Duloxetine Zentiva

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Katrā kapsulā ir duloksetīna hidrohlorīds daudzumā, kas atbilst 30 mg duloksetīna (Duloxetinum).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: katrā kapsulā ir 42,26 - 46,57 mg saharozes.
Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Katrā kapsulā ir duloksetīna hidrohlorīds daudzumā, kas atbilst 60 mg duloksetīna (Duloxetinum).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: katrā kapsulā ir 84,51 - 93,14 mg saharozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Zarnās šķīstošā cietā kapsula.
Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Cietas, necaurspīdīgas, aptuveni 15,9 mm garas želatīna kapsulas ar baltu necaurspīdīgu korpusu un gaišzilu necaurspīdīgu vāciņu; kapsulā ir pelēcīgas līdz gaišbrūni dzeltenas sfēriskas peletes.
Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Cietas, necaurspīdīgas, aptuveni 19,4 mm garas želatīna kapsulas ar zilganu necaurspīdīgu korpusu un gaišzilu necaurspīdīgu vāciņu; kapsulā ir pelēcīgas līdz gaišbrūni dzeltenas sfēriskas peletes.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Depresijas ārstēšana. Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšana. Ģeneralizētas trauksmes ārstēšana.
Duloxetine Zentiva indicēts pieaugušajiem. Sīkāku informāciju skatīt 5.1. apakšpunktā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas Depresija Sākumdeva un ieteicamā balstdeva ir 60 mg vienreiz dienā neatkarīgi no ēdienreizēm. Klīniskos pētījumos no drošuma viedokļa tika vērtētas dienas devas, kas pārsniedza 60 mg, un maksimālā lietotā dienas deva bija 120 mg. Tomēr nav klīnisku pierādījumu, ka pacienti, kuriem pēc ieteicamās sākumdevas lietošanas nerodas atbildes reakcija, varētu gūt labumu no devas palielināšanas.
Terapeitisku atbildes reakciju parasti novēro pēc 2 – 4 ārstēšanas nedēļām.
2

Pēc antidepresīvās atbildes reakcijas stabilizācijas ārstēšanu ieteicams turpināt vairākus mēnešus, lai izvairītos no recidīva. Pacientiem, kuriem radusies atbildes reakcija pret duloksetīnu un anamnēzē ir atkārtotas depresijas epizodes, var apsvērt turpmāku ilgstošu ārstēšanu, lietojot 60 - 120 mg devu dienā.
Ģeneralizēta trauksme Ieteicamā sākumdeva pacientiem ar ģeneralizētu trauksmi ir 30 mg vienreiz dienā neatkarīgi no ēdienreizēm. Pacientiem ar nepietiekamu atbildes reakciju deva jāpalielina līdz 60 mg, un vairumam pacientu tā ir parastā balstdeva.
Pacientiem, kuriem kā blakusslimība ir arī depresija, sākumdeva un balstdeva ir 60 mg vienreiz dienā (ieteikumu par devām skatīt arī iepriekš).
Klīniskos pētījumos tika pierādīta efektivitāte arī dienas devām līdz 120 mg un tās tika novērtētas no drošuma viedokļa. Tādēļ pacientiem, kuriem pēc 60 mg devas lietošanas atbildes reakcija nav pietiekama, var apsvērt devas palielināšanu līdz 90 mg vai 120 mg. Deva jāpalielina, pamatojoties uz klīnisko atbildes reakciju un panesību.
Pēc atbildes reakcijas stabilizācijas ārstēšanu ieteicams turpināt vairākus mēnešus, lai izvairītos no recidīva.
Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītas sāpes Sākumdeva un ieteicamā balstdeva ir 60 mg vienreiz dienā neatkarīgi no ēdienreizēm. Klīniskos pētījumos no drošuma viedokļa tika vērtētas arī devas, kas pārsniedza 60 mg dienā, un maksimālā lietotā deva bija 120 mg dienā dalītās vienādās reizes devās. Duloksetīna koncentrācija plazmā dažādiem cilvēkiem stipri atšķiras (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ dažiem pacientiem, kuriem pēc 60 mg devas lietošanas atbildes reakcija nav pietiekama, ieguvumu varētu sniegt lielāka deva.
Atbildes reakcija pret terapiju jāvērtē pēc 2 mēnešiem. Pacientiem, kuriem sākotnējā atbildes reakcija nav bijusi pietiekama, labāka atbildes reakcija šai laikā ir maz ticama.
Ārstēšanas efektivitāte regulāri (vismaz reizi trīs mēnešos) jāvērtē atkārtoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem pacientiem deva nav īpaši jāpielāgo, pamatojoties tikai uz vecumu. Tomēr, tāpat kā jebkuru zāļu lietošanas gadījumā, gados vecāku cilvēku ārstēšanā jāievēro piesardzība, īpaši tad, ja smagas depresijas vai ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai lietotā duloksetīna deva ir 120 mg dienā, jo informācijas par šādu devu ir maz (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Duloxetine Zentiva nedrīkst lietot pacienti ar aknu slimību, kuras dēļ radušies aknu darbības traucējumi (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-80 ml/min) deva nav jāpielāgo. Duloxetine Zentiva nedrīkst lietot pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min; skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Drošuma un efektivitātes apsvērumu dēļ duloksetīnu nedrīkst lietot depresijas ārstēšanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Duloksetīna efektivitāte un drošums ģeneralizētas trauksmes ārstēšanā pediatriskiem pacientiem vecumā no 7 līdz 17 gadiem nav pierādīts. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā.
3

Duloksetīna drošums un efektivitāte diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanā nav pētīta. Dati nav pieejami.
Ārstēšanas pārtraukšana Jāizvairās no straujas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pārtraucot Duloxetine Zentiva lietošanu, deva jāsamazina pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā, lai mazinātu lietošanas pārtraukšanas reakciju risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Ja pēc devas samazināšanas vai zāļu lietošanas pārtraukšanas rodas nepanesami simptomi, var apsvērt zāļu lietošanas atsākšanu iepriekš parakstītajā devā. Pēc tam ārsts var turpināt devas samazināšanu, taču daudz pakāpeniskāk.
Lietošanas veids Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Duloxetine Zentiva lietošana vienlaikus ar neselektīviem neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI) ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aknu slimība, kuras dēļ radušies aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Duloxetine Zentiva nedrīkst lietot kombinācijā ar fluvoksamīnu, ciprofloksacīnu vai enoksacīnu (t. i., stipriem CYP1A2 inhibitoriem), jo šāda kombinācija izraisa duloksetīna koncentrācijas palielināšanos plazmā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Duloxetine Zentiva lietošanas sākšana ir kontrindicēta pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, jo var pacientiem radīt iespējamu hipertensīvas krīzes risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Mānija un krampji Duloxetine Zentiva piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem anamnēzē ir mānija vai ir noteikta bipolāru afektīvu traucējumu diagnoze, un/vai ir krampji.
Midriāze Duloksetīna lietošanas gadījumā ziņots par midriāzi, tāpēc, parakstot Duloxetine Zentiva pacientiem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu vai pacientiem ar akūtas slēgta kakta glaukomas risku, jāievēro piesardzība.
Asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums Dažiem pacientiem duloksetīna lietošana bijusi saistīta ar asinsspiediena paaugstināšanos un klīniski nozīmīgu hipertensiju. To var ierosināt duloksetīna noradrenerģiskā iedarbība. Duloksetīna lietošanas gadījumā ziņots par hipertensīvās krīzes gadījumiem, īpaši pacientiem, kuriem jau pirms ārstēšanas ir hipertensija. Tāpēc pacientiem ar diagnosticētu hipertensiju un/vai citu sirds slimību ieteicams kontrolēt asinsspiedienu, īpaši zāļu lietošanas pirmajā mēnesī. Duloksetīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kuru stāvokli var sarežģīt sirdsdarbības paātrināšanās vai asinsspiediena paaugstināšanās. Piesardzība jāievēro arī tad, ja duloksetīnu lieto kombinācijā ar zālēm, kuras var izraisīt tā metabolisma traucējumus (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem duloksetīna lietošanas laikā ir pastāvīgi paaugstināts asinsspiediens, jāapsver devas samazināšana vai pakāpeniska duloksetīna lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti ar nekontrolētu hipertensiju nedrīkst sākt duloksetīna lietošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
4

Nieru darbības traucējumi Pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi un tiek veikta hemodialīze (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), ir palielināta duloksetīna koncentrācija plazmā. Informāciju par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā. Informāciju par pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem skatīt 4.2. apakšpunktā.
Serotonīna sindroms Tāpat citu serotonīnerģisko līdzekļu gadījumā, arī lietojot duloksetīnu, var rasties dzīvībai iespējami bīstams serotonīna sindroms, īpaši tad, ja vienlaikus tiek lietoti citi serotonīnerģiskie līdzekļi (to vidū SSAI, SNAI, tricikliskie antidepresanti vai triptāni), serotonīna metabolismu ietekmējoši līdzekļi, piemēram, MAOI, vai antipsihotiskie līdzekļi, vai citi dopamīna antagonisti, kas var ietekmēt serotonīnerģiskās neiromediatoru sistēmas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Serotonīna sindroma simptomi var būt psihiskā stāvokļa pārmaiņas (piemēram, ažitācija, halucinācijas, koma), autonomās nervu sistēmas nestabilitāte (piemēram, tahikardija, svārstīgs asinsspiediens, hipertermija), neiromuskulāras pārmaiņas (piemēram, hiperrefleksija, koordinācijas traucējumi) un/vai kuņģa un zarnu trakta simptomi (piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja).
Ja duloksetīna lietošana vienlaikus ar citiem, serotonīnerģiskās un/vai dopamīnerģiskās neiromediatoru sistēmas iespējami ietekmējošiem serotonīnerģiskajiem līdzekļiem ir klīniski pamatota, ieteicams rūpīgi novērot pacientu, sevišķi ārstēšanas sākumā un pēc zāļu devas palielināšanas.
Divšķautņu asinszāle Duloxetine Zentiva lietojot vienlaikus ar divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) saturošiem ārstniecības augu preparātiem, blakusparādības var rasties biežāk.
Pašnāvība Depresija un ģeneralizēta trauksme Depresija ir saistīta ar lielāku pašnāvniecisku domu, paškaitējuma un pašnāvības (pašnāvniecisku notikumu) risku. Šis risks saglabājas, līdz tiek panākta nozīmīga remisija. Tā kā iespējams, ka uzlabojums netiek panākts ārstēšanas pirmajās nedēļās vai pat ilgāku laiku, pacienti pastiprināti jānovēro līdz uzlabojuma rašanās brīdim. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.
Lielāks pašnāvniecisku notikumu risks var būt arī citu psihisku traucējumu gadījumā, kuru ārstēšanā tiek lietots Duloxetine Zentiva. Turklāt depresija var būt arī šo saslimšanu blakusslimība. Tādēļ, ārstējot pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem, jāievēro tāda pati piesardzība, kāda jāievēro, ārstējot pacientus ar depresiju.
Lielāks pašnāvniecisku domu vai pašnāvnieciskas uzvedības risks ir pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijuši pašnāvnieciski notikumi, kā arī pacientiem, kuriem pirms terapijas sākšanas ir nozīmīga pašnāvniecisku domu pakāpe, tādēļ šie pacienti terapijas laikā ir rūpīgi jānovēro. Metaanalīze par placebo kontrolētiem klīniskiem pētījumiem, kuros antidepresanti lietoti psihisku traucējumu ārstēšanā, liecināja, ka antidepresantus lietojošiem pacientiem vecumā līdz 25 gadiem bija lielāks pašnāvnieciskas uzvedības risks nekā placebo grupā.
Duloksetīna lietošanas laikā vai drīz pēc tā lietošanas pārtraukšanas ziņots par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Šo zāļu lietošanas laikā, sevišķi terapijas agrīnā posmā un pēc devas maiņas, pacienti un īpaši augsta riska pacienti rūpīgi jāuzrauga. Pacienti (un viņu aprūpētāji) jābrīdina, ka pastāvīgi jānovēro, vai pacientam nav slimības klīniskas pastiprināšanās, pašnāvnieciskas uzvedības vai domu un neparastu uzvedības pārmaiņu, kā arī nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība tad, ja šādi simptomi ir radušies.
5

Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītas sāpes Tāpat kā citu līdzīgas farmakoloģiskās darbības medikamentu (antidepresantu) gadījumā, arī duloksetīna lietošanas laikā vai drīz pēc tā lietošanas pārtraukšanas ir ziņots par atsevišķiem pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem. Informāciju par suicidalitātes (pašnāvnieciskuma) riska faktoriem skatīt iepriekš. Ārstiem jāiedrošina pacientus ziņot par jebkādām mokošām domām vai jūtām jebkurā laikā.
Lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Duloksetīnu nedrīkst lietot terapijā bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Klīniskos pētījumos pašnāvnieciska uzvedība (pašnāvības mēģinājumi un pašnāvnieciskas domas) un naidīgums (galvenokārt agresija, opozicionāra uzvedība un dusmas) antidepresantus lietojošiem bērniem un pusaudžiem tika novērota biežāk nekā placebo grupā. Ja, pamatojoties uz klīnisku nepieciešamību, tomēr tiek pieņemts lēmums par šādu ārstēšanu, rūpīgi jānovēro, vai pacientam nerodas pašnāvnieciski simptomi (skatīt 5.1. apakšpunktu). Arī ilgtermiņa drošuma datu par bērnu un pusaudžu augšanu, nobriešanu, kā arī kognitīvo un ar uzvedību saistīto attīstību nav (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Asiņošana Selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru (SSAI) un serotonīna/noradrenalīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru (SNAI), arī duloksetīna, lietošanas gadījumā saņemti ziņojumi par patoloģisku asiņošanu, piemēram, par ekhimozēm, purpuru un kuņģa un zarnu trakta asiņošanu. Pacientiem, kuri lieto antikoagulantus un/vai zāles, kas ietekmē trombocītu funkciju (piemēram, NPL vai acetilsalicilskābi (ASS)), kā arī pacientiem ar zināmu noslieci uz asiņošanu jāievēro piesardzība.
Hiponatrēmija Duloksetīna lietošanas laikā ziņots par hiponatrēmiju, arī gadījumiem, kad nātrija līmenis serumā bija zemāks par 110 mmol/l. Hiponatrēmiju var izraisīt nepietiekamas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (SIADH). Lielākā daļa hiponatrēmijas gadījumu bija gados vecākiem pacientiem, īpaši pacientiem, kuriem nesen bija bijuši šķidruma līdzsvara traucējumi vai bija traucējumi, kas radīja noslieci uz šķidruma līdzsvara traucējumu rašanos. Piesardzība jāievēro pacientiem ar palielinātu hiponatrēmijas risku, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar aknu cirozi vai dehidratāciju un diurētiskos līdzekļus lietojošiem pacientiem.
Ārstēšanas pārtraukšana Pārtraucot zāļu lietošanu, pārtraukšanas simptomi rodas bieži, īpaši tad, ja terapija tiek pārtraukta pēkšņi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskos pētījumos, pēkšņi pārtraucot zāļu lietošanu, blakusparādības radās aptuveni 45 % ar duloksetīnu ārstēto pacientu un 23 % pacientu, kas lietoja placebo. Pārtraukšanas simptomu risks pēc SSAI un SNAI lietošanas pārtraukšanas var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no terapijas ilguma, lietotās devas un devas samazināšanas ātruma. Biežāk novērotās blakusparādības minētas 4.8. apakšpunktā. Parasti šie simptomi ir viegli vai vidēji smagi, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi. Simptomi parasti rodas dažās pirmajās dienās pēc terapijas pārtraukšanas, bet ļoti retos gadījumos par šādi simptomi radās pacientiem, kas nejauši izlaiduši devu. Parasti šie simptomi ir pašlimitēti un izzūd 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem cilvēkiem tie var būt ilgstoši (vismaz 2 – 3 mēnešus). Tādēļ, pārtraucot terapiju, duloksetīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski, vismaz 2 nedēļu laikā, ņemot vērā pacienta vajadzības (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti Informācijas par dulokestīna 120 mg lietošanu gados vecākiem pacientiem ar depresiju un ģeneralizētu trauksmi ir maz. Tāpēc, lietojot maksimālo devu gados vecāku pacientu ārstēšanai, jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Akatīzija/psihomotorisks nemiers Duloksetīna lietošana tikusi saistīta ar akatīzijas rašanos, kam raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai traucējošs nemiers un nepieciešamība kustēties, ko pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Lielākā šo simptomu rašanās iespēja ir dažās pirmajās terapijas nedēļās. Pacientiem, kuriem šie simptomi rodas, devas palielināšana var radīt nelabvēlīgu ietekmi.
6

Duloksetīnu saturoši medikamenti Duloksetīns ar atšķirīgiem nosaukumiem tiek lietots dažādām indikācijām (diabētiskās neiropātijas izraisītu sāpju, depresijas, ģeneralizētas trauksmes un stresa urīna nesaturēšanas ārstēšanai). Vienlaicīgi nav ieteicams lietot vairāk nekā vienu duloksetīnu saturošu medikamentu.
Hepatīts/paaugstināts aknu enzīmu līmenis Duloksetīna lietošanas laikā ziņots par aknu bojājuma gadījumiem, tostarp izteiktu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos (> 10 reizes pārsniedz normas augšējo robežu), hepatītu un dzelti (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairumā gadījumu šie traucējumi radās pirmajos ārstēšanas mēnešos. Aknu bojājums bija galvenokārt hepatocelulārs. Duloksetīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var izraisīt aknu bojājumu.
Saharoze Duloxetine Zentiva zarnās šķīstošās cietās kapsulas satur saharozi. Pacienti ar reti sastopamiem pārmantotiem fruktozes panesamības traucējumiem, glikozes un galaktozes malabsorbciju vai saharozes un izomaltāzes nepietiekamību nedrīkst lietot šīs zāles.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI) Tā kā pastāv serotonīna sindroma rašanās risks, duloksetīnu nedrīkst lietot kombinācijā ar neselektīviem neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI) un vismaz 14 dienas pēc MAOI lietošanas pārtraukšanas. Ņemot vērā duloksetīna eliminācijas pusperiodu, pēc Duloxetine Zentiva lietošanas pārtraukšanas jānogaida vismaz 5 dienas, līdz var sākt lietot MAOI (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Duloxetine Zentiva lietošana vienlaikus ar selektīviem, atgriezeniskiem MAOI, piemēram, moklobemīdu, nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Antibiotiskais līdzeklis linezolīds ir atgriezenisks, neselektīvs MAOI, un to nedrīkst lietot pacienti, kas tiek ārstēti ar duloksetīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
CYP 1A2 inhibitori Tā kā CYP 1A2 ir iesaistīts duloksetīna metabolismā, duloksetīna lietošana vienlaikus ar stipriem CYP 1A2 inhibitoriem izraisīs lielākas duloksetīna koncentrācijas. Fluvoksamīns (pa 100 mg vienreiz dienā) ir stiprs CYP 1A2 inhibitors un šķietamo duloksetīna klīrensu plazmā samazināja par aptuveni 77 %, bet AUCo-t palielināja 6 reizes. Tāpēc Duloxetine Zentiva nedrīkst lietot kombinācijā ar stipriem CYP 1A2 inhibitoriem, piemēram, fluvoksamīnu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
CNS ietekmējošas zāles Risks, kādu rada duloksetīna lietošana kombinācijā ar citām CNS ietekmējošām zālēm, sistemātiski nav pētīts, izņemot šajā apakšpunktā aprakstītos gadījumus. Tādēļ, lietojot duloksetīnu kombinācijā ar citiem centrālas darbības zāļu līdzekļiem vai vielām, tostarp alkoholu un sedatīviem līdzekļiem (piemēram, benzodiazepīniem, morfīnmimētiskiem līdzekļiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, fenobarbitālu, sedatīviem prethistamīna līdzekļiem), jāievēro piesardzība.
Serotonīnerģiski līdzekļi Retos gadījumos pacientiem, kas vienlaikus ar serotonīnerģiskām zālēm lietoja SSAI/SNAI, novērots serotonīna sindroms. Duloksetīnu lietojot vienlaikus ar serotonīnerģiskām zālēm, piemēram, SSAI, SNAI, tricikliskajiem antidepresantiem, piemēram, klomipramīnu vai amitriptilīnu, MAOI, piemēram, moklobemīdu vai linezolīdu, divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) vai triptāniem, tramadolu, petidīnu un triptofānu, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
7

