Emla

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

EMLA 5% krēms

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens grams krēma satur 25 mg lidokaīna (Lidocainum) un 25 mg prilokaīna (Prilocainum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: makrogola-glicerīna hidroksistearāts (19 mg/g).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Krēms.

Balts, viendabīgs krēms.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

EMLA krēms indicēts:

vietējai ādas anestēzijai saistībā ar:

adatas ieduršanu, piemēram, intravenozam katetram, asinsanalīzēm;

virspusējām ķirurģiskām manipulācijām, pieaugušajiem un pediatriskajā populācijā;

vietējai dzimumorgānu gļotādas anestēzijai, piemēram, pirms virspusējām ķirurģiskām manipulācijām vai infiltrācijas anestēzijas, pieaugušajiem un pusaudžiem ≥12 g. v.

vietējai kāju čūlu anestēzijai, lai atvieglotu mehānisku tīrīšanu/mirušo audu noņemšanu, tikai pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie un pusaudži

Indikācijas vai manipulācijas, kad zāles lietojamas, ar devām un lietošanas laiku detalizēti norādītas 1. un 2. tabulā.

Vairāk norādījumu par pareizu zāļu lietošanu šo manipulāciju gadījumā, lūdzu, skatīt Lietošanas metode.

1. tabula Pieaugušie un pusaudži no 12 gadu vecuma

Indikācija/manipulācija

Devas un uzklāšanas ilgums

Āda

Neliela manipulācija, piemēram, adatas ieduršana un ķirurģiska lokalizētu bojājumu ārstēšana.

2 g (apm. puse 5 g tūbas) vai apm. 1,5g/10 cm² 1–5 stundas¹⁾.

Manipulācijas uz tikko noskūtiem lieliem ādas apvidiem, piemēram, apmatojuma noņemšana ar lāzeru (uzklāj pats pacients)

Maksimālā ieteicamā deva: 60 g. Maksimālais ieteicamais ārstējamais laukums: 600 cm² vismaz 1 stundu, maksimāli 5 stundas¹⁾.

Ķirurģiskas manipulācijas uz lieliem ādas apvidiem slimnīcas apstākļos, piemēram, ādas slokšņu paņemšana pārstādīšanai.

Apm. 1,5–2 g/10 cm² 2–5 stundas¹⁾.

Vīriešu dzimumorgānu āda

Pirms vietējas darbības anestēzijas līdzekļa injicēšanas

Sieviešu dzimumorgānu āda

Pirms vietējas darbības anestēzijas līdzekļa injicēšanas²⁾

1 g/10 cm² 15 minūtes

1–2 g/10 cm² 60 minūtes

Dzimumorgānu gļotāda

Ķirurģiska lokalizētu bojājumu ārstēšana, piemēram, dzimumorgānu kārpu (condylomata acuminata) likvidēšana un pirms vietējas darbības anestēzijas līdzekļa injicēšanas

Apm. 5–10 g krēma 5–10 minūtes^{1) 3) 4)}.

Pirms dzemdes kakla kiretāžas

10 g krēma jāieklāj maksts sānu velvēs 10 minūtes.

Kājas čūla(-s)

Tikai pieaugušajiem

Mehāniska tīrīšana/atmirušo audu noņemšana

Apm. 1–2 g/10 cm² un kopā līdz 10 g uz kājas čūlas(-ām)^{3) 5)}.

Uzklāšanas laiks: 30–60 minūtes.

¹⁾ Pēc ilgstošākas uzklāšanas anestēzija mazinās.

²⁾ Uz sievietes dzimumorgānu ādas tikai EMLA, uzklāts 60–90 minūtes, nenodrošina pietiekamu anestēziju dzimumorgānu kārpu piededzināšanai vai diatermiskajai apstrādei.

³⁾ Pacientiem, kas ārstēti ar >10 g devām, koncentrācija plazmā nav noteikta (skatīt arī 5.2. apakšpunktu).

⁴⁾ Pusaudžiem, kas sver mazāk par 20 kg, maksimālā EMLA deva uz dzimumorgānu gļotādas ir proporcionāli jāsamazina.

⁵⁾ EMLA lietots kāju čūlu ārstēšanai līdz 15 reizēm 1–2 mēnešu laikā, nemazinoties efektivitātei un nepalielinoties blakusparādību skaitam vai smagumam.

Pediatriskā populācija

2. tabula Pediatriskie pacienti 0–11 gadu vecumā

Vecuma grupa

Manipulācija

Devas un uzklāšanas ilgums

Nelielas manipulācijas, piemēram, adatas ieduršana un ķirurģiska lokalizētu bojājumu ārstēšana.

