Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Etoposidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
14-0165-02
14-0165
Fresenius Kabi Deutschland GmbH, Germany; Fresenius Kabi Oncology Plc., United Kingdom
05-JUL-19
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
20 mg/ml
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Fresenius Kabi Polska Sp.z o.o., Poland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Etoposidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Etoposide Kabi un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Etoposide Kabi lietošanas
Kā Jums ievadīs Etoposide Kabi
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Etoposide Kabi
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Etoposide Kabi un kādam nolūkam to lieto
Šo zāļu nosaukums ir Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai, bet turpmāk instrukcijā tās sauktas par Etoposide Kabi. Tās satur aktīvo vielu etopozīdu. Etopozīds pieder zāļu grupai, ko sauc par citostatiskiem līdzekļiem un ko lieto vēža ārstēšanai.
Etoposide Kabi lieto noteiktu vēža veidu ārstēšanai pieaugušajiem:
sēklinieku vēzis;
sīkšūnu plaušu vēzis;
asins vēzis (akūta mieloleikoze);
limfātiskās sistēmas vēzis (Hodžkina limfoma un nehodžkina limfoma);
reproduktīvās sistēmas vēži (gestācijas trofoblastisks audzējs un olnīcu vēzis).
Etoposide Kabi lieto noteiktu vēža veidu ārstēšanai bērniem:
asins vēzis (akūta mieloleikoze);
limfātiskās sistēmas vēzis (Hodžkina limfoma un nehodžkina limfoma).
Konkrēto iemeslu, kāpēc Jums nozīmēts Etoposide Kabi, vislabāk apspriest ar ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms Etoposide Kabi lietošanas
Nelietojiet Etoposide Kabi šādos gadījumos
- ja Jums ir alerģija pret etopozīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat barot bērnu ar krūti,
ja nesen esat saņēmis dzīvu vakcīnu, ieskaitot dzeltenā drudža vakcīnu.
Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums vai arī Jūs neesat pārliecināts, vai tas attiecas uz Jums, sazinieties ar savu ārstu, kurš spēs sniegt Jums padomu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Etoposide Kabi lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu:
ja Jums ir zems olbaltumvielas, ko sauc par albumīnu, līmenis asinīs;
ja Jūs nesen saņēmāt staru terapiju vai ķīmijterapiju;
ja Jums ir jebkāda infekcija,
ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi.
Efektīva pretvēža ārstēšana var iznīcināt vēža šūnas ātri un lielā skaitā. Ļoti retos gadījumos tas var izraisīt no šīm vēža šūnām nākošu vielu bīstama daudzuma izplatīšanos asinīs. Ja tas notiek, tas var izraisīt aknu, nieru, sirds darbības traucējumus vai izmaiņas asinīs, kā rezultātā var būt nāve, ja nenotiek ārstēšana.
Lai to novērstu, Jūsu ārstam jāveic regulāras asins analīzes, lai kontrolētu šo vielu līmeni asinīs, kamēr notiek ārstēšana ar šīm zālēm.
Šīs zāles var izraisīt dažu asins šūnu skaita samazināšanos, kas var Jūs pakļaut infekcijām vai arī nozīmēt, ka Jūsu asinis nerecē, kā tam vajadzētu notikt, ja Jūs sagrieztos. Lai pārliecinātos, ka tā nenotiek, asins analīzes tiks veiktas ārstēšanas sākumā un pirms katras devas, ko saņemsiet.
Ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, ārsts var arī vēlēties, lai Jūs veicat regulāras asins analīzes, lai kontrolētu šos rādītājus.
Citas zāles un Etoposide Kabi
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Tas ir īpaši svarīgi:
ja Jūs lietojat varfarīnu (zāles, ko lieto, lai novērstu asins trombu veidošanos);
ja Jūs lietojat zāles, ko sauc par ciklosporīnu (zāles, ko lieto, lai samazinātu imūnās sistēmas aktivitāti);
ja Jūs ārstē ar cisplatīnu (zāles, ko lieto vēža ārstēšanai);
ja Jūs lietojat fenitoīnu vai citas zāles, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;
ja Jūs lietojat fenilbutazonu, nātrija salicilātu vai aspirīnu;
ja Jūs nesen saņēmāt jebkādas dzīvās vakcīnas;
ja Jūs lietojat jebkādus antraciklīnus (zāļu grupa, ko lieto vēža ārstēšanai);
ja Jūs lietojat jebkādas zāles, kuru darbības mehānisms ir līdzīgs Etoposide Kabi darbībai.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Grūtniecība
Etoposide Kabi nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien to nepārprotami nenosaka Jūsu ārsts.
Barošana ar krūti
Jūs nedrīkst barot bērnu ar krūti, kamēr lietojat Etoposide Kabi.
Fertilitāte
Gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma pacientiem reproduktīvā vecumā ārstēšanās laikā un vēl 6 mēnešus pēc Etoposide Kabi ārstēšanas pabeigšanas jālieto efektīva kontracepcijas metode (piem., barjeras metode vai prezervatīvi).
Ar Etoposide Kabi ārstētiem vīriešu dzimuma pacientiem ieteicams nekļūt par bērna tēvu ārstēšanas laikā un vēl 6 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas. Turklāt vīriešiem ieteicams konsultēties par spermas saglabāšanu pirms ārstēšanas sākuma.
Gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma pacientiem, kuri apsver iespēju pēc ārstēšanas ar Etoposide Kabi kļūt par vecākiem, jākonsultējas ar ārstu vai medmāsu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Tomēr, ja jūtat nogurumu, sliktu dūšu, reiboni vai apdullumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr neesat konsultējies ar savu ārstu.
Etoposide Kabi satur etilspirtu (alkoholu), benzilspirtu un polisorbātu 80
Etilspirts (alkohols)
Šīs zāles satur 30,5 % tilp.% etilspirta (alkohola), kas atbilst 241,4 mg etilspirta koncentrāta mililitrā, kas ir līdzvērtīgi 6,1 ml alus vai 2,5 ml vīna. Ja pacients ar 1,73 m² ķermeņa virsmas laukumu saņem etopozīda devu 120 mg/m², viņš saņem arī 2,50 g etilspirta, kas ir līdzvērtīgi 63,32 ml alus vai 25,95 ml vīna vienā devā.
Kaitīgs tiem, kas cieš no alkoholisma.
Jāņem vērā grūtniecēm vai sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, bērniem un augsta riska grupām, piemēram, pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.
Benzilspirts
Šīs zāles satur 30 mg/ml benzilspirta. Benzilspirts var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Ja Jums ir aknu vai nieru slimība, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas nepieciešams tādēļ, ka liels daudzums benzilspirta var uzkrāties Jūsu organismā un izraisīt blakusparādības (ko sauc par metabolisko acidozi).
Nelietot ilgāk par nedēļu maziem bērniem (līdz 3 gadu vecumam), ja vien to nav ieteicis ārsts vai farmaceits.
