Etoposide-Teva 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.
Etoposidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
13.23 €
98-0816-01
98-0816
Pharmachemie B.V., Netherlands
03-MAR-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
100 mg/5 ml
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Teva Pharma B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Etoposide-Teva 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Etoposidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Etoposide-Teva un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Etoposide-Teva lietošanas
3. Kā lietot Etoposide-Teva
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Etoposide-Teva
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Etoposide-Teva un kādam nolūkam tās lieto
Šo zāļu nosaukums ir Etoposide-Teva. Katrs flakons satur 100 mg aktīvās vielas, etopozīda.
Etopozīds pieder zāļu grupai, ko sauc par citostatiskiem līdzekļiem un ko lieto vēža ārstēšanai.
Etoposide-Teva lieto noteiktu vēža veidu ārstēšanai pieaugušajiem:
sēklinieku vēzis;
sīkšūnu plaušu vēzis;
asins vēzis (akūta mieloleikoze);
limfātiskās sistēmas vēzis (Hodžkina limfoma un nehodžkina limfoma);
reproduktīvās sistēmas vēži (gestācijas trofoblastisks audzējs un olnīcu vēzis).
Etoposide-Teva lieto noteiktu vēža veidu ārstēšanai bērniem:
asins vēzis (akūta mieloleikoze);
limfātiskās sistēmas vēzis (Hodžkina limfoma un nehodžkina limfoma).
Konkrēto iemeslu, kāpēc Jums nozīmēts Etoposide-Teva, vislabāk apspriest ar ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms Etoposide-Teva lietošanas
Nelietojiet Etoposide-Teva šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret etopozīdu vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs nesen vakcinēja ar dzīvu vakcīnu, tai skaitā dzeltenā drudža vakcīnu;
ja Jūs barojat vai plānojat barot bērnu ar krūti.
Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums vai arī Jūs neesat pārliecināts, vai tas attiecas uz Jums, sazinieties ar savu ārstu, kurš spēs sniegt Jums padomu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Etoposide-Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
- ja Jums ir jebkāda infekcija;
- ja Jūs nesen saņēmāt staru terapiju vai ķīmijterapiju;
- ja Jums ir zems olbaltumvielas, ko sauc par albumīnu, līmenis asinīs;
- ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi.
Efektīva pretvēža ārstēšana var iznīcināt vēža šūnas ātri un lielā skaitā. Ļoti retos gadījumos tas var izraisīt no šīm vēža šūnām nākošu vielu bīstama daudzuma izplatīšanos asinīs. Ja tas notiek, tas var izraisīt aknu, nieru, sirds darbības traucējumus vai izmaiņas asinīs, kā rezultātā var būt nāve, ja nenotiek ārstēšana.
Lai to novērstu, Jūsu ārstam jāveic regulāras asins analīzes, lai kontrolētu šo vielu līmeni asinīs, kamēr notiek ārstēšana ar šīm zālēm.
Šīs zāles var izraisīt dažu asins šūnu skaita samazināšanos, kas var Jūs pakļaut infekcijām vai arī nozīmēt, ka Jūsu asinis nerecē, kā tam vajadzētu notikt, ja Jūs sagrieztos. Lai pārliecinātos, ka tā nenotiek, asins analīzes tiks veiktas ārstēšanas sākumā un pirms katras devas, ko saņemsiet.
Ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, ārsts var arī vēlēties, lai Jūs veicat regulāras asins analīzes, lai kontrolētu šos rādītājus.
Citas zāles un Etoposide-Teva
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Tas ir īpaši svarīgi:
ja Jūs lietojat zāles, ko sauc par ciklosporīnu (zāles, ko lieto, lai samazinātu imūnās sistēmas aktivitāti);
ja Jūs ārstē ar cisplatīnu (zāles, ko lieto vēža ārstēšanai);
ja Jūs lietojat fenitoīnu vai citas zāles, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;
ja Jūs lietojat varfarīnu (zāles, ko lieto, lai novērstu asins trombu veidošanos);
ja Jūs nesen saņēmāt jebkādas dzīvās vakcīnas;
ja Jūs lietojat fenilbutazonu, nātrija salicilātu vai aspirīnu;
ja Jūs lietojat jebkādus antraciklīnus (zāļu grupa, ko lieto vēža ārstēšanai);
ja Jūs lietojat jebkādas zāles, kuru darbības mehānisms ir līdzīgs Etoposide-Teva darbībai.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Etoposide-Teva nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien to nepārprotami nenosaka Jūsu ārsts.
Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti, kamēr lietojat Etoposide-Teva.
Gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma pacientiem reproduktīvā vecumā ārstēšanās laikā un vēl 6 mēnešus pēc Etoposide-Teva lietošanas jālieto efektīva kontracepcijas metode (piem., barjeras metode vai prezervatīvi).
Ar Etoposide-Teva ārstētiem vīriešu dzimuma pacientiem ieteicams nekļūt par bērna tēvu ārstēšanas laikā un vēl 6 mēnešus pēc ārstēšanas. Turklāt vīriešiem ieteicams konsultēties par spermas saglabāšanu pirms ārstēšanas sākuma.
Gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma pacientiem, kuri apsver iespēju pēc ārstēšanas ar Etoposide-Teva kļūt par vecākiem, jākonsultējas ar ārstu vai medmāsu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Tomēr, ja jūtat nogurumu, sliktu dūšu, reiboni vai apdullumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr neesat konsultējies ar savu ārstu.
Etoposide-Teva satur etilspirtu (alkoholu)
Šīs zāles satur 24% m/v etilspirta. Viens 5 ml flakons satur līdz 1205 mg etilspirta. Tas var kaitēt pacientiem ar aknu slimībām, alkoholismu, epilepsiju, smadzeņu traumām vai slimībām, kā arī bērniem un grūtniecēm. Spirts var arī mainīt vai pastiprināt citu zāļu darbību.
Etoposide-Teva satur polisorbātu 80
Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem ir aprakstīts dzīvībai bīstams sindroms, kas ietver aknu un nieru mazspēju, plaušu darbības traucējumus, trombocitopēniju un ascītu, kas radās pēc zāļu, kas satur vitamīnu E un arī polisorbātu 80, lietošanas injekcijas veidā.
3. Kā lietot Etoposide-Teva
Etoposide-Teva Jums ievadīs ārsts vai medmāsa. To ievadīs vēnā lēnas infūzijas veidā. Tas prasīs aptuveni 30 – 60 minūtes.
