Flixotide Diskus

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Flixotide Diskus 100 mikrogrami pulveris inhalācijām

Flixotide Diskus 250 mikrogrami pulveris inhalācijām

Flixotide Diskus 500 mikrogrami pulveris inhalācijām

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra deva satur 100, 250 vai 500 mikrogramu (μg) flutikazona propionāta (Fluticasoni propionas).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktoze.

Katra 100 μg, 250 μg un 500 μg deva satur līdz 12,5 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Pulveris inhalācijām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Astma

Flutikazona propionāts plaušās darbojas kā stiprs pretiekaisuma līdzeklis.

Tas samazina astmas simptomu izteiktības pakāpi un uzliesmojumu biežumu pacientiem, kuri iepriekš ir saņēmuši tikai bronhodilatatorus vai cita veida profilaktisku terapiju.

Smagas astmas gadījumā pacientam ir nepieciešama regulāra izmeklēšana, jo var iestāties nāve.

Smagas astmas pacientiem ir pastāvīgi simptomi un bieži uzliesmojumi, ir samazinātas fiziskās spējas un PEF bāzes līmenī ir mazāks nekā 60% no normas ar vairāk nekā 30% variabilitāti, pēc bronhodilatatoru lietošanas parasti neizdodas sasniegt normu. Šādiem pacientiem ir nepieciešams lielās devās lietot inhalējamos (skat. norādījumus par devām) vai perorālos kortikosteroīdus. Pēkšņas simptomu pasliktināšanās gadījumā var būt nepieciešams palielināt kortikosteroīdu devu, un tā ir jāievada medicīnas darbinieku uzraudzībā.

Pieaugušie

Profilaktiska ārstēšana

Viegla astma (bāzes līmenī PEF ir vairāk nekā 80% no normas ar mazāk nekā 20% variabilitāti): pacienti, kam nepieciešama intermitējoša simptomātiska bronhodilatatoru lietošana biežāk nekā tikai atsevišķos gadījumos.

Vidēji smaga astma (bāzes līmenī PEF ir 60-80% no normas ar 20-30% variabilitāti): pacienti, kam nepieciešama regulāra pretastmas līdzekļu lietošana, kā arī pacienti, kuriem, saņemot profilaktisku terapiju vai tikai bronhodilatatorus, ir nestabila astma, vai arī tā pasliktinās.

Smaga astma (bāzes līmenī PEF ir mazāk nekā 60% no normas ar vairāk nekā 30% variabilitāti): pacienti, kam ir smaga hroniska astma.

Uzsākot inhalējamā flutikazona propionāta terapiju, daudziem pacientiem, kuriem adekvātai simptomu kontrolei ir nepieciešams lietot sistēmiskos kortikosteroīdus, ir iespējams ievērojami samazināt perorālo kortikosteroīdu devu vai pat pilnīgi pārtraukt to lietošanu.

Pediatriskā populācija

Bērni, kuriem ir nepieciešama profilaktiska astmas ārstēšana, ieskaitot pacientus, kuriem ar pašreiz pieejamām profilaktiskajām zālēm nav panākta astmas kontrole.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)

Flixotide Diskus ir indicēts HOPS ārstēšanai, lietojot kombinācijā ar ilgstošas darbības bronhodilatatoriem (piem., ilgstošas darbības beta agonistiem (LABA)).

4.2. Devas un lietošanas veids

Flixotide Diskus ir paredzēts tikai perorālu inhalāciju veikšanai.

Pacientiem ir jāizskaidro, ka inhalējamā flutikazona propionāta terapija ir profilaktiska un ka zāles ir jālieto regulāri, pat tad, ja nav simptomu.

Astma

Terapeitiskais efekts parādās pēc 4 līdz 7 dienām, tomēr pacientiem, kuri iepriekš nav lietojuši inhalējamos steroīdus, labvēlīga iedarbība var izpausties jau pēc 24 stundām.

Ja pacienti konstatē, ka īslaicīgas darbības bronhodilatatoru panāktā simptomu mazināšanās kļūst mazāk efektīva, vai arī viņiem ir nepieciešams izdarīt vairāk inhalāciju nekā parasti, viņiem ir jāmeklē medicīniska palīdzība.

Pieaugušie un jaunieši, kas vecāki par 16 gadiem: 100 līdz 1000 μg divreiz dienā.

