Esomeprazole Actavis 40 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Esomeprazolum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
16-0132-01
16-0132
Laboratorios Normon S.A., Spain
14-JUL-16
13-JUL-21
Recepšu zāles
40 mg
Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Actavis Group PTC ehf., Iceland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Esomeprazole Actavis 40 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Esomeprazolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Esomeprazole Actavis un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Esomeprazole Actavis lietošanas
Kā lietot Esomeprazole Actavis
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Esomeprazole Actavis
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Esomeprazole Actavis un kādam nolūkam to lieto
Esomeprazole Actavis satur zāles, ko sauc par esomeprazolu. Tās pieder zāļu grupai, ko sauc par „protonu sūkņa inhibitoriem”. Tie darbojas, samazinot Jūsu kuņģa izdalītās skābes daudzumu.
Esomeprazole Actavis lieto noteiktu traucējumu īslaicīgai ārstēšanai, kad nav iespējams lietot zāles iekšķīgi. To lieto, lai ārstētu šādus stāvokļus:
Pieaugušajiem
„Gastroezofageālā atviļņa slimību” (GEAS). Tas ir gadījumā, ja skābe no kuņģa nonāk barības vadā (cauruļveida orgānā, kas savieno rīkli ar kuņģi), izraisot sāpes, iekaisumu un grēmas/dedzināšanu.
Par NPL (nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem) saukto zāļu izraisītas kuņģa čūlas. Esomeprazole Actavis var lietot arī kuņģa čūlu veidošanās nepieļaušanai, ja Jūs lietojat NPL.
Atkārtotas asiņošanas profilaksei pēc terapeitiskas endoskopijas veikšanas akūtas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas asiņošanas gadījumā.
Bērniem un pusaudžiem no 1 - 18 gadu vecumam
„Gastroezofageālā atviļņa slimību” (GEAS). Tas ir gadījumā, ja skābe no kuņģa nonāk barības vadā (cauruļveida orgānā, kas savieno rīkli ar kuņģi), izraisot sāpes, iekaisumu un grēmas/dedzināšanu.
2. Kas Jums jāzina pirms Esomeprazole Actavis lietošanas
Jūs nedrīkstat saņemt Esomeprazole Actavis šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret esomeprazolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir alerģija pret citiem protonu sūkņa inhibitoriem (piemēram, pantoprazolu, lansoprazolu, rabeprazolu, omeprazolu);
ja Jūs lietojat zāles, kas satur nelfinavīru (lieto HIV ārstēšanai).
Jūs nedrīkstat saņemt Esomeprazole Actavis, ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums. Ja Jūs neesat pārliecināts, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu pirms šo zāļu ievadīšanas.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Esomeprazole Actavis saņemšanas konsultējieties ar savu ārstu:
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;
ja Jums jebkad agrāk ir bijusi ādas reakcija pēc ārstēšanās ar Esomeprazole Actavis līdzīgām zālēm, kas samazina kuņģa skābi.
Ja Jums rodas izsitumi uz ādas, it īpaši vietās, kas ir pakļautas saules gaismas iedarbībai, pēc iespējas ātrāk pastāstiet to savam ārstam, jo ārstēšana ar Esomeprazole Actavis var būt jāpārtrauc. Atcerieties pieminēt citas nevēlamas blakusparādības, piemēram, sāpes locītavās.
Esomeprazole Actavis var maskēt citu slimību simptomus. Tāpēc, ja kaut kas no tālāk minētā Jums rodas pirms Esomeprazole Actavis lietošanas sākšanas vai pēc šo zāļu ievadīšanas, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu:
Jūs bez iemesla esat zaudējis daudz ķermeņa masas un Jums ir rīšanas traucējumi;
Jums ir sāpes vēderā vai gremošanas traucējumi;
Jūs sākat vemt ēdienu vai asinis;
Jums ir melni izkārnījumi (ar asins stīdziņām caurausti izkārnījumi);
Jums jāveic specifiskas asinsanalīzes (hromogranīna A noteikšana).
Ja Jums ir smaga vai ilgstoša caureja, konsultējieties ar savu ārstu; esomeprazola lietošana ir saistīta ar nedaudz palielinātu infekciozas caurejas risku.
Lietojot protonu sūkņa inhibitorus, piemēram, Esomeprazole Actavis, it īpaši ilgāk par vienu gadu, var nedaudz palielināties gūžas, plaukstas pamatnes vai mugurkaula lūzumu risks. Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir osteoporoze vai arī ja Jūs lietojat kortikosteroīdus (kas var palielināt osteoporozes risku).
Citas zāles un Esomeprazole Actavis
Pastāstiet savam ārstam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, kas pieejamas bez receptes. Tas nepieciešams tādēļ, ka Esomeprazole Actavis var ietekmē dažu zāļu iedarbību, un dažas zāles var ietekmēt Esomeprazole Actavis iedarbību.
Jums nedrīkst ievadīt Esomeprazole Actavis, ja Jūs lietojat nelfinavīru saturošas zāles (lieto HIV infekcijas ārstēšanai).
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no šīm zālēm:
atazanavīru vai sahinavīru (lieto HIV infekcijas ārstēšanai);
klopidogrelu (lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos);
ketokonazolu, itrakonazolu vai vorikonazolu (lieto sēnīšu izraisītu infekciju ārstēšanai);
erlotinibu (lieto vēža ārstēšanai);
citaloprāmu, imipramīnu vai klomipramīnu (lieto depresijas ārstēšanai);
diazepāmu (lieto trauksmes ārstēšanai, muskuļu atslābināšanai vai epilepsijas gadījumā);
fenitoīnu (lieto epilepsijas ārstēšanai). Ja Jūs lietojat fenitoīnu, uzsākot vai pārtraucot Esomeprazole Actavis lietošanu, Jūsu ārstam būs jānovēro Jūs;
zāles asins šķidrināšanai, piemēram, varfarīnu. Jūsu ārstam var būt Jūs jānovēro, kad sāksiet vai pārtrauksiet Esomeprazole Actavis lietošanu;
cilostazolu (lieto mijklibošanas ārstēšanai - stāvoklis, kad nepietiekamas asins piegādes dēļ staigājot rodas sāpes kājās);
cisaprīdu (lieto gremošanas traucējumu un grēmu ārstēšanai);
digoksīnu (lieto sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);
metotreksātu (ķīmijterapeitisks līdzeklis, ko lieto lielās devās vēža ārstēšanai) - ja Jūs lietojat lielas metotreksāta devas, Jūsu ārsts var uz laiku pārtraukt Esomeprazole Actavis terapiju;
takrolimu (lieto orgāna transplantācijas gadījumā);
rifampicīnu (lieto tuberkulozes ārstēšanai);
divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) saturošus līdzekļus (lieto depresijas ārstēšanai).
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu ievadīšanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Jūsu ārsts izlems, vai šajā laikā Jūs drīkstat lietot Esomeprazole Actavis.
Nav zināms, vai esomeprazols izdalās mātes pienā. Tāpēc Jums nevajadzētu saņemt Esomeprazole Actavis, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav sagaidāms, ka Esomeprazole Actavis nevarētu ietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot jebkādas iekārtas vai mehānismus. Tomēr retākos gadījumos var rasties tādas blakusparādības kā, piemēram, reibonis un neskaidra redze (skatīt 4. punktu). Ja tas Jūs ietekmē, Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Esomeprazole Actavis
Esomeprazole Actavis var lietot bērniem un pusaudžiem vecumā no 1 līdz 18 gadiem un pieaugušajiem, tajā skaitā arī gados vecākiem cilvēkiem.
