Esmocard

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

ESMOCARD 100 mg/10 ml šķīdums injekcijām

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons ar 10 ml šķīduma injekcijām satur 100 mg esmolola hidrohlorīda (Esmololi hydrochloridum).

1 ml ūdens šķīduma satur 10 mg esmolola hidrohlorīda (10 mg/ml).

Palīgvielas: šīs zāles satur aptuveni 0,34 mmol (vai 7,88 mg) nātrija vienā flakonā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.

Šķīduma pH ir no 4.5 līdz 5.5 un osmolaritāte aptuveni 140 mOsm/l.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

ESMOCARD 100 mg/10 ml indicēts supraventrikulāras tahikardijas gadījumos (izņemot agrīna uzbudinājuma sindromus), kā arī ātrai sirds kambaru darbības ātruma kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu vai plandīšanos perioperatīvajā fāzē, pēc operācijas vai citos apstākļos, kad vēlama īslaicīga sirds kambaru darbības ātruma kontrole ar īslaicīgas darbības līdzekļa palīdzību.

ESMOCARD 100 mg/10 ml indicēts arī pret tahikardiju un hipertensiju, kas rodas perioperatīvā fāzē un nekompensētas sinusa tahikardijas gadījumā, kad ārsts uzskata, ka ātras sirdsdarbības gadījumā nepieciešama īpaša iejaukšanās.

ESMOCARD 100 mg/10 ml nav indicēts lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam (skatīt 4.2.apakšpunktu).

ESMOCARD 100 mg/10 ml nav paredzēts ilgstošai lietošanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

ESMOCARD 100 mg/10 ml šķīdums injekcijām flakonos pa 10 ml ir dzidrs šķīdums, kas ir gatavs intravenozai lietošanai. Esmolola hidrohlorīda koncentrācija šajās zālēs ir 10 mg/ml.

SUPRAVENTRIKULĀRA TAHIARITMIJA

ESMOCARD 100 mg/10 ml deva jātitrē individuāli. Nepieciešama sākumdeva, pēc tam jālieto balstdeva.

ESMOCARD 100 mg/10 ml efektīvā deva ir robežās no 50 līdz 200 mikrogrami/kg/min, tomēr ir lietotas arī 300 mikrogrami/kg/min lielas devas. Dažiem pacientiem ir bijusi pietiekama vidēji 25 mikrogrami/kg/min liela efektīvā deva.

Sākumterapijas un balstterapijas procesa grafiks

Infūzijas piesātinošā deva

1 minūti 500 mikrogrami/kg/min,

PĒC TAM 4 minūtes pa 50 mikrogrami/kg/min

Atbildes reakcija

Uztur infūzijas ātrumu

50 mikrogrami/kg/min

5 minūšu laikā nav pietiekamas atbildes reakcijas
Atkārtoti 1 minūti 500 mikrogrami/kg/min

Infūzijas balstdevu uz 4 minūtēm palielina līdz 100 mikrogrami/kg/min

Atbildes reakcija

Uztur infūzijas ātrumu

100 mikrogrami/kg/min

5 minūšu laikā nav pietiekamas atbildes reakcijas
Atkārtoti 1 minūti 500 mikrogrami/kg/min

Infūzijas balstdevu uz 4 minūtēm palielina līdz 150 mikrogrami/kg/min

Atbildes reakcija

Uztur infūzijas ātrumu

150 mikrogrami/kg/min

Nepietiekama atbildes reakcija
Atkārtoti 1 minūti 500 mikrogrami/kg/min

Infūzijas balstdevu palielina līdz 200 mikrogrami/kg/min un turpina tās ievadīšanu

Tuvojoties vēlamajam sirdsdarbības ātrumam vai drošuma parametram (piemēram, pazeminātam asinsspiedienam), JĀIZLAIŽ piesātinošās devas infūzija un infūzijas balstdevas palielinājuma solis jāsamazina no 50 mikrogrami/kg/min līdz 25 mikrogrami/kg/min vai mazākam. Ja nepieciešams, starplaikus starp titrēšanas soļiem no 5 minūtēm var palielināt līdz 10 minūtēm.

NB: Pierādīts, ka balstdevas, kas lielākas par 200 mikrogrami/kg/min, nozīmīgi lielāku ieguvumu nenodrošina, bet devu, kas lielākas par 300 mikrogrami/kg/min, lietošanas drošums nav pētīts.

Nevēlamas reakcijas gadījumā var samazināt ESMOCARD 100 mg/10 ml devu vai pārtraukt tā lietošanu. Nevēlamajām farmakoloģiskajām reakcijām jāizzūd 30 minūšu laikā.

Ja infūzijas vietā attīstās lokāla reakcija, jāizmanto alternatīva infūzijas vieta un jāievēro piesardzība, lai nepieļautu ekstravazāciju.

ESMOCARD 100 mg/10 ml infūzijas, kas ilgākas par 24 stundām, nav pilnīgi izvērtētas. Esmolola infūzijas, kas ilgākas par 24 stundām, jāizmanto piesardzīgi.

Pārrēķina tabula: mikrogrami/kg/min → ml/min (esmolols atšķaidīts līdz stiprumam 10 mg/ml)

