Esmocard Lyo

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

ESMOCARD LYO 2500 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienā 50 ml flakonā ir 2500 mg esmolola hidrohlorīda (Esmololi hydrochloridum).

Katrs ml pagatavotā infūziju šķīduma koncentrāta satur 50 mg (50 mg/ml) esmolola hidrohlorīda.

Katrs ml atšķaidītā infūziju šķīduma satur 10 mg (10 mg/ml) esmolola hidrohlorīda.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Balts vai gandrīz balts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

ESMOCARD LYO indicēts supraventrikulāras tahikardijas gadījumos (izņemot agrīna uzbudinājuma sindromus), kā arī ātrai sirds kambaru darbības frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirgošanu vai plandīšanos operācijas laikā, pēc operācijas vai citos apstākļos, kad vēlama īslaicīga sirds kambaru darbības frekvences kontrole ar īslaicīgas darbības līdzekļa palīdzību.

ESMOCARD LYO indicēts arī tahikardijas un hipertensijas ārstēšanai, kas rodas operācijas laikā un nekompensētas sinusa tahikardijas gadījumā, kad ārsts uzskata, ka ātras sirdsdarbības gadījumā nepieciešami īpaši terapeitiskie pasākumi.

ESMOCARD LYO nav indicēts lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam (skatīt 4.2.apakšpunktu).

ESMOCARD LYO nav paredzēts ilgstošai lietošanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

ESMOCARD LYO 2500 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai NEDRĪKST LIETOT NESAGATAVOTU / NEATŠĶAIDĪTU.

Pagatavotais / atšķaidītais šķīdums infūzijām jāizlieto tūlīt pēc atvēršanas (skatīt 4.4. un 6. apakšpunktu).

Nepareizi pagatavota / atšķaidīta ESMOCARD LYO lietošana var izraisīt nāvi (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Devas

SUPRAVENTRIKULĀRA TAHIARITMIJA

ESMOCARD LYO deva jātitrē individuāli. Ārstēšanas sākumā nepieciešams lietot sākotnējo devu, pēc tam jālieto balstdeva.

ESMOCARD LYO efektīvā deva ir robežās no 50 līdz 200 mikrogrami/kg/min, tomēr ir lietotas arī 300 mikrogrami/kg/min lielas devas. Dažiem pacientiem ir bijusi pietiekama vidēji 25 mikrogrami/kg/min liela efektīvā deva.

Sākumterapijas un balstterapijas secības shēma

Infūzijas piesātinošā deva

1 minūti 500 mikrogrami/kg/min,

PĒC TAM 4 minūtes pa 50 mikrogrami/kg/min

Atbildes reakcija

Uztur infūzijas ātrumu

50 mikrogrami/kg/min

5 minūšu laikā nav pietiekamas atbildes reakcijas
Atkārtoti 1 minūti 500 mikrogrami/kg/min

Infūzijas balstdevu uz 4 minūtēm palielina līdz 100 mikrogrami/kg/min

Atbildes reakcija

Uztur infūzijas ātrumu

100 mikrogrami/kg/min

5 minūšu laikā nav pietiekamas atbildes reakcijas
Atkārtoti 1 minūti 500 mikrogrami/kg/min

Infūzijas balstdevu uz 4 minūtēm palielina līdz 150 mikrogrami/kg/min

Atbildes reakcija

Uztur infūzijas ātrumu

150 mikrogrami/kg/min

Nepietiekama atbildes reakcija
Atkārtoti 1 minūti 500 mikrogrami/kg/min

Infūzijas balstdevu uz palielina līdz 200 mikrogrami/kg/min un turpina tās ievadīšanu

Tuvojoties vēlamajām sirdsdarbības frekvencēm vai drošuma parametram (piemēram, pazeminātam asinsspiedienam), JĀIZLAIŽ piesātinošās devas infūzija un infūzijas balstdevas palielinājuma solis jāsamazina no 50 mikrogrami/kg/min līdz 25 mikrogrami/kg/min vai mazākam. Ja nepieciešams, starplaikus starp titrēšanas soļiem no 5 minūtēm var palielināt līdz 10 minūtēm.

NB: Pierādīts, ka balstdevas, kas lielākas par 200 mikrogrami/kg/min, nozīmīgi lielāku ieguvumu nenodrošina, bet devu, kas lielākas par 300 mikrogrami/kg/min, lietošanas drošums nav pētīts.

Nevēlamas reakcijas gadījumā var samazināt ESMOCARD LYO devu vai pārtraukt tā lietošanu. Nevēlamajām farmakoloģiskajām reakcijām jāizzūd 30 minūšu laikā.

Ja infūzijas vietā attīstās lokāla reakcija, jāizmanto alternatīva infūzijas vieta un jāievēro piesardzība, lai nepieļautu ekstravazāciju.

ESMOCARD LYO infūzijas, kas ilgākas par 24 stundām, nav pilnīgi izvērtētas. Esmolola infūzijas, kas ilgākas par 24 stundām, jāizmanto piesardzīgi.

Pēc pēkšņas ESMOCARD LYO ievadīšanas pārtraukšanas pacientiem nav novēroti atcelšanas simptomi, kas iespējami pēc pēkšņas bēta blokatoru atcelšanas pēc to ilgstošas lietošanas pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS). Tomēr gadījumos, kad pacientiem ar KAS pēkšņi pārtrauc ESMOCARD LYO infūziju, jāievēro piesardzība.

