Doxy-M-ratiopharm

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Doxy-M-ratiopharm 100 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 104,1 mg doksiciklīna monohidrāta, kas atbilst 100 mg doksiciklīna (Doxycyclinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Zaļgani dzeltena, apaļa, abpusēji izliekta tablete ar dalījuma līniju vienā pusē. Tablešu krāsa var būt viendabīga līdz mainīga (līdzīga marmoram).

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Pret doksiciklīnu jutīgu mikroorganismu izraisītu slimību ārstēšana

• Elpceļu un kakla, ausu un deguna infekcijas:

- hronisks bronhīts akūtā fāzē,

- sinusīts,

- Otitis media (vidusauss iekaisums),

- mikoplazmu, riketsiju vai hlamīdiju izraisīta pneimonija.

• Uroģenitālā trakta infekcijas:

- hlamīdiju un Ureaplasma urealyticum izraisīts uretrīts,

- akūts prostatas iekaisums,

- bez komplikācijām noritoša gonoreja (īpaši, ja vienlaicīgi ir hlamīdiju infekcija),

- sieviešu dzimumorgānu infekcijas,

- sifiliss pacientiem, kuriem ir alerģija pret penicilīnu,

- urīnceļu iekaisums (ja ir pierādīta izraisītāja jutība).

• Kuņģa - zarnu trakta infekcijas un cita veida saslimšanas:

- holēra,

- jersīniju un Campylobacter infekcijas,

- šigellu infekcija pēc jutības pierādīšanas.

• Boreliozes, piem., Erythema chronicum migrans un Laima slimība.

• Reti sastopamas infekcijas: brucelloze, ornitoze, bartonelloze, listerioze, riketsioze, melioidoze, mēris, Granuloma inguinale.

Doxy-M-ratiopharm lieto arī šādos gadījumos:

ambulatorai žultsceļu infekciju ārstēšanai,

• hlamīdiju konjunktivīts un trahoma,

• ādas slimības, arī infekcioza Acne vulgaris un Rosacea,

citas slimības:

malabsorbcijas sindroms tropiskā sprū un Vipla slimības gadījumā.

Norāde

Diagnosticētu stafilokoku, streptokoku vai pneimokoku infekcijas gadījumā nedrīkst lietot doksiciklīnu, jo ir neizdevīga rezistences situācija.

Jāņem vērā oficiālās norādes par antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem un bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam

Parasti doksiciklīna deva akūtu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam pirmajā dienā ir 200 mg (kā vienreizēja deva vai dalītās devās), pēc tam balstdeva ir 100 mg dienā. Ārstējot smagākas infekcijas, visu ārstēšanas laiku jālieto 200 mg dienā.

Bērniem no 8 līdz 12 gadu vecumam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ir rūpīgi jāizvērtē doksiciklīna lietošana akūtu infekciju ārstēšanai bērniem no 8 līdz 12 gadu vecumam situācijās, kad citas zāles nav pieejamas, iespējams, var nebūt efektīvas vai ir kontrindicētas.

Šādos gadījumos akūtas infekcijas ārstēšanai devas ir:

bērniem, kuru ķermeņa masa ir līdz 45 kg, sākotnējā deva ir 4,4 mg/kg (kā vienreizēja vai divas dalītas devas), uzturošā deva ir 2,2 mg/kg (kā vienreizēja vai divas dalītas devas). Ārstējot smagākas infekcijas, visu ārstēšanas laiku jālieto līdz 4,4 mg/kg;

bērniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 45 kg, jālieto tādas pašas devas kā pieaugušajiem.

Jaundzimušajiem un bērniem līdz 8 gadu vecumam

Doksiciklīnu nedrīkst lietot bērniem vecumā līdz 8 gadiem, jo ​​pastāv zobu krāsas maiņas risks (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Īpašas norādes par devām

- Akūts uretrīts gonorejas gadījumā vīriešiem: pa 200 mg doksiciklīna dienā 7 dienas.

