Enap

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Enap 1,25 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs 1 ml (viena ampula) šķīduma injekcijām satur 1,25 mg enalaprilāta (Enalaprilatum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

benzilspirts (9,00 mg/ml)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām

Šķīdums injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Arteriālas hipertensijas gadījumos, kad terapija ar perorāli lietojamām zāļu formām nav iespējama (skatīt 6.6. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušiem

Parasti hipertensijas ārstēšanai nepieciešamā deva ir 1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām.

Pārejot no iekšķīgi lietojamām Enap tabletēm uz terapiju ar Enap šķīdumu injekcijām, parastā deva ir 1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām.

Pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, sākumdeva ir ½ ampulas (0,625 mg) intravenozi. Ja pēc stundas pietiekama klīniska atbildes reakcija neiestājas, tikpat lielu devu intravenozi var ievadīt atkārtoti un pēc 6 stundām terapiju turpināt ar pilnu devu (1 ampula ik pēc 6 stundām).

Parasti enalaprilāta terapijas ilgums ir 48 stundas. Pēc tam pacientam terapija jāturpina ar Enap tabletēm.

Pārejot no parenterālas terapijas ar Enap šķīdumu injekcijām uz perorālu terapiju ar Enap tabletēm, pacientiem, kuri ik pēc 6 stundām saņēmuši 1 ampulu (1,25 mg) enalaprilāta, ieteicamā sākumdeva ir 5 mg dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt. Pacientiem, kuri sākotnēji ārstēti, izmantojot pusi enalaprilāta sākumdevas, pārejot uz perorālu terapiju, ieteicamā deva ir 2,5 mg enalaprilāta dienā.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva ir jāpielāgo atbilstoši nieru funkcijas stāvoklim (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem, kuru kreatinīna klīrenss pārsniedz 0,5 ml/s (kreatinīna koncentrācija serumā ir līdz 265 μmol/l), sākumdeva ir 1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām. Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir mazāks par 0,5 ml/s (kreatinīna koncentrācija serumā pārsniedz 265 μmol/l), sākumdeva ir ½ ampulas (0,625 mg) intravenozi. Ja pēc stundas pietiekama klīniska atbildes reakcija neiestājas, tikpat lielu devu intravenozi var ievadīt atkārtoti un pēc 6 stundām terapiju turpināt ar pilnu devu (1 ampula ik pēc 6 stundām).

Devas hemodialīzes gadījumā

Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, ieteicamā deva ir ½ ampulas (0,625 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām.

Pediatriskā populācija

Enap injekciju šķīduma drošība un efektivitāte bērniem līdz 18 gadiem nav noteikta,

Lietošanas veids

Enap šķīdums injekcijām lietojams intravenozi neatliekamos gadījumos vai, kad iekšķīga lietošana nav iespējama.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret enalaprilu un/vai enalaprilātu, citiem AKE inhibitoriem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu.

Pacientiem ar iedzimtu angioedēmu vai pacientiem, kuriem jebkad bijusi citu, nezināmu iemeslu izraisīta angioedēma.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²) Enap lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Enap lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Simptomātiska hipotensija

Pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām simptomātisku hipotensiju novēro reti. Hipertensīviem pacientiem ar intravaskulāra cirkulējošā šķidruma tilpuma deficītu, kuri lieto Enap, ir vairāk iespējama simptomātiskas hipotensijas veidošanās, ko ir izraisījusi, piemēram, terapija ar diurētiskajiem līdzekļiem, diēta ar ierobežotu sāls saturu, dialīze, caureja vai vemšana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija ir novērota pacientiem ar sirds mazspēju (ar vai bez saistītu nieru mazspēju). Tā ir vairāk iespējama pacientiem ar smagākās pakāpes sirds mazspēju, ko raksturo lielu cilpas diurētisko līdzekļu devu lietošana, hiponatriēmija vai nieru funkcijas traucējumi. Šo pacientu terapija ir jāsāk stingrā ārsta uzraudzībā, un tie ir rūpīgi jākontrolē visos gadījumos, kad tiek pielāgota enalaprila un/vai diurētiskā līdzekļa deva. Šie paši apsvērumi var attiekties uz pacientiem ar sirds išēmisku slimību vai smadzeņu asinsvadu slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru notikumu.

