kā lietot Fludara”).
Fludara tabletes biežāk kā intravenozi ievadāmā Fludara var izraisīt vemšanu un sliktu dūšu (sliktu pašsajūtu). Šādā gadījumā Jūsu ārsts var pieņemt lēmumu nomainīt terapiju uz intravenozo Fludara zāļu formu.
Gados vecāki cilvēki
Ja Jums ir vairāk nekā 65 gadi, Jums regulāri tiks pārbaudīta nieru darbība (skatīt arī 3. punktu „Kā lietot Fludara”). Ja Jums ir vairāk nekā 75 gadi, Jūs novēros ļoti rūpīgi.
Bērni un pusaudži
Fludara lietošanas drošība un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota. Tādēļ Fludara tablešu lietošana bērniem nav ieteicama.
Citas zāles un Fludara
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ir īpaši svarīgi pastāstīt savam ārstam par sekojošām zālēm:
pentostatīns (dezoksiformicīns), ko arī lieto B-šūnu ārstēšanai. Abu zāļu vienlaicīga lietošana var izraisīt smagas plaušu komplikācijas;
dipiridamols, ko lieto, lai novērstu pārmērīgu asins recekļu veidošanos, vai citas līdzīgas zāles. Tās var samazināt Fludara efektivitāti;
citarabīns (Ara-C), ko lieto hroniskas limfoleikozes ārstēšanai. Ja Fludara tiek kombinēta ar citarabīnu, Fludara aktivitātes līmenis leikēmiskajās šūnās var palielināties. Tomēr vispārējais līmenis asinīs un eliminācija no asinsrites neuzrādīja izmaiņas.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat
grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Fludara nedrīkst lietot grūtniecības laikā, jo pētījumos ar dzīvniekiem un ierobežotā pieredzē ar cilvēkiem tika novērots iespējamais iedzimto kroplību risks auglim, kā arī agrīnas grūtniecības pārtraukšanās un priekšlaicīgu dzemdību risks.
Ja Jums ir grūtniecība vai aizdomas par to, nekavējoties izstāstiet to ārstam.
Ārsts rūpīgi izsvērs ārstēšanas ieguvumu un iespējamo kaitējumu nedzimušajam bērnam. Ja esat grūtniece, Fludara terapija tiks parakstīta tikai tad, ja tas būs īpaši nepieciešams.
Barošana ar krūti
Fludara terapijas laikā nedrīkst uzsākt vai turpināt bērna barošanu ar krūti, jo šīs zāles var ietekmēt bērna augšanu un attīstību.
Fertilitāte
Vīriešiem un sievietēm fertilā vecumā lietojot Fludara, jālieto droša kontracepcija ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc tās pārtraukšanas.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dažiem cilvēkiem ārstēšanas laikā ar Fludara ir nogurums, vājums, redzes traucējumi, apjukums, uzbudinājums vai krampji. Nemēģiniet vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, kamēr neesat pārliecināts, ka nejūtat ietekmi.
Fludara satur laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Fludara
Vienmēr lietojiet šīs zāles tabletes tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Cik daudz Fludara tablešu lietot
Jums nepieciešamā deva ir atkarīga no Jūsu ķermeņa virsmas laukuma. To mēra kvadrātmetros (m2), un nosaka ārsts atkarībā no Jūsu auguma garuma un svara.
Ieteicamā deva ir 40 mg/m2 ķermeņa virsmas, vienu reizi dienā. Parastā deva ir 3-10 tabletes vienu reizi dienā. Precīzu tablešu skaitu, kas Jums jālieto, aprēķinās Jūsu ārsts.
Kā lietot Fludara tabletes
Tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tabletes nav jāsakož vai jāpārlauž. Fludara tabletes var lietot vai nu tukšā dūšā, vai ēšanas laikā.
Cik ilgi jālieto Fludara tabletes
Lietojiet ārsta noteikto devu vienu reizi dienā 5 dienas pēc kārtas.
Šis 5 dienu terapijas kurss jāatkārto katras 28 dienas, līdz ārsts izlems, ka ir sasniegts vislabākais efekts (parasti pēc 6 kursiem).
Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi norit ārstēšana un cik labi Jūs panesat Fludara tabletes. Atkārtots terapijas kurss var būt atlikts, ja rodas nopietnas blakusparādības.
Jums tiks veiktas asins analīzes pēc katra terapijas kursa. Individuālā deva tiks uzmanīgi pielāgota, atbilstoši asins šūnu skaitam un Jūsu atbildes reakcijai uz terapiju. Ja asins šūnu skaits ir pārāk zems, nākamais terapijas kurss var būt atlikts līdz 2 nedēļām vai zāļu deva var būt samazināta. Deva var tikt samazināta arī nopietnu blakusparādību gadījumā.
Ja Jūs saņēmāt ārstēšanu 2 kursus un nav atbildes reakcijas, bet Jūs novērojat nelielus simptomus, kas liecina par samazinātu balto asins šūnu skaitu, ārsts var izlemt palielināt nepieciešamo devu.
Ja Jums ir nieru problēmas vai esat vecāks par 65 gadiem, Jums regulāri pārbaudīs nieru funkciju. Ja Jums būs nieru darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt mazāku devu. Ja Jūsu nieru darbība būs izteikti traucēta, šīs zāles Jums vispār nenozīmēs (skatīt arī 2. punktu).
Ja esat lietojis Fludara vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz Fludara tablešu nekā noteikts, nekavējoties izstāstiet ārstam.
Lielas zāļu devas var ievērojami samazināt asins šūnu skaitu.
Tika ziņots, ka intravenozi lietojamās Fludara pārdozēšana var izraisīt aklumu, komu un pat nāvi.
Ja esat aizmirsis lietot Fludara
Ja domājat, ka esat izlaidis noteikto devu vai Jums pēc tablešu lietošanas ir bijusi vemšana, pēc iespējas ātrāk konsultējaties ar savu ārstu.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Fludara
Nepārtrauciet lietot Fludara, ja ārsts nav ieteicis to darīt.
Jūs un Jūsu ārsts varat izlemt pārtraukt Fludara terapiju, ja novērojat ļoti izteiktas blakusparādības.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ja Jūs neesat pārliecināts par kādas no zemāk norādīto blakusparādību nozīmi, jautājiet savam ārstam skaidrojumu.
Dažas smagas blakusparādības var būt dzīvībai bīstamas. Nekavējoties pastāstiet ārstam:
Ja Jums ir elpošanas grūtības, klepus vai sāpes krūtīs ar drudzi vai bez. Tas var norādīt uz plaušu infekciju.
Ja Jums ir neparasti zilumi, lielāka asiņošana pēc ievainojumiem nekā parasti vai Jums liekas, ka pārāk bieži slimojat ar infekcijas slimībām. Iespējams, ka to izraisa samazināts asins šūnu skaits. Tas var arī izraisīt paaugstinātu (nopietnu) infekciju risku, ko izraisa mikroorganismi, kas parasti neizraisa slimību veseliem cilvēkiem (oportūnistiskās infekcijas), tai skaitā vēlīnu vīrusu reaktivāciju, piemēram, herpes zoster.
