Ferrola

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

FERROLA 114 mg/ 0,8 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 114 mg žāvēta dzelzs sulfāta (Ferrosi sulfas desiccatus) (kas atbilst 37 mg dzelzs) un 0,8 mg folskābes (Acidum folicum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

1 tablete satur 2,83 mg laktozes monohidrāta, 2,14 mg saharozes, 0,37 mg propilēnglikola un 0,85 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Apaļas, abpusēji izliektas, sarkanīgi brūnas tabletes.

Tabletes izmēri: diametrs 7,45 mm un augstums 4,65 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Anēmijas ar vienlaicīgu dzelzs un folskābes deficītu ārstēšanai.

Anēmijas ar vienlaicīgu dzelzs un folskābes deficītu profilaksei grūtniecības laikā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem, tostarp gados vecākiem pacientiem

Anēmiju ar vienlaicīgu dzelzs un folskābes deficītu ārstēšanai:

1 - 2 apvalkotās tabletes 3 reizes dienā.

Grūtniecēm

Anēmijas ar vienlaicīgu dzelzs un folskābes deficītu profilaksei:

1 apvalkotā tablete dienā.

Anēmiju ar vienlaicīgu dzelzs un folskābes deficītu ārstēšanai:

1 apvalkotā tablete 3 reizes dienā.

Pediatriskā populācija

Bērniem un pusaudžiem (jaunākiem par 18 gadiem)

Anēmiju ar vienlaicīgu dzelzs un folskābes deficītu ārstēšanai: nav ieteicams lietot bērniem, jaunākiem par 12 gadiem. Bērniem, kas ir vecāki par 12 gadiem un pusaudžiem: 1 - 2 apvalkotās tabletes 3 reizes dienā.

Lietošanas veids

Tabletes nedrīkst sūkāt, košļāt vai turēt mutē, bet tās jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.

Tabletes jālieto pirms ēšanas vai ēšanas laikā atkarībā no panesamības kuņģa-zarnu traktā.

Ārstēšanas ilgums jānosaka individuāli, kontrolējot dzelzs metabolisma testus. Zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt, pirms hemoglobīna koncentrācija nav atgriezusies normālā līmenī, lietošana jāturpina līdz uzpildījušās dzelzs rezerves (apmēram 3 mēnešus).

Folskābes deficīta izraisītas anēmijas ārstēšanas ilgums ir apmēram 4 mēneši.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzrādītajām palīgvielām.

Anēmijas, kas nav radušās saistībā ar dzelzs deficītu, ja vien vienlaikus nav arī dzelzs deficīts.

Nedrīkst lietot monoterapijā vai neskaidras izcelsmes megaloblastiskas anēmijas ārstēšanai, lietojot nepietiekamu daudzumu B₁₂ vitamīna (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Nedrīkst lietot monoterapijā perniciozas anēmijas gadījumā un citu B₁₂ vitamīna deficīta radītu megaloblastisku anēmiju gadījumos (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Dzelzs lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuriem atkārtoti tiek veikta asins transfūzija.

Dzelzs preparāti ir kontrindicēti, ja vienlaikus tiek lietota arī parenterāla dzelzs terapija.

Dimerkaprola (dimerkaptopropanola) terapija (skatīt 4.5. apakšpunktā).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms terapijas sākšanas jānosaka anēmijas veids. Anēmijas ārstēšana jāsāk pierādītas dzelzs un folskābes deficīta gadījumā. Jānoskaidro un jāārstē deficītu rašanās iemesli.

Megaloblastiskas anēmijas gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai pamatā nav folskābes vai B₁₂ vitamīna deficīts, jo folskābes deficītam raksturīgās hematoloģiskās novirzes un klīniskās pazīmes atbilst B₁₂ vitamīna deficīta pazīmēm.