Hipotensiju un tās smagās sekas novēro reti un tās ir pārejošas. No hipotensijas ir iespējams izvairīties, pirms Enap terapijas sākuma, ja tas ir iespējams, pārtraucot diurētisko līdzekļu lietošanu un mazsāls diētu. Citu minēto stāvokļu gadījumos vai tad, ja diurētisko līdzekļu lietošanu pārtraukt nav iespējams, ieteicams terapiju sākt ar pusi enalaprilāta devas (½ ampulas).

Hipotensijas gadījumā pacients jānogulda uz muguras, uz zema spilvena. Ja nepieciešams, ar 0,9% nātrija hlorīda šķīduma infūzijas palīdzību jākoriģē pacienta plazmas tilpums.

Pārejoša hipotensija nav turpmākas lietošanas kontrindikācija.

Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju un normālu vai pazeminātu asinsspiedienu pēc Enap injekciju lietošanas asinsspiediens var pazemināties vēl vairāk. Šāda ietekme ir paredzama, un parasti tā nav terapijas pārtraukšanas iemesls. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešamas samazināt devu un/vai pārtraukt diurētiķa lietošanu un/vai Enap injekciju šķīduma lietošanu.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.”

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze /hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā visi asinsvadus paplašinošie preparāti, arī AKE inhibitori ir īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, un no šo preparātu lietošanas ir jāizvairās kardiogēna šoka un hemodinamikai nozīmīgas obstrukcijas gadījumos.

Nieru funkcijas traucējumi

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (ja kreatinīna klīrensa ātrums ir mazāks par 80 ml/min.), preparāta devas lielums ir jāpielāgo atbilstoši kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu), bet vēlāk – atbilstoši pacienta reakcijai uz terapiju. Attiecībā uz šādiem pacientiem parastās medicīniskās prakses daļa ir ierastā kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas kontrole.

Par nieru mazspēju saistībā ar enalaprila lietošanu ziņots galvenokārt pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai esošu nieru saslimšanu, ieskaitot nieru artēriju stenozi. Ar enalaprila lietošanu saistīta nieru mazspēja parasti ir atgriezeniska, ja atklāta laikus un atbilstoši ārstēta.

Dažiem hipertensijas pacientiem bez iepriekš esošas nieru slimības, kad enalaprils tiek lietots vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli, ir attīstījies neliels un pārejošs urīnvielas un kreatinīna koncentrācijas pieaugums serumā. Var būt jāsamazina AKE inhibitora deva un/vai jāatceļ diurētiskais līdzeklis. Šādā situācijā jādomā, ka pacientam pastāv nieru artēriju stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu „Renovaskulāra hipertensija”).

Renovaskulāra hipertensija

Pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, ārstējot ar AKE inhibitoriem, pieaug hipotensijas un nieru mazspējas risks. Nieru funkcijas zudums var iestāties, tikai nedaudz mainoties kreatinīna koncentrācijai serumā. Šādu pacientu terapija ir jāsāk ar mazām devām un stingrā ārsta uzraudzībā. Terapijas laikā ir rūpīgi jāpielāgo preparāta deva un jākontrolē nieru funkcija.

Nieru transplantācija

Pieredzes par enalaprila lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri nav, tādēļ Enap injekciju terapija nav ieteicama.

Aknu mazspēja

AKE inhibitoru terapijas laikā retos gadījumos tiek saistīts ar sindromu, kas sākas ar holestatisku dzelti vai hepatītu un progresē līdz zibenīgai aknu nekrozei un (dažreiz) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Ja pacientiem, kuri saņem AKE inhibitoru, parādās dzelte vai izteikts aknu enzīmu koncentrācijas pieaugums, AKE inhibitoru lietošana ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsaņem atbilstoša medicīniskā uzraudzība.