500 μg/kg/min

50 μg/kg/min

100 μg/kg/min

150 μg/kg/min

200 μg/kg/min

250 μg/kg/min

300 μg/kg/min

Tikai 1 minūti

kg

ml/min

ml/min

ml/min

ml/min

ml/min

ml/min

ml/min

40

2

0,2

0,4

0,6

0,8

1

1,2

45

2,25

0,225

0,45

0,675

0,9

1,125

1,35

50

2,5

0,25

0,5

0,75

1

1,25

1,5

55

2,75

0,275

0,55

0,825

1,1

1,375

1,65

60

3

0,3

0,6

0,9

1,2

1,5

1,8

65

3,25

0,325

0,65

0,975

1,3

1,625

1,95

70

3,5

0,35

0,7

1,05

1,4

1,75

2,1

75

3,75

0,375

0,75

1,125

1,5

1,875

2,25

80

4

0,4

0,8

1,2

1,6

2

2,4

85

4,25

0,425

0,85

1,275

1,7

2,125

2,55

90

4,5

0,45

0,9

1,35

1,8

2,25

2,7

95

4,75

0,475

0,95

1,425

1,9

2,375

2,85

100

5

0,5

1

1,5

2

2,5

3

105

5,25

0,525

1,05

1,575

2,1

2,625

3,15

110

5,5

0,55

1,1

1,65

2,2

2,75

3,3

115

5,75

0,575

1,15

1,725

2,3

2,875

3,45

120

6

0,6

1,2

1,8

2,4

3

3,6

Pārrēķina tabula: mikrogrami/kg/min → ml/h (esmolols atšķaidīts līdz stiprumam 10 mg/ml)

500 μg/kg/min

50 μg/kg/min

100 μg/kg/min

150 μg/kg/min

200 μg/kg/min

250 μg/kg/min

300 μg/kg/min

Tikai 1 minūti

kg

ml/h

ml/h

ml/h

ml/h

ml/h

ml/h

ml/h

40

120

12

24

36

48

60

72

45

135

13,5

27

40,5

54

67,5

81

50

150

15

30

45

60

75

90

55

165

16,5

33

49,5

66

82,5

99

60

180

18

36

54

72

90

108

65

195

19,5

39

58,5

78

97,5

117

70

210

21

42

63

84

105

126

75

225

22,5

45

67,5

90

112,5

135

80

240

24

48

72

96

120

144

85

255

25,5

51

76,5

102

127,5

153

90

270

27

54

81

108

135

162

95

285

28,5

57

85,5

114

142,5

171

100

300

30

60

90

120

150

180

105

315

31,5

63

94,5

126

157,5

189

110

330

33

66

99

132

165

198

115

345

34,5

69

103,5

138

172,5

207

120

360

36

72

108

144

180

216

Pēc pēkšņas ESMOCARD 100 mg/10 ml ievadīšanas pārtraukšanas pacientiem nav aprakstītas atcelšanas izpausmes, kas iespējamas pēc pēkšņas bēta blokatoru atcelšanas pēc to ilgstošas lietošanas pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS). Tomēr gadījumos, kad pacientiem ar KAS pēkšņi pārtrauc ESMOCARD 100 mg/10 ml infūziju, jāievēro piesardzība.

PERIOPERATĪVA TAHIKARDIJA UN HIPERTENSIJA

Perioperatīvas tahikardijas un hipertensijas apstākļos iespējamas sekojošas devu shēmas:

a) Intraoperatīvai ārstēšanai – anestēzijas laikā, kad nepieciešama tūlītēja kontrole, 15 - 30 sekunžu laikā veic 80 mg lielas devas bolusinjekciju, kam seko infūzija ar ātrumu 150 mikrogrami/kg/min. Infūzijas ātrumu pēc nepieciešamības titrējot palielina līdz 300 mikrogrami/kg/min.

b) Pēc pamošanās no anestēzijas līdz 4 minūtēm jāveic infūzija ar ātrumu 500 mikrogrami/kg/min, kam seko infūzija ar ātrumu 300 mikrogrami/kg/min.

c) Lai izraisītu ātru iedarbības sākumu, pēcoperācijas situācijās, kad ir laiks titrēšanai, pirms katra titrēšanas soļa vienu minūti jāievada 500 mikrogrami/kg/min liela piesātinoša deva. Titrēšanai jāizmanto 50, 100, 150, 200, 250 un 300 mikrogrami/kg/min lieli soļi, šādas devas ievadot četru minūšu laikā un ievadīšanu pārtraucot, kad sasniegts vēlamais terapeitiskais efekts.

ESMOCARD 100 mg/10 ml terapijas aizstāšana ar alternatīvām zālēm

Pēc tam, kad pacienti sasniedz adekvātu sirdsdarbības ātruma kontroli un stabilu klīnisko stāvokli, iespējams veikt pāreju uz alternatīvām zālēm (piemēram, līdzekļiem pret aritmiju vai kalcija antagonistiem).

Devas samazināšana:

Kad ESMOCARD 100 mg/10 ml aizstāj ar alternatīvām zālēm, ārstam rūpīgi jāapsver alternatīvo izvēlēto zāļu lietošanas veids un ESMOCARD 100 mg/10 ml deva jāsamazina sekojoši:

1) pirmajā stundā pēc pirmās alternatīvo zāļu devas lietošanas ESMOCARD 100 mg/10 ml infūzijas ātrums jāsamazina par pusi (50 %);

2) pēc otrās citu, alternatīvo zāļu devas lietošanas jāuzrauga pacienta atbildes reakcija un gadījumā, ja pirmajā stundā ir uzturēta apmierinoša stāvokļa kontrole, ESMOCARD 100 mg/10 ml infūzija jāpārtrauc.

Papildu informācija par devām: tuvojoties vēlamajam terapeitiskajam efektam vai drošuma parametram (piemēram, pazeminātam asinsspiedienam), piesātinošā deva jāizlaiž un infūzijas palielinājuma solis jāsamazina līdz 12,5 – 25 mikrogrami/kg/min.

Turklāt tad, ja tas ir vēlams, intervāls starp titrēšanas soļiem no 5 minūtēm jāpalielina līdz 10 minūtēm.

Gadījumā, kad sirdsdarbības ātrums vai asinsspiediens strauji tuvojas drošuma robežai vai to pārsniedz, ESMOCARD 100 mg/10 ml lietošana jāpārtrauc un pēc tam, kad sirdsdarbības ātrums vai asinsspiediens ir atjaunojies pieņemamā līmenī, jāatsāk bez piesātinošās infūzijas un ievadot mazāku devu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecāku pacientu ārstēšana jāuzsāk piesardzīgi ar zemāku devu. Īpaši pētījumi par gados vecākiem pacientiem vēl nav veikti. Tomēr analīzes dati, kas iegūti par 252 pacientiem pēc 65 gadu vecuma, norāda, ka salīdzinājumā ar pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem, farmakodinamiskās iedarbības izmaiņu nav.