Benzilspirts ir saistīts ar smagu blakusparādību, tajā skaitā elpošanas traucējumu (ko sauc par smakšanas sindromu – gasping syndrome) risku maziem bērniem. Nedodiet savam jaundzimušajam bērnam (līdz 4 nedēļu vecumam), ja vien to nav ieteicis ārsts.
Polisorbāts 80
Etoposide Kabi satur polisorbātu 80. Priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem injicējama E vitamīna, kas saturēja polisorbātu 80, ievadīšana tika saistīta ar dzīvībai bīstamu sindromu - aknu un nieru mazspēju, elpošanas traucējumiem, trombocītu skaita mazināšanos un vēdera pietūkumu.
3. Kā Jums ievadīs Etoposide Kabi
Etoposide Kabi Jums ievadīs ārsts vai medmāsa. To ievadīs vēnā lēnas infūzijas veidā. Tas prasīs aptuveni 30 – 60 minūtes.
Devu, ko saņemsiet, ārsts būs aprēķinājis tieši Jums. Parastā deva ir no 50 līdz 100 mg/m2 ķermeņa virsmas katru dienu 5 dienas pēc kārtas vai no 100 līdz 200 mg/m2 ķermeņa virsmas 1., 3. un 5. dienā. Šo ārstēšanas kursu var atkārtot atkarībā no asins analīžu rezultātiem, bet tas nenotiks vismaz 21 dienu pēc pirmā ārstēšanas kursa beigām.
Bērniem, kuriem ārstē asins vēzi vai limfātiskās sistēmas vēzi, parastā deva ir no 75 līdz 150 mg/m2 ķermeņa virsmas katru dienu 2 – 5 dienas.
Reizēm ārsts var izrakstīt atšķirīgu devu, īpaši, ja Jūs saņemat vai esat saņēmis citu vēža ārstēšanu vai Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ja saņemat Etoposide Kabi vairāk nekā noteikts
Tā kā zāles Jums ievadīs ārsts vai medmāsa, pārdozēšana ir maz ticama. Tomēr, ja tas noticis, ārsts nozīmēs ārstēšanu visiem izrietošajiem simptomiem.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai medmāsu, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem: mēles vai rīkles pietūkums, apgrūtināta elpošana, paātrināta sirdsdarbība, ādas pietvīkums vai izsitumi. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes.
Lietojot Etoposide Kabi kopā ar citām pretvēža zālēm, dažreiz novēroja smagu aknu, nieru vai sirds bojājumu, ko sauc par audzēja sabrukšanas sindromu un ko izraisa asinīs nokļuvušais bīstamais daudzums vielu no vēža šūnām.
Citas iespējamas blakusparādības, kas rodas, lietojot Etoposide Kabi, ir šādas.
Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
asinsrades traucējumi (tādēļ ārstēšanas laikā jums jāveic asins analīzes);
pārejoša matu izkrišana;
slikta dūša un vemšana;
sāpes vēderā;
ēstgribas zudums;
ādas krāsas izmaiņas (pigmentācija);
aizcietējums;
vājums (astēnija);
vispārēja slikta pašsajūta (savārgums);
aknu bojājums (hepatoksicitāte);
paaugstināts aknu enzīmu līmenis;
dzelte (paaugstināts bilirubīna līmenis).
Bieži (var rasties līdz 1 no10 cilvēkiem):
akūta leikoze;
neregulāra sirdsdarbība (aritmija) vai sirdslēkme (miokarda infarkts);
reibonis;
caureja;
reakcija infūzijas vietā;
smagas alerģiskas reakcijas;
paaugstināts asinsspiediens;
zems asinsspiediens;
sāpošas lūpas, čūlas mutē vai rīklē;
ādas bojājumi, tai skaitā nieze vai izsitumi;
vēnas iekaisums;
infekcija.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
roku un kāju tirpšana vai nejutīgums;
asiņošana.
Reti (var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
skābes atvilnis;
pietvīkums;
apgrūtināta rīšana;
garšas sajūtas izmaiņas;
smagas alerģiskas reakcijas;
krampji (lēkmes);
drudzis;
miegainība vai nogurums;
elpošanas traucējumi;
pārejošs aklums;
nopietnas ādas un/vai gļotādas reakcijas, kas var ietvert sāpīgas čūlas un drudzi, tai skaitā plašu ādas lobīšanos (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze);
saules apdegumam līdzīgi izsitumi, kas var parādīties uz ādas, kas iepriekš pakļauta staru terapijai, un var būt smagi (starojuma izraisīts dermatīts).
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem);
audzēja sabrukšanas sindroms (komplikācijas, ko izraisa vielu izdalīšanās no ārstētā vēža šūnām un nonākšana asinīs);
sejas un mēles pietūkums;
neauglība;
apgrūtināta elpošana.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Etoposide Kabi
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz flakona un kastītes pēc Derīgs līdz / EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Atšķaidītas zāles nedrīkst uzglabāt ledusskapī (2 °C līdz 8 °C), jo tas var veicināt nogulšņu veidošanos.
Šķīdumus ar jebkādām nogulšņu pazīmēm lietot nedrīkst.
Pēc atšķaidīšanas
Līdz koncentrācijai 0,2 mg/ml vai 0,4 mg/ml atšķaidīta šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta līdz 24 stundām temperatūrā 15 °C līdz 25 °C.
No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītas zāles jālieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbildīgs ir lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 12 stundām temperatūrā 15 °C līdz 25 °C, ja vien atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Etoposide Kabi satur
Aktīvā viela ir etopozīds. Katrs ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 20 mg etopozīda.
Katrs 5 ml flakons satur 100 mg etopozīda.
Katrs 10 ml flakons satur 200 mg etopozīda.
Katrs 25 ml flakons satur 500 mg etopozīda.
Katrs 50 ml flakons satur 1000 mg etopozīda.
Citas sastāvdaļas ir: makrogols 300, polisorbāts 80 ( E433), benzilspirts (E1519), etilspirts un bezūdens citronskābe (E330)
Etoposide Kabi ārējais izskats un iepakojums
Etoposide Kabi ir dzidrs, gaiši dzeltens līdz bāli dzeltens šķīdums, kas iepakots caurspīdīgos, I klases lieta stikla flakonos pa 5 ml, 10 ml, 30 ml un 50 ml flakonā. Flakoni noslēgti ar brombutilgumijas aizbāzni ar noraujamu 20 mm alumīnija vāciņu (attiecīgi zaļu, zilu, sarkanu un dzeltenu).
Iepakojuma lielumi: etopozīds pieejams iepakojumos, kas satur pa vienam 5 ml, 10 ml, 25 ml vai 50 ml flakonam.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Fresenius Kabi Polska Sp. z o.o.
Al. Jerozolimskie 134
02-305 Warszawa
Polija
Ražotājs
Fresenius Kabi Deutschland GmbH
Pfingstweide 53
61169 Friedberg
Vācija
vai
Fresenius Kabi Oncology Plc.
