Doxycyclin STADA

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Doxycyclin STADA 100 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 104,1 mg doksiciklīna monohidrāta, kas atbilst 100 mg doksiciklīna (Doxycyclinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Gaiši dzeltenīgi-zaļas līdz gaiši pelēkbrūnas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar iespējamiem tumšajiem plankumiem.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Doxycyclin STADA ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma.

Doksiciklīns ir indicēts tādu infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši pret doksiciklīnu jutīgi mikroorganismi:

Elpceļu un LOR infekcijas:

akūts hroniska bronhīta paasinājums;

sinusīts;

vidusauss iekaisums (otitis media);

mikoplazmu, riketsiju un hlamīdiju izraisīta pneimonija.

Uroģenitālā trakta infekcijas:

hlamīdiju un Ureaplasma urealyticum izraisīts uretrīts;

akūts prostatīts;

nekomplicēta gonoreja (it īpaši ar vienlaicīgu hlamīdiju infekciju);

dzimumceļu infekcijas sievietēm;

sifiliss pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret penicilīniem;

urīnceļu infekcijas (tikai tad, ja jutība pret doksiciklīnu ir bakterioloģiski pierādīta).

Kuņģa – zarnu trakta infekcijas:

holēra;

Yersinia un Campylobacter infekcijas;

šigelloze (tikai tad, ja jutība pret doksiciklīnu ir bakterioloģiski pierādīta).

Žultsceļu infekcijas ambulatoriem pacientiem.

Ādas bojājumi, ieskaitot smagas acne vulgaris un rosacea inficētas formas.

Hlamīdiju izraisīts konjunktivīts un trahoma.

Borrelia infekcija (hroniskā migrējošā eritēma vai Laima slimība).

Reti sastopamas infekcijas – bruceloze, ornitoze, bartoneloze, listerioze, riketsioze, melioidoze, mēris, cirkšņa granuloma.

Citi traucējumi:

malabsorbcijas sindroms (tropiskais sprū, Vipla slimība).

Ar doksiciklīnu nevajadzētu ārstēt infekcijas, ja to bakterioloģiskajos testos noteiktie izraisītāji ir stafilokoki, streptokoki un pneimokoki, jo šie mikroorganismi var kļūt nepietiekami jutīgi vai rezistenti pret doksiciklīnu.

Lietojot Doxycyclin STADA, jāievēro esošās oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, kuri vecāki par 12 gadiem ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg ieteicamās devas ir šādas:

Bērniem, kuri vecāki par 12 gadiem, pusaudžiem un pieaugušajiem ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg un mazāku par 70 kg jālieto 2 tabletes (atbilst 200 mg doksiciklīna) vienu reizi dienā pirmajā dienā un 1 tablete (atbilst 100 mg doksiciklīna) turpmākajās dienās.

Pacientiem ar smagām slimībām un pacientiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 70 kg, jālieto 2 tabletes (atbilst 200 mg doksiciklīna) dienā visa terapijas kursa laikā.

Bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem un pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg doksiciklīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Īpaši norādījumi par devām

Akūts gonokoku uretrīts vīriešiem

200 mg doksiciklīna (atbilst 2 tabletēm) dienā, 7 dienas ilgi.

Akūts gonokoku epididimīts

200 mg doksiciklīna (atbilst 2 tabletēm) dienā, 10 dienas ilgi.

Akūta gonokoku infekcija sievietēm

200 mg doksiciklīna (atbilst 2 tabletēm) dienā, vismaz 7 dienas ilgi.

Gonokoku infekcijas eradikācija jāapstiprina, 3-4 dienas pēc ārstēšanas kursa beigām veicot uzsējumu.

Sifiliss (primārais un sekundārais sifiliss pacientiem, kuriem ir alerģija pret penicilīniem)

300 mg doksiciklīna (atbilst 3 tabletēm) dienā, ko var lietot kā vienreizēju dienas devu, 15 dienas ilgi.

Ādas bojājumi, ieskaitot smagas acne vulgaris un rosacea inficētas formas

100 mg doksiciklīna (atbilst 1 tabletei) dienā, parasti 7 – 21 dienas ilgi. Pēc tam var lietot uzturošo devu 50 mg doksiciklīna dienā 2 – 3 nedēļas ilgi. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas, acne ārstēšanai var būt nepieciešama ilgstoša terapija, lietojot mazas doksiciklīna devas (50 mg/dienā) līdz pat 12 nedēļas ilgi (šim nolūkam ir pieejamas zāles, kas satur 50 mg doksiciklīna).