Devu, ko saņemsiet, ārsts būs aprēķinājis tieši Jums. Parastā deva ir no 50 līdz 100 mg/m2 ķermeņa virsmas katru dienu 5 dienas pēc kārtas vai no 100 līdz 200 mg/m2 ķermeņa virsmas 1., 3. un 5. dienā. Šo ārstēšanas kursu var atkārtot atkarībā no asins analīžu rezultātiem, bet tas nenotiks vismaz 21 dienu pēc pirmā ārstēšanas kursa beigām.
Bērniem, kuriem ārstē asins vēzi vai limfātiskās sistēmas vēzi, parastā deva ir no 75 līdz 150 mg/m2 ķermeņa virsmas katru dienu 2 – 5 dienas.
Reizēm ārsts var izrakstīt atšķirīgu devu, īpaši, ja Jūs saņemat vai esat saņēmis citu vēža ārstēšanu vai Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ja esat lietojis Etoposide-Teva vairāk nekā noteikts
Tā kā Etoposide-Teva Jums ievada ārsts vai medmāsa, pārdozēšana ir maz ticama. Tomēr, ja tas noticis, ārsts nozīmēs ārstēšanu visiem izrietošajiem simptomiem.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem: mēles vai rīkles pietūkums, apgrūtināta elpošana, paātrināta sirdsdarbība, ādas pietvīkums vai izsitumi. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes.
Lietojot Etoposide-Teva kopā ar citām pretvēža zālēm, dažreiz novēroja smagu aknu, nieru vai sirds bojājumu, ko sauc par audzēja sabrukšanas sindromu un ko izraisa asinīs nokļuvušais bīstamais daudzums vielu no vēža šūnām.
Citas blakusparādības, kas rodas, lietojot Etoposide-Teva, ir šādas.
Ļoti biežas blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
asinsrades traucējumi (tādēļ ārstēšanas laikā jums jāveic asins analīzes);
pārejoša matu izkrišana;
slikta dūša un vemšana;
sāpes vēderā;
ēstgribas zudums;
ādas krāsas izmaiņas (pigmentācija);
aizcietējums;
vājums (astēnija);
vispārēja slikta pašsajūta (savārgums);
aknu bojājums (hepatoksicitāte);
paaugstināts aknu enzīmu līmenis;
dzelte (paaugstināts bilirubīna līmenis).
Biežas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 10 līdz 1 no 100 cilvēkiem):
akūta leikoze;
neregulāra sirdsdarbība (aritmija) vai sirdslēkme (miokarda infarkts);
reibonis;
caureja;
reakcija infūzijas vietā;
smagas alerģiskas reakcijas;
paaugstināts asinsspiediens;
zems asinsspiediens;
sāpošas lūpas, čūlas mutē vai rīklē;
ādas bojājumi, tai skaitā nieze vai izsitumi;
vēnas iekaisums;
infekcija.
Retākas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 100 līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
roku un kāju tirpšana vai nejutīgums;
asiņošana.
Retas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 1000 līdz 1 no 10 000 cilvēku)
skābes atvilnis;
pietvīkums;
apgrūtināta rīšana;
garšas sajūtas izmaiņas;
smagas alerģiskas reakcijas;
krampji (lēkmes);
drudzis;
miegainība vai nogurums;
elpošanas traucējumi;
pārejošs aklums;
nopietnas ādas un/vai gļotādas reakcijas, kas var ietvert sāpīgas čūlas un drudzi, tai skaitā plašu ādas lobīšanos (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze);
saules apdegumam līdzīgi izsitumi, kas var parādīties uz ādas, kas iepriekš pakļauta staru terapijai, un var būt smagi (starojuma izraisīts dermatīts).
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem);
audzēja sabrukšanas sindroms (komplikācijas, ko izraisa vielu izdalīšanās no ārstētā vēža šūnām un nonākšana asinīs);
sejas un mēles pietūkums;
neauglība;
apgrūtināta elpošana.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Etoposide-Teva
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.
Lietošanai sagatavotais šķīdums ir fizikāli un ķīmiski stabils 120 stundas temperatūrā līdz 25°C. No mikrobioloģiskā viedokļa, pagatavotais šķīdums jālieto nekavējoties. Ja tas netiek izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbildīgs ir lietotājs.
Neuzglabāt atšķaidītās zāles ledusskapī (2-8°C), jo tas var izraisīt nogulšņu veidošanos. Šķīdumus ar nogulsnēm lietot nedrīkst.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona pēc „Derīgs līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Etoposide-Teva satur
Aktīvā viela ir etopozīds. 1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 20 mg etopozīda.
1 flakons (5 ml) koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 100 mg etopozīda.
Citas sastāvdaļas ir citronskābe, polisorbāts 80, etilspirts un makrogols 300.
Etoposide-Teva ārējais izskats un iepakojums
Dzidrs dzeltenīgs, viegli viskozs šķīdums.
Bezkrāsaina stikla flakons ar gumijas aizbāzni un alumīnija aizvākojumu, kas pārklāts ar krāsainu polipropilēna pārklājumu pa 5 ml (100 mg/5 ml).
Pieejami iepakojumi ar 1 vai 10 flakoniem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Ražotājs
Pharmachemie B.V., P.O.Box 552, 2003 RN Haarlem, Nīderlande
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2017
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Intravenozā šķīduma sagatavošana
Jāievēro procedūras par pareizu rīkošanos ar pretvēža zālēm un to un likvidēšanu.
Etoposide-Teva šķīdums jāgatavo aseptiskos apstākļos.
Ir ziņots, ka no akrila vai ABS polimēriem izgatavoti plastmasas priekšmeti saplaisā, nonākot saskarē ar neatšķaidītu Etoposide-Teva, jo šīs zāles satur polisorbātu.
Flakona saturs jāatšķaida tieši pirms lietošanas ar 5% glikozes šķīdumu vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu (500 ml šķīduma uz 100 mg etopozīda).
Ja zāļu koncentrācija pārsniedz 0,4 mg/ml, var rasties etopozīda nogulsnējumi.
Lietojiet tikai dzidrus šķīdumus. Duļķaini vai izmainītas krāsas šķīdumi jāiznīcina.