Pacienti ar nieru mazspēju

Ja ESMOCARD 100 mg/10 ml infūzijas veidā ievada pacientiem ar nieru mazspēju, jāievēro piesardzība, jo ESMOCARD 100 mg/10 ml skābā metabolīta ekskrēcija notiek caur nierēm. Pacientiem ar nieru slimību ievērojami palēninās skābā metabolīta ekskrēcija – salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību, tā eliminācijas pusperiods ir 10 reizes ilgāks un nozīmīgi paaugstinās šī metabolīta koncentrācija plazmā.

Pacienti ar aknu mazspēju

Aknu mazspējas gadījumā īpaša piesardzība nav nepieciešama, jo ESMOCARD 100 mg/10 ml metabolismā galvenā loma ir eritrocītu esterāzēm.

Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

ESMOCARD 100 mg/10 ml drošums un efektivitāte bērniem jaunākiem par 18 gadiem nav apstiprināta. Tāpēc ESMOCARD 100 mg/10 ml nav indicēts lietošanai pediatriskās populācijas pacientiem (skatīt 4.1.apakšpunktu).

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. un 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nav iespējams sniegt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām

- Smaga sinusa bradikardija (pulsa ātrums mazāks par 50 sitieniem minūtē)

- Sinusa mezgla vājuma sindroms, smagi AV mezgla impulsu pārvades traucējumi (bez elektrokardiostimulatora), 2. vai 3. pakāpes AV blokāde

- Kardiogēns šoks

- Smaga hipotensija

- Dekompensēta sirds mazspēja

- Vienlaicīga vai nesena intravenoza verapamila ievadīšana. ESMOCARD 100 mg/10 ml nedrīkst ievadīt 48 stundas pēc verapamila pārtraukšanas (skatīt 4.5.apakšpunktu).

- Neārstēta feohromocitoma

- Pulmonāla hipertensija

- Akūta astmas lēkme

- Metabolā acidoze

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brīdinājumi

Ieteicams nepārtraukti kontrolēt visu ar ESMOCARD 100 mg/10 ml ārstēto pacientu asinsspiedienu un EKG. Hipotensijas gadījumā jāsamazina infūzijas ātrums un, ja tas nepieciešams, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Pacientiem ar supraventrikulārām aritmijām ESMOCARD 100 mg/10 ml sirds kambaru atbildes reakcijas kontrolei piesardzīgi jālieto gadījumā, ja pacientam ir hemodinamikas traucējumi vai ja pacients lieto citas zāles, kas vājina kaut ko no turpmāk minētā: perifēro pretestību, miokarda pildījumu, miokarda kontraktilitāti vai elektrisko impulsu pārvadi miokardā. Neraugoties uz ātro ESMOCARD 100 mg/10 ml iedarbības sākumu un izbeigšanos, iespējamas smagas pakāpes reakcijas, tostarp samaņas zudums, kardiogēns šoks, sirdsdarbības apstāšanās. Sarežģītos klīniskos stāvokļos, kad ESMOCARD 100 mg/10 ml, visticamāk, ir ticis lietots sirds kambaru darbības ātruma kontrolei, ir aprakstīti vairāki nāves gadījumi.

Visbiežāk aprakstītā nevēlamā blakusparādība ir hipotensija, kas ir saistīta ar devas lielumu, bet var sākties pie jebkuras devas. Tai var būt smaga forma. Hipotensijas epizodes gadījumos jāsamazina infūzijas ātrums vai nepieciešamības gadījumā, tā jāpārtrauc. Hipotensija parasti ir atgriezeniska (tā pāriet 30 minūšu laikā pēc ESMOCARD 100 mg/10 ml ievadīšanas pārtraukšanas). Reizēm ir nepieciešami intervences pasākumi, lai normalizētu asinsspiedienu. Pacientiem ar zemu sistolisko asinsspiedienu pielāgojot devu, kā arī balsta infūzijas laikā jāievēro īpaša piesardzība.

ESMOCARD 100 mg/10 ml lietošanas laikā ir novērota bradikardija, tostarp arī smagas formas bradikardija un sirdsdarbības apstāšanās. ESMOCARD 100 mg/10 ml īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem, par kuriem zināms, ka pirms ārstēšanas ir bijusi palēnināta sirdsdarbība, un kad iespējamais ieguvums atsver riskus.

ESMOCARD 100 mg/10 ml ir kontrindicēts pacientiem ar sinusa bradikardiju anamnēzē (skatīt 4.3.apskšpuktu). Ja pulsa ātrums miera stāvoklī kļūst mazāks par 50 – 55 sitieniem minūtē un pacientam novēro ar bradikardiju saistītus simptomus, deva ir jāsamazina vai zāļu ievadīšana jāpārtrauc.

Infūziju ieteicams pārtraukt pakāpeniski, jo pastāv atsitiena tahikardijas risks.

Gados vecāki pacienti jāārstē piesardzīgi, lietošanu sākot ar mazāku devu, tomēr gados vecāki pacienti zāles parasti panes labi.

Sirds sastrēguma mazspējas gadījumos uzturot asinsrites funkciju, jāstimulē simpātiskā nervu sistēma. Bēta receptoru blokāde ir saistīta ar vēl izteiktāka miokarda kontraktilitātes nomākuma un sirds mazspējas pastiprināšanās risku. Ilgstoša miokarda darbības nomākšana ar bēta blokatoriem dažos gadījumos ar laiku var izraisīt sirds mazspēju.