- Akūts gonokoku epididimīts: pa 200 mg doksiciklīna dienā 10 dienas.

- Akūta gonokoku infekcija sievietēm: pa 200 mg doksiciklīna dienā 7 dienas.

Gonokoku infekcijas gadījumā 3 – 4 dienas pēc ārstēšanās kursa beigām jānosaka ārstēšanās lietderība, veicot kultūras pārbaudi.

- Sifiliss (primārā un sekundārā formā) pacientiem, kuriem ir alerģija pret penicilīnu:

pa 300 mg doksiciklīna dienā 15 dienas. Dienas devu var lietot vienā reizē.

- Laima slimība (I stadijā):

pa 200 mg doksiciklīna dienā 2 –3 nedēļu garumā (vismaz 14 dienas).

- Ādas slimības, arī infekciozs Acne vulgaris un Rosacea smagā formā:

pa 100 mg doksiciklīna dienā, parasti 7-21 dienu ilgi. Pēc tam turpmākās 2–3 nedēļas var lietot pa 50 mg doksiciklīna uzturošās terapijas veidā. Atkarībā no ārstēšanās panākumiem Acne gadījumā pieļaujama arī ilgstoša samazinātas doksiciklīna devas (pa 50 mg dienā) lietošana laika periodā līdz pat 12 nedēļām.

Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Parasti pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešams samazināt doksiciklīna devu.

Lietošanas veids

Doxy-M-ratiopharm tabletes jālieto vai nu no rīta kopā ar brokastīm, vai kādā no pārējām ēdienreizēm, bagātīgi uzdzerot šķidrumu (izņemot pienu, piena produktus un kalciju saturošas augļu sulas). Zāļu lietošana ēdienreižu laikā var mazināt blakusparādību rašanās risku kuņģa - zarnu traktā.

Lietošanas ilgums

Ārstēšanās ilgums parasti ir atkarīgs no infekcijas veida, slimības smaguma pakāpes un norises. Parasti pietiek ar 5-21 dienu garu ārstēšanās kursu, taču ārstēšanos ieteicams turpināt arī vēl 1-3 dienas pēc simptomu izzušanas.

Ja tiek ārstēta β-hemolītisko streptokoku infekcija ar pierādītu jutību, ārstēšanās ilgumam jābūt vismaz 10 dienas, lai izvairītos no vēlām reakcijām (piemēram, reimatiskā drudža vai glomerulonefrīta).

Ilgstošas lietošanas gadījumā, tas ir, ja lietošanas ilgums pārsniedz 21 dienu, nepieciešams veikt regulāras asins analīzes un aknu un nieru funkcionālos testus.

Informāciju par ārstēšanās kursa ilgumu slimībām ar īpašu devu režīmu skatīt iepriekš.

Kontrindikācijas

Šīs zāles nedrīkst lietot šādos gadījumos:

- paaugstināta jutība pret doksiciklīnu vai citām tetraciklīnu grupas zālēm (krustotā alerģija) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

- smagi aknu un nieru darbības traucējumi,

- doksiciklīns ir kontrindicēts grūtniecēm. Šķiet, ka risks, lietojot tetraciklīnus grūtniecības laikā, pārsvarā saistīts ar ietekmi uz zobu un skeleta attīstību (par ietekmi uz zobu attīstību skatīt 4.4. apakšpunktu),

- tetraciklīni izdalās mātes pienā un tāpēc kontrindicēti mātēm, kuras baro bērnu ar krūti (par ietekmi uz zobu attīstību skatīt 4.4. apakšpunktu),

- pacienti, kuri slimo ar porfīriju.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pediatriskā populācija