Apm. 1g/10 cm² vienu stundu (sīkākus norādījumus skatīt tālāk)

Jaundzimušie un zīdaiņi 0–2 mēnešu vecumā^{1) 2) 3)}

Līdz 1 g un 10 cm² vienu stundu⁴⁾

Zīdaiņi 3–11 mēnešu vecumā¹⁾²⁾

Līdz 2 g un 20 cm² vienu stundu⁵⁾

Mazuļi un bērni 1–5 gadu vecumā

Līdz 10 g un 100 cm² 1–5 stundas⁶⁾

Bērni 6–11 gadu vecumā

Līdz 20 g un 200 cm² 1–5 stundas⁶⁾

Pediatriskie pacienti ar atopisko dermatītu

Pirms moluska noņemšanas

Uzklāšanas laiks: 30 minūtes

¹⁾ Iznēsātiem jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam jebkurā 24 stundu periodā drīkst uzklāt tikai vienu devu. Bērniem no 3 mēnešu vecuma jebkurā 24 stundu periodā drīkst uzklāt maksimāli 2 devas ar vismaz 12 stundu starplaiku; skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu.

²⁾ Drošuma apsvērumu dēļ EMLA nedrīkst lietot zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam, kas saņēmuši ārstēšanu ar methemoglobīnu inducējošiem līdzekļiem; skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu.

³⁾ Drošuma apsvērumu dēļ EMLA nedrīkst lietot bērniem, kas nav iznēsāti vismaz 37 nedēļas; skatīt 4.4. apakšpunktu.

⁴⁾ Lietošana > 1 stundu nav dokumentēta.

⁵⁾ Pēc lietošanas līdz 4 stundām uz 16 cm² nav konstatēta klīniski nozīmīga methemoglobīna līmeņa paaugstināšanās.

⁶⁾ Pēc ilgstošākas uzklāšanas anestēzija mazinās.

EMLA drošums un efektivitāte, lietojot uz dzimumorgānu ādas un dzimumorgānu gļotādām bērniem vecumā līdz 12 gadiem, nav pierādīta.

Pieejamie pediatriskie dati nepierāda pietiekamu efektivitāti apgraizīšanas gadījumā.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāsamazina (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem atsevišķā deva nav jāsamazina (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāsamazina.

Lietošanas veids

Lietošanai uz ādas

Tūbas aizsargmembrānu pārdur, uzliekot vāciņu.

Viens grams EMLA, izspiests no 30 g tūbas, ir aptuveni 3,5 cm. Ja pārdozēšanas nepieļaušanai nepieciešama liela precizitāte (piemēram, lietojot devas, kas ir tuvas maksimālajām jaundzimušajiem, vai tad, kad 24 stundu periodā jāuzklāj divas reizes), var izmantot šļirci, kur 1 ml = 1 g.

Uz ādas, arī dzimumorgānu ādas, zem sedzoša pārsēja jāuzklāj bieza EMLA kārta. Uzklājot uz lielākiem apvidiem, piemēram, ņemot ādas strēmeles pārstādīšanai, pāri sedzošajam pārsējam jāliek elastīgā saite, lai krēms vienmērīgi izkliedētos un apvidus būtu aizsargāts. Atopiskā dermatīta gadījumā uzklāšanas laiks jāsamazina.

Uzklājot uz dzimumorgānu gļotādas, sedzošs pārsējs nav nepieciešams. Manipulācija veicama uzreiz pēc krēma noņemšanas.

Veicot ar kāju čūlām saistītas manipulācijas, zem sedzošā pārsēja uzklāj biezu EMLA kārtu. Tīrīšana jāsāk uzreiz pēc krēma noņemšanas.

EMLA tūba paredzēta vienreizējai lietošanai, ja apstrādā kājas čūlas. Tūba ar atlikušo saturu ir jāizmet pēc katras pacienta ārstēšanas reizes.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret lidokaīnu un/vai prilokaīnu, vai amīdu tipa vietējās anestēzijas līdzekļiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti ar pārmantotiem glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes defektiem vai idiopātisku methemoglobinēmiju ir vairāk pakļauti aktīvās vielas izraisītām methemoglobinēmijas pazīmēm. Pacientiem ar glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes deficītu antidots metilēnzilais nemazina methemoglobīna līmeni un pats var oksidēt hemoglobīnu, tāpēc ārstēšanu ar metilēnzilo nevar veikt.

Nav pietiekami daudz datu par uzsūkšanos, tāpēc EMLA nedrīkst uzklāt uz vaļējām brūcēm (izņemot kāju čūlas).

Iespējami pastiprinātās uzsūkšanās dēļ no tikko noskūtas ādas ir svarīgi ievērot ieteiktās devas, laukumu un uzklāšanas laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Jāievēro piesardzība, uzklājot EMLA pacientiem ar atopisko dermatītu. Var pietikt ar īsāku uzklāšanas laiku – 15–30 minūtēm (skatīt 5.1. apakšpunktu). Par 30 minūtēm ilgāks uzklāšanas laiks pacientiem ar atopisko dermatītu var biežāk izraisīt lokālas asinsvadu reakcijas, īpaši apsārtumu uzklāšanas vietā un dažos gadījumos petehijas un purpuru (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pirms moluska likvidēšanas bērniem ar atopisko dermatītu ieteicams uzklāt krēmu uz 30 minūtēm.