Piesardzība jāievēro ievadot ESMOCARD 100 mg/10 ml pacientiem ar traucētu sirdsdarbību. Parādoties pirmajai paredzamas sirds mazspējas pazīmei vai simptomam, ESMOCARD 100 mg/10 ml lietošana jāpārtrauc. Lai gan īsā ESMOCARD 100 mg/10 ml eliminācijas pusperioda dēļ var pietikt ar tā lietošanas pārtraukšanu, jāapsver arī specifiskas terapijas nepieciešamība (skatīt 4.9. apakšpunktu). ESMOCARD 100 mg/10 ml ir kontrindicēts pacientiem ar nekompensētu sirds mazspēju (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Saistībā ar šo zāļu negatīvo ietekmi uz impulsu pārvades laiku, pacientiem ar pirmās pakāpes sirds blokādi vai citiem sirdsdarbības traucējumiem bēta-blokatorus drīkst ievadīt tikai ievērojot piesardzību (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Piesardzīgi un tikai pēc sākotnējas ārstēšanas ar alfa-receptoru bloķētājiem ESMOCARD 100 mg/10 ml drīkst lietot pacientiem ar feohromocitomu (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Piesardzības pasākumi jāievēro, kad ESMOCARD 100 mg/10 ml lieto hipotermijas izraisītas hipertensijas ārstēšanai.

Bēta blokatorus parasti nav atļauts lietot pacientiem ar slimībām, kam raksturīgas bronhu spazmas. Relatīvās bēta-1 selektivitātes dēļ un tādēļ, ka to iespējams titrēt, ESMOCARD 100 mg/10 pacientiem ar slimībām, kam raksturīgas bronhu spazmas, jālieto piesardzīgi. Tomēr tādēļ, ka bēta-1 selektivitāte nav absolūta, ESMOCARD 100 mg/10 rūpīgi jātitrē, lai iegūtu vismazāko iespējamo efektīvo devu. Bronhu spazmu gadījumā infūzija nekavējoties jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jāievada bēta-2 agonists.

Ja pacients jau lieto bēta-2 receptorus stimulējošas zāles, var būt nepieciešams pārvērtēt to devas lielumu.

ESMOCARD 100 mg/10 piesardzīgi jālieto pacientiem, kuru anamnēzē ir sēkšana un astma.

Piesardzības pasākumi

ESMOCARD 100 mg/10 ml piesardzīgi jālieto diabēta slimniekiem vai iespējamas vai esošas hipoglikēmijas gadījumā.

Hipoglikēmija ir vieglāka par to, kas novērota, lietojot bēta blokatorus, kam raksturīga mazāk izteikta kardioselektivitāte. Bēta blokatoru lietošana var maskēt hipoglikēmijas prodroma simptomus, piemēram, tahikardiju.

Tomēr iespējams, ka nebūs ietekmes uz reiboni un svīšanu. Vienlaicīga bēta blokatoru un pretdiabēta līdzekļu lietošana var pastiprināt pretdiabēta līdzekļu iedarbību (asins glikozes līmeņa pazemināšanu) (skatīt 4.5.apakšpunktu).

20 mg/ml koncentrācijas šķīduma infūzijas dzīvniekiem un cilvēkam ir bijušas saistītas ar nozīmīgu vēnu kairinājumu un tromboflebītu. 20 mg/ml koncentrācijas šķīduma ekstravazācija var izraisīt nopietnu lokālu reakciju un, iespējams, ādas nekrozi.

Lokālas reakcijas aprakstītas arī pēc 10 mg/ml koncentrācijas šķīduma infūzijas. Tādēļ jāizvairās no infūzijām sīkajās vēnās vai caur tauriņveida katetru.

Pacientiem ar Princmetāla stenokardiju bēta blokatori netraucētas alfa receptoru pastarpinātas koronāro artēriju sašaurināšanās dēļ var palielināt stenokardijas lēkmju skaitu un ilgumu. Šādiem pacientiem lietot neselektīvos bēta blokatorus nav atļauts un bēta-1 selektīvie blokatori jālieto ar vislielāko piesardzību.

Hipovolēmiskiem pacientiem ESMOCARD 100 mg/10 ml var mazināt refleksa tahikardiju un palielināt cirkulatorā kolapsa risku. Tāpēc šādiem pacientiem ESMOCARD 100 mg/10 ml jāievada ievērojot piesardzību.

Pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (Reino slimību vai sindromu, kā arī mijklibošanu) bēta blokatori jālieto ļoti piesardzīgi, jo šie traucējumi var pastiprināties.

Vairāki bēta blokatori, īpaši intravenozi ievadāmie, tostarp arī ESMOCARD 100 mg/10 ml, tiek saistīti ar kālija līmeņa paaugstināšanos plazmā un hiperkalēmiju. Risks ir augstāks pacientiem, kuriem pastāv riska faktori, piemēram nieru mazspēja, un tiem, kuri saņem hemodialīzi.

Bēta blokatori var palielināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisku reakciju smaguma pakāpi. Pacienti, kas saņem bēta blokatorus, var nereaģēt uz parastām epinefrīna devām, ko lieto anafilaktisku vai anafilaktoīdu reakciju ārstēšanai (skatīt 4.5.apakšpunktu).

Bēta blokatori tiek saistīti ar psoriāzes attīstību vai psoriātiskiem izsitumiem un psoriāzes saasināšanos. Pacientiem, kuriem pašiem vai ģimenes locekļiem ir psoriāze anamnēzē, bēta blokatori jāievada tikai pēc iespējamā ieguvuma un riska attiecības izvērtēšanas.

Bēta blokatori, piemēram, propranolols un metoprolols, var maskēt hipertireozes klīniskās pazīmes (piemēram, tahikardiju). Strauja bēta blokatoru terapijas pārtraukšana pacientiem ar tireotoksikozes attīstības riska faktoriem vai iespējamu tās attīstību, var izraisīt tireotoksisko krīzi, tāpēc šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Lietošana pediatriskajā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

ESMOCARD 100 mg/10 ml lietošanas drošums un efektivitāte bērniem nav noteikta.