Flutikazona propionāta inhalāciju sākuma deva ir jānozīmē atbilstoši slimības smaguma pakāpei:

Viegla astma: - 100 līdz 250 μg divreiz dienā.

Vidēji smaga astma: - 250 līdz 500 μg divreiz dienā.

Smaga astma: - 500 līdz 1000 μg divreiz dienā.

Pēc tam devu var koriģēt, līdz tiek panākta simptomu kontrole, vai arī samazināt līdz minimālajai efektīvajai devai, atkarībā no pacienta individuālās reakcijas.

Alternatīvi flutikazona propionāta sākuma devu var noteikt (kalibrēt) kā pusi no beklometazona vai tā ekvivalenta kopējās dienas devas, kas tiek ievadīta ar dozētā inhalatora palīdzību.

Bērni no 4 gadu vecuma: 50 līdz 200 μg divreiz dienā.

Daudziem bērniem astmas kontrole būs laba, lietojot devu 50 līdz 100 μg divas reizes dienā. Tiem pacientiem, kuriem astma nav pietiekami labi kontrolēta, papildus ieguvumu var dot devas palielināšana līdz 200 μg divas reizes dienā.

Bērniem inhalējamā flutikazona propionāta sākuma deva ir jānozīmē atbilstoši slimības smaguma pakāpei.

Pēc tam devu var koriģēt, līdz tiek panākta simptomu kontrole, vai arī samazināt līdz minimālajai efektīvajai devai, atkarībā no pacienta individuālās reakcijas.

Ja, izmantojot Flixotide Diskus, nevar nodrošināt nepieciešamo pediatrisko devu, ir jāapsver iespēja izmantot citu flutikazona propionāta zāļu formu (piem., Flixotide aerosolu inhalācijām).

Maksimālā ieteicamā dienas deva ir 200 μg divas reizes dienā.

Flixotide Diskus 250 mikrogrami pulveris inhalācijām un Flixotide Diskus 500 mikrogrami pulveris inhalācijām nav piemēroti lietošanai bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Bērni līdz 4 gadu vecumam

Ierīci nav ieteicams izmantot bērniem vecumā līdz 4 gadiem.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)

Pieaugušajiem: 500 μg divreiz dienā, lietojot kā papildu līdzekli kopā ar ilgstošas darbības bronhodilatatoru (piem., LABA).

Lai panāktu optimālu rezultātu, zāles ir jālieto katru dienu, un šis rezultāts var tikt sasniegts trīs līdz sešu mēnešu laikā. Ja pēc trīs līdz sešiem mēnešiem uzlabošanās nenotiek, ir jāveic pacienta izmeklēšana.

Šīs devas lietošanai ir piemērotas tikai 250 vai 500 mikrogramu Diskus ierīces.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar nieru vai aknu funkciju traucējumiem deva nav īpaši jāpielāgo.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām (skatīt 6.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja palielinās īslaicīgas darbības β₂ agonistu lietošanas biežums simptomu atvieglošanai, tas liecina par astmas kontroles pasliktināšanos. Šādā gadījumā ir jāpārskata terapijas plāns.

Pēkšņa un progresējoša astmas kontroles pasliktināšanās ir potenciāli bīstama dzīvībai, un tādēļ ir jāapsver iespēja palielināt kortikosteroīdu devas. Pacientiem, kuriem pastāv šāds risks, katru dienu ir jāveic maksimālās izelpas plūsmas mērījumi.

Lietojot inhalējamus kortikosteroīdus, īpaši - lielā devā un ilglaicīgi, var rasties sistēmiskas blakusparādības. Inhalējamiem kortikosteroīdiem šo blakusparādību iespējamība ir daudz mazāka nekā iekšķīgi lietojamiem (skatīt 4.9. apakšpunktu). Iespējamās sistēmiskās blakusparādības ietver: Kušinga sindroms, kušingoīdas pazīmes, virsnieru dziedzeru darbības nomākums, aizkavēta augšana bērniem un pusaudžiem, samazināts kaulu mineralizācijas blīvums, katarakta, glaukoma un vēl retāk – virkne psihisku un uzvedības traucējumu, to vidū psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, nemiers, depresija vai agresivitāte (īpaši bērniem). Tāpēc svarīgi titrēt inhalējamo kortikosteroīdu devu, lai noskaidrotu mazāko devu, ar kuru tiek saglabāta efektīva astmas kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Bērniem, kuri ilgstoši saņem inhalējamo kortikosteroīdu terapiju, ir ieteicams regulāri mērīt auguma garumu.