Duloksetīna ietekme uz citām zālēm
CYP 1A2 metabolizētās zāles Lietošanai kopā ar duloksetīnu (pa 60 mg divreiz dienā) nebija nozīmīgas ietekmes uz CYP 1A2 substrāta teofilīna farmakokinētiku.
CYP 2D6 metabolizētas zāles Duloksetīns ir mērens CYP 2D6 inhibitors. Duloksetīnu lietojot 60 mg devā divreiz dienā kopā ar vienu CYP 2D6 substrāta dezipramīna devu, dezipramīna AUC palielinājās trīs reizes. Lietošana kopā ar duloksetīnu (pa 40 mg divreiz dienā) palielināja tolterodīna (pa 2 mg divreiz dienā) līdzsvara AUC par 71 %, bet neietekmēja tā 5-hidroksilmetabolīta farmakokinētiku, tādēļ deva nav jāpielāgo. Duloksetīnu lietojot vienlaikus ar zālēm, ko metabolizē galvenokārt CYP 2D6 (risperidonu, tricikliskajiem antidepresantiem, piemēram, nortriptilīnu, amitriptilīnu un imipramīnu), īpaši tad, ja tām ir šaurs terapeitiskais indekss (piemēram, flekainīdam, propafenonam un metoprololam), jāievēro piesardzība.
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi un citi steroīdie līdzekļi In vitro pētījumu rezultāti liecina, ka duloksetīns neierosina CYP 3A katalītisko aktivitāti. Specifiski zāļu mijiedarbības pētījumi in vivo nav veikti.
Antikoagulanti un antiagreganti Duloksetīnu lietojot kombinācijā ar iekšķīgiem antikoagulantiem vai antiagregantiem, jāievēro piesardzība, jo ar to farmakodinamisku mijiedarbību var būt saistīts iespējami palielināts asiņošanas risks. Duloksetīnu lietojot ar varfarīnu ārstētiem pacientiem, ziņots arī par INR vērtību palielināšanos. Taču klīniskās farmakoloģijas pētījumā duloksetīna lietošana vienlaikus ar varfarīnu farmakokinētiskā līdzsvara apstākļos veseliem brīvprātīgajiem neizraisīja klīniski nozīmīgas INR pārmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vai R- vai S-varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas.
Citu zāļu ietekme uz duloksetīnu
Antacīdie līdzekļi un H2 antagonisti Duloksetīna lietošanai kopā ar alumīniju un magniju saturošiem antacīdiem līdzekļiem un duloksetīna lietošanai kopā ar famotidīnu nebija nozīmīgas ietekmes uz duloksetīna uzsūkšanās ātrumu vai apjomu pēc 40 mg iekšķīgas devas lietošanas.
CYP 1A2 inducētāji Populācijas farmakokinētikas analīzes liecina, ka smēķētājiem duloksetīna koncentrācija plazmā ir par gandrīz 50 % mazāka nekā nesmēķētājiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Dati par duloksetīna lietošanu sievietēm grūtniecības laikā nav pietiekami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvu toksicitāti, ja duloksetīna kopējās iedarbības (AUC) līmenis bija zemāks par maksimālo klīnisko kopējo iedarbību (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.
Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši vēlīnā posmā, var palielināt persistējošas pulmonālas hipertensijas risku jaundzimušajiem (persistent pulmonary hypertension in the newborn; PPHN). Lai gan PPHN saistība ar SNAI lietošanu nav pētīta nevienā pētījumā, šādu risku duloksetīna lietošanas laikā nevar izslēgt, ņemot vērā radniecīgo darbības mehānismu (serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibīcija).
Ja māte neilgi pirms dzemdībām ir lietojusi duloksetīnu, tāpat kā citu serotonīnerģisko zāļu gadījumā jaundzimušajam var rasties zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi. Duloksetīna gadījumā novērotie
8

lietošanas pārtraukšanas simptomi var būt hipotonija, trīce, nemierīgums, ēdināšanas grūtības, respiratorais distress un krampji. Vairums gadījumu radās vai nu uzreiz, vai arī dažu dienu laikā pēc dzimšanas.
Grūtniecības laikā duloksetīnu drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais ieguvums mātei attaisno iespējamo risku auglim. Sievietes jābrīdina, ka tad, ja terapijas laikā iestājas grūtniecība vai viņas plāno grūtniecību, par to noteikti jāinformē ārsts.
Barošana ar krūti Pamatojoties uz pētījumu par 6 pacientēm laktācijas periodā, kuras nebaroja bērnu ar krūti, duloksetīns pienā cilvēkam izdalās ļoti maz. Aprēķinātā dienas deva zīdaiņiem mg/kg ir aptuveni 0,14 % no mātes devas (skatīt 5.2. apakšpunktu). Duloksetīna drošums zīdaiņiem nav zināms, tādēļ duloksetīna lietošana barošanas ar krūti periodā nav ieteicama.
Fertilitāte Pētījumos ar dzīvniekiem duloksetīnam nebija ietekmes uz tēviņu auglību, un tā ietekme uz mātīšu auglību tika novērota tikai tad, ja devas bija toksiskas mātītei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Duloksetīns var izraisīt sedāciju un reiboni. Pacienti jābrīdina, ka sedācijas vai reiboņa rašanās gadījumā viņiem jāizvairās no iespējami bīstamu uzdevumu veikšanas (piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas).
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums Biežākās ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem novērotās blakusparādības bija slikta dūša, galvassāpes, sausa mute, miegainība un reibonis. Tomēr vairums bieži novēroto blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, parasti sākās ārstēšanas sākumā un vairumā gadījumu mazinājās, turpinot zāļu lietošanu.
Nevēlamo blakusparādību kopsavilkuma tabula 1. tabulā norādītas nevēlamas blakusparādības, kas novērotas atbilstoši spontāniem ziņojumiem, kā arī ar placebo kontrolētos klīniskos pētījumos.
1. tabula: Blakusparādības Sastopamības biežuma grupas: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (no ≥ 1/1000 līdz< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā blakusparādības norādītas to būtiskuma samazināšanās secībā.

Ļoti bieži

Bieži

Infekcijas un infestācijas

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk Laringīts

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Ļoti reti

Anafilaktiska reakcija Paaugstinātas jutības reakcijas
Hipotireoze

9

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta

Hiperglikēmija (īpaši

Dehidratācija

ēstgriba

novērota cukura diabēta Hiponatrēmija

slimniekiem)

SIADH6

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Pašnāvnieciskas domas5, 7 Pašnāvnieciska

Ažitācija

Miega traucējumi

uzvedība5,7

Samazināta

Bruksisms

Mānija

dzimumdziņa Dezorientācija

Halucinācijas

Trauksme

Apātija

Agresija un dusmas4

Patoloģisks

orgasms

Patoloģiski sapņi

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, Reibonis miegainība Letarģija

Miokloniski krampji Akatīzija7

Serotonīna sindroms6 Krampji1

Trīce Parestēzija

Nervozitāte Uzmanības traucējumi Disgeizija Diskinēzija

Psihomotors nemiers6
Ekstrapiramidāli simptomi 6

Nemierīgo kāju sindroms

Slikta miega kvalitāte

Acu bojājumi

Redzes

Midriāze

Glaukoma

miglošanās

Redzes traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Džinkstēšana Vertigo

ausīs 1

Sāpes ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Tahikardija

Supraventikulāra aritmija,

galvenokārt

priekškambaru

mirdzēšana

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Asinsspiediena Samaņas zudums2

paaugstināšanās3 Hipertensija3,7

Pietvīkums

Ortostatiskā hipotensija2

Hipertensīvā krīze3,6

Perifēriska salšanas sajūta

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Žāvāšanās

Rīkles aizžņaugšanas

sajūta

Deguna asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša Aizcietējums Sausa mute Caureja

Kuņģa un zarnu trakta asiņošana7

Stomatīts Hematohēzija

Sāpes vēderā Vemšana Dispepsija Meteorisms

Gastroenterīts Atraugāšanās Gastrīts Disfāgija

Slikta elpa Mikroskopisks kolīts9

Ļoti reti

10

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts3

Paaugstināts aknu enzīmu

līmenis (ALAT, ASAT,

sārmainā fosfatāze)

Akūts aknu bojājums

Ādas un zemādas audu bojājumi

Pastiprināta

Svīšana naktī

svīšana

Nātrene

Izsitumi

Kontaktdermatīts

Auksti sviedri

Fotosensitivitātes

reakcijas

Pastiprināta nosliece uz

zilumu veidošanos

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Skeleta un

Muskuļu saspringums

muskuļu sāpes Muskuļu raustīšanās

Muskuļu

spazmas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Dizūrija

Urīna aizture

Polakiūrija

Apgrūtināta urinēšana

Niktūrija

Poliūrija

Samazināta urīna plūsma

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektilā

Ginekoloģiska asiņošana

disfunkcija

Menstruālā cikla

Ejakulācijas traucējumi Aizkavēta

traucējumi Seksuāla disfunkcija Sāpes sēkliniekos

ejakulācija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Kritieni8

Sāpes krūškurvī7

Nespēks

Patoloģiska sajūta

Aukstuma sajūta

Slāpes

Drebuļi

Savārgums

Karstuma sajūta

Gaitas traucējumi

Reti Aknu mazspēja6 Dzelte6
Stīvensa-Džonsona sindroms6 Angioneirotiskā tūska6
Trizms
Patoloģisks urīna aromāts
Menopauzes simptomi Galaktoreja Hiperprolaktinēmija

Ļoti reti
Ādas vaskulīts

11

Ļoti bieži Izmeklējumi

Bieži
Ķermeņa masas samazināšanās

Retāk
Ķermeņa masas palielināšanās Paaugstināts kreatīna fosfokināzes līmenis asinīs Paaugstināts kālija līmenis asinīs

Reti
Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs

Ļoti reti

1 Krampju gadījumi un džinkstēšanas ausīs gadījumi ziņoti arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas. 2 Ziņots par ortostatiskās hipotensijas un sinkopes gadījumiem, īpaši ārstēšanas sākumā. 3 Skatīt 4.4. apakšpunktu. 4 Par agresijas un dusmu gadījumiem īpaši ziņots ārstēšanas sākposmā vai pēc ārstēšanas
pārtraukšanas. 5 Par pašnāvniecisku domu gadījumiem un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem ziņots duloksetīna
terapijas laikā vai drīz pēc ārstēšanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). 6 Nevēlamo blakusparādību sastopamība aprēķināta saskaņā ar pēcreģistrācijas novērojumu laikā
saņemtajiem ziņojumiem, ar placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos nav novērotas. 7 Statistiski nozīmīgi neatšķiras no placebo. 8 Kritieni biežāk novēroti gados vecākiem pacientiem (vecums ≥ 65 gadi). 9 Novērtētais biežums balstās uz visiem klīniskā pētījuma datiem.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts Duloksetīna lietošanas pārtraukšana (īpaši pēkšņa) bieži izraisa pārtraukšanas simptomus. Biežāk ziņotās reakcijas ir reibonis, jušanas traucējumi (tostarp parestēzija vai elektriskās strāvas triecieniem līdzīgas sajūtas, īpaši galvā), miega traucējumi (tostarp bezmiegs un intensīvi sapņi), nogurums, miegainība, uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, galvassāpes, mialģija, aizkaitināmība, caureja, hiperhidroze un reibonis.