Laima slimība (1. stadija)

200 mg doksiciklīna (atbilst 2 tabletēm) dienā, 2 – 3 nedēļas ilgi (vismaz 14 dienas).

Pediatriskā populācija

Bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem un pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg doksiciklīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Šīs tabletes jālieto iekšķīgi, uzdzerot lielu šķidruma daudzumu (izņemot pienu vai piena produktus), piemēram, glāzi ūdens.

Infekciju ārstēšanai doksiciklīnu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Ja doksiciklīna lietošana izraisa gremošanas traucējumus, ieteicams to lietot ēdienreižu laikā.

Tabletes var šķīdināt arī glāzē ūdens.

Bieži sastopamo bakteriālo infekciju terapijas ilgums ir atkarīgs no slimības gaitas. Parastais terapijas ilgums ir 5 – 21 diena.

Ja ar doksiciklīnu tiek ārstēta bēta - hemolītiskā streptokoka infekcija (tikai tad, ja jutība ir bakterioloģiski pierādīta), terapija jāturpina vismaz 10 dienas, lai pasargātu no vēlākām komplikācijām (piemēram, reimatiskā drudža vai glomerulonefrīta).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Grūtniecība.

Zīdīšanas periods.

Bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem.

Doxycyclin STADA nedrīkst lietot pusaudžiem un pieaugušajiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ilgstošas zāļu lietošanas gadījumā (ilgāk kā 21 dienu) nepieciešama regulāra asinsainas kontrole un regulāra aknu un nieru darbības pārbaude.

Apstiprinātas stafilokoku, streptokoku vai pneimokoku izraisītas infekcijas nedrīkst ārstēt ar doksiciklīnu, jo doksiciklīna rezistence šajā gadījumā ir negatīva.

Pacientiem ar nieru mazspēju un porfīriju šīs zāles jālieto ar piesardzību.

Saules gaismas iedarbībā var attīstīties apstaroto ādas rajonu fototoksiskas reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šā iemesla dēļ Doxycyclin STADA terapijas laikā jāizvairās no sauļošanās un solārija apmeklēšanas.

Antibiotisko līdzekļu lietošana atsevišķos gadījumos var izraisīt nejutīgu mikroorganismu, tajā skaitā Candida, savairošanos. Ja parādās rezistenti mikroorganismi, jāpārtrauc antibiotisko līdzekļu lietošana un jāpiemēro atbilstoša terapija.

Saistībā ar gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tajā skaitā arī doksiciklīna, lietošanu ir ziņots par pseidomembranozu kolītu, kura smaguma pakāpe ir bijusi robežās no viegla līdz dzīvība bīstamam. Ļoti svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuriem pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas novērojama caureja.

Saistībā ar gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tajā skaitā arī doksiciklīna, lietošanu ir ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (Clostridium difficile associated diarrhoea (CDAD)), kuras smaguma pakāpe ir bijusi robežās no vieglas caurejas līdz pat letālam kolītam. Terapija ar antibakteriālajiem līdzekļiem izjauc normālu resnās zarnas floru, kā rezultātā savairojas C. difficile.

C. difficile veido A un B toksīnus, kas veicina CAPD attīstību.

Hipertoksīnu veidojošie C. difficile celmi palielina saslimšanas un mirstības risku, jo šīs infekcijas var būt refraktoras pret antibakteriālo terapiju un var būt nepieciešama kolektomija. CAPD iespēja jāapsver visiem pacientiem, kuriem novērojama caureja pēc antibiotisko līdzekļu lietošanas. Nepieciešams rūpīgi izvērtēt visu pacienta medicīnisko vēsturi, jo ziņots, ka CAPD iespējama pat divus mēnešus pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas.

Ziņots par ezofagīta un ezofageālu čūlu gadījumiem pacientiem, kuri lietojuši tetraciklīnu grupas, tajā skaitā arī doksiciklīna, kapsulas un tabletes. Vairums šo pacientu bija lietojuši zāles īsi pirms gulētiešanas vai arī uzdzertā šķidruma daudzums nav bijis pietiekams.

Ņemot vērā, ka iespējama vāja neirmoskulārā blokāde, lietojot doksiciklīnu pacientiem ar myasthenia gravis, jāievēro piesardzība.