Etoposide-Teva nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
Etoposide-Teva ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Ievadīšana un devas
Etoposide-Teva ievada lēnas infūzijas veidā (parasti 30 – 60 minūšu laikā) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Etoposide-Teva NEDRĪKST IEVADĪT ĀTRAS INTRAVENOZAS INJEKCIJAS VEIDĀ.
Ieteicamā Etoposide-Teva deva pieaugušiem pacientiem ir no 50 līdz 100 mg/m2 dienā (etopozīda ekvivalents) no 1. līdz 5. dienai vai no 100 līdz 120 mg/m2 1., 3. un 5. dienā ik pēc 3 – 4 nedēļām kombinācijā ar citām zālēm, kas indicētas ārstētai slimībai. Deva jāpielāgo, ņemot vērā citu vienlaicīgi lietoto zāļu vai iepriekšējas staru terapijas vai ķīmijterapijas mielosupresīvo ietekmi, kas var būt samazinājusi kaulu smadzeņu rezervi.
Lietošanas brīdinājumi: tāpat kā lietojot citus potenciāli toksiskus savienojumus rīkojoties ar Etoposide-Teva šķīdumiem un tos pagatavojot, ir jāievēro piesardzība. Pēc nejaušas saskares ar Etoposide-Teva var rasties ādas reakcijas. Ieteicams lietot cimdus. Ja Etoposide-Teva šķīdums saskāries ar ādu vai gļotādu, nekavējoties nomazgājiet ādu ar ziepēm un ūdeni un noskalojiet gļotādu ar ūdeni.
Jāuzmanās, lai nepieļautu ekstravazāciju.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem (vecums > 65 gadi) devas pielāgošana nav nepieciešama, izņemot saistībā ar nieru darbību.
Lietojums pediatrijā
Etoposide-Teva pediatrijas pacientiem ir lietots diapazonā no 75 līdz 150 mg/m2 dienā (etopozīda ekvivalents) 2 līdz 5 dienas savienojumā ar citiem antineoplastikas līdzekļiem. Lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanas režīmu, jāņem vērā pašreizējie specializētie protokoli un pamatnostādnes.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sākotnējā deva jāpielāgo šādi, pamatojoties uz kreatinīna klīrensa mērījumiem.
Kreatinīna klīrensa mērījumi
Etopozīda fosfāta deva
>50 ml/min
100% deva
15-50 ml/min
75% deva
Nākamās devas jāveido atbilstoši pacienta tolerancei un klīniskajai iedarbībai. Gadījumos ar dialīzes pacientiem ar kreatinīna klīrensu, kas zemāks par 15 ml/min, jāapsver devas samazināšana.
SASKAŅOTS ZVA 21-09-2017
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Etoposide-Teva 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 20 mg etopozīda (Etoposidum).
1 flakons (5 ml) koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 100 mg etopozīda.
Palīgviela ar zināmu iedarbību
1 flakons (5 ml) satur 1205 mg etilspirta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.
Dzidrs dzeltenīgs, viegli viskozs šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Sēklinieku vēzis
Etoposide-Teva ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem pirmreizēja, recidivējoša vai refraktāra sēklinieku vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Sīkšūnu plaušu vēzis
Etoposide-Teva ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem sīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Hodžkina limfoma
Etoposide-Teva ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem Hodžkina limfomas ārstēšanai pieaugušiem un pediatrijas pacientiem.
Nehodžkina limfoma
Etoposide-Teva ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem nehodžkina limfomas ārstēšanai pieaugušiem un pediatrijas pacientiem.
Akūta mieloleikoze
Etoposide-Teva ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem akūtas mieloleikozes ārstēšanai pieaugušiem un pediatrijas pacientiem.
Gestācijas trofoblastiskais audzējs
Etoposide-Teva ir indicēts pirmās un otrās izvēles terapijai kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem augsta riska gestācijas trofoblastiskā audzēja ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Olnīcu vēzis
Etoposide-Teva ir indicēts kombinācijā ar citiem apstiprinātiem ķīmijterapijas līdzekļiem neepitēliālā olnīcu vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
Etoposide-Teva ir indicēts pret platīnu rezistenta/refraktāra epitēliālā olnīcu vēža ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Etoposide-Teva jālieto tikai tāda kvalificēta ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretaudzēju zāļu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pieaugušie pacienti
Ieteicamā Etoposide-Teva deva pieaugušiem pacientiem ir no 50 līdz 100 mg/m2 dienā (etopozīda ekvivalents) no 1. līdz 5. dienai vai no 100 līdz 120 mg/m2 1., 3. un 5. dienā ik pēc 3 – 4 nedēļām kombinācijā ar citām zālēm, kas indicētas ārstētai slimībai. Deva jāpielāgo, ņemot vērā citu vienlaicīgi lietoto zāļu vai iepriekšējas staru terapijas vai ķīmijterapijas mielosupresīvo ietekmi (skatīt 4.4. apakšpunktu), kas var būt samazinājusi kaulu smadzeņu rezervi. Pēc sākotnējās devas lietošanas devas jāpielāgo, ja neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 500 šūnām/mm3 ilgāk nekā 5 dienas. Turklāt deva jāpielāgo, ja parādās drudzis, infekcijas vai trombocītu skaits ir mazāks par 25 000 šūnām/mm3 un tās nav slimības sekas. Turpmākās devas jāpielāgo, ja parādās 3. vai 4. pakāpes toksicitāte vai ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 50 ml/min. Kreatinīna klīrensam pazeminoties no 15 līdz 50 ml/min, ieteicama devas samazināšana par 25%.
Lietošanas brīdinājumi: tāpat kā lietojot citus potenciāli toksiskus savienojumus, rīkojoties ar Etoposide-Teva šķīdumiem un tos pagatavojot, ir jāievēro piesardzība. Pēc nejaušas saskares ar Etoposide-Teva var rasties ādas reakcijas. Ieteicams lietot cimdus. Ja Etoposide-Teva šķīdums saskāries ar ādu vai gļotādu, nekavējoties nomazgājiet ādu ar ziepēm un ūdeni un noskalojiet gļotādu ar ūdeni (skatīt 6.6. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem (vecums > 65 gadi) devas pielāgošana nav nepieciešama, izņemot saistībā ar nieru darbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Hodžkina limfoma, nehodžkina limfoma, akūta mieloleikoze
Etopozīds pediatrijas pacientiem ir lietots devu diapazonā no 75 līdz 150 mg/m2 dienā (etopozīda ekvivalents) 2 – 5 dienas kombinācijā ar citām pretaudzēju zālēm. Ārstēšanas shēma ir jāizvēlas saskaņā ar vietējiem aprūpes standartiem.