Tā kā virsnieru darbība var būt pavājināta, pacientiem, pārejot no perorālo steroīdu terapijas uz inhalējamā flutikazona propionāta terapiju, ir jāievēro īpaša piesardzība un ir jāveic regulāra virsnieru darbības kontrole.

Pēc inhalējamā flutikazona propionāta terapijas uzsākšanas sistēmiskā terapija ir jāpārtrauc pakāpeniski un pacientiem jāiesaka nēsāt līdzi steroīdu brīdinājuma kartīti, uz kuras ir norādīts, ka stresa gadījumā pacientam var būt nepieciešama papildus terapija.

Gadījumos, kad ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, tai skaitā ķirurģiska operācija, kā arī plānveida procedūras, kas var radīt stresu, vienmēr jāatceras par pavājinātas virsnieru darbības iespēju, īpaši pacientiem, kas lieto lielas devas ilgstošu laika periodu. Ir jāapsver klīniskajai situācijai atbilstošas papildu kortikosteroīdu terapijas nepieciešamība (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Tāpat arī pēc sistēmisko steroīdu terapijas aizstāšanas ar inhalējamajiem steroīdiem var parādīties tādas alerģiskas saslimšanas kā alerģiskais rinīts vai ekzēma, kuras līdz tam nebija izpaudušās tādēļ, ka tika lietotas sistēmiskas iedarbības zāles.

Flutikazona propionāta terapiju nedrīkst pārtraukt pēkšņi.

Loti retos gadījumos ziņots par glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs (skatīt 4.8. apakšpunktu), un tas ir jāņem vērā parakstot šīs zāles pacientiem ar cukura diabētu anamnēzē.

Tāpat kā citu inhalējamo kortikosteroīdu gadījumā, īpaša piesardzība ir jāievēro attiecībā uz pacientiem, kam ir aktīva vai latenta plaušu tuberkuloze.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir saņemti ziņojumi par klīniski nozīmīgiem zāļu mijiedarbības gadījumiem, kad pacientiem, kas lietoja flutikazona propionātu un ritonavīru, radās sistēmiskas kortikosteroīdu blakusparādības, ieskaitot Kušinga sindromu un virsnieru darbības nomākumu. Tādēļ ir jāizvairās no flutikazona propionāta un ritonavīra vienlaicīgas lietošanas, ja vien paredzamais ieguvums pacientam neatsver sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tāpat kā lietojot citus inhalācijas terapijas līdzekļus, var rasties paradoksālas bronhu spazmas ar tūlītēju sēkšanas pastiprināšanos pēc zāļu lietošanas. Tās nekavējoties jāārstē ar ātras un īslaicīgas iedarbības inhalējamiem bronhodilatatoriem. Nekavējoties jāpārtrauc flutikazona propionāta lietošana, jānovērtē pacienta stāvoklis un nepieciešamības gadījumā jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pneimonija HOPS slimniekiem

Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.

Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.

Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS slimniekiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.

Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.

Redzes traucējumi

Lietojot kortikosteroīdus sistēmiski un vietēji, iespējami ziņojumi par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta nosūtīšana pie oftalmologa, lai tiktu izvērtēti iespējamie cēloņi, tādi kā katarakta, glaukoma vai retas slimības, piemēram, centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par kuru ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un vietējas lietošanas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Normālos apstākļos pēc inhalācijas tiek sasniegta zema flutikazona propionāta koncentrācija plazmā, ko nodrošina plašais pirmā loka metabolisms un augstais sistēmiskais klīrenss, ko mediē citohroms P450 3A4 zarnās un aknās. Tādējādi klīniski nozīmīga zāļu mijiedarbība, ko nosaka flutikazona propionāts, ir maz ticama.