Lion Court, Farnham Road, Bordon
Hampshire, GU35 0NF
Lielbritānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija
Etoposid Kabi 20 mg/ml Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung
Beļģija
Etoposide Fresenius Kabi 20 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie
Dānija
Etoposid Fresenius Kabi
Igaunija
Etoposide Kabi 20 mg/ml
Spānija
Etopósido Kabi 20mg/ml concentrado para solución para perfusión
Somija
Etoposid Fresenius Kabi 20 mg/ml infuusiokonsentraatti, liuosta varten
Francija
Etoposide Kabi 20 mg/ml solution à diluer pour perfusion
Ungārija
Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrátum oldatos infúzióhoz
Īrija
Etoposide 20 mg/ml concentrate for solution for infusion
Latvija
Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Lietuva
Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentratas infuziniam tirpalui
Malta
Etoposide 20 mg/ml concentrate for solution for infusion
Nīderlande
Etoposide Fresenius Kabi 20 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie
Norvēģija
Etoposid Fresenius Kabi
Polija
Etoposide Kabi
Portugāle
Etoposido Kabi
Rumānija
Etopozida Kabi 20 mg/ml concentrat pentru soluţie perfuzabilă
Zviedrija
Etoposid Fresenius Kabi 20 mg/ ml koncentrat till infusionsvätska, lösning
Slovēnija
Etopozid Kabi 20 mg/ml koncentrat za raztopino za infundiranje
Slovākija
Etoposide Kabi 20 mg/ml, infúzny koncentrát
Lielbritānija
Etoposide 20 mg/ml concentrate for solution for infusion
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem
Citotoksisks.
Norādījumi par Etoposide Kabi atšķaidīšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu
Atšķaidīšana
Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanai pirms lietošanas jāatšķaida ar 50 mg/ml (5 %) dekstrozes ūdens šķīdumu vai 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu līdz beigu koncentrācijai 0,2 mg/ml līdz 0,4 mg/ml. Lietojot augstākas koncentrācijas, var veidoties etopozīda nogulsnes.
Etopozīdu ievada lēnas intravenozas infūzijas veidā (parasti 30 – 60 minūšu laikā). Etopozīdu NEDRĪKST IEVADĪT ĀTRAS INTRAVENOZAS INJEKCIJAS VEIDĀ.
Pagatavotā šķīduma uzglabāšana
Pēc atšķaidīšanas
Līdz koncentrācijai 0,2 mg/ml vai 0,4 mg/ml atšķaidīta šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta līdz 24 stundām temperatūrā 15 °C līdz 25 °C.
No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītas zāles jālieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbildīgs ir lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 12 stundām temperatūrā 15 °C līdz 25 °C, ja vien atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
Rīkošanās un iznīcināšana
Jāpiemēro standarta procedūras atbilstošai rīcībai ar pretvēža līdzekļiem un to iznīcināšanai.
Personālam jābūt apmācītam atšķaidīt šīs zāles.
Grūtnieces nedrīkst strādāt ar šīm zālēm.
Personālam, kas rīkojas ar šīm zālēm to atšķaidīšanas laikā jālieto aizsargapģērbs, tai skaitā maskas, aizsargbrilles un cimdi.
Viss zāļu ievadīšanai vai tīrīšanai izmantotais aprīkojums, tai skaitā cimdi, jāievieto bīstamiem atkritumiem paredzētos maisos sadedzināšanai augstā temperatūrā.
Nejaušas saskares gadījumā ar ādu vai acīm, nekavējoties skalojiet skartās vietas ar lielu ūdens daudzumu.
Iznīcināšana
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Versija 10
Februāris, 2019
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Etoposide Kabi 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 20 mg etopozīda (Etoposidum).
Katrs 5 ml flakons satur 100 mg etopozīda.
Katrs 10 ml flakons satur 200 mg etopozīda.
Katrs 25 ml flakons satur 500 mg etopozīda.
Katrs 50 ml flakons satur 1000 mg etopozīda.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Benzilspirts 30 mg/ml
Etilspirts: 241,4 mg/ml
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.
Dzidrs, gaiši dzeltens līdz bāli dzeltens šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
Terapeitiskās indikācijas
Sēklinieku vēzis
Etopozīds ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem pirmreizēja, recidivējoša vai refraktāra sēklinieku vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Sīkšūnu plaušu vēzis
Etopozīds ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem sīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Hodžkina limfoma
Etopozīds ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem Hodžkina limfomas ārstēšanai pieaugušiem un pediatrijas pacientiem.
Nehodžkina limfoma
Etopozīds ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem nehodžkina limfomas ārstēšanai pieaugušiem un pediatrijas pacientiem.
Akūta mieloleikoze
Etopozīds ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem akūtas mieloleikozes ārstēšanai pieaugušiem un pediatrijas pacientiem.
Gestācijas trofoblastiskais audzējs
Etopozīds ir indicēts pirmās un otrās izvēles terapijai kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem augsta riska gestācijas trofoblastiskā audzēja ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Olnīcu vēzis
Etopozīds ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem neepitēliālā olnīcu vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Etopozīds ir indicēts pret platīnu rezistenta/refraktāra epitēliālā olnīcu vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Devas un lietošanas veids
Etopozīdu jālieto tikai tāda kvalificēta ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretaudzēju zāļu lietošanā.
Devas
Pieaugušie
Ieteicamā etopozīda deva pieaugušiem pacientiem ir no 50 līdz 100 mg/m2 dienā (etopozīda ekvivalents) no 1. līdz 5. dienai vai no 100 līdz 120 mg/m2 1., 3. un 5. dienā ik pēc 3 – 4 nedēļām kombinācijā ar citām zālēm, kas indicētas ārstētai slimībai. Deva jāpielāgo, ņemot vērā citu vienlaicīgi lietoto zāļu vai iepriekšējas staru terapijas vai ķīmijterapijas mielosupresīvo ietekmi (skatīt 4.4. apakšpunktu), kas var būt samazinājusi kaulu smadzeņu rezervi. Pēc sākotnējās devas lietošanas devas jāpielāgo, ja neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 500 šūnām/mm3 ilgāk nekā 5 dienas. Turklāt deva jāpielāgo, ja parādās drudzis, infekcijas vai trombocītu skaits ir mazāks par 25 000 šūnām/mm3 un tās nav slimības sekas. Turpmākās devas jāpielāgo, ja parādās 3. vai 4. pakāpes toksicitāte vai ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 50 ml/min. Kreatinīna klīrensam pazeminoties no 15 līdz 50 ml/min, ieteicama devas samazināšana par 25 %.