Parasti, pārtraucot SSAI un SNAI lietošanu, šīs reakcijas ir vieglas vai vidēji smagas un pašlimitētas, taču dažiem pacientiem tās var būt smagas un/vai ilgstošas. Tādēļ gadījumos, kad ārstēšana ar duloksetīnu nav vairāk nepieciešama, terapiju ieteicams pārtraukt, devu samazinot pakāpeniski (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Trīs klīnisko pētījumu par duloksetīna lietošanu pacientiem ar diabētiskās neiropātijas izraisītām sāpēm 12 nedēļu akūtā fāzē duloksetīna grupas pacientiem, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērota neliela, taču statistiski nozīmīga glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs tukšā dūšā. HbA1c bija stabils gan ar duloksetīnu, gan ar placebo ārstētiem pacientiem. Šo pētījumu turpinājuma fāzē, kas ilga līdz 52 nedēļām, HbA1c pieaugums tika novērots gan duloksetīna, gan parastās terapijas grupā, bet duloksetīna lietotājiem vidējais pieaugums bija par 0,3 % lielāks. Pacientiem duloksetīna grupā novēroja arī nelielu glikozes līmeņa paaugstināšanos tukšā dūšā un kopējā holesterīna līmeņa paaugstināšanos, bet parastās terapijas grupā laboratoriskās analīzes liecināja par nelielu šo raksturlielumu samazinājumu.

Pēc sirdsdarbības ātruma koriģētais QT intervāls ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem un pacientiem placebo grupā neatšķīrās. Ar duloksetīnu un ar placebo ārstētiem pacientiem netika novērotas klīniski nozīmīgas QT, PR, QRS un QTcB raksturlielumu atšķirības.

Pediatriskā populācija Klīniskajos pētījumos duloksetīnu lietoja pavisam 509 pediatriski pacienti vecumā no 7 līdz 17 gadiem vecumā ar depresiju un 241 pediatrisks pacients vecumā no 7 līdz 17 gadiem ar ģeneralizētu trauksmi. Parasti bērniem un pusaudžiem duloksetīna nevēlamo blakusparādību profils līdzinājās blakusparādību profilam, kāds novērots pieaugušajiem.

467 bērniem, kuri klīniskajos pētījumos sākotnēji tika nejaušināti iedalīti duloksetīna grupā, pēc 10 nedēļām ķermeņa masa bija samazinājusies par vidēji 0,1 kg, salīdzinot ar ķermeņa masas

12

palielināšanos par vidēji 0,9 kg 353 pacientiem placebo grupā. Pēc tam četrus līdz sešus mēnešus ilgā pētījuma turpinājumā pacientiem tika novērota ķermeņa masas vidējā tendence atjaunoties līdz sākotnējai paredzamajai procentīlei, pamatojoties uz populācijas datiem par pēc vecuma un dzimuma atbilstošiem vienaudžiem.
Līdz 9 mēnešu ilgos pētījumos ar duloksetīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem tika novērots auguma procentīles kopējais vidējais samazinājums par 1 % (samazināšanās par 2 % bērniem (7-11 gadu vecumā) un palielināšanās par 0,3 % pusaudžiem (12-17 gadu vecumā)) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, lietojot duloksetīnu vienu pašu vai kombinācijā ar citām zālēm, duloksetīna devai sasniedzot 5400 mg. Dažos gadījumos bija letāls iznākums, galvenokārt jauktas pārdozēšanas gadījumā, taču tāds radas arī pēc tikai duloksetīna pārdozēšanbas aptuveni 1000 mg devā. Pārdozēšanas pazīmes un simptomi (pēc tikai duloksetīna pārdozēšanas vai pārdozēšanas kombinācijā ar citām zālēm) bija miegainība, koma, serotonīna sindroms, krampji, vemšana un tahikardija.
Duloksetīnam nav zināms specifisks antidots, taču serotonīna sindroma rašanās gadījumā var apsvērt specifisku terapiju (piemēram, ar ciproheptadīnu un/vai temperatūras kontroli). Jānodrošina elpceļu caurlaidība. Ieteicams kontrolēt sirdsdarbību un dzīvībai svarīgās pazīmes un veikt atbilstošu simptomātisku un uzturošu ārstēšanu. Var būt indicēta kuņģa skalošana, ja tā tiek veikta drīz pēc norīšanas vai simptomātiskiem pacientiem. Uzsūkšanos var mazināt ar aktivēto ogli. Duloksetīnam ir liels izkliedes tilpums, tāpēc forsētā diurēze, hemoperfūzija un apmaiņas perfūzija nesniegs ieguvumu.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi antidepresanti, ATĶ kods: N06AX21
Darbības mehānisms Duloksetīns ir kombinēts serotonīna (5-HT) un noradrenalīna (NA) atpakaļsaistīšanās inhibitors. Tas vāji kavē dopamīna atpakaļsaistīšanos, un tam nav nozīmīgas afinitātes pret histamīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem, holīnerģiskiem un adrenerģiskiem receptoriem. Duloksetīns devatkarīgi paaugstina serotonīna un noradrenalīna ekstracelulāro līmeni dažādās dzīvnieku galvas smadzeņu zonās.
Farmakodinamiskā iedarbība Preklīniskajos pētījumos duloksetīns normalizēja sāpju slieksni vairākos neiropātisku un iekaisuma izraisītu sāpju modeļos un mazināja sāpju uzvedību persistējošu sāpju modelī. Duloksetīna sāpes nomācošā darbība, domājams, ir saistīta ar lejupējo sāpju inhibīcijas neirālo ceļu pastiprināšanu centrālajā nervu sistēmā.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Depresija Duloksetīns tika pētīts klīniskā programmā, kurā piedalījās 3158 pacienti (1285 iedarbības pacientgadi), kuri atbilda DSM-IV depresijas kritērijiem. Duloksetīna iedarbīgums, lietojot to ieteicamā devā pa 60 mg vienreiz dienā, tika pierādīts trijos no trīs nejaušinātiem, dubultmaskētiem, ar
13

placebo kontrolētiem fiksētas devas akūtiem pētījumiem, kuros piedalījās ambulatoriski pacienti ar depresiju. Duloksetīna iedarbīgums 60 mg līdz 120 mg dienas devā ticis pierādīts pavisam piecos no septiņiem nejaušinātiem, dubultmaskētiem, ar placebo kontrolētiem fiksētas devas akūtiem pētījumiem, kuros piedalījušies pieauguši ambulatoriski pacienti ar depresiju.
Duloksetīns bija statistiski pārāks par placebo, vērtējot pēc uzlabošanās 17 punktu Hamiltona Depresijas Vērtēšanas skalas (Hamilton Depression Rating Scale, HAM-D) kopējā punktu skaitā (kas ietvēra gan emocionālos, gan somatiskos depresijas simptomus). Duloksetīna grupā bija arī statistiski nozīmīgi lielās atbildes reakcijas un remisijas biežums nekā placebo grupā. Smagas pakāpes depresija (sākotnējais HAM-D > 25) bija tikai nelielai pivotālos klīniskos pētījumos iekļauto pacientu daļai.
Recidīvu profilakses pētījumā pacientus, kuriem bija atbildes reakcija pret 12 nedēļu akūtu terapiju ar nemaskētu duloksetīnu pa 60 mg vienreiz dienā, tika nejaušināti iedalīti grupās duloksetīna lietošanai pa 60 mg vienreiz dienā vai placebo lietošanai vēl 6 mēnešus. Duloksetīna lietošana pa 60 mg vienreiz dienā bija statistiski nozīmīgi pārāka par placebo (p=0,004), vērtējot pēc primārā galarezultāta, proti, depresijas recidīva novēršanas, kas tika noteikta ar laiku līdz recidīvam. Recidīvu sastopamības biežums 6 mēnešu dubultmaskētajā novērošanas periodā duloksetīna un placebo grupās bija attiecīgi 17 % un 29 % .
52 nedēļu ilgas ar placebo kontrolētas dubultmaskētas terapijas laikā pacientiem ar recidivējošu depresiju duloksetīna grupā bija nozīmīgi ilgāks bezsimptomu periods (p < 0,001) nekā pacientiem, kas tika nejaušināti iedalīti placebo grupā. Visiem pacientiem iepriekš bija radusies atbildes reakcija pret duloksetīnu nemaskētas duloksetīna terapijas laikā (28-34 nedēļas), lietojot devu no 60 līdz 120 mg dienā. 52 nedēļu ilgās ar placebo kontrolētās dubultmaskētās terapijas fāzes laikā depresijas simptomi atkārtoti radās 14,4 % pacientu duloksetīna grupā un 33,1 % pacientu placebo grupā (p < 0,001).
Duloksetīna iedarbība gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadi) ar depresiju, lietojot to pa 60 mg vienreiz dienā, tika īpaši pārbaudīta pētījumā, kurā pacientiem duloksetīna grupā un pacientiem placebo grupā statistiski nozīmīgi atšķirās HAMD17 rādītāja samazinājuma starpība. Duloksetīna panesamība, lietojot to pa 60 mg vienreiz dienā, gados vecākiem pacientiem bija pielīdzināma panesamībai, kāda tika novērota gados jaunākiem pieaugušajiem. Taču datu par gados vecākiem pacientiem, kuriem lietota maksimālā deva (120 mg dienā), ir maz, tāpēc, ārstējot gados vecākus pacientus, jāievēro piesardzība.
Ģeneralizēta trauksme Duloksetīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par placebo piecos no pieciem pētījumiem, ieskaitot četrus nejaušinātus, dubultmaskētus, ar placebo kontrolētus akūtus pētījumus un vienu recidīvu profilakses pētījumu, kuros piedalījās pieauguši pacienti ar ģeneralizētu trauksmi.
Duloksetīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par placebo, vērtējot pēc Hamiltona Trauksmes skalas (Hamilton Anxiety Scale, HAM-A) kopējā rādītāja un pēc Šīhena Rīcībnespējas vērtēšanas skalas (Sheehan Disability Scale, SDS) vispārējo funkcionālo traucējumu rādītāja uzlabošanās. Duloksetīna grupā bija arī lielāks atbildes reakcijas un remisijas biežums nekā placebo grupā. Duloksetīna iedarbīguma rezultāti bija salīdzināmi ar venlafaksīnu, vērtējot HAM-A skalas kopējā rādītāja uzlabošanos.
Recidīvu profilakses pētījumā pacienti, kuriem bija radusies atbildes reakciju pret 6 mēnešu akūtu terapiju ar nemaskētu duloksetīnu, tika nejaušināti iedalīti grupās duloksetīna vai placebo lietošanai vēl 6 mēnešus. Duloksetīns devā no 60 mg līdz 120 mg vienreiz dienā statistiski nozīmīgi pārāk par placebo (p < 0,001) novērsa recidīva rašanos, vērtējot pēc laika līdz recidīvam. Recidīvu rašanās biežums 6 mēnešu dubultmaskētajā novērošanas periodā bija 14 % duloksetīna grupā un 42 % placebo grupā.
Duloksetīna iedarbīgums, lietojot to pa 30-120 mg (pielāgojama dozēšana) vienreiz dienā gados vecākiem pacientiem (pēc 65 gadu vecuma) ar ģeneralizētu trauksmi, tika vērtēts pētījumā, kurā ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem HAM-A skalas kopējā rādītāja uzlabojums bija statistiski nozīmīgi
14