Ja Jums parādās sāpes sānā, asinis urīnā vai samazinās urīna daudzums, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu. Tās var būt audzēja sabrukšanas sindroma pazīmes (skatīt 2. punktu).
ja Jūs ievērojat jebkādas ādas un/vai gļotādu reakcijas ar apsārtumu, iekaisumu, čulgām vai audu bojājumu. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes (Laiela sindroms, Stīvensa-Džonsona sindroms).
ja Jums ir sirdsklauves (vai pēkšņi Jūs uztrauc Jūsu sirdsdarbība) vai sāpes krūtīs. Tas var norādīt uz sirds problēmām.
Zemāk norādītas iespējamās blakusparādības, ņemot vērā to biežumu, kas novērots, lietojot Fludara intravenozi.
Ļoti biežas blakusparādības nozīmē, ka tās var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:
infekcijas (dažas smagas),
infekcijas, kas rodas nomāktas imūnsistēmas dēļ (oportūnistiskas infekcijas),
plaušu infekcija (pneimonija) ar tādiem iespējamiem simptomiem kā apgrūtināta elpošana, un/vai klepus ar drudzi vai bez,
trombocītu skaita samazināšanās (trombocitopēnija) ar iespējamiem zilumiem un asiņošanu,
samazināts balto asins šūnu skaits (neitropēnija),
samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija),
klepus,
vemšana, caureja, slikta dūša (nelabums),
drudzis,
noguruma sajūta (pagurums),
nespēks.
Biežas blakusparādības nozīmē, ka tās var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem:
citi asins vēža veidi (mielodisplastiskais sindroms, akūta mieloleikoze). Lielākā daļa no šiem pacientiem kādreiz, vienlaicīgi vai vēlāk tika ārstēti ar citām pretvēža zālēm (alkilējošiem līdzekļiem, topoizomerāzes inhibitoriem) vai staru terapiju,
kaulu smadzeņu nomākums (mielosupresija),
izteikti samazināta apetīte, kas izraisa svara zudumu (anoreksija),
locekļu nejutīgums un vājums (perifēra neiropātija),
redzes traucējumi,
iekaisums mutes dobumā (stomatīts),
izsitumi uz ādas,
pietūkums sakarā ar pastiprinātu šķidruma aizturi (tūska),
kuņģa un zarnu trakta gļotādas iekaisums no mutes līdz taisnajai zarnai (mukozīts),
drebuļi,
slikta vispārējā pašsajūta.
Retākas blakusparādības nozīmē, ka tās var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem:
autoimūni traucējumi (skatīt 2. punktu),
audzēja sabrukšanas sindroms (skatīt 2. punktu),
apjukums,
plaušu toksicitāte, rētaudu veidošanās plaušās (plaušu fibroze), iekaisums plaušās (pneimonīts), apgrūtināta elpošana (dispnoja),
kuņģa un zarnu asiņošana,
izmainīts aknu vai aizkuņģa dziedzera enzīmu līmenis.
Retas blakusparādības nozīmē, ka tās var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem:
limfātiskās sistēmas traucējumi sakarā ar vīrusu infekcijām (ar Epšteina-Barra vīrusu saistīti limfoproliferatīvi traucējumi),
koma,
krampji,
uzbudinājums,
aklums,
redzes nerva iekaisums vai bojājums (optiskais neirīts, optiskā neiropātija),
sirds mazspēja,
neregulāra sirdsdarbība (aritmija),
ādas vēzis,
ādas un/vai gļotādas reakcija, kam raksturīgs apsārtums, iekaisums, čulgas un erozija (Laiela sindroms, Stīvensa-Džonsona sindroms).
Nezināma biežuma (sastopamības biežums nav zināms) blakusparādības (novērotas zāļu pēcreģistrācijas periodā):
asinsizplūdums smadzenēs,
neiroloģiski traucējumi, kas izpaužas kā galvassāpes, slikta dūša un vemšana, krampji, redzes traucējumi, ieskaitot redzes zudumu, izmaiņas psihiskajā stāvoklī (domāšanas traucējumi, apjukums, apziņas traucējumi) un reizēm neiromuskulāri traucējumi, kas izpaužas kā muskuļu vājums jūsu locekļos (ieskaitot neatgriezenisku daļēju vai pilnīgu paralīzi) (leikoencefalopātijas, akūtas toksiskas leikoencefalopātijas vai atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindroma izpausmes),
asinsizplūdums plaušās,
urīnpūšļa iekaisums, kas var izraisīt sāpes urinēšanas laikā un asins parādīšanos urīnā (hemorāģiskais cistīts).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Fludara
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudelītes marķējuma un blistera folijas pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Atdodiet visas neizlietotās vai pārpalikušās tabletes savam ārstam vai farmaceitam. Viņi parūpēsies par Fludara tablešu likvidēšanu atbilstoši citotoksisko zāļu iznīcināšanas vietējām prasībām.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Fludara satur
Aktīvā viela ir fludarabīna fosfāts. Katra Fludara apvalkotā tablete satur 10 mg fludarabīna fosfāta.
Citas sastāvdaļas ir:
tabletes kodols: mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts;
tabletes apvalks: hipromeloze, talks, titāna dioksīds (E171) un dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172).
Fludara ārējais izskats un iepakojums
Fludara apvalkotās tabletes ir lašrozā krāsā, kapsulveida tabletes, vienā pusē marķētas ar „LN” regulārā sešstūrī.
Apvalkotās tabletes ir iepakotas pa 5 tabletēm blisterī.
Blisteri sastāv no poliamīda/alumīnija/polipropilēna termoveidotas folijas ar alumīnija folijas pārklājumu. Blisteri ir iepakoti polietilēna iepakojumā ar bērniem drošu polipropilēna skrūvējamu vāciņu.
Fludara ir pieejama šādos iepakojumos:
15 tabletes, iepakotas 3 blisteros bērniem drošā pudelē,
20 tabletes, iepakotas 4 blisteros bērniem drošā pudelē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Genzyme Europe B.V.
Paasheuvelweg 25
1105 BP Amsterdam
Nīderlande
Ražotājs:
SANOFI WINTHROP INDUSTRIE, 30-36, avenue Gustave Eiffel 37100 Tours, Francija
Genzyme Ltd., 37 Hollands Road, Haverhill, CB9 8PU, Lielbritānija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:
sanofi-aventis Latvia SIA
Kr. Valdemāra iela 33-8
Rīga, LV-1010, Latvija
Tel.: +371 67 332451
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem
Pāreja uz hlorambucila terapiju
Jāizvairās no pārejas uz hlorambucila terapiju pacientiem, kuriem nenovēro atbildi uz Fludara terapiju, jo lielākajai pacientu daļai, kuriem ir rezistence pret Fludara, novēro rezistenci arī pret hlorambucilu.