Tetraciklīnu grupas zāļu lietošana zobu veidošanās laikā (grūtniecības otrajā pusē, zīdaiņiem un bērniem līdz 8 gadu vecumam) var izraisīt neatgriezeniskas zobu krāsas pārmaiņas (dzeltenīgi, pelēcīgi, brūni). Šī nevēlamā blakusparādība biežāk rodas ilgstošas lietošanas gadījumā, bet tā novērota arī atkārtotu īstermiņa kursu gadījumos. Ir ziņots arī par zobu emaljas hipoplāziju. Pediatriskiem pacientiem līdz 8 gadu vecumam doksiciklīnu ordinējiet tikai tad, ja paredzams, ka potenciālais ieguvums atsver smagu vai dzīvībai bīstamu notikumu (piemēram, Rocky Mountain plankumainais drudzis) risku un tikai tad, ja nav piemērotas alternatīvas terapijas iespējas.

Lai gan neatgriezeniska zobu krāsošanās bērniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem ir reti sastopama, doksiciklīna lietošana ir rūpīgi jāizvērtē situācijās, kad citas zāles nav pieejamas, iespējams, var nebūt efektīvas vai ir kontrindicētas.

Ezofagīts

Ziņots par ezofagīta vai barības vada čūlu rašanos, kas saistīti ar tetraciklīnu grupas zāļu, tai skaitā doksiciklīna, lietošanu kapsulu vai tablešu formā. Lielākā šo pacientu daļa zāles lietojuši īsi pirms gulētiešanas vai ar nepietiekamu šķidruma daudzumu.

Fotosensitivitāte

Fotosensitivitāte, kas izpaužas kā pārmērīga iedeguma reakcija, var rasties pacientiem, kuri lieto tetraciklīnus un pakļauti tiešiem saules stariem vai UV starojumam. Pacienti, kuri varētu būt pakļauti tiešai saules staru vai ultravioletā starojuma iedarbībai, jābrīdina, ka tetraciklīnu grupas zāles var izraisīt šādu reakciju un ārstēšanu jāpārtrauc, tiklīdz novēro pirmās ādas apsārtuma pazīmes.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Doksiciklīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai pacientiem, kuri terapijā saņem hepatotoksiskas zāles.

Mikrobioloģiskā superinfekcija

Antibiotisko līdzekļu lietošana var izraisīt pārāk strauju nejutīgu mikroorganismu, tai skaitā Candida, vairošanos. Par pseidomembranozo kolītu ir ziņots gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tai skaitā doksiciklīna, lietošanas gadījumā.

Ja ārstēšanas laikā vai pirmajās nedēļās pēc Doxy-M-ratiopharm lietošanas sekojusi smaga, pastāvīga diareja, jāņem vērā pseidomembranozā kolīta iespējamība (visbiežāk to izraisa Clostridium difficile).

Šie zarnu darbības traucējumi, ko izraisījušas antibiotikas, var būt dzīvībai bīstami un prasa tūlītēju un atbilstošu ārstēšanu (piemēram, specifiskas antibiotikas/ķīmijterapeitiskas zāles, kuru iedarbība ir klīniski pierādīta). Antiperistaltiskas zāles ir kontrindicētas.

Jariša-Herksheimera reakcija

Dažiem pacientiem ar spirohetu izraisītu infekciju neilgi pēc ārstēšanas ar doksiciklīnu uzsākšanas var sākties Jariša-Herksheimera reakcija. Pacienti jāinformē, ka tas parasti ir pašierobežojošs spirohetu infekciju ārstēšanas ar antibiotikām rezultāts.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija
Ziņots par labdabīgu intrakraniālu hipertensiju nepilngadīgajiem un pieaugušajiem, kuri saņēma pilnu terapeitisko devu. Pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas tā ātri izzuda.

Tetraciklīni jālieto piesardzīgi pacientiem ar Myasthenia gravis, jo pastāv neiromuskulārās blokādes un vispārējā stāvokļa pasliktināšanās risks.