Esomeprazole Actavis ievadīšana
Pieaugušie
Esomeprazole Actavis ievadīs Jūsu ārsts, kurš arī noteiks nepieciešamo devu.
Ieteicamā deva ir 20 mg vai 40 mg reizi dienā.
Ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, maksimālā deva ir 20 mg dienā (GEAS).
Zāles Jums tiks ievadītas vienā no Jūsu vēnām injekcijas vai infūzijas veidā, kuras ilgums ir līdz 30 minūtēm.
Ieteicamā deva atkārtotas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas asiņošanas profilaksei ir 80 mg, ievadot intravenozas infūzijas veidā, kuras ilgums ir līdz 30 minūtēm, ar sekojošu 3 dienu ilgu nepārtrauktu intravenozu infūziju ar ātrumu 8 mg/st. Ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, nepārtrauktā 3 dienu ilgā infūzija ar devu 4 mg/st. varētu būt pietiekama.
Bērni vecumā no 1 - 18 gadiem
Esomeprazole Actavis ievadīs Jūsu ārsts, kurš arī noteiks nepieciešamo devu.
Bērniem vecumā no 1 - 11 gadiem ieteicamā deva ir 10 vai 20 mg, ievadot vienu reizi dienā.
Bērniem vecumā no 12 - 18 gadiem ieteicamā deva ir 20 vai 40 mg, ievadot vienu reizi dienā.
Zāles tiks ievadītas vēnā injekcijas vai infūzijas veidā, kuras ilgums ir līdz 30 minūtēm.
Ja Jums ievadīts Esomeprazole Actavis vairāk nekā noteikts
Ja Jums šķiet, ka ievadīts Esomeprazole Actavis vairāk nekā noteikts, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums novērojamas kādas no minētajām nopietnajām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet Esomeprazole Actavis lietošanu un sazinieties ar savu ārstu:
pēkšņa sēkšana, lūpu, mēles un rīkles vai ķermeņa pietūkums, izsitumi, ģībonis vai apgrūtināta rīšana (smaga alerģiska reakcija, novērota retos gadījumos);
ādas apsārtums ar pūšļiem vai lobīšanos. Iespējama arī izteikta pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm, mutes dobumā, degunā un uz dzimumorgāniem un asiņošana. Tas var būt „erythema multiforme”, „Stīvensa-Džonsona sindroms” vai „toksiska epidermas nekrolīze”, kas novērojams ļoti retos gadījumos;
dzeltena ādas nokrāsa, tumšas krāsas urīns un nogurums, kas var būt reti novērotu aknu darbības traucējumu pazīmes.
Citas iespējamās blakusparādības:
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem)
galvassāpes;
ietekme uz kuņģi vai zarnām: caureja, sāpes vēderā, aizcietējums, meteorisms (gāzes vēderā);
slikta dūša (nelabums) vai vemšana;
reakcija injekcijas vietā;
labdabīgi polipi kuņģī.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)
pēdu un potīšu pietūkums;
miega traucējumi (bezmiegs);
reibonis, tirpšanas sajūta, piemēram, “adatiņas”, miegainība;
griešanās sajūta (vertigo);
redzes traucējumi, piemēram, neskaidra redze;
sausums mutē;
aknu darbību raksturojošu asins analīžu rezultātu izmaiņas;
izsitumi uz ādas, piepacelti izsitumi (nātrene) un niezoša āda;
gūžas, plaukstas pamatnes vai mugurkaula lūzumi (ja esomeprazols tika lietots lielās devas un ilgstoši).
Reti (var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
asins sastāva pārmaiņas, tajā skaitā agranulocitoze (balto asins šūnu deficīts);
samazināts nātrija līmenis asinīs. Tas var izraisīt vājumu, vemšanu un krampjus;
uzbudinājuma, apjukuma vai nomākuma sajūta;
garšas sajūtas pārmaiņas;
pēkšņa sēkšana vai elpas trūkums (bronhospazmas);
mutes dobuma iekaisums;
infekcija, ko sauc par „piena sēnīti”, kas var skart zarnas un ko izraisa sēnītes;
matu izkrišana (alopēcija);
izsitumi uz ādas pēc uzturēšanās saulē;
locītavu sāpes (artralģija) vai muskuļu sāpes (mialģija);
vispārēji slikta pašsajūta un enerģijas trūkums;
pastiprināta svīšana.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
samazināts sarkano asins šūnu, balto asins šūnu un trombocītu skaits (stāvoklis, ko sauc par pancitopēniju);
agresivitāte;
neesošu lietu redzēšana, jušana vai dzirdēšana (halucinācijas);
smagi aknu darbības traucējumi, kas izraisa aknu mazspēju un galvas smadzeņu iekaisumu;
muskuļu vājums;
smagi nieru darbības traucējumi;
palielināti krūšu dziedzeri vīriešiem.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
ja Jūs lietojat esomeprazolu ilgāk kā 3 mēnešus, iespējams, pazeminājies magnija līmenis asinīs. Pazemināts magnija līmenis var izpausties ar nogurumu, gribai nepakļautu muskuļu saraušanos, dezorientāciju, krampjiem, reiboni vai paātrinātu sirdsdarbību. Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, lūdzu, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Pazemināts magnija līmenis var izraisīt arī kālija un kalcija līmeņa pazemināšanos asinīs. Jūsu ārsts var izlemt veikt Jums regulāras asins analīzes magnija līmeņa kontrolēšanai;
zarnu iekaisums (caurejas rašanās);
izsitumi, iespējams, ar sāpēm locītavās.
Esomeprazols ļoti retos gadījumos var ietekmēt baltās asins šūnas, izraisot imūndeficītu. Ja Jums ir infekcija ar tādiem simptomiem kā drudzis un stipri pasliktināts vispārējais veselības stāvoklis vai drudzis ar tādiem vietējas infekcijas simptomiem kā kakla, rīkles vai mutes sāpes vai apgrūtināta urinēšana, Jums pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar savu ārstu, lai ar asins analīžu palīdzību pārbaudītu, vai nav balto asins šūnu deficīts (agranulocitoze). Šajā gadījumā ir svarīgi, lai Jūs sniegtu ziņas par lietotajām zālēm.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Esomeprazole Actavis
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz flakona etiķetes un kartona kastītes pēc „EXP” vai „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Tomēr, telpās flakonus var turēt gaismā ārpus iepakojuma līdz pat 24 stundām.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Pēc atšķaidīšanas:
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta 6 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 30°C. No mikrobioloģijas viedokļa šīs zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs, un parasti tam nevajadzētu būt vairāk par 24 stundām, uzglabājot 2°C - 8°C temperatūrā, ja atšķaidīšana ir notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Esomeprazole Actavis satur
Aktīvā viela ir esomeprazols (nātrija sāls veidā). Katrs flakons pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur 42,5 mg esomeprazola nātrija sāls, kas atbilst 40 mg esomeprazola.
Citas sastāvdaļas ir dinātrija edetāts un nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai). Katrs flakons satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
Esomeprazole Actavis ārējais izskats un iepakojums
Esomeprazole Actavis ir balts līdz pelēkbalts porains pulveris. Pirms ievadīšanas no tā pagatavo šķīdumu.
1. klases bezkrāsaina stikla 10 ml flakons ar hlorbutilgumijas aizbāzni, alumīnija vāciņu un noplēšamu plastmasas pārklājumu.