PERIOPERATĪVA TAHIKARDIJA UN HIPERTENSIJA

Perioperatīvas tahikardijas un hipertensijas apstākļos iespējamas sekojošas devu shēmas:

1. Intraoperatīvai ārstēšanai – anestēzijas laikā, kad nepieciešama tūlītēja kontrole, 15 - 30 sekunžu laikā veic 80 mg lielas devas bolusinjekciju, kam seko infūzija ar ātrumu 150 mikrogrami/kg/min. Infūzijas ātrumu pēc nepieciešamības titrējot palielina līdz 300 mikrogrami/kg/min.

2. Pēc pamošanās no anestēzijas līdz 4 minūtēm jāveic infūzija ar ātrumu 500 mikrogrami/kg/min, kam seko infūzija ar ātrumu 300 mikrogrami/kg/min.

3. Lai izraisītu ātru iedarbības sākumu, pēcoperācijas situācijās, kad ir laiks titrēšanai, pirms katra titrēšanas soļa vienu minūti jāievada 500 mikrogrami/kg/min liela piesātinošā deva. Titrēšanai jāizmanto 50, 100, 150, 200, 250 un 300 mikrogrami/kg/min lieli soļi, šādas devas ievadot četru minūšu laikā un ievadīšanu pārtraucot, kad sasniegts vēlamais terapeitiskais efekts.

ESMOCARD LYO terapijas aizstāšana ar alternatīvām zālēm

Pēc tam, kad pacients sasniedz adekvātu sirdsdarbības frekvences kontroli un stabilu klīnisko stāvokli, iespējams veikt pāreju uz alternatīvām zālēm (piemēram, antiaritmiskām zālēm vai kalcija antagonistiem).

Devas samazināšana:

Kad ESMOCARD LYO aizstāj ar alternatīvām zālēm, ārstam rūpīgi jāapsver izvelēto alternatīvo zāļu lietošanas veids un ESMOCARD LYO deva jāsamazina sekojoši:

1) pirmajā stundā pēc pirmās alternatīvo zāļu devas lietošanas ESMOCARD LYO infūzijas ātrumu jāsamazina uz pusi (50 %);

2) pēc otrās citu alternatīvo zāļu devas lietošanas uzraudzīt pacienta atbildes reakciju un gadījumā, ja pirmajā stundā ir uzturēta apmierinoša stāvokļa kontrole, ESMOCARD LYO infūziju jāpārtrauc.

Papildu informācija par devām: tuvojoties vēlamajam terapeitiskajam efektam vai drošuma parametram (piemēram, pazeminātam asinsspiedienam), piesātinošā devas lietošana jāatceļ un infūzijas palielinājuma solis jāsamazina līdz 12,5 – 25 mikrogrami/kg/min.

Turklāt tad, ja tas ir vēlams, intervāls starp titrēšanas soļiem no 5 minūtēm jāpalielina līdz 10 minūtēm.

Gadījumā, kad sirdsdarbības frekvence vai asinsspiediens strauji sasniedz vai pārsniedz drošuma robežu, ESMOCARD LYO lietošana jāpārtrauc un pēc tam, kad sirdsdarbības frekvence vai asinsspiediens ir atjaunojies pieņemamā līmenī, jāatsāk bez piesātinošās infūzijas un jāievada mazāku devu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecāku pacientu ārstēšana jāuzsāk piesardzīgi ar zemāku devu. Īpaši pētījumi ar gados vecākiem pacientiem nav veikti. Tomēr analīzes dati, kas iegūti par 252 pacientiem pēc 65 gadu vecuma, norāda, ka salīdzinājumā ar pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem, farmakodinamiskās iedarbības izmaiņu nav.

Pacienti ar nieru mazspēju

Ja ESMOCARD LYO infūzijas veidā ievada pacientiem ar nieru mazspēju, jāievēro piesardzība, jo ESMOCARD LYO skābā metabolīta ekskrēcija notiek caur nierēm. Pacientiem ar nieru slimību ievērojami palēninās skābā metabolīta ekskrēcija – salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību, tā eliminācijas pusperiods ir 10 reizes ilgāks un nozīmīgi paaugstinās šī metabolīta koncentrācija plazmā.

Pacienti ar aknu mazspēju

Aknu mazspējas gadījumā īpaša piesardzība nav nepieciešama, jo eritrocītu esterāzēm ir liela nozīme ESMOCARD LYO metabolismā.

Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

ESMOCARD LYO drošums un efektivitāte bērniem, jaunākiem par 18 gadiem nav apstiprināta. Tāpēc ESMOCARD LYO nav indicēts lietošanai pediatriskās populācijas pacientiem (skatīt 4.1.apakšpunktu).

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. un 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nav iespējams sniegt.

Ievadīšanas veids

Pulveris pirms lietošanas jāizšķīdina / jāatšķaida. Pagatavoto / atšķaidīto pulveri var ievadīt divās dažādās koncentrācijās divos dažādos tilpumos:

1. Standarta koncentrācija ir 10 mg / ml, izmantojot galīgo tilpumu 250 ml

2. Dažos gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka nepieciešams mazāks tilpums, var pagatavot augstākas koncentrācijas šķīdumu (50 mg / ml), atšķaidot pulveri līdz galīgajam tilpumam 50 ml un ievadot ar PERFŪZIJAS / MEHĀNISKO SŪKNI. Klīniskā pieredze šīs augstākās koncentrācijas izmantošanā ir ierobežota. Šī augstākā koncentrācija jāievada tikai lielajā vēnā vai caur centrālo katetru, izmantojot perfūzijas sūkni (skatīt 4.4. apakšpunktu ).