Devas aprēķināšana
Sekojošajā tabulā norādītas vadlīnijas Fludara tablešu skaita lietošanas aprēķināšanai:
Ķermeņa virsmas laukums (ĶVL)
[m²]
Aprēķinātā kopējā dienas deva, pamatojoties uz ĶVL
(noapaļota līdz veselam skaitlim)
[mg/dienā]
Tablešu skaits dienā
(kopējā dienas deva)
0,75-0,88
30-35
3 (30 mg)
0,89-1,13
36-45
4 (40 mg)
1,14-1,38
46-55
5 (50 mg)
1,39-1,63
56-65
6 (60 mg)
1,64-1,88
66-75
7 (70 mg)
1,89-2,13
76-85
8 (80 mg)
2,14-2,38
86-95
9 (90 mg)
2,39-2,50
96-100
10 (100 mg)
Pacientiem, kuri saņem Fludara terapiju, ir rūpīgi jānovēro atbildes reakcija un toksicitāte.
Uzmanīgi jāpielāgo individuālas devas atbilstoši novērojamai hematoloģiskai toksicitātei.
Devu koriģēšana pirmajam ārstēšanas ciklam (uzsākot ārstēšanu ar Fludara) nav ieteicama (izņemot pacientus ar nieru darbības traucējumiem – skatīt 3. punktu).
Ja sekojošā cikla sākumā šūnu skaits ir pārāk zems ieteicamās devas lietošanai un ir acīmredzama ar ārstēšanu saistīta mielosupresija, plānotais ārstēšanas cikls jāatliek līdz granulocītu skaits ir lielāks par 1,0 x 109/l un trombocītu skaits ir lielāks par 100 x 109/l. Ārstēšana jāatliek maksimāli uz divām nedēļām. Ja granulocītu un trombocītu skaits neatjaunojas divu nedēļu laikā pēc atlikšanas, deva jāsamazina atbilstoši ieteiktajai devas koriģēšanai zemāk esošajā tabulā.
Granulocīti un/vai trombocīti [109/l]
Fludarabīna fosfāta deva
0,5-1,0
50-100
30 mg/m²/dienā
<0,5
<50
20 mg/m²/dienā
Deva nav jāsamazina, ja trombocitopēniju ir izraisījusi slimība.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai
Ar Fludara nedrīkst rīkoties grūtnieces.
Rīkojoties ar zālēm un iznīcinot tās, jāņem vērā norādījumi par citotoksisku zāļu lietošanu.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām (skatīt arī 5. punktu).
SASKAŅOTS ZVA 26-03-2019
PAGE
03-0260/IA/012/G_05Mar2019 PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Fludara 10 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 10 mg fludarabīna fosfāta (Fludarabini phosphas).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts 74,75 mg.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Lašrozā krāsā, kapsulveida tabletes, vienā pusē marķētas „LN” regulārā sešstūrī.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
B-šūnu hroniskas limfoleikozes (HLL) terapija pieaugušiem pacientiem ar pietiekamu kaulu smadzeņu rezervi.
Kā pirmās līnijas zāles Fludara tabletes indicētas tikai pieaugušiem pacientiem ar progresējošu slimību, pēc Rai klasifikācijas III/IV stadijā (pēc Benet klasifikācijas - C stadijā) vai Rai I/II stadijā (pēc Benet klasifikācijas - A/B stadijā), kad pacientam novēro slimībai raksturīgos simptomus vai ir pierādīta slimības progresēšana.
4.2. Devas un lietošanas veids
Fludara tabletes jāordinē kvalificētam ārstam, kuram ir pieredze pretaudzēju terapijas lietošanā.
Devas
Ieteicamā deva ir 40 mg fludarabīna fosfāta/m2 ķermeņa virsmas laukuma, lietojot iekšķīgi 5 dienas pēc kārtas, ik pa 28 dienām. Šī deva 1,6 reizes atbilst ieteicamajai fludarabīna fosfāta intravenozajai devai (25 mg fludarabīna fosfāta/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā).
Sekojošajā tabulā norādītas vadlīnijas nozīmējamo Fludara tablešu skaita aprēķināšanai:
Ķermeņa virsmas laukums (ĶVL)
[m²]
Aprēķinātā kopējā dienas deva, pamatojoties uz ĶVL
(noapaļota līdz veselam skaitlim)
[mg/dienā]
Tablešu skaits dienā
(kopējā dienas deva)
0,75-0,88
30-35
3 (30 mg)
0,89-1,13
36-45
4 (40 mg)
1,14-1,38
46-55
5 (50 mg)
1,39-1,63
56-65
6 (60 mg)
1,64-1,88
66-75
7 (70 mg)
1,89-2,13
76-85
8 (80 mg)
2,14-2,38
86-95
9 (90 mg)
2,39-2,50
96-100
10 (100 mg)
Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no ārstēšanas rezultāta un zāļu panesamības. Fludara jālieto līdz tiek sasniegta vislabākā atbildes reakcija (pilnīga vai daļēja remisija, parasti 6 cikli), un tad zāļu lietošana jāpārtrauc.
Devu koriģēšana pirmajam ārstēšanas ciklam (uzsākot ārstēšanu ar Fludara) nav ieteicama (izņemot pacientus ar nieru darbības traucējumiem – skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kas saņem Fludara terapiju, ir rūpīgi jānovēro atbildes reakcija un toksicitāte.
Uzmanīgi jāpielāgo individuālas devas atbilstoši novērojamai hematoloģiskai toksicitātei.
Ja sekojošā cikla sākumā šūnu skaits ir pārāk zems ieteicamās devas ievadīšanai un ir acīmredzama ar ārstēšanu saistīta mielosupresija, plānotais ārstēšanas cikls jāatliek līdz granulocītu skaits ir lielāks par 1,0 x 109/l un trombocītu skaits ir lielāks par 100 x 109/l. Ārstēšana jāatliek maksimāli uz divām nedēļām. Ja granulocītu un trombocītu skaits neatjaunojas divu nedēļu laikā pēc atlikšanas, deva jāsamazina atbilstoši ieteiktajai devas koriģēšanai zemāk esošajā tabulā.
Granulocīti un/vai trombocīti [109/l]
Fludarabīna fosfāta deva
0,5-1,0
50-100
30 mg/ m²/dienā
<0,5
<50
20 mg/ m²/dienā
Deva nav jāsamazina, ja trombocitopēniju ir izraisījusi slimība.
Ja pēc diviem cikliem pacientam nav atbildes reakcija uz ārstēšanu, un hematoloģiskā toksititāte neparādās vispār vai ir neliela, jāapsver uzmanīga devas koriģēšana uz augstākām fludarabīna fosfāta devām sekojošiem ārstēšanas cikliem.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību devas ir jāpielāgo. Ja kreatinīna klīrenss ir 30-70 ml/min, deva jāsamazina līdz 50% un jāveic stingra hematoloģiska kontrole, lai novērtētu toksicitāti. Plašāku informāciju skatīt 4.4. apakšpunktā “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”. Fludara terapija ir kontrindicēta, ja kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem drošums un efektivitāte nav pētīta. Šajā pacientu grupā, Fludara jālieto piesardzīgi.