lielāks nekā placebo grupā. Duloksetīna iedarbīgums un drošums, lietojot to pa 30-120 mg vienreiz dienā, gados vecākiem pacientiem ar ģeneralizētu trauksmi līdzinājās tā iedarbīgumam un drošumam gados jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Tomēr datu par gados vecākiem pacientiem, kuriem lietota maksimālā deva (120 mg dienā), ir maz, tādēļ, gados vecākiem pacientiem lietojot šādu devu, jāievēro piesardzība.
Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītas sāpes Duloksetīna iedarbīgums diabētiskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanā tika noskaidrots divos nejaušinātos, 12 nedēļu, dubultmaskētos, ar placebo kontrolētos, fiksētas devas pētījumos, kuros piedalījās pieaugušie (vecumā no 22 līdz 88 gadiem) ar vismaz 6 mēnešus ilgām diabētiskām neiropātiskām sāpēm. Pacienti, kuri atbilda depresijas diagnostiskajiem kritērijiem, šajos pētījumos netika iekļauti. Primārais iznākums bija vidējais nedēļas rādītājs 24 stundu vidējām sāpēm, kuru intensitāti pacienti novērtēja 11 punktu Likerta skalā un atzīmēja dienasgrāmatā. Abos pētījumos duloksetīns, lietojot to pa 60 mg vienreiz dienā un pa 60 mg divreiz dienā, nozīmīgi samazināja sāpes, salīdzinot ar placebo. Dažiem pacientiem tā iedarbība izpaudās jau ārstēšanas pirmajā nedēļā. Vidējā sāpju samazinājuma atšķirība abās aktīvās terapijas grupās statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Ziņoto sāpju samazināšanos par vismaz 30 % novēroja aptuveni 65 % pacientu duloksetīna grupās un 40 % pacientu placebo grupā. Atbilstošie rādītāji sāpju samazinājumam par vismaz 50 % bija attiecīgi 50 % un 26 %. Klīniskās atbildes reakcijas rašanās biežumu (sāpju samazināšanās par vismaz 50 %) analizēja atkarībā no miegainības rašanās zāļu lietošanas laikā. Pacientu grupā, kuriem miegainība neradās, klīnisko atbildes reakciju novēroja 47 % duloksetīnu lietojošo pacientu un 27 % placebo lietojošo pacientu. Klīniskās atbildes reakcijas biežums pacientiem, kuriem radās miegainība, bija 60 % duloksetīna lietotāju un 30 % placebo lietotāju. Pacienti, kuriem 60 dienu ārstēšanas laikā sāpes nebija samazinājušās par vismaz 30 %, šāds sāpju samazinājums turpmākās terapijas laikā bija maz ticams.
Atklātā ilgstošā nekontrolētā pētījumā sāpju samazinājums pacientiem, kuriem bija radusies atbildes reakcija pret 8 nedēļu ārstēšanu ar duloksetīnu pa 60 mg vienreiz dienā, tas saglabājās arī turpmākos 6 mēnešus, vērtējot pēc izmaiņām Īsās Sāpju aptaujas (Brief Pain Inventory, BPI) 24 stundu vidējo sāpju skalā.
Pediatriskā populācija Duloksetīns nav pētīts pacientiem līdz septiņu gadu vecumam.
Divos nejaušinātos, dubukltmaskētos, paralēlu grupu klīniskos pētījumos piedalījās 800 pediatriski pacienti vecumā no 7 līdz 17 gadiem ar depresiju (skatīt 4.2. apakšpunktu). Abos šajos pētījumos bija 10 nedēļu ilga ar placebo un ar aktīvo kontroli (fluoksetīnu) kontrolēta akūtā fāze, kurai sekoja sešus mēnešus ilgs ar aktīvo kontroli kontrolēts pētījuma turpinājums. Pārstrādātās Bērnu depresijas novērtējuma skalas (Children’s Depression Rating Scale-Revised, CDRS-R) rādītāju pārmaiņas no pētījuma sākuma līdz beigām ne duloksetīna (30-120 mg), ne aktīvās kontroles grupā (fluoksetīns 20– 40 mg) statistiski nozīmīgi neatšķīrās no placebo. Zāļu lietošanas pārtraukšanas biežums nevēlamas blakusparādības dēļ pacientiem duloksetīna grupā bija lielāks nekā fluoksetīna grupā, galvenokārt sliktas dūšas dēļ. 10 nedēļu ilgā akūtās terapijas periodā tika ziņots par pašnāvniecisku uzvedību (duloksetīna grupā 0/333 [0 %], fluoksetīna grupā 2/225 [0,9 %], placebo grupā 1/220 [0,5 %]). Visā pētījuma 36 nedēļu gaitā 6 no 333 pacientiem, kas sākotnēji bija nejaušināti iedalīti duloksetīna grupā, un 3 no 255 pacientiem, kas sākotnēji bija nejaušināti iedalīti fluoksetīna grupā, novēroja pašnāvniecisku uzvedību (pēc zāļu kopējās iedarbības standartizētā incidence bija 0,039 gadījumi uz pacientgadu duloksetīna grupā un 0,026 gadījumi uz pacientgadu fluoksetīna grupā). Pašnāvniecisku uzvedību duloksetīna lietošanas laikā novēroja arī vienam pacientam, kas no placebo grupas pārgāja uz duloksetīna grupu.
Nejaušinātā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā piedalījās 272 pacienti vecumā no 7 līdz 17 gadiem ar ģeneralizētu trauksmi. Pētījumam bija 10 nedēļu ar placebo kontrolēta akūtās terapijas fāze, kurai sekoja 18 nedēļas ilgs ārstēšanas perioda pagarinājums. Šajā pētījumā tika izmantota elastīga devu shēma, lai devu varētu lēni palielināt no 30 mg vienreiz dienā līdz lielākai devai (maksimālā deva bija 120 mg vienreiz dienā). Pēc 10 terapijas nedēļām duloksetīna grupā bija statistiski lielāks ģeneralizētas trauksmes simptomu samazinājums, vērtējot pēc PARS smaguma
15

pakāpes skalas ģeneralizētai trauksmei (vidējā atšķirība starp duloksetīna un placebo grupām bija 2,7 punkti [95 % TI 1,3-4,0]). Šīs iedarbības turpmākā saglabāšanās netika vērtēta. 10 nedēļu akūtās terapijas fāzē zāļu lietošanas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ duloksetīna grupā un placebo grupā statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Diviem pacientiem, kuri pēc akūtās fāzes no placebo grupas nonāca duloksetīna grupā, pētījuma turpinājuma fāzē duloksetīna lietošanas laikā radās pašnāvnieciska uzvedība. Secinājumus par kopējo ieguvuma un riska attiecību šajā vecuma grupā nav iespējams izdarīt (skatīt arī 4.2. un 4.8. apakšpunktu).
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par duloksetīnu saturošo atsauces zāļu lietošanu visās pediatriskās populācijas apakšgrupās depresijas, diabētisku neiropātisku sāpju un ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Duloksetīns tiek lietots kā viens enantiomērs. Duloksetīnu plaši metabolizē oksidatīvie enzīmi (CYP 1A2 un polimorfiskais CYP 2D6), bet pēc oksidācijas notiek konjugācija. Duloksetīna farmakokinētika liecina par lielu mainību starp atšķirīgiem pacientiem (parasti 50–60 %), ko daļēji izraisa dzimums, vecums, smēķēšanas statuss un CYP 2D6 metabolizētāja statuss.
Uzsūkšanās Pēc iekšķīgas lietošanas duloksetīns uzsūcas labi, un Cmax tiek sasniegta 6 stundas pēc devas lietošanas. Duloksetīna absolūtā iekšķīgā biopieejamība ir no 32 % līdz 80 % (vidēji 50 %). Uzturs palielina laiku līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai no 6 līdz 10 stundām, un margināli samazina uzsūkšanās apjomu (par aptuveni 11 %). Šīm pārmaiņām nav klīniskas nozīmes.
Izkliede Aptuveni 96 % duloksetīna saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem. Duloksetīns saistās gan ar albumīnu, gan ar alfa-l skābo glikoproteīnu. Saistīšanos ar olbaltumiem neietekmē ne nieru, ne aknu darbības traucējumi.
Biotransformācija Duloksetīns tiek plaši metabolizēts, un metabolīti tiek izvadīti galvenokārt ar urīnu. Divi P450 citohromi – 2D6 un 1A2 – katalizē divu galveno metabolītu – 4-hidroksiduloksetīna glikuronīda konjugāta un 5-hidroksi-6-metoksiduloksetīna sulfāta konjugāta – veidošanos. Pamatojoties uz pētījumiem in vitro, duloksetīna metabolīti asinsritē tiek uzskatīti par farmakoloģiski neaktīviem. Duloksetīna farmakokinētika pacientiem ar vāju CYP 2D6 metabolismu (vāji metabolizētāji) nav īpaši pētīta. Ierobežoti dati liecina, ka šiem pacientiem ir augstāks duloksetīna līmenis plazmā.
Eliminācija Duloksetīna eliminācijas pusperiods ir no 8 līdz 17 stundām (vidēji 12 stundas). Pēc intravenozas devas duloksetīna klīrenss plazmā ir no 22 l/h līdz 46 l/h (vidēji 36 l/h). Pēc iekšķīgas devas duloksetīna šķietamais klīrenss plazmā ir no 33 l/h līdz 261 l/h (vidēji 101 l/h).
Īpašas pacientu grupas Dzimums Vīriešiem un sievietēm atklātas farmakokinētikas atšķirības (sievietēm šķietamais klīrenss plazmā ir par aptuveni 50 % mazāks). Tā kā klīrensa diapazoni pārklājas, farmakokinētikas atšķirības atkarībā no dzimuma neattaisno ieteikumu sievietēm lietot mazāku devu.
Vecums Gados jaunākām un gados vecākām sievietēm (≥ 65 gadi) atklātas farmakokinētikas atšķirības (gados vecākām pacientēm AUC bija par aptuveni 25 %, bet pusperiods – par aptuveni 25 % lielāks), taču šo atšķirību lielums nav pietiekams, lai attaisnotu devas pielāgošanu. Gados vecāku pacientu terapijā ieteicams ievērot piesardzību (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
16

Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (NSTS), kuriem tiek veikta dialīze, ir 2 reizes lielāka duloksetīna Cmax un AUC nekā klīniski veseliem cilvēkiem. Datu par duloksetīna farmakokinētiku pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir maz.
Aknu darbības traucējumi Vidēji smaga aknu slimība (B grupa pēc Child-Pugh) ietekmēja duloksetīna farmakokinētiku. Pacientiem ar vidēji smagu aknu slimību duloksetīna šķietamais klīrenss plazmā bija par 79 % mazāks, šķietamais terminālais eliminācijas pusperiods bija 2,3 reizes lielāks un AUC bija 3,7 reizes lielāks nekā klīniski veseliem cilvēkiem. Duloksetīna un tā metabolītu farmakokinētika pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju nav pētīta.
Sievietes bērna barošanas ar krūti laikā Duloksetīna izkliede tika pētīta 6 sievietēm, kuras baroja bērnu ar krūti un bija vismaz 12 nedēļas pēc dzemdībām. Duloksetīns ir nosakāms mātes pienā, un līdzsvara koncentrācija mātes pienā ir aptuveni viena ceturtdaļa no tā koncentrācijas plazmā. Lietojot duloksetīnu pa 40 mg divreiz dienā, tā daudzums mātes pienā ir aptuveni 7 μg dienā. Zīdīšana neietekmēja duloksetīna farmakokinētiku.
Pediatriskā populācija Bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem ar depresiju duloksetīna farmakokinētika pēc iekšķīgas tā lietošanas pa 20–120 mg vienreiz dienā tika raksturota, izmantojot populācijas modelēšanas analīzes un 3 pētījumos iegūtus datus. Saskaņā ar šo modeli paredzētā duloksetīna līdzsvara koncentrācija pediatrisku pacientu plazmā vairumā gadījumu bija tajā pašā intervālā, kāds novērots pieaugušiem pacientiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Duloksetīns nebija genotoksisks parasto testu sērijā un nebija kancerogēns žurkām. Kancerogenitātes pētījumā žurkām aknās tika novērotas daudzkodolainas šūnas, bet citu histopatoloģisku pārmaiņu nebija. Šo parādību izraisošais mehānisms un klīniskā nozīme nav zināma. Peļu mātītēm, kas duloksetīnu saņēma 2 gadus, hepatocelulāras adenomas un karcinomas sastopamība bija lielāka, tikai lielas devas grupā (144 mg/kg dienā), taču to uzskatīja par aknu mikrosomālo enzīmu indukcijas izraisītu parādību. Šo peļu pētījumu datu nozīme cilvēkam nav zināma. Žurku mātītēm, kas duloksetīnu (45 mg/kg dienā) saņēma pirms pārošanās un tās laikā, kā arī grūsnības sākumā, novēroja mazāku mātītes barības patēriņu un ķermeņa masu, pārošanās cikla pārtraukumu, mazākus dzīvi dzimušo mazuļu rādītājus un pēcnācēju dzīvotspēju, kā arī pēcnācēju augšanas aizkavēšanos, ja aprēķinātais sistēmiskās iedarbības līmenis nepārsniedza maksimālo klīnisko iedarbību (AUC). Embriotoksicitātes pētījumā trušiem bija lielāka kardiovaskulāru un skeleta malformāciju sastopamība, ja sistēmiskās iedarbības līmenis bija zemāks par maksimālo klīnisko iedarbību (AUC). Citā pētījumā, kurā tika pārbaudīta cita duloksetīna sāls lielāka deva, nenovēroja nekādas malformācijas. Prenatālās/postnatālās toksicitātes pētījumā žurkām duloksetīns ierosināja nelabvēlīgu ietekmi uz pēcnācēju uzvedību, ja iedarbības līmenis bija zemāks par maksimālo klīnisko iedarbību (AUC).
Pētījumos ar jaunām žurkām pēc duloksetīna lietošanas par 45 mg/kg dienā tika novērota pārejoša ietekme uz nervu sistēmu un uzvedību, kā arī nozīmīga ķermeņa masas un barības patēriņa samazināšanās, aknu enzīmu aktivitātes inducēšana un hepatocelulāra vakuolizācija. Duloksetīna kopējā toksicitāte jaunām žurkām bija tāda pati kā pieaugušām žurkām. Līmenis, kādā nerodas nekādas nevēlamas blakusparādības, bija 20 mg/kg/dienā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas saturs Saharoze Kukurūzas ciete Hipromeloze
17

Talks Hipromelozes acetāta sukcināts Trietilcitrāts
Kapsulas apvalks
Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Kapsulas vāciņš  indigokarmīns (E132),  titāna dioksīds (E171),  želatīns Kapsulas korpuss  titāna dioksīds (E171),  želatīns.
Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Kapsulas vāciņš  indigokarmīns (E132),  titāna dioksīds (E171),  želatīns Kapsulas korpuss  dzeltenais dzelzs oksīds (E172),  titāna dioksīds (E171),  želatīns.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Necaurspīdīgas PVH/PHTFE/Alu blisteru plāksnītes, salokāma papīra kastīte.
Iepakojuma lielums: Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas 7, 28 un 98 kapsulas
Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas 28, 56, 84 un 98 kapsulas
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
18

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Zentiva, k.s. U Kabelovny 130 102 37 Praha 10 Čehija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas EU/1/15/1028/001 EU/1/15/1028/002 EU/1/15/1028/003 Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas EU/1/15/1028/004 EU/1/15/1028/005 EU/1/15/1028/006 EU/1/15/1028/007 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 2015. 20. augusts 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
19

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
20

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja(-u), kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese S.C. Zentiva S.A Theodor Pallady Nr 50 032266 Bucharest Rumānija
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS  Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU  Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz:
 pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
21

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
22

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
23

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA SALOKĀMA PAPĪRA KASTĪTE 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Duloxetinum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrā kapsulā ir duloksetīna hidrohlorīds daudzumā, kas atbilst 30 mg duloksetīna.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur saharozi. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 7 zarnās šķīstošās cietās kapsulas 28 zarnās šķīstošās cietās kapsulas 98 zarnās šķīstošās cietās kapsulas
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
24

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Zentiva, k.s. U Kabelovny 130 102 37 Praha 10 Čehija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1028/001 EU/1/15/1028/002 EU/1/15/1028/003 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Duloxetine Zentiva 30 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
25

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERIS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Duloxetinum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Zentiva logo 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
26

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA SALOKĀMA PAPĪRA KASTĪTE 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Duloxetinum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrā kapsulā ir duloksetīna hidrohlorīds daudzumā, kas atbilst 60 mg duloksetīna.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur saharozi. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 28 zarnās šķīstošās cietās kapsulas 56 zarnās šķīstošās cietās kapsulas 84 zarnās šķīstošās cietās kapsulas 98 zarnās šķīstošās cietās kapsulas
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
27

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Zentiva, k.s. U Kabelovny 130 102 37 Praha 10 Čehija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1028/004 EU/1/15/1028/005 EU/1/15/1028/006 EU/1/15/1028/007
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Duloxetine Zentiva 60 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
28

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERIS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Duloxetinum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Zentiva logo 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
29

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
30

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Duloxetine Zentiva 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas Duloxetine Zentiva 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas
Duloxetinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.  Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.  Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.  Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt 1. Kas ir Duloxetine Zentiva un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Duloxetine Zentiva lietošanas 3. Kā lietot Duloxetine Zentiva 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Duloxetine Zentiva 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Duloxetine Zentiva un kādam nolūkam to lieto
Duloxetine Zentiva satur aktīvo vielu duloksetīnu. Duloxetine Zentiva paaugstina serotonīna un noradrenalīna līmeni nervu sistēmā.
Duloxetine Zentiva lieto, lai pieaugušajiem ārstētu:  depresiju,  ģeneralizētu trauksmi (hroniska trauksmes vai nervozitātes sajūta),  diabētiskas neiropātijas izraisītas sāpes (tās bieži raksturo kā dedzinošas, durstošas, smeldzošas,
asas vai elektriskajam triecienam līdzīgas sajūtas. Skartajā vietā ir iespējams jušanas zudums vai sāpes var izraisīt pieskārieni, siltums, aukstums vai spiediens).
Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir depresija vai trauksme, Duloxetine Zentiva sāk iedarboties divu nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas sākšanas, taču pašsajūta var uzlaboties arī tikai pēc 2-4 nedēļām. Ja pēc šāda laika nejūtaties labāk, pastāstiet par to savam ārstam. Lai novērstu atkārtotu depresijas vai trauksmes rašanos, ārsts var turpināt Jums parakstīt Duloxetine Zentiva, arī tad, ja jūtaties labāk.
Cilvēkiem ar diabētiskas perifēriskas neiropātijas izraisītām sāpēm pašsajūta var sākt uzlaboties pēc dažām nedēļām. Ja nejūtaties labāk pēc diviem mēnešiem, konsultējieties ar savu ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms Duloxetine Zentiva lietošanas
Nelietojiet Duloxetine Zentiva šādos gadījumos:  ja Jums ir alerģija pret duloksetīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;  ja Jums ir aknu slimība;  ja Jums ir smaga nieru slimība;  ja pašlaik lietojat vai iepriekšējo 14 dienu laikā esat lietojis citas zāles, kuras sauc par
monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI) (skatīt “Citas zāles un Duloxetine Zentiva”);
31