Neitropēnija/agranulocitoze

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, ir aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un bez citām komplikācijām neitropēniju novēro reti. Enalaprils ir ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar sistēmiskām saistaudu slimībām, vienlaicīgas imūnās sistēmas darbību nomācošas terapijas gadījumos vai lietojot allopurinolu vai prokaīnamīdu, kā arī šo faktoru kombināciju gadījumos. Minētais īpaši attiecas uz gadījumiem, kad pacientam jau iepriekš ir bijuši nieru funkcijas traucējumi. Dažiem šādiem pacientiem var attīstīties nopietnas infekcijas, kuras dažkārt nereaģē uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Lietojot enalaprilu šādiem pacientiem, ir ieteicams periodiski kontrolēt leikocītu skaitu, un pacientiem ir jāiesaka ziņot par visām infekcijas pazīmēm.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitoru, tostarp arī Enap injekciju lietošanas laikā, novēro sejas, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu. Tā ir iespējama jebkurā terapijas fāzē. Šādā gadījumā Enap injekcijas ir nekavējoties jāatceļ un ir jānodrošina piemēroti kontroles pasākumi, lai pirms pacienta izrakstīšanas būtu pārliecība, ka visi simptomi ir pilnīgi izzuduši. Pat gadījumos, kad tūska ir skārusi tikai mēli un elpošanas traucējumu nav, pacientam var būt nepieciešama ilgstoša kontrole, jo terapija ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var nebūt pietiekoša.

Ļoti retos gadījumos ir aprakstīti ar balsenes vai mēles tūsku saistītas angioedēmas izraisītas nāves gadījumi. Pacientiem, kuriem tūska ir skārusi mēli, uzbalseni vai balseni, ir iespējams elpceļu nosprostojums, īpaši pacientiem, kuru anamnēzē ir ķirurģiskas elpceļu operācijas. Gadījumos, kad tūska ir skārusi mēli, uzbalseni vai balseni un var izraisīt elpceļu nosprostojumu, nekavējoties ir jāordinē piemērota terapija, kurai var izmantot subkutānu adrenalīna 1:1000 šķīduma ievadi (0,3 - 0,5 ml) un/vai pasākumus elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.

Salīdzinājumā ar baltādainiem pacientiem, melnādainiem pacientiem, kuri ir saņēmuši AKE inhibitorus, angioedēma ir aprakstīta biežāk.

Pacientiem, kuru anamnēzē ir ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistīta angioedēma, AKE inhibitoru lietošanas laikā var būt pakļauti lielākam tās attīstības riskam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc enalaprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar enalaprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Anafilaktoīdas reakcijas plēvspārņu desensibilizācijas laikā

Pacientiem, kuri AKE inhibitorus saņem laikā, kad notiek to desensibilizācijas pret plēvspārņu indi, retos gadījumos ir iespējamas dzīvībai bīstamas alerģijai līdzīgas (anafilaktoīdas) reakcijas. No šim reakcijām ir iespējams izvairīties, pirms katras desensibilizācijas procedūras uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu.

Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā

Pacientiem, kuri AKE inhibitorus saņem laikā, kad notiek zema blīvuma lipoproteīnus (ZBL) aferēze ar dekstrāna sulfātu, retos gadījumos ir iespējamas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šim reakcijām ir iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu.

Hemodializējami pacienti

Pacientiem, kuriem vienlaikus ar AKE inhibitoru lietošanu ir veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām (piemēram, AN 69^→), ir aprakstītas alerģijai līdzīgas (anafilaktoīdas) reakcijas. Šiem pacientam jāapsver citas zāļu grupas preparātu lietošana vai arī ir jāizmanto cita tipa dialīzes membrānas.

Hipoglikēmija

Diabēta slimniekiem, kurus ārstē ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu un kuri sāk terapiju ar AKE inhibitoriem, ir jāiesaka rūpīgi kontrolēt hipoglikēmiju. Tas īpaši attiecas uz pirmo kombinētās lietošanas mēnesi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Klepus

Ir ziņots par klepu, lietojot AKE inhibitorus. Klepus tiek raksturots kā sauss, neproduktīvs, kas izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus ir jāuztver kā diferenciāldiagnozes daļa.