Tetraciklīna grupas antibiotikas var izraisīt slimības saasināšanos pacientiem, kuri slimo ar sarkano sistēmisko vilkēdi.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Doksiciklīna iedarbību ietekmē sekojoši medikamenti

Doksiciklīna uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā var ietekmēt div- vai trīsvērtīgi katjoni, piemēram, antacīdu līdzekļu sastāvā esošais magnijs un alumīnijs, kalcijs (pienā, piena produktos un kalciju saturošās augļu sulās), dzelzs, cinka preparāti, medicīniskā aktivētā ogle un holestiramīns.

Tādēļ jāievēro 2-3 stundu intervāls starp šādu zāļu vai uzturvielu un doksiciklīna lietošanu.

Antibiotiskais līdzeklis rifampicīns, inducējošas zāļu vielas no barbiturātu grupas un citas zāles ar antikonvulsīvu iedarbību, piemēram, karbamazepīns, difenilhidantoīns un primidons, kā arī hroniska alkohola lietošana, pateicoties enzīmu indukcijai aknās, var paātrināt doksiciklīna noārdīšanos tā, ka, lietojot parastās devas, nevar sasniegt terapeitiski efektīvu doksiciklīna koncentrāciju. Jāapsver nepieciešamība palielināt doksiciklīna devu.

Alkohols var samazināt doksiciklīna pusizvades periodu.

Doksiciklīna ietekme uz citu zāļu iedarbību

Doksiciklīns var pastiprināt sulfonilurīnvielas atvasinājumu (perorāli lietojami pretdiabēta līdzekļi) un dikumarola tipa antikoagulantu iedarbību. Kombinētas lietošanas gadījumā regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs un asins recēšanas rādītāji un nepieciešamības gadījumā atbilstoši jāsamazina šo zāļu devas.

Pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, varētu būt nepieciešama antikoagulanta devas pielāgošana, to samazinot, jo tetraciklīni nomāc plazmas protrombīna aktivitāti.

Vienlaicīgi lietojot doksiciklīnu un ciklosporīnu A, var pastiprināties imūnsupresīvā līdzekļa toksiskā iedarbība. Tāpēc vienlaicīga lietošana pieļaujama tikai nodrošinot atbilstošu kontroli.

Cita veida mijiedarbība

Nefrotoksiskā metoksiflurāna narkoze kombinācijā ar doksiciklīna lietošanu var izraisīt nieru mazspēju.

Doksiciklīnu nevajadzētu lietot īsi pirms, īsi pēc vai izotretionīna lietošanas laikā, jo abas zāles retos gadījumos var izraisīt atgriezenisku spiediena palielināšanos galvaskausa dobumā (Pseudotumor cerebri).

Vajadzētu izvairīties no vienlaicīgas doksiciklīna un bēta laktāma antibiotiku lietošanas, jo tas pavājina zāļu antibakteriālo iedarbību.

Vienlaicīga tetraciklīna grupas antibiotiku un teofilīna lietošana var palielināt blakusparādību rašanās biežumu kuņģa-zarnu traktā.

Doksiciklīna un litiju saturošu medikamentu vienlaicīga lietošana var gan paaugstināt litija koncentrāciju asinīs un izraisīt centrālās nervu sistēmas traucējumus, piemēram, apmulsumu un vieglas galvassāpes. Tādēļ ļoti rūpīgi vajadzētu pārbaudīt litija koncentrāciju asinīs.

Vienlaicīgi lietojot doksiciklīnu un metotreksātu, pieaug toksicitātes risks.

Lietojot doksiciklīnu kopā ar melnā rudzu grauda alkaloīdiem, ergotamīnu un ergometrīnu, pieaug ergotisma risks.

Ietekme uz laboratoriskiem izmeklējumiem

Tetraciklīna grupas antibiotisko līdzekļu lietošanas laikā var būt traucēta cukura, olbaltumvielu, urobilinogēna un kateholamīnu līmeņa noteikšana urīnā.