Megaloblastiskas anēmijas gadījumā, kas radusies perniciozas anēmijas vai jebkura cita B₁₂ vitamīna deficīta rezultātā, folskābes monoterapija var izraisīt hematoloģisko parametru īslaicīgu uzlabošanu, bet neiroloģisko pazīmju pasliktināšanās netiek apturēta. Tādējādi maskējot reālo deficīta stāvokli, var rasties neiroloģisks bojājums. Tāpēc šīs zāles nav piemērotas lietošanai monoterapijā neskaidras izcelsmes megaloblastiskas anēmijas ārstēšanai, ja vien papildus netiek lietots B₁₂ vitamīns pietiekamā daudzumā. Tāpat tās nav piemērotas lietošanai monoterapijā perniciozas anēmijas un jebkuras citas izcelsmes B₁₂ vitamīna deficīta radītas megaloblastiskas anēmijas gadījumā, jo tās neaptur šo deficīta stāvokļu neiroloģiskās izpausmes.

Ja trīs nedēļu ilga perorāla dzelzs lietošana nesniedz gaidāmo efektu, tas var norādīt uz neatbilstošu terapiju, uz nepārtrauktu asins zudumu ar nepietiekamu dzelzs papildterapiju, malabsorbciju, nepareizu diagnozi vai jebkuru citu komplicējošu faktoru un šādā gadījumā atkārtoti jāizvērtē terapija.

Īpaša piesardzība nepieciešama, lietojot dzelzi saturošas zāles pacientiem, kuriem ir dzelzs uzsūkšanās traucējumi vai dzelzs uzkrāšanas slimības, piemēram, hemosideroze, hemohromatoze, hemoglobinopātija.

Zāles jālieto piesardzīgi esošu kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu gadījumos, piemēram, zarnu iekaisuma slimības, zarnu divertikulozes vai jebkuru citu zarnu striktūru (erozijas risks) gadījumā.

Mutes dobuma čūlu veidošanās un zobu iekrāsošanās riska dēļ tabletes nedrīkst sūkāt, košļāt vai turēt mutē, bet tās jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.

Letāli akūtas dzelzs saindēšanās gadījumi pieaugušajiem ir reti, bet tie var rasties bērniem, ieņemot lielu zāļu devu. Tāpēc šīs zāles jāuzglabā bērniem neredzamā un nesasniedzamā vietā (skatīt arī 4.9. apakšpunktā).

Dzelzi saturošas zāles iekrāso fēces melnā krāsā, kas var ietekmēt fēču izmeklējumu rezultātu uz slēptām asinīm. Benzidīna tests var sniegt viltus pozitīvu rezultātu. Lai gan dzelzs (dzelzs sulfāts) radīja viltus pozitīvu rezultātu gvajaka testā in vitro izmeklējumos, šo fenomenu nenovēroja in vivo, ja pacients saņem perorālu dzelzs terapiju.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes – galaktozes nepanesamību, piemēram, Lapp laktāzes deficītu, glikozes - galaktozes malabsorbciju, vai saharāzes–izomaltāzes nepietiekamību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

DZELZS:

- Perorālie dzelzs sāļi slikti uzsūcas, vienlaicīga uztura lietošana vēl vairāk traucē to uzsūkšanos.

- Kalciju un magniju saturošie savienojumi, tostarp antacīdie līdzekļi un kalciju un magniju saturošie uztura bagātinātāji (piemēram, kalcija karbonāts vai fosfāts), bikarbonāti, karbonāti, oksalāti vai fosfātus saturošs uzturs vai zāles arī var pavājināt dzelzs uzsūkšanos, veidojot nešķīstošus kompleksus.

- Vienlaicīga perorālo dzelzi saturošu zāļu lietošana ar tēju, kafiju, olām vai piena produktiem, pilngraudu kviešu miltu maizi, graudaugiem, pārtikas šķiedrvielām var pavājināt dzelzs uzsūkšanos, veidojot vāji šķīstošus vai nešķīstošus kompleksus. Tāpēc jāievēro 2-3 stundu intervāls starp dzelzi saturošo zāļu lietošanu un iepriekš minēto zāļu vai pārtikas produktu lietošanu.