Ķirurģiskas operācijas/anestēzija

Pacientiem, kuriem veic plašas ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas nodrošināšanai izmanto preparātus, kuri izraisa hipotensiju, enalaprils pēc kompensējošas renīna sekrēcijas bloķē angiotenzīna II sintēzi. Ja iestājas hipotensija un tiek uzskatīts, ka to izraisa šis mehānisms, to ir iespējams novērst, palielinot cirkulējošo tilpumu.

Hiperkalēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktori ir pacienta nieru mazspēja, hipoaldosteronisms, nieru darbības traucējumi, vecums (vairāk par 70 gadiem), cukura diabēts un vienlaicīgas patoloģijas (jo īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabola acidoze), kā arī vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamtarēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana. Riskam ir pakļauti arī pacienti, kuri lieto citas zāles (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu zināmu arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu, un īpaši un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus), kuras ir saistītas ar kālija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt ievērojamu kālija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā.

Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt arī letālas sirds aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Litija preparāti

Litija preparātu un enalaprila kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērniem Enap efektivitāte un lietošanas drošība nav noteikta,

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, melnādainajiem enalaprils asinsspiedienu pazemina mazāk efektīvi nekā baltādainajiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainajiem ar hipertensiju biežāk novēro zemu renīna koncentrāciju organismā.

Enap satur benzilspirtu un nātriju.

Šīs zāles satur 9 mg benzilspirta katrā devā. Benzilspirts var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Lieli tilpumi jālieto piesardzīgi un tikai tad, ja nepieciešams, īpaši personām ar aknu vai nieru darbības traucējumiem, jo pastāv uzkrāšanās un toksicitātes (metaboliskas acidozes) risks.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Enalaprilāts ir enalaprila metabolīts, tādēļ Enap injekciju šķīduma lietošanas laikā ir iespējami tie paši zāļu mijiedarbības veidi, ko novēro Enap tablešu lietošanas gadījumā.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar enalaprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, eplerenons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja enalaprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ enalaprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja, sakarā ar diagnosticētu hipokaliēmiju ir indicēta vienlaicīga to lietošana, ir nepieciešama liela piesardzība, un ir bieži jākontrolē kālija jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi vai cilpas diurētikas)

Agrāka terapija ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt cirkulējošā tilpuma deficītu un hipotensijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo iedarbību ir iespējams vājināt, atceļot diurētisko preparātu, palielinot pacienta saņemtā sāls un šķidruma daudzumu vai terapiju sākot ar pusi no enalaprila devas (1/2 ampulas).

Citi līdzekļi pret hipertensiju

Vienlaicīga enalaprila un citu prethipertensijas līdzekļu lietošana var pastiprināt enalaprila asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna, kā arī citu nitrātu vai asinsvadus paplašinošo preparātu lietošana asinsspiedienu var pazemināt vēl vairāk.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Litija preparāti

Vienlaicīgas litija preparātu un AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts pārejošs litija jonu koncentrācijas pieaugums serumā un palielināta to toksicitāte. Vienlaicīga AKE inhibitoru un tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana litija jonu koncentrāciju serumā var paaugstināt vēl vairāk un palielināt litija jonu toksicitātes risku. Enalaprila lietošana vienlaikus ar litija preparātiem nav ieteicama, bet ja ir pierādīts, ka ir nepieciešama šādas kombinācijas lietošana, ir rūpīgi jākontrolē litija jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi/narkotiskās vielas

Vienlaicīgas noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu vai antipsihotisko līdzekļu un AKE inhibitoru lietošanas rezultātā asinsspiediens var samazināties vēl vairāk (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

Ilgstoša NPL lietošana var vājināt AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

NPL (ieskaitot COX-2 inhibitorus) un AKE inhibitoriem ir raksturīga savstarpēji papildinoša iedarbība, palielinot kālija jonu koncentrāciju serumā, kā rezultātā var pasliktināties nieru funkcija. Parasti šāda ietekme ir atgriezeniska. Retos gadījumos ir iespējama akūta nieru mazspēja – jo īpaši pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (tādi kā, gados vecāki vai tilpumatkarīgi pacienti, ieskaitot tos, kuri saņem diurētisku līdzekli). Pacientiem jābūt pienācīgi hidratētiem un jānovēro to nieru darbība pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski ārstēšanas laikā.