Pagatavošanas metodi skatīt 6.6. apakšpunktā

INFŪZIJAS ĀTRUMA PĀRRĒĶINU TABULAS (mikrogrami / kg / min ml / min), atšķaidītam infūzijas šķīdumam (10 mg / ml), ko ievada, izmantojot STANDARTA INFŪZIJAS METODI:

INFŪZIJAS ĀTRUMA PĀRRĒĶINU TABULAS (mikrogrami / kg / min  ml / min) koncentrētam infūzijas šķīdumam (50 mg / ml), ko ievada, izmantojot PREFŪZIJAS/ MEHĀNISKO PUMPI

4.3. Kontrindikācijas

- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu

- Smaga sinusa bradikardija (pulsa ātrums mazāks par 50 sitieniem minūtē)

- Sinusa mezgla vājuma sindroms, smagi AV mezgla impulsu pārvades traucējumi (bez

elektrokardiostimulatora), 2. vai 3. pakāpes AV blokāde

- Kardiogēns šoks

- Smaga hipotensija

- Dekompensēta sirds mazspēja

- Vienlaicīga vai nesena intravenoza verapamila ievadīšana. ESMOCARD LYO nedrīkst ievadīt 48 stundas pēc verapamila pārtraukšanas (skatīt 4.5.apakšpunktu);

- Neārstēta feohromocitoma

- Pulmonāla hipertensija

- Akūta astmas lēkme

- Metabolā acidoze

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brīdinājumi

LYO 2500 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai jāizšķīdina/ jāatšķaida un jāizlieto tūlīt pēc iepakojuma atvēršanas (skatīt 6. apakšpunktu).

Nepareiza ESMOCARD LYO atšķaidīšana var izraisīt smagu pārdozēšanu. Šādas pārdozēšanas rezultāts var būt nāve vai paliekoša invaliditāte (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Infūziju ieteicams pārtraukt pakāpeniski, jo pastāv atsitiena tahikardijas risks.

Ieteicams nepārtraukti kontrolēt visu ar ESMOCARD LYO ārstēto pacientu asinsspiedienu un EKG. Hipotensijas gadījumā jāsamazina infūzijas ātrums un, ja tas nepieciešams, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Pacientiem ar supraventrikulārām aritmijām ESMOCARD LYO sirds kambaru atbildes reakcijas kontrolei piesardzīgi jālieto gadījumā, ja pacientam ir hemodinamikas traucējumi vai ja pacients lieto citas zāles, kas vājina kaut ko no turpmāk minētā: perifēro pretestību, miokarda pildījumu, miokarda kontraktilitāti vai elektrisko impulsu pārvadi miokardā. Neraugoties uz ātro ESMOCARD LYO iedarbības sākumu un izbeigšanos, iespējamas smagas pakāpes reakcijas, tostarp samaņas zudums, kardiogēns šoks, sirdsdarbības apstāšanās. Sarežģītos klīniskos stāvokļos, kad ESMOCARD LYO, visticamāk, ir ticis lietots sirds kambaru darbības ātruma kontrolei, ir aprakstīti vairāki nāves gadījumi.

Visbiežāk aprakstītā nevēlamā blakusparādība ir hipotensija, kas ir saistīta ar devas lielumu, bet var sākties pie jebkuras devas. Tai var būt smaga forma. Hipotensijas epizodes gadījumos jāsamazina infūzijas ātrums vai nepieciešamības gadījumā, tā jāpārtrauc. Hipotensija parasti ir atgriezeniska (tā pāriet 30 minūšu laikā pēc ESMOCARD LYO ievadīšanas pārtraukšanas). Reizēm ir nepieciešami intervences pasākumi, lai normalizētu asinsspiedienu. Pacientiem ar zemu sistolisko asinsspiedienu pielāgojot devu, kā arī balsta infūzijas laikā jāievēro īpaša piesardzība.

ESMOCARD LYO lietošanas laikā ir novērota bradikardija, tostarp arī smagas formas bradikardija un sirdsdarbības apstāšanās. ESMOCARD LYO īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem, par kuriem zināms, ka pirms ārstēšanas ir bijusi palēnināta sirdsdarbība, un kad iespējamais ieguvums atsver riskus.

ESMOCARD LYO ir kontrindicēts pacientiem ar sinusa bradikardiju anamnēzē (skatīt 4.3.apskšpuktā). Ja pulsa ātrums miera stāvoklī kļūst mazāks par 50 – 55 sitieniem minūtē un pacientam novēro ar bradikardiju saistītus simptomus, deva ir jāsamazina vai zāļu ievadīšana jāpārtrauc.

Gados vecāki pacienti jāārstē piesardzīgi, lietošanu sākot ar mazāku devu, tomēr gados vecāki pacienti zāles parasti panes labi.

Sirds sastrēguma mazspējas gadījumos uzturot asinsrites funkciju, jāstimulē simpātiskā nervu sistēma, bet bēta receptoru blokāde ir saistīta ar vēl izteiktāka miokarda kontraktilitātes nomākuma un sirds mazspējas pastiprināšanās risku. Ilgstoša miokarda darbības nomākšana ar bēta blokatoriem dažos gadījumos ar laiku var izraisīt sirds mazspēju.

Piesardzība jāievēro ievadot ESMOCARD LYO pacientiem ar traucētu sirdsdarbību. Parādoties pirmajai paredzamas sirds mazspējas pazīmei vai simptomam, ESMOCARD LYO lietošana jāpārtrauc. Lai gan īsā ESMOCARD LYO eliminācijas pusperioda dēļ var pietikt ar tā lietošanas pārtraukšanu, jāapsver arī specifiskas terapijas nepieciešamība (skatīt 4.9. apakšpunktu). ESMOCARD LYO ir kontrindicēts pacientiem ar nekompensētu sirds mazspēju (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Saistībā ar šo zāļu negatīvo ietekmi uz impulsu pārvades laiku, pacientiem ar pirmās pakāpes sirds blokādi vai citiem sirdsdarbības traucējumiem bēta-blokatorus drīkst ievadīt tikai ievērojot piesardzību (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Piesardzīgi un tikai pēc sākotnējas ārstēšanas ar alfa-receptoru bloķētājiem ESMOCARD LYO drīkst lietot pacientiem ar feohromocitomu (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Piesardzības pasākumi jāievēro, kad ESMOCARD LYO lieto hipotermijas izraisītas hipertensijas ārstēšanai.