Iepakojumi: 1 flakons, 10 flakoni un 50 flakoni (slimnīcu iepakojums). Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande
Ražotājs
Laboratorios NORMON, S.A., Ronda de Valdecarrizo 6, 28760 - Tres Cantos, Madrid, Spānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Portugāle
Esomeprazole Actavis
Īrija
Esomeprazole 40 mg Powder for solution for injection/infusion
Īslande
Esomeprazol Actavis
Malta
Esomeprazol Actavis
Igaunija
Esomeprazole Actavis
Latvija
Esomeprazole Actavis 40 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Lietuva
Esomeprazole Actavis 40 mg milteliai injekciniam ar infuziniam tirpalui
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2017.gada februārī
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Esomeprazole Actavis 40 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai satur 40 mg esomeprazola (nātrija sāls veidā). Katrs flakons satur arī dinātrija edetātu un nātrija hidroksīdu (< 1 mmol nātrija).
Flakoni paredzēti tikai vienreizējai lietošanai. Ja viss izšķīdinātā flakona saturs vienas devas nodrošināšanai nav nepieciešams, atlikušais šķīdums ir jāiznīcina.
Sīkāku informāciju par ieteicamo devu un uzglabāšanas noteikumiem skatīt attiecīgi 3. un 5.punktā.
Šķīduma pagatavošana un ievadīšana
Lai pagatavotu šķīdumu, noņem plastmasas vāciņu Esomeprazole Actavis flakona augšpusē un vertikāli, lai nodrošinātu pareizu aizbāžņa pārduršanu, iedur adatu uz aizbāžņa iezīmētā apļa centrā.
Injekcijām vai infūzijām pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam vai nedaudz iedzeltenam. Pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai nav redzamas daļiņas vai krāsas izmaiņas, un jālieto tikai dzidrs šķīdums.
Uzglabāšanas laiks pēc atšķaidīšanas no ķīmiskās un fizikālās stabilitātes aspekta pirms lietošanas ir pierādīts 6 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 30°C. Tomēr, no mikrobioloģijas viedokļa, šīs zāles jālieto nekavējoties.
Esomeprazole Actavis injekcijas
Injekciju šķīduma pagatavošana
40 mg injekcija
Lai pagatavotu 8 mg/ml esomeprazola šķīdumu: šķīdumu sagatavo, 40 mg esomeprazola flakonā pievienojot 5 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma intravenozai lietošanai.
Pagatavotais šķīdums injekcijām jāievada intravenozi vismaz 3 minūšu ilgumā.
Sīkāku informāciju par devas ievadīšanu skatīt zāļu apraksta 4.2. apakšpunktā.
40 mg infūzija
Viena flakona saturs, kas satur 40 mg esomeprazola, jāizšķīdina līdz 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma intravenozai lietošanai.
80 mg infūzija
Divu flakonu saturs, kas katrs satur 40 mg esomeprazola, jāizšķīdina līdz 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma intravenozai lietošanai.
Sīkāku informāciju par devas ievadīšanu skatīt zāļu apraksta 4.2. apakšpunktā.
Iznīcināšana
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
SASKAŅOTS ZVA 11-05-2017
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Esomeprazole Actavis 40 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs flakons satur 42,5 mg esomeprazola nātrija sāls, kas atbilst 40 mg esomeprazola (Esomeprazolum).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai (pulveris injekcijām/infūzijām)
Balts līdz pelēkbalts porains pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esomeprazole Actavis injekcijām un infūzijām indicēts pieaugušajiem
Kuņģa skābes sekrēciju nomācoša terapija gadījumos, kad iekšķīga lietošana nav iespējama, piemēram:
gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) pacientiem ar ezofagītu un/vai smagiem refluksa simptomiem;
kuņģa čūlas ārstēšanai, ko izraisījusi NPL (nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu) terapija;
ar NPL terapiju saistīto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksei riska grupas pacientiem;
atkārtotas asiņošanas profilaksei pēc terapeitiskas endoskopijas veikšanas akūtas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu asiņošanas gadījumā.
Esomeprazole Actavis injekcijām vai infūzijām ir indicēts bērniem un pusaudžiem vecumā no 1 - 18 gadiem
Kuņģa skābes sekrēciju nomācoša terapija gadījumos, kad iekšķīga lietošana nav iespējama, piemēram:
gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) pacientiem ar erozīvu refluksa ezofagītu un/vai smagiem refluksa simptomiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Lietošana
Pieaugušie
Kuņģa skābes sekrēciju nomācoša terapija gadījumos, kad iekšķīga lietošana nav iespējama
Pacientus, kuri nevar lietot zāles iekšķīgi, var ārstēt, ievadot zāles parenterāli pa 20 - 40 mg vienu reizi dienā. Pacientiem ar refluksa ezofagītu jāievada 40 mg vienu reizi dienā. Pacientiem, kuriem simptomātiski ārstē refluksa slimību, jāievada 20 mg vienu reizi dienā.
Ar NPL terapiju saistīto kuņģa čūlu ārstēšanai parastā deva ir 20 mg vienu reizi dienā. Ar NPL terapiju saistīto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilakse riska grupas pacientiem: 20 mg vienu reizi dienā.
Parasti intravenoza ārstēšana ir īslaicīga un, tiklīdz iespējams, terapija jāmaina uz iekšķīgu lietošanu.
Atkārtotas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu asiņošanas profilakse
Pēc terapeitiskas endoskopijas akūtas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas asiņošanas gadījumā jāievada 80 mg 30 minūšu ilgas bolus infūzijas veidā, kam seko 3 dienu (72 stundu) ilga nepārtraukta intravenoza infūzija ar ātrumu 8 mg/st.
Pēc parenterālās terapijas jāuzsāk iekšķīgi lietojama skābes sekrēciju nomācoša terapija.
Lietošanas veids
Informāciju par šķīduma pagatavošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
Injekcija
40 mg deva
5 ml no pagatavotā šķīduma (8 mg/ml) jāievada intravenozas injekcijas veidā, kas ilgst vismaz 3 minūtes.
20 mg deva
2,5 ml no pagatavotā šķīduma (8 mg/ml) jāievada intravenozas injekcijas veidā, kas ilgst vismaz 3 minūtes. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Infūzija
40 mg deva
Pagatavotais šķīdums jāievada 10 līdz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā.
20 mg deva
Pusi no pagatavotā šķīduma jāievada 10 līdz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
80 mg bolus deva
Pagatavotais šķīdums jāievada 30 minūtes ilgas nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā.
8 mg/st. deva
Pagatavotais šķīdums jāievada 71,5 stundas ilgas nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā (aprēķinātais infūzijas ātrums ir 8 mg/st. Pagatavotā šķīduma uzglabāšanas laiku skatīt 6.3. apakšpunktā).
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Ņemot vērā ierobežoto pieredzi pacientiem ar smagu nieru mazspēju, šie pacienti jāārstē piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
GEAS: Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg Esomeprazole Actavis (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Asiņojošas čūlas: Devas pielāgošana nav nepieciešama pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem sākuma bolus deva ir 80 mg Esomeprazole Actavis infūzijām, ar sekojošu 71,5 stundu ilgu intravenozu infūziju devā 4 mg/st., kas varētu būt pietiekama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija
Lietošana
Bērni un pusaudži vecumā no 1 - 18 gadiem
Kuņģa skābes sekrēciju nomācoša terapija gadījumos, kad iekšķīga lietošana nav iespējama
Pacientiem, kuri nevar lietot zāles iekšķīgi, tās var ievadīt parenterāli vienu reizi dienā kā daļu no pilna GEAS ārstēšanās kursa (devas skatīt zemāk esošajā tabulā).