Povidona izdalīšanās var izraisīt viltus pozitīvu rezultātu lietojot dažas teststrēmeles, piemēram, Albustix, Uristix, Labstix un Combur testus.

Pārskats par būtiskāko doksiciklīna mijiedarbību

Zāļu vielas

Darbība

Iemesls

Alumīnijs, kalcijs (arī piena sastāvā esošais), magnijs, (piemēram, antacīdos līdzekļos), dzelzs, cinks, holestiramīns, medicīniskā aktivētā ogle

Doksiciklīna darbības pavājināšana

Samazināta uzsūkšanās kompleksu veidošanās dēļ

Rifampicīns, barbiturāti, karbamazepīns, difenilhidantoīns

Doksiciklīna darbības pavājināšana

Paātrināta doksiciklīna noārdīšanās enzīmu indukcijas dēļ

Kumarīna atvasinājumi,

sulfonilurīnviela

Pastiprināta asins recēšanu kavējošā un cukura līmeni pazeminošā darbība

Ciklosporīns A

Paaugstinās ciklosporīna A toksicitāte

Metoksiflurāns

Var izraisīt nieru mazspēju

Izotretinoīns

Paaugstināts Pseudotumor cerebri rašanās risks

Penicilīns, cefalosporīns un citas beta laktāma antibiotikas

Penicilīna/cefalosporīna iedarbības pavājināšana

Teofilīns

Palielināta blakusparādību rašanās iespēja kuņģa-zarnu traktā

Litijs

Paaugstinās litija koncentrācija asinīs

Cukura un olbaltumvielu, urobilinogēna un kateholamīnu noteikšana urīnā

Traucēta kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana

Alkohols

Samazina doksiciklīna pusizvades periodu

Paātrināta doksiciklīna noārdīšanās enzīmu indukcijas dēļ

Grūtniecība un barošana ar krūti

Doksiciklīna lietošana grūtniecības un barošanas ar krūti periodā ir kontrindicēta, jo doksiciklīns šķērso placentāro barjeru un nokļūst mātes pienā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Risks, lietojot tetraciklīnus grūtniecības laikā, pārsvarā saistīts ar ietekmi uz zobu un skeleta attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atsevišķos gadījumos, lietojot doksiciklīnu, ziņots par tuvredzības (miopijas) rašanos, kas var ietekmēt drošību, vadot autotransporta līdzekļus un apkalpojot tehniskas iekārtas.

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību biežums noteikts šādi: ļoti bieži ≥1/10; bieži ≥1/100 līdz <1/10; retāk ≥1/1 000 līdz <1/100; reti ≥1/10 000 līdz <1/1 000; ļoti reti <1/10 000; nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Nav zināmi: superinfekcija - pārmērīga nejūtīgu mikroorganismu vairošanās var izraisīt kandidozi, glosītu, stafilokoku enterokolītu, pseidomembranozo kolītu (ar Clostridium difficile pārmērīgu vairošanos) un iekaisumu anoģenitālajā zonā, stomatītu, vaginītu (ar Candida pārmērīgu vairošanos).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: anēmija, trombocitopēnija, neitropēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstinātas jutības reakcijas (tostarp, anafilaktisks šoks, anafilakse, hipotensija, angioedēma, dispnoja, seruma slimība, perifēriska tūska, tahikardija un nātrene), Jariša-Herksheimera reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nervu sistēmas traucējumi

Reti: galvassāpes.

Nav zināmi: labdabīga intrakraniāla hipertensija (simptomi ir neskaidra redze, redzes lauka samazināšanās, diplopija, pastāvīgs redzes zudums).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti: slikta dūša, caureja, dispepsija.

Ļoti reti: sāpes vēderā.

Nav zināmi: vemšana, disfāgija, ezofagīts, barības vada čūlas, pankreatīts, zobu emaljas hipoplāzija, zobu iekrāsošanās*, melna mēle.