 ja Jūs lietojat fluvoksamīnu, kuru parasti lieto depresijas ārstēšanai, ciprofloksacīnu vai enoksacīnu, ko lieto dažu infekciju ārstēšanai.
Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir augsts asinsspiediens vai sirds slimība. Ārsts Jums pastāstīs, vai Jūs drīkstat lietot Duloxetine Zentiva.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Turpmāk norādīti iemesli, kāpēc Duloxetine Zentiva varētu nebūt Jums piemērots. Pirms Duloxetine Zentiva lietošanas konsultējieties ar ārstu šādos gadījumos:  ja lietojat citas zāles depresijas ārstēšanai (skatīt punktu „Citas zāles un Duloxetine Zentiva”);  ja lietojat augu preparātu – divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum);  ja Jums ir nieru slimība;  ja Jums ir bijušas krampju lēkmes;  ja Jums ir bijusi mānija;  ja Jums ir bipolāri traucējumi;  ja Jums ir acu slimības, piemēram, noteikta veida glaukoma (paaugstināts acs iekšējais
spiediens);  ja Jums bijuši asinsreces traucējumi (nosliece uz zilumu veidošanos);  ja Jums ir pazemināta nātrija līmeņa risks (piemēram, tad, ja lietojat diurētiskos līdzekļus, īpaši
gadījumos, ja esat gados vecāks cilvēks);  ja pašlaik lietojat citas zāles, kas var izraisīt aknu bojājumu;  ja lietojat citus duloksetīnu saturošus medikamentus (skatīt „Citas zāles un Duloxetine
Zentiva”).
Duloxetine Zentiva var izraisīt nemiera sajūtu vai nespēju nosēdēt vai stāvēt mierīgi. Ja Jums rodas šādas izpausmes, noteikti pastāstiet par to ārstam.
Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai par pašnāvību. Sākot antidepresantu lietošanu, šādas domas var pastiprināties, jo visu šāda veida zāļu iedarbībai nepieciešams laiks. Parasti tas ir apmēram divas nedēļas, taču dažreiz ir nepieciešams arī ilgāks laiks. Jums ir lielāka šādu domu rašanās iespēja, ja:  jau iepriekš Jums ir bijušas domas par pašnāvību vai ļaunuma nodarīšanu sev;  Jūs esat gados jauns pieaugušais. Klīniskajos pētījumos iegūtā informācija liecina, ka jauniešiem
līdz 25 gadu vecumam ar psihiskiem traucējumiem, kuri tiek ārstēti ar antidepresantu, ir lielāks pašnāvnieciskas uzvedības risks.
Ja jebkādā brīdī Jums rodas domas par ļaunuma nodarīšanu sev vai par pašnāvību, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu.
Jūs varat pastāstīt radiniekam vai tuvam draugam, ka Jums ir depresija vai trauksme, un lūgt viņus izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jūs varat palūgt, lai viņi Jums pasaka, ja viņiem šķiet, ka Jūsu depresija vai trauksme pastiprinās, vai viņus uztrauc pārmaiņas Jūsu uzvedībā.
Bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam Duloxetine Zentiva parasti nedrīkst lietot bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam. Jums arī jāzina, ka pacientiem līdz 18 gadu vecumam, lietojot šīs grupas zāles, ir lielāks tādu blakusparādību, kā pašnāvības mēģinājuma, pašnāvniecisku domu un naidīguma (galvenokārt agresijas, opozicionāras uzvedības un dusmu), risks. Ārsts tomēr var parakstīt Duloxetine Zentiva pacientiem līdz 18 gadu vecumam, ja uzskata to par labāko risinājumu šim pacientam. Ja Jūsu ārsts ir parakstījis Duloxetine Zentiva pacientam, kurš vēl nav sasniedzis 18 gadu vecumu, un Jūs vēlaties to pārrunāt, lūdzu, sazinieties ar ārstu. Jums noteikti jāinformē ārsts, pacientam līdz 18 gadu vecumam Duloxetine Zentiva lietošanas laikā rodas vai pastiprinās iepriekš minētie simptomi. Pagaidām nav pierādīta duloksetīna ilgstošas lietošanas drošuma iedarbība uz šīs vecuma grupas pacientu augšanu, nobriešanu un kognitīvo un ar uzvedību saistīto attīstību.
32

Citas zāles un Duloxetine Zentiva Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Duloxetine Zentiva galvenā sastāvdaļa duloksetīns tiek lietots arī medikamentos, ko lieto, ārstējot citas slimības:diabētiskās neiropātijas izraisītas sāpes, depresiju, trauksmi un urīna nesaturēšanu. Ir jaizvairās no vairāku duloksetīnu saturošu medikamentu lietošanas vienlaicīgi. Ja jau lietojat duloksetīnu saturošu medikamentu, konsulējieties ar savu ārstu.
Ārstam jāpieņem lēmums, vai Jūs drīkstat lietot Duloxetine Zentiva kopā ar citām zālēm. Nesāciet un nepārtrauciet jebkādu zāļu, ieskaitot bezrecepšu zāļu un ārstniecības augu preparātu, lietošanu, pirms neesat konsultējies ar ārstu.
Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no šādām zālēm:
 monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI). Jūs nedrīkstat lietot Duloxetine Zentiva, ja pašlaik lietojat vai nesen (iepriekšējās 14 dienās) esat lietojis citu antidepresantu, ko sauc par monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI). MAOI piemēri ir moklobemīds (antidepresants) un linezolīds (antibiotika). MAOI lietošana kopā ar daudzām recepšu zālēm, arī Duloxetine Zentiva, var izraisīt smagas un pat dzīvībai bīstamas blakusparādības. Pēc MAOI lietošanas pārtraukšanas ir jāpaiet vismaz 14 dienām, līdz varat sākt Duloxetine Zentiva. Arī MAOI drīkst lietot ne ātrāk par 5 dienām pēc Duloxetine Zentiva lietošanas pārtraukšanas;
 zāles, kas izraisa miegainību. Tās var būt ārsta parakstītas zāles, piemēram, benzodiazepīni, stipri pretsāpju līdzekļi, antipsihotiskie līdzekļi, fenobarbitāls un prethistamīna līdzekļi;
 zāles, kas paaugstina serotonīna līmeni. Triptāni, tramadols, triptofāns, SSAI (piemēram, paroksetīns un fluoksetīns), SNAI (piemēram, venlafaksīns), tricikliskie antidepresanti (piemēram, klomipramīns, amitriptilīns), petidīns, divšķautņu asinszāle un MAOI (piemēram, moklobemīds un linezolīds). Šīs zāles var palielināt blakusparādību risku; ja, lietojot šīs zāles kopā ar Duloxetine Zentiva, rodas kādi neparasti simptomi, Jums ir jāapmeklē ārsts;
 iekšķīgi lietojami antikoagulanti vai antiagreganti. Zāles, ko lieto asins šķidrināšanai vai trombu veidošanās mazināšanai. Šīs zāles var palielināt asiņošanas risku.
Duloxetine Zentiva kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu Duloxetine Zentiva var lietot gan kopā ar pārtiku, gan tukšā dūšā. Ja Duloxetine Zentiva lietošanas laikā lietojat alkoholu, jāievēro piesardzība.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
 Pastāstiet ārstam, ja Duloxetine Zentiva lietošanas laikā Jums iestājas grūtniecība vai to plānojat. Duloxetine Zentiva drīkstat lietot tikai tad, ja esat ar ārstu pārrunājusi iespējamo labvēlīgo iedarbību, kā arī visus iespējamos riskus nedzimušam bērnam.
Pārliecinieties, ka Jūsu vecmāte un/vai ārsts zina, ka lietojat Duloxetine Zentiva. Lietojot grūtniecības laikā, līdzīgas zāles (SSAI) var palielināt risku, ka bērnam radīsies nopietni traucējumi, kurus sauc par persistējošu pulmonālu hipertensiju jaundzimušajam un kuru dēļ bērna elpošana kļūst ātrāka, bet āda kļūst zilgana. Šie simptomi parasti sākas pirmajās 24 stundās pēc bērna dzimšanas. Ja tā notiek ar Jūsu bērnu, Jums nekavējoties jāsazinās ar savu vecmāti un/vai ārstu.
Ja lietojat Duloxetine Zentiva grūtniecības beigu periodā, Jūsu bērnam pēc piedzimšanas var būt daži simptomi. Tie parasti sākas tūlīt pēc dzemdībām vai dažu dienu laikā pēc piedzimšanas. Šie simptomi var būt muskuļu vājums, trīce, nemierīgums, ēdināšanas grūtības, elpošanas traucējumi un krampji. Ja Jūsu bērnam pēc piedzimšanas ir kāds no šiem simptomiem vai esat
33