Tetraciklīni var izraisīt sistēmas sarkanās vilkēdes (SSV) saasinājumu.

Dažiem pacientiem ar spirohetu infekciju īsi pēc ārstēšanas ar doksiciklīnu uzsākšanas var sākties Jariša-Herksheimera reakcija. Pacienti jāinformē, ka tas parasti ir pašierobežojošs spirohetu infekciju ārstēšanas ar antibiotikām rezultāts.

Pediatriskā populācija

Bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, nedrīkst nozīmēt doksiciklīnu, jo zobu attīstības periodā kalcija ortofosfāta kompleksa nogulsnēšanās var izraisīt neatgriezeniskas zobu krāsas izmaiņas un emaljas bojājumu ar palielinātu zobu kariesa risku, kā arī iespējama kaulu augšanas aizkavēšanās, ko izraisa nogulsnes augošajos apvidos.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles, kas ietekmē doksiciklīna iedarbību

Doksiciklīna uzsūkšanos no kuņģa – zarnu trakta var kavēt noteikti divvērtīgie un trīsvērtīgie katjoni, piemēram, alumīnijs, kalcijs (piens, piena produkti, kalciju saturošas augļu sulas), magnijs (antacīdu sastāvā), kā arī dzelzi saturoši līdzekļi, aktivētā ogle vai holestiramīns. Zāles vai pārtikas produkti, kas satur kādu no šīm vielām, jālieto 2 – 3 stundas pirms vai pēc doksiciklīna lietošanas.

Antibiotiskais līdzeklis rifampicīns, aknu fermentu induktori - barbiturāti un citi pretkrampju līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenitoīns, difenilhidantjons un primidons, hroniska alkohola lietošana var paātrināt doksiciklīna metabolismu, inducējot aknu enzīmus. Tādā gadījumā parastā deva nebūs pietiekoša, lai sasniegtu doksiciklīna terapeitisko koncentrāciju.

Zāles, kuru iedarbību ietekmē doksiciklīns

Doksiciklīns var pastiprināt sulfonilurīnvielu atvasinājumu (perorālie pretdiabēta līdzekļi) un dikumarīna tipa antikoagulantu iedarbību. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto šīs zāles, jāveic regulāra glikozes līmeņa asinīs un/vai asins recēšanas kontrole, atbilstoši samazinot šo zāļu devu.

Doksiciklīns var pastiprināt vienlaicīgi lietota imūnsistēmu nomācoša līdzekļa - ciklosporīna A toksisko iedarbību. Šīs zāles drīkst lietot vienlaicīgi tikai tādā gadījumā, ja tiek veikta atbilstoša novērošana.

Cita zāļu mijiedarbība

Vienlaicīga potenciāli nefrotoksiskā anestēzijas līdzekļa metoksiflurāna un doksiciklīna lietošana var izraisīt nieru mazspēju.

Doksiciklīnu nedrīkst lietot īsi pirms acne terapijas ar izotretinoīnu, terapijas laikā vai pēc tās, jo abu zāļu lietošana retos gadījumos var izraisīt atgriezenisku intrakraniālā spiediena paaugstināšanos (smadzeņu pseidoaudzējs).

Jāizvairās no vienlaicīgas doksiciklīna un bēta - laktāma antibiotisko līdzekļu lietošanas, jo var samazināties antibakteriālā aktivitāte.

Vienlaicīga teofilīna un tetraciklīnu lietošana var palielināt kuņģa – zarnu trakta traucējumu biežumu.

Doksiciklīna mijiedarbība ar citām zālēm

Zāles

Darbība

Cēlonis

Alumīnijs

Kalcijs (tajā skaitā arī piens)

Magnijs (piemēram, antacīdu sastāvā)

Dzelzs

Holestiramīns

Aktivētā ogle

Samazināta doksiciklīna iedarbība

Samazināta uzsūkšanās, veidojot kompleksus savienojumus

Rifampicīns

Barbiturāti

Karbamazepīns

Fenitoīns

Difenilhidantjons

Hroniska alkohola lietošana

Samazināta doksiciklīna iedarbība

Paātrināts metabolisms, inducējot fermentus

Kumarīna atvasinājumi

Sulfonilurīnvielas atvasinājumi

Pastiprināta antikoagulējošā vai pastiprināta glikozes līmeni asinīs pazeminošā iedarbība