Lietošanas brīdinājumi: tāpat kā lietojot citus potenciāli toksiskus savienojumus, rīkojoties ar etopozīda šķīdumiem un tos pagatavojot, ir jāievēro piesardzība. Pēc nejaušas saskares ar etopozīdu var rasties ādas reakcijas. Ieteicams lietot cimdus. Ja etopozīda šķīdums saskāries ar ādu vai gļotādu, nekavējoties nomazgājiet ādu ar ziepēm un ūdeni un noskalojiet gļotādu ar ūdeni (skatīt 6.6. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem (vecums > 65 gadi) devas pielāgošana nav nepieciešama, izņemot saistībā ar nieru darbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Hodžkina limfoma, nehodžkina limfoma, akūta mieloleikoze
Etopozīds pediatrijas pacientiem ir lietots devu diapazonā no 75 līdz 150 mg/m2 dienā (etopozīda ekvivalents) 2 – 5 dienas kombinācijā ar citām pretaudzēju zālēm. Ārstēšanas shēma ir jāizvēlas saskaņā ar vietējiem aprūpes standartiem.
Olnīcu vēzis, sīkšūnu plaušu vēzis, gestācijas trofoblastiskais audzējs, sēklinieku vēzis
Etopozīda drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, atkarībā no noteiktā kreatinīna klīrensa, jāapsver sākotnējās devas pielāgošana zemāk norādītā veidā.
Kreatinīna klīrenss
Etopozīda deva
>50 ml/min
100 % deva
15-50 ml/min
75 % devas
Pacientiem ar kreatinīna klīrensu, kas mazāks par 15 ml/min, un kuri saņem dialīzi, var būt nepieciešama turpmāka devas samazināšana, jo etopozīda klīrenss šiem pacientiem turpina samazināties (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vidēji smagu un smagu nieru darbības traucējumu gadījumā turpmākai devas samazināšanai jāpamatojas uz zāļu panesamību un klīnisku iedarbību pacientam (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tā kā etopozīds un tā metabolīti nav dializējami, etopozīdu var lietot pirms un pēc hemodialīzes (skatīt 4.9. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Etopozīdu ievada lēnas intravenozas infūzijas veidā (parasti 30 – 60 minūšu periodā) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Bērna barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana ar dzeltenā drudža vakcīnu vai citām dzīvām vakcīnām pacientiem ar imūnās sistēmas darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Etopozīdu jālieto tikai tāda kvalificēta ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretaudzēju zāļu lietošanā. Visos gadījumos, kad ķīmijterapijai tiek izskatīta etopozīda lietošanas iespēja, ārstam jāizvērtē šo zāļu nepieciešamība un lietderība salīdzinājumā ar nevēlamo blakusparādību risku. Lielākā daļa šādu nevēlamo blakusparādību ir atgriezeniskas, ja tās atklāj agrīni. Ja rodas smagas blakusparādības, jāsamazina zāļu deva vai jāpārtrauc to lietošana un jāveic atbilstoši korektīvi pasākumi saskaņā ar ārsta klīnisko vērtējumu. Etopozīda lietošana ir jāatsāk piesardzīgi, rūpīgi izvērtējot tālāku nepieciešamību pēc šīm zālēm un pievēršot uzmanību toksicitātes atkārtošanās iespējamībai.
Mielosupresija
Devu ierobežojošs kaulu smadzeņu nomākums ir visnozīmīgākā ar etopozīda terapiju saistītā toksicitāte. Pēc etopozīda lietošanas ziņots par kaulu smadzeņu nomākumu ar letālu iznākumu. Pacienti, kuri tiek ārstēti ar etopozīdu, gan terapijas laikā, gan pēc tās ir rūpīgi un bieži jānovēro, vai nerodas kaulu smadzeņu nomākums. Terapijas sākumā un pirms katras turpmākās etopozīda devas ievadīšanas jānosaka šādi hematoloģiskie rādītāji: trombocītu skaits, hemoglobīna līmenis, leikocītu skaits un leikocitārā formula. Ja pirms ārstēšanas uzsākšanas ar etopozīdu veikta staru terapija vai ķīmijterapija, jāievēro atbilstošs starplaiks, lai kaulu smadzenes atjaunotos.
Etopozīdu nedrīkst nozīmēt pacientiem, kuriem neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 1 500 šūnām/mm3 vai trombocītu skaits ir mazāks par 100 000 šūnām/mm3, ja vien to nav izraisījusi ļaundabīgā slimība.
Turpmākās devas pēc sākotnējās devas jāpielāgo, ja neitrofilo leikocītu skaits mazāks par 500 šūnām/mm3 saglabājas ilgāk nekā 5 dienas vai to pavada drudzis vai infekcija, ja trombocītu skaits ir mazāks par 25 000 šūnām/mm3, ja rodas jebkāda 3. vai 4. pakāpes toksiska reakcija vai ja nieru klīrenss ir mazāks par 50 ml/min.
Var rasties smaga mielosupresija ar izrietošu infekciju vai asiņošanu. Pirms ārstēšanas ar etopozīdu jānodrošina bakteriālu infekciju kontrole.
Sekundāra leikoze
Pacientiem, kuri tika ārstēti ar etopozīdu saturošu ķīmijterapijas shēmu, novērota akūta leikoze, kas var rasties kopā ar mielodisplastisko sindromu vai bez tā. Nav zināms ne kumulatīvais risks, ne predisponējoši faktori, kas saistīti ar sekundāras leikozes attīstību. Pastāv aizdomas gan par lietošanas shēmas, gan etopozīda kumulatīvās devas nozīmi, bet tas pilnībā nav noskaidrots.
Pacientiem, kuri saņēma epipodofilotoksīnus, dažos sekundāras leikozes gadījumos novērota 11q23 hromosomas patoloģija. Šī patoloģija novērota arī pacientiem, kuriem radās sekundāra leikoze pēc ārstēšanas ar epipodofilotoksīnus nesaturošu ķīmijterapijas shēmu, un ja leikoze radās de novo. Cita pazīme, kas saistīta ar sekundāru leikozi pacientiem, kuri saņēma epipodofilotoksīnus, bija īss latentais periods ar vidējo laiku līdz leikozes attīstībai aptuveni 32 mēneši.
Visos gadījumos, kad etopozīda lietošana tiek apsvērta ķīmijterapijas nolūkā, ārstam jānovērtē zāļu nepieciešamības un lietderības un blakusparādību riska attiecība. Vairums šo blakusparādību ir atgriezeniskas, ja atklātas agrīni. Ja rodas smagas reakcijas, jāsamazina zāļu deva vai jāpārtrauc to lietošana, un jāveic atbilstoši koriģējoši pasākumi saskaņā ar ārsta klīnisko vērtējumu. Terapiju ar etopozīdu atsāk, ievērojot piesardzību un atbilstoši izvērtējot zāļu turpmāko nepieciešamību, kā arī pievēršot uzmanību toksisku reakciju atkārtošanās iespējamībai.
Pacientiem ar zemu albumīna līmeni serumā var būt paaugstināts ar etopozīda lietošanu saistītu
toksisku reakciju risks. Pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem zāļu uzkrāšanās riska dēļ regulāri jāpārbauda nieru un aknu darbība.