Bēta blokatorus parasti nav atļauts lietot pacientiem ar slimībām, kam raksturīgas bronhu spazmas. Relatīvās bēta-1 selektivitātes dēļ un tādēļ, ka to iespējams titrēt, ESMOCARD LYO pacientiem ar slimībām, kam raksturīgas bronhu spazmas, jālieto piesardzīgi. Tomēr tādēļ, ka bēta-1 selektivitāte nav absolūta, ESMOCARD LYO rūpīgi jātitrē, lai iegūtu vismazāko iespējamo efektīvo devu. Bronhu spazmu gadījumā infūzija nekavējoties jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jāievada bēta-2 agonists.

Ja pacients jau lieto bēta-2 receptorus stimulējošas zāles, var būt nepieciešams pārvērtēt to devas lielumu.

ESMOCARD LYO piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir sēkšana un astma.

Piesardzības pasākumi

ESMOCARD LYO piesardzīgi jālieto diabēta slimniekiem vai iespējamas vai esošas hipoglikēmijas gadījumā.
Hipoglikēmija ir vieglāka par to, kas novērota, lietojot bēta blokatorus, kam raksturīga mazāk izteikta kardioselektivitāte. Bēta blokatoru lietošana var maskēt hipoglikēmijas prodroma simptomus, piemēram, tahikardiju.

Tomēr iespējams, ka nebūs ietekmes uz reiboni un svīšanu. Vienlaicīga bēta blokatoru un pretdiabēta līdzekļu lietošana var pastiprināt pretdiabēta līdzekļu iedarbību (asins glikozes līmeņa pazemināšanu) (skatīt 4.5.apakšpunktu).

20 mg/ml koncentrācijas šķīduma infūzijas dzīvniekiem un cilvēkam ir bijušas saistītas ar nozīmīgu vēnu kairinājumu un tromboflebītu. 20 mg/ml koncentrācijas šķīduma ekstravazācija var izraisīt nopietnu lokālu reakciju un, iespējams, ādas nekrozi.

Lokālas reakcijas aprakstītas arī pēc 10 mg/ml koncentrācijas šķīduma infūzijas. Tādēļ jāizvairās no infūzijām sīkajās vēnās vai caur tauriņveida katetru. 50 mg/ml šķīdumu drīkst ievadīt tikai lielajā vēnā vai ar centrālo katetru tikai izmantojot perfūzijas sūkni.

Pacientiem ar Princmetāla stenokardiju bēta blokatori netraucētas alfa receptoru pastarpinātas koronāro artēriju sašaurināšanās dēļ var palielināt stenokardijas lēkmju skaitu un ilgumu. Šādiem pacientiem lietot neselektīvos bēta blokatorus nav atļauts un bēta-1 selektīvie blokatori jālieto ar vislielāko piesardzību.

Hipovolēmiskiem pacientiem ESMOCARD LYO var mazināt refleksa tahikardiju un palielināt cirkulatorā kolapsa risku. Tāpēc šādiem pacientiem ESMOCARD LYO jāievada ievērojot piesardzību.

Pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (Reino slimību vai sindromu, kā arī mijklibošanu) bēta blokatori jālieto ļoti piesardzīgi, jo šie traucējumi var pastiprināties.

Vairāki bēta blokatori, īpaši intravenozi ievadāmie, tostarp arī ESMOCARD LYO, tiek saistīti ar kālija līmeņa paaugstināšanos plazmā un hiperkalēmiju. Risks ir augstāks pacientiem, kuriem pastāv riska faktori, piemēram nieru mazspēja, un tiem, kuri saņem hemodialīzi.

Bēta blokatori var palielināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisku reakciju smaguma pakāpi. Pacienti, kas saņem bēta blokatorus, var nereaģēt uz parastām epinefrīna devām, ko lieto anafilaktisku vai anafilaktoīdu reakciju ārstēšanai (skatīt 4.5.apakšpunktu).

Bēta blokatori tiek saistīti ar psoriāzes attīstību vai psoriātiskiem izsitumiem un psoriāzes saasināšanos. Pacientiem, kuriem pašiem vai ģimenes locekļiem ir psoriāze anamnēzē, bēta blokatori jāievada tikai pēc iespējamā ieguvuma un riska attiecības izvērtēšanas.

Bēta blokatori, piemēram, propranolols un metoprolols, var maskēt hipertireozes klīniskās pazīmes (piemēram, tahikardiju). Strauja bēta blokatoru terapijas pārtraukšana pacientiem ar tireotoksikozes attīstības riska faktoriem vai iespējamu tās attīstību, var izraisīt tireotoksisko krīzi, tāpēc šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Lietošana pediatriskajā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

ESMOCARD LYO lietošanas drošums un efektivitāte bērniem nav noteikta.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienmēr jāievēro piesardzība, kad ESMOCARD LYO tiek lietots kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, vai zālēm, kas var izraisīt hipotensiju vai bradikardiju: ESMOCARD LYO iedarbība var pastiprināties vai hipotensijas vai bradikardijas blakusparādības var saasināties.