Pediatriskā populācija
Fludara lietošanas drošums un efektivitāte bērniem nav noskaidrota. Tāpēc Fludara neiesaka lietot bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Gados vecāki pacienti
Tā kā dati par Fludara lietošanu gados vecākiem cilvēkiem (> 75 gadu vecuma) ir ierobežoti, jāievēro piesardzība, lietojot Fludara šiem pacientiem.
Pacientiem, vecākiem par 65 gadiem, jānosaka kreatinīna klīrenss. Skatīt „Pacienti ar nieru darbības traucējumiem” un 4.4. apakšpunktu.
Lietošanas veids
Fludara tabletes var lietot vai nu tukšā dūšā, vai ēšanas laikā. Tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni, tās nedrīkst sakost vai pārlauzt.
Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Nieru bojājums, ja kreatinīna klīrenss ir <30 ml/min.
Dekompensēta hemolītiskā anēmija.
Bērna barošana ar krūti.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Mielosupresija
Pacientiem, kuri ārstēti ar Fludara, ziņots par smagu kaulu smadzeņu nomākumu, izteiktu anēmiju, trombocitopēniju un neitropēniju. 1. fāzes pētījumā pacientiem ar norobežotu audzēju mediānais laiks līdz minimālā granulocītu skaita sasniegšanai bija 13 dienas (3-25 dienu robežās), bet līdz minimālā trombocītu skaita sasniegšanai - 16 dienas (2-32 dienu robežās). Lielākai daļai pacientu hematoloģiskie rādītāji bija samazināti jau sākumā – vai nu slimības vai iepriekš saņemtās mielosupresīvās terapijas rezultātā. Var novērot kumulatīvo mielosupresiju. Kaut arī ķīmijterapijas izraisītā mielosupresija bieži ir atgriezeniska, fludarabīna fosfāta lietošanas laikā nepieciešama hematoloģiskā stāvokļa rūpīga kontrole.
Fludarabīna fosfāts ir spēcīgs pretaudzēju līdzeklis ar iespējamām izteiktām toksiskām blakusparādībām. Terapijas laikā rūpīgi jāvēro, vai pacientam nerodas hematoloģiskas vai nehematoloģiskas toksicitātes simptomi. Ieteicams periodiski kontrolēt perifēro asins ainu, lai konstatētu anēmijas, neitropēnijas un trombocitopēnijas rašanos.
Ziņots, ka pieaugušiem pacientiem ar smagu kaulu smadzeņu hipoplāziju vai aplāziju var attīstīties pancitopēnija, dažreiz tā var būt letāla. Ziņotajos gadījumos klīniski nozīmīgas citopēnijas ilgums bija no apmēram 2 mēnešiem līdz 1 gadam. Šīs epizodes radās gan iepriekš ārstētiem pacientiem, gan neārstētiem pacientiem.
Tāpat kā ar citiem citotoksiskiem līdzekļiem, arī, lietojot fludarabīna fosfātu, jāievēro piesardzība, ja turpmāk paredzēta asinsrades cilmes šūnu parauga ņemšana.
Autoimūnie traucējumi
Ir ziņots par dzīvībai bīstamu un dažreiz letālu autoimūno fenomenu, kas radies Fludara terapijas laikā vai pēc tās, neatkarīgi no anamnēzē iepriekš esošiem autoimūniem procesiem vai Kumbsa testa rezultātiem. Lielākai daļai pacientu ar hemolītisko anēmiju pēc Fludara terapijas atsākšanas atkārtoti attīstījās hemolītisks process.
Rūpīgi jānovēro, vai pacientiem, kas tiek ārstēti ar Fludara, nerodas hemolīzes simptomi.
Hemolīzes gadījumā ieteicams pārtraukt terapiju ar Fludara. Biežāk veiktie terapijas pasākumi autoimūnas hemolītiskas anēmijas gadījumā ir apstarotu asiņu pārliešana (skatīt iepriekš) un adrenokortikoīdu preparātu ievadīšana.
Neirotoksicitāte
Ilgstošas Fludara lietošanas ietekme uz centrālo nervu sistēmu nav zināma. Tomēr dažos pētījumos pacienti labi panesa ieteikto devu relatīvi ilgu ārstēšanas laiku (līdz pat 26 terapijas kursiem).
Rūpīgi jānovēro, vai pacientam neparādās neiroloģisko blakusparādību simptomi.
Devu diapazona pētījumos pacientiem ar akūtu leikozi, lielu Fludara devu lietošana bija saistīta ar smagām neiroloģiskām reakcijām, tai skaitā aklumu, komu un nāvi. Simptomi parādījās 21-60 dienu laikā pēc pēdējās devas saņemšanas. Šāda smaga toksiska ietekme uz centrālo nervu sistēmu radās 36% pacientu, kuri intravenozi saņēma devas, kas apmēram 4 reizes pārsniedza (96 mg/m2 dienā, 5‑7 dienas) ieteikto devu. Pacientiem, kuri tika ārstēti ar hroniskas limfoleikozes un Lg-NHL terapijai ieteiktajām devām, smaga centrālās nervu sistēmas toksicitāte radās reti (koma, krampji un uzbudinājums) vai retāk (apjukums) (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots, ka neirotoksicitāte rodas ātrāk vai vēlāk nekā klīniskajos pētījumos.
Fludara lietošana var būt saistīta ar leikoencefalopātiju (LE), akūtu toksisku leikoencefalopātiju (ATL) vai atgriezeniskās mugurējās leikoencefalopātijas sindromu (AMLS).
Tie var rasties:
• lietojot ieteikto devu
o ja Fludara lieto pēc vai kombinācijā ar zālēm, par kurām zināms, kas tās ir saistītas ar LE, ATL vai AMLS,
o vai ja Fludara lieto pacientiem ar citiem riska faktoriem, tādiem kā galvaskausa vai visa
ķermeņa apstarošana, asinsrades šūnu transplantācija, transplantāta atgrūšanas slimība, nieru darbības traucējumi vai aknu encefalopātija;
• devās, kas pārsniedz ieteicamo devu.
LE, ATL vai AMLS simptomi var iekļaut galvassāpes, sliktu dūšu un vemšanu, krampjus, redzes
traucējumus, tādus kā redzes zudums, izmainīts jutīgums un fokāls neiroloģisks deficīts. Papildu iedarbība var iekļaut redzes nerva iekaisumu un papilītu, apjukumu, miegainību, uzbudinājumu, paraparēzi/tetraparēzi, muskuļu spazmas un urīna nesaturēšanu.
LE/ATL/AMLS var būt neatgriezenisks, dzīvībai bīstams vai letāls.