Olnīcu vēzis, sīkšūnu plaušu vēzis, gestācijas trofoblastiskais audzējs, sēklinieku vēzis
Etoposide-Teva drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sākotnējā deva jāpielāgo šādi, pamatojoties uz kreatinīna klīrensa mērījumiem.
Kreatinīna klīrensa mērījumi
Etopozīda fosfāta deva
>50 ml/min
100% deva
15-50 ml/min
75% deva
Pacientiem ar kreatinīna klīrensu, kas mazāks par 15 ml/min, un kuri saņem dialīzi, var būt nepieciešama turpmāka devas samazināšana, jo etopozīda klīrenss šiem pacientiem turpina samazināties (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vidēji smagu un smagu nieru darbības traucējumu gadījumā turpmākai devas samazināšanai jāpamatojas uz zāļu panesamību un klīnisku iedarbību pacientam (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tā kā etopozīds un tā metabolīti nav dializējami, tos var lietot pirms un pēc hemodialīzes (skatīt 4.9. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Etopozīda fosfātu ievada lēnas intravenozas infūzijas veidā (parasti 30 – 60 minūšu periodā) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Vienlaicīga dzeltenā drudža vakcīnas vai citu dzīvo vakcīnu lietošana ir kontrindicēta imūnsupresīviem pacientiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Bērna barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Etoposide-Teva jālieto tikai tāda kvalificēta ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretaudzēju zāļu lietošanā. Visos gadījumos, kad ķīmijterapijai tiek izskatīta Etoposide-Teva lietošanas iespēja, ārstam jāizvērtē šo zāļu nepieciešamība un lietderība salīdzinājumā ar nevēlamo blakusparādību risku. Lielākā daļa šādu nevēlamo blakusparādību ir atgriezeniskas, ja tās atklāj agrīni. Ja rodas smagas blakusparādības, jāsamazina zāļu deva vai arī jāpārtrauc to lietošana un jāveic atbilstoši korektīvi pasākumi saskaņā ar ārsta klīnisko vērtējumu. Etoposide-Teva lietošana ir jāatsāk piesardzīgi, rūpīgi izvērtējot tālāku nepieciešamību pēc šīm zālēm un pievēršot uzmanību toksicitātes atkārtošanās iespējamībai.
Mielosupresija
Devu ierobežojošs kaulu smadzeņu nomākums ir visnozīmīgākā ar Etoposide-Teva terapiju saistītā toksicitāte. Pēc etopozīda fosfāta lietošanas ir ziņots par letālu mielosupresiju. Ar Etoposide-Teva ārstētie pacienti rūpīgi un bieži jānovēro terapijas laikā un pēc terapijas, vai nerodas mielosupresija. Pirms terapijas uzsākšanas un pirms katras nākamās Etoposide-Teva devas jānosaka šādi hematoloģiskie rādītāji: trombocītu skaits, hemoglobīns, leikocītu skaits un leikocītu formula. Ja pirms etopozīda terapijas uzsākšanas ir saņemta staru terapija vai ķīmijterapija, jāievēro atbilstošs intervāls, lai nodrošinātu kaulu smadzeņu atveseļošanos. Etoposide-Teva pacientiem nedrīkst nozīmēt, ja neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 1500 šūnām/mm3 vai trombocītu skaits ir mazāks nekā 10 0000 šūnu/mm3, ja vien šādi rādītāji nav ļaundabīgas slimības sekas. Turpmākās devas pēc sākotnējās devas ir jāpielāgo, ja neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 500 šūnām/mm3 ilgāk par 5 dienām, vai arī tas ir saistīts ar drudzi vai infekciju, ja trombocītu skaits ir mazāks par 25 000 šūnām/mm3, ja attīstās jebkāda 3. vai 4. pakāpes toksicitāte vai ja nieru klīrenss ir mazāks nekā 50 ml/min.
Var rasties smaga mielosupresija ar izrietošu infekciju vai asiņošanu. Pirms ārstēšanas ar Etoposide-Teva jānovērš bakteriālas infekcijas.
Sekundāra leikoze
Pacientiem, kuri ārstēti ar etopozīdu saturošām ķīmijterapijas shēmām, ir aprakstīta akūtas leikozes rašanās ar mielodisplastisko sindromu vai bez tā. Ar sekundāras leikozes rašanos saistītais kumulatīvais risks un predisponējošie faktori nav zināmi. Pastāv pieņēmumi gan etopozīda lietošanas grafiku, gan kumulatīvo devu lomu, taču tā nav skaidri noteikta.
Pacientiem, kuri saņēma epipodofilotoksīnus, dažos sekundārās leikozes gadījumos novērota 11q23 hromosomas pataloģija. Šāda pataloģija novērota arī pacientiem ar sekundāro leikozi pēc ārstēšanas ar epipodofilotoksīnus nesaturošām ķīmijterapijas shēmām un de novo leikozes gadījumā. Citas pazīmes, kas ir saistītas ar sekundāro leikozi pacientiem, kuri saņēmuši epipodofilotoksīnus, acīmredzot ietver īsu latentu periodu ar laika mediānu līdz leikozes attīstībai aptuveni 32 mēneši.
Paaugstināta jutība
Ārstiem jāapzinās anafilaktiskas reakcijas rašanās iespējamība, lietojot Etoposide-Teva, par ko liecina drebuļi, drudzis, tahikardija, bronhospazmas, aizdusa un hipotensija, kas var būt letāla. Ārstēšana ir simptomātiska. Etoposide-Teva lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāievada asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi, kortikosteroīdi, antihistamīna vai cirkulējošā šķidruma apjoma palielināšanas līdzekļi pēc ārsta ieskatiem.
Hipotensija
Etoposide-Teva jāievada tikai lēnas intravenozas infūzijas veidā (parasti 30 – 60 minūšu laikā), jo ziņots par hipotensiju kā ātras intravenozas injekcijas iespējamo blakusparādību.
Reakcija injekcijas vietā
Etoposide-Teva ievadīšanas laikā var rasties reakcijas injekcijas vietā. Ņemot vērā ekstravazācijas iespējamību, ieteicams rūpīgi kontrolēt infūzijas vietu, vai nerodas infiltrācija zāļu ievadīšanas laikā.