Šīs zāles satur aptuveni 0,34 mmol (vai 7,88 mg) nātrija vienā flakonā. Tas jāņem vērā pacientiem, kuri ievēro kontrolēta nātrija diētu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienmēr jāievēro piesardzība, kad ESMOCARD 100 mg/10 ml tiek lietots kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, vai zālēm, kas var izraisīt hipotensiju vai bradikardiju: ESMOCARD 100 mg/10 ml iedarbība var pastiprināties vai hipotensijas vai bradikardijas blakusparādības var saasināties.

Kalcija antagonisti, piemēram, verapamils un (mazāk izteikti) diltiazēms negatīvi ietekmē kontraktilitāti un AV impulsu pārvadi. Šo kombināciju nav atļauts lietot pacientiem ar impulsu pārvades traucējumiem, turklāt ESMOCARD 100 mg/10 ml nav atļauts ievadīt 48 stundu laikā pēc verapamila lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Kalcija antagonisti, piemēram, dihidropiridīna atvasinājumi (kā nifedipīns) var palielināt hipotensijas risku. Pacientiem ar sirds mazspēju, kurus ārstē ar kalcija antagonistu, bēta blokatoru lietošana var izraisīt sirds mazspēju. Ieteicams rūpīgi titrēt ESMOCARD 100 mg/10 ml devu un piemērotā veidā kontrolēt hemodinamiku.

Vienlaicīga ESMOCARD 100 mg/10 ml un I grupas antiaritmisko līdzekļu (piemēram, dizopiramīda, hinidīna), kā arī amiodarona lietošanai var būt pastiprinoša iedarbība uz atriju impulsu pārvades laiku un izraisīt negatīvu inotropu efektu.

Vienlaicīga ESMOCARD 100 mg/10 ml un insulīna vai perorālo pretdiabēta zāļu lietošana var pastiprināt cukura koncentrāciju asinīs pazeminošo iedarbību (īpaši neselektīvo bēta blokatoru lietošanas gadījumā). Bēta adrenerģisko receptoru blokāde var traucēt hipoglikēmijas pazīmju (tahikardijas) parādīšanos, bet citas izpausmes, piemēram, reibonis un svīšana, var nebūt maskētas.

Anestēzijas līdzekļi

Situācijās, kad nav zināms pacienta cirkulējošā tilpuma apjoms vai vienlaikus ir lietotas asinsspiedienu pazeminošas zāles, var samazināties reflektorā tahikardija un palielināties hipotensijas risks.

Bēta receptoru blokādes turpināšana ievadnarkozes un intubācijas laikā samazina aritmijas risku. Gadījumos, kad pacients papildus ESMOCARD 100 mg/10 ml saņem bēta blokatoru, par to jāinformē anesteziologs. ESMOCARD 100 mg/10 ml klātbūtnē var pastiprināties inhalējamo anestēzijas līdzekļu asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Lai uzturētu vēlamos hemodinamikas parametrus, iespējams mainīt kādu zāļu devu.

ESMOCARD 100 mg/10 ml lietošana kombinācijā ar gangliju blokatoriem var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

NPL var vājināt bēta blokatoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Gadījumos, kad vienlaikus ar bēta blokatoriem lieto floktafenīnu vai amisulprīdu, jāievēro īpaša piesardzība.

Vienlaicīga triciklisko antidepresantu (piemēram, imipramīna un amitriptilīna), barbiturātu un fenotiazīnu (piemēram, hlorpromazīna), kā arī citu asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu (piemēram, klozapīna) lietošana var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Lai izvairītos no neparedzētas hipotensijas, ESMOCARD 100 mg/10 ml deva jāpielāgo, to attiecīgi samazinot.

Lietojot bēta blokatorus, pacienti, kuriem pastāv anafilaktiskas reakcijas risks, var asāk reaģēt uz alergēnu ekspozīciju (nejaušu, diagnostisku vai terapeitisku). Pacienti, kas lieto bēta blokatorus, var nereaģēt uz parastām epinefrīna devām, ko lieto anafilaktisku reakciju ārstēšanai (skatīt 4.4.apakšpunktu).

ESMOCARD 100 mg/10 ml iedarbību var mazināt simpatomimētiski līdzekļi, kuriem piemīt bēta adrenerģisku antagonistu aktivitāte ar vienlaicīgu ievadīšanu. Visu zāļu devas var būt jāpielāgo pamatojoties uz pacienta reakciju vai jāapsver citu zāļu lietošana.

Lietojot vienlaikus ar bēta blokatoriem, zālēm, kas samazina kateholamīnu daudzumu, piemēram, rezerpīnam, var būt papildinoša iedarbība. Tādēļ pacienti, kurus vienlaikus ārstē ar ESMOCARD 100 mg/10 ml un zālēm, kas samazina kateholamīnu daudzumu, rūpīgi jākontrolē attiecībā uz hipotensiju un izteiktu bradikardiju, kas var izraisīt vertigo, sinkopi un ortostatisku hipotensiju.

Vienlaicīga bēta blokatoru lietošana ar moksonidīnu vai alfa-2-antagonistiem (piemēram, klonidīnu), palielina ar zāļu lietošanas pārtraukšanu saistītas hipertensijas risku. Ja klonidīnu vai moksonidīnu lieto reizē ar bēta blokatoriem un abas ārstēšanas ir jāpārtrauc, bēta blokatoru lietošana jāpārtrauc vispirms un tikai pēc dažām dienām jābeidz klonidīna vai moksonidīna lietošana.

Bēta blokatoru vienlaicīga lietošana ar melnā rudzu grauda atvasinājumiem var izraisīt smagas formas vazokonstrikciju un hipertensiju.

ESMOCARD 100 mg/10 ml un varfarīna mijiedarbības pētījuma laikā iegūtie dati pierāda, ka vienlaicīga ESMOCARD 100 mg/10 ml un varfarīna lietošana neietekmē varfarīna koncentrāciju plazmā. Tomēr pēc lietošanas kopā ar varfarīnu neizskaidrojami paaugstinājās ESMOCARD 100 mg/10 ml koncentrācija.