Zāļu mijiedarbības pētījums ar veseliem cilvēkiem parādīja, ka ritonavīrs (spēcīgs citohroma P450 3A4 inhibitors) var stipri palielināt flutikazona propionāta koncentrāciju plazmā, rezultātā ievērojami samazinot kortizola līmeni serumā. Pēcreģistrācijas lietošanas laikā ir saņemti ziņojumi par klīniski nozīmīgiem zāļu mijiedarbības gadījumiem, kad pacientiem, kas saņēma intranazālo vai inhalējamo flutikazona propionātu un ritonavīru, radās sistēmiskas kortikosteroīdu blakusparādības, ieskaitot Kušinga sindromu un virsnieru darbības nomākumu. Tādēļ ir jāizvairās no flutikazona propionāta un ritonavīra vienlaicīgas lietošanas, ja vien paredzamais ieguvums pacientam neatsver sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku.

Paredzams, ka vienlaicīga ārstēšana ar CYP3A inhibitoriem, tai skaitā kobicistatu saturošām zālēm, palielinās sistēmisko blakusparādību rašanās risku. No šādām kombinācijām jāizvairās, ja vien ieguvums nepārsniedz iespējamo palielināto sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku, un tādā gadījumā jāvēro, vai pacientiem nerodas sistēmiskas kortikosteroīdu blakusparādības.

Pētījumi rāda, ka citi citohroma P450 3A4 inhibitori izraisa niecīgu (eritromicīns) vai nelielu (ketokonazols) flutikazona propionāta sistēmiskās ekspozīcijas palielināšanos bez nozīmīgas kortizola līmeņa pazemināšanās serumā. Tomēr vēlama piesardzība, vienlaicīgi nozīmējot spēcīgus citohroma P450 3A4 inhibitorus (piem., ketokonazolu), jo pastāv palielinātas flutikazona propionāta sistēmiskās ekspozīcijas iespēja.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Datu par ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par flutikazona propionāta ietekmi uz tēviņu vai mātīšu auglību.

Grūtniecība

Datu par grūtniecēm ir maz. Flutikazona propionāta lietošanu grūtniecības laikā var apsvērt tikai tad, ja paredzamais ieguvums mātei pārsniedz jebkādu iespējamo risku auglim.

Retrospektīva epidemioloģiska pētījuma rezultāti neliecina par palielinātu smagu iedzimtu malformāciju (SIM) risku pēc flutikazona propionāta lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, salīdzinot ar citiem inhalējamiem kortikosteroīdiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Reproduktīvo funkciju pētījumos ar dzīvniekiem pie sistēmiskās iedarbības, kas pārsniedza kopējo iedarbību, kāda tiek panākta pēc ieteicamo terapeitisko devu inhalācijām, tika konstatēta tikai glikokortikosteroīdiem raksturīgā iedarbība.

Barošana ar krūti

Nav veikti pētījumi par to, vai cilvēkiem flutikazona propionāts nonāk mātes pienā. Pētījumos ar laboratorijas žurkām pēc subkutānas ievadīšanas sasniedzot izmērāmu flutikazona propionāta koncentrāciju plazmā, flutikazona propionāts tika konstatēts pienā. Tomēr pēc flutikazona propionāta inhalācijām ieteicamajās devās, ir sagaidāms, ka zāļu koncentrācija plazmā būs zema.

Lietošanu barošanas ar krūti periodā var apsvērt tikai tad, ja paredzamais ieguvums mātei pārsniedz jebkādu iespējamo risku bērnam.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Šāda veida ietekme ir maz iespējama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc orgānu sistēmām un novērošanas biežuma. Novērošanas biežums tiek definēts šādi: ļoti bieži ( ≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000, ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus, un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Ļoti biežus, biežus un retākus gadījumus galvenokārt nosaka pēc klīnisko pētījumu rezultātiem. Retus un ļoti retus gadījumus nosaka pēc spontāniem ziņojumiem.

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži: rīkles un mutes kandidoze.

Dažiem pacientiem rodas mutes un rīkles gļotādas kandidoze.

Šiem pacientiem var palīdzēt mutes skalošana ar ūdeni pēc inhalatora lietošanas. Simptomātiskas kandidozes ārstēšanai var izmantot lokālu pretsēnīšu terapiju, nepārtraucot flutikazona propionāta lietošanu.

Bieži: pneimonija (HOPS slimniekiem).

Reti: barības vada kandidoze.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ziņots par hipersensitivitātes reakcijām ar sekojošām izpausmēm:

Retāk: paaugstinātas jutības ādas reakcijas.