Zems albumīna līmenis serumā
Zems albumīna līmenis serumā ir saistīts ar etopozīda iedarbības palielināšanos. Tādēļ pacientiem ar zemu albumīna līmeni serumā var būt paaugstināts ar etopozīdu saistītas toksicitātes risks.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem (CrCl = no 15 līdz 50 ml/min) vai smagiem (CrCl <15 ml/min) nieru darbības traucējumiem, kuri saņem hemodialīzi, etopozīds jālieto samazinātā devā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem nākamajos ciklos jānosaka hematoloģiskie rādītāji un jāpielāgo deva, pamatojoties uz hematoloģisko toksicitāti un klīnisko iedarbību.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem regulāri jākontrolē aknu darbība, jo pastāv akumulācijas risks.
Audzēja sabrukšanas sindroms
Pēc etopozīda lietošanas kopā ar citām ķīmijterapijas zālēm ir ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (dažkārt letālu). Lai atklātu agrīnas audzēja sabrukšanas sindroma pazīmes, nepieciešama rūpīga pacientu novērošana, īpaši tādu pacientu, kuriem ir tādi riska faktori kā lieli audzēji, kas labi reaģē uz ārstēšanu, vai nieru mazspēja. Tāpat jāapsver atbilstoši profilaktiski pasākumi pacientiem, kuriem ir šādas terapijas komplikācijas risks.
Mutagēnais potenciāls
Ņemot vērā etopozīda mutagēno potenciālu, gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pacientiem ārstēšanas laikā un līdz pat 6 mēnešus pēc tās nepieciešama efektīva kontracepcija. Ja pacients pēc ārstēšanas pabeigšanas vēlas bērnus, ieteicama ģenētiķa konsultācija. Tā kā etopozīds var samazināt vīriešu fertilitāti, var apsvērt spermas saglabāšanu vēlākas paternitātes nolūkā (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Palīgvielas
Šīs zāles satur 24% m/v etilspirta. Viens 5 ml flakons satur 1205 mg etilspirta. Tas var kaitēt pacientiem ar aknu slimībām, alkoholismu, epilepsiju, smadzeņu traumām vai slimībām, kā arī bērniem un grūtniecēm. Etilspirts var arī mainīt vai pastiprināt citu zāļu darbību.
Etoposide-Teva satur polisorbātu 80. Priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem injicējama E vitamīna, kas saturēja polisorbātu 80, ievadīšana tika saistīta ar dzīvībai bīstamu sindromu – aknu un nieru mazspēju, plaušu darbības traucējumiem, trombocitopēniju un ascītu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citu zāļu ietekme uz etopozīda fosfāta farmakokinētiku
Lielas ciklosporīna devas, kas izraisa koncentrāciju plazmā virs 2000 ng/ml, ja tās lieto kopā ar iekšķīgi lietojamo etopozīdu, izraisīja etopozīda iedarbības palielināšanos par 80% (AUC) ar kopējā etopozīda klīrensa samazināšanos par 38% salīdzinājumā ar etopozīda monoterapiju.
Vienlaicīga cisplatīna terapija ir saistīta ar samazinātu kopējo etopozīda klīrensu.
Vienlaicīga fenitoīna terapija ir saistīta ar palielinātu etopozīda klīrensu un samazinātu iedarbību, un cita enzīmus inducējoša pretepilepsijas terapija var būt saistīta ar palielinātu Etoposide-Teva klīrensu un samazinātu efektivitāti.
Tā kā etopozīda fosfāts tiek pārvērsts in vivo par etopozīdu ar fosforilācijas palīdzību, ievadot etopozīda fosfātu ar zālēm, par kurām ir zināms, ka tās inhibē fosfotāzes aktivitāti, ir jāievēro piesardzība, jo šāda kombinācija var samazināt etopozīda fosfāta efektivitāti.
Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām in vitro ir 97%. Fenilbutazons, nātrija salicilāts un aspirīns var izspiest etopozīdu no saistīšanās vietām ar plazmas olbaltumvielām.
Etopozīda fosfāta ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku
Zāļu farmakokinētiskās mijiedarbības dēļ vienlaicīga pretepilepsijas zāļu un Etoposide-Teva lietošana var pavājināt lēkmju kontroli.
Varfarīna un etopozīda vienlaicīga lietošana var izraisīt Starptautiskā standartizētā koeficienta (INR – international normalized ratio) paaugstināšanos. Ieteicama rūpīga INR kontrole.
Farmakodinamiskā mijiedarbība
Pastāv paaugstināts letālas sistēmiskas vakcīnas izraisītas slimības risks, lietojot dzeltenā drudža vakcīnu. Dzīvās vakcīnas ir kontrindicētas imūnsupresīviem pacientiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Paredzams, ka citu zāļu ar etopozīdam līdzīgu mielosupresīvu iedarbību iepriekšējai vai vienlaicīgai lietošanai var būt papildinoša vai sinerģētiska iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Preklīniskajos eksperimentos ir ziņots par antraciklīna un etopozīda krustenisko rezistenci.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi, lai izvairītos no grūtniecības etopozīda terapijas laikā. Etopozīds ir bijis teratogēns pelēm un žurkām (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā etopozīda mutagēno potenciālu, gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pacientiem ārstēšanas laikā un līdz pat 6 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas ir nepieciešama efektīva kontracepcija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja pacients pēc ārstēšanas pabeigšanas vēlas bērnus, ieteicama ģenētiķa konsultācija.
Grūtniecība
Dati par etopozīda fosfāta lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Kopumā etopozīds var kaitēt auglim, ja to lieto grūtniecības laikā. Etoposide-Teva grūtniecības laikā lietot nedrīkst, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar etopozīdu. Sievietes reproduktīvā vecumā jābrīdina izvairīties no grūtniecības. Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcija ārstēšanās laikā un līdz pat 6 mēnešiem pēc tās. Ja šīs zāles lieto grūtniecības laikā vai ja pacientei zāļu lietošanas laikā iestājas grūtniecība, paciente jāinformē par iespējamo kaitējumu auglim.