Parasti intravenoza ārstēšana ir īslaicīga un, tiklīdz iespējams, terapija jāmaina uz iekšķīgu lietošanu.
Ieteicamās esomeprazola intravenozās injekcijas devas
Vecuma grupa
Erozīva atviļņa ezofagīta ārstēšana
GEAS simptomātiska ārstēšana
1-11 gadi
Ķermeņa masa < 20 kg: 10 mg vienu reizi dienā
Ķermeņa masa ≥20 kg: 10 mg vai 20 mg vienu reizi dienā
10 mg vienu reizi dienā
12-18 gadi
40 mg vienu reizi dienā
20 mg vienu reizi dienā
Lietošanas veids
Informāciju par šķīduma pagatavošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
Injekcija
40 mg deva
5 ml no pagatavotā šķīduma (8 mg/ml) jāievada intravenozas injekcijas veidā, kas ilgst vismaz 3 minūtes.
20 mg deva
2,5 ml no pagatavotā šķīduma (8 mg/ml) jāievada intravenozas injekcijas veidā, kas ilgst vismaz 3 minūtes. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Infūzija
40 mg deva
Pagatavotais šķīdums jāievada 10 līdz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā.
20 mg deva
Pusi no pagatavotā šķīduma jāievada 10 līdz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
10 mg deva
Ceturtdaļu no pagatavotā šķīduma jāievada 10 līdz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, aizvietotajiem benzimidazoliem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Esomeprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pastāvot brīdinošiem simptomiem (piemēram, neplānots ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, asins vemšana vai melēna) un, ja ir aizdomas par kuņģa čūlu vai to diagnosticē, jāizslēdz ļaundabīga slimība, jo ārstēšana ar esomeprazolu var mazināt tās simptomus un aizkavēt diagnozes noteikšanu.
Kuņģa-zarnu trakta infekcijas
Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter, rašanās risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).
B12 vitamīna uzsūkšanās
Esomeprazols, tāpat kā visi skābi bloķējošie līdzekļi, var samazināt B12 vitamīna (ciānkobalamīna) uzsūkšanos hipo- vai ahlorhidrijas dēļ. Tas jāņem vērā pacientiem, kuriem ir samazināti šī vitamīna krājumi organismā vai samazinātas B12 vitamīna uzsūkšanās riska faktori ilgstošas terapijas gadījumā.
Hipomagnēmija
Ir ziņots par smagu hipomagnēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar protonu sūkņa inhibitoriem (PSI), tādiem kā esomeprazols, vismaz trīs mēnešus, bet vairumā gadījumu – vienu gadu. Var rasties tādas nopietnas hipomagnēmijas izpausmes kā nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, reibonis un ventrikulāra aritmija, taču tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Vairumam pacientu pēc papildus magnija lietošanas un PSI lietošanas pārtraukšanas hipomagnēmija mazinājās.
Ja pacientam paredzēta ilgstoša PSI lietošana vai pacients lieto PSI kopā ar digoksīnu vai citām zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piemēram, diurētiskie līdzekļi), veselības aprūpes speciālistam jāapsver magnija līmeņa noteikšana pirms PSI terapijas uzsākšanas un periodiski terapijas laikā.
Lūzuma riski
Protonu sūkņa inhibitori, it īpaši, ja tos lieto lielā devā un ilgstoši (> 1 gadu), var mēreni palielināt gūžas, plaukstas pamatnes un mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem vai citu atzītu riska faktoru klātbūtnē. Novērošanas pētījumi liecina, ka protonu sūkņa inhibitori varētu palielināt kopējo kaulu lūzumu risku par 10 – 40 %. Iespējams, zināmā mērā šo palielinājumu nosaka citi riska faktori. Pacientiem ar osteoporozes risku jāsaņem aprūpe atbilstoši spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām, un viņiem pietiekamā daudzumā jāuzņem D vitamīns un kalcijs.
Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus -SCLE)
Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīti ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, it īpaši ādas apvidos, kas pakļauti saules iedarbībai, un, ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu, un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Esomeprazole Actavis lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.
Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm
Vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar protonu sūkņa inhibitoriem, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra. Esomeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.
Esomeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu, jāņem vērā iespējamā mijiedarbība ar CYP2C19 metabolizētajām zālēm. Ir novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un esomeprazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Piesardzības nolūkā ir jāatturas no vienlaicīgas esomeprazola un klopidogrela lietošanas.
Ietekme uz laboratoriskajiem izmeklējumiem
Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Esomeprazole Actavis lietošana uz laiku jāpārtrauc vismaz piecas dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Esomeprazola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku
Proteāzes inhibitori
Ziņots, ka omeprazols mijiedarbojas ar dažiem proteāzes inhibitoriem. Šīs novērotās mijiedarbības klīniskā nozīmība un mehānisms ne vienmēr ir zināms. Paaugstinātais kuņģa pH ārstēšanas laikā ar omeprazolu var izmainīt proteāzes inhibitoru uzsūkšanos. Citi iespējamās mijiedarbības mehānismi ir saistīti ar CYP2C19 nomākumu.
Ziņots par atazanavīra un nelfinavīra līmeņa pazemināšanos serumā, lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu, tāpēc vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Veseliem brīvprātīgajiem, vienlaicīgi lietojot omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā) ar 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra, ievērojami samazinājās atazanavīra iedarbība (AUC, Cmax un Cmin samazinājās par aptuveni 75 %). Arī atazanavīra devas palielināšana līdz 400 mg nekompensēja omeprazola ietekmi uz atazanavīra iedarbību. Lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg vienu reiz dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgajiem, atazanavīra iedarbība samazinājās par aptuveni 30 %, salīdzinot ar iedarbību, kāda novērota, lietojot 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienu reizi dienā un nelietojot 20 mg omeprazola vienu reizi dienā. Lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā), nelfinavīra vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 36 – 39 %, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 75 – 92 %. Līdzīgās omeprazola un esomeprazola farmakodinamiskās ietekmes un farmakokinētisko īpašību dēļ, nav ieteicama vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu), un vienlaicīgi esomeprazola un nelfinavīra lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Ziņots par sahinavīra (lietota vienlaicīgi ar ritonavīru) līmeņa paaugstināšanos serumā (80 – 100 %), vienlaicīgi lietojot omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā). Ārstēšana ar 20 mg omeprazola vienu reizi dienā neietekmēja darunavīra (lietota vienlaicīgi ar ritonavīru) un amprenavīra (lietota vienlaicīgi ar ritonavīru) iedarbību. Lietojot 20 mg esomeprazola vienu reizi dienā, amprenavīra iedarbība (lietojot vienlaicīgi ar ritonavīru vai bez tā) nemainījās. Lietojot 40 mg esomeprazola vienu reizi dienā, lopinavīra iedarbība (lietojot vienlaicīgi ar ritonavīru) nemainījās.
Metotreksāts
Ziņots, ka vienlaicīga metotreksāta un PSI lietošana dažiem pacientiem paaugstināja metotreksāta līmeni. Lietojot lielas metotreksāta devas, var būt jāapsver īslaicīga esomeprazola lietošanas pārtraukšana.
Takrolims
Ziņots, ka, lietojot vienlaicīgi ar esomeprazolu, paaugstinās takrolima līmenis serumā. Pastiprināti jākontrolē takrolima koncentrācija, kā arī nieru darbība (kreatinīna klīrenss) un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.