Zelta preparāti

Pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu terapiju ar injicējamajiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoriem (tostarp arī enalaprilu), retos gadījumos ir aprakstītas reakcijas, kuras ir līdzīgas nitrītu izraisītajām reakcijām (to simptomu izpausmes ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētisko līdzekļu lietošana var vājināt AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Sakubitrils/valsartāns

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Racekadotrils, zīdītāju rapamicīna mērķa receptoru (mTOR) inhibitori un vildagliptīns

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pretdiabēta līdzekļi

Epidemioloģisku pētījumu rezultāti norāda, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes koncentrāciju asinīs samazinošu iedarbību ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk ir iespējama pirmo kombinētās terapijas nedēļu laikā un pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Alkoholiskie dzērieni

Alkoholisko dzērienu lietošana pastiprina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4.apakšpunktu).

Acetilsalicilskābe, trombolītiskie preparāti un β-blokatori

Enalaprilu ir iespējams droši ordinēt kopā ar acetilsalicilskābi (kardioloģiskās devās), trombolītiskajiem preparātiem un β-blokatoriem.

Ciklosporīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ir bijuši grūtnieces oligohidramnija gadījumi, kas, iespējams, atspoguļo pavājinātu augļa nieru darbību un var izraisīt ekstremitāšu kontraktūras, kraniofaciālas deformācijas un hipoplastisku plaušu attīstību.

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nedaudzie farmakokinētiskie dati liecina par nelielu enalaprila koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, enalaprilu nav ieteicams lietot, barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu un nieru darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē.

Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, enalaprila lietošana var tikt apsvērta, ja šāds terapijas veids ir nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas blakusparādības.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pierādījumi par Enap injekciju šķīduma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav iegūti. Ir jāievēro, ka dažkārt iespējams rasties reiboņiem un nogurumam.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (1/100, <1/10)

Retāk (≥1/1000, <1/100)

Reti (≥1/10000, <1/1000)

Ļoti reti (<1/10000)

Nav zināms (nevar noteikt no pieejamiem datiem)

Enalaprilāts ir enalaprila metabolīts, tātad lietojot Enap šķīdumu injekcijām ir iespējamas nevēlamas blakusparādības, kas līdzīgas tām, ko novēro, lietojot Enap tabletes vai citus angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitorus.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināms

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

anēmija (tostarp arī aplastiska un hemolītiska)

neitropēnija, hemoglobīna koncentrācijas samazināšanās, hematokrīta samazināšanās, trombocitopēnija, agranulocitoze, kaulu smadzeņu nomākums, pancitopēnija, limfadenopātija, autoimūnās slimības

Endokrīnās sistēmas traucējumi

nepietiekams antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (SIADH)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Psihiskie traucējumi

depresija

apjukums, nervozitāte

bezmiegs

patoloģiski sapņi

miega traucējumi

Nervu sistēmas un psihiskie traucējumi

reibonis

galvassāpes, sinkope, garšas sajūtas pārmaiņas

miegainība, parestēzijas, vertigo

Acu bojājumi

neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi

troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

sāpes krūšu kurvī, sirds ritma traucējumi, stenokardija, tahikardija

sirdsklauves, miokarda infarkts vai cerebrovaskulārs notikums*, iespējams, pēc pārliekas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

hipotensija (ieskaitot ortostatisku hipotensiju)