Uzklājot acu tuvumā, EMLA jālieto īpaši uzmanīgi, jo tas var izraisīt acu kairinājumu. Arī aizsargrefleksu zudums var izraisīt radzenes kairinājumu un iespējamu abrāziju. Ja krēms nonāk acī, tā nekavējoties jāskalo ar ūdeni vai nātrija hlorīda šķīdumu un jāsargā, līdz atjaunojas jutīgums.

EMLA nedrīkst uzklāt uz bojātas bungplēvītes. Pārbaudes laboratorijas dzīvniekiem liecina, ka EMLA ir ototoksiska iedarbība, ja to instilē vidusausī. Taču dzīvniekiem ar veselu bungplēvīti nav konstatētas nekādas novirzes, ievadot EMLA ārējā dzirdes kanālā.

Pacienti, kas tiek ārstēti ar III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, amiodaronu), rūpīgi jāuzrauga un nepieciešamības gadījumā jāveic EKG kontrole, jo var būt papildus ietekme uz sirdi.

Lidokaīnam un prilokaīnam ir baktericīda un pretvīrusu darbība koncentrācijā virs 0,5–2%. Šā iemesla dēļ, lai gan vienā klīniskā pētījumā secināts, ka atbildes reakciju pret imunizāciju, noteiktu pēc pietūkuma veidošanās, EMLA lietošana pirms BCG vakcinācijas neietekmē, dzīvu vakcīnu intrakutāno injekciju rezultāti ir jākontrolē.

EMLA sastāvā ir hidrogenēta polioksilrīcineļļa, kas var izraisīt ādas reakcijas.

Pediatriskā populācija

Pētījumi nav spējuši pierādīt EMLA efektivitāti asiņu paņemšanas gadījumā jaundzimušajiem.

Jaundzimušajiem/par 3 mēnešiem jaunākiem zīdaiņiem bieži novēro pārejošu, klīniski nenozīmīgu methemoglobīna līmeņa paaugstināšanos līdz 12 stundām pēc EMLA uzklāšanas ieteiktā devā.

Ja pārsniegta ieteiktā deva, jāraugās, vai pacientam nerodas sistēmiskas blakusparādības sekundāri methemoglobinēmijai (skatīt 4.2., 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

EMLA nelieto

jaundzimušajiem/ līdz 12 mēnešus veciem zīdaiņiem, kas vienlaikus saņem ārstēšanu ar methemoglobīnu inducējošiem līdzekļiem;

neiznēsātiem jaundzimušajiem (mazāk par 37 grūtniecības nedēļām), jo viņiem ir paaugstināta methemoglobīna līmeņa risks.

EMLA drošums un efektivitāte, lietojot uz dzimumorgānu ādas un dzimumorgānu gļotādām bērniem vecumā līdz 12 gadiem, nav pierādīta.

Pieejamie pediatriskie dati nepierāda pietiekamu efektivitāti apgraizīšanas gadījumā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Prilokaīns lielā devā var izraisīt methemoglobīna līmeņa paaugstināšanos, īpaši kopā ar methemoglobīnu inducējošiem līdzekļiem (piemēram, sulfonamīdiem, nitrofurantoīnu, fenitoīnu, fenobarbitālu). Šis saraksts nav pilnīgs.

Lietojot lielas EMLA devas, jāņem vērā papildu sistēmiskas toksicitātes risks pacientiem, kas lieto citus vietējās anestēzijas līdzekļus vai zāles, kas strukturāli radniecīgas vietējās anestēzijas līdzekļiem, jo toksiskā iedarbība summējas.

Specifiski mijiedarbības pētījumi ar lidokaīnu/prilokaīnu un III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, amiodaronu) nav veikti, taču piesardzība ir jāievēro (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Zāles, kas mazina lidokaīna klīrensu (piemēram, cimetidīns vai bēta blokatori), var radīt potenciāli toksisku koncentrāciju plazmā, kad lidokaīnu atkārtoti lieto lielās devās vai ilgstoši..