Kalcija antagonisti, piemēram, verapamils un (mazāk izteikti) diltiazēms negatīvi ietekmē kontraktilitāti un AV impulsu pārvadi. Šo kombināciju nevajadzētu lietot pacientiem ar impulsu pārvades traucējumiem, turklāt ESMOCARD LYO nedrīkst ievadīt 48 stundu laikā pēc verapamila lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Kalcija antagonisti, piemēram, dihidropiridīna atvasinājumi (kā nifedipīns) var palielināt hipotensijas risku. Pacientiem ar sirds mazspēju, kurus ārstē ar kalcija antagonistiem, bēta blokatoru lietošana var izraisīt sirds mazspēju. Ieteicams rūpīgi titrēt ESMOCARD LYO devu un piemērotā veidā kontrolēt hemodinamiku.

Vienlaicīga ESMOCARD LYO un I klases antiaritmisko līdzekļu (piemēram, dizopiramīda un hinidīna), un amiodarona lietošanai var būt pastiprinoša iedarbība uz atriju impulsu pārvades laiku izraisīt negatīvu inotropu efektu.

Vienlaicīga ESMOCARD LYO un insulīna vai perorālo pretdiabēta zāļu lietošana var pastiprināt cukura koncentrāciju asinīs pazeminošo iedarbību (īpaši neselektīvo bēta blokatoru lietošanas gadījumā). Bēta adrenerģisko receptoru blokāde var novērst hipoglikēmijas pazīmju (tahikardijas) parādīšanos. ), bet citas izpausmes, piemēram, reibonis un svīšana, var nebūt maskētas.

Anestēzijas līdzekļi

Situācijā, kad nav zināms pacienta intravaskulāra cirkulējoša šķidruma tilpuma apjoms vai vienlaicīgi tiek lietotas asinsspiedienu pazeminošas zāles, var samazināties reflektorā tahikardija un palielināties hipotensijas risks.

Bēta receptoru blokādes turpināšana ievadnarkozes un intubācijas laikā samazina aritmijas risku. Gadījumos, kad pacients papildus ESMOCARD LYO saņem bēta blokatoru, par to jāinformē anesteziologs. ESMOCARD LYO klātbūtnē var pastiprināties inhalējamo anestēzijas līdzekļu asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Lai uzturētu vēlamos hemodinamikas parametrus, iespējams mainīt kādu zāļu devu.

Esmocard LYO lietošana kombinācijā ar gangliju blokatoriem var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

NPL var vājināt bēta blokatoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Gadījumos, kad vienlaicīgi ar bēta blokatoriem lieto floktafenīnu vai amisulprīdu, jāievēro īpaša piesardzība.

Vienlaicīga triciklisko antidepresantu (piemēram, imipramīna un amitriptilīna), barbiturātu un fenotiazīnu (piemēram, hlorpromazīna), kā arī citu asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu (piemēram, klozapīna) lietošana var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Lai izvairītos no neparedzētas hipotensijas, ESMOCARD LYO deva jāpielāgo, to attiecīgi samazinot.

Lietojot bēta blokatorus, pacienti, kuriem pastāv anafilaktiskas reakcijas risks, var asāk reaģēt uz alergēnu ekspozīciju (nejaušu, diagnostisku vai terapeitisku). Pacienti, kas lieto bēta blokatorus, var nereaģēt uz parastām epinefrīna devām, ko lieto anafilaktisku reakciju ārstēšanai (skatīt 4.4.apakšpunktu).

ESMOCARD LYO iedarbību var mazināt simpatomimētiski līdzekļi, kuriem piemīt bēta adrenerģisku antagonistu aktivitāte ar vienlaicīgu ievadīšanu. Visu zāļu devas var būt jāpielāgo pamatojoties uz pacienta reakciju vai jāapsver citu zāļu lietošana.

Lietojot vienlaicīgi ar bēta blokatoriem, zālēm, kas samazina kateholamīnu daudzumu, piemēram, rezerpīnam, var būt papildinoša iedarbība. Tādēļ pacienti, kurus vienlaicīgi ārstē ar Esmocard LYO un zālēm, kas samazina kateholamīnu daudzumu, rūpīgi jākontrolē attiecībā uz hipotensiju un izteiktu bradikardiju, kas var izraisīt vertigo, sinkopes un ortostatisku hipotensiju.

Vienlaicīga bēta blokatoru lietošana ar moksonidīnu vai alfa-2-antagonistiem (piemēram, klonidīnu), palielina ar zāļu lietošanas pārtraukšanu saistītas hipertensijas risku. Ja klonidīnu vai moksonidīnu lieto reizē ar beta blokatoriem un abas ārstēšanas ir jāpārtrauc, beta blokatoru lietošana jāpārtrauc vispirms un tikai pēc dažām dienām jābeidz klonidīna vai moksonidīna lietošana.

Bēta blokatoru vienlaicīga lietošana ar melnā rudzu grauda atvasinājumiem var izraisīt smagas formas vazokonstrikciju un hipertensiju.

ESMOCARD LYO un varfarīna mijiedarbības pētījuma laikā iegūtie dati pierāda, ka vienlaicīga ESMOCARD LYO un varfarīna lietošana neietekmē varfarīna koncentrāciju plazmā. Tomēr pēc lietošanas kopā ar varfarīnu neizskaidrojami paaugstinājās ESMOCARD LYO koncentrācija.

Vienlaicīgas intravenozas digoksīna un ESMOCARD LYO ievadīšanas gadījumā veseliem brīvprātīgajiem dažos laika periodos digoksīna koncentrācija asinīs paaugstinājās par 10 – 20%. Uzpirkstītes glikozīdu un ESMOCARD LYO kombinācija var pagarināt sirds AV impulsu pārvades laiku. ESMOCARD LYO farmakokinētiku digoksīns neietekmē.

Veseliem cilvēkiem pētot morfija un ESMOCARD LYO mijiedarbību, ietekme uz morfija koncentrāciju asinīs netika novērota. Morfija klātbūtnē ESMOCARD LYO līdzsvara koncentrācija par 46%, bet citi farmakokinētikas parametri nemainās.