- Vienlaicīgi lietojot dzelzi saturošas zāles un dimerkaprolu, var veidoties toksiski kompleksi. Tāpēc dimerkaprola (antidots akūtas un hroniskas saindēšanās gadījumos ar neorganiskiem un organiskiem arsēna, zelta, dzīvsudraba un svina savienojumiem) terapijas laikā dzelzi saturošas zāles nedrīkst lietot (skatīt 4.3. apakšpunktā).

- Perorāli lietota dzelzs kavē perorāli lietotu tetraciklīnu uzsūkšanos no kuņģa-zarnu trakta un otrādi, tetraciklīni kavē dzelzs uzsūkšanos. Ja nepieciešams lietot abas šīs zāles, tās jālieto ar 2-3 stundu intervālu.

- Cinka sāļi, holestiramīns var pavājināt dzelzs uzsūkšanos.

- Daži savienojumi, piemēram, askorbīnskābe vai citronskābe var veicināt dzelzs uzsūkšanos.

- Ja pacientiem, kuri saņem trientīna terapiju (Vilsona slimības gadījumā), nepieciešama arī terapija ar dzelzi saturošām zālēm, jāievēro 2-3 stundu intervāls starp abu zāļu lietošanu, jo vienlaicīgi lietojot, dzelzs var samazināt trientīna terapeitisko efektivitāti.

- Dzelzs sāļi var pavājināt citu sastāvdaļu uzsūkšanos, līdz ar to arī šo zāļu klīnisko efektivitāti. Šādi savienojumi ir, piemēram, bisfosfonāti, entakapons, fluorhinoloni, levodopa, metildopa, mikofenolāta mofetils un penicilamīns. Dzelzs sāļi, pavājinot levotiroksīna uzsūkšanos, var samazināt arī tā efektivitāti.

FOLSKĀBE:

Folskābe var pazemināt fenitoīna un epilepsijas ārstēšanai lietoto barbiturātu koncentrāciju serumā.

Folskābes deficīta stāvoklis var būt radies daudzu citu zāļu un savienojumu, piemēram, pretepilepsijas līdzekļu, perorālo kontracepcijas līdzekļu, prettuberkulozes līdzekļu, alkohola vai folskābes antagonistu (metotreksāta, pirimetamīna, triamterēna, trimetoprima un sulfonamīdu) ietekmē.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība: FERROLA ieteicams lietot folskābes deficīta un dzelzs deficīta izraisītas anēmijas profilaksei un ārstēšanai grūtniecības periodā ievērojot norādījumus par devām (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Barošana ar krūti: Folskābe izdalās mātes pienā, tāpēc zāles var lietot tikai, apsverot ieguvumu un risku.

Tikai maza daļa - 0,25 mg/dienā, no iekšķīgi lietotas dzelzs nokļūst mātes pienā un, maz ticams, ka tas varētu izsaukt nevēlamas blakusparādības ar krūti barotiem bērniem.

FERROLA grūtniecības un bērna barošanas ar krūti laikā nozīmē tikai pēc rūpīgas riska/ieguvuma izvērtēšanas.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav datu par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, arī FERROLA var izraisīt blakusparādības.

Visas novērotās blakusparādības klasificētas pēc to biežuma, ievērojot šādus nosacījumus:

Ļoti bieži: ≥ 1/10

Bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10

Retāk: ≥ 1/1000 līdz < 1/100

Reti: ≥ 1/10 000 līdz 1/1000

Ļoti reti: <1/10 000

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži:

tumšākas krāsas fēces, kam nav klīniskas nozīmes

Bieži:

apetītes zudums, pilnuma sajūta, kuņģa-zarnu trakta kairinājums, grēmas, atraugas, sāpes vēderā vai diskomforts kuņģī, slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējums

Pēcreģistrācijas periodā: pēcreģistrācijas uzraudzības periodā ir ziņots par tālāk uzskaitītajām nevēlamajām blakusparādībām. Šo blakusparādību biežums uzskatāms par nezināmu (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

čūlu veidošanās mutes dobumā*

* nepareizas lietošanas gadījumā, ja tabletes košļā, sūkā vai tur mutē. Vecākiem pacientiem un pacientiem ar rīšanas traucējumiem nepareizas ievadīšanas gadījumā pastāv arī barības vada bojājumu vai bronhu nekrozes risks.