*Lietojot doksiciklīnu, ziņots par atgriezenisku un virspusēju pastāvīgo zobu iekrāsošanos, bet biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi: hepatīts, dzelte, aknu mazspēja, paaugstināti aknu funkcionālie testi (pārejoši).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: izsitumi (tostarp makulopapulozi un eritematozi).

Ļoti reti: fotosensitivitātes reakcijas.

Nav zināmi: eksfoliatīvs dermatīts, Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, foto oniholīze, izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti: artralģija.

Nav zināmi: mialģija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Akūta antibiotiku pārdozēšana mēdz būt reti.

Pārdozēšanas terapija

Pārdozēšanas gadījumā jāpārtrauc zāļu lietošana. Indicēti atbilstoši uzturošie pasākumi.

Dialīze neizmaina doksiciklīna pusizvades periodu serumā, un tāpēc nav efektīva ārstēšanas metode pārdozēšanas gadījumā.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: plaša spektra antibiotisks līdzeklis, ATĶ kods: J01A A02.

Doksiciklīns pieder tetraciklīnu grupas zālēm.

Sasniedzamajā koncentrācijā plazmā un audos doksiciklīnam piemīt bakteriostatiska iedarbība. Darbības mehānisms balstās uz proteīnu sintēzes nomākšanu ribosomās, turklāt aptverot gan ekstra-, gan intracelulāri novietotus izraisītājus.

Doksiciklīna nelielā toksicitāte, domājams, izskaidrojama ar tā izteikto afinitāti pret baktēriju ribosomām, salīdzinot ar ribosomām no zīdītāju audiem.

Doksiciklīna darbības spektrs neatšķiras no pārējām tetraciklīna grupas antibiotikām, un tas aptver daudzas grampozitīvās, arī anaerobās un sporas veidojošās baktērijas (piem., Staphilococcus spp., Bacillus antracis, Lysteria monocytogenes, Clostridium spp) un gramnegatīvās (Neisseria gonorrhoea, Neisseria meningitidis, Escherichia coli, Shigella spp., Enterobacter spp., Klebsiella spp., Brucella spp., Haemofillus influensae, Bordetella pertussis) baktērijas.

Īpaši klīniski nozīmīga ir tetraciklīna grupas antibiotisko līdzekļu iedarbība uz intracelulāriem mikroorganismiem (mikoplazmām, riketsijām, hlamīdijām).

Tetraciklīniem piemīt tikai vāji izteikta iedarbība uz mikobaktērijām.

Rezistences mehānismi

Rezistenci galvenokārt izraisa izplūšanas sūkņi, kuri aktīvi transportē tetraciklīnus ārā no šūnas.

Turpmāko mehānismu nosaka ribosomu aizsargolbaltumvielas, kas neļauj doksiciklīnam saistīties pie ribosomas.

Reti novērojams mehānisms ir doksiciklīna inaktivācija enzīmu iedarbības ceļā.

Starp doksiciklīnu un citiem tetraciklīniem pastāv vērā ņemama krustotā rezistence. Celmi, kas ir daļēji vai pilnīgi rezistenti pret tetraciklīniem, var būt jutīgi pret doksiciklīnu.

Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas doksiciklīns ātri un gandrīz pilnībā (apm. 90% apmērā no lietotās devas) uzsūcas tievo zarnu augšējā daļā.

Jau pēc 30 minūtēm tiek sasniegta terapeitiskā, bet pēc 1-2 stundām – maksimālā koncentrācija plazmā. Pēc vienreizējas 200 mg lielas doksiciklīna devas lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā ir 3-5,3 mg/l. Terapeitiskos nolūkos pirmajā ārstēšanās dienā parasti lieto 200 mg doksiciklīna, bet turpmākajās dienās – pa 100 mg doksiciklīna vienreizēju devu veidā; tādējādi tiek ātri sasniegta līdzsvara koncentrācija. Ievērojot 200/100 mg devu režīmu, tā ir aptuveni tāda pati kā pēc vienreizējas 200 mg devas lietošanas.

