Dekenor 50 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Dexketoprofenum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
18-0004-03
18-0004
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
15-JAN-18
14-JAN-23
Recepšu zāles
50 mg/2 ml
Šķīdums injekcijām/infūzijām
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Dekenor 50 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
Dexketoprofenum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Dekenor un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Dekenor lietošanas
3. Kā lietot Dekenor
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Dekenor
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Dekenor un kādam nolūkam to lieto
Dekenor ir par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) sauktas zāļu grupas pretsāpju zāles.
To lieto vidēji stipru vai stipru akūtu sāpju, piemēram, pēcoperācijas sāpju, nieru koliku (stipru nieru sāpju) un muguras apakšējās daļas sāpju, ārstēšanai, ja tablešu lietošana nav piemērota.
2. Kas Jums jāzina pirms Dekenor lietošanas
Nelietojiet Dekenor šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret deksketoprofēnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem;
ja pēc acetilsalicilskābes vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas Jums bijusi astma vai astmas lēkme, akūts alerģisks rinīts (īslaicīgs deguna gļotādas iekaisums), deguna polipi (izaugumi deguna iekšpusē alerģijas dēļ), nātrene (ādas izsitumi), angioedēma (sejas, acu, lūpu vai mēles pietūkums vai respirators distress) vai sēkšana;
ja Jums bijušas fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas (īpašs saules gaismai pakļautas ādas apsārtuma un/vai čūlošanās veids), lietojot ketoprofēnu (nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli) vai fibrātus (zāles taukvielu līmeņa pazemināšanai asinīs);
ja Jums ir peptiska čūla/kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai agrāk bijusi kuņģa vai zarnu trata asiņošana, čūlas vai perforācija;
ja Jums ir hroniski gremošanas traucējumi (piemēram, slikta barības sagremošana kuņģī, grēmas);
ja Jums ir kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai perforācija vai tā bijusi agrāk iepriekš pret sāpēm lietotu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) dēļ;
ja Jums ir zarnu slimība ar hronisku iekaisumu (Krona slimība vai čūlainais kolīts);
ja Jums ir smaga sirds mazspēja, vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi vai smagi aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir asiņošana vai asinsreces traucējumi;
ja Jūsu organisms ir stipri atūdeņots (esat zaudējis daudz šķidruma) vemšanas, caurejas vai nepietiekamas šķidruma uzņemšanas dēļ;
ja esat grūtniecības trešajā trimestrī vai barojat bērnu ar krūti.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Dekenor lietošanas konsultējieties ar ārstu:
ja Jums agrāk bijusi hroniska zarnu iekaisuma slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība);
ja Jums ir citi kuņģa vai zarnu darbības traucējumi vai tie bijuši agrāk;
ja lietojat citas zāles, kas palielina kuņģa čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, iekšķīgi lietojamos steroīdus, dažus antidepresantus (SSRI tipa, t. i., selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus), līdzekļus, kas kavē asins recekļu veidošanos, piemēram, acetilsalicilskābi vai antikoagulantus, tādus kā varfarīnu. Šādos gadījumos pirms Dekenor lietošanas konsultējieties ar ārstu – viņš var vēlēties, lai Jūs lietotu papildu zāles kuņģa aizsargāšanai (piemēram, mizoprostolu vai zāles, kas bloķē kuņģa skābes izdalīšanos);
ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, esat pārcietis insultu vai uzskatāt, ka Jums varētu būt šo traucējumu risks (piemēram, Jums ir paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts vai paaugstināts holesterīna līmenis, vai smēķējat), Jums jāapspriež sava ārstēšana ar ārstu vai farmaceitu. Tādu zāļu kā Dekenor lietošana var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdstriekas (miokarda infarkta) vai triekas (insulta) risku. Jebkāds risks ir lielāks, ja lietota liela deva un ārstēšana ir ilgstoša. Nepārsniedziet ieteikto devu un ārstēšanas ilgumu;
esat gados vecāks cilvēks. Jums ir lielāka blakusparādību iespējamība (skatīt 4. punktu). Ja rodas kāda blakusparādība, nekavējoties konsultējieties ar ārstu;
ja Jums ir alerģija vai šādi traucējumi bijuši agrāk;
ja Jums ir nieru, aknu vai sirds darbības traucējumi (paaugstināts asinsspiediens un/vai sirds mazspēja), kā arī šķidruma aizture organismā, vai šie traucējumi bijuši agrāk;
ja lietojat urīndzenošus līdzekļus vai Jums ir stipri atūdeņots organisms un samazināts asiņu tilpums liela šķidruma zuduma dēļ (piemēram, pastiprinātas urīna izdalīšanās, caurejas vai vemšanas dēļ);
ja esat sieviete, kurai ir auglības traucējumi (Dekenor var apdraudēt Jūsu auglību, tāpēc Jūs nedrīkstat to lietot, ja plānojat grūtniecību vai veicat auglības pārbaudes);
ja esat grūtniecības pirmajā vai otrajā trimestrī;
ja ciešat no asiņu un asins šūnu veidošanās traucējumiem;
ja Jums ir sistēmas sarkanā vilkēde vai jaukta saistaudu slimība (imūnsistēmas traucējumi, kas skar saistaudus);
ja Jums ir vējbakas, jo dažos gadījumos NPL var pastiprināt infekciju;
ja Jums ir astma apvienojumā ar hronisku rinītu, hronisku sinusītu un/vai deguna polipozi, jo tad ir lielāks alerģiskas risks pret acetilsalicilskābi un/vai NPL nekā pārējā populācijā. Šo zāļu lietošana var izraisīt astmas lēkmes vai bornhu spazmas, īpaši pacientiem, kam ir alerģija pret acetilsalicilskāvi vai NPL.
Bērni un pusaudži
Dekenor nav pētīts bērniem un pusaudžiem, tāpēc lietošanas drošums un efektivitāte nav noskaidrota, un zāles nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Dekenor
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Ir dažas zāles, ko nedrīkst lietot kopā, un citas, kuru deva ir jāmaina, ja tās lieto kopā.
Vienmēr izstāstiet savam ārstam, zobārstam vai farmaceitam, ja lietojat vai Jums papildus Dekenor ievada kādas no tālāk minētajām zālēm.
Neieteicamas kombinācijas:
Acetilsalicilskābe (aspirīns), kortikosteroīdi vai citas pretiekaisuma zāles.
Varfarīns, heparīns vai citas zāles asins recekļu veidošanās aizkavēšanai.
Litijs, ko lieto noteiktu garastāvokļa traucējumu gadījumā.
Metotreksāts (pretvēža zāles vai imūnsupresants) lietots lielā devā – 15 mg/nedēļā.
Hidantoīni un fenitoīns, ko lieto epilepsijas ārstēšanai.
Sulfametoksazols, ko lieto pret bakteriālām infekcijām.