Paaugstināta jutība
Ārstiem jāapzinās anafilaktiskas reakcijas rašanās iespējamība, lietojot etopozīdu, par ko liecina drebuļi, drudzis, tahikardija, bronhospazmas, aizdusa un hipotensija, kas var būt letāla. Ārstēšana ir simptomātiska. Etopozīda lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāievada asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi, kortikosteroīdi, antihistamīna vai cirkulējošā šķidruma apjoma palielināšanas līdzekļi pēc ārsta ieskatiem.
Hipotensija
Etopozīdu jāievada tikai lēnas intravenozas infūzijas veidā (parasti 30 – 60 minūšu laikā), jo ziņots par hipotensiju kā ātras intravenozas injekcijas iespējamo blakusparādību.
Reakcija injekcijas vietā
Etopozīda ievadīšanas laikā var rasties reakcijas injekcijas vietā. Ņemot vērā ekstravazācijas iespējamību, ieteicams rūpīgi kontrolēt infūzijas vietu, vai nerodas infiltrācija zāļu ievadīšanas laikā.
Zems albumīna līmenis serumā
Zems albumīna līmenis serumā ir saistīts ar etopozīda iedarbības palielināšanos. Tādēļ pacientiem ar zemu albumīna līmeni serumā var būt paaugstināts ar etopozīdu saistītas toksicitātes risks.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem (CrCl = no 15 līdz 50 ml/min) vai smagiem (CrCl <15 ml/min) nieru darbības traucējumiem, kuri saņem hemodialīzi, etopozīds jālieto samazinātā devā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem nākamajos ciklos jānosaka hematoloģiskie rādītāji un jāpielāgo deva, pamatojoties uz hematoloģisko toksicitāti un klīnisko iedarbību.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem regulāri jākontrolē aknu darbība, jo pastāv akumulācijas risks.
Audzēja sabrukšanas sindroms
Pēc etopozīda lietošanas kopā ar citām ķīmijterapijas zālēm ir ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (dažkārt letālu). Lai atklātu agrīnas audzēja sabrukšanas sindroma pazīmes, nepieciešama rūpīga pacientu novērošana, īpaši tādu pacientu, kuriem ir tādi riska faktori kā lieli audzēji, kas labi reaģē uz ārstēšanu, vai nieru mazspēja. Tāpat jāapsver atbilstoši profilaktiski pasākumi pacientiem, kuriem ir šādas terapijas komplikācijas risks.
Mutagēnais potenciāls
Ņemot vērā etopozīda mutagēno potenciālu, gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pacientiem ārstēšanas laikā un līdz pat 6 mēnešus pēc ārstēšanas beigām nepieciešama efektīva kontracepcija. Ja pacients pēc ārstēšanas pabeigšanas vēlas radīt bērnus, ieteicama ģenētiķa konsultācija. Tā kā etopozīds var samazināt vīriešu auglību, var apsvērt spermas saglabāšanu vēlākas paternitātes nolūkā (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Svarīga informācija par palīgvielām
Etilspirts (alkohols)
Šīs zāles satur 30,5 % tilp.% etilspirta (alkohola), kas atbilst 241,4 mg etilspirta koncentrāta mililitrā, kas ir līdzvērtīgi 6,1 ml alus vai 2,5 ml vīna. Ja pacients ar 1,73 m² ķermeņa virsmas laukumu saņem etopozīda devu 120 mg/m², viņš saņem arī 2,50 g etilspirta, kas ir līdzvērtīgi 63,32 ml alus vai 25,95 ml vīna vienā devā.
Kaitīgs tiem, kas cieš no alkoholisma.
Jāņem vērā grūtniecēm vai sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, bērniem un augsta riska grupām, piemēram, pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.
Benzilspirts
Benzilspirts var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Lieli tilpumi jālieto piesardzīgi un tikai nepieciešamības gadījumā, īpaši personām ar aknu vai nieru darbības traucējumiem, jo pastāv uzkrāšanās un toksicitātes (metaboliskā acidoze) risks.
Benzilspirta intravenoza ievadīšana ir saistīta ar nopietnām blakusparādībām un nāvi zīdaiņiem (smakšanas sindroms – gasping syndrome). Minimālais benzilspirta daudzums, kas izraisa toksicitāti, nav zināms.
Polisorbāts 80
Etoposide Kabi satur polisorbātu 80. Priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem injicējama E vitamīna, kas saturēja polisorbātu 80, ievadīšana ir saistīta ar dzīvībai bīstamu sindromu - aknu un nieru mazspēju, plaušu darbības traucējumiem, trombocitopēniju un ascītu.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citu zāļu ietekme uz etopozīda farmakokinētiku
Liela ciklosporīna deva, kas radīja par 2000 ng/ml lielāku koncentrāciju plazmā, lietojot kopā ar perorālu etopozīdu, par 80 % palielināja etopozīda iedarbību (AUC), par 38 % samazinot kopējo etopozīda klīrensu no organisma, salīdzinot ar etopozīda lietošanu atsevišķi.
Vienlaicīga terapija ar cisplatīnu saistīta ar samazinātu kopējo etopozīda klīrensu no organisma.
Vienlaicīga terapija ar fenitoīnu saistīta ar palielinātu etopozīda klīrensu un samazinātu efektivitāti, un cita enzīmus inducējoša pretepilepsijas terapija var būt saistīta ar palielinātu etopozīda klīrensu un samazinātu efektivitāti.
Jāievēro piesardzība, lietojot etoposīdu ar zālēm, kas var samazināt etopozīda efektivitāti..
In vitro 97 % saistās ar plazmas proteīniem. Fenilbutazons, nātrija salicilāts un acetilsalicilskābe var aizstāt etopozīdu saistīšanās vietās ar plazmas olbaltumiem.
Etopozīda ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku
Zāļu farmakokinētiskās mijiedarbības dēļ vienlaicīga pretepilepsijas zāļu un etopozīda lietošana var pavājināt lēkmju kontroli.
Vienlaicīga lietošana ar varfarīnu var izraisīt Starptautiskā standartizētā koeficienta (INR) palielināšanos. Ieteicama rūpīga INR kontrole.
Farmakodinamiskā mijiedarbība
Lietojot dzeltenā drudža vakcīnu, pastāv paaugstināts letālas sistēmiskas vakcinācijas slimības risks. Dzīvās vakcīnas ir kontrindicētas pacientiem ar imūnās sistēmas nomākumu. (Skatīt 4.3. apakšpunktu).
Iepriekšēja vai vienlaicīga citu zāļu ar etopozīdam līdzīgu mielosupresīvo iedarbību lietošana var izraisīt papildinošu vai sinerģisku darbību (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Preklīniskos eksperimentos ziņots par krustenisku rezistenci starp antraciklīniem un etopozīdu.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi, lai izvairītos no grūtniecības etopozīda terapijas laikā. Etopozīds ir bijis teratogēns pelēm un žurkām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ņemot vērā etopozīda mutagēno potenciālu, gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pacientiem ārstēšanas laikā un līdz pat 6 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas ir nepieciešama efektīva kontracepcija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja pacients pēc ārstēšanas pabeigšanas vēlas radīt bērnus, ieteicama ģenētiķa konsultācija.