Ar operējamiem pacientiem ir pētīta ESMOCARD LYO ietekme uz ar suksametonija hlorīda izraisītas vai mivakūra neiromuskulārās blokādes ilgumu. ESMOCARD LYO neietekmē ar suksametonija hlorīdu izraisītas neiromuskulārās blokādes sākumu. tomēr neiromuskulārās blokādes ilgums no 5 minūtēm palielinās līdz 8 minūtēm. ESMOCARD LYO nedaudz pagarināja mivakūra klīnisko iedarbību (18.6%) un atlabšanas indeksu (6.7%).

Lai gan mijiedarbībai, kas novērota pētījumos ar varfarīnu, digoksīnu, morfiju, suksametonija hlorīdu vai mivakūru, nav lielas klīniskas nozīmes, pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar varfarīnu, digoksīnu, morfiju, suksametonija hlorīdu vai mivakūru, ESMOCARD LYO deva jātitrē piesardzīgi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par esmolola hidrohlorīda lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrādīja reproduktivitātes toksicitāti (skatīt 5.3.apakspunktā).

Grūtniecības laikā esmolola hidrohlorīda lietošana nav ieteicama.

Lai noteiktu iespējamo kaitīgo esmolola hidrohlorīda ietekmi grūtniecības laikā, dati nav pietiekami. Līdz šim pierādījumi par palielinātu iedzimtu defektu risku cilvēkam nav iegūti. Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Pamatojoties uz farmakoloģisko iedarbību, grūtniecības vēlīnajā stadijā jāievēro, ka auglim un jaundzimušajam ir iespējamas nevēlamas blakusparādības (īpaši hipoglikēmija, hipotensija un bradikardija).

Ja ārstēšanu ar esmolola hidrohlorīdu uzskata par nepieciešamu, jānovēro dzemdes-placentas asins plūsma, kā arī augļa augšana. Jaundzimušais rūpīgi jākontrolē.

Barošana ar krūti

Esmolola hidrohlorīdu nevajadzētu lietot barošanas ar krūti laikā.

Nav zināms, vai esmolola hidrohlorīds/metabolīti izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt iespējamo risku jaundzimušajam/zīdainim.

Fertilitāte

Nav datu par esmolola hidrohlorīda ietekmi uz cilvēka fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamas blakusparādības gadījumā var samazināt ESMOCARD LYO devu vai pārtraukt tā lietošanu.

Vairumā gadījumu novērotās nevēlamās blakusparādībās ir bijušas vieglas un pārejošas. Visnozīmīgākā nevēlamā blakusparādība ir hipotensija.

Tālāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju (SOC) un to sastopamības biežumu.

Piezīme: Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums tiek klasificēts sekojoši:

ļoti bieži (≥ 1/10)

bieži (≥ 1/100 līdz <1/10)

retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100)

reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

ļoti reti (< 1/10 000)

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

¹ Reibonis un svīšana ir saistīti ar simptomātisku hipotensiju. ² Saistībā ar Reakcijām injekcijas vai infūzijas vietā.

1 Reibonis un svīšana ir saistīti ar simptomātisku hipotensiju. 2 Saistībā ar Reakcijām injekcijas vai infūzijas vietā.

3 Bēta blokatori kā zāļu klase dažās situācijās var izraisīt vai pasliktināt psoriāzi. 4 Tostarp sāpes zem lāpstiņām un kostohondrīts

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ir bijuši nejauši, masīvi ESMOCARD LYO koncentrēta šķīduma pārdozēšanas gadījumi. Daži šādi pārdozēšanas gadījumi ir bijuši letāli, bet citu rezultātā ir iestājusies paliekoša invaliditāte. Piesātinošas devas veidā ievadītas 625 mg - 2,5 g (12,5 – 50 mg/kg) lielas devas ir bijušas letālas.

Simptomi

Pārdozēšanas gadījumā iespējami šādi simptomi: smaga hipotensija, sinusa bradikardija, atrioventrikulāra blokāde, sirds mazspēja, kardiogēns šoks, sirds apstāšanās, bronhu spazmas, elpošanas mazspēja, samaņas zudums līdz komai, krampji, slikta dūša, vemšana, hipoglikēmija un hiperkaliēmija.

Ārstēšana ESMOCARD LYO aktīvās vielas īsā eliminācijas pusperioda (aptuveni 9 minūtes) dēļ pirmais solis toksicitātes kontrolei ir zāļu ievadīšanas pārtraukšana. Laiks, kas pēc pārdozēšanas nepieciešams simptomu izzušanai, būs atkarīgs no ievadītā ESMOCARD LYO daudzuma. Tam var būt nepieciešams par 30 minūtēm vairāk nekā lietojot terapeitiska līmeņa devas. Var būt nepieciešama mākslīgā elpināšana. Pamatojoties uz novērotajām klīniskajām parādībām, būtu jāapsver šādu vispārēju pasākumu nepieciešamība:

Bradikardija: i. v. jāievada atropīns vai cits antiholīnerģisks līdzeklis. Gadījumā, kad pietiekami ārstēt bradikardiju nav iespējams, var būt nepieciešams elektrokardiostimulators.

Bronhu spazmas: inhalācijas veidā jāievada bēta-2 simpatomimētiskie līdzekļi. Ja ar to nepietiek, jāapsver nepieciešamība intravenozi ievadīt bēta-2 simpatomimētiskos līdzekļus vai aminofilīnu.

Simptomātiska hipotensija: intravenozi jāievada šķidrums un/vai asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi.