Pediatriskā populācija

Specifiski mijiedarbības pētījumi bērniem nav veikti. Mijiedarbība, domājams, ir līdzīga pieaugušo populācijā novērotajai.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Lai gan ārīgas lietošanas gadījumā sistēmiskā uzsūkšanās ir maza, grūtniecēm EMLA lietojams uzmanīgi, jo pieejams nepietiekams datu apjoms par EMLA lietošanu grūtniecēm. Taču dzīvniekiem veiktie pētījumi neliecina par tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz grūtniecību, embrija un augļa attīstību, dzemdībām vai postnatālo attīstību. Toksiska ietekme uz vairošanos pierādīta lielu lidokaīna vai prilokaīna devu subkutānas/intramuskulāras ievadīšanas gadījumā, kas stipri pārsniedz kopējo iedarbību, lietojot ārīgi (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lidokaīns un prilokaīns šķērso placentas barjeru un var uzsūkties augļa audos. Pamatoti ir uzskatīt, ka lidokaīns un prilokaīns lietots daudzām grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā. Līdz šim nav ziņots par specifiskiem vairošanās procesa traucējumiem, piemēram, par biežākām kroplībām vai citu tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz augli.

Barošana ar krūti

Lidokaīns un, domājams, arī prilokaīns izdalās mātes pienā, taču tik nelielā daudzumā, ka kopumā nav riska, ka bērnam kaitētu terapeitisko devu līmenis. EMLA drīkst lietot zīdīšanas periodā, ja tas ir klīniski indicēts.

Fertilitāte

Pētījumi dzīvniekiem neliecina par žurku tēviņu vai mātīšu auglības traucējumiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

EMLA, lietojot ieteiktās devās, neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums

Visbiežāk novērotās blakusparādības (BP) ir saistītas ar traucējumiem ievadīšanas vietā (pārejošas vietējas reakcijas ievadīšanas vietā), par kurām ziņots kā par bieži sastopamām.

Blakusparādību saraksts tabulā

Ar EMLA terapiju saistīto blakusparādību (BP) biežums norādīts tabulā tālāk. Tabula veidota, ņemot vērā klīnisko pētījumu laikā un/vai pēcreģistrācijas periodā ziņotās blakusparādības. Blakusparādību sastopamības biežums norādīts atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu grupai (SOC) un vēlamajam termina līmenim.

Katrā orgānu sistēmu grupā blakusparādības sarindotas sastopamības biežuma grupās: ļoti bieži (≥1/10), bieži ( ≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

3. tabula Nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēmu grupa

Bieži

Retāk

Reti

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Methemoglobinēmija¹

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība^{1, 2, 3}

Acu bojājumi

Radzenes kairinājums¹

Ādas un zemādas audu bojājumi

Purpura¹, petehijas¹ (īpaši pēc ilgstošākas uzklāšanas bērniem ar atopisko dermatītu vai kontagiozo molusku)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Dedzināšanas sajūta^{2, 3}

Nieze uzklāšanas vietā^{2, 3}

Eritēma uzklāšanas vietā^{1, 2, 3}

Tūska uzklāšanas vietā^{1, 2, 3}

Siltums uzklāšanas vietā^{2, 3}

Bālums uzklāšanas vietā^{1, 2, 3}

Dedzināšanas sajūta¹

Kairinājums uzklāšanas vietā³

Nieze uzklāšanas vietā ¹

Parestēzija uzklāšanas vietā², piemēram, tirpšana

Siltums uzklāšanas vietā¹

¹ Āda

² Dzimumorgānu gļotāda

³ Kājas čūla

Pediatriskā populācija

Blakusparādību biežums, veids un smaguma pakāpe pediatriskajā un pieaugušo vecuma grupā ir līdzīga, izņemot methemoglobinēmiju, ko jaundzimušajiem un 0–12 mēnešus veciem zīdaiņiem novēro biežāk, nereti saistībā ar pārdozēšanu (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne – www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Ziņots par retiem klīniski nozīmīgas methemoglobinēmijas gadījumiem. Prilokaīns lielā devā var izraisīt methemoglobīna līmeņa paaugstināšanos, īpaši jutīgiem indivīdiem (skatīt 4.4. apakšpunktu), pārāk bieži lietojot jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam (skatīt 4.2. apakšpunktu), kā arī lietojot kopā ar methemoglobīnu inducējošām zālēm (piemēram, sulfonamīdiem, nitrofurantoīnu , fenitoīnu un fenobarbitālu). Jāņem vērā fakts, ka pulsa oksimetra rādījumi var pārsniegt faktisko skābekļa piesātinājumu, ja ir palielināta methemoglobīna frakcija, tāpēc gadījumos, kad ir aizdomas par methemoglobinēmiju, lietderīgāk ir kontrolēt skābekļa piesātinājumu ko-oksimetriski.

Klīniski nozīmīga methemoglobinēmija jāārstē ar lēnu intravenozu metilēnzilā injekciju (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ja rodas citi sistēmiskas toksicitātes simptomi, paredzams, ka pazīmju raksturs līdzināsies tām, kas rodas pēc vietējās anestēzijas līdzekļu ievadīšanas citā veidā. Vietējās anestēzijas līdzekļu toksicitāte izpaužas ar nervu sistēmas uzbudinājuma simptomiem un smagos gadījumos ar centrālās nervu sistēmas un kardiovaskulāro nomākumu. Smagi neiroloģiski simptomi (krampji, CNS nomākums) jāārstē simptomātiski ar elpošanas uzturēšanu un pretkrampju līdzekļu ievadīšanu; asinsrites traucējumu pazīmes novērš atbilstoši atdzīvināšanas ieteikumiem.