Kombinācijas, kuras lietojamas piesardzīgi:
AKE inhibitori, urīndzenošie līdzekļi un angiotenzīna II antagonisti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai.
Pentoksifilīns un okspentifilīns, ko lieto hronisku vēnu čūlu ārstēšanai.
Zidovudīns, ko lieto vīrusinfekciju ārstēšanai.
Aminoglikozīdu antibiotikas, ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai.
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi (piemēram, hlorpropamīds un glibenklamīds), ko lieto cukura diabēta ārstēšanai.
Metotreksāts lietots mazā devā – mazāk nekā 15 mg/nedēļā.
Kombinācijas, kam jāpievērš uzmanība:
Hinolonu grupas antibiotikas (piemēram, ciprofloksacīns, levofloksacīns), ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai.
Ciklosporīns un takrolīms, ko lieto imūnsistēmas slimību ārstēšanai un orgānu pārstādīšanas gadījumā.
Streptokināze un citas trombolītiskas vai fibrinolītiskas zāles, t. i., zāles, asins recekļu šķīdināšanai.
Probenecīds, ko lieto podagras ārstēšanai.
Digoksīns, ko lieto hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai.
Mifepristons, ko lieto kā abortu izraisošu līdzekli (lai pārtrauktu grūtniecību).
Selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru tipa (SSRI) antidepresanti.
Antitrombocītu līdzekļi, ko lieto, lai mazinātu trombocītu salipšanu un asins recekļu veidošanos.
Bēta blokatori, ko lieto paaugstināta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai.
Tenofovīrs, deferasirokss, pemetrekseds.
Ja Jums ir kādas šaubas par citu zāļu lietošanu vienlaikus ar Dekenor, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Nelietojiet Dekenor grūtniecības pēdējos trīs mēnešos un barojot bērnu ar krūti.
Konsultējieties ar ārstu.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, jo Dekenor var nebūt Jums piemērots.
Dekenor nevajadzētu lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī grūtniecēm. Ārstēšanu jebkurā grūtniecības brīdī drīkst veikt tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Dekenor nav ieteicams lietot laikā, kad mēģināt ieņemt bērnu vai veicat pārbaudes neauglības cēloņa noskaidrošanai.
Par iespējamo ietekmi uz sievietes auglību, lūdzu, skatiet arī 2. punktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā“.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dekenor var nedaudz ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus reiboņa vai miegainības dēļ, kas ir ārstēšanas blakusparādības. Ja ievērojat šādu iedarbību, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz simptomi nav izzuduši. Lūdziet padomu ārstam.
Dekenor satur etanolu un nātriju
Šīs zāles satur 12 tilp. % etanola (alkohola) vai devā līdz 200 mg, kas ir līdzvērtīgi 5 ml alus vai 2,08 ml vīna vienā devā. Kaitīgi alkoholiķiem.
Jāņem vērā grūtniecēm un mātēm bērna barošanas ar krūti periodā, bērniem un pacientiem ar lielu risku, piemēram, aknu vai epilepsijas slimniekiem.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Dekenor
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts pateiks, kāda ir Jums nepieciešamā Dekenor deva atbilstoši Jūsu simptomu veidam, smaguma pakāpei un ilgumam. Ieteicamā deva parasti ir pa 1 ampulai (50 mg) Dekenor ik pēc 8 – 12 stundām. Ja nepieciešams, lietošanu var atkārtot tikai pēc 6 stundām. Nekādā gadījumā nepārsniedziet kopējo dienas devu 150 mg Dekenor (3 ampulas).
Ārstēšanu ar injekcijām izmantojiet tikai akūtajā periodā (t. i., ne ilgāk par divām dienām). Kad iespējams, sāciet lietot perorālo pretsāpju līdzekli.
Gados vecākiem pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 50 mg Dekenor (1 ampulu).
Lietošanas veids
Dekenor var ievadīt vai nu intramuskulāri, vai intravenozi (norādījumi par intravenozās injekcijas veikšanu sniegti punktā, kas paredzēta medicīnas vai veselības aprūpes profesionāļiem, dokumenta beigās).
Dekenor ievadot muskulī, šķīdums jāinjicē nekavējoties pēc tā paņemšanas no krāsainās ampulas. Injekcija jāveic lēnām dziļi muskulī.
Drīkst izmantot tikai dzidru un bezkrāsainu šķīdumu.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Šīs zāles nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam).
Ja esat saņēmis Dekenor vairāk nekā noteikts
Ja Jūs raizējaties par to, ka esat saņēmis par daudz Dekenor, nekavējoties izstāstiet to ārstam vai medmāsai.
Ja Jums Dekenor deva nav ievadīta
Tā kā šīs zāles Jūs saņemat ciešā uzraudzībā, tad maz ticams, ka Jums deva tiks izlaista. Ja Jūs domājat, ka ir izlaista ārstēšanas deva, nekavējoties iztāstiet to ārstam vai medmāsai.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Iespējamās blakusparādības minētas tālāk atbilstoši to rašanās iespējamībai.
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem
Slikta dūša un/vai vemšana, sāpes injekcijas vietā, reakcija injekcijas vietā, piemēram, iekaisums, zilumu veidošanās vai asiņošana.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem
Asiņu atvemšana, pazemināts asinsspiediens, drudzis, redzes miglošanās, reibonis, miegainība, miega traucējumi, galvassāpes, anēmija, vēdera sāpes, aizcietējums, gremošanas traucējumi, caureja, sausa mute, pietvīkums, izsitumi, dermatīts, nieze, pastiprināta svīšana, nogurums, sāpes, aukstuma sajūta.
Reti: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem
Kuņģa čūla, kuņģa čūlas asiņošana vai perforācija, paaugstināts asinsspiediens, ģībonis, palēnināta elpošana, asins recekļa izraisīts virspusējs vēnu iekaisums (virspusējs tromboflebīts), atsevišķa sirds saraušanās (ekstrasistole), paātrināta sirdsdarbība, perifēra tūska, balsenes tūska, dīvainas sajūtas, drudža vai drebuļu sajūta, troksnis ausīs (tinīts), niezoši izsitumi, dzelte, pinnes, muguras sāpes, sāpes nierēs, pastiprināta urīna izdalīšanās, mēnešreižu traucējumi, prostatas traucējumi, muskuļu stīvums, locītavu stīvums, muskuļu krampji, aknu funkcionālo testu (asins analīžu) rezultātu novirzes, paaugstināts glikozes līmenis asinīs (hiperglikēmija), pazemināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija), paaugstināts triglicerīdu (taukvielu) līmenis asinīs (hipertrigliceridēmija), ketonvielu izdalīšanās urīnā (ketonūrija), olbaltumu izdalīšanās urīnā (proteinūrija), aknu šūnu bojājums (hepatīts), akūta nieru mazspēja.
