Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
17-0045-01
17-0045
Pharmathen S.A., Greece; Pharmadox Healthcare Ltd, Malta
15-FEB-17
14-FEB-22
Recepšu zāles
70 mg
Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Ir apstiprināta
Alvogen Malta Operations (ROW) Ltd, Malta
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Dalvocans 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Caspofunginum
Pirms šo zāļu ievadīšanas Jums vai Jūsu bērnam uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Dalvocans un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Dalvocans ievdīšanas
Kā ievada Dalvocans
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Dalvocans
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Dalvocans un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Dalvocans
Dalvocans satur zāles, ko sauc par kaspofungīnu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par pretsēnīšu līdzekļiem.
Kādam nolūkam Dalvocans lieto
Dalvocans lieto, lai ārstētu šādas infekcijas bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem:
nopietnas audu vai orgānu sēnīšinfekcijas (ko sauc par "invazīvo kandidozi"). Šo infekciju izraisa (rauga) sēnītes, ko sauc par Candida. Cilvēki, kuriem var rasties šāda veida infekcija, ir tie, kuriem nesen veikta operācija vai kuriem ir vāja imūnsistēma. Visbiežākās šā veida infekcijas pazīmes ir drudzis un drebuļi, kas nereaģē uz antibiotisko līdzekļu lietošanu;
deguna, deguna blakusdobumu vai plaušu sēnīšinfekcijas (ko sauc par "invazīvu aspergilozi"), ja citi pretsēnīšu līdzekļi nav bijuši efektīvi vai ir izraisījuši blakusparādības. Šo infekciju izraisa pelējuma sēnīte, ko sauc par Aspergillus. Cilvēki, kuriem var rasties šāda veida infekcija, ir tie, kuriem tiek veikta ķīmijterapija, kuriem ir veikta transplantācija un kuriem ir vāja imūnsistēma.
iespējamas sēnīšinfekcijas, ja Jums ir drudzis un mazs balto asins šūnu skaits, kas nav uzlabojies, veicot ārstēšanu ar kādu antibiotisku līdzekli. Cilvēki, kuriem ir sēnīšinfekcijas risks, ir tie, kuriem nesen veikta operācija, vai tie, kuriem ir vāja imūnsistēma.
Kā Dalvocans darbojas
Dalvocans padara sēnīšu šūnas trauslas un aptur sēnīšu pilnvērtīgu augšanu. Tas aptur infekcijas izplatīšanos un dod organisma dabīgajiem aizsargspēkiem iespēju pilnībā atbrīvoties no infekcijas.
2. Kas Jums jāzina pirms Dalvocans ievadīšanas
Dalvocans nedrīkst ievadīt šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret kaspofungīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Ja Jūs neesat pārliecināts, konsultējieties ar savu ārstu, medmāsu vai farmaceitu pirms šo zāļu ievadīšanas.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Dalvocans ievadīšanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu:
ja Jums ir alerģija pret kādām citām zālēm;
ja Jums kādreiz ir bijuši aknu darbības traucējumi - Jums var būt nepieciešama citāda šo zāļu deva;
ja Jūs jau lietojat ciklosporīnu (lieto, lai palīdzētu novērst pārstādītā orgāna atgrūšanu vai nomāktu imūno sistēmu) - jo Jūsu ārstam ārstēšanas laikā var būt jāveic papildu asins analīzes;
ja Jums kādreiz ir bijis jebkāds cits medicīnisks traucējums.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat pārliecināts), konsultējieties ar savu ārstu, medmāsu vai farmaceitu pirms Dalvocans ievadīšanas.
Dalvocans var izraisīt arī nopietnas nevēlamas ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa – Džonsona sindromu (SDžS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN).
Citas zāles un Dalvocans
Pastāstiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Tas attiecas arī uz zālēm, kas pieejamas bez receptes, tajā skaitā uz augu izcelsmes zālēm, jo Dalvocans var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību. Arī dažas citas zāles var ietekmēt kaspofungīna iedarbības veidu.
Pastāstiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm:
ciklosporīnu vai takrolimu (lieto, lai palīdzētu novērst pārstādītā orgāna atgrūšanu vai nomāktu imūno sistēmu), jo Jūsu ārstam ārstēšanas laikā var būt jāveic papildu asins analīzes;
dažas HIV infekcijas ārstēšanai paredzētas zāles, piemēram, efavirenzu vai nevirapīnu;
fenitoīnu vai karbamazepīnu (lieto krampju lēkmju ārstēšanai);
deksametazonu (steroīds līdzeklis);
rifampicīnu (antibiotisks līdzeklis).
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat pārliecināts), konsultējieties ar savu ārstu, medmāsu vai farmaceitu pirms Dalvocans ievadīšanas.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
Dalvocans nav pētīts grūtniecēm. To grūtniecības laikā drīkst lietot vienīgi tad, ja iespējamais ieguvums attaisno iespējamo risku nedzimušajam bērnam.
Sievietes, kurām ievada kaspofungīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav pieejama informācija, kas liecinātu, ka Dalvocans ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Dalvocans satur saharozi
Dalvocans satur saharozi (cukura veids). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
3. Kā ievada Dalvocans
Dalvocans vienmēr sagatavos un Jums ievadīs veselības aprūpes speciālists.