Uzsūkšanās ātrums no veselas ādas ir lēns, tāpēc pacients, kuram ir toksicitātes pazīmes, jānovēro vairākas stundas pēc neatliekamās palīdzības sniegšanas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vietējas darbības anestēzijas līdzekļi; amīdi.

ATĶ kods: N01B B20

Darbības mehānisms

EMLA nodrošina ādas anestēziju, atbrīvojot no krēma lidokaīnu un prilokaīnu ādas epidermas un dermas slāņos un ādas sāpju receptoru un nervu galu tuvumā.

Lidokaīns un prilokaīns ir amīdu tipa vietējās anestēzijas līdzekļi. Tie abi stabilizē neironu membrānas, inhibējot jonu plūsmu, kas nepieciešama impulsu ierosināšanai un vadīšanai, un tādējādi nodrošinot vietējo anestēziju. Anestēzijas kvalitāte atkarīga no uzklāšanas laika un devas.

Āda

EMLA uzklāj uz veselas ādas zem sedzoša pārsēja. Laiks, kāds nepieciešams veselas ādas noturīgas anestēzijas sasniegšanai, ir 1–2 stundas – atkarībā no manipulācijas veida. Vietējā anestēzija pastiprinās līdz ar ilgāku uzklāšanas laiku no 1 līdz 2 stundām vairumā ķermeņa daļu, izņemot sejas un vīriešu dzimumorgānu ādu. Sejas āda ir plāna un labi apasiņota, tāpēc maksimālo vietējo anestēziju uz pieres un vaigu ādas iegūst pēc 30–60 minūtēm. Arī vīriešu dzimumorgānu vietējo anestēziju sasniedz pēc 15 minūtēm. Anestēzijas ilgums pēc EMLA uzklāšanas uz 1–2 stundām ir vismaz 2 stundas pēc pārsēja noņemšanas, izņemot uz sejas, kur tas ir mazāks. EMLA ir vienlīdz efektīvs un ar vienādu anestēzijas iestāšanās laiku plašā ādas pigmentācijas spektrā – no gaišas līdz tumši pigmentētai (no I līdz VI ādas tipam).

Klīniskos EMLA pētījumos uz veselas ādas geriatriskiem pacientiem (65–96 gadu vecumā) un gados jaunākiem pacientiem nenovēroja lietošanas drošuma vai efektivitātes (arī anestēzijas iestāšanās laika) atšķirības.

EMLA izraisa divfāzu vaskulāru atbildes reakciju, kas ietver sākotnēju vazokonstrikciju uzklāšanas vietā, pēc kuras ir vazodilatācija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Neatkarīgi no vaskulārās atbildes reakcijas EMLA atvieglo manipulāciju ar adatu, salīdzinot ar placebo krēmu. Pacientiem ar atopisko dermatītu novēro līdzīgu, taču īslaicīgāku vaskulāro atbildes reakciju, eritēmai rodoties pēc 30–60 minūtēm, kas liecina par straujāku uzsūkšanos caur ādu (skatīt 4.4. apakšpunktu). EMLA var izraisīt pārejošu ādas uzbriešanu, ko daļēji izraisa ādas mitrināšana zem sedzošā pārsēja. Ādas biezums mazinās 15 minūtēs, saskaroties ar gaisu.

Ādas anestēzijas dziļums palielinās līdz ar uzklāšanas laiku. 90% pacientu anestēzija ir pietiekama, lai iedurtu biopsijas adatu (4 mm diametrā) līdz 2 mm dziļumā pēc EMLA uzklāšanas uz 60 minūtēm un 3 mm dziļumā pēc 120 minūtēm.

EMLA lietošana pirms masalu-epidēmiskā parotīta-masaliņu vai intramuskulāras difterijas-garā klepus-stingumkrampju-inaktivēta poliomielīta vīrusa-Haemophilus influenzae b vai B hepatīta vakcīnu ievadīšanas nemazina vidējos antivielu titrus, serokonversijas ātrumu vai pacientu daļu, kas sasniedz aizsargājošus vai pozitīvus antivielu titrus pēc imunizācijas, salīdzinot ar pacientiem, kas ārstēti ar placebo.

Dzimumorgānu gļotāda

Uzsūkšanās no dzimumorgānu gļotādas notiek ātrāk un iedarbība sākas agrāk nekā pēc uzklāšanas uz ādas.

Pēc EMLA uzklāšanas uz 5–10 minūtēm uz sieviešu dzimumorgānu gļotādas vidējais efektīvas atsāpināšanas ilgums pret argona lāzera kairinājumu, kas rada asas, durošas sāpes, bija 15–20 minūtes (individuālas variācijas 5–45 minūšu robežās).