Ļoti reti: var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem
Anafilaktiskas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcija, kas var izraisīt arī kollapsu), ādas, mutes, acu un dzimumorgānu apvidus čūlošanās (Stīvensa-Džonsona sindroms un Laiela sindroms), sejas pietūkums vai lūpu un rīkles pietūkums (angioedēma), aizdusa muskuļu saraušanās dēļ ap elpceļiem (bronhu spazmas), elpas trūkums, aizkuņģa dziedzera iekaisums, ādas paaugstinātas jutības reakcijas un pastiprināta ādas jutība pret gaismu, nieru bojājums, samazināts balto asinsķermenīšu skaits (neitropēnija), samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija).
Nekavējoties izstāstiet ārstam, ja ārstēšanas sākumā izjūtat kādas kuņģa/zarnu blakusparādības (piemēram, kuņģa sāpes, grēmas vai asiņošanu) un ja iepriekš esat izjutis kādas blakusparādības ilgstošas pretiekaisuma zāļu lietošanas dēļ, īpaši ja esat gados vecāks cilvēks.
Pārtrauciet Dekenor lietošanu, līdzko ievērojat ādas izsitumu vai kādu gļotādas (piemēram, mutes) bojājumu parādīšanos, vai arī kādas alerģijas pazīmes.
Ārstēšanas laikā ar nesteroīdajiem pretkaisuma līdzekļiem ziņots par šķidruma aizturi un tūsku (īpaši potīšu un kāju), asinsspiediena paaugstināšanos un sirds mazspēju.
Tādu zāļu kā Dekenor lietošana var būt saistīta ar nelielu sirdstriekas (miokarda infarkta) vai galvas smadzeņu asinsvadu bojājumu (insulta) risku.
Pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi vai jauktu saistaudu slimību (imūnsistēmas traucējumi, kas skar saistaudus) pretiekaisuma zāles retos gadījumos var izraisīt drudzi, galvassāpes un sprandas stīvumu.
Biežāk novērotas kuņģa-zarnu trakta blakusparādības. Iespējama kuņģa čūla, plīsums vai kuņģa-zarnu trakta asiņošana, reizēm letāla, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pēc zāļu lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera pūšanos, aizcietējumu, gremošanas traucējumiem kuņģī, vēdera sāpēm, asinīm izkārnījumos, asiņu atvemšanu, čūlainu stomatītu, kolīta un Krona slimības pastiprināšanos. Retāk novērots kuņģa gļotādas iekaisums (gastrīts).
Iespējamas hematoloģiskas reakcijas (purpura, aplastiskā un hemolītiskā anēmija un retos gadījumos agranulocitoze un kaula smadzeņu veidošanās nomākums) tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā.
Ja Dekenor lietošanas laikā parādās infekcijas pazīmes vai tās pastiprinās, nekavējoties izstāstiet to savam ārstam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Dekenor
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Pēc atšķaidīšanas saskaņā ar sniegto informāciju dokumenta beigās, kas paredzēta medicīnas vai veselības aprūpes profesionāļiem, atšķaidītais šķīdums pienācīgi pasargāts no dienas gaismas uzrāda ķīmisku stabilitāti 24 stundas, uzglabājot 25° C temperatūrā.
No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles ir jāievada uzreiz, ja vien atšķaidīšanas metode nepieļauj mikrobu piesārņojuma risku. Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Dekenor satur
Aktīvā viela ir deksketoprofēns. Katra 2 ml ampula šķīduma injekcijām/infūzijām satur 50 mg deksketoprofēna (deksketoprofēna trometamola veidā).
Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir nātrija hlorīds, etilspirts (96%), nātrija hidroksīds (pH korekcijai) un ūdens injekcijām. Skatīt 2.punktu "Dekenor satur etanolu un nātriju".
Dekenor ārējais izskats un iepakojums
Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām (injekcija/infūzija) ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums, praktiski bez daļiņām (pH: 7,0-8,0, osmolaritāte: 270-328 mOsmol/l).
Dekenor pieejams: 1, 5 vai 10 ampulas pa 2 ml šķīduma injekcijām/infūzijām kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Valsts
Zāļu nosaukums
Slovākija, Bulgārija Čehija, Igaunija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Portugāle
Dekenor
Slovēnija, Ungārija
Dexfenia
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai medicīnas vai veselības aprūpes profesionāļiem:
Dekenor 50 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
Dexketoprofenum
Intravenoza ievadīšana
Intravenoza infūzija: vienas Dekenor ampulas (2 ml) saturs jāizšķīdina 30 – 100 ml fizioloģiskā šķīduma, 5% glikozes vai Ringera laktāta šķīduma. Atšķaidītais šķīdums jāievada lēnā intravenozā infūzijā 10 – 30 minūtēs. Šķīdums visu laiku ir jāsargā no dabiskās dienas gaismas.
Intravenoza bolus injekcija: ja nepieciešams, vienas Dekenor ampulas (2 ml) saturu var ievadīt lēnā intravenozā bolus injekcijā ne ātrāk kā 15 sekundēs.
Dekenor ir kontrindicēts neiroaksiālai (intratekālai vai epidurālai) ievadīšanai, jo preparāta sastāvā ir etanols.
Norādījumi par apiešanos ar zālēm
Dekenor ievadot intravenozas bolus injekcijas veidā, tas jāievada uzreiz pēc paņemšanas no krāsainās ampulas.
Ievadot intravenozas infūzijas veidā, šķīdums jāatšķaida aseptiskos apstākļos un jāsargā no dabiskās dienas gaismas.
Drīkst ievadīt tikai dzidru un bezkrāsainu šķīdumu.
Saderība
Pierādīts, ka Dekenor, samaisot mazā tilpumā (piemēram, šļircē), ir saderīgs ar heparīna, lidokaīna, morfīna un teofilīna injekciju šķīdumiem.
Saskaņā ar norādījumiem atšķaidīts šķīdums injekcijām ir dzidrs šķīdums. Pierādīts, ka Dekenor, izšķīdināts 100 ml fizioloģiskā šķīduma vai glikozes šķīduma, ir saderīgs ar šādiem injekciju šķīdumiem: dopamīns, heparīns, hidroksizīns, lidokaīns, morfīns, petidīns un teofilīns.
Nav novērota aktīvās vielas absorbcija, kad atšķaidītie Dekenor šķīdumi glabāti plastmasas maisos vai no etilvinilacetāta (EVA), celulozes propionāta (CP), zema blīvuma polietilēna (ZBPE) un polivinilhlorīda (PVH) izgatavotās ievadīšanas ierīcēs.
SASKAŅOTS ZVA 09-05-2019
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Dekenor 50 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 50 mg deksketoprofēna (Dexketoprofenum) (deksketoprofēna trometamola veidā).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:
2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām satur 3,9 mg nātrija.