Ja ir aizdomas par LE, ATL vai AMLS, ārstēšana ar fludarabīnu jāpārtrauc. Pacienti
jānovēro un jāveic smadzeņu radioloģiskā diagnostika, vēlams, izmantojot MR. Ja diagnoze tiek
apstiprināta, fludarabīna terapija jāpārtrauc pavisam.
Audzēja sabrukšanas sindroms
HLL pacientiem ar lieliem audzējiem ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu. Tā kā Fludara var izraisīt atbildes reakciju jau pirmajā ārstēšanas nedēļā, pacientiem ar šīs komplikācijas attīstības risku jāievēro piesardzība, un šiem pacientiem var būt ieteicama hospitalizācija pirmā terapijas kursa laikā.
Ar transfūziju saistīta transplantāta atgrūšanas reakcija
Pacientiem, kas ārstēti ar Fludara, pēc neapstarotu asiņu pārliešanas ir novērota ar transfūziju saistīta transplantāta atgrūšanas reakcija (reakcija, ko recipienta organismā izraisa pārlietie imūnkompetentie limfocīti). Bieži ir ziņots par šādu gadījumu letālu iznākumu. Tāpēc pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana un kuri tiek ārstēti vai iepriekš ir tikuši ārstēti ar Fludara, drīkst pārliet tikai apstarotas asinis.
Ādas vēzis
Ziņots, ka dažiem pacientiem Fludara terapijas laikā vai pēc tās ir pasliktinājies vai paasinājies jau iepriekš diagnosticēts ādas vēzis, kā arī ziņots par jauniem ādas vēža gadījumiem.
Slikts veselības stāvoklis
Pacientiem ar sliktu vispārējo veselības stāvokli Fludara jālieto piesardzīgi un pēc rūpīgas iespējamā riska un guvuma izvērtēšanas. Tas īpaši attiecas uz pacientiem ar izteiktu kaulu smadzeņu funkcijas nomākumu (trombocitopēniju, anēmiju un/vai granulocitopēniju), imūndeficītu vai oportūniskām infekcijām anamnēzē. Pacientiem ar paaugstinātu oportūnistisku infekciju attīstības risku jāapsver profilaktiska ārstēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Plazmā esošā galvenā metabolīta 2F-ara-A kopējais klīrenss organismā korelē ar kreatinīna klīrensu, kas liecina par renālās ekskrēcijas mehānisma nozīmi savienojuma eliminācijā. Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību ir konstatēts pagarināts kopējais vielas atrašanās laiks organismā (2F-ara-A AUC). Pieejamie klīniskie dati par pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss mazāks par 70 ml/min) ir ierobežoti.
Pacientiem ar nieru mazspēju Fludara jālieto piesardzīgi. Pacientiem ar vidēji smagu nieru bojājumu (kreatinīna klīrenss 30-70 ml/min) deva jāsamazina līdz 50%, un tie rūpīgi jānovēro (skatīt 4.2. apakšpunktu). Fludara lietošana ir kontrindicēta, ja kreatinīna klīrenss ir <30 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Tā kā dati par Fludara lietošanu gados vecākiem cilvēkiem (> 75 gadu vecuma) ir ierobežoti, jāievēro piesardzība, lietojot Fludara šiem pacientiem.
65 gadus veciem vai vecākiem pacientiem pirms ārstēšanas uzsākšanas jānosaka kreatinīna klīrenss (skatīt „Nieru darbības traucējumi” un 4.2. apakšpunktu).
Grūtniecība
Fludara nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūtas nepieciešamības (piem., dzīvībai bīstamā situācijā, nav pieejams alternatīvs drošāks ārstēšanas veids, kas neietekmētu terapeitiskās priekšrocības, nav iespējams izvairīties no ārstēšanas). Fludara var kaitēt auglim (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu). Ieteicams lietot Fludara tikai tad, ja iespējamais guvums attaisno iespējamo kaitējumu auglim.
Fludara terapijas laikā sievietēm ir jāizvairās no grūtniecības.
Sievietes ar reproduktīvo potenciālu jāinformē par iespējamo kaitējumu auglim (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu).
Kontracepcija
Fludara terapijas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tās pārtraukšanas sievietēm ar reproduktīvo potenciālu un vīriešiem fertilā vecumā jāizmanto kontracepcijas līdzekļi (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Bērna barošana ar krūti
Bērna barošanu ar krūti nedrīkst uzsākt ārstēšanas ar Fludara laikā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti,
jāpārtrauc barošana ar krūti.
Vakcinācija
Ārstēšanas ar Fludara laikā un pēc tās jāizvairās no vakcinācijas ar dzīvo vīrusu vakcīnām.
Atkārtotas terapijas izvēle pēc sākotnējās ārstēšanas ar Fludara
Pacientiem, kam sākumā bija atbildes reakcija uz Fludara, ir labas izredzes atkārtotai atbildes reakcijai uz Fludara monoterapiju. Pacienti, kuriem nav iegūta atbildes reakcija uz Fludara terapiju, nevajadzētu pāriet no sākotnējas Fludara terapijas uz hlorambucila terapiju, jo lielākā daļa pacientu, kuri ir rezistenti pret Fludara terapiju, ir rezistenti arī pret hlorambucilu.
Pāreja uz intravenozu Fludara zāļu formu
Ziņotais sliktas dūšas/vemšanas biežums, lietojot Fludara tabletes bija augstāks nekā lietojot intravenozo Fludara zāļu formu. Ja tas rada ilgstošu klīnisku problēmu, ieteicams pāriet uz intravenozu Fludara lietošanu.
Palīgvielas
Viena Fludara 10 mg apvalkotā tablete satur 74,75 mg laktozes monohidrāta. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīniskajos pētījumos, lietojot intravenozo Fludara kombinācijā ar pentostatīnu (deoksikoformicīnu) refraktāras hroniskas limfoleikozes (HLL) ārstēšanai, tika konstatēta nepieņemami liels letālas plaušu toksicitātes biežums. Tāpēc Fludara lietošana kombinācijā ar pentostatīnu nav ieteicama.
Fludara terapeitisko efektivitāti var samazināt dipiridamols un citi adenozīna saistīšanas inhibitori.
Klīniskie pētījumi un in vitro eksperimenti parādīja, ka Fludara lietošana kombinācijā ar citarabīnu var palielināt Ara-CTP (citarabīna aktīvā metabolīta) intracelulāru koncentrāciju un intracelulāru iedarbību leikēmiskajās šūnās. Ara-C koncentrācija plazmā un eliminācijas ātrums netika ietekmēti.
Klīniskos pētījumos, lietojot Fludara iekšķīgi vienlaikus ar uzturu, farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainījās (skatīt 5.2. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Fertilitāte
Sievietes reproduktīvā vecumā jāinformē par iespējamo kaitējumu auglim.