Sirds – asinsvadu sistēmas darbības nomākums vai kardiogēns šoks: var ievadīt diurētiskos vai simpatomimētiskos līdzekļus. Simpatomimētisko līdzekļu (atkarīgi no simptomiem: dobutamīna, dopamīna, noradrenalīna, izoprenalīna u. c.) deva ir atkarīga no terapeitiskā efekta.

Gadījumā, ja nepieciešama turpmāka ārstēšana, i. v. var ievadīt šādus līdzekļus pamatojoties uz klīnisko situāciju un ārstējošā ārsta spriedumu:

- atropīnu: 0,5 - 2 mg

- inotropos līdzekļus

- kalcija jonus

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvie bēta blokatori

ATĶ kods: C07AB09

Esmolola hidrohlorīds ir bēta selektīva (kardioselektīvs) adrenerģiskos receptorus bloķējoša viela.

Terapeitiskās devās esmolola hidrohlorīdam nav raksturīga iekšēja simpatomimētiska aktivitāte un membrānu stabilizējoša aktivitāte.

Esmolola hidrohlorīds kā ESMOCARD LYO aktīvā viela ir ķīmiski saistīts ar fenoksi propanolamīnu klases bēta blokatoriem.

Pamatojoties uz esmolola farmakoloģiskajām īpašībām, tas ir ātras un īslaicīgas iedarbības līdzeklis, kura devu iespējams ātri pielāgot:

• Kad tiek izmantota piemērota piesātinošā deva, stabila deva asins serumā tiek sasniegta 5 minūšu laikā. Tomēr terapeitiskais efekts tiek sasniegts ātrāk par stabilu koncentrāciju plazmā. Pēc tam infūzijas ātrumu var pielāgot tā, lai sasniegtu vēlamo farmakoloģisko efektu.

Esmolola hidrohlorīdam ir raksturīga zināmā bēta blokatoru iedarbība uz hemodinamiku un elektrofizioloģiju:

- samazinās sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī un slodzes laikā;

- samazinās, izoprenalīna izraisītas, sirdsdarbības frekvences palielināšanās;

- pagarinās SA mezgla repolarizācijas laiks;

- tiek kavēta AV impulsu pārvade;

- pagarinās AV intervāls, saglabājoties normālam sinusa ritmam, bet priekškambaru stimulācijas

laikā bez impulsu pārvades kavēšanās Hisa – Purkinjē šķiedrās;

- pagarinās PQ laiks, tiek izraisīta II pakāpes AV blokāde;

- pagarinās priekškambaru un kambaru funkcionālais refraktārais periods;

- negatīva inotropa iedarbība ar samazinātu izsviedes frakciju;

- pazeminās asinsspiediens.

Lietošana bērniem

Nekontrolēts farmakokinētikas/efektivitātes pētījums ir veikts 26 bērniem ar supraventrikulāru tahikardiju (SVT), kuru vecums bija no 2 līdz 16 gadiem. Tika ievadīta 1000 mikrogrami/kg liela esmolola hidrohlorīda piesātinošā deva, kam sekoja ilgstoša infūzija ar ātrumu 300 mikrogrami/kg/min. 65% pacientu SVT beidzās 5 minūšu laikā pēc esmolola hidrohlorīda ievadīšanas sākuma.

Randomizēta, bet nekontrolēta devu salīdzināšanas pētījuma laikā efektivitāte tika vērtēta 116 bērniem vecumā no 1 nedēļas līdz 7 gadiem ar hipertensiju pēc iedzimta aortas sašaurinājuma korekcijas operācijas. Pacienti sākuminfūzijas veidā saņēma 125 mikrogrami/kg, 250 mikrogrami/kg vai 500 mikrogrami/kg lielu devu, kam sekoja ilgstoša infūzija ar ātrumu attiecīgi 125 mikrogramig/kg/min, 250 mikrogrami/kg/min vai 500 mikrogrami/kg/min. Nozīmīga asinsspiedienu pazeminošās iedarbības atšķirība starp trim grupām netika novērota. Pavisam 54 % pacientu bez esmolola hidrohlorīda bija nepieciešamas arī citas zāles, lai sasniegtu apmierinošu asinsspiediena kontroli. No šī viedokļa atšķirības starp dažādo devu grupām nebija novērota.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem pieaugušajiem esmolola hidrohlorīda kinētika ir lineāra un tā koncentrācija plazmā ir proporcionāla devas lielumam. Bez piesātinošās devas lietojot 50 - 300 mikrogrami/kg/min lielas devas, līdzsvara koncentrācija asinīs tiek sasniegta 30 minūšu laikā.

Esmolola hidrohlorīdam raksturīgs ļoti ātrs izkliedes laiks – aptuveni 2 minūtes.

Izkliedes tilpums ir 3,4 l/kg.

Esterāzes esmolola hidrohlorīdu metabolizē par skābu metabolītu (ASL-8123) un metanolu. Tas notiek eritrocītos, esterāzēm hidrolizējot vielas molekulas ēstera grupu.

Ja esmolola hidrohlorīda deva ir robežās starp 50 un 300 mikrogrami/kg/min, tā metabolisms ir neatkarīgs.

55% esmolola hidrohlorīda saistās ar cilvēka plazmas proteīniem (salīdzinot ar 10% skābā metabolīta gadījumā).

Pēc intravenozas ievadīšanas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 9 minūtes.

Kopējais klīrenss ir 285 ml/kg/min un tas nav atkarīgs no cirkulācijas aknās vai kādos citos orgānos. Esmolola hidrohlorīda ekskrēcija notiek caur nierēm – daļēji neizmainītā veidā (mazāk par 2% no ievadītās devas) un daļēji skābā metabolīta formā (šim metabolītam ir raksturīga vāja bēta receptorus bloķējoša aktivitāte, kas mazāka par 0,1% no esmolola aktivitātes). Šī skābā metabolīta ekskrēcija notiek kopā ar urīnu un tā eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3,7 stundas.