pietvīkums, ortostatiska hipotensija

Reino sindroms

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

klepus

elpas trūkums

izdalījumi no deguna, kakla iekaisums, aizsmakums, bronhu spazmas/astma

plaušu infiltrācija, deguna gļotādas iekaisums, alerģisks alveolīts/eozinofīliska pneimonija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

slikta dūša

caureja, sāpes vēderā, garšas sajūtas izmaiņas

ileuss, pankreatīts, vemšana, dispepsija, aizcietējumi, anoreksija, kuņģa kairinājums, sausums mutē, peptiskas čūlas

stomatīts/aftas, glosīts

zarnu angioedēma

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu mazspēja, hepatīts (aknu šūnu vai holestatisks), hepatīts ar nekrozi, holestāze (arī kopā ar dzelti)

Ādas un zemādas audu bojājumi**

izsitumi, paaugstinātas jutības reakcijas/angioedēma: ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.4. apakšpunktā)

svīšana, nieze, nātrene, alopēcija

multiformā eritēma, Stīvensa – Džonsona sindroms, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermālā nekrolīze, pemfigus, eritrodermija

Skeleta-muskuļu, saistaudu un kaulu sistēmas bojājumi

muskuļu krampji

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

nieru funkcijas traucējumi, nieru mazspēja, proteīnūrija

oligūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

impotence

ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

astēnija

nespēks

savārgums, drudzis

Izmeklējumi

hiperkaliēmija, kreatinīna koncentrācijas pieaugums serumā

urīnvielas koncentrācijas pieaugums asinīs, hiponatriēmija

aknu enzīmu koncentrācijas pieaugums, bilirubīna koncentrācijas pieaugums serumā

* Klīnisko pētījumu laikā placebo un aktīvās kontroles grupās biežums bija līdzīgs.

**Ir aprakstīts šāds simptomu komplekss: drudzis, serozīts, vaskulīts, muskuļu sāpes, locītavu sāpes/artrīts, pozitīva reakcija uz ANA, palielināts eritrocītu grimšanas ātrums, leikocitoze, eozinofīlija, fotosensibilizācija, izsitumi vai citi dermatoloģiski simptomi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Datu par preparāta pārdozēšanu cilvēkam apjoms ir ierobežots. Visnozīmīgākās līdz šim ziņotās pārdozēšanas izpausmes ir izteikta hipotensija, kas sākas aptuveni 6 stundas pēc tablešu lietošanas, vienlaicīga renīna-angiotenzīna sistēmas blokāde un stupors. Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistīti simptomi ir cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reiboņi, nemiers un klepus.

Pēc 300 mg un 440 mg enalaprilāta lietošanas enalaprilāta koncentrācija attiecīgi 100 un 200 reizes pārsniedz koncentrāciju, kas parasti ir novērojama pēc terapeitisko preparāta devu ieņemšanas.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Hipotensijas gadījumā pacients ir jānogulda uz muguras, uz zema spilvena. Ja nepieciešams, ar 0,9% nātrija hlorīda šķīduma infūzijas palīdzību jākoriģē pacienta plazmas tilpums.

Ja šādi preparāti ir pieejami, var apsvērt arī iespēju veikt terapiju, infūzijas veidā ievadot angiotenzīnu II un/vai intravenozi injicējot kateholamīnus. Ja preparāts ir lietots nesen, ir jāveic pasākumi, kuru mērķis ir enalaprila maleāta eliminācija (piemēram, var izraisīt vemšanu un skalot kuņģi, kā arī ievadīt absorbentus un nātrija sulfātu). No asinsrites enalaprilātu ir iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Enalaprilāta hemodialīzes klīrenss ir robežās no 38 līdz 62 ml/min. Pēc 4 stundas ilgas hemodialīzes enalaprilāta koncentrācija serumā samazinās par 45 - 57%. Pret terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ir indicēta terapija ar elektrokardiostimulatoru. Ir nepārtraukti jākontrolē organisma stāvokļa galvenie parametri, kā arī elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitors, nekombinēts, ATĶ kods: C09AA02.