Kājas čūlas

Kājas čūlas tīrīšanai nepieciešamo anestēziju vairumam pacientu iegūst pēc uzklāšanas uz 30 minūtēm. 60 minūšu uzklāšanas laiks var vēl vairāk pastiprināt anestēziju. Tīrīšanas procedūra jāsāk 10 minūšu laikā pēc krēma noņemšanas. Klīniskie dati par ilgāku nogaidīšanu nav pieejami. EMLA mazina pēcoperācijas sāpes līdz 4 stundām pēc atmirušo audu noņemšanas. EMLA mazina tīras čūlas iegūšanai nepieciešamo tīrīšanas reižu skaitu, salīdzinot ar tīrīšanu ar placebo krēmu. Nav novērota nevēlama ietekme uz čūlas dzīšanu vai bakteriālo floru.

Pediatriskā populācija

Klīniskos pētījumos piedalījās vairāk nekā 2300 visu vecuma grupu pediatrisko pacientu, un efektivitāte pierādīta adatas dūriena izraisītu sāpju (vēnu punkcija, kanulas ievietošana, s.c. un i.m. vakcinācijas, lumbāla punkcija), vaskulāru bojājumu apstrādes ar lāzeru un kontagiozā moluska kiretāžas gadījumā. EMLA mazināja gan adatas dūriena, gan vakcīnu injekcijas sāpes. Atsāpinošā iedarbība palielinājās no 15 līdz 90 minūtēm, uzklājot uz veselas ādas, bet uz asinsvadu bojājumiem 90 minūtes nenodrošināja spēcīgāku iedarbību kā 60 min. Salīdzinot ar placebo, EMLA nenodrošināja labāku iedarbību parasto kārpu šķidrā slāpekļa krioterapijas gadījumā. Nav pierādīta adekvāta efektivitāte apgraizīšanas gadījumā.

Vienpadsmit klīniskie pētījumi jaundzimušajiem un zīdaiņiem parādīja, ka maksimālā methemoglobīna koncentrācija ir aptuveni 8 stundas pēc epikutānas EMLA lietošanas, un, lietojot ieteiktās devas, tā ir klīniski nenozīmīga un normalizējas pēc aptuveni 12–13 stundām. Methemoglobīna veidošanās ir atkarīga no kumulatīvā prilokaīna daudzuma, kas uzsūcies perkutāni, tāpēc tā var pastiprināties ilgstošas EMLA lietošanas gadījumā.

EMLA lietošana pirms masalu-epidēmiskā parotīta-masaliņu vai intramuskulāras difterijas-garā klepus-stingumkrampju-inaktivēta poliomielīta vīrusa-Haemophilus influenzae b vai B hepatīta vakcīnu ievadīšanas nemazina vidējos antivielu titrus, serokonversijas ātrumu vai pacientu daļu, kas sasniedz aizsargājošus vai pozitīvus antivielu titrus pēc imunizācijas, salīdzinot ar pacientiem, kas ārstēti ar placebo.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, izkliede, biotransformācija un eliminācija

Sistēmiskā lidokaīna un prilokaīna uzsūkšanās no EMLA ir atkarīga no devas, uzklāšanas laukuma un uzklāšanas laika. Papildu faktori ir ādas biezums (kas dažādās ķermeņa vietās atšķiras), citi traucējumi, piemēram, ādas slimības, un skūšana. Pēc uzklāšanas uz kājas čūlām arī čūlas raksturlielumi var ietekmēt uzsūkšanos. Prilokaīna koncentrācija plazmā pēc ārstēšanas ar EMLA ir par 20–60% mazāka nekā lidokaīna koncentrācija, jo tam ir lielāks izkliedes tilpums un straujāks klīrenss. Galvenais lidokaīna un prilokaīna eliminācijas ceļš ir metabolisms aknās, un metabolīti tiek izvadīti caur nierēm. Tomēr vietējās anestēzijas līdzekļu metabolisma un eliminācijas ātrumu pēc ārīgas EMLA lietošanas nosaka uzsūkšanās ātrums. Tāpēc klīrensa samazinājumam, piemēram, pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, ir maza ietekme uz sistēmisko koncentrāciju plazmā pēc vienas EMLA devas lietošanas, kā arī pēc atsevišķu devu atkārtotas lietošanas reizi dienā īslaicīgi (līdz 10 dienām).

Vietējā anestēzijas līdzekļa toksicitātes simptomi stiprāk izpaužas, kad jebkuras aktīvās vielas koncentrācija plazmā palielinās no 5 līdz 10 μg/ml. Uzskata, ka lidokaīna un prilokaīna toksicitāte viena otru papildina.