Pēc vienlaicīgas intravenozas digoksīna un ESMOCARD 100 mg/10 ml ievadīšanas veseliem brīvprātīgajiem dažos laika punktos par 10 – 20% paaugstinājās digoksīna koncentrācija asinīs. Uzpirkstītes glikozīdu un ESMOCARD 100 mg/10 ml kombinācija var pagarināt AV impulsu pārvades laiku. ESMOCARD 100 mg/10 ml farmakokinētiku digoksīns neietekmē.

Veseliem cilvēkiem pētot morfija un ESMOCARD 100 mg/10 ml mijiedarbību, ietekme uz morfija koncentrāciju asinīs netika novērota. Morfija klātbūtnē par 46% paaugstinās Esmocard 100 mg/10 ml līdzsvara koncentrācija, bet citi farmakokinētikas parametri nemainās.

Ar operējamiem pacientiem ir pētīta ESMOCARD 100 mg/10 ml ietekme uz ar suksametonija hlorīda vai mivakūra izraisītas neiromuskulārās blokādes ilgumu. ESMOCARD 100 mg/10 ml neietekmē ar suksametonija hlorīdu izraisītas neiromuskulārās blokādes sākumu, tomēr neiromuskulārās blokādes ilgums no 5 minūtēm palielinās līdz 8 minūtēm. ESMOCARD 100 mg/10 ml nedaudz pagarināja mivakūra klīnisko iedarbību (18.6%) un atlabšanas indeksu (6.7%).

Lai gan mijiedarbībai, kas novērota pētījumos ar varfarīnu, digoksīnu, morfiju, suksametonija hlorīdu vai mivakūru, nav lielas klīniskas nozīmes, pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar varfarīnu, digoksīnu, morfiju, suksametonija hlorīdu vai mivakūru, ESMOCARD 100 mg/10 ml deva jātitrē piesardzīgi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par esmolola hidrohlorīda lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrādīja reproduktivitātes toksicitāti (skatīt 5.3.apakspunktu).

Grūtniecības laikā esmolola hidrohlorīda lietošana nav ieteicama.

Lai noteiktu iespējamo kaitīgo esmolola hidrohlorīda ietekmi grūtniecības laikā, dati nav pietiekami. Līdz šim pierādījumi par palielinātu iedzimtu defektu risku cilvēkam nav iegūti. Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Pamatojoties uz farmakoloģisko iedarbību, grūtniecības vēlīnajā stadijā jāievēro, ka auglim un jaundzimušajam ir iespējamas nevēlamas blakusparādības (īpaši hipoglikēmija, hipotensija un bradikardija).

Ja ārstēšanu ar esmolola hidrohlorīdu uzskata par nepieciešamu, jākontrolē asinsrite dzemdē un placentā, kā arī augļa augšana. Jaundzimušais rūpīgi jākontrolē.

Barošana ar krūti

Esmolola hidrohlorīdu nevajadzētu lietot barošanas ar krūti laikā.

Nav zināms, vai esmolola hidrohlorīds/metabolīti izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt iespējamo risku jaundzimušajam/zīdainim.

Fertilitāte

Nav datu par esmolola hidrohlorīda ietekmi uz cilvēka fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamas blakusparādības gadījumā var samazināt ESMOCARD 100 mg/10 ml devu vai pārtraukt tā lietošanu.

Vairumā gadījumu novērotās nevēlamās blakusparādībās ir bijušas vieglas un pārejošas. Visnozīmīgākā nevēlamā blakusparādība ir hipotensija.

Tālāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju (SOC) un to sastopamības biežumu.

Piezīme: Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums tiek klasificēts sekojoši:

ļoti bieži (≥ 1/10)

bieži (≥ 1/100 līdz <1/10)

retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100)

reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

ļoti reti (< 1/10 000)

biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Ļoti reti

Nav zināms

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Hiperkalēmija Metabolā acidoze

Psihiskie traucējumi

Depresija Nemiers

Domāšanas traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis ¹ Miegainība Galvassāpes Parestēzija

Uzmanības traucējumi

Apjukums

Uzbudinājums

Ģībonis Krampji

Runas traucējumi

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi

Bradikardija

Atrioventrikulāra blokāde paaugstināts plaušu artēriju spiediens

Sirdsdarbības traucējumi

Ventrikulu ekstrasistoles

Mezgla ritms

Stenokardija

Sinusa mezgla darbības apstāšanās, Asistolija

Paātrināts idioventrikulārais ritms

Sirds artērijas spazmas sirdsdarbības apstāšanās

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Perifēra išēmija, Bālums, Pietvīkums

Tromboflebīts 2

¹ Reibonis un svīšana ir saistīti ar simptomātisku hipotensiju. ² Saistībā ar Reakcijām injekcijas vai infūzijas vietā.

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Ļoti reti

Nav zināms

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Elpas trūkums plaušu tūska bronhu spazmas Sēkšana

aizlikts deguns trokšņi bronhos, trokšņi plaušās

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

vemšana

Disgēzija Dispepsija Aizcietējums Sausums mute Sāpes vēderā

Ādas un zemādas audu bojājumi

Svīšana¹

Ādas krāsas maiņa²

eritēma ²

Ādas nekroze ²

(ekstravazācijas dēļ)

Psoriāze ³

Angioedēma

Nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Skeleta muskuļu sāpes⁴

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urīna aizture

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Nespēks

Reakcija injekcijas vietā

Reakcija infūzijas vietā

Iekaisums infūzijas vietā

Sacietējums infūzijas vietā

drudzis drebuļi tūska²

sāpes² dedzināšanas sajūta infūzijas vietā

ekhimoze infūzijas vietā

sāpes krūšu kurvī

Flebīts infūzijas vietā

Pūslīši infūzijas vietā

Čūlošanās²

1 Reibonis un svīšana ir saistīti ar simptomātisku hipotensiju. 2 Saistībā ar Reakcijām injekcijas vai infūzijas vietā.

3 Bēta blokatori kā zāļu klase dažās situācijās var izraisīt vai pasliktināt psoriāzi. 4 Tostarp sāpes zem lāpstiņām un kostohondrīts

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ir bijuši nejauši, masīvi ESMOCARD 100 mg/10 ml koncentrēta šķīduma pārdozēšanas gadījumi. Daži šādi pārdozēšanas gadījumi ir bijuši letāli, bet citu rezultātā ir iestājusies paliekoša invaliditāte. Piesātinošas devas veidā ievadītas 625 mg - 2,5 g (12,5 – 50 mg/kg) lielas devas ir bijušas letālas.