Grūtniecība
Dati par etopozīda fosfāta lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Kopumā etopozīds var kaitēt auglim, ja to lieto grūtniecības laikā. Etopozīdu grūtniecības laikā lietot nedrīkst, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar etopozīdu. Sievietes reproduktīvā vecumā jābrīdina izvairīties no grūtniecības. Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcija ārstēšanās laikā un līdz pat 6 mēnešiem pēc tās. Ja šīs zāles lieto grūtniecības laikā vai ja pacientei zāļu lietošanas laikā iestājas grūtniecība, paciente jāinformē par iespējamo kaitējumu auglim.
Barošana ar krūti
Etopozīds izdalās cilvēka pienā. Ar krūti barotiem zīdaiņiem pastāv nopietnu etopozīda izraisītu blakusparādību iespējamība. Lēmums pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Etoposide-Teva, jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Etopozīds var samazināt vīriešu auglību, tāpēc var apsvērt spermas saglabāšanu vēlākas paternitātes nolūkā.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.
Etopozīds var izraisīt nevēlamas blakusparādības, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, tai skaitā nogurumu, miegainību, sliktu dūšu, vemšanu, kortikālu aklumu, paaugstinātu jutību ar hipotensiju. Pacientiem, kuriem ir šādas blakusparādības, jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus.
Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Devu ierobežojošs kaulu smadzeņu nomākums ir visnozīmīgākā ar etopozīda terapiju saistītā toksicitāte. Klīniskajos pētījumos, kuros etopozīdu lietoja monoterapijā kopējā devā ≥450 mg/m2, visbiežākās dažādas smaguma pakāpes nevēlamās blakusparādības bija leikopēnija (91 %), neitropēnija (88 %), anēmija (72 %), trombocitopēnija (23 %), astēnija (39 %), slikta dūša un/vai vemšana (37 %), alopēcija (33 %), drebuļi un/vai drudzis (24 %).
Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā
Etopozīda klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par šādām nevēlamajām blakusparādībām. Šīs blakusparādības sakārtotas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma, kas definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Nevēlamā blakusparādība
(MedDRA termini)
Infekcijas un infestācijas
Bieži
Infekcija
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Bieži
Akūta leikoze
Asins un limfātiskās sistēmas
traucējumi*
Ļoti bieži
Kaulu smadzeņu nomākums*, leikopēnija, trombocitopēnija, neitropēnija, anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Bieži
Anafilaktiskas reakcijas**
Nav zināmi
Angioedēma, bronhospazmas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi
Audzēja sabrukšanas sindroms
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis
Retāk
Perifēra neiropātija
Reti
Krampji***, redzes nerva neirīts, pārejošs kortikāls aklums, neirotoksicitāte (piem., miegainība, nogurums)
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Miokarda infarkts, aritmija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Pārejoša sistoliska hipotensija pēc pārāk straujas intravenozas infūzijas, hipertensija
Retāk
Asiņošana
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti
Plaušu fibroze/intersticiāls pneimonīts
Nav zināmi
Bronhospazmas
Kuņģa-zarnu trakta
traucējumi
Ļoti bieži
Sāpes vēderā, aizcietējums, slikta dūša un vemšana, anoreksija
Bieži
Mukozīts (ieskaitot stomatītu un ezofagītu), caureja
Reti
Disfāgija, garšas sajūtas traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Hepatotoksicitāte, paaugstināta alanīna aminotransferāze, paaugstināta sārmainā fosfatāze, paaugstināta aspartātaminotransferāze, paaugstināts bilirubīns
Ādas un zemādas audu
bojājumi
Ļoti bieži
Alopēcija, pigmentācija
Bieži
Izsitumi, nātrene, nieze
Reti
Stīvensa – Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, apstarošanas izraisīts dermatīts.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Nav zināmi
Neauglība
Vispārēji traucējumi un
reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Astēnija, nespēks
Bieži
Ekstravazācija****, flebīts
Reti
Drudzis
* Ziņots par kaulu smadzeņu nomākumu ar letālu iznākumu.
** Anafilaktiskas reakcijas var būt letālas.
***Krampji dažreiz ir saistīti ar alerģiskām reakcijām.
****Pēcreģistrācijas periodā novērotās ekstravazācijas komplikācijas ietvēra vietēju mīksto audu toksicitāti, pietūkumu, sāpes, celulītu un nekrozi, tai skaitā ādas nekrozi.
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Turpmāk minētais blakusparādību biežums, kas norādīts vidēji procentos, iegūts pētījumos, kuros lietoja etopozīda monoterapiju.
Hematoloģiska toksicitāte
Pēc etopozīda lietošanas ziņots par mielosupresiju (skatīt 4.4. apakšpunktu) ar letālu iznākumu. Mielosupresija visbiežāk ir devu ierobežojoša. Pēc 20 dienām kaulu smadzeņu atjaunošanās parasti ir pilnīga, un nav ziņots par kumulatīvu toksicitāti.
Granulocītu un trombocītu zemākajam līmenim ir tendence rasties apmēram 10 – 14 dienas pēc etopozīda lietošanas, atkarībā no ievadīšanas veida un ārstēšanas shēmas. Zemākajam līmenim ir tendence rasties agrāk pēc intravenozas ievadīšanas, salīdzinot ar perorālu lietošanu.
Lietojot etopozīdu leikopēnija un smaga leikopēnija (mazāk par 1 000 šūnām/mm3) tika novērota attiecīgi 91 % un 17 % lietotāju. Trombocitopēnija un smaga trombocitopēnija (mazāk par 50 000 trombocītu/mm3) tika novērota attiecīgi 23 % un 9 % etopozīda lietotāju. Pacientiem ar neitropēniju, kuri ārstēti ar etopozīdu/etopozīda fosfātu, ļoti bieži ziņots par drudzi un infekciju. Ir ziņots par asiņošanu.
Kuņģa-zarnu trakta toksicitāte
Slikta dūša un vemšana ir galvenās etopozīda izraisītās kuņģa-zarnu trakta toksicitātes reakcijas. Sliktu dūšu un vemšanu parasti var kontrolēt ar pretvemšanas terapiju.
Alopēcija
Līdz 44 % pacientu, kuri ārstēti ar etopozīdu, tika novērota atgriezeniska alopēcija, kas dažkārt progresēja līdz pilnīgai plikgalvībai.