Vesela āda

Pēc uzklāšanas uz augšstilba pieaugušajam (60 g krēma/400 cm² 3 stundas) uzsūcas aptuveni 5% lidokaīna un prilokaīna. Maksimālā koncentrācija plazmā (vidēji 0,12 un 0,07 µg/ml) tika sasniegta aptuveni 2–6 stundas pēc uzklāšanas.

Sistēmiskās uzsūkšanās apmērs pēc uzklāšanas uz sejas (10 g/100 cm² 2 stundas) bija aptuveni 10%. Maksimālā koncentrācija plazmā (vidēji 0,16 un 0,06 µg/ml) tika sasniegta pēc aptuveni 1,5–3 stundām.

Ādas strēmeļu pārstādīšanas pētījumos pieaugušajiem uzklāšana uz augšstilba vai augšdelma līdz 1500 cm² laukumā līdz 7 stundām un 40 minūtēm radīja maksimālo koncentrāciju plazmā, kas nepārsniedza 1,1 µg/ml lidokaīna un 0,2 µg/ml prilokaīna.

Dzimumorgānu gļotāda

Pēc 10 g EMLA uzklāšanas 10 minūtes uz maksts gļotādas maksimālā lidokaīna un prilokaīna koncentrācija plazmā (vidēji attiecīgi 0,18 µg/ml un 0,15 µg/ml) tika sasniegta pēc 20–45 minūtēm.

Kājas čūla

Pēc vienas 5–10 g EMLA uzklāšanas uz kājas čūlas līdz 64 cm² laukumā 30 minūtes maksimālā lidokaīna koncentrācija plazmā (robežās no 0,05 līdz 0,25 µg/ml, viens atsevišķs raksturlielums 0,84 µg/ml) un maksimālā prilokaīna koncentrācija plazmā (0,02–0,08 µg/ml) tika sasniegta 1–2,5 stundās.

Pēc 24 stundu uzklāšanas uz kājas čūlas līdz 50–100 cm² laukumā maksimālā lidokaīna koncentrācija plazmā (0,19–0,71 µg/ml) un maksimālā prilokaīna koncentrācija plazmā (0,06–0,28 µg/ml) parasti tika sasniegta 2–4 stundās.

Pēc atkārtotas 2–10 g EMLA uzklāšanas uz kājas čūlām līdz 62 cm² laukumā 30–60 minūtes 3–7 reizes nedēļā, kopā līdz 15 devām viena mēneša laikā, nekonstatēja lidokaīna un tā metabolītu monoglicineksilidīda un 2,6-ksilidīna vai prilokaīna un tā metabolīta ortotoluidīna uzkrāšanos plazmā. Maksimālā novērotā lidokaīna, monoglicineksilidīda un 2,6-ksilidīna koncentrācija plazmā bija attiecīgi 0,41, 0,03 un 0,01 µg/ml. Maksimālā novērotā prilokaīna un ortotoluidīna koncentrācija plazmā bija attiecīgi 0,08 µg/ml un 0,01 µg/ml.

Pēc atkārtotas 10 g EMLA uzklāšanas uz hroniskām kājas čūlām 62–160 cm² laukumā 60 minūtes reizi dienā 10 dienas pēc kārtas vidējā maksimālā lidokaīna un prilokaīna koncentrācijas summa plazmā bija 0,6 µg/ml. Maksimālā koncentrācija nav atkarīga no pacienta vecuma, bet ir nozīmīgi (p<0,01) saistīta ar čūlas laukuma lielumu. Čūlas laukumam palielinoties par 1 cm², lidokaīna un prilokaīna koncentrācijas summa C_max palielinās par 7,2 ng/ml. Maksimālā lidokaīna un prilokaīna koncentrācijas summa plazmā ir mazāka par vienu trešdaļu no koncentrācijas, kas saistīta ar toksiskām reakcijām, turklāt 10 dienās nebija acīmredzamas uzkrāšanās.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Lidokaīna un prilokaīna koncentrācija plazmā gan gados veciem, gan citiem pacientiem pēc EMLA uzklāšanas uz veselas ādas ir ļoti maza un stipri zemāka par potenciāli toksisko līmeni.

Pediatriskā populācija

Maksimālā lidokaīna un prilokaīna koncentrācija plazmā pēc EMLA uzklāšanas dažāda vecuma pediatriskiem pacientiem arī ir zemāka par potenciāli toksisko līmeni. Skatīt 4. tabulu.