2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām satur 200 mg etilspirts (96%).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām/infūzijām (injekcijas/infūzijas).
Šķīdums injekcijām/infūzijām ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums, praktiski bez daļiņām (pH: 7,0-8,0, osmolaritāte: 270-328 mOsmol/l).
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Simptomātiska akūtu vidēji stipru vai stipru sāpju, piemēram, pēcoperācijas sāpju, nieru koliku un muguras apakšējās daļas sāpju, ārstēšana, kad iekšķīga lietošana nav piemērota.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Ieteicamā deva ir pa 50 mg ik pēc 8 – 12 stundām. Ja nepieciešams, ievadīšanu var atkārtot ar 6 stundu starplaiku. Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 150 mg.
Dekenor šķīdums injekcijām /infūzijām paredzēts īslaicīgai lietošanai, ārstēšanai jāaprobežojas ar akūto simptomātisko periodu (ne ilgāk par divām dienām). Kad tas ir iespējams, pacientam jāsāk saņemt perorāla pretsāpju terapija.
Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vidēji stipru vai stipru pēcoperācijas sāpju gadījumā Dekenor šķīdumu injekcijām/infūzijām var lietot kombinācijā ar opioīdu pretsāpju līdzekļiem, ja tas ir indicēts, pieaugušajiem ieteiktajās devās (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Vecākiem pacientiem kopumā deva nav jāpielāgo. Tomēr fizioloģiskās nieru darbības pavājināšanās dēļ gados vecākiem cilvēkiem, ja ir nelieli nieru darbības traucējumi, ieteicama mazāka deva – 50 mg kopējā dienas deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 5 – 9) deva jāsamazina līdz 50 mg kopējai dienas devai, un jāveic rūpīga aknu darbības kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu). Dekenor šķīdumu injekcijām / infūzijām nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 10 – 15) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nedaudz pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss 60 – 89 ml/min) deva jāsamazina līdz 50 mg kopējai dienas devai (skatīt 4.4. apakšpunktu). Dekenor šķīdumu injekcijām/infūzijām nedrīkst lietot pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <59 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Dekenor bērniem un pusaudžiem nav pētīts. Tāpēc lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav noskaidrota, un to nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem.
Lietošanas veids
Dekenor šķīdumu injekcijām/infūzijām drīkst ievadīt vai nu intramuskulāri, vai intravenozi:
Intramuskulāra ievadīšana: vienas Dekenor šķīduma injekcijām/infūzijām ampulas saturs (2 ml) jāievada lēnā injekcijā dziļi muskulī.
Intravenoza ievadīšana:
Intravenoza infūzija: atšķaidītais šķīdums, kas sagatavots atbilstoši aprakstam 6.6. apakšpunktā, jāievada lēnā intravenozā infūzijā 10 – 30 minūtēs. Šķīdums vienmēr jāsargā no dabiskās dienas gaismas.
Intravenoza bolus injekcija: ja nepieciešams, vienas Dekenor šķīduma injekcijām/infūzijām ampulas saturs (2 ml) jāievada lēnā intravenozā bolus injekcijā ne ātrāk kā 15 sekundēs.
Norādījumi par apiešanos ar zālēm:
Dekenor ievadot intramuskulāri vai intravenozā bolus injekcijā, šķīdums jāinjicē uzreiz pēc tā atvilkšanas no krāsainās ampulas (skatīt arī 6.2. un 6.6. apakšpunktu).
Ievadot intravenozā infūzijā, šķīdums jāatšķaida aseptiskos apstākļos un jāsargā no dabiskās dienas gaismas (skatīt arī 6.3. un 6.6. apakšpunktu). Norādījumus par zāļu atšķaidīšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Dekenor šķīdumu injekcijām/infūzijām nedrīkst lietot šādos gadījumos:
pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, jebkuru citu NPL, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
pacientiem, kuriem vielas ar līdzīgu darbību (piemēram, acetilsalicilskābe vai citi NPL) izraisa astmas lēkmes, bronhu spazmas, akūtu rinītu vai polipu veidošanos degunā, nātreni vai angioedēmu;
zināmas fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas ārstēšanas laikā ar ketoprofēnu vai fibrātiem;
pacientiem ar gastrointestinālu asiņošanu vai perforāciju, kas saistīta ar iepriekšēju NPL terapiju;
pacientiem ar aktīvu peptisku čūlu/kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, vai kuriem anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta asiņošanas, čūlu veidošanās vai perforācijas epizodes;
pacientiem ar hronisku dispepsiju;
pacientiem, kuriem ir cita aktīva asiņošana vai asinsreces traucējumi;
pacientiem ar Krona slimību vai čūlaino kolītu;
pacientiem ar smagu sirds mazspēju;
pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 59 ml/min);
pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 10 - 15);
pacientiem ar hemorāģisko diatēzi un citiem koagulācijas traucējumiem;
pacientiem ar smagu dehidratāciju (ko izraisījusi vemšana, caureja vai nepietiekama šķidruma uzņemšana);
grūtniecības trešajā trimestrī un barošanas ar krūti periodā (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Dekenor šķīdums injekcijām/ infūzijām ir kontrindicēts neiroaksiālai (intratekālai vai epidurālai) ievadīšanai, jo zāļu sastāvā ir etanols.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģiskas reakcijas.
Jāizvairās no Dekenor lietošanas vienlaikus ar NPL, to vidū selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem.
Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu īsāko laiku, kas nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.2. apakšpunktu, kā arī tālāk norādīto gastrointestinālo un kardiovaskulāro risku).
Lietošanas drošums saistībā ar kuņģi un zarnu traktu
Visu NPL lietošanas gadījumā jebkurā brīdī ārstēšanas laikā ziņots par gastrointestinālu asiņošanu, čūlām un perforāciju, kas var būt letāla – gan ar brīdinošiem simptomiem vai smagām gastrointestinālām blakusparādībām anamnēzē, gan bez. Ja pacientam, kurš saņem Dekenor, sākas gastrointestināla asiņošana vai rodas čūlas, ārstēšana ir jāpārtrauc.
Gastrointestinālas asiņošanas, čūlu un perforāciju risks palielinās līdz ar NPL devu, lielāks tas ir arī pacientiem ar čūlu anamnēzē, īpaši ja bijušas asiņošanas vai perforācijas komplikācijas (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem cilvēkiem.
NPL uzmanīgi lietojami pacientiem ar gastrointestinālu slimību (čūlaino kolītu, Krona slimību) anamnēzē, jo viņu stāvoklis var pasliktināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Tāpat kā visu NPL lietošanas gadījumā, jāpārbauda, vai pacientam anamnēzē nav ezofagīta, gastrīta un/vai peptiskas čūlas, lai pārliecinātos par to pilnīgu izārstēšanu pirms ārstēšanas sākšanas ar deksketoprofēna trometamolu. Pacientiem ar gastrointestināliem simptomiem vai gastrointestinālu slimību anamnēzē jāpārbauda, vai nerodas gremošanas traucējumi, īpaši gastrointestināla asiņošana.
Šiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem nepieciešams mazas devas acetilsalicilskābes vai citas zāles, kas var palielināt gastrointestinālo risku (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktu), jāapsver kombinēta terapija ar aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem).
Pacientiem ar gastrointestinālu toksicitāti anamnēzē, īpaši gados vecākiem, jāziņo par jebkuriem vēdera simptomiem (īpaši gastrointestinālu asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumstadijās.
Piesardzība ieteicama pacientiem, kuri vienlaikus saņem zāles, kas varētu palielināt čūlu vai asiņošanas risku, piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus vai antitrombocītu līdzekļus (piemēram, acetilsalicilskābi) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar mazāko pieejamo devu.
Lietošanas drošums saistībā ar nierēm
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāievēro piesardzība. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt nieru darbības pavājināšanos, šķidruma aizturi un tūsku. Piesardzība jāievēro arī pacientiem, kas ārstējas ar diurētiskiem līdzekļiem, un tiem, kam varētu rasties hipovolēmija, jo pastāv palielināts nefrotoksicitātes risks.
Ārstēšanas laikā jānodrošina pietiekama šķidruma uzņemšana, lai nepieļautu dehidratāciju un ar to iespējami saistīto toksisko ietekmi uz nierēm.
Līdzīgi kā visi NPL, arī šīs zāles var palielināt atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeni plazmā. Līdzīgi kā citi prostaglandīnu sintēzes inhibitori, arī šīs zāles var būt saistītas ar nelabvēlīgu ietekmi uz nierēm, kā rezultātā var attīstīties glomerulonefrīts, intersticiāls nefrīts, nieru papillāra nekroze, nefrotisks sindroms un akūta nieru mazspēja.
Gados vecākiem cilvēkiem biežāk var būt pavājināta nieru darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Lietošanas drošums saistībā ar aknām
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība. Līdzīgi kā citi NPL, arī šīs zāles var izraisīt īslaicīgu nelielu dažu aknu raksturlielumu palielināšanos un ievērojamu AsAT un AlAT līmeņa palielināšanos. Ja šie raksturlielumi palielinās būtiski, ārstēšana jāpārtrauc.
Gados vecākiem cilvēkiem biežāk var būt pavājināta aknu darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Lietošanas drošums saistībā ar sirds un galvas smadzeņu asinsvadiem
Pacientiem, kuriem diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija. Saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku, tāpēc īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds slimību anamnēzē, īpaši pacientiem ar pārciestām sirds mazspējas epizodēm, jo ir palielināts sirds mazspējas rašanās risks.
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka NPL lietošana, īpaši lielās devās un ilgstošā terapijā, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekami daudz datu, lai šādu risku izslēgtu arī deksketoprofēna trometamolam.
Tāpēc pacientus ar nekontrolētu arteriālu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, diagnosticētu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību ar deksketoprofēna trometamolu drīkst ārstēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimības riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.
Visi neselektīvie NPL var kavēt trombocītu agregāciju un paildzināt asinsteces laiku, inhibējot prostaglandīnu sintēzi. Klīniskos pētījumos vērtēta vienlaicīga deksketoprofēna trometamola un profilaktisku mazu mazmolekulāra heparīna devu lietošana pēcoperācijas periodā, un nav novērota ietekme uz koagulācijas raksturlielumiem. Tāpēc deksketoprofēna trometamola lietošana pacientiem, kuri saņem citu terapiju, kas ietekmē hemostāzi, piemēram, varfarīnu vai citus kumarīna atvasinājumus vai heparīnus, jāveic stingrā uzraudzībā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Gados vecākiem cilvēkiem biežāk var būt pavājināta sirds un asinsvadu darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ādas reakcijas
Par smagām ādas reakcijām (reizēm letālām), tostarp par eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi, saistībā ar NPL lietošanu ziņots ļoti reti. Lielākais šādu reakciju risks pacientiem ir ārstēšanas kursa sākumā – reakcijas pārsvarā gadījumu rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos. Parādoties pirmajām ādas izsitumu, gļotādu bojājumu pazīmēm vai kādām citām paaugstinātas jutības pazīmēm, Dekenor šķīduma injekcijām/infūzijām lietošana ir jāpārtrauc.
Cita informācija
Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar:
iedzimtiem porfirīna metabolisma traucējumiem (piemēram, akūtu intermitējošu porfīriju);
dehidratāciju;
tieši pēc plašas ķirurģiskas operācijas.
Ja ārsts uzskata ilgstošu deksketoprofēna terapiju par nepieciešamu, regulāri jāpārbauda aknu un nieru darbība.
Ļoti retos gadījumos novērotas smagas akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilaktisks šoks). Ārstēšana jāpārtrauc, parādoties pirmajām smagas paaugstinātas jutības reakcijas pazīmēm pēc Dekenor lietošanas. Specializētam medicīnas personālam jāsāk medicīniski indicēto procedūru veikšana atkarībā no simptomiem.
Pacientiem, kam ir astma apvienojumā ar hronisku rinītu, hronisku sinusītu un/vai deguna polipozi, ir lielāks alerģijas risks pret acetilsalicilskābi un/vai NPL nekā pārējā populācijā. Šo zāļu lietošana var izraisīt astmas lēkmes vai bronhu spazmas, īpaši cilvēkiem, kam ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai NPL (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Izņēmuma gadījumā smagu ādas un mīksto audu infekciozu komplikāciju cēlonis var būt vējbakas. Līdz šim nevar izslēgt NPL veicinošo lomu šo infekciju pastiprināšanā. Tāpēc vējbaku gadījumā vēlams izvairīties no Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām lietošanas.
Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem ir asinsrades traucējumi, sistēmas sarkanā vilkēde vai jaukta saistaudu slimība.
Līdzīgi kā citi NPL, deksketoprofēns var maskēt infekciju simptomus. Atsevišķos gadījumos ir aprakstīts, ka mīksto audu infekcijas saasināšanās ir saistīta ar NPL lietošanas laiku. Tāpēc pacientam ir ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu, ja bakteriālās infekcijas pazīmes rodas vai pasliktinās terapijas laikā.
Etilspirts
Šīs zāles satur 12 tilp. % etanola (alkohola) vai devā līdz 200 mg, kas ir līdzvērtīgi 5 ml alus vai 2,08 ml vīna vienā devā.
Kaitīgi alkoholiķiem.
Jāņem vērā grūtniecēm un sievietēm barošanas ar krūti periodā, bērniem un pacientu grupām ar lielu risku, piemēram, pacientiem ar aknu slimībām vai epilepsiju.