Fludara terapijas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tās pārtraukšanas sievietēm ar reproduktīvo potenciālu un vīriešiem fertilā vecumā jāizmanto kontracepcijas līdzekļi (skatīt 4.4. un 5.3. apakšpunktu).
Grūtniecība
Preklīniskie dati, kas iegūti pētījumos ar žurkām, liecina, ka Fludara un/vai metabolīti šķērso placentāro barjeru. Rezultāti, kas iegūti intravenozos embriotoksiskos pētījumos ar žurkām un trušiem, liecina par embrioletālu un teratogēnu ietekmi, lietojot terapeitiskās devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ir pieejama ļoti ierobežota informācija par Fludara lietošanu grūtniecēm pirmajā trimestrī.
Fludara nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūtas nepieciešamības (piem., dzīvībai bīstamā situācijā, nav pieejams alternatīvs drošāks ārstēšanas veids, kas neietekmētu terapeitisko guvumu, nav iespējams izvairīties no ārstēšanas). Fludara var kaitēt auglim. Ieteicams lietot Fludara tikai tad, ja iespējamais guvums attaisno iespējamo kaitējumu auglim.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai šīs zāles un/vai to metabolīti nokļūst mātes pienā. Tomēr preklīniskie dati liecina, ka fludarabīna fosfāts un/vai tā metabolīti no mātes asinīm nokļūst pienā.
Tā kā, lietojot Fludara bērna barošanas ar krūti laikā, bērniem ir iespējamas nopietnas nevēlamas blakusparādības, Fludara ir kontrindicēts sievietēm bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus
Fludara var samazināt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus, jo tika novērots nogurums, nespēks, redzes traucējumi, apjukums, uzbudinājums un krampji.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pamatojoties uz Fludara lietošanas pieredzi, visbiežākās blakusparādības ir mielosupresija (neitropēnija, trombocitopēnija un anēmija), infekcijas, tai skaitā pneimonija, klepus, drudzis, nogurums, nespēks, slikta dūša, vemšana, caureja. Citas bieži novērotas blakusparādības ir drebuļi, tūska, savārgums, perifēra neiropātija, redzes traucējumi, anoreksija, mukozīts, stomatīts un ādas izsitumi. Pacientiem, kuri ārstēti ar Fludara, ir novērotas nopietnas oportūnistiskas infekcijas. Ir ziņots par nopietnām blakusparādībām ar letālu iznākumu.
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā
Tabulā norādītas blakusparādības pēc MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijas. Blakusparādību biežums pamatojas uz klīnisko pētījumu datiem neatkarīgi no cēloniskās kopsakarības ar Fludara lietošanu. Retās blakusparādības galvenokārt tika konstatētas pēcreģistrācijas pieredzes laikā.
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Ļoti bieži
≥1/10
Bieži
≥1/100 līdz <1/10
Retāk
≥1/1000 līdz <1/100
Reti
≥10000 līdz <1/1000
Infekcijas un infestācijas
Infekcijas/ oportūniskās infekcijas (latentu vīrusu reaktivācija, piemēram, progresīva multifokāla leikoencefalopātija, Herpes zoster, Epšteina-Barra vīruss), pneimonija
Limfoprolife-
ratīvi traucējumi (saistīti ar Epšteina-Barra vīrusu)
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Mielodisplas-tiskais sindroms un akūta mieloleikoze (galvenokārt saistīta ar iepriekšēju, vienlaicīgu vai sekojošu terapiju ar alkilējošiem līdzekļiem,
topoizomerāzes inhibitoriem vai apstarošanu)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija
Mielosupre-
sija
Imūnās sistēmas traucējumi
Autoimūni traucējumi (tai skaitā autoimūnā hemolītiskā anēmija, Evansa sindroms, trombocito-
pēniskā purpura, iegūta hemofilija, pemfigus)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Anoreksija
Audzēja sabrukšanas sindroms (tai skaitā nieru mazspēja, metabolā acidoze, hiperkaliēmija, hipokalciēmija hiperurikēmija, hematūrija, urātu kristalūrija, hiperfosfatēmija)
Nervu sistēmas traucējumi
Perifēra neiropātija
Apjukums
Koma,
krampji, uzbudinājums
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Aklums, optiskais neirīts, optiskā neiropātija
Sirds funkcijas traucējumi
Sirds mazspēja, aritmija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Plaušu toksicitāte (tajā skaitā plaušu fibroze, pneimonīts, elpas trūkums)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, vemšana, caureja
Stomatīts
Gastrointestināla hemorāģija, aizkuņģa dziedzera enzīmu līmeņa izmaiņas
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Aknu enzīmu līmeņa izmaiņas
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Ādas vēzis,
epidermas toksiskā nekrolīze (Leila sindroms), Stīvensa-Džonsona sindroms
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Drudzis, nogurums, nespēks
Tūska, mukozīts,
drebuļi, savārgums
Lai aprakstītu noteiktu blakusparādību, sarakstā izmantoti visatbilstošākie MedDRA termini. Sinonīmi vai saistītie stāvokļi nav minēti, bet tie ir jāņem vērā. Sarakstā izmantoti blakusparādību termini pēc MedDRA 12.0. versijas.
Katrā biežuma grupā blakusparādības ir norādītas nopietnības samazināšanās secībā.
Nevēlamās blakusparādības ar nezināmu biežumu pēcreģistrācijas periodā
• Nervu sistēmas traucējumi:
o cerebrāla asiņošana;
o leikoencefalopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu);
o akūta toksiska leikoencefalopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu);
o atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindroms (AMLS) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
• Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:
o plaušu asiņošana.
• Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:
o hemorāģisks cistīts.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. .
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Lielas Fludara devas ir saistītas ar leikoencefalopātiju, akūtu toksisku leikoencefalopātiju vai atgriezeniskās mugurējās leikoencefalopātijas sindromu (AMLS). Simptomi var ietvert galvassāpes, sliktu dūšu un vemšanu, krampjus, redzes traucējumus, tādus kā redzes zudumu, izmainītu jutīgumu un fokāls neiroloģisks deficīts. Papildu blakusparādības var ietvert redzes nerva iekaisumu,
un papilītu, apjukumu, miegainību, uzbudinājumu, paraparēzi/tetraparēzi, muskuļu spazmas,
urīna nesaturēšanu, neatgriezenisku centrālās nervu sistēmas toksicitāti, ko raksturo vēlīns aklums, koma un nāve. Lielas devas ir saistītas arī ar izteiktu trombocitopēniju un neitropēniju kaulu smadzeņu nomākuma dēļ.
Specifisks antidots Fludara pārdozēšanas gadījumā nav zināms. Jāpārtrauc zāļu lietošana, un nepieciešama atbalstoša terapija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa – pretaudzēju līdzeklis, purīna analogs, ATĶ kods – L01BB05
Darbības mehānisms
Fludara satur fludarabīna fosfātu, fluoru saturošu nukleotīdu analogu pretvīrusu līdzeklim vidarabīnam, 9-β-D-arabinofuranoziladenīnam (ara-A), kas ir relatīvi rezistents pret deaminēšanos adenozīna deamināzes ietekmē.