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: miega traucējumi, uzbudinājums, depresija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:

alerģiskas ādas reakcijas

Reti:

fotosensitivitāte ar ādas izsitumiem

Ļoti reti:

paaugstinātas jutības reakcijas (atgriezeniski ādas izsitumi, ādas eritēma atklātās ķermeņa daļās, lihenifikācija), alerģiskas reakcijas, piemēram, eritēma, nieze

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Ļoti reti: bronhospazmas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti reti: anafilaktiskais šoks

Nav zināms: anafilaktiska reakcija

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām 
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. 
Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv//?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

AKŪTA DZELZS PĀRDOZĒŠANA

Pat mazas devas var izraisīt intoksikācijas pazīmes. 10 - 20 mg/kg un lielākas dzelzs devas var izraisīt intoksikācijas simptomus, zīdaiņiem deva 20 mg/kg tiek uzskatīta par akūtu toksisku devu ar pārsvarā lokālu simptomātiku – gastrointestinālu kairinājumu, tomēr sistēmiska iedarbība bērniem parasti nerodas ja deva nepārsniedz 60 mg/kg. Par akūtu letālu devu bērniem tiek uzskatīta vairāk nekā 150 mg/kg (200 mg – 300 mg/kg) ekvivalenta dzelzs deva. Vairumā gadījumu maksimālā dzelzs koncentrācija serumā 5 mikrogrami/ml vai vairāk ir saistīta ar nopietnu intoksikāciju. Pieaugušajiem devas > 20 mg Fe2+/kg ķermeņas svara var būt potencionāli toksiskas. Augstākas devas ( > 60 mg Fe2+/ kg) var izraisīt smagas toksiskas izpausmes. Vidējā letālā dzelzs sāļu deva pieaugušajiem ir 200 – 300 mg/kg. Pieaugušajiem intoksikācija ar letālu iznākumu novērota reti. Biežāk letāli gadījumi novēroti bērniem, zīdaiņiem ir novēroti intoksikācijas gadījumi ar letālu iznākumu ar kumulatīvo devu 300 – 400 mg Fe 2 +/kg ķermeņa svara.

Pirmā fāze, sešu stundu laikā pēc intoksikācijas

Pārdozēšanas sākuma pazīmes var būt: kuņģa-zarnu trakta toksicitātes pazīmes, piemēram, slikta dūša, vemšana (atvemtās masas ir tumšā krāsā ar asins piejaukumu), caureja, sāpes vēderā un vēdera izeja ar asins piejaukumu. Citas pazīmes ir bālums vai cianoze, hipotensija, tahikardija, cirkulators kolapss, miegainība, nogurums, centrālās nervu sistēmas nomākums, kas var izpausties kā letarģija līdz pat komai. Var rasties arī hiperglikēmija, metabolā acidoze ar sekojošu hiperventilāciju. Ja rodas aizdomas par pārdozēšanu, nekavējoties jāsāk terapija. Vieglas vai vidēji smagas intoksikācijas gadījumā pacientam parasti neiestājas nākamās fāzes.

Otrā fāze, 6 - 24 stundu laikā pēc pārdozēšanas

Īslaicīga uzlabošanās, klīniska stabilizācija.

Trešā fāze, vairāk nekā 24 stundas pēc intoksikācijas

Smagos gadījumos pēc latentā perioda 24 - 48 stundu laikā var rasties recidīvs, tā pazīmes ir kuņģa-zarnu trakta toksicitātes simptomu atkārtošanās, šoks, metabolā acidoze, krampji, hipoglikēmija, asins recēšanas traucējumi, koma, hepatocelulārā nekroze un dzelte, oligūrija vai nieru funkcijas traucējumi un plaušu tūska.

Ceturtā fāze, dažas nedēļas pēc intoksikācijas

Var rasties kuņģa-zarnu trakta obstrukcija un novēlots aknu bojājums.

Terapija

Ieteicamā rīcība, lai novērstu turpmāku zāļu uzsūkšanos.