Barošana ar krūti
Etopozīds izdalās cilvēka pienā. Ar krūti barotiem zīdaiņiem pastāv nopietnu Etoposide-Teva izraisītu blakusparādību iespējamība. Lēmums pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Etoposide-Teva, jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Tā kā etopozīds var samazināt vīriešu fertilitāti, var apsvērt spermas saglabāšanu vēlākas paternitātes nolūkā.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Etopozīda fosfāts var izraisīt nevēlamas blakusparādības, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, tai skaitā nogurumu, miegainību, sliktu dūšu, vemšanu, kortikālu aklumu, paaugstinātu jutību un hipotensiju. Pacientiem, kuriem ir šādas blakusparādības, jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Devu ierobežojošs kaulu smadzeņu nomākums ir visnozīmīgākā ar Etoposide-Teva terapiju saistītā toksicitāte. Klīniskajos pētījumos, kuros etopozīdu lietoja monoterapijā kopējā devā ≥450 mg/m2, visbiežākās dažādas smaguma pakāpes nevēlamās blakusparādības bija leikopēnija (91%), neitropēnija (88%), anēmija (72%), trombocitopēnija (23%), astēnija (39%), slikta dūša un/vai vemšana (37%), alopēcija (33%) un drebuļi, un/vai drudzis (24%).
Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā
Etoposide-Teva klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par šādām nevēlamajām blakusparādībām. Šīs blakusparādības sakārtotas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma, kas definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Nevēlamā blakusparādība (MedDRA termini)
Infekcijas un infestācijas
Bieži
Infekcija
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Bieži
Akūta leikoze
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Anēmija, leikopēnija, mielosupresija*, neitropēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Bieži
Anafilaktiskas reakcijas**
Nav zināmi
Angioedēma, bronhospazmas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi
Audzēja sabrukšanas sindroms
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis
Retāk
Perifēra neiropātija
Reti
Īslaicīgs kortikāls aklums, neirotoksicitāte (piem., miegainība un nogurums), redzes nerva neirīts, krampju lēkme***
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Aritmija, miokarda infarkts
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Hipertensija, pārejoša sistoliskā hipotensija pēc ātras intravenozas ievadīšanas
Retāk
Asiņošana
Elpošanas sistēmas
traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti
Intersticiāls pneimonīts, plaušu fibroze
Nav zināmi
Bronhospazmas
Kuņģa-zarnu trakta
traucējumi
Ļoti bieži
Vēdera sāpes, anoreksija, aizcietējumi, slikta dūša, vemšana
Bieži
Caureja, mukozīts (ieskaitot stomatītu un ezofagītu)
Reti
Garšas sajūtas traucējumi, disfāgija
Aknu un/vai žults izvades
sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Paaugstināta alanīna aminotransferāze, paaugstināta sārmainā fosfatāze, paaugstināta aspartātaminotransferāze, paaugstināts bilirubīns, hepatotoksicitāte
Ādas un zemādas audu
bojājumi
Ļoti bieži
Alopēcija, pigmentācija
Bieži
Nieze, izsitumi, nātrene
Reti
Starojuma izraisīts dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Nav zināmi
Neauglība
Vispārēji traucējumi un
reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Astēnija, savārgums
Bieži
Ekstravazācija****, flebīts
Reti
Drudzis
*Ziņots par mielosupresiju ar letālu iznākumu
** Anafilaktiskās reakcijas var būt letālas
*** Reizēm krampju lēkmes ir saistītas ar alerģiskām reakcijām
**** Pēcreģistrācijas periodā saņemtās ziņas par komplikācijām, ko izraisa ekstravazācija, ietvēra mīksto audu toksicitāti, pietūkumu, sāpes, celulītu un nekrozi, tajā skaitā ādas nekrozi
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Nākamajās rindkopās minētā nevēlamo blakusparādību sastopamība, kas izteikta procentos, novērota pētījumos, kuros izmantoja etopozīda monoterapiju.
Hematoloģiska toksicitāte
Pēc etopozīda fosfāta lietošanas ir ziņots par mielosupresiju (skatīt 4.4. apakšpunktu) ar letālu iznākumu. Mielosupresija visbiežāk ir devu ierobežojoša. Kaulu smadzeņu atveseļošanās parasti beidzas līdz 20. dienai, un nav ziņots par kumulatīvu toksicitāti. Granulocītu un trombocītu mazākais skaits parasti parādās aptuveni 10 – 14 dienas pēc etopozīda fosfāta lietošanas atkarībā no ievadīšanas veida un ārstēšanas shēmas. Intravenozas ievadīšanas gadījumā mazākajam trombocītu skaitam ir tendence izpausties agrāk nekā pēc iekšķīgas lietošanas. Lietojot etopozīda fosfātu, leikopēnija un smaga leikopēnija (mazāk nekā 1000 šūnu/mm3) tika novērota attiecīgi 91% un 17% gadījumu. Lietojot etopozīda fosfātu, trombocitopēnija un smaga trombocitopēnija (mazāk nekā 50 000 trombocītu/mm3) tika novērota attiecīgi 23% un 9% gadījumu. Pacientiem, kuri ārstēti ar etopozīda fosfātu, ļoti bieži tika ziņots arī par drudzi un infekciju. Ir ziņots par asiņošanu.
Kuņģa-zarnu trakta toksicitāte
Slikta dūša un vemšana ir galvenās etopozīda fosfāta izraisītās kuņģa-zarnu trakta toksicitātes. Sliktu dūšu un vemšanu parasti var kontrolēt ar pretvemšanas terapiju.
Alopēcija
Atgriezeniska alopēcija, kas dažkārt progresē līdz pilnīgai plikpaurībai, tika novērota līdz 44% ar etopozīda fosfātu ārstēto pacientu.
Hipotensija
Ar etopozīda fosfātu ārstētiem pacientiem pēc ātras intravenozas ievadīšanas ir ziņots par pārejošu hipotensiju, un tā nebija saistīta ar sirds toksicitāti vai elektrokardiogrāfiskām izmaiņām. Hipotensijai parasti ir atbildes reakcija uz etopozīda fosfāta infūzijas un/vai citas balstterapijas pārtraukšanu. Atsākot infūziju, jāizmanto lēnāks ievadīšanas ātrums. Informācijas par vēlīnu hipotensiju nav.
Hipertensija
Ar etopozīda fosfātu saistītajos klīniskajos pētījumos ir ziņots par hipertensijas gadījumiem. Ja pacientiem, kuri saņem etopozīda fosfātu, parādās klīniski nozīmīga hipertensija, jāuzsāk atbalstoša terapija.