Hipotensija
Ziņots, ka pacientiem, kuri tika ārstēti ar etopozīdu, novēroja pārejošu hipotensiju pēc ātras intravenozas ievadīšanas, un tā nebija saistīta ar sirds toksicitāti vai elektrokardiogrāfiskām pārmaiņām. Hipotensija parasti samazinās pēc etopozīda infūzijas pārtraukšanas un/vai citas atbalstošas terapijas, ja tāda nepieciešama. Atsākot infūziju, tā jāievada lēnāk. Vēlīna hipotensija nav novērota.
Hipertensija
Klīniskos pētījumos ar etopozīdu ziņots par hipertensijas gadījumiem. Ja pacientiem, kuri saņem etopozīdu, rodas klīniski nozīmīga hipertensija, jāsāk piemērota atbalstoša terapija.
Paaugstināta jutība
Ziņots par anafilaktiskām reakcijām, kas radās etopozīda intravenozas ievadīšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Infūzijas šķīduma koncentrācijas vai infūzijas ātruma nozīme anafilaktisko reakciju attīstībā nav skaidra. Asinsspiediens parasti normalizējas dažu stundu laikā pēc infūzijas pārtraukšanas. Anafilaktiskās reakcijas var rasties, lietojot etopozīda sākumdevu.
Ir ziņots par anafilaktiskām reakcijām, par ko liecina drebuļi, tahikardija, bronhospazmas, aizdusa, diaforēze, drudzis, nieze, hipertensija vai hipotensija, sinkope, slikta dūša un vemšana un kas rodas 3 % ar etopozīdu ārstētiem pacientiem. Tiek ziņots par sejas pietvīkumu 2 % pacientu un ādas izsitumiem 3 % pacientu. Šīm reakcijām parasti ir atbildes reakcija uz infūzijas pārtraukšanu un asinsspiedienu paaugstinošu līdzekļu, kortikosteroīdu, antihistamīna līdzekļu vai cirkulējošā šķidruma apjoma palielināšanas līdzekļu ievadīšanu.
Lietojot etopozīdu, ziņots par akūtām ar bronhu spazmām saistītām reakcijām ar letālu iznākumu. Tāpat tiek ziņots arī par aizdusu ar spontānu elpošanas atjaunošanos pēc infūzijas pārtraukšanas.
Vielmaiņas komplikācijas
Pēc etopozīda lietošanas kopā ar citām ķīmijterapijas zālēm ziņots par audzēja līzes sindromu (dažkārt letālu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Sagaidāms, ka pediatriskiem pacientiem un pieaugušiem pacientiem drošuma profils ir līdzīgs.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Pārdozēšana
Trīs dienu laikā intravenozi ievadīta 2,4 g/m2 līdz 3,5 g/m2 kopējā deva izraisīja smagu mukozītu un kaulu smadzeņu nomākumu.
Ziņots, ka pacientiem, kuri intravenozi saņēma par ieteicamām devām lielākas etopozīda devas, radās metaboliska acidoze un smaga hepatotoksicitāte. Līdzīga toksicitāte sagaidāma arī iekšķīgi lietojamās zāļu formas gadījumā.
Specifisks antidots nav pieejams. Tādēļ ārstēšanai jābūt simptomātiskai un atbalstošai, un pacienti rūpīgi jāuzrauga. Etopozīds un tā metabolīti nav dializējami.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, augu alkaloīdi un citi dabas produkti; podofilotoksīna atvasinājumi.
ATĶ kods: L01CB01
Etopozīds ir pussintētisks podofilotoksīna atvasinājums. Etopozīds ir citotoksisks līdzeklis, kas pieder mitozes inhibitoru grupai.
Darbības mehānisms
Tiek uzskatīts, ka zīdītāju šūnās etopozīda galvenā iedarbība notiek šūnas cikla vēlīnajā S un agrīnajā G2 stadijā. Ir novērotas divas no devas atkarīgas reakcijas: augstas koncentrācijas (10 μg/ml vai vairāk) gadījumā mitozes stadijā pārejošās šūnas tiek lizētas zemas koncentrācijas (no 0,3 līdz 10 μg/ml) gadījumā tiek inhibēta šūnas pāreja profāzē. Mikrocaurulīšu tīkls netiek ietekmēts. Par etopozīda noteicošo makromolekulāro iedarbību uzskatāms dubultās ķēdes pārrāvums, kas notiek, pateicoties mijiedarbībai ar DNS topoizomerāzi II vai brīvo radikāļu izveidei. Cāļu fibroblastos etopozīds aptur metafāzi.
Tas neietekmē nukleīnskābju sintēzi.
Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc intravenozas infūzijas vai kapsulas iekšķīgas lietošanas novēro būtisku Cmax un AUC vērtību individuālu un starppersonu mainību.
Izkliede
Vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā ir diapazonā no 18 līdz 29 litriem. Etopozīdam ir zema penetrācijas spēja cerebrospinālajā šķidrumā (CSF). In vitro etopozīds kā lielā mērā proteīnam piesaistīts (97 %) saistās ar cilvēku plazmas olbaltumvielām.
Etopozīda piesaistes attiecība tieši korelē ar seruma albumīnu vēža pacientiem un veseliem brīvprātīgajiem. Nesaistītā etopozīda frakcija nozīmīgi korelē ar bilirubīnu vēža pacientiem.
Biotransformācija
Pieaugušo un bērnu urīnā atrod hidroksiskābes metabolītu [4' dimetilepipodofiliskābe-9-(4,6 0-dietilēns-β-D-glikopiranozīds)], kas veidojas atveroties laktona gredzenam. Tas atrodams arī cilvēka plazmā, iespējams, kā trans-izomērs. Etopozīda glikuronīdu un/vai sulfātu konjugāti izdalās arī cilvēka urīnā. Turklāt dimetoksifenola gredzena O-demetilācija notiek pa CYP450 3A4 izoenzīma ceļu, lai radītu atbilstošo pirokatehīnu.
Eliminācija
Intravenozas ievadīšanas gadījumā etopozīda izvietojumu vislabāk raksturot kā bifāzisku procesu ar izkliedes eliminācijas pusperiodu aptuveni 1,5 stundas un terminālo eliminācijas pusperiodu diapazonā no 4 līdz 11 stundām. Organisma kopējā klīrensa vērtības svārstās no 33 līdz 48 ml/min vai no 16 līdz 36 ml/min/m2 un, līdzīgi kā terminālās eliminācijas pusperiods, nav atkarīgas no devas diapazonā no 100 līdz 600 mg/m2. Pēc 14C etopozīda (no 100 līdz 124 mg/m2) intravenozas ievadīšanas urīnā atklāja vidēji 56% radioaktivitātes (45% no devas, kas tika izvadīta kā etopozīds) un fēcēs atklāja 44% radioaktivitātes no 120 stundās ievadītās devas.