Ļoti reti: angioedēma (galvenokārt sejas un orofaringeāla edēma), elpošanas simptomi (dispnoja un/vai bronhospazma) un anafilaktiskas reakcijas.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Iespējamie sistēmiskie efekti ir šādi (skatīt 4.4. apakšpunktu):

Ļoti reti: Kušinga sindroms, kušingoīds izskats, virsnieru supresija, augšanas aizkavēšanās, kaulu mineralizācijas blīvuma samazināšanās, katarakta, glaukoma.

Acu bojājumi

Nav zināmi: neskaidra redze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti: hiperglikēmija.

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti: nemiers, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas, tai skaitā hiperaktivitāte un aizkaitināmība (galvenokārt bērniem).

Nav zināmi: depresija un agresivitāte (galvenokārt bērniem).

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: aizsmakums.

Dažiem pacientiem flutikazona propionāta inhalācijas var radīt aizsmakumu. Šādos gadījumos var palīdzēt mutes skalošana ar ūdeni tūlīt pēc inhalācijas.

Ļoti reti: paradoksālās bronhu spazmas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināmi: deguna asiņošana.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: zilumi

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Ja akūti tiek pārsniegta apstiprinātā flutikazona propionāta inhalācijas deva, tas var izraisīt pārejošu hipotalamiskās -hipofīzes- virsnieru sistēmas supresiju. Šādi gadījumi parasti neprasa neatliekamu iejaukšanos, jo normāla virsnieru funkcija vairumā gadījumu atjaunojas dažu dienu laikā.

Ja apstiprinātā deva tiek pārsniegta ilgstoši, tas var izraisīt nozīmīgu virsnieru darbības nomākumu. Ir ļoti reti ziņojumi par akūtu virsnieru krīzi bērniem, kas saņēma devas, kuras pārsniedza apstiprinātās (vairumā gadījumu 1000 mikrogramu dienā un vairāk), ilgstoši (dažus mēnešus vai gadus); novērotie simptomi ietvēra hipoglikēmiju un komplikācijas ar nomāktu apziņu un/vai krampjiem. Traumas, ķirurģiskas iejaukšanās, infekcijas vai pēkšņa devas samazināšana ir situācijas, kas potenciāli var izraisīt akūtu virsnieru krīzi.

Terapija

Pacienti, kuri saņem devas, kas pārsniedz apstiprinātās, ļoti rūpīgi jānovēro un devas jāsamazina pakāpeniski.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi inhalējamie pretastmas līdzekļi, glikokortikoīdi.

ATĶ kods: R03BA05

Darbības mehānisms

Flutikazona propionāts, to lietojot inhalāciju veidā ieteicamajās devās, plaušās darbojas kā stiprs pretiekaisuma glikokortikoīds, samazinot astmas simptomu izteiktības pakāpi un uzliesmojumu biežumu.

Klīniskie pētījumi

Ievērojami samazinās HOPS simptomu izteiktības pakāpe, un plaušu funkciju uzlabošanās nav atkarīga no pacienta vecuma, dzimuma, plaušu funkcijām bāzes līmenī, smēķēšanas statusa vai atopijas. Tas var ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

TORCH (TOwards a Revolution in COPD Health) pētījums:

TORCH bija 3 gadus ilgs pētījums, kas pacientiem ar HOPS novērtēja terapijas efektivitāti jebkura iemesla mirstības ziņā, lietojot SERETIDE (salmeterola/ flutikazona propionāta) Diskus 50/500 mikrogramus divreiz dienā, salmeterola Diskus 50 mikrogramus divreiz dienā, flutikazona propionāta Diskus 500 mikrogramus divreiz dienā vai placebo. HOPS pacienti, kam sākumstāvoklī (pirms bronhodilatora lietošanas) FEV₁ bija <60% no paredzamās normas, tika nejaušināti iedalīti dubultaklai zāļu saņemšanai. Pētījuma laikā pacientiem bija atļauta parastā HOPS terapija, izņemot citus inhalējamos kortikosteroīdus, ilgstošas darbības bronhodilatatorus un ilgstoši lietotus sistēmiskos kortikosteroīdus. Visiem pacientiem neatkarīgi no pētījuma zāļu lietošanas pārtraukšanas tika novērtēta 3 gadu dzīvildze. Primārais iznākums bija jebkāda iemesla mirstības mazināšanās 3 gadu laikā, lietojot SERETIDE salīdzinājumā ar placebo.