Paaugstināta jutība
Ir ziņots par anafilaktiskām reakcijām, kas rodas etopozīda fosfāta intravenozas ievadīšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Koncentrācijas vai infūzijas ātruma loma anafilaktisko reakciju attīstībā nav skaidra. Asinsspiediens parasti normalizējas dažu stundu laikā pēc infūzijas pārtraukšanas. Anafilaktiskas reakcijas var rasties etopozīda fosfāta sākotnējās devas ievadīšana laikā.
Ir ziņots par anafilaktiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu), par ko liecina drebuļi, tahikardija, bronhospazmas, aizdusa, diaforēze, drudzis, nieze, hipertensija vai hipotensija, sinkope, slikta dūša un vemšana un kas rodas 3% (7 no 245 ar etopozīdu ārstētiem pacientiem 7 klīniskos pētījumos) ar etopozīdu ārstētiem pacientiem. Tiek ziņots par sejas pietvīkumu 2% pacientu un ādas izsitumiem 3% pacientu. Šīm reakcijām parasti ir atbildes reakcija uz infūzijas pārtraukšanu un asinsspiedienu paaugstinošu līdzekļu, kortikosteroīdu, antihistamīna līdzekļu vai cirkulējošā šķidruma apjoma palielināšanas līdzekļu ievadīšanu.
Lietojot etopozīda fosfātu, ir ziņots par akūtām letālām reakcijām, kas saistītas ar bronhospazmu. Tāpat tiek ziņots arī par aizdusu ar spontānu elpošanas atjaunošanos pēc infūzijas pārtraukšanas.
Metaboliskas komplikācijas
Pēc etopozīda fosfāta lietošanas kopā ar citām ķīmijterapijas zālēm ir ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (dažkārt letālu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Sagaidāms, ka pediatriskiem pacientiem un pieaugušiem pacientiem drošuma profils ir līdzīgs.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Kopējās 2,4 g/m2 līdz 3,5 g/m2 devas intravenoza ievadīšana trīs dienu periodā ir izraisījusi smagu mukozītu un mielotoksicitāti. Pacientiem, kuri saņēmuši intravenozo etopozīda devu, kas pārsniedz ieteicamo devu, ir ziņots par metabolisko acidozi un nopietniem aknu toksicitātes gadījumiem. Līdzīga toksicitāte sagaidāma arī iekšķīgi lietojamās zāļu formas gadījumā. Speciāls antidots nav pieejams. Tādēļ ārstēšanai jābūt simptomātiskai un atbalstošai, un pacienti rūpīgi jākontrolē.
Etopozīds un tā metabolīti nav dializējami.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, augu alkaloīdi un citi dabiskas izcelsmes līdzekļi, podofilotoksīna atvasinājumi.
ATĶ kods: L01CB01
Etopozīds ir pussintētisks podofilotoksīna atvasinājums. Etopozīds ir citotoksisks līdzeklis, kas pieder mitozes inhibitoru grupai.
Darbības mehānisms
Etopozīda fosfāts in vivo tiek metabolizēts defosforilācijas ceļā par aktīvo vielu etopozīdu. Tiek uzskatīts, ka etopozīda fosfāta un etopozīda darbības mehānismi ir vienādi.
Tiek uzskatīts, ka zīdītāju šūnās etopozīda galvenā iedarbība notiek šūnas cikla vēlīnajā S un agrīnajā G2 stadijā. Ir novērotas divas no devas atkarīgas reakcijas: augstas koncentrācijas (10 μg/ml vai vairāk) gadījumā mitozes stadijā pārejošās šūnas tiek lizētas zemas koncentrācijas (no 0,3 līdz 10 μg/ml) gadījumā tiek inhibēta šūnas pāreja profāzē. Mikrocaurulīšu tīkls netiek ietekmēts. Par etopozīda noteicošo makromolekulāro iedarbību uzskatāms dubultās ķēdes pārrāvums, kas notiek, pateicoties mijiedarbībai ar DNS topoizomerāzi II vai brīvo radikāļu izveidei. Cāļu fibroblastos etopozīds aptur metafāzi.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc intravenozas infūzijas vai kapsulas iekšķīgas lietošanas novēro būtisku Cmax un AUC vērtību individuālu un starppersonu mainību.
Izkliede
Vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā ir diapazonā no 18 līdz 29 litriem. Etopozīdam ir zema penetrācijas spēja cerebrospinālajā šķidrumā (CSF). In vitro etopozīds kā lielā mērā proteīnam piesaistīts (97%) saistās ar cilvēku plazmas olbaltumvielām.
Etopozīda piesaistes attiecība tieši korelē ar seruma albumīnu vēža pacientiem un veseliem brīvprātīgajiem. Nesaistītā etopozīda frakcija nozīmīgi korelē ar bilirubīnu vēža pacientiem.
Biotransformācija
Pieaugušo un bērnu urīnā atrod hidroksiskābes metabolītu [4' dimetilepipodofiliskābe-9-(4,6 0-dietilēns-β-D-glikopiranozīds)], kas veidojas atveroties laktona gredzenam. Tas atrodams arī cilvēka plazmā, iespējams, kā trans-izomērs. Etopozīda glikuronīdu un/vai sulfātu konjugāti izdalās arī cilvēka urīnā. Turklāt dimetoksifenola gredzena O-demetilācija notiek pa CYP450 3A4 izoenzīma ceļu, lai radītu atbilstošo pirokatehīnu.
Eliminācija
Intravenozas ievadīšanas gadījumā etopozīda izvietojumu vislabāk raksturot kā bifāzisku procesu ar izkliedes eliminācijas pusperiodu aptuveni 1,5 stundas un terminālo eliminācijas pusperiodu diapazonā no 4 līdz 11 stundām. Organisma kopējā klīrensa vērtības svārstās no 33 līdz 48 ml/min vai no 16 līdz 36 ml/min/m2 un, līdzīgi kā terminālās eliminācijas pusperiods, nav atkarīgas no devas diapazonā no 100 līdz 600 mg/m2. Pēc 14C etopozīda (no 100 līdz 124 mg/m2) intravenozas ievadīšanas urīnā atklāja vidēji 56% radioaktivitātes (45% no devas, kas tika izvadīta kā etopozīds) un fēcēs atklāja 44% radioaktivitātes no 120 stundās ievadītās devas.