norūpējusies par sava bērna veselību, sazinieties ar savu ārstu vai vecmāti, kas dos Jums padomu.
 Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti. Duloxetine Zentiva lietošana barošanas ar krūti periodā nav ieteicama. Jums jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Duloetine Zentiva var izraisīt miegainību vai reiboni. Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz neesat noskaidrojis, kā Duloxetine Zentiva Jūs ietekmē.
Duloxetine Zentiva satur saharozi Ja ārsts ir Jums teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar savu ārstu.
3. Kā lietot Duloxetine Zentiva
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Duloxetine Zentiva paredzēts iekšķīgai lietošanai. Kapsula jānorij vesela, uzdzerot ūdeni.
Depresijas un diabētiskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanai Parastā Duloxetine Zentiva deva ir 60 mg vienreiz dienā, taču ārsts parakstīs Jums piemērotāko devu.
Ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai Parastā Duloxetine Zentiva sākumdeva ir 30 mg vienu reizi dienā, un vairumam pacientu vēlāk ir jālieto 60 mg vienreiz dienā, taču Jums nepieciešamo devu noteiks ārsts. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas pret Duloxetine Zentiva lietošanu, devu var pielāgot līdz maksimāli 120 mg dienā.
Lai būtu vieglāk atcerēties par Duloxetine Zentiva lietošanu, ieteicams to lietot vienā un tajā pašā dienas laikā.
Pārrunājiet ar ārstu, cik ilgi Jums jāturpina lietot Duloxetine Zentiva. Nepārtrauciet lietot Duloxetine Zentiva un nemainiet tā devu, pirms tam to nepārrunājot ar ārstu. Lai Jums kļūtu labāk, ir svarīgi pareizi ārstēt slimību. Ja slimība netiek ārstēta, tā var neizzust, bet kļūt nopietnāka un grūti ārstējama.
Ja esat lietojis Duloxetine Zentiva vairāk, nekā noteikts Ja esat lietojis Duloxetine Zentiva vairāk, nekā ārsts Jums parakstījis, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Pārdozēšanas simptomi ir miegainība, koma, serotonīna sindroms (reta reakcija, kas var izraisīt eiforijas sajūtu, miegainību, neveiklību, nemieru, reibuma sajūtu, drudzi, svīšanu vai muskuļu stīvumu), krampji, vemšana un ātra sirdsdarbība.
Ja esat aizmirsis lietot Duloxetine Zentiva Ja esat aizmirsis lietot zāļu devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties. Taču tad, ja gandrīz jau pienācis nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet tikai vienu devu kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Nelietojiet lielāku daudzumu Duloxetine Zentiva dienā, nekā ārsts Jums parakstījis vienai dienai.
Ja Jūs pārtraucat lietot Duloxetine Zentiva NEPĀRTRAUCIET kapsulu lietošanu, ja ārsts to nav norādījis, pat tad, ja jūtaties labāk. Ja ārsts uzskatīs, ka Duloxetine Zentiva Jums vairāk nav jālieto, viņš lūgs Jūs zāļu devu samazināt pakāpeniski vismaz 2 nedēļu laikā, pirms pārtraukt ārstēšanu pavisam.
Dažiem pacientiem, kuri Duloxetine Zentiva lietošanu pārtraukuši pēkšņi, radušies šādi simptomi:  reibonis, tirpšanas sajūta, piemēram, durstīšanas vai elektriskās strāvas triecieniem līdzīga sajūta
(īpaši galvā), miega traucējumi (spilgti sapņi, murgaini sapņi, nespēja gulēt), nespēks,
34

miegainība, nemiers vai uzbudinājums, trauksme, slikta dūša vai vemšana, trīcēšana (trīce), galvassāpes, muskuļu sāpes, aizkaitināmība, caureja, pastiprināta svīšana vai reibonis. Šie simptomi parasti nav nopietni un izzūd pāris dienu laikā, taču tad, ja Jums ir satraucoši simptomi, konsultējieties ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Šīs blakusparādības parasti ir vieglas vai vidēji smagas un bieži izzūd pēc pāris nedēļām.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):  galvassāpes, miegainība;  slikta dūša, sausa mute.
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):  ēstgribas trūkums;  miega traucējumi, uzbudinājums, samazināta dzimumtieksme, trauksme, grūtības vai nespēja
sasniegt orgasmu, neparasti sapņi;  reibonis, gausums, trīce, nejutība, ieskaitot ādas nejutību, durstīšanu vai dedzināšanu;  redzes miglošanās;  troksnis ausīs (trokšņa saklausīšana ausīs bez ārējas skaņas klātbūtnes);  jūtamas sirdsklauves krūškurvī;  paaugstināts asinsspiediens, pietvīkums;  pastiprināta žāvāšanās;  aizcietējums, caureja, vēdersāpes, vemšana, dedzināšana aiz krūšukaula vai gremošanas
traucējumi, gāzu izdalīšanās;  pastiprināta svīšana, (niezoši) izsitumi;  sāpes muskuļos, muskuļu spazmas;  sāpīga urinācija, bieža urinēšana;  problēmas panākt erekciju, izmainīta ejakulācija;  kritieni (galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem), nespēks;  ķermeņa masas samazināšanās.
Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, ar šīm zālēm ārstējot depresiju un pirmo reizi sākot šo zāļu lietošanu, nedaudz samazinājās ķermeņa masa. Pēc sešus mēnešus ilgas ārstēšanas ķermeņa masa bija palielinājusies un atbilda atbilstoša vecuma un dzimuma bērnu un pusaudžu ķermeņa masai.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)  rīkles iekaisums, kas izraisa balss aizsmakumu;  domas par pašnāvību, miega traucējumi, zobu griešana, dezorientācijas sajūta, motivācijas
trūkums;  pēkšņas neapzinātas muskuļu spazmas vai raustīšanās, nemiera sajūta vai nespēja mierīgi
nosēdēt vai nostāvēt, nervozitāte, grūtības koncentrēties, garšas sajūtas pārmaiņas, grūtības kontrolēt kustības, piemēram, koordinācijas trūkums vai patvaļīgas muskuļu kustības, nemierīgo kāju sindroms, nekvalitatīvs miegs;  palielinātas acu zīlītes (acu tumšā vidusdaļa), redzes traucējumi;  reibonis vai “griešanās” sajūta (vertigo), ausu sāpes;  ātra un/vai neregulāra sirdsdarbība;  ģībonis, reibonis, apreibuma sajūta vai ģībšana pieceļoties stāvus, auksti roku un/vai kāju pirksti;  spiediena sajūta rīklē, asiņošana no deguna;  asins atvemšana vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi (fēces), gastroenterīts, atraugas, apgrūtināta rīšana;
35

 aknu iekaisums, kas var izraisīt vēdersāpes un ādas vai acu baltumu dzelti;  svīšana naktī, nātrene, auksti sviedri, jutīgums pret saules gaismu, pastiprināta nosliece uz
zilumu rašanos;  muskuļu saspringums, muskuļu raustīšanās;  apgrūtināta urinēšana vai nespēja urinēt, apgrūtināta urinēšanas sākšana, urinēšana naktī, lielāks
urīna tilpums nekā parasti, samazināta urīna plūsma;  patoloģiska asiņošana no maksts, menstruālā cikla traucējumi, tostarp stipra, sāpīga, neregulāra
vai ilgstoša menstruālā asiņošana, neparasti viegla menstruāla asiņošana vai tās trūkums, sāpes sēkliniekos vai sēklinieku maisiņā;  sāpes krūškurvī, salšanas sajūta, slāpes, drebuļi, karstuma sajūta, patoloģiska gaita;  ķermeņa masas palielināšanās;  Duloxetine Zentiva var izraisīt pārmaiņas, kuras Jūs varat arī neapzināties, piemēram, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos vai kālija, kreatinīna fosfokināzes, cukura vai holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem)  būtiska alerģiska reakcija, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu vai reiboni un mēles vai lūpu
pietūkumu, alerģiskas reakcijas;  samazināta vairogdziedzera aktivitāte, kas var izraisīt nogurumu vai ķermeņa masas
palielināšanos;  dehidratācija, zems nātrija līmenis asinīs (galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem; simptomi var
būt reibonis, nespēks, apjukums, miegainība vai stiprs nogurums, vai sliktu dūšu vai vemšanu; smagāki simptomi ir samaņas zudums, krampji vai kritieni), neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (NADHSS);  pašnāvnieciska uzvedība, mānija (pārmērīga aktivitāte, haotiskas domas un samazināta nepieciešamība pēc miega), halucinācijas, agresija un dusmas;  “serotonīna sindroms” (reta reakcija, kas var izraisīt eiforijas sajūtu, miegainību, neveiklumu, nemieru, apreibuma sajūtu, drudzi, svīšanu vai muskuļu stīvumu), krampji;  paaugstināts spiediens acī (glaukoma);  mutes dobuma iekaisums, koši sarkanu asiņu piejaukums fēcēs, nepatīkama smaka izelpā, resnās zarnas iekaisums (izraisa caureju);  aknu mazspēja, ādas vai acu baltumu dzelte;  Stīvensa-Džonsona sindroms (būtiska slimība ar ādas pūšļu rašanos mutes dobumā, ap acīm un uz dzimumorgāniem), būtiska alerģiska reakcija, kas izraisa sejas vai rīkles pietūkumu (angioneirotiskā tūska);  žokļa muskuļa kontrakcija;  patoloģisks urīna aromāts;  menopauzei raksturīgie simptomi, piena patoloģiska veidošanās vīriešiem vai sievietēm.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):  ādas asinsvadu iekaisums (ādas vaskulīts).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Duloxetine Zentiva
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc attiecīgi “Derīgs līdz” un “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
36

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Duloxetine Zentiva satur Aktīvā viela ir duloksetīns. Katra kapsula satur duloksetīna hidrohlorīdu, kas atbilst 30 mg vai 60 mg duloksetīna.
Citas sastāvdaļas ir: Kapsulas saturs: saharoze, kukurūzas ciete, hipromeloze, talks, hipromelozes acetāta sukcināts, trietilcitrāts. Kapsulas apvalks: Duloxetine Zentiva 30 mg Kapsulas vāciņš: indigokarmīns (E132), titāna dioksīds (E171), želatīns Kapsulas korpuss: titāna dioksīds (E171), želatīns Duloxetine Zentiva 60 mg Kapsulas vāciņš: indigokarmīns (E132), titāna dioksīds (E171), želatīns Kapsulas korpuss: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns
Duloxetine Zentiva ārējais izskats un iepakojums Duloxetine Zentiva ir zarnās šķīstošas cietās kapsulas. Katrā Duloxetine Zentiva kapsulā ir duloksetīna hidrohlorīda lodītes ar pārklājumu, kas tās pasargā no kuņģa skābes.
Pieejams divu stiprumu Duloxetine Zentiva: 30 mg un 60 mg.
30 mg kapsulas ir cietas, necaurspīdīgas, aptuveni 15,9 mm garas želatīna kapsulas ar baltu necaurspīdīgu korpusu un gaišzilu necaurspīdīgu vāciņu; kapsulā ir pelēcīgas līdz gaišbrūni dzeltenas sfēriskas lodītes.
60 mg kapsulas ir cietas, necaurspīdīgas, aptuveni 19,4 mm garas želatīna kapsulas ar zilganu necaurspīdīgu korpusu un gaišzilu necaurspīdīgu vāciņu; kapsulā ir pelēcīgas līdz gaišbrūni dzeltenas sfēriskas lodītes.
Duloxetine Zentiva 30 mg pieejams iepakojumā pa 7, 28 un 98 kapsulām. Duloxetine Zentiva 60 mg pieejams iepakojumā pa 28, 56, 84 un 98 kapsulām. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Zentiva, k.s. U Kabelovny 130 102 37 Praha 10 Čehija
Ražotājs S.C. Zentiva S.A Theodor Pallady Nr 50 032266 Bucharest Rumānija
37

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
38