Zāles, kuru uzsūkšanās atkarīga no pH līmeņa
Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu vai citiem PSI kuņģa skābes nomākšana var samazināt vai palielināt zāļu uzsūkšanos, ja to uzsūkšanos ietekmē pH līmenis kuņģī. Līdzīgi kā citas zāles, kas samazina kuņģa vides skābumu, ārstēšanas laikā ar esomeprazolu var samazināties tādu zāļu kā ketokonazols, itrakonazols un erlotinibs uzsūkšanās un palielināties digoksīna uzsūkšanās. Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīgas omeprazola (20 mg dienā) un digoksīna lietošanas laikā digoksīna biopieejamība palielinājās par 10 % (diviem no desmit indivīdiem līdz pat 30 %). Retos gadījumos ziņots par digoksīna toksicitāti. Tomēr gados vecākiem cilvēkiem, kuri lieto lielas esomeprazola devas, būtu jāievēro piesardzība. Jāveic pastiprināta digoksīna terapeitiskās devas kontrole.
CYP2C19 metabolizētas zāles
Esomeprazols nomāc CYP2C19 - galveno esomeprazolu metabolizējošo enzīmu. Tādējādi, ja esomeprazolu lieto vienlaicīgi ar zālēm, ko metabolizē CYP2C19, piemēram, diazepāmu, citaloprāmu, imipramīnu, klomipramīnu, fenitoīnu, u.c., šo zāļu koncentrācija plazmā var būt paaugstināta, un var būt jāsamazina deva. Lielu intravenozi ievadītu devu (80 mg + 8 mg/st.) mijiedarbības pētījumi in vivo nav veikti. Izmantojot šo terapijas shēmu, esomeprazola ietekme uz zālēm, ko metabolizē CYP2C19, var būt izteiktāka un pacienti šī 3 dienas ilgā intravenozas terapijas perioda laikā rūpīgi jānovēro attiecībā uz nevēlamajām blakusparādībām.
Diazepāms
Vienlaicīga 30 mg esomeprazola lietošana par 45 % palielināja CYP2C19 substrāta diazepāma klīrensu.
Fenitoīns
Vienlaicīga 40 mg esomeprazola lietošana epilepsijas slimniekiem par 13 % palielināja fenitoīna minimālo koncentrāciju plazmā. Ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā, sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu.
Vorikonazols
Omeprazols, lietojot pa 40 mg vienu reizi dienā, palielināja vorikonazola (CYP2C19 substrāta) Cmax un AUCτ par attiecīgi 15 % un 41 %.
Cilostazols
Omeprazols, tāpat kā esomeprazols, darbojas kā CYP2C19 inhibitors. Omeprazols, lietojot pa 40 mg veseliem indivīdiem krusteniskā pētījumā, palielināja cilostazola Cmax un AUC attiecīgi par 18 % un 26 %, un vienam no tā aktīviem metabolītiem attiecīgi par 29 % un 69 %.
Cisaprīds
Veseliem brīvprātīgiem 40 mg esomeprazola iekšķīga lietošana vienlaicīgi ar cisaprīdu par 32 % palielināja laukumu zem koncentrācijas plazmā un laika līknes (AUC) un par 31 % pagarināja eliminācijas pusperiodu (t1/2), bet nozīmīgi nepalielināja cisaprīda maksimālo koncentrāciju plazmā. Neliela QTc intervāla pagarināšanās, kas tika novērota pēc cisaprīda monoterapijas, vairs netika novērota, cisaprīdu lietojot kombinācijā ar esomeprazolu.
Varfarīns
Lietojot vienlaicīgi 40 mg esomeprazola iekšķīgi ar varfarīnu ārstētiem pacientiem klīniskajā pētījumā, novēroja, ka asinsreces laiks ir pieņemamā diapazonā. Tomēr pēcreģistrācijas periodā, lietojot esomeprazolu iekšķīgi, vienlaicīgas ārstēšanas laikā atsevišķos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgi palielinātu INR. Sākot un pārtraucot vienlaicīgu esomeprazola lietošanu ārstēšanas laikā ar varfarīnu vai citiem kumarīna atvasinājumiem, ieteicams veikt uzraudzību.
Klopidogrels
Ar veseliem indivīdiem veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un esomeprazolu (iekšķīgi 40 mg dienā), kas izraisa par vidēji 40 % mazāku klopidogrela aktīvā metabolīta iedarbību un par vidēji 14 % samazinātu maksimālo trombocītu agregācijas nomākumu (ADF inducētu).
Pētījumā ar veseliem indivīdiem klopidogrela aktīvā metabolīta iedarbība samazinājās par gandrīz 40 %, kad vienlaicīgi ar klopidogrelu lietoja 20 mg esomeprazola un 81 mg ASS fiksētas devas kombināciju, salīdzinot ar tikai klopidogrela lietošanu. Tomēr maksimālais (ADF inducētās) trombocītu agregācijas nomākuma līmenis šiem indivīdiem klopidogrela un klopidogrela + kombinēto (esomeprazols + ASS) zāļu grupās bija vienāds.
Gan novērojumos, gan klīniskajos pētījumos iegūti neviennozīmīgi dati par šīs esomeprazola FK/FD mijiedarbības klīnisko nozīmi attiecībā uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā jāizvairās no vienlaicīgas klopidogrela lietošanas.
Pētītās zāles, kam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbība
Amoksicilīns vai hinidīns
Pierādīts, ka esomeprazolam nav klīniski būtiskas ietekmes uz amoksicilīna vai hinidīna farmakokinētiku.
Naproksēns vai rofekoksibs
Īstermiņa klīniskajos pētījumos, lietojot esomeprazolu vienlaicīgi ar naproksēnu vai rofekoksibu, nenovēroja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību.
Citu zāļu ietekme uz esomeprazola farmakokinētiku
Zāles, kas nomāc CYP2C19 un/vai CYP3A4
Esomeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4. Vienlaicīgi iekšķīgi lietojot esomeprazolu un CYP3A4 inhibitoru klaritromicīnu (500 mg divas reizes dienā), divas reizes pastiprinājās esomeprazola iedarbība (AUC). Vienlaicīga esomeprazola un kombinēta CYP2C19 un CYP3A4 inhibitora lietošana var palielināt esomeprazola iedarbību vairāk nekā divas reizes. CYP2C19 un CYP3A4 inhibitors vorikonazols palielināja omeprazola AUCτ par 280 %. Regulāra esomeprazola devas pielāgošana nav jāveic nevienā no šiem gadījumiem. Tomēr devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un ja indicēta ilgstoša ārstēšana.
Zāles, kas inducē CYP2C19 un/vai CYP3A4
Zāles, kas inducē CYP2C19 vai CYP3A4 vai arī abus (piemēram, rifampicīns un divšķautņu asinszāli saturoši līdzekļi), var izraisīt esomeprazola līmeņa pazemināšanos serumā, palielinoties esomeprazola metabolismam.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamu klīnisko datu par esomeprazola lietošanu grūtniecības laikā. Epidemioloģiskie pētījumi ar omeprazola racemātu, izvērtējot lielāku zāļu iedarbībai pakļauto grūtniecību skaitu, neuzrādīja iedzimtus defektus vai toksisku ietekmi uz augli. Dzīvnieku pētījumos ar esomeprazolu nav novērota tieša vai netieša nelabvēlīga iedarbība uz embrija/augļa attīstību. Dzīvnieku pētījumos ar racēmisko maisījumu nav konstatēta tieša vai netieša nelabvēlīga ietekme uz grūtniecību, dzemdībām vai attīstību pēc piedzimšanas. Nozīmējot esomeprazolu grūtniecēm, jāievēro piesardzība.