Linearitāte/nelinearitāte
Organisma kopējais klīrenss un terminālās eliminācijas pusperiods nav atkarīgi no devas diapazonā no 100 līdz 600 mg/m2. Tajā pašā devas diapazonā koncentrācija plazmā salīdzinājumā ar laika līkni (AUC) un maksimālās koncentrācijas plazmā (Cmax) vērtības palielinās lineāri devai.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuri saņem etopozīdu, bija samazināts organisma kopējais klīrenss, palielināts AUC un lielāka izkliede līdzsvara koncentrācijā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pieaugušiem vēža pacientiem ar aknu darbības traucējumiem etopozīda organisma kopējais klīrenss nav samazināts.
Gados vecāki pacienti
Lai arī ir novērotas nelielas farmakokinētikas rādītāju atšķirības pacientiem vecumā ≤65 gadiem un >65 gadiem, tās netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām.
Pediatriskā populācija
Bērniem aptuveni 55% devas tiek izdalīti urīnā kā etopozīds 24 stundu laikā. Etopozīda vidējais renālais klīrenss ir no 7 līdz 10 ml/min/m2 vai aptuveni 35 % no organisma kopējā klīrensa devas diapazonā no 80 līdz 600 mg/m2. Līdz ar to etopozīds tiek izvadīts gan renālos, gan nerenālos procesos, t.i., metabolisma ceļā un ar žults ekskrēciju. Nieru slimības ietekme uz etopozīda klīrensu no plazmas bērniem nav zināma. Bērniem paaugstināts alanīnaminotransferāzes (AIAT) līmenis ir saistīts ar samazinātu zāļu kopējā organisma klīrensu. Iepriekšēja cisplatīna lietošana arī var izraisīt etopozīda kopējā organisma klīrensa samazināšanos bērniem.
Bērniem ir atklāta apgriezta attiecība starp plazmas albumīna līmeni un etopozīda renālo klīrensu.
Dzimums
Lai arī ir novērotas nelielas farmakokinētikas rādītāju atšķirības starp dzimumiem, tās netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām.
Zāļu mijiedarbība
Pētījumā par citu ārstniecības līdzekļu iedarbību uz 14 C etopozīda in vitro saistīšanos ar cilvēka seruma olbaltumvielām tikai fenilbutazons, nātrija salicilāts un aspirīns aizstāja ar olbaltumvielām saistīto etopozīdu tādās koncentrācijās, kādas parasti tiek sasniegtas in vivo (skatīt 4.5. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniska toksicitāte
Anēmija, leikopēnija un trombocitopēnija tika novērota pelēm un žurkām, savukārt suņiem tika novēroti viegli, atgriezeniski aknu un nieru darbības traucējumi. Devas palielināšana (pamatojoties uz mg/m2 devām) šādu rezultātu gadījumā, kad preklīniskos pētījumos netika novērots negatīvas iedarbības līmenis, bija ≥aptuveni 0,05 reizes salīdzinājumā ar augstāko klīnisko devu. Vēsturiski preklīniskās sugas salīdzinājumā ar cilvēkiem ir bijušas daudz jutīgākas pret citotoksiskiem līdzekļiem. Pelēm un žurkām ziņoja par sēklinieku atrofiju, spermatoģenēzes pārtraukšanos un augšanas aizkavēšanos.
Mutagenitāte
Zīdītāju šūnās etopozīds ir mutagēnisks.
Reproduktīvā toksicitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem etopozīds bija saistīts ar embriotoksicitāti un teratogenitāti, kas atkarīga no devas.
Kancerogēnais potenciāls
Ņemot vērā darbības mehānismu, etopozīda fosfāts uzskatāms par iespējamu cilvēka kancerogēnu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Citronskābe
Polisorbāts 80
Etilspirts
Makrogols 300
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Neatvērts flakons
3 gadi.
Pēc atšķaidīšanas
Atšķaidītās zāles jāizmanto nekavējoties.
Lietošanai sagatavotais šķīdums ir fizikāli un ķīmiski stabils 120 stundas temperatūrā līdz 25°C, ja zāles atšķaidītas līdz 0,2 mg/ml koncentrācijai ar 5% glikozes šķīdumu vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu.
No mikrobioloģiskā viedokļa, pagatavotais šķīdums jālieto nekavējoties. Ja tas netiek izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbildīgs ir lietotājs.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.
Neuzglabāt atšķaidītās zāles ledusskapī (2-8°C), jo tas var izraisīt nogulšņu veidošanos. Šķīdumus ar nogulsnēm lietot nedrīkst.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Bezkrāsaina stikla flakons ar gumijas aizbāzni un alumīnija aizvākojumu, kas pārklāts ar krāsainu polipropilēna pārklājumu pa 5 ml (100 mg/5 ml).
Pieejami iepakojumi ar 1 vai 10 flakoniem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Jāievēro procedūras par pareizu rīkošanos ar pretvēža zālēm un to likvidēšanu.
Rīkojoties ar citostatiskiem līdzekļiem, vienmēr jāievēro piesardzība. Vienmēr jāveic profilaktiski pasākumi, lai novērstu nonākšanu saskarē ar šiem līdzekļiem. Tāpat kā rīkojoties ar citiem potenciāli toksiskiem savienojumiem, arī rīkojoties ar Etoposide-Teva šķīdumiem un tos pagatavojot ir jāievēro piesardzība. Pēc nejaušas saskares ar Etoposide-Teva var rasties ādas reakcijas. Ieteicams lietot cimdus. Ja etopozīda fosfāts nonācis saskarē ar ādu, gļotādu vai acīm, nekavējoties nomazgājiet ādu ar ziepēm un ūdeni un noskalojiet gļotādu vai acis ar ūdeni.
Etoposide-Teva šķīdumi jāgatavo aseptiskos apstākļos.
Ir ziņots, ka no akrila vai ABS polimēriem izgatavoti plastmasas priekšmeti saplaisā, nonākot saskarē ar neatšķaidītu Etoposide-Teva, jo šīs zāles satur polisorbātu.
Ja zāļu koncentrācija pārsniedz 0,4 mg/ml, var rasties etopozīda nogulsnējumi.
Pirms ievadīšanas šķīdums vizuāli jāpārbauda, vai nav daļiņu vai krāsas maiņas. Ja tiek novērota krāsas maiņa vai daļiņu klātbūtne, sagatavotais šķīdums ir jāiznīcina.
Etoposide-Teva ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
98-0816
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1998. gada 16. decembris
Pārreģistrācijas datums: 2003. gada 14. novembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 03. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
08/2017
SASKAŅOTS ZVA 21-09-2017
PAGE \* MERGEFORMAT 1