Dalvocans Jums ievadīs:
vienu reizi dienā katru dienu;
lēnas injekcijas veidā vēnā (intravenozas infūzijas veidā);
aptuveni 1 stundas laikā.
Jūsu ārsts noteiks Jūsu ārstēšanas ilgumu un to, cik daudz Dalvocans Jums katru dienu ievadīs. Jūsu ārsts uzraudzīs, cik labi Jums zāles iedarbojas. Ja Jūsu ķermeņa masa ir lielāka par 80 kg, Jums var būt jālieto citāda deva.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Deva bērniem un pusaudžiem var atšķirties no pieaugušajiem ievadāmās devas.
Ja Jums ievadīts Dalvocans vairāk nekā noteikts
Jūsu ārsts izlems, cik daudz Dalvocans Jums nepieciešams un cik ilgi tas katru dienu jālieto. Ja Jūs raizējaties, ka Jums ir ievadīts pārāk daudz Dalvocans, nekavējoties informējiet savu ārstu vai medmāsu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai medmāsai, ja pamanāt kādu no zemāk minētajām blakusparādībām, jo jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska ārstēšana:
izsitumi, nieze, siltuma sajūta, sejas, lūpu vai rīkles pietūkums vai apgrūtināta elpošana - Jums var būt ar histamīnu saistīta reakcija pret šīm zālēm;
apgrūtināta elpošana ar sēkšanu vai izsitumi, kas pastiprinās - Jums var būt alerģiska reakcija pret šīm zālēm;
klepus, nopietni elpošanas traucējumi - ja Jūs esat pieaugušais un Jums ir invazīva aspergiloze, Jums var rasties nopietni elpošanas traucējumi, kas var izraisīt elpošanas mazspēju;
izsitumi, ādas lobīšanās, gļotādas čūlas, nātrene, ādas lobīšanās plašos laukumos.
Tāpat kā lietojot citas recepšu zāles, dažas blakusparādības var būt nopietnas. Sīkāku informāciju jautājiet savam ārstam.
Citas blakusparādības pieaugušajiem ir šādas.
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
pazemināts hemoglobīna līmenis (samazināts skābekli pārnēsājošās vielas daudzums asinīs), samazināts balto asins šūnu skaits;
pazemināts albumīna (olbaltumvielas paveida) līmenis asinīs, pazemināts kālija līmenis vai zems kālija līmenis asinīs;
galvassāpes;
vēnas iekaisums;
elpas trūkums;
caureja, slikta dūša vai vemšana;
dažu laboratorisko asins analīžu rezultātu izmaiņas (tajā skaitā paaugstinātas dažu aknu analīžu rezultātu vērtības);
nieze, izsitumi, ādas apsārtums vai stiprāka svīšana nekā parasti;
locītavu sāpes;
drebuļi, drudzis;
nieze injekcijas vietā.
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
dažu laboratorisko asins analīžu rezultātu izmaiņas (tajā skaitā asinsreces, trombocītu, sarkano asins šūnu un balto asins šūnu slimība);
ēstgribas zudums, palielināts šķidruma daudzums organismā, sāls līdzsvara traucējumi organismā, augsts cukura līmenis asinīs, zems kalcija līmenis asinīs, palielināts kalcija līmenis asinīs, zems magnija līmenis asinīs, paaugstināts skābju līmenis asinīs;
dezorientācija, nervozitāte, nespēja gulēt;
reibonis, samazināta jutība jeb sensitivitāte (it īpaši ādas), trīce, miegainība, garšas sajūtas pārmaiņas, durstīšanas sajūta vai notirpums;
neskaidra redze, pastiprināta asarošana, plakstiņu pietūkums, dzeltenīga acu baltumu nokrāsa (dzelte);
ātras vai neregulāras sirdsdarbības sajūta, ātra sirdsdarbība, neregulāra sirdsdarbība, patoloģisks sirds ritms, sirds mazspēja;
pietvīkums, karstuma viļņi, paaugstināts asinsspiediens, pazemināts asinsspiediens, apsārtums pa vēnas gaitu, kas ir ārkārtīgi jutīgs pieskaroties;
ap elpceļiem esošo muskuļu saraušanās, kā rezultātā rodas sēkšana vai klepus, ātra elpošana, elpas trūkums, kura dēļ Jūs pamostaties, samazināts skābekļa daudzums asinīs, patoloģiski elpošanas trokšņi, sprakšķoši trokšņi plaušās, sēkšana, aizlikts deguns, klepus, sāpes rīklē;
sāpes vēderā, sāpes vēdera augšdaļā, vēdera uzpūšanās, aizcietējums, apgrūtināta rīšana, sausums mutē, gremošanas traucējumi, gāzu izdalīšanās, nepatīkama sajūta vēderā, pietūkums šķidruma uzkrāšanās dēļ vēdera dobumā;
samazināta žults plūsma, palielinātas aknas, dzeltenīga ādas un/vai acu baltumu nokrāsa, zāļu vai ķīmisku vielu izraisīts aknu bojājums, aknu darbības traucējumi