Dati par vidēju skaitu sieviešu grūtniecības laikā (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) neuzrāda esomeprazola radītas patoloģijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.
Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai esomeprazols izdalās cilvēka mātes pienā. Informācija par esomeprazola ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Esomeprazolu nevajadzētu lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Pētījumi dzīvniekiem ar iekšķīgi lietotu racēmisko omeprazola maisījumu neliecina par tā ietekmi uz auglību.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Esomeprazols nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ir ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām kā reibonis (retāk) un neskaidra redze (retāk) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam ir radušies šādi traucējumi, viņš nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Starp nevēlamām blakusparādībām, par kurām klīniskajos pētījumos (kā arī pēcreģistrācijas pieredzē) ziņots visbiežāk, ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja un slikta dūša. Turklāt drošuma profils dažādām zāļu formām, terapeitiskām indikācijām, vecuma grupām un pacientu populācijām ir līdzīgs. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības nenovēroja.
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā
Lietojot esomeprazolu iekšķīgi un intravenozi klīnisko pētījumu programmas laikā, kā arī lietojot iekšķīgi pēcreģistrācijas periodā, novēroja turpmāk minētās zāļu nevēlamās blakusparādības vai izteica aizdomas par tām. Blakusparādības ir klasificētas atbilstoši sastopamības biežumam: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Orgānu sistēmas grupa
Sastopamības biežums
Blakusparādība
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti
Leikopēnija, trombocitopēnija
Ļoti reti
Agranulocitoze, pancitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioedēma un anafilaktiska reakcija/šoks
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Perifēra tūska
Reti
Hiponatriēmija
Nav zināmi
Hipomagnēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu); smaga hipomagnēmija var korelēt ar hipokalciēmiju. Hipomagnēmija var izraisīt arī hipokaliēmiju
Psihiskie traucējumi
Retāk
Bezmiegs
Reti
Uzbudinājums, apjukums, depresija
Ļoti reti
Agresivitāte, halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Galvassāpes
Retāk
Reibonis, parestēzija, miegainība
Reti
Garšas sajūtu traucējumi
Acu bojājumi
Retāk
Neskaidra redzee
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti
Bronhospazmas
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, meteorisms, slikta dūš/vemšana, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi)
Retāk
Sausums mutē
Reti
Stomatīts, kuņģa – zarnu trakta kandidoze
Nav zināmi
Mikroskopisks kolīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis
Reti
Hepatīts ar vai bez dzeltes
Ļoti reti
Aknu mazspēja, aknu encefalopātija pacientiem ar esošām aknu slimībām
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Reakcijas ievadīšanas vietā*
Retāk
Dermatīts, nieze, izsitumi, nātrene
Reti
Alopēcija, fotosensitivitāte
Ļoti reti
Erythema multiforme, Stīvensa – Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN)
Nav zināmi
Subakūta ādas sistēmas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk
Gūžas, plaukstas pamatnes un mugurkaula lūzumi (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Reti
Artralģija, mialģija
Ļoti reti
Muskuļu vājums
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Intersticiāls nefrīts: dažiem pacientiem vienlaicīgi ziņots arī par nieru mazspēju
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti
Ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Reti
Savārgums, pastiprināta svīšana
* Pētījuma laikā reakcijas ievadīšanas vietā galvenokārt tika novērotas pēc 3 dienas (72 stundas) ilgas lielu devu iedarbības (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Atsevišķos gadījumos ir ziņots par neatgriezeniskiem redzes traucējumiem pacientiem kritiskā stāvoklī, kuri saņēmuši intravenozi omeprazola (racemāta) injekcijas, it īpaši lielās devās, bet nav noteikta cēloņsakarība.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Pediatriskā populācija
Randomizētā, atklātā, starptautiskā pētījumā, lai novērtētu atkārtotu intravenozi ievadītu esomeprazola devu farmakokinētiku, to lietoja 4 dienas vienu reizi dienā bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu). Kopumā zāļu drošums tika vērtēts 57 pacientiem (8 bērniem vecumā no 1 līdz 5 gadiem). Drošuma pētījumu rezultāti atbilst pašreiz zināmajam esomeprazola drošuma profilam, jauni drošuma brīdinājumi netika atklāti.
4.9. Pārdozēšana
Līdz šim ir ļoti ierobežota pieredze par tīšu pārdozēšanu. Lietojot 280 mg devu,
novēroja kuņģa un zarnu trakta simptomus un vājumu. Vienreizēja esomeprazola 80 mg deva iekšķīgi un 308 mg esomeprazola ievadīšana intravenozi 24 stundu laikā traucējumus neizraisīja. Specifisks antidots nav zināms. Esomeprazols plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām, un tādēļ tas nav viegli dializējams. Tāpat kā jebkuras pārdozēšanas gadījumā, ārstēšanai jābūt simptomātiskai un jāveic vispārēji uzturošas terapijas pasākumi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles skābes izdales radītu traucējumu ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori; ATĶ kods: A02B C05
Esomeprazols ir omeprazola S-izomērs un tas samazina kuņģa skābes sekrēciju ar specifiski vērstu darbības mehānismu. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālajās šūnās. Omeprazola R-un S-izomēriem ir līdzīga farmakodinamiskā aktivitāte.
Darbības mehānisms
Esomeprazols ir vāji bāzisks, un tas koncentrējas un pārvēršas aktīvajā formā ļoti skābā vidē parietālo šūnu sekretorajos kanāliņos, kur tas nomāc enzīmu H+K+-ATFāzi - skābes sūkni, un nomāc gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju.
Farmakodinamiskā iedarbība
Pēc 20 mg un 40 mg esomeprazola iekšķīgas lietošanas 5 dienas kuņģa iekšējās vides pH līmenis virs vērtības 4 tika uzturēts attiecīgi vidēji 13 stundas un 17 stundas 24 stundu periodā pacientiem ar GEAS simptomiem. Efekts ir līdzīgs neatkarīgi no tā, vai esomeprazolu lieto iekšķīgi vai intravenozi.
Izmantojot AUC kā aizstājraksturlielumu plazmas koncentrācijai, pēc iekšķīgas esomeprazola lietošanas tika pierādīta sakarība starp skābes sekrēcijas nomākšanu un iedarbību.
Pēc 30 minūtes ilgas intravenozas bolus infūzijas veidā veiktas 80 mg esomeprazola ievadīšanas, kam sekoja 23,5 stundas ilga nepārtraukta intravenoza infūzija ar ātrumu 8 mg/st., veseliem indivīdiem 24 stundu periodā kuņģa iekšējās vides pH līmenis virs vērtībām 4 un 6 saglabājās vidēji attiecīgi 21 stundu un 11 – 13 stundas.
Lietojot 40 mg esomeprazola iekšķīgi, atviļņa ezofagīta izārstēšana apmēram 78 % pacientu tiek panākta pēc 4 nedēļām un 93 % pacientu pēc 8 nedēļām.
Randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā pacienti ar endoskopiski apstiprinātu peptiskas čūlas Ia, Ib, IIa vai IIb pakāpes asiņošanu pēc Forrest klasifikācijas (attiecīgi 9 %, 43 %, 38 % un 10 %) pēc nejaušības principa tika iedalīti, lai saņemtu esomeprazola šķīdumu infūzijām (n=375) vai placebo (n=389). Pēc endoskopiskas hemostāzes pacienti saņēma vai nu 80 mg esomeprazola intravenozas infūzijas veidā 30 minūšu laikā un pēc tam 8 mg stundā nepārtrauktas infūzijas veidā, vai placebo 72 stundas. Pēc sākotnējā 72 stundu perioda visi pacienti atklātā veidā saņēma 40 mg esomeprazola iekšķīgi 27 dienas skābes sekrēcijas nomākšanai. Atkārtotas asiņošanas sastopamība 3 dienu laikā bija 5,9 % ar esomeprazolu ārstētajā grupā, salīdzinot ar 10,3 % placebo grupā. 30 dienas pēc ārstēšanas atkārtotas asiņošanas sastopamība ar esomeprazolu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo ārstētajiem bija attiecīgi 7,7 % un 13,6%.
Ārstēšanas laikā ar antitsekretorām zālēm, serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī hromogranīna A (HgA) līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var traucēt izmeklēšanu, kas saistīta ar neiroendokrīnajiem audzējiem.
Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem ilgstošas ārstēšanas laikā ar esomeprazolu novērots palielināts enterohromofīnlīdzīgo šūnu skaits, kas, iespējams, saistīts ar palielinātu gastrīna līmeni serumā. Tiek uzskatīts, ka šiem novērojumiem nav klīniskas nozīmes.
Ilgstošas iekšķīgas ārstēšanas laikā ar antitsekretorām zālēm nedaudz biežāk novērota kuņģa dziedzeru cistu rašanās. Šīs pārmaiņas ir fizioloģisks izteiktas skābes sekrēcijas nomākšanas rezultāts, tās ir labdabīgas un, šķiet, atgriezeniskas.
Jebkuru līdzekļu, tajā skaitā arī protonu sūkņa inhibitoru, lietošanas izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās palielina kuņģa – zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī. Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile infekciju risku.
Pediatriskā populācija
Placebo kontrolētā pētījumā tika vērtēta efektivitāte un drošums 98 pacientiem vecumā no 1 - 11 mēnešiem ar GEAS pazīmēm un simptomiem. 2 nedēļas tika nozīmēts esomeprazols pa 1 mg/kg vienu reizi dienā iekšķīgi (atklātā fāzē) un 80 pacienti tika iekļauti vēl papildus 4 nedēļas (dubultaklā, ārstēšanas atcelšanas fāzē). Nenovēroja būtiskas primārā mērķa kritērija, kas bija laiks līdz terapijas pārtraukšanai simptomu pasliktināšanās dēļ, atšķirības starp esomeprazolu un placebo.
Placebo kontrolētā pētījumā 52 pacientiem līdz 1 mēneša vecumam ar GEAS pazīmēm un simptomiem tika vērtēta efektivitāte un drošums. Vismaz 10 dienas tika lietots esomeprazols pa 0,5 mg/kg vienu reizi dienā iekšķīgi. Nenovēroja būtiskas primārā mērķa kritērija, kas bija izmaiņas no sākotnējās GEAS simptomu sastopamības, atšķirības starp esomeprazolu un placebo.
Turklāt pediatriskie pētījumi liecina, ka 0,5 mg/kg un 1,0 mg/kg esomeprazola lietošana attiecīgi < 1 mēnesi un 1 - 11 mēnešus veciem jaundzimušiem attiecīgi procentuāli samazināja vidējo laiku ar intra-ezofagālo pH < 4. Drošuma profils ir līdzīgs kā pieaugušajiem.
Pētījumā, kurā piedalījās bērni ar GEAS (< 1 līdz 17 gadu veci), kuri saņem ilgstošu ārstēšanu ar PSI, 61 % bērnu attīstījās vieglas pakāpes enterohromofīnlīdzīgo šūnu hiperplāzija bez zināmas klīniskās nozīmes un bez atrofiska gastrīta vai karcinoīdu audzēju veidošanās.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Izkliede
Šķietamais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā veseliem indivīdiem ir apmēram 0,22 l/kg ķermeņa masas. 97 % esomeprazola saistās ar plazmas olbaltumvielām.
Biotransformācija
Esomeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Lielākā daļa esomeprazola metabolisma ir atkarīga no polimorfiskās CYP2C19, kas nosaka esomeprazola hidroksi- un desmetilmetabolītu veidošanu. Metabolisma otra daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas, CYP3A4, kas ir atbildīga par esomeprazola sulfona, galvenā plazmas metabolīta, veidošanu.
Eliminācija
Tālāk minētie raksturlielumi raksturo galvenokārt farmakokinētiku indivīdiem ar funkcionējošu CYP2C19 enzīmu – spēcīgiem metabolizētājiem.
Kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 17 l/stundā pēc vienreizējas devas lietošanas un apmēram 9 l/stundā pēc atkārtotas lietošanas. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,3 stundas pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot vienu reizi dienā, esomeprazols devu lietošanas starplaikā no plazmas tiek izvadīts pilnībā, bez uzkrāšanās tendences. Galvenie esomeprazola metabolīti neietekmē kuņģa skābes sekrēciju. Gandrīz 80 % iekšķīgi lietotas esomeprazola devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu, atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem. Mazāk nekā 1 % sākotnējo zāļu konstatē urīnā.
Linearitāte/nelinearitāte
Atkārtoti lietojot esomeprazolu, palielinās kopējā iedarbība (AUC). Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un pēc atkārtotas lietošanas novērojama nelineāra sakarība starp devu un AUC. Šī laika un devas atkarība saistīta ar pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanos, kas, iespējams, saistīts ar to, ka esomeprazols un/vai tā sulfona metabolīts nomāc CYP2C19 enzīmu.
Pēc atkārtotām 40 mg devām intravenozu injekciju veidā, vidējā maksimālā koncentrācija plazmā ir apmēram 13,6 mikromoli/l. Pēc atbilstošu devu lietošanas iekšķīgi, vidējā maksimālā koncentrācija plazmā ir aptuveni 4,6 mikromoli/l. Mazāku vidējās kopējās iedarbības palielināšanos (par apmēram 30 %) novēro pēc intravenozas lietošanas, salīdzinot ar iekšķīgu lietošanu. Pēc intravenozas esomeprazola infūzijas ievadīšanas 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (40 mg, 80 mg vai 120 mg), kam seko 23,5 stundu ilga nepārtraukta infūzija (4 mg/st., vai 8 mg/st.), kopējā iedarbība palielinās lineāri devai.
Īpašas pacientu grupas
Vājie metabolizētāji
Apmēram 2,9±1,5 % populācijas pārstāvju nav funkcionējoša CYP2C19 enzīma, un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem indivīdiem esomeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Pēc atkārtotas 40 mg esomeprazola lietošanas iekšķīgi vienu reizi dienā vājiem metabolizētājiem vidējā kopējā iedarbība bija apmēram par 100 % lielāks nekā cilvēkiem, kuriem ir funkcionējošs CYP2C19 enzīms (spēcīgiem metabolizētājiem). Vidējā maksimālā koncentrācija plazmā bija palielināta par 60 %. Līdzīgas atšķirības novēroja, lietojot esomeprazolu intravenozi. Šie rezultāti neietekmē esomeprazola lietošanu.
Dzimums
Pēc vienreizējas 40 mg esomeprazola lietošanas iekšķīgi vidējā kopējā iedarbība sievietēm ir apmēram par 30 % lielāka nekā vīriešiem. Pēc zāļu atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā būtiskas atšķirības starp dzimumiem nenovēro. Līdzīgas atšķirības novēroja, lietojot esomeprazolu intravenozi. Šie rezultāti neietekmē esomeprazola lietošanu.