Linearitāte/nelinearitāte
Organisma kopējais klīrenss un terminālās eliminācijas pusperiods nav atkarīgi no devas diapazonā no 100 līdz 600 mg/m2. Tajā pašā devas diapazonā koncentrācija plazmā salīdzinājumā ar laika līkni (AUC) un maksimālās koncentrācijas plazmā (Cmax) vērtības palielinās lineāri devai.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuri saņem etopozīdu, bija samazināts organisma kopējais klīrenss, palielināts AUC un lielāka izkliede līdzsvara koncentrācijā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pieaugušiem vēža pacientiem ar aknu darbības traucējumiem etopozīda organisma kopējais klīrenss nav samazināts.
Gados vecāki pacienti
Lai arī ir novērotas nelielas farmakokinētikas rādītāju atšķirības pacientiem vecumā ≤65 gadiem un >65 gadiem, tās netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām.
Pediatriskā populācija
Bērniem aptuveni 55 % devas tiek izdalīti urīnā kā etopozīds 24 stundu laikā. Etopozīda vidējais renālais klīrenss ir no 7 līdz 10 ml/min/m2 vai aptuveni 35 % no organisma kopējā klīrensa devas diapazonā no 80 līdz 600 mg/m2. Līdz ar to etopozīds tiek izvadīts gan renālos, gan nerenālos procesos, t.i., metabolisma ceļā un ar žults ekskrēciju. Nieru slimības ietekme uz etopozīda klīrensu no plazmas bērniem nav zināma. Bērniem paaugstināts alanīnaminotransferāzes (AlAT) līmenis ir saistīts ar samazinātu zāļu kopējā organisma klīrensu. Iepriekšēja cisplatīna lietošana arī var izraisīt etopozīda kopējā organisma klīrensa samazināšanos bērniem.
Bērniem ir atklāta apgriezta attiecība starp plazmas albumīna līmeni un etopozīda renālo klīrensu.
Dzimums
Lai arī ir novērotas nelielas farmakokinētikas rādītāju atšķirības starp dzimumiem, tās netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām.
Zāļu mijiedarbība
Pētījumā par citu ārstniecības līdzekļu iedarbību uz 14 C etopozīda in vitro saistīšanos ar cilvēka seruma olbaltumvielām tikai fenilbutazons, nātrija salicilāts un aspirīns aizstāja ar olbaltumvielām saistīto etopozīdu tādās koncentrācijās, kādas parasti tiek sasniegtas in vivo (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Preklīniskie dati par drošumu
Hroniska toksicitāte
Anēmija, leikopēnija un trombocitopēnija tika novērota pelēm un žurkām, savukārt suņiem tika novēroti viegli, atgriezeniski aknu un nieru darbības traucējumi. Devas palielināšana (pamatojoties uz mg/m2 devām) šādu rezultātu gadījumā, kad preklīniskos pētījumos netika novērots negatīvas iedarbības līmenis, bija ≥aptuveni 0,05 reizes salīdzinājumā ar augstāko klīnisko devu. Vēsturiski preklīniskās sugas salīdzinājumā ar cilvēkiem ir bijušas daudz jutīgākas pret citotoksiskiem līdzekļiem. Pelēm un žurkām ziņoja par sēklinieku atrofiju, spermatoģenēzes pārtraukšanos un augšanas aizkavēšanos.
Mutagenitāte
Zīdītāju šūnās etopozīds ir mutagēnisks.
Reproduktīvā toksicitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem etopozīds bija saistīts ar embriotoksicitāti un teratogenitāti, kas atkarīga no devas.
Kancerogēnais potenciāls
Ņemot vērā darbības mehānismu, etopozīda fosfāts uzskatāms par iespējamu cilvēka kancerogēnu.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
Palīgvielu saraksts
Makrogols 300
Polisorbāts 80 (E433)
Benzilspirts (E1519)
Etilspirts
Bezūdens citronskābe (E 330)
Nesaderība
Ir ziņojumi par plastmasas aprīkojuma, kas izgatavots no akrila vai ABS polimēriem, plaisāšanu gadījumos, kad tas lietots ar neatšķaidītu etopozīdu. Šāda ietekme nav novērota pēc etopozīda koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai atšķaidīšanas saskaņā ar sniegtajiem norādījumiem.
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
Uzglabāšanas laiks
Flakons pirms pirmās atvēršanas
2 gadi.
Pēc atšķaidīšanas
Līdz koncentrācijai 0,2 mg/ml vai 0,4 mg/ml atšķaidīta šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta līdz 24 stundām temperatūrā 15 °C līdz 25 °C.
No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītas zāles jālieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbildīgs ir lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 12 stundām temperatūrā 15 °C līdz 25 °C, ja vien atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Atšķaidītas zāles nedrīkst uzglabāt ledusskapī (2 °C līdz 8 °C), jo tas var veicināt nogulšņu veidošanos.
Šķīdumus ar jebkādām nogulšņu pazīmēm lietot nedrīkst.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
Iepakojuma veids un saturs
I klases caurspīdīgi, lieta stikla 5 ml, 10 ml, 30 ml un 50 ml flakoni, kas noslēgti ar brombutilgumijas aizbāzni ar noraujamu 20 mm alumīnija vāciņu (attiecīgi zaļu, zilu, sarkanu un dzeltenu).
Iepakojuma lielumi: etopozīds pieejams iepakojumos, kas satur pa vienam 5 ml, 10 ml, 25 ml vai 50 ml flakonam.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Etopozīds ir jāatšķaida tieši pirms lietošanas ar 50 mg/ml (5 %) dekstrozes šķīdumu vai 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu, lai iegūtu galīgo koncentrāciju no 0,2 mg/ml līdz 0,4 mg/ml. Augstākās koncentrācijās var rasties etopozīda izgulsnēšanās.
Šķīdumus ar jebkādām nogulšņu veidošanās pazīmēm lietot nedrīkst. Etopozīdu NEDRĪKST IEVADĪT ĀTRAS INTRAVENOZAS INFŪZIJAS VEIDĀ.
Atkritumu iznīcināšanas un drošības informāciju skatīt vadlīnijās par drošu rīkošanos ar pretvēža zālēm. Jāizvairās no jebkāda veida saskares ar šķīdumu. Zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas laikā stingri jāievēro aseptikas noteikumi; aizsargpasākumiem jāietver cimdu, maskas, aizsargbriļļu un aizsargapģērba lietošana. Ieteicams izmantot vertikālo lamināro gaisa plūsmu.
Zāļu ievadīšanas laikā jālieto cimdi. Grūtnieces nedrīkst rīkoties ar citotoksiskām zālēm. Iznīcinot atkritumus, jāņem vērā šīs vielas citotoksiskās īpašības.
Ja etopozīds nonāk kontaktā ar ādu, gļotādām vai acīm, nekavējoties rūpīgi skalojiet skarto vietu ar ūdeni. Ādas mazgāšanai var lietot ziepes.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Fresenius Kabi Polska Sp. z o.o.
Al. Jerozolimskie 134
02-305 Warszawa
Polija
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
14-0165
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2014. gada 10.oktobris
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2019
SASKAŅOTS ZVA 31-01-2019