Placebo

N = 1524

Salmeterols 50

N = 1521

Flutikazona propionāts 500

N = 1534

SERETIDE 50/500

N = 1533

Mirstība jebkura iemesla dēļ pēc 3 gadiem

Nāves gadījumu skaits (%)

231 (15,2%)

205 (13,5%)

246 (16,0%)

193 (12,6%)

Riska attiecība pret placebo (TI)

p vērtība

N/A

0,879

(0,73, 1,06)

0,180

1,060

(0,89, 1,27)

0,525

0,825

(0,68, 1,00)

0,052¹

Riska attiecība SERETIDE 50/500 pret abām sastāvdaļām (TI)

p vērtība

N/A

0,932

(0,77, 1,13)

0,481

0,774

(0,64, 0,93)

0,007

N/A

^1. nenozīmīga P vērtība pēc pielāgošanas 2 primārās efektivitātes salīdzinājuma starpposma analīzēm no log-rindas analīzes atbilstoši smēķēšanas stāvoklim

Salīdzinot ar placebo grupu, pacientiem, kuri terapijā lietoja SERETIDE, 3 gadu laikā tika novērota dzīvildzes pieauguma tendence, tomēr tā nesasniedza statistiski nozīmīgu vērtību p≤0,05.

Pacientu daļa, kas nomira 3 gadu laikā ar HOPS saistītu iemeslu dēļ, bija 6,0% placebo grupā, 6,1% salmeterola, 6,9% flutikazona propionāta un 4,7% SERETIDE grupā.

SERETIDE lietošana, salīdzinot ar salmeterolu, flutikazona propionātu un placebo lietošanu, būtiski mazināja vidēji smagu un smagu paasinājumu vidējo skaitu gada laikā (vidējais biežums SERETIDE grupā bija 0,85, salīdzinot ar 0,97 salmeterola grupā, 0,93 flutikazona propionāta grupā un 1,13 placebo grupā). Tas nozīmē vidēji smagu un smagu paasinājumu biežuma mazināšanos par 25% (95% TI: 19 - 31%; p<0,001), salīdzinot ar placebo, par 12%, salīdzinot ar salmeterolu (95% TI: 5 - 19%, p=0,002) un par 9%, salīdzinot ar flutikazona propionātu (95% TI: 1 - 16%, p=0,024).

Salmeterols un flutikazona propionāts nozīmīgi mazināja paasināšanās sastopamību, salīdzinot ar placebo, par attiecīgi 15% (95% TI: 7 - 22%; p<0,001) un 18% (95% TI: 11 - 24%; p<0,001).

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes mērījums, izmantojot Sv. Džordža Elpošanas Vērtējuma Anketu (St. GeorgeSYMBOL 8217\us Respiratory Questionnaire (SGRQ)), uzlabojās pēc visiem aktīviem terapijas veidiem, salīdzinot ar placebo. Vidējā uzlabošanās 3 gadu laikā ar SERETIDE, salīdzinot ar placebo, bija -3,1 vienības (95% TI: -4,1 līdz -2,1; p<0,001), salīdzinot ar salmeterolu, bija -2,2 vienības (p<0,001), un salīdzinot ar flutikazona propionātu, bija -1,2 vienības (p=0,017). Par klīniski nozīmīgu tiek uzskatīta samazināšanās par 4 vienībām.

Aprēķinātā pneimonijas iespēja 3 gadu laikā, kas ziņota kā blakusparādība, bija 12,3% placebo grupā, 13,3% salmeterola, 18,3% flutikazona propionāta un 19,6% SERETIDE grupā (riska attiecība SERETIDE pret placebo: 1,64, 95% TI: 1,33 - 2,01, p<0,001). Pneimonijas izraisītu nāves gadījumu skaits nepalielinājās; nāves gadījumi terapijas laikā, par kuru primāro iemeslu uzskatīja pneimoniju, bija 7 placebo grupā, 9 salmeterola, 13 flutikazona propionāta un 8 SERETIDE grupā. Iespējamu kaulu lūzumu ziņā nebija nozīmīgas atšķirības (5,1% placebo, 5,1% salmeterola, 5,4% flutikazona propionāta un 6,3% SERETIDE grupā; riska attiecība SERETIDE pret placebo: 1,22, 95% TI: 0,87 - 1,72, p=0,248).