Darbības mehānisms

Enalaprilāts ir parenterāli lietojams angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitors. Atbilstoši anatomiski terapeitiskajai ķīmisko vielu klasifikācijai (ATĶ), tas pieder pie angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (ATĶ kods: C09AA02).

Enalaprilāts nomāc angiotenzīnu konvertējošā enzīma, kas katalizē angiotenzīna I pārvērtību par angiotenzīnu II, aktivitāti. Angiotenzīnu konvertējošā enzīma aktivitātes nomākuma rezultātā samazinās angiotenzīna II koncentrācija, plazmā pieaug renīna aktivitāte un samazinās aldosterona sekrēcija.

Farmakodinamiskā iedarība

Enap antihipertensīvās iedarbības rezultātā, kā arī sakarā ar tā ietekmi uz hemodinamiku pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu paplašinās rezistentie asinsvadi un samazinās kopējā perifērā pretestība, kas pakāpeniski samazina asinsspiedienu. Sirdsdarbības ātrums un sirds izsviede parasti nemainās.

Pēc intravenozas preparāta injekcijas tā iedarbība parādās jau pēc 5 - 15 minūtēm, bet maksimālā iedarbība iestājas pēc 1 - 4 stundām. Preparāta iedarbība ilgst aptuveni 6 stundas.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Ieņemot perorāli, enalaprilāts absorbējas vāji un aktivitātes tam praktiski nav, tādēļ to ievada tikai intravenozi.

Izkliede

Pēc intravenozas injekcijas viela strauji izkliedējas lielākajā daļā organisma audu, vislielāko koncentrāciju sasniedzot plaušu, nieru un asinsvadu audos. Tomēr nav pierādījumu, ka tā terapeitiskā daudzumā iekļūst smadzeņu audos. Izkliedes pusperioda ilgums ir 4 stundas. 50 - 60% enalaprilāta saistās ar seruma proteīniem.

Biotransformācija

Tas nemetabolizējas un 100% devas eliminējas ar urīnu.

Eliminācija

Ekskrēcija notiek apvienotas glomerulāras filtrācijas un tubulāras sekrēcijas veidā. Eliminācijas pusperiods ilgst aptuveni 35 stundas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru mazspēju vielas eliminācija ir lēnāka, tādēļ preparāta deva ir obligāti jāpielāgo atbilstoši pacienta nieru darbības stāvoklim.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu mazspēju enalaprilāta farmakokinētika nemainās.

Gados vecāki cilvēki

Ir pierādīts, ka enalaprilāta farmakokinētika jauniem un gados vecākiem cilvēkiem atšķiras. Vielas farmakokinētiskās īpašības ir atkarīgas no nieru darbības un liela vecuma izraisītām metabolisma izmaiņām. Gados vecākiem pacientiem viss laukums zem koncentrācijas līknes (AUC) ir lielāks, bet vielas izkliedes tilpums ir mazāks, pusperiods ilgāks, nieru klīrenss mazāks, bet jutība pret angiotenzīnu konvertējošā enzīma aktivitātes nomākumu neatšķiras. Tādēļ gados vecāku pacientu farmakodinamiskā atbildes reakcija ir izteiktāka.

Citas īpašas cilvēku grupas

Sirds mazspēja

Pacientiem ar sirds mazspēju enalaprilāta farmakokinētika ir nedaudz izmainīta: eliminācijas pusperioda ilgums pieaug un nieru klīrenss ir lēnāks – tas norāda, ka preparāta deva ir jāsamazina.