Bērniem:

Vemšanu izraisošā līdzekļa nozīmēšana, piemēram, ipekakuanas preparāta nozīmēšana.

Pēc vemšanas var veikt kuņģa skalošanu ar deferoksamīna šķīdumu (2 g/l). Pēc tam 5 gramus deferoksamīna izšķīdina 50 - 100 ml ūdens un ievada kuņģī. Šo šķīdumu var atstāt kuņģī. Caurejas izraisīšana bērniem var būt bīstama un to nedrīkst veikt maziem bērniem. Pacientiem nepieciešama nepārtraukta novērošana un, ņemot vērā aspirācijas iespēju vemšanas dēļ, jābūt pieejamam atsūcējam un skābeklim.

Apvalkotās tabletes rentgena attēlā rada aizēnojumu, tāpēc par iespējamo tablešu daudzumu, kas palicis kuņģa-zarnu traktā pēc vemšanas un kuņģa skalošanas, var noskaidrot vēdera dobuma rentgena izmeklēšanā.

Smaga intoksikācija: šoka vai komas gadījumā ar augstu dzelzs koncentrāciju asinīs (dzelzs serumā > 90 mikromoli/l) nekavējoties jāveic uzturošie pasākumi un intravenoza deferoksamīna infūzija. Intravenozi lēni jāievada deferoksamīns maksimāli ar ātrumu 15 mg/kg/h, devu var samazināt pēc 4 - 6 stundām. Maksimālā deva ir 80 mg/kg/24 stundās. Brīdinājums: ja infūzija tiek veikta pārāk strauji, var rasties hipotensija.

Vidēji smaga intoksikācija (dzelzs serumā 63 - 90µg/l): ieteicams intramuskulāri ievadīt 1 g deferoksamīna. Arī intramuskulāras ievadīšanas laikā var rasties hipotensija.

Nepārtraukti jākontrolē dzelzs koncentrācija serumā.

Pieaugušajiem

Vemšanas izraisīšana.

Lai izvadītu no kuņģa atlikušās zāles, nepieciešams veikt kuņģa skalošanu. To var veikt ar deferoksamīna šķīdumu (2 g/l). Pēc kuņģa iztukšošanas 5 - 10 g deferoksamīna izšķīdina 50 - 100 ml ūdens, ievada un atstāj kuņģī. Pacientiem nepieciešama nepārtraukta novērošana un, ņemot vērā aspirācijas iespēju vemšanas dēļ, jābūt pieejamam atsūcējam un skābeklim.

Atšķaidīta mannīta un sorbīta ievadīšana palīdz iztukšot tievās zarnas.

Apvalkotās tabletes rentgena attēlā rada aizēnojumu, tāpēc par iespējamo tablešu daudzumu, kas palicis kuņģa-zarnu traktā pēc vemšanas un kuņģa skalošanas, var noskaidrot vēdera dobuma rentgena izmeklēšanā.

Smaga intoksikācija: šoka vai komas gadījumā ar augstu dzelzs koncentrāciju asinīs (dzelzs serumā > 90 mikromoli/l) nekavējoties jāveic uzturošie pasākumi un intravenoza deferoksamīna infūzija. Intravenozi lēni jāievada deferoksamīns maksimāli ar ātrumu 15 mg/kg/h, devu var samazināt pēc 4 - 6 stundām. Maksimālā deva ir 80 mg/kg/24 stundās. Brīdinājums: ja infūzija tiek veikta pārāk strauji, var rasties hipotensija.

Vidēji smaga intoksikācija (dzelzs serumā: 63 - 90µg/l): ieteicams intramuskulāri ievadīt 2 g deferoksamīna. Arī intramuskulāras ievadīšanas laikā var rasties hipotensija.

Nepārtraukti jākontrolē dzelzs koncentrācija serumā.

HRONISKA DZELZS PĀRDOZĒŠANA

Pacienti ar dzelzs uzkrāšanās vai uzsūkšanās traucējumiem ir pakļauti hroniskai dzelzs pārdozēšanai. NOAEL (No Observed Adverse Effect Level) dzelzij noteikts ar 65 mg dzelzs, bet LOAEL (Lowest Observed Adverse Effect Level) ar 100 mg.