6 un 12 mēnešus ilgos placebo kontrolētos pētījumos ir pierādīts, ka SERETIDE 50/500 mikrogramu devas regulāra lietošana uzlabo plaušu funkciju, samazina elpas trūkumu un glābšanas zāļu lietošanu.

Flutikazona propionātu saturošas zāles astmas ārstēšanai grūtniecības laikā

Izmantojot elektroniskās pacientu kartes, Lielbritānijā tika veikts novērojuma retrospektīvs epidemioloģisks kohortas pētījums, lai novērtētu smagu iedzimtu malformāciju (SIM) risku pēc tikai inhalējama flutikazona propionāta un pēc salmeterola un flutikazona propionāta kombinētas lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā, salīdzinot ar flutikazona propionātu nesaturošiem inhalējamiem kortikosteroīdiem. Šajā pētījumā netika iekļauta placebo kontroles grupa.

Astmas kohortā no 5362 grūtniecībām, kuru gadījumā pirmā trimestra laikā tika lietots inhalējams kortikosteroīds, tika atklāts 131 diagnosticētas SIM gadījums. 1621 grūtniecības (30 %) laikā tika lietots flutikazona propionāts vai salmeterols un flutikazona propionāts, un šajā grupā tika atklāti 42 SIM gadījumi. Salīdzinot ar sievietēm, kas lietoja flutikazona propionātu nesaturošu inhalējamu kortikosteroīdu, līdz 1. gadam diagnosticētu SIM koriģētā izredžu attiecība bija 1,1 (95 % TI: 0,5 – 2,3) flutikazona propionātu lietojušām sievietēm ar vidēji smagu astmu un 1,2 (95 % TI: 0,7 – 2,0) flutikazona propionātu lietojušām sievietēm ar būtisku vai smagu astmu. Salīdzinot tikai flutikazona propionāta lietošanu ar flutikazona propionāta un salmeterola kombinācijas lietošanu pirmā trimestra laikā, SIM risks neatšķīrās. Absolūtais SIM risks dažādās astmas smaguma pakāpes grupās bija robežās no 2,0 līdz 2,9 gadījumiem uz 100 grūtniecībām, kuru laikā ticis lietots flutikazona propionāts, un šis rezultāts līdzinās rezultātiem, kas iegūti pētījumā par pretastmas terapijas ietekmei nepakļautām 15 840 grūtniecībām Ģimenes ārstu prakses pētniecības datu bāzē (General Practice Research Database) (2,8 SIM gadījumi uz 100 grūtniecībām).

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Flutikazona propionāta absolūtā biopieejamība katrai no pieejamajām inhalācijas ierīcēm ir aprēķināta, izmantojot pētījumu iekšējos un salīdzinošos farmakokinētikas datus, ievadot zāles inhalāciju ceļā un intravenozi. Veseliem pieaugušajiem flutikazona propionāta absolūtā biopieejamība ir aprēķināta flutikazona propionāta Diskus (7,8%), flutikazona propionāta Diskhaler (9,0%) un flutikazona propionāta inhalatoram (10,9%). Pacientiem ar astmu vai HOPS pēc flutikazona propionāta inhalēšanas tika novērota mazāka sistēmiskā ekspozīcija. Sistēmiska absorbcija notiek galvenokārt caur plaušām, sākumā tā ir ātra, bet pēc tam - prolongēta. Inhalētās devas atlikums var tikt norīts, tomēr sistēmiskā iedarbība ir minimāla, jo, sakarā ar zāļu slikto šķīdību ūdenī un presistēmisko metabolismu, tā perorālā biopieejamība ir mazāka nekā 1%. Palielinoties inhalējamai devai, sistēmiskā iedarbība lineāri pieaug.

Izkliede

Flutikazona propionātam ir liels izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī (steady state) (ap 300 L). Zāles vidēji labi saistās ar plazmas proteīniem (91%).

Metabolisms

Flutikazona propionāts ļoti ātri tiek eliminēts no sistēmiskās asinsrites, galvenokārt metabolizējot par neaktīvu karboksilskābes metabolītu; šo procesu nodrošina citohroma P450 enzīms CYP3A4. Ir jāievēro piesardzība, ja zāles nozīmē kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, jo tie var palielināt flutikazona propionāta sistēmisko iedarbību.