Lietošana bērniem

Farmakokinētikas pētījums ir veikts 22 bērniem vecumā no 3 līdz 16 gadiem. Tika ievadīta 1000 mikrogramig/kg liela esmolola hidrohlorīda piesātinošā deva, kam sekoja ilgstoša infūzija ar ātrumu 300 mikrogrami/kg/min. Tika novērots, ka vidējais kopējais organisma klīrenss ir 119 ml/kg/min, vidējais izkliedes tilpums ir 283 ml/kg un vidējais terminālais eliminācijas pusperiods ir 6,9 min, kas norāda, ka esmolola hidrohlorīdakinētika bērnu organismā ir līdzīga tai, kāda novērota pieaugušajiem. Tomēr dažādiem pacientiem tika novērota izteiktāka parametru mainība.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem teratogēna iedarbība nav novērota. Trušiem ir novērota, iespējams, esmolola hidrohlorīda izraisīta embriotoksiska iedarbība (lielāka augļu resorbcijas gadījumu sastopamība). Šī parādība tika novērota, lietojot devas, kas vismaz 10 reizes lielākas par terapeitiskajām devām. Esmolola hidrohlorīda ietekme uz fertilitāti, kā arī tā peri- un postnatālā iedarbība nav pētīta. Ar vairāku in vitro un in vivo testu sistēmu palīdzību ir konstatēts, ka esmolola hidrohlorīds nav mutagēns. Ilgstoši esmolola hidrohlorīda lietošanas drošuma pētījumi nav veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3. Uzglabāšanas laiks

60 mēneši

Lietošanas laikā uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Lietošanai sagatavots šķīdums 25°C temperatūrā ir fizikāli un ķīmiski stabils 24 stundas. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto tūlīt pēc atvēršanas un atšķaidīšanas. Ja tas nav izdarīts, par lietošanu un ievadīšanu atbild lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nav garāks par 24 stundām temperatūrā 2°C -8 °C, ja atvēršana, šķīdināšana/atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Pagatavotā šķīduma uzglabāšanas apstākļus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgi, bezkrāsaini 50 ml tilpuma stikla flakoni ar bromobutilgumijas aizbāzni un noraujamu vāciņu, kuros ir 2500 mg pulvera infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. Flakons iepakots ārējā kartona kārbiņā.

Iepakojuma lielums: vienā kārbiņā viens flakons

6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

ESMOCARD LYO 2500 mg pulveri koncentrēta infūziju šķīduma pagatavošanai NEDRĪKST IEVADĪT BEZ ŠĶĪDINĀŠANAS/ATŠĶAIDĪŠANAS.

Pulveris pirms lietošanas jāsagatavo / jāatšķaida. Izšķīdināto / atšķaidīto pulveri var ievadīt divās dažādās koncentrācijās divos dažādos apjomos (skatīt 4.2. apakšpunktu ):

1. Pulveri var ievadīt kā atšķaidītu infūziju šķīdumu (10 mg / ml) ar tilpumu 250 ml, izmantojot STANDARTA INFŪZIJAS METODI

VAI

2. Pulveri var ievadīt kā koncentrētu infūziju šķīdumu (50 mg / ml) ar 50 ml tilpumu ar PERFŪZIJU / MEHĀNISKĀ SŪKŅA PALĪDZĪBU. Klīniskā pieredze šīs augstākās koncentrācijas izmantošanā ir ierobežota. Šī augstākā koncentrācija jāievada tikai lielajā vēnā vai caur centrālo katetru, izmantojot perfūzijas sūkni (skatīt 4.4. apakšpunktu ).

1. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA atšķaidītam infūziju šķīdumam (10 mg / ml), ko ievada, izmantojot STANDARTA INFŪZIJAS METODI:

2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA koncentrētam infūzijas šķīdumam (50 mg / ml), ko ievada, izmantojot PERFŪZIJAS / MEHĀNISKO SŪKNI:

Piemēroti šķīdumi sagatavošanai un atšķaidīšanai ir:

NaCl 9 mg / ml (0,9%) šķīdums

Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums

Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums Ringera šķīdumā

Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums NaCl 9 mg/ml (0,9%) šķīdumā

Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums Ringera – laktāta šķīdumā

Ringera – laktāta šķīdums

Kā šķīdinātājus galīgā šķīduma pagatavošanai izmanto plaši lietotus šķidrumus intravenozai ievadīšanai kā stikla, tā arī PVH pudelēs.

Baltais vai gandrīz baltais liofilizētais pulveris pilnīgi izšķīdīs. Viegli jāmaisa, līdz iegūts dzidrs šķīdums.

Pēc pulvera izšķīdināšanas iegūtais šķīdums vizuāli jāpārbauda attiecībā uz daļiņu klātbūtni un krāsas maiņu. Atļauts lietot tikai dzidrus bezkrāsainus šķīdumus. Viss neizlietotais šķīdums un iepakojumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pēc pulvera izšķīdināšanas iegūtais šķīdums nekavējoties jāatšķaida (skatīt 2. soli).

Lietošanai sagatavots šķīdums 25°C temperatūrā ir fizikāli un ķīmiski stabils 24 stundas. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tas nav izdarīts, par lietošanu un ievadīšanu atbild lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nav garāks par 24 stundām temperatūrā 2°C -8°C, ja atvēršana, šķīdināšana un atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

Neizlietotais šķīdums un iepakojumi jāiznīcina atbilstoši vietējās likumdošanas prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Orpha-Devel Handels und Vertriebs GmbH

Wintergasse 85/1B

A-3002 Purkersdorf

Austrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

11-0122

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 6. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 22. decembris

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018