Nātrijs
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Pediatriskā populācija
Lietošanas drošums bērniem un pusaudžiem nav pierādīts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), kopumā iespējama tālāk minētā mijiedarbība.
Kombinācijas, kuru lietošana nav ieteicama:
Citi NPL (ieskaitot, ciklooksigenāzes-2 inhibitorus) un salicilāti lielā devā (≥ 3 g dienā): Vairāku NPL vienlaicīga lietošana var palielināt gremošanas trakta čūlu un asiņošanas risku sinerģiskās darbības dēļ.
Antikoagulanti: NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna, iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu) deksketoprofēna izteiktās saistības dēļ ar plazmas olbaltumiem, kā arī trombocītu funkcijas inhibīcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ. Ja no šīs kombinācijas nevar izvairīties, jāveic stingra klīniska uzraudzība un laboratorisko raksturlielumu kontrole.
Heparīni: palielināts asiņošanas risks (trombocītu funkcijas inhibīcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ). Ja no šīs kombinācijas nevar izvairīties, jāveic stingra klīniska uzraudzība un laboratorisko raksturlielumu kontrole.
Kortikosteroīdi: palielināts gastrointestinālu čūlu vai asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Litijs (aprakstīts vairāku NPL lietošanas gadījumā). NPL palielina litija daudzumu asinīs, kas var sasniegt toksisku līmeni (samazināta litija izdalīšanās caur nierēm). Tādēļ šis raksturlielums jākontrolē sākot, mainot un pārtraucot ārstēšanu ar deksketoprofēnu.
Metotreksāts, lietojot lielā devā – 15 mg nedēļā vai vairāk. Palielinās metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, jo pretiekaisuma līdzekļi parasti samazina tā nieru klīrensu.
Hidantoīni un sulfanilamīdi. Šo vielu toksiskā iedarbība var būt pastiprināta.
Kombinācijas, kuras lietojot, jāievēro piesardzība:
Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, aminoglikozīdu antibiotikas un angiotenzīna II receptoru antagonisti: deksketoprofēns var pavājināt diurētisko līdzekļu un antihipertensīvo līdzekļu darbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību) vienlaicīga zāļu, kas nomāc ciklooksigenāzi, un AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru antagonistu vai aminoglikozīdu antibiotiku lietošana var izraisīt vēl izteiktāku nieru darbības pasliktināšanos, kas parasti ir atgriezeniska. Ja vienlaicīgi ordinē deksketoprofēnu un kādu diurētisko līdzekli, svarīgi pārliecināties, ka pacients ir adekvāti hidratēts, un ārstēšanas sākumā kontrolēt nieru funkciju (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Metotreksāts, lietojot mazā devā – mazāk nekā 15 mg nedēļā: palielināta metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, jo pretiekaisuma līdzekļi parasti samazina tā nieru klīrensu. Lietojot kombināciju, pirmajās nedēļās vienreiz nedēļā jākontrolē asinsaina. Pastiprināta uzraudzība nepieciešama pacientiem pat ar nedaudz pavājinātu nieru darbību, kā arī gados vecākiem pacientiem.
Pentoksifilīns: palielināts asiņošanas risks. Jāpastiprina klīniskā novērošana un biežāk jākontrolē asinsteces laiks.
Zidovudīns: palielināts toksiskas iedarbības risks uz eritrocītu rindas šūnām, jo ir nevēlama ietekme uz retikulocītiem, kas izpaužas ar izteiktu anēmiju vienu nedēļu pēc NPL lietošanas sākšanas. Pilnu asinsainu un retikulocītu skaitu kontrolējiet 1 – 2 nedēļas pēc ārstēšanas sākšanas ar NPL.
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi: NPL var pastiprināt sulfonilurīnvielas atvasinājumu hipoglikēmisko iedarbību, aizstājot tos saistīšanās vietās ar plazmas olbaltumiem.
Kombinācijas, kam jāpievērš uzmanība:
Bēta blokatori: ārstēšana ar NPL, kavējot prostaglandīnu sintēzi, var mazināt to antihipertensīvo iedarbību.
Ciklosporīns un takrolims: NPL var pastiprināt nefrotoksicitāti, kas skaidrojams ar nieru prostaglandīnu mediētu iedarbību. Kombinētas terapijas laikā jākontrolē nieru funkcija.
Trombolītiskie līdzekļi: palielināts asiņošanas risks.
Antitrombocītu līdzekļi un selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI): palielināts gastrointestinālas asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Probenecīds: iespējama palielināta deksketoprofēna koncentrācija plazmā. Šo mijiedarbību var izraisīt kavējošā ietekme uz nieru kanāliņu sekrēciju un glikuronīdu konjugāciju, tādēļ nepieciešama deksketoprofēna devas pielāgošana.
Sirds glikozīdi: NPL var palielināt glikozīdu koncentrāciju plazmā.
Mifepristons: ir teorētisks risks, ka prostaglandīnu sintetāzes inhibitori var iespaidot mifepristona efektivitāti. Ierobežots datu apjoms liecina, ka NPL lietošana dienā, kad lietots prostaglandīns, neietekmē mifepristona iedarbību negatīvi vai arī prostaglandīnu iedarbību uz dzemdes kakla nobriešanu vai dzemdes kontraktilitāti, kā arī nemazina medikamentozās grūtniecības pārtraukšanas klīnisko efektivitāti.
Hinolona grupas antibiotiskie līdzekļi: dzīvnieku dati liecina, ka lielas hinolonu devas kombinācijā ar NPL var palielināt krampju risku.
Tenofovīrs: vienlaicīga lietošana ar NPL var paaugstināt atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeni plazmā. Jāuzrauga nieru darbība, lai kontrolētu iespējami sinerģisko ietekmi uz nieru funkciju.
Deferasirokss: vienlaicīga lietošana ar NPL var palielināt kuņģa-zarnu trakta toksicitātes risku. Deferasiroksu kombinējot ar šīm vielām, nepieciešama rūpīga klīniska uzraudzība.
Pemetrekseds: vienlaicīga lietošana ar NPL var samazināt pemetrekseda elimināciju, tāpēc jāievēro piesardzība, lietojot lielas NPL devas. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss no 45 līdz 79 ml/min), jāizvairās no vienlaicīgas pemetrekseda un NPL devu lietošanas 2 dienas pirms un 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām ir kontrindicēts grūtniecības un barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Grūtniecība
Prostaglandīnu sintēzes kavēšana var negatīvi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati izraisa bažas par palielinātu spontānā aborta un sirds malformāciju risku, kā arī gastrošīzi pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas agrīnā grūtniecības laikā. Absolūtais kardiovaskulāro anomāliju risks bija palielināts no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka risks palielinās līdz ar devu un ārstēšanas ilgumu. Dzīvniekiem pierādīts, ka prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana izraisa pastiprinātu pirms un pēcimplantācijas bojāeju un embriofetālo letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuri saņēmuši prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā, ziņots par palielinātu dažādu malformāciju, to vidū kardiovaskulāru, sastopamību. Tomēr dzīvnieku pētījumos ar deksketoprofēna trometamolu nav konstatēta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī deksketoprofēna trometamolu nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja deksketoprofēna trometamolu lieto sieviete, kura plāno grūtniecību, vai arī pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, jālieto pēc iespējas mazāka deva un ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam.
Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var pakļaut augli:
kardiopulmonālai toksicitātei (ar priekšlaicīgu arteriālā vada slēgšanos un plaušu hipertensiju);
nieru disfunkcijai, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju;
māti un jaundzimušo grūtniecības beigās:
iespējamam asinsteces laika pagarinājumam un antiagregatīvajai iedarbībai, kas var rasties pat ļoti mazu devu lietošanas gadījumā;
dzemdes kontrakciju pavājinājumam, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošākas dzemdības.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai deksketoprofēns izdalās mātes pienā. Dekenor ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Deksketoprofēna trometamola, tāpat kā citu NPL, lietošana var samazināt sievietes auglību, tāpēc tas nav ieteicams sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir sarežģījumi ar apaugļošanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana neauglības dēļ, jāapsver deksketoprofēna trometamola lietošanas pārtraukšana.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni, redzes traucējumus un miegainību. Šajos gadījumos var būt traucēta spēja reaģēt un aktīvi piedalīties ceļu satiksmē, kā arī apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kas var rasties terapijas laikā ar deksketoprofēna trometamolu, ir iedalītas šādās grupās biežuma secībā:
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)
Ļoti reti (<1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Blakusparādības, kuras klīniskos pētījumos vismaz iespējami izraisījis deksketoprofēna trometamols, kā arī blakusparādības, par kurām ziņots pēc deksketoprofēna trometamola šķīduma injekcijām/infūzijām izplatīšanas sākšanas, apkopotas tabulā, sadalot pa orgānu sistēmām un sakārtojot pēc sastopamības.
Bieži
Retāk
Reti
Ļoti reti
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Anēmija
Neitropēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Balsenes tūska
Anafilaktiska reakcija, ieskaitot anafilaktisku šoku
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hiperglikēmija, hipoglikēmija, hipertrigliceridēmija, anoreksija
Psihiskie traucējumi
Bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, reibonis, miegainība
Parestēzija, ģībonis
Acu bojājumi
Redzes miglošanās
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Ekstrasistoles, tahikardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija, pietvīkums
Hipertensija, virspusējs tromboflebīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bradipnoja
Bronhu spazmas, aizdusa
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, vemšana
Sāpes vēderā, dispepsija, caureja, aizcietējums, hematemēze, sausa mute
Peptiska čūla, peptiskas čūlas asiņošana vai peptiskas čūlas perforācija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatocelulārs bojājums
Ādas un zemādas audu bojājumi
Dermatīts, nieze, izsitumi, pastiprināta svīšana
Nātrene, akne
Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms), angioedēma, sejas tūska, fotosensitizācijas reakcija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu stīvums, locītavu stīvums, muskuļu krampji, muguras sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Akūta nieru mazspēja, poliūrija, nieru sāpes, ketonūrija, proteīnūrija
Nefrīts vai nefrotiskais sindroms
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Menstruāciju traucējumi, prostatas traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Sāpes injekcijas vietā, reakcija injekcijas vietā, tostarp iekaisums, zilumu veidošanās vai asiņošana
Pireksija, nogurums, sāpes, aukstuma sajūta
Drebuļi, perifēriska tūska
Izmeklējumi
Aknu funkcionālo testu novirzes
Biežāk novērotās blakusparādības ir gastrointestinālas. Iespējamas peptiskas čūlas, perforācijas vai gastrointestināla asiņošana, reizēm letāla, īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera pūšanos, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlaino stomatītu, kolītu un Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Retāk ziņots par gastrītu.
Saistībā ar NPL terapiju ziņots par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.
Tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā, var rasties tālāk minētās blakusparādības: aseptisks meningīts, kas var rasties galvenokārt pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi vai jauktu saistaudu slimību, un hematoloģiskas reakcijas (purpura, aplastiska un hemolītiska anēmija, reti agranulocitoze un medullāra hipoplāzija).
Bullozas ādas reakcijas, to vidū Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze (ļoti reti).
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstošā terapijā) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Simptomatoloģija pēc pārdozēšanas nav zināma. Līdzīgas zāles izraisījušas gastrointestinālus (vemšana, anoreksija, sāpes vēderā) un neiroloģiskus (miegainība, vertigo, dezorientācija, galvassāpes) traucējumus.
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Nejaušas vai pārmērīgas iekšķīgas vai parenterālas ievadīšanas gadījumā tūlīt sāciet simptomātisku ārstēšanu atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim.
Deksketoprofēna trometamolu var izvadīt no organisma, veicot dialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, propionskābes atvasinājumi, ATĶ kods: M01AE17.
Deksketoprofēna trometamola sāls ir S-(+)-2-(3- benzoilfenil) propionskābes trometamīna sāls, pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, kas pieder pie nesteroidālo pretiekaisuma līdzekļu grupas.
Darbības mehānisms
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu darbības mehānisms saistīts ar prostaglandīnu sintēzes kavēšanu, nomācot ciklooksigenāzes darbību.
Konkrēti – notiek arahidonskābes pārveides kavēšana par cikliskajām endoperoksidāzēm PGG2 un PGH2, kas veido prostaglandīnus PGE1, PGE2, PGF2α un PGD2, kā arī prostaciklīnu PGI2 un tromboksānus (TxA2 un TxB2). Turklāt prostaglandīnu sintēzes kavēšana var ietekmēt citus iekaisuma mediatorus, piemēram, kinīnus, izraisot netiešu iedarbību, kas var papildus tiešajai iedarbībai.
Farmakodinamiskā iedarbība
Ar eksperimentāliem dzīvniekiem un cilvēkiem pierādīts, ka deksketoprofēns ir COX-1 un COX-2 inhibitors.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Ar vairākiem sāpju modeļiem veiktos klīniskos pētījumos pierādīta deksketoprofēna trometamola efektīva pretsāpju iedarbība.
Intramuskulāri vai intravenozi ievadīta deksketoprofēna trometamola pretsāpju iedarbība, ārstējot vidēji stipras vai stipras sāpes, pētīta vairākos ķirurģiskos sāpju modeļos (ortopēdiskā un ginekoloģiskā/abdominālā ķirurģijā), kā arī skeleta-muskuļu sāpju (akūtu muguras jostas un krustu apvidus sāpju modelī) un nieru koliku gadījumā.