Aknu darbības traucējumi
Esomeprazola metabolisms pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem var būt pavājināts. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem metabolisma ātrums ir samazināts, kā rezultātā divas reizes palielinās esomeprazola kopējā iedarbība. Tādēļ GEAS pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg. Pacientiem ar asiņojošām čūlām un smagiem aknu darbības traucējumiem pēc sākotnējās 80 mg bolus devas var būt pietiekama maksimāli 71,5 stundas ilga nepārtraukta infūzija ar ātrumu 4 mg/st. Esomeprazols vai tā galvenie metabolīti neuzkrājas, ja zāles lieto vienu reizi dienā.
Nieru darbības traucējumi
Pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav veikti. Tā kā nieres nodrošina esomeprazola metabolītu, bet ne sākotnējā savienojuma elimināciju, nav sagaidāms, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem izmainīsies esomeprazola metabolisms.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem (71 - 80 gadus veciem) esomeprazola metabolisms būtiski nemainās.
Pediatriskā populācija
Randomizētā, atklātā, starptautiskā atkārtotu devu pētījumā esomeprazolu lietoja četras dienas vienu reizi dienā 3 minūtes ilgas injekcijas veidā. Lai novērtētu esomeprazola farmakokinētiku, kopumā pētījumā iekļāva 59 bērnus vecumā no 0 līdz 18 gadiem, no kuriem 50 pacienti (7 bērni vecumā no 1 līdz 5 gadiem) pabeidza pētījumu.
Zemāk tabulā norādīta esomeprazola sistēmiskā iedarbība pediatriskiem pacientiem un veseliem pieaugušiem cilvēkiem pēc intravenozas 3 minūšu ilgas injekcijas saņemšanas. Tabulā noteiktas ģeometriskās vērtības (diapazoni). 20 mg deva pieaugušajiem tika ievadīta 30 minūšu infūzijas veidā. Css, max noteica 5 minūtes pēc 40 mg devas saņemšanas visiem pediatriskajiem pacientiem un 7 minūtes pēc devas saņemšanas pieaugušajiem, kā arī pēc 20 mg devas infūzijas apturēšanas pieaugušajiem.
Vecuma grupa
Devas grupa
AUC (µmol*st./l)
Css,max (µmol/l)
0 - 1 mēneši*
0,5 mg/kg (n=6)
7,5 (4,5-20,5)
3,7 (2,7-5,8)
1 - 11 mēneši*
1,0 mg/kg (n=6)
10,5 (4,5-22,2)
8,7 (4,5-14,0)
1 - 5 gadi
10 mg (n=7)
7,9 (2,9-16,6)
9,4 (4,4-17,2)
6 - 11 gadi
10 mg (n=8)
6,9 (3,5-10,9)
5,6 (3,1-13,2)
20 mg (n=8)
14,4 (7,2-42,3)
8,8 (3,4-29,4)
12 - 17 gadi
20 mg (n=6)**
10,1 (7,2-13,7)
8,1 (3,4-29,4)
20 mg (n=6)
8,1 (4,7-15,9)
7,1 (4,8-9,0)
Pieaugušie
40 mg (n=8)
17,6 (13,1-19,8)
10,5 (7,8-14,2)
20 mg (n=22)
5,1 (1,5-11,8)
3,9 (1,5-6,7)
* Pacients 0 līdz 1 mēneša vecuma grupā bija definēts kā pacients, kuram koriģētais vecums ir ≥ 32 pilnas nedēļas un < 44 pilnas nedēļas. Koriģētais vecums bija gestācijas vecuma un vecuma pēc dzimšanas summa pilnās nedēļās. Pacientam 1 – 11 mēnešu vecuma grupā koriģētais vecums bija ≥ 44 pilnas nedēļas.
** Divi pacienti tika izslēgti, 1 visdrīzāk CYP2C19 vāja metabolisma dēļ un 1 saņēma vienlaicīgu terapiju ar CYP3A4 inhibitoru.
Uz modeli balstītā prognoze liecina, ka Css,max pēc intravenozas esomeprazola ievadīšanas 10 minūtes, 20 minūtes un 30 minūtes ilgas infūzijas veidā samazināsies vidēji par attiecīgi 37 % līdz 49 %, 54 % līdz 66 % un 61 % līdz 72% visās vecuma un devu grupās salīdzinājumā ar devas ievadīšanu 3 minūtes ilgas injekcijas veidā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, bet ir novērotas dzīvniekiem pie līdzīga iedarbības līmeņa kā klīniskajos apstākļos, un var būt nozīmīgas, lietojot zāles klīniskajos apstākļos, ir šādas:
Iekšķīgas lietošanas kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lietojot racēmisko maisījumu, novēroja kuņģa enterohromafīnlīdzīgo šūnu hiperplāziju un karcinoīdus. Šīs pārmaiņas kuņģī radušās ilgstošas, izteiktas hipergastrinēmijas, kas izveidojusies sekundāri samazinātai kuņģa skābes produkcijai, rezultātā. Žurkām šīs pārmaiņas novēro pēc ilgstošas ārstēšanas ar kuņģa skābes sekrēcijas inhibitoriem. Neklīnisko esomeprazola intravenozo formu pētījumu programmas laikā pierādījumi par asinsvadu kairinājumu nav iegūti, tomēr pēc subkutānām (paravenozām) injekcijām to vietās novērotas vieglas iekaisīgas audu reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Dinātrija edetāts
Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Uzglabāšanas laiks pēc atšķaidīšanas
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta 6 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 30°C. No mikrobioloģijas viedokļa šīs zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs, un parasti tam nevajadzētu būt vairāk par 24 stundām, uzglabājot 2°C - 8°C temperatūrā, ja atšķaidīšana ir notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Tomēr, telpās flakonus var turēt gaismā ārpus iepakojuma līdz pat 24 stundām.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
1. klases bezkrāsaina stikla 10 ml flakons ar hlorbutilgumijas aizbāzni, alumīnija vāciņu un noplēšamu plastmasas pārklājumu.
Iepakojumi: 1 flakons, 10 flakoni un 50 flakoni (slimnīcu iepakojums).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Pirms lietošanas pagatavoto šķīdumu vizuāli jāpārbauda, vai nav redzamas daļiņas vai krāsas izmaiņas. Jālieto tikai dzidrs šķīdums. Nedrīkst lietot, ja pagatavotajā šķīdumā redzamas daļiņas. Tikai vienreizējai lietošanai.
Ja viss pagatavotais flakona saturs nav nepieciešams, neizlietotais šķīdums jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
40 mg injekcija
Šķīdumu injekcijām (8 mg/ml) sagatavo, 40 mg esomeprazola flakonā pievienojot 5 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma intravenozai lietošanai.
Pagatavotais šķīdums injekcijām jāievada intravenozi vismaz 3 minūšu ilgumā.
Pagatavotais šķīdums injekcijām ir dzidrs un bezkrāsains vai nedaudz iedzeltens.
40 mg infūzija
Šķīdumu infūzijām sagatavo, izšķīdinot viena flakona saturu, kas satur 40 mg esomeprazola, līdz 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma intravenozai lietošanai.
80 mg infūzija
Šķīdumu infūzijām sagatavo, izšķīdinot divu flakonu saturu, kas katrs satur 40 mg esomeprazola, līdz 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma intravenozai lietošanai.
Pagatavotais šķīdums infūzijām ir dzidrs un bezkrāsains vai nedaudz iedzeltens.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
16-0132
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2016. gada 14. jūlijs.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
02/2017
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.
SASKAŅOTS ZVA 11-05-2017
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