Ciklosporīns A

Pastiprināta ciklosporīna A toksiskā iedarbība

Metoksiflurāns

Var izraisīt nieru mazspēju

Izotretinoīns

Palielināts smadzeņu pseidoaudzēja attīstības risks

Penicilīni, cefalosporīni (un citas bēta – laktāma antibiotiskie līdzekļi)

Samazināta penicilīna/cefalosporīnu efektivitāte

Teofilīns

Palielināts kuņģa – zarnu trakta traucējumu risks

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Samazināta kontracepcijas līdzekļu efektivitāte

Glikoze un olbaltumvielas urīnā

Urobilinogēna zīmes

Kateholamīni

Kvalitatīvās un kvantitatīvās noteikšanas traucējumi

Brīdinājums

Retos gadījumos doksiciklīna terapijas laikā var būt samazināta hormonālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte. Papildus jālieto nehormonālās kontracepcijas metodes.

Mijiedarbība ar laboratoriskajām analīzēm

Tetraciklīnu lietošanas laikā iespējami kļūdaini glikozes, olbaltumvielu, urobilinogēna un kateholamīnu noteikšanas rezultāti urīnā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Lietojot tetraciklīnu grūtniecības laikā, palielinās aknu bojājuma risks grūtniecēm.

Barošana ar krūti

Doksiciklīns šķērso placentas barjeru un izdalās ar mātes pienu. Koncentrācija krūts pienā ir apmēram 30 % - 40 % no koncentrācijas mātes plazmā.

Doxycyclin STADA ir kontrindicēts grūtniecības un krūts barošanas periodā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Blakusparādību rašanās var ietekmēt reakcijas spējas, transportlīdzekļu vadīšanu un mehānismu apkalpošanu. Saņemti atsevišķi ziņojumi par pārejošas miopijas gadījumiem tetraciklīnu lietošanas laikā, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Šajā apakšpunktā blakusparādību sastopamības biežums definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Saņemti reti ziņojumi par sekojošām pārejošām hematoloģiskām izmaiņām: leikopēnija, eozinofīlija, porfīrija, leikocitoze, trombocitopēnija, anēmija, limfopēnija, limfadenopātija, atipiski limfocīti, toksiska granulocītu granulācija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: Jariša-Herksheimera reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Doksiciklīna terapijas laikā reti ir novērotas alerģiskas reakcijas, piemēram, lokāli vai vispārēji izsitumi uz ādas, eritēma, nātrene, nieze, erythema multiforme, pārejoša lokāla ādas, gļotādu vai locītavu tūska (angioedēma), astma, anafilakse, anafilaktiskais šoks, norobežoti izsitumi uz dzimumorgāniem un citām ķermeņa daļām, seruma slimībai līdzīga reakcija, kas izpaužas ar drudzi, galvassāpēm un sāpēm locītavās.

Retos gadījumos var attīstīties smagas akūtas paaugstinātas jutības reakcijas, kas izpaužas kā sejas tūska, mēles pietūkums, elpceļus nosprostojoša balsenes tūska, tahikardija, elpas trūkums, asinsspiediena pazemināšanās līdz dzīvību apdraudošam šokam un sirdsdarbības apstāšanās. Pacientiem, kuriem attīstās kāds no šiem dzīvībai bīstamiem simptomiem, nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība (skatīt zemāk „Pasākumi, kas veicami blakusparādību attīstības gadījumā”).

Saņemti reti ziņojumi par sakarību starp doksiciklīna lietošanu un smagām ādas reakcijām, ieskatot dzīvībai bīstamas sistēmiskās reakcijas (piemēram, eksfoliatīvais dermatīts, Laiela sindroms).

Starp tetraciklīnu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem pastāv pilnīga krusteniskā alerģija.

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: karstuma viļņi.

Retos gadījumos ir ziņots par intrakraniālā spiediena paaugstināšanos (smadzeņu pseidoaudzējs), kas ir pārejošs pēc terapijas pārtraukšanas un izpaužas kā galvassāpes, slikta dūša, vemšana un iespējami arī redzes traucējumi, ko izraisa redzes nerva diska tūska.

Nav zināms: galvassāpes.

Acu bojājumi

Tetraciklīnu lietošanas laikā saņemti atsevišķi ziņojumi par tuvredzību (miopija).