Fludarabīna fosfāts ātri defosforilējas par 2F-ara-A, kas tiek uzņemts šūnās un tad deoksicitidīna kināzes ietekmē intracelulāri fosforilēts par aktīvu trifosfātu – 2F-ara-ATF. Ir konstatēts, ka šis metabolīts nomāc ribonukleotīda reduktāzi, DNS polimerāzi α, δ un ε, DNS primāzi un DNS ligāzi, tādējādi kavējot DNS sintēzi. Turklāt notiek daļēja RNS polimerāzes II nomākšana un sekojoša proteīnu sintēzes samazināšanās.
Tā kā daži 2F-ara-ATF darbības mehānisma aspekti līdz šim nav skaidri, tiek pieņemts, ka iedarbība uz DNS, RNS un proteīnu sintēzi nomāc šūnu augšanu, kur galvenais faktors ir DNS sintēzes kavēšana. Turklāt pētījumos in vitro ir konstatēts, ka, 2F-ara-A iedarbība uz HLL limfocītiem izraisa izteiktu DNS fragmentāciju un šūnu bojāeju, kas raksturīga apoptozei.
Pastāv iespēja, ka pacienti, kuriem sākotnēji bija atbildes reakcija uz Fludara, atkal reaģēs uz Fludara monoterapiju.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Randomizētā pētījumā salīdzinot Fludara ar ciklofosfamīdu, adriamicīnu un prednisonu (CAP) 208 pacientiem ar hronisku limfoleikozi (HLL) B vai C stadijā pēc Benet klasifikācijas konstatēja šādus rezultātus 103 iepriekš ārstētu pacientu apakšgrupā: vispārējās atbildes reakcijas rādītājs un galīgās atbildes reakcijas rādītājs bija augstāks Fludara, salīdzinājumā ar CAP (atbilstoši 45%, salīdzinot ar 26% un 13%, salīdzinot ar 6%); atbildes reakcijas ilgums un vispārējā dzīvildze bija vienādi Fludara un CAP. Noteiktā 6 mēnešu ārstēšanas perioda robežās nāves gadījumu skaits bija 9 (Fludara), salīdzinot ar 4 gadījumiem (CAP).
Sekundārā analīzē, izmantojot datus par pirmajiem sešiem terapijas mēnešiem, atklāja atšķirību starp Fludara un CAP dzīvildzes līknēm, parādot CAP priekšrocību iepriekš ārstēto C stadijas pēc Beneta klasifikācijas pacientu apakšgrupā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Fludarabīna (2F-ara-A) farmakokinētika plazmā un urīnā
Fludarabīna (2F-ara-A) farmakokinētika ir pētīta pēc fludarabīna fosfāta (Fludara, 2F-ara-AMF) intravenozas ievadīšanas straujā bolus injekcijā, īslaicīgā infūzijā un sekojošā nepārtrauktā infūzijā, kā arī pēc iekšķīgas lietošanas.
Nav konstatēta izteikta korelācija starp 2F-ara-A farmakokinētiskajiem raksturlielumiem un ārstēšanas efektivitāti vēža slimniekiem.
Tomēr neitropēnijas rašanās un hematokrīta pārmaiņas liecināja, ka fludarabīna fosfāta citotoksicitāte atkarībā no devas nomāc asinsradi.
Izkliede un metabolisms
2F-ara-AMF ir ūdenī šķīstošs fludarabīna (2F-ara-A) sākotnējais savienojums, kas cilvēka organismā ātri un kvantitatīvi defosforilējas par nukleozīdu 2F-ara-A. Cits metabolīts, 2F-ara-hipoksantīns, kas ir galvenais metabolīts suņu organismā, cilvēka organismā tika konstatēts tikai nelielā daudzumā.
Pēc 25 mg 2F-ara-AMF/m2 vienreizējas devas 30 minūšu infūzijā HLL slimniekiem 2F-ara-A sasniedza vidējo maksimālo koncentrāciju plazmā 3,5-3,7 μM infūzijas beigās. Attiecīgās 2F-ara-A koncentrācijas pēc piektās devas liecināja par mērenu kumulāciju ar vidējo maksimālo koncentrāciju 4,4-4,8 μM infūzijas beigās. 5 dienu terapijas shēmas laikā 2F-ara-A koncentrācija plazmā periodos starp maksimālajām koncentrācijām palielinājās apmēram 2 reizes. 2F-ara-A kumulāciju vairāku ārstēšanas ciklu laikā var izslēgt. Postmaksimālās koncentrācijas samazinājās trīs dispozīcijas fāzēs ar sākotnējo eliminācijas pusperiodu apmēram 5 minūtes, vidējo eliminācijas pusperiodu 1-2 stundas un terminālo eliminācijas pusperiodu apmēram 20 stundas.
Pētījumā, salīdzinot 2F-ara-A farmakokinētiskos raksturlielumus, tika konstatēts, ka vidējais kopējais plazmas klīrenss (CL) ir 79 ± 40 ml/min/m2 (2,2 ± 1,2 ml/min/kg) un vidējais izkliedes tilpums (Vss) ir 83 ± 55 l/m2 (2,4 ± 1,6 l/kg). Dati liecina par izteiktām atšķirībām indivīdu vidū. Pēc i/v un iekšķīgas fludarabīna fosfāta lietošanas 2F-ara-A koncentrācija plazmā un plazmas koncentrācijas-laika zemlīknes laukums lineāri palielinājās līdz ar devu, bet eliminācijas pusperiodi, plazmas klīrenss un izkliedes tilpums saglabājās konstanti neatkarīgi no devas, kas liecināja par devas linearitāti.
Pēc iekšķīgi lietotas fludarabīna fosfāta devas 2F-ara-A maksimālā koncentrācija plazmā tika sasniegta 1-2 stundas pēc devas lietošanas un tā bija apmēram 20-30% no attiecīgās koncentrācijas pēc i/v ievadīšanas infūzijas beigās. Pēc vienreizējas devas un atkārtotām devām 2F-ara-A vidējā sistēmiskā pieejamība bija 50-65%, un tā bija tāda pati kā pēc šķīduma vai tablešu lietošanas. Pēc 2F-ara-AMF perorālas lietošanas kopā ar uzturu tika novērota nedaudz palielināta (< 10%) sistēmiskā pieejamība (AUC), nedaudz samazināta 2F-ara-A maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) un nedaudz aizkavēts Cmax laiks; terminālie eliminācijas pusperiodi nemainījās.
Eliminācija
2F-ara-A tiek izvadīts galvenokārt renālās ekskrēcijas ceļā. 40-60% no intravenozi ievadītās devas tika izvadīti ar urīnu. Masas līdzsvara pētījumos ar laboratorijas dzīvniekiem, izmantojot 3H-2F-ara-AMF, tika konstatēts, ka radioaktīvi iezīmētā viela pilnībā nokļūst urīnā.