Barošana ar krūti

Dati par piecām tikko dzemdējušām sievietēm, kas iekšķīgi bija saņēmušas vienreizēju enalaprila devu 20 mg, liecina, ka pēc 4 – 6 stundām vidējā maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 1,7 μg/l (no 0,54 līdz 5,9μg/l). Vidējā maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 1,7μg/l (no 1,2 līdz 2,3μg/l), un tā tika konstatēta dažādos periodos 24 stundu laikā. Pamatojoties uz šiem datiem, aprēķināts, ka maksimālā deva, ko saņemtu tikai ar krūti barots zīdainis, būtu aptuveni 0,16% no mātes svara atkarīgas enalaprila devas. Dati liecina, ka sievietei, kas 11 mēnešus iekšķīgi lietoja enalaprilu pa 10 mg dienā, četras stundas pēc kārtējās zāļu devas ieņemšanas maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 2 μg/l, bet apmēram pēc 9 stundām maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 0,75 μg/l. Kopējais enalaprila un enalaprilāta daudzums pienā 24 stundu laikā bija 1,44μg/L un 0,63 μg/L. Enalaprila līmenis pienā 4 stundas pēc vienreizējas Enap 5 mg devas lietošanas vienai mātei un pēc 10 mg devas lietošanas otrai mātei nebija nosakāms (<0,2μg/L).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ar daudzām laboratorijas dzīvnieku sugām veikto toksikoloģisko pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka vienreizējas enalaprila maleāta un enalaprilāta devas ir drošas un maz toksiskas. Enalaprilu ievadot perorāli, pelēm un žurkām LD₅₀ vērtības ir 2 g/kg (vai tikai nedaudz mazāk), suņu tēviņiem – 250 mg/kg, bet kucēm – 125 mg/kg. Grauzējiem enalaprilātu ievadot intraperitoneāli, subkutāni un intravenozi, attiecīgās LD₅₀ vērtības ir no 300 līdz 600 mg/kg, vairāk nekā 1 g/kg un aptuveni 900 mg/kg. Pelēm pēc intraperitoneālas un intravenozas ievades enalaprilāts nav toksisks. Attiecīgās LD₅₀ vērtības pārsniedz 7 g/kg un 2 g/kg. Žurkām pēc intraperitoneālas un intravenozas ievades LD₅₀ vērtības galīgi noteiktas netika, tomēr tās noteikti pārsniedz 600 mg/kg.

Toksikoloģisko pētījumu laikā ir pierādīts, ka enalaprila maleāts ir maz toksisks pat pēc atkārtotām devām, tomēr ilgstoša lielu devu lietošana var izmainīt nieru darbību un struktūru. Arī atkārtotas intravenozi un intramuskulāri ievadītas Enap (Krka) injekciju formas devas sistēmisku toksisku iedarbību neizraisīja un dzīvniekiem, kuriem tika ievadīts enalaprilāts, injekcijas vietā novēroja tikai nedaudz izteiktākus asinsvadu un muskuļu audu bojājumus nekā kontroles grupas dzīvniekiem.

Reprodukcijas spējas pētījumu laikā ir pierādīts, ka teratogēna iedarbība enalaprilam nav raksturīga.

Pārbaudāmās vielas toksiskā ietekme uz augli ir testēta ar vairākām dzīvnieku sugām.

Pētījumos in vivo un in vitro enalaprila maleātam un enalaprilātam mutagēnas īpašības nav konstatētas.

Dati par iespējamu vielas kancerogēnu ietekmi nav iegūti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Benzilspirts

Nātrija hlorīds

Nātrija hidroksīds

Ūdens injekcijām.

6.2. Nesaderība

Enalaprilāta injekciju vai infūzijas šķīdumu nav atļauts maisīt ar amfotericīnu B un fenitoīnu, jo šāds maisījums var saduļķoties vai tajā var izveidoties nogulsnes.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ampulas: salokāmas kārbiņas ar 5 ampulām pa 1 ml šķīduma injekcijām (1,25 mg/ml).

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Enap šķīdums injekcijām ir lēni (vismaz 5 minūšu laikā) jāievada vēnā. To var ievadīt, arī atšķaidot ar 50 ml 5% glikozes šķīduma, 0,9% nātrija hlorīda šķīduma (fizioloģiskā šķīduma) vai 5% glikozes šķīduma Ringera laktāta šķīdumā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

96-0210

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996. gada 6. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 24. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

PAGE

DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL125219_1

DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 18.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 18.01.2019

Page PAGE 1 of NUMPAGES 15