Ziņots par paliekošu redzes zudumu.

Ausu un labirinta bojājumi

Nav zināmi: troksnis ausīs.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Doksiciklīna terapija bieži vien var izraisīt kuņģa – zarnu trakta traucējumus, piemēram, grēmas, sāpes epigastrālajā apvidū, sliktu dūšu, rīstīšanos, vemšanu, gāzu uzkrāšanos, taukainus izkārnījumus un vieglu caureju. Doksiciklīna lietošana pēc ēšanas vai ēšanas laikā samazina šo blakusparādību attīstības biežumu, būtiski neietekmējot zāļu uzsūkšanos no kuņģa – zarnu trakta.

Retāk: iespējams mutes dobuma un/vai rīkles gļotādas iekaisums, aizsmakums, apgrūtināta vai sāpīga rīšana un saņemti atsevišķi ziņojumi par melnu mēles apmatojumu.

Ļoti reti: doksiciklīna terapijas laikā var attīstīties pseidomembranozais kolīts (skatīt zemāk „Pasākumi, kas veicami blakusparādību attīstības gadījumā”).

Nav zināmi: ezofagīts un barības vada čūlas.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: hepatīts, dzelte, aknu mazspēja, pankreatīts.

Pārdozēšana ir saistīta ar aknu bojājuma un pankreatīta attīstības risku.

Grūtniecēm tetraciklīnu terapijas laikā ir palielināts aknu bojājuma risks.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Doksiciklīna terapijas laikā reti ir novērotas alerģiskas reakcijas. Fotosensibilizācijas rezultātā, saules gaismas iedarbībā var attīstīties apstaroto ādas rajonu fototoksiskas reakcijas (izraisot smagam saules apdegumam līdzīgus simptomus, piemēram, apsārtumu, tūsku, tulznu veidošanos, ādas krāsas pārmaiņas), retos gadījumos tas skar arī nagus (trauslums, dalīšanās un krāsas pārmaiņas). Tāpēc doksiciklīna terapijas laikā jāizvairās no sauļošanās un solārija apmeklēšanas.

Nav zināmi: Stīvensa – Džonsona sindroms.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Tetraciklīni var izraisīt nefrotoksiskus bojājumus vai pastiprināt jau esošus nieru darbības traucējumus (kas izpaužas kā seruma kreatinīna un asins urīnvielas slāpekļa palielināšanās). Arī doksiciklīna lietošana retos gadījumos ir bijusi saistīta ar nieru bojājumiem, piemēram, intersticiālu nefrītu, akūtu nieru mazspēju un anūriju.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ilgstošas tetraciklīnu lietošanas gadījumā ir ziņots brūni melnu mikroskopisku vairogdziedzeru audu nokrāsošanos. Nav zināms, ka būtu iespējami vairogdziedzera darbības traucējumi.

Tetraciklīnu lietošana var izraisīt var izraisīt zobu nokrāsošanos, bet tas parasti novērojams tikai ilgstošas lietošanas gadījumā.

Citas blakusparādības

Doksiciklīna terapijas laikā, selektivitātes rezultātā, uz ādas un gļotādas (it īpaši dzimumorgānu, mutes dobuma un zarnu gļotādas) var savairoties Candida kolonijas, kas izpaužas kā mutes dobuma un/vai rīkles gļotādas iekaisums (glosīts, stomatīts), akūtas ārējo dzimumorgānu infekcijas un maksts infekcijas sievietēm (vulvovaginīts) un nieze anālajā apvidū (pruritus ani).

Saņemti reti ziņojumi par asins recēšanas traucējumiem un hematūriju.

Saņemti reti ziņojumi par īslaicīgu sakarību starp doksiciklīna terapiju un parestēziju, tahikardiju, mialģiju, artralģiju, nemieru un trauksmi.

Doksiciklīna lietošanas laikā ļoti retos gadījumos iespējami krampji.

Ir saņemts viens ziņojums par epilepsijas lēkmi pēc doksiciklīna iekšķīgas lietošanas, kā arī vairāki ziņojumi par epilepsijas lēkmēm pēc intravenozas ievadīšanas.

Retos gadījumos ziņots par smaržas un garšas jušanas spējas traucējumiem vai zudumu, kas tikai dažos gadījumu bijis daļēji atgriezenisks.