Raksturīgās īpašības pacientu organismā
Cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību ir samazināts kopējais klīrenss, kas liecina par nepieciešamību samazināt devu. In vitro pētījumos ar cilvēka plazmas proteīniem nav konstatēts, ka 2F-ara-A izteikti saistītos ar proteīniem.
Fludarabīna trifosfāta celulārā farmakokinētika
2F-ara-A aktīvi tiek transportēts leikēmiskajās šūnās, tad tas tiek refosforilēts par monofosfātu un pēc tam par di- un trifosfātu. Trifosfāts 2F-ara-ATF ir galvenais intracelulārais metabolīts un vienīgais metabolīts, kam ir zināma citotoksiska darbība. Maksimālā 2F-ara-ATF koncentrācija HLL slimnieku leikēmiskajos limfocītos tika konstatēta vidēji 4 stundu laikā, un tā bija ievērojami atšķirīga ar vidējo maksimālo koncentrāciju apmēram 20 μM. 2F-ara-ATF koncentrācija leikēmiskajās šūnās vienmēr bija ievērojami lielāka nekā 2F-ara-A maksimālā koncentrācija plazmā, kas liecina par kumulāciju mērķa vietās. Leikēmisku limfocītu inkubācijā in vitro konstatēta lineāra kopsakarība starp ekstracelulāro 2F-ara-A ekspozīciju (2F-ara-A koncentrācijas un inkubācijas ilguma reizinājums) un intracelulāro 2F-ara-ATF palielināšanos. Vidējais 2F-ara-ATF eliminācijas pusperiods no mērķa šūnām - 15 un 23 stundas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Vispārējā toksicitāte
Akūtas toksicitātes pētījumos vienreizējas fludarabīna fosfāta devas izraisīja smagas intoksikācijas simptomus vai nāvi, ja tika izmantotas devas, kas apmēram 2 reizes pārsniedza terapeitisko devu. Kā tas ir paredzams pēc citotoksisku vielu lietošanas, tika ietekmētas kaulu smadzenes, limfoīdie orgāni, kuņģa-zarnu trakta gļotāda, nieres un vīriešu dzimumdziedzeri. Lietojot ieteiktajām terapeitiskajām devām tuvākas devas, pacientiem tika novērotas smagas blakusparādības (3.-4. pakāpes), tai skaitā izteikta neirotoksicitāte, reizēm ar letālu iznākumu (skatīt 4.9. apakšpunktu “Pārdozēšana”).
Sistēmiskās toksicitātes pētījumos pēc atkārtotas fludarabīna fosfāta ievadīšanas, pārsniedzot sliekšņa devu, tika konstatēta arī paredzamā ietekme uz ātri proliferējošiem audiem. Morfoloģisko izpausmju smaguma pakāpe palielinājās līdz ar devu un lietošanas ilgumu, un novērotās pārmaiņas vairumā gadījumu tika uzskatītas par atgriezeniskām. Fludara terapeitiskās lietošanas līdzšinējā pieredze principā norāda uz salīdzināmu toksikoloģisko profilu cilvēkiem, kaut gan pacientiem tika konstatētas papildu blakusparādības, piemēram, neirotoksicitāte (skatīt 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”).
Embriotoksicitāte
Rezultāti, kas iegūti intravenozos embriotoksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem, liecināja par fludarabīna fosfāta teratogēno potenciālu. Ņemot vērā nelielo drošuma robežu starp teratogēno devu dzīvniekiem un terapeitisko devu cilvēkiem, kā arī analoģiju ar citiem antimetabolītiem, kas, kā pieņemts uzskatīt, ietekmē diferenciācijas procesu, Fludara terapeitiskā lietošana ir saistīta ar augstu teratogēnās ietekmes risku cilvēkiem (skatīt 4.6. apakšpunktu „Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti”).
Genotoksicitāte, kancerogenitāte
Ir konstatēts, ka fludarabīna fosfāts izraisa DNS bojājumu māsu hromatīdu apmaiņas testā, inducē hromosomu aberācijas in vitro citoģenētiskos testos un palielina mikrokodolu daudzumu in vivo mikrokodolu testā pelēm, bet deva negatīvu rezultātu gēnu mutācijas pārbaudēs un dominantās letalitātes testā ar peļu tēviņiem. Tādējādi mutagēnā darbība tika pierādīta somatiskajās šūnās, bet netika konstatēta dzimumšūnās.
Fludarabīna fosfāta zināmā ietekme DNS līmenī un mutagenitātes testa rezultāti pamato aizdomas par kancerogēnu darbību. Kancerogenitātes pētījumi dzīvniekiem nav veikti, jo aizdomas par paaugstinātu sekundāru audzēju rašanās risku sakarā ar Fludara terapiju var apstiprināt tikai epidemioloģiski dati.
Lokālā panesamība
Atbilstoši rezultātiem, kas iegūti eksperimentos ar dzīvniekiem, pēc fludarabīna fosfāta intravenozas ievadīšanas nav gaidāms izteikts lokāls kairinājums injekcijas vietā. Pat veicot injekciju kļūdaini, nav novērots izteikts lokāls kairinājums pēc paravenozas, intraarteriālas un intramuskulāras ievadīšanas, izmantojot ūdens šķīdumu, kas satur 7,5 mg fludarabīna fosfāta/ml.
Novērotie līdzīgie kuņģa-zarnu trakta bojājumi pēc intravenozas vai intragastrālas devas eksperimentos ar dzīvniekiem apstiprina pieņēmumu, ka fludarabīna fosfāta izraisīts enterīts ir sistēmiska reakcija.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
mikrokristāliska celuloze
laktozes monohidrāts
koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
nātrija kroskarmeloze
magnija stearāts
Tabletes apvalks:
hipromeloze
talks
titāna dioksīds (E171)
dzelzs oksīds, dzeltenais (E172)
dzelzs oksīds, sarkanais (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
5 tabletes katrā blisterī, kas sastāv no poliamīda/alumīnija/polipropilēna termoveidotas folijas ar alumīnija folijas pārklājumu. Blisteri ir iepakoti polietilēna iepakojumā ar bērniem drošu propilēna skrūvējamu vāciņu.
Iepakojuma izmērs: 15 vai 20 apvalkotās tabletes vienā tablešu iepakojumā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Ar Fludara nedrīkst rīkoties grūtnieces.
Jāievēro noteikumi par zāļu drošu lietošanu un iznīcināšanu. Darbojoties ar zālēm un iznīcinot tās, jāņem vērā norādījumi par citotoksisku zāļu lietošanu. Izlietotais materiāls jāiznīcina, sadedzinot to.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Genzyme Europe B.V.
Paasheuvelweg 25
1105 BP Amsterdam
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
03-0260
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2003. gada 11. jūlijs.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 25. septembris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2018
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Latvijas Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv
SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019
PAGE
03-0260/IA/010_18Dec2018 PAGE \* MERGEFORMAT 1