Eliminācija

Flutikazona propionāta izplatīšanos organismā raksturo augsts plazmas klīrenss (l 150 ml/min) un terminālais eliminācijas pusperiods ap 8 stundām. Flutikazona propionāta nieru klīrenss ir nenozīmīgs (<0,2%) un metabolīta veidā - mazāks par 5%.

Preklīniskie dati par drošumu

Toksikoloģijas pētījumos ir konstatēta tikai tāda veida iedarbība, kas ir raksturīga stipras iedarbības kortikosteroīdiem kā medikamentu grupai, un tikai pie devām, kas pārsniedz ieteicamās terapeitiskās devas. Veicot atkārtotus pētījumus par zāļu toksiskumu, teratogēno iedarbību un iedarbību uz reproduktīvo veselību, nekādi jauni iedarbības veidi nav konstatēti.

Flutikazona propionātam nav mutagēnas iedarbības ne in vitro, ne arī in vivo, eksperimentos ar grauzējiem onkogēna iedarbība nav konstatēta. Eksperimentos ar dzīvniekiem zālēm nav konstatēta kairinoša vai sensibilizējoša iedarbība.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Laktoze (satur piena olbaltumu).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

100 μg - 2 gadi.

250 μg - 3 gadi.

500 μg - 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Flixotide Diskus atrodas hermētiski noslēgtā folijas apvalkā, ko drīkst atvērt tikai īsi pirms pirmās lietošanas. Pēc atvēršanas folijas apvalks jāiznīcina.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Flutikazona propionāta un laktozes pulveru maisījums ir iepildīts ligzdiņās folijas lentē, ko veido formēta pamata sloksne, kas ir pārklāta ar folijas laminātu. Folijas lente atrodas Flixotide Diskus ierīcē. Diskus ierīce ir iepakota folijas apvalkā. Vienā Flixotide Diskus ir 60 devas. Ierīcei ir skaitītājs, kas rāda, cik devu ir palicis. Tas skaita uz leju no 60 līdz 0. Lai parādītu, ka palikušas pēdējās piecas devas, šie cipari būs sarkanā krāsā. Kad skaitītāja rādījums ir 0, inhalators ir tukšs.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Kad Jūs izņemat Flixotide Diskus no kārbas un noņemat folijas apvalku, ierīce ir aizvērta.

Lai atvērtu Diskus, turiet ārējo korpusu vienā rokā un otras rokas īkšķi ielieciet tam paredzētajā iedobē. Bīdiet īkšķi virzienā prom no sevis līdz atdurei. Jūs dzirdēsiet klikšķi. Tādējādi tiks atvērta neliela atvere iemutnī.

Turiet Diskus ar iemutni pret sevi. Jūs varat turēt to labajā vai kreisajā rokā. Bīdiet sviru virzienā prom no sevis līdz atdurei. Jūs dzirdēsiet klikšķi. Tas nozīmē, ka zāļu deva nonāk iemutnī.

Ikreiz, kad svira tiek pārbīdīta, iekšpusē atveras ligzdiņa un pulveris tiek sagatavots inhalācijai. Nerotaļājieties ar sviru, jo tādējādi tiek atvērtas ligzdiņas un zāles iet zudumā.

Turiet Diskus atstatu no mutes un izelpojiet tik dziļi, cik tas Jums nesagādā grūtības. Neizelpojiet Diskus ierīcē.

Pielieciet iemutni pie lūpām; vienmērīgi un dziļi ieelpojiet caur Diskus, nevis caur degunu.

Izņemiet Diskus no mutes. Aizturiet elpu apmēram 10 sekundes, vai arī tik ilgi, cik tas Jums nesagādā grūtības.

Lēni izelpojiet.

Lai aizvērtu Diskus, virziet īkšķa iedobi uz savu pusi līdz atdurei. Jūs dzirdēsiet klikšķi.

Svira atgriezīsies sākotnējā stāvoklī. Tagad Diskus atkal ir gatavs lietošanai.

Nobeigumā izskalojiet muti ar ūdeni un izspļaujiet to.

Inhalatora tīrīšana

Lai notīrītu Diskus iemuti, noslaukiet to ar sausu salveti.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline Latvia SIA, Duntes iela 3, Rīga, LV-1013, Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

100 μg: 99-0395

250 μg: 99-0396

500 μg: 99-0397

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 16. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 22. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Redakcija Nr. 32d

2017. gada augusts

SASKAŅOTS ZVA 19-10-2017

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1