Pediatriskā populācija

Bērnu, kuri jaunāki par 12 gadiem, ārstēšana ar doksiciklīnu retos gadījumos var izraisīt neatgriezeniskas zobu krāsas pārmaiņas un emaljas defektus, kā arī pārejošu kaulu augšanas aizkavēšanos.

Pasākumi, kas veicami blakusparādību attīstības gadījumā

Pseidomembranozais kolīts

Atkarībā no pacienta stāvokļa, ārstējošajam ārstam jālemj par doksiciklīna terapijas pārtraukšanu un nepieciešamības gadījumā tūlītēju atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu (piemēram, specifisku antibiotisko līdzekļu vai ķīmijterapeitisku līdzekļu ar klīniski pierādītu efektivitāti lietošanu). Nedrīkst lietot līdzekļus, kas nomāc zarnu peristaltiku.

Smagas akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilakse)

Doksiciklīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc, jāuzsāk attiecīga neatliekamās palīdzības terapija (piemēram, jālieto antihistamīni, kortikosteroīdi, simpatomimētiskie līdzekļi un nepieciešamības gadījumā jāveic plaušu mākslīgā ventilācija).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Vienreizēja perorāla doksiciklīna deva, kas vairākas reizes pārsniedz terapeitisko devu, neizraisa akūtu toksicitāti. Literatūrā nav ziņojumu par akūtu saindēšanos ar doksiciklīnu. Tomēr pārdozēšana var būt saistīta ar parenhimatozu aknu un nieru bojājuma un pankreatīta risku.

Ārstēšana

Iekšķīgas doksiciklīna pārdozēšanas gadījumā vēl neabsorbētais doksiciklīns jāpārvērš nešķīstošos helātos, lietojot antacīdus, magnija vai kalcija sāļus. Terapija nekavējoties jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk simptomātiska ārstēšana. Tā kā doksiciklīns nav pietiekoši dializējams, hemodialīze un peritoneālā dialīze ir maz efektīvas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretmikrobu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, tetraciklīni.

ATĶ kods: J01AA02

Darbības mehānisms

Doksiciklīna darbības mehānisma pamatā ir olbaltumvielu sintēzes nomākums, ko izraisa atgriezeniska aminoacil-t-RNA saistīšanās vietas blokāde pie 30S ribosomas apakšvienības, tādejādi apturot peptīdu ķēdes pagarināšanos. Tas izraisa ievērojamu bakteriostatisku iedarbību.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Doksiciklīna iedarbība ir galvenokārt atkarība un AUC (laukums zem līknes) un MIK (minimālā inhibējošā koncentrācija) attiecību pret izraisītāj mikroorganismu.

Rezistences mehānisms

Doksiciklīna rezistences pamatā ir sekojoši mehānismi:

rezistenci galvenokārt izraisa izplūšanas sūkņi, kuri aktīvi transportē tetraciklīnus ārā no šūnas;

cits mehānisms ir ribosomu aizsargolbaltumvielas, kas neļauj doksiciklīnam saistīties pie ribosomas;

reti novērojams mehānisms ir doksiciklīna inaktivācija enzīmu iedarbības ceļā.

Starp doksiciklīnu un citiem tetraciklīniem pastāv būtiska krusteniskā rezistence. Celmi, kas ir daļēji vai pilnīgi rezistenti pret tetraciklīniem, var būt jutīgi pret doksiciklīnu.

Robežpunkti

Rezistence pret noteiktām mikroorganismu sugām dažādos ģeogrāfiskos reģionos var atšķirties, turklāt laika gaitā tā mēdz mainīties, tādēļ vēlams vadīties pēc vietējiem datiem par rezistenci, sevišķi tad, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jālūdz eksperta padoms, ja vietējā rezistences izplatība ir tāda, ka var apšaubīt atsevišķu infekciju izraisītāju tipu.