Simptomi

Pārdozēšanas gadījumā iespējami šādi simptomi: smaga hipotensija, sinusa bradikardija, atrioventrikulāra blokāde, sirds mazspēja, kardiogēns šoks, sirds apstāšanās, bronhu spazmas, elpošanas nepietiekamība, samaņas zudums līdz komai, krampji, slikta dūša, vemšana, hipoglikēmija un hiperkaliēmija.

Ārstēšana

ESMOCARD 100 mg/10 ml īsā eliminācijas pusperioda (aptuveni 9 minūtes) dēļ pirmais solis toksicitātes kontrolei ir zāļu ievadīšanas pārtraukšana. Laiks, kas pēc pārdozēšanas nepieciešams simptomu izzušanai, būs atkarīgs no ievadītā ESMOCARD 100 mg/10 ml daudzuma. Tam var būt nepieciešams par 30 minūtēm vairāk nekā lietojot terapeitiska līmeņa ESMOCARD 100 mg/10 ml devas. Var būt nepieciešama mākslīgā elpināšana. Pamatojoties uz novērotajām klīniskajām parādībām, būtu jāapsver šādu vispārēju pasākumu nepieciešamība:

Bradikardija: i. v. jāievada atropīns vai cits antiholīnerģisks līdzeklis. Gadījumā, kad pietiekami ārstēt bradikardiju nav iespējams, var būt nepieciešams elektrokardiostimulators.

Bronhu spazmas: inhalācijas veidā jāievada bēta-2 simpatomimētiskie līdzekļi. Ja ar to nepietiek, jāapsver nepieciešamība intravenozi ievadīt bēta-2 simpatomimētiskos līdzekļus vai aminofilīnu.

Simptomātiska hipotensija: intravenozi jāievada šķidrumi un/vai presorie līdzekļi.

Sirds – asinsvadu sistēmas darbības nomākums vai kardiogēns šoks: var ievadīt diurētiskos vai simpatomimētiskos līdzekļus. Simpatomimētisko līdzekļu (atkarīgi no simptomiem: dobutamīna, dopamīna, noradrenalīna, izoprenalīna u. c.) deva ir atkarīga no terapeitiskā efekta.

Gadījumā, ja nepieciešama turpmāka ārstēšana, i. v. var ievadīt šādus līdzekļus pamatojoties uz klīnisko situāciju un ārstējošā ārsta spriedumu:

- atropīnu: 0,5 - 2 mg

- inotropos līdzekļus

- kalcija jonus

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvie bēta blokatori

ATĶ kods: C07AB09

Esmolola hidrohlorīds ir bēta selektīvs (kardioselektīvs) adrenoreceprorus bloķējošs līdzeklis.

Terapeitiskās devās esmolola hidrohlorīdam nav raksturīga iekšēja simpatomimētiska aktivitāte vai membrānu stabilizējoša aktivitāte.

Esmolola hidrohlorīds kā ESMOCARD 100 mg/10 ml aktīvā viela ir ķīmiski saistīts ar fenoksi propanolamīnu klases bēta blokatoriem.

Pamatojoties uz esmolola hidrohlorīda farmakoloģiskajām īpašībām, tas ir ātras un īslaicīgas iedarbības līdzeklis, kura devu iespējams ātri pielāgot.

Kad tiek izmantota piemērota piesātinošā deva, stabila deva asins serumā tiek sasniegta 5 minūšu laikā.

Tomēr terapeitiskais efekts tiek sasniegts ātrāk par stabilu koncentrāciju plazmā. Pēc tam infūzijas ātrumu var pielāgot tā, lai sasniegtu vēlamo farmakoloģisko efektu.

Esmolola hidrohlorīdam ir raksturīga zināmā bēta blokatoru iedarbība uz hemodinamiku un elektrofizioloģiju:

- samazinās sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī un slodzes laikā;

- samazinās, izoprenalīna izraisīta, sirdsdarbības ātruma palielināšanās;

- pagarinās SA mezgla repolarizācijas laiks;

- tiek kavēta AV impulsu pārvade;

- pagarinās AV intervāls, saglabājoties normālam sinusa ritmam, bet priekškambaru stimulācijas laikā bez impulsu pārvades kavēšanās Hisa – Purkinjē šķiedrās;

- pagarinās PQ laiks, tiek izraisīta II pakāpes AV blokāde;

- pagarinās priekškambaru un kambaru funkcionālais refraktārais periods;

- negatīva inotropa iedarbība ar samazinātu izsviedes frakciju;

- pazeminās asinsspiediens.

Lietošana bērniem

Nekontrolēts farmakokinētikas/efektivitātes pētījums ir veikts ar 26 bērniem ar supraventrikulāru tahikardiju (SVT), kuru vecums bija no 2 līdz 16 gadiem. Tika ievadīta 1000 mikrogrami/kg liela esmolola hidrohlorīda piesātinošā deva, kam sekoja ilgstoša infūzija ar ātrumu 300 mikrogrami/kg/min. 65% pacientu SVT beidzās 5 minūšu laikā pēc esmolola hidrohlorīda ievadīšanas sākuma.