Līdzīga koncentrācija plazmā kā pēc perorālas lietošanas tiek sasniegta arī pēc intravenozas ievadīšanas. Pēc stundu garas 200 mg doksiciklīna intravenozas infūzijas koncentrācija asinīs sasniedz 3,6 mg/l, bet pēc 100 mg infūzijas – 2,5 mg/l.

Eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem ir apm. 16 ± 6 h; pacientiem ar nieru darbības traucējumiem tas var būt nedaudz, bet pacientiem ar aknu slimībām – izteiktāk pagarināts. Doksicilīna saistīšanās ar proteīniem ir 80-90%.

Sadalīšanās notiek ātri visā organismā, turklāt penetrācija CNS ir relatīvi neliela pat tad, ja ir infekciozs meningīts. Augsta žults koncentrācija un laba difūzija audos ir īpaši aknās, nierēs, plaušās, liesā, kaulos un dzimumorgānu apvidū.

Doksiciklīna sadalīšanās tilpums organismā ir apm. 0,75 l/kg.

Cilvēka organismā metabolizējas tikai neliela daļa doksiciklīna (≤10% no lietotās devas). Izdalīšanās notiek galvenokārt mikrobioloģiski aktīvu vielu veidā caur zarnām (ar transtestinālās sekrēcijas palīdzību un ar žulti) un daļēji (30-55% apmērā) arī caur nierēm.

24 stundu laikā ar urīnu ir izdalījies apm. 41% (robežās no 22 līdz 60%) no lietotās devas. Pateicoties doksiciklīna farmakokinētikas īpatnībām, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, tā pusizvades periods būtiski nepagarinās.

Preklīniskie dati par drošumu

• Akūta toksicitāte

Pētījumos par akūtu toksicitāti nav iegūtas norādes par īpašu jutību (skatīt 4.9. apakšpunktu).

• Hroniska toksicitāte

Izmēģinājumos ar dažādām dzīvnieku sugām (pērtiķiem, žurkām, suņiem, kāmjiem), kuru ilgums bija līdz 1 gadam, netika atklātas nekādas zīmīgas patoloģiskas pārmaiņas. Izmēģinājuma grupās, kas saņēma īpaši lielas devas, novēroja gastrointestinālā trakta bojājumus.

• Mutagēnais un kancerogēnais potenciāls

Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti 18 mēnešus ilgos izmēģinājumos ar žurkām, nav iegūtas norādes par doksiciklīna kancerogēno potenciālu. Doksiciklīna mutagēnais potenciāls nav pietiekami izpētīts. Līdzšinējie in vivo un in vitro testu rezultāti ir negatīvi.

• Reproduktīvā toksicitāte

Teratoloģiskie pētījumi veikti ar daudzām dzīvnieku sugām (žurkām, pelēm, pērtiķiem, trušiem). Nav iegūtas norādes par konģenitālu kroplību rašanos. Embrijiem no 4 mēnešu vecuma doksiciklīna akumulācijas rezultātā var rasties neatgriezeniskas zobu krāsas pārmaiņas, zobu emaljas defekti un kaulu augšanas traucējumi.

• Fototoksicitāte

Skatīt 4.8. apakšpunktu.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Cietes nātrija glikolāts

Talks

Magnija stearāts

Koloidālais silīcija dioksīds

Attīrīts ūdens

Nesaderība

Doksiciklīns ar div- un trīsvērtīgiem katjoniem var veidot helātus, kas netiek absorbēti kuņģa-zarnu traktā.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

Zāles nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigām.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/alumīnija blisteri.

Iepakojumi ar 10 vai 20 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

Graf-Arco-Str. 3

89079 Ulm

Vācija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

98-0421

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 21. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 24. oktobris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2018

SASKAŅOTS ZVA 21-06-2018

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Version: 2018-06-12_var015_3.2