Veiktajos pētījumos pretsāpju iedarbība sākās ātri – pirmajās 45 minūtēs tika sasniegta maksimālā pretsāpju darbība. Atsāpinošās iedarbības ilgums pēc 50 mg deksketoprofēna ievadīšanas parasti ir 8 stundas.
Klīniskie pētījumi par pēcoperācijas sāpju novēršanu liecina, ka deksketoprofēna trometamola šķīdums injekcijām/infūzijām, lietots kopā ar opioīdiem, nozīmīgi mazina opioīdu patēriņu. Pēcoperācijas sāpju pētījumos, kuros pacienti saņēma morfīnu ar pacienta kontrolētas atsāpināšanas ierīces palīdzību, ar deksketoprofēnu ārstētajiem pacientiem bija nepieciešams daudz mazāk morfīna (par 30 – 45% mazāk) nekā pacientiem placebo grupā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc deksketoprofēna trometamola intramuskulāras lietošanas cilvēkiem maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 20 minūšu laikā (pēc 10 – 45 minūtēm). Konstatēts, ka 25 – 50 mg atsevišķu devu laukums zem līknes gan pēc intramuskulāras, gan intravenozas ievadīšanas ir proporcionāls devai.
Izkliede
Līdzīgi kā citām zālēm, kuras izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99%), tā izkliedes tilpums vidēji ir mazāks par 0,25 l/kg. Izkliedes pusperiods ir aptuveni 0,35 stundas, eliminācijas pusperiods ir no 1 līdz 2,7 stundām.
Vairākkārtēju devu farmakokinētikas pētījumos novērots, ka Cmax un AUC pēc pēdējās intramuskulārās vai intravenozās ievadīšanas neatšķīrās no raksturlielumiem, kas iegūti pēc vienas devas lietošanas, norādot, ka nenotiek zāļu uzkrāšanās.
Biotransformācija un eliminācija
Deksketoprofēna galvenais eliminācijas veids ir saistīšanās ar glikuronīdiem, un pēc tam izvadīšana caur nierēm.
Pēc deksketoprofēna trometamola lietošanas urīnā atrasts tikai S-(+) enantiomērs, tādējādi norādot, ka cilvēkiem nenotiek pārveidošanās par R-(-) enantiomēru.
Gados vecāki cilvēki
Veseliem gados vecākiem cilvēkiem (65 gadus veciem un vecākiem) kopējā iedarbība pēc vienas vai atkārtotu devu lietošanas iekšķīgi ir nozīmīgi lielāka nekā gados jauniem brīvprātīgajiem (pat pa 55%), taču maksimālā koncentrācija un laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Pēc vienas vai atkārtotu devu lietošanas vidējais eliminācijas pusperiods pagarinājās (līdz 48%) un šķietamais kopējais klīrenss samazinājās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un imūnfarmakoloģiju neliecina par īpašu risku cilvēkiem. Ar pelēm un pērtiķiem veiktos hroniskas toksicitātes pētījumos konstatēja, ka bez konstatējamām blakusparādībām (No Observed Adverse Effect Level (NOAEL)) lietotas 2 reizes lielākas devas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā deva. Lietojot lielākas devas pērtiķiem, galvenās blakusparādības bija asinis izkārnījumos, palēnināts ķermeņa masas pieaugums un erozīvi gastrointestināli bojājumi vislielākās devas lietošanas gadījumā. Šāda iedarbība parādījās, lietojot devas, kas radīja 14 – 18 reižu lielāku kopējo iedarbību nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā deva.
Nav veikti pētījumi ar dzīvniekiem par iespējamo kancerogēno iedarbību.
Kā jau atzīts visai NPL farmakoloģiskajai grupai, deksketoprofēna trometamols dzīvnieku modeļos var izraisīt embrio-fetālās dzīvildzes pārmaiņas gan netieši – ar gastrointestinālo toksicitāti grūsnajai mātei -, gan tieši ietekmējot augļa attīstību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds
Etilspirts (96%)
Nātrija hidroksīds (pH korekcijai)
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Dekenor šķīdumu injekcijām/infūzijām nelielā tilpumā (piemēram, šļircē) nedrīkst samaisīt ar dopamīna, prometazīna, pentazocīna, petidīna vai hidroksizīna šķīdumiem, jo tas izraisīs šķīduma izgulsnēšanos.
Atbilstoši 6.6. apakšpunkta norādījumiem pagatavotos atšķaidītos šķīdumus infūzijai nedrīkst samaisīt ar prometazīnu vai pentazocīnu.
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā norādītajām.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
Pierādīts, ka pēc atšķaidīšanas saskaņā ar 6.6. apakšpunktā sniegtajiem norādījumiem atšķaidītais šķīdums, ja vien tas tiek atbilstoši aizsargāts no dabiskās dienas gaismas, ir ķīmiski stabils 24 stundas, glabājot 25oC temperatūrā.
No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles ir jāievada uzreiz.
Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Ampula (I tipa dzintarkrāsas stikla ar baltu punktu un zilu gredzenu): 1, 5 vai 10 ampulas pa 2 ml šķīduma injekcijām/infūzijām kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Pierādīts, ka Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām, samaisot mazā tilpumā (piemēram, šļircē), ir saderīgs ar heparīna, lidokaīna, morfīna un teofilīna injekciju šķīdumiem.
Lai ievadītu intravenozā infūzijā, Dekenor šķīduma injekcijām/infūzijām vienas ampulas (2 ml) saturs jāatšķaida ar 30 – 100 ml fizioloģiskā šķīduma, glikozes vai Ringera laktāta šķīduma. Šķīdums jāatšķaida aseptiskos apstākļos un jāsargā no dabiskās dienas gaismas (skatīt arī 6.3. apakšpunktu). Atšķaidītais šķīdums ir dzidrs.
Pierādīts, ka Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām, atšķaidīts ar 100 ml fizioloģiskā šķīduma vai glikozes šķīduma, ir saderīgs ar šādām zālēm: dopamīns, heparīns, hidroksizīns, lidokaīns, morfīns, petidīns un teofilīns.
Nav novērota aktīvās vielas sorbcija, kad Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām uzglabāts plastmasas maisos vai no etilvinilacetāta (EVA), celulozes propionāta (CP), zema blīvuma polietilēna (ZBPE) un polivinilhlorīda (PVH) izgatavotās ievadīšanas ierīcēs.
Dekenor šķīdums injekcijām/infūzijām paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotā šķīduma daļa ir jāizlej. Pirms ievadīšanas šķīdums jāapskata, lai pārliecinātos, ka tas ir dzidrs un bezkrāsains – to nedrīkst ievadīt, ja redzamas cietas daļiņas.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
18-0004
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2018. gada 15. janvāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2019
SASKAŅOTS ZVA 09-02-2019
PAGE