AKŪTA UN HRONISKA FOLSKĀBES PĀRDOZĒŠANA

Akūtai un hroniskai folskābes pārdozēšanai nav īpašu klīnisko pazīmju. Diagnozi uzstāda, pamatojoties uz anamnēzi un apstākļu noskaidrošanu. Pārdozēšanas gadījumi nav zināmi medicīniskajā literatūrā. NOAEL folskābei ir 1 µg, bet LOAEL nav noteikts.

Terapija

Smagas pārdozēšanas gadījumā folskābi var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Dzelzs savienojumu un folskābes kombinācijas.

ATĶ kods: B03A D03

Dzelzs nozīme organismā

Dzelzij, ko var atrast hemoglobīna protoporfirīna prostētiskajā grupā, ir nozīmīga loma skābekļa saistīšanā un transportā, un oglekļa dioksīda transportā. Dzelzij citohromu enzīmu protoporfirīna grupā ir galvenā nozīme elektronu transportā. Šajos procesos elektronu pievienošana un atdošana notiek ar Fe(II)-Fe(III) transformāciju. Dzelzi lielā daudzumā var atrast arī muskuļu mioglobīnā.

Folskābes nozīme organismā

Folskābe pieder B grupas vitamīniem, kuriem ir galvenā loma pamata bioķīmiskajā DNS sintēzes procesā, purīna un pirimidīna bāzu veidošanā. Tās piedalās homocisteīna pārveidošanā par metionīnu un arī aminoskābju metabolismā. Cilvēka organisms, galvenokārt, izmanto folskābi, kas radusies organisma iekšējā vidē, kas vispirms pārveidojas par dihidrofolskābi, pēc tam dihidrofolskābes reduktāzes ietekmē veido tetrahidrofolskābi. Iespējams, ka traucējumi dezoksiuridīna monofosfāta (dUMF) pārveidošanās procesā par dezoksitimidīna monofosfātu (dTMF) nosaka megaloblastisku anēmiju rašanos folskābes deficīta gadījumā. Grūtniecības laikā organismam nepieciešams lielāks folskābes daudzums.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Dzelzs

Dzelzs uzsūkšanos ietekmē dzelzs piegāde organismā un uzsūkšanās apstākļi. Dzelzs uzsūcas tievo zarnu proksimālajā daļā, galvenā uzsūkšanās vieta ir divpadsmitpirkstu zarna un tukšā zarna. Parasti uzsūcas 10-35% ar uzturu uzņemtās dzelzs, pacientiem ar Fe deficītu 80 - 95 %. Pēc uzsūkšanās lielākā daļa saistās ar transferīnu un nokļūst kaulu smadzenēs, kur iesaistās hemoglobīna struktūrā. Atlikusī dzelzs var būt sastopama dažādās formās. Tā var uzkrāties feritīna vai hemosiderīna veidā vai mioglobīnā, mazākā daudzumā hēmu saturošos enzīmos vai saistīta ar transferīnu asins plazmā. Organismā dzelzs galvenokārt sastopama hemoglobīna veidā. Tā uzkrājas kā feritīns aknās, liesā un kaulu smadzenēs. Dzelzs koncentrācija plazmā un tā kopējā saistīšanās spēja ir ļoti atšķirīga atkarībā no dažādiem fizioloģiskajiem stāvokļiem un slimībām. Tikai neliels dzelzs daudzums tiek izdalīts no organisma (ar menstruālo asiņošanu, fēcēm, urīnu, sviedriem, caur ādu). Lielākā daļa dzelzs pēc hemoglobīna molekulas sabrukšanas tiek izmantota atkārtoti. Dzelzs uzkrāšanās organismā un iztrūkstošais izdalīšanās mehānisms ir dzelzs pārdozēšanas iemesli, lietojot terapijā lielas dzelzs devas vai atkārtotas transfūzijas gadījumos.