4. tabula. Lidokaīna un prilokaīna koncentrācija plazmā pediatriskajās vecuma grupās no 0 mēnešu līdz 8 gadu vecumam

Vecums

Uzklātais krēma daudzums

Krēma uzklāšanas laiks uz ādas

Koncentrācija plazmā

[ng/ml]

Lidokaīns Prilokaīns

0–3 mēneši

1 g/10 cm²

1 stunda

135 107

3–12 mēneši

2 g/16 cm²

4 stundas

155 131

2–3 gadi

10 g/100 cm²

2 stundas

315 215

6–8 gadi

10–16 g/100–160 cm² (1 g/10 cm²)

2 stundas

299 110

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos dzīvniekiem toksicitāte, kas konstatēta pēc lielu vai nu lidokaīna, vai prilokaīna devu lietošanas monoterapijas veidā vai kombinācijā, bija ietekme uz centrālo nervu un kardiovaskulāro sistēmu. Kad lidokaīnu un prilokaīnu kombinēja, novēroja tikai papildinošu iedarbību bez sinerģisma vai negaidītas toksicitātes pazīmēm. Abām aktīvajām vielām pierādīta zema perorālā akūtā toksicitāte, nodrošinot labu drošuma robežu nejaušas EMLA norīšanas gadījumā. Pētījumos par toksisku ietekmi uz vairošanos, embriotoksiska un fetotoksiska lidokaīna iedarbība tika atklāta, lietojot 25 mg/kg s.c. trušiem, bet prilokaīnam – sākot ar 100 mg/kg i.m. devām žurkām. Devās, kas ir mazākas par mātītei toksisko spektru žurkām, lidokaīns neietekmē mazuļu postnatālo attīstību. Žurku tēviņiem un mātītēm nav novēroti lidokaīna vai prilokaīna izraisīti auglības traucējumi. Lidokaīns šķērso placentas barjeru vienkāršas difūzijas veidā. Embriofetālās devas attiecība pret koncentrāciju mātītes serumā ir 0,4 pret 1,3.

Nevienam vietējās anestēzijas līdzeklim nav konstatēta genotoksiska iedarbība ne in vitro, ne in vivo genotoksicitātes testos. Ne ar lidokaīnu, ne prilokaīnu – monoterapijā vai kombinācijā – nav veikti vēža pētījumi, šo aktīvo vielu lietošanas indikāciju un terapeitiskās lietošanas ilguma dēļ..

Lidokaīna metabolītam 2,6-dimetilanilīnam un prilokaīna metabolītam σ-toluidīnam atklātas genotoksiskas iedarbības pazīmes. Šiem metabolītiem atklāta kancerogēna iedarbība preklīniskos toksikoloģijas pētījumos, kuros vērtēta ilgstoša iedarbība. Riska vērtējumos, kuros salīdzināta aprēķinātā maksimālā kopējā iedarbība cilvēkam, palaikam lietojot lidokaīnu un prilokaīnu, ar kopējo iedarbību preklīniskos pētījumos, liecina par plašām drošuma robežām klīniskas lietošanas gadījumā.

Vietējas panesamības pētījumi, kuros izmantots 1:1 (tilp./tilp.) lidokaīna un prilokaīna maisījums emulsijas, krēma vai gela veidā, liecina, ka šīm zāļu formām uz veselas un bojātas ādas, kā arī gļotādām ir laba panesamība.

Izteiktu kairinājuma reakciju pētījumā dzīvniekiem novēroja pēc vienas 50 mg/g lidokaīna + prilokaīna 1:1 (tilp./tilp.) emulsijas lietošanas reizes acī. Vietējās anestēzijas līdzekļa koncentrācija ir tāda pati un zāļu forma ir līdzīga EMLA. Šo reakciju acī varētu būt izraisījis emulsijas zāļu formas augstais pH (aptuveni 9), taču daļēji tas varētu būt arī pašu vietējās anestēzijas līdzekļu kairinošās iedarbības rezultāts.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Karbomērs,

makrogola-glicerīna hidroksistearāts,

nātrija hidroksīds,

attīrīts ūdens.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt.

Uzglabāt cieši noslēgtā tūbiņā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija tūbiņa ar membrānu, kuras iekšējā virsma pārklāta ar epoksīdsveķu laku, un ar skrūvējamu polipropilēna vāciņu ar pārduršanas ierīci.

1 tūbiņa pa 5 g krēma

1 tūbiņa pa 5 g krēma + 2 pārsēji

1 tūbiņa pa 5 g krēma + 3 pārsēji

3 tūbiņas pa 5 g krēma + 8 pārsēji

5 tūbiņas pa 5 g krēma

5 tūbiņas pa 5 g krēma + 10 pārsēji

5 tūbiņas pa 5 g krēma + 12 pārsēji

10 tūbiņas pa 5 g krēma + 25 pārsēji

25 tūbiņas pa 5 g krēma

25 tūbiņas pa 5 g krēma + 50 pārsēji

1 tūbiņa pa 30 g krēma

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms rīkošanās ar zālēm vai to ievadīšanas ievērojamā piesardzība

Cilvēkiem, kas bieži uzklāj vai noņem krēmu, jānodrošina, lai nenotiktu papildus kontakts ar zālēm, kas varētu radīt paaugstināta kairinājuma rašanos.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

00-0823

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 6. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 2. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada februāris

SASKAŅOTS ZVA 16-08-2018

PAGE 1

PAGE 1