Randomizēta, nekontrolēta devu salīdzināšanas pētījuma laikā efektivitāte tika vērtēta 116 bērniem vecumā no 1 nedēļas līdz 7 gadiem ar hipertensiju pēc iedzimta aortas sašaurinājuma korekcijas operācijas. Pacienti sākuminfūzijas veidā saņēma 125 mikrogrami/kg, 250 mikrogrami/kg vai 500 mikrogrami/kg lielu devu, kam sekoja ilgstoša infūzija ar ātrumu attiecīgi 125 mikrogramig/kg/min, 250 mikrogrami/kg/min vai 500 mikrogrami/kg/min. Nozīmīga asinsspiedienu pazeminošās iedarbības atšķirība starp trim grupām netika novērota. Pavisam 54 % pacientu bez esmolola hidrohlorīda bija nepieciešamas arī citas zāles, lai sasniegtu apmierinošu asinsspiediena kontroli. No šī viedokļa atšķirības starp dažādo devu grupām nebija redzamas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem pieaugušajiem esmolola hidrohlorīda kinētika ir lineāra un tā koncentrācija plazmā ir proporcionāla devas lielumam. Bez piesātinošās devas lietojot 50 - 300 mikrogrami/kg/min lielas devas, līdzsvara koncentrācija asinīs tiek sasniegta 30 minūšu laikā.

Esmolola hidrohlorīdam raksturīgs ļoti ātrs izkliedes laiks – aptuveni 2 minūtes.

Izkliedes tilpums ir 3,4 l/kg.

Esterāzes esmolola hidrohlorīdu metabolizē par skābu metabolītu (ASL-8123) un metanolu. Tas notiek eritrocītos, esterāzēm hidrolizējot vielas molekulas ēstera grupu.

Ja esmolola hidrohlorīda deva ir robežās starp 50 un 300 mikrogrami/kg/min, tā metabolisms ir neatkarīgs.

55% esmolola hidrohlorīda saistās ar cilvēka plazmas proteīniem (salīdzinot ar 10% skābā metabolīta gadījumā).

Pēc intravenozas ievadīšanas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 9 minūtes.

Kopējais klīrenss ir 285 ml/kg/min un tas nav atkarīgs no cirkulācijas aknās vai kādos citos orgānos. Esmolola hidrohlorīda ekskrēcija notiek caur nierēm – daļēji neizmainītā veidā (mazāk par 2% no ievadītās devas) un daļēji skābā metabolīta formā (šim metabolītam ir raksturīga vāja bēta receptorus bloķējoša aktivitāte, kas mazāka par 0,1% no esmolola aktivitātes). Šī skābā metabolīta ekskrēcija notiek kopā ar urīnu un tā eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3,7 stundas.

Lietošana bērniem

Farmakokinētikas pētījums ir veikts 22 bērniem vecumā no 3 līdz 16 gadiem. Tika ievadīta 1000 mikrogrami/kg liela esmolola hidrohlorīda piesātinošā deva, kam sekoja ilgstoša infūzija ar ātrumu 300 mikrogrami/kg/min. Tika novērots, ka vidējais kopējais organisma klīrenss ir 119 ml/kg/min, vidējais izkliedes tilpums ir 283 ml/kg un vidējais terminālais eliminācijas pusperiods ir 6,9 min, kas norāda, ka esmolola hidrohlorīda kinētika bērnu organismā ir līdzīga tai, kāda novērota pieaugušajiem. Tomēr dažādiem pacientiem tika novērota izteiktāka parametru mainība.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem teratogēna iedarbība nav novērota. Trušiem ir novērota, iespējams, esmolola hidrohlorīda izraisīta embriotoksiska iedarbība (lielāka augļu resorbcijas gadījumu sastopamība). Šī parādība tika novērota, lietojot devas, kas vismaz 10 reizes lielākas par terapeitiskajām devām. Esmolola hidrohlorīda ietekme uz fertilitāti, kā arī tā peri- un postnatālā iedarbība nav pētīta. Ar vairāku in vitro un in vivo testu sistēmu palīdzību ir konstatēts, ka esmolola hidrohlorīds nav mutagēns. Ilgstoši esmolola hidrohlorīda lietošanas drošuma pētījumi nav veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija acetāta trihidrāts

99% etiķskābe

10% sālsskābe (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

ESMOCARD 100 mg/10 ml NEDRĪKST lietot vienlaicīgi ar nātrija karbonāta šķīdumu, vai citām zālēm (piemēram, furosemīdu, diazepāmu un tiopentālu), kas ir ķīmiski nesaderīgas ar esmololu.

6.3. Uzglabāšanas laiks

24 mēneši.

Pēc attaisīšanas zāles fizikāli ķīmisko stabilitāti saglabā 24 stundas pie temperatūras no 2 līdz 8 °C.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās tūlīt neizlieto, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs un parasti tam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2°C līdz 8°C temperatūrā, ja zāļu atvēršana veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ⁰C.

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Pēc flakona atvēršanas šķīduma uzglabāšanas apstākļus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Viens flakons ar 10 ml šķīduma satur 100 mg esmolola hidrohlorīda (10 mg/ml).

Caurspīdīga, bezkrāsaina stikla flakons ar hlorbutil gumijas aizbāzni, kas satur 10 ml šķīduma injekcijām. Flakoni atrodas ārējā kartona iepakojumā.

Iepakojuma lielums: 5 flakoni kartona iepakojumā.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Katrs flakons paredzēts tikai vienreizējai izmatošanai. Nepieļaut saskari ar sārmu.

Pirms lietošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda vai tam neveidojas nogulsnējumi vai arī tas nemaina krāsu. Drīkst lietot tikai dzidru un bezkrāsainu šķīdumu.

Neizlietotais šķīdums un iepakojums jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Orpha-Devel Handels und Vertriebs GmbH, Wintergasse 85/B 1, A – 3002 Purkersdorf, Austrija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

07-0394

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 06. aprīlis

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018

SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018