Folskābe

Folskābe ātri uzsūcas kuņģa-zarnu traktā, galvenokārt, divpadsmitpirkstu zarnā un tukšajā zarnā. Uztura folātu biopieejamība ir apmēram puse no kristāliskas skābes. Dabīgo folātu poliglutamātus zarnās, galvenokārt, dekonjugē enzīms pteroil-gamma-glutamilkarboksipeptidāze un enzīms dihidrofolātreduktāze tos reducē līdz tetrahidrofolātiem. Tetrahidrofolāti nokļūst portālā asinsrites sistēmā un nokļūst aknās. Terapeitiski lietota folskābe nokļūst portālā asinsrites sistēmā neizmainītā veidā. Aktīvais metabolīts 5-metiltetrahidrofolāts, kas izteikti saistās ar proteīniem, veidojas asins plazmā un aknās. Galvenā folskābes uzkrāšanās vieta ir aknas un tā koncentrējas arī centrālajā nervu sistēmā. Folāti piedalās enterohepātiskajā cirkulācijā. Folātu metabolīti izdalās caur nierēm, nevajadzīgie folāti izdalās neizmainītā veidā urīnā. Folāti nokļūst mātes pienā. Folskābi var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Īpaši preklīniskie pētījumi nav veikti.

Dzelzs

Genotoksicitāte: Veiktajos testos dzelzs sulfātam nekonstatēja genotoksiskas īpašības.

Iespējama kancerogenitāte: Dzelzs pārdozēšanas izraisīta aknu ciroze žurkām palielināja hepatocelulārās karcinomas risku. Pelēm, kuras saņēma 4-nitrohinolona 1-oksīdu un glicerīnu, uzturs ar augstu dzelzs saturu stimulēja audzēju veidošanos plaušās.

Folskābe

Atkārtotu devu toksicitāte: Dati, kas iegūti dzīvnieku pētījumos ar žurkām, folskābi saturoša diēta samazināja pentilēntetrazola noteikto krampju slieksni. Nav atbilstošu pierādījumu par folskābes neirotoksisko ietekmi cilvēkiem.

Genotoksicitāte: Pieejamie dati neliecina par folskābes genotoksisko ietekmi.

Iespējama kancerogenitāte:

Pētījumos ar dzīvniekiem lielas folskābes devas veicināja kanceroģenēzi, bet, nevis saistībā ar folskābes audzēju augšanas veicinošo ietekmi, bet gan folskābes deficīta kavējošo ietekmi ātri augošajās audzēja šūnās. Dati par folskābes saistību ar dažādu audzēju procesu biežumu cilvēkiem ir pretrunīgi.

Toksiska ietekme uz reproduktivitāti: Parasti pētījumos ar dzīvniekiem perorāla atsevišķa folskābes lietošana neradīja toksisku ietekmi uz reproduktivitāti vai embriotoksisku ietekmi. Daži dati liecina, ka folskābes lietošana veicināja dažu zāļu (pirimetamīna, valproāta) embriotoksisko ietekmi un cinka deficītu. Folskābe šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Askorbīnskābe, kukurūzas ciete, maltodekstrīns, cietes nātrija glikolāts (A tips), kalcija stearāts, laktozes monohidrāts, celuloze (pulverveida), nātrija laurilsulfāts (E487), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, saharoze, talks, titāna dioksīds (E171), kalcija karbonāts, magnija stearāts, hipromeloze (6cP un 5cP viskozitātes tips), makrogols (4000, 6000), metakrilskābes etilakrilāta kopolimērs (1:1), nātrija hidroksīds (E524), simetikona emulsija, dietilftalāts, propilēnglikols (E1520), sarkanais dzelzs (II) oksīds (E172) un brūnais dzelzs (II/III) oksīds (E172).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

20, 50 vai 100 apvalkotās tabletes caurspīdīgā PVH/PE/PVdH/Al/papīra blisterī un kastītē. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG

Calwer Str. 7

71034 Böblingen

Vācija

Tel.: 07031/ 6204-0

Fakss: 07031/ 6204-31

e-pasts: info@woerwagpharma.com

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

14-0111

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRRĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 16.04.2014.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

SASKAŅOTS ZVA 17-05-2018