Doksiciklīna pārbaudes veiktas, izmantojot standarta šķīdināšanas pētījumus. Tika noteikta sekojoša minimālā inhibējošā koncentrācija jutīgiem un rezistentiem mikroorganismiem:

DIN (German Institute for Standardization – Vācijas standartizācijas institūts) robežpunkti:

Izraisītāj mikroorganisms

Jutīgs

Rezistents

Visi mikroorganismi, tajā skaitā anaerobi

≤ 1 mg/L

> 4 mg/L

EUCAST (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – Antibakteriālo līdzekļu jutības pārbaudes Eiropas Komiteja) robežpunkti:

Izraisītāj mikroorganisms

Jutīgs

Rezistents

Staphylococcus sugas

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Streptococcus sugas (A, B, C, G kategorija)

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Streptococcus pneumoniae

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Haemophilus influenzae

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Moraxella catarrhalis

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Iekšķīgi lietots doksiciklīns gandrīz pilnībā (> 90% no lietotās devas) uzsūcas tievo zarnu augšējā daļā. Terapeitiskā koncentrācijā plazmā tiek sasniegta 30 minūtēs, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1 – 2 stundām. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc vienreizējas 200 mg devas lietošanas sasniedz 3 – 5,3 mg/l. Parastā terapeitiskā dozēšanas shēma ir 200 mg pirmajā dienā un pa 100 mg turpmākajās dienās (lietojot ar 24 stundu intervālu). Šīs dozēšanas shēmas rezultātā ātri tiek sasniegta līdzsvara koncentrācija. 200 mg/100 mg dozēšanas shēma nodrošina tādu pašu līdzsvara koncentrāciju, kā pēc vienreizējas iekšķīgas 200 mg devas lietošanas. Līdzīga koncentrācija tiek sasniegta arī pēc vienreizējas 200 mg intravenozas devas ievadīšanas infūzijas veidā.

Izkliede

Plazmas eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem ir apmēram 16 ± 6 stundas, tas var nedaudz pagarināties pacientiem ar nieru mazspēju un daudz vairāk pacientiem ar aknu slimībām. Doksiciklīna saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir 80 - 90 %. Doksiciklīns organismā izplatās ātri, izplatīšanās CNS, t.sk. arī caur iekaisušajiem smadzeņu apvalkiem, ir salīdzinoši neliela. Doksiciklīns sasniedz augstu koncentrāciju žultī, tas īpaši labi izplatās aknās, nierēs, plaušās, liesā, kaulos un dzimumorgānos. Doksiciklīna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 0,75 l/kg.

Eliminācija

Tikai neliela daļa (≤ 10% no lietotās doksiciklīna devas) cilvēka organismā tiek metabolizēta. Doksiciklīns galvenokārt tiek izdalīts kā mikrobioloģiski aktīva viela caur zarnām (transintestinālas sekrēcijas ceļā un caur žulti) un mazāka daļa caur nierēm. Apmēram 41% (robežās no 22% līdz 60%) doksiciklīna devas izdalās ar urīnu 24 stundu laikā. Doksiciklīna farmakokinētisko īpatnību dēļ, tā plazmas eliminācijas pusperiods pacientiem ar smagu nieru mazspēju pagarinās nenozīmīgi.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūta toksicitāte

Akūtās toksicitātes pētījumos nav iegūti pierādījumi par īpašu paaugstinātu jutību (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Hroniska toksicitāte

Dažādu dzīvnieku sugu (pērtiķi, žurkas, suņi, kāmji) pētījumi, kas ilguši līdz vienam gadam, nav uzrādījuši nozīmīgas novirzes. Grupās, kurās lietoja ļoti lielas devas, novēroja kuņģa- zarnu trakta traucējumus.

Mutagenitāte un kancerogenitāte

18 mēnešu ilgs pētījums žurkām neuzrādīja pierādījumus par kancerogēno potenciālu. Doksiciklīna mutagenitāte nav adekvāti pētīta. In vivo un in vitro veiktie testi bija negatīvi.

Reproduktīvā toksikoloģija

Teratogenitātes pētījumi ir veikti dažādām dzīvnieku sugām (žurkām, pelēm, pērtiķi, trušiem). Netika novērotas iedzimtas patoloģijas. Auglim, sākot no 4. grūtniecības mēneša, doksiciklīna izgulsnēšanās var izraisīt zobu krāsas izmaiņas, emaljas defektus un aizkavēt kaulu augšanu.

Fototoksicitāte

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

6.2. Nesaderība

Doksiciklīns ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem var veidot helātus, kas neuzsūcas no kuņģa – zarnu trakta.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/alumīnija folijas blisteri.

Iepakojums pa 10 un 20 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

STADA Arzneimittel AG, Stadastraße 2-18, 61118 Bad Vilbel, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

95-0132

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1995.gada 26.maijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010.gada 26.novembris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2017.gada novembris.

SASKAŅOTS ZVA 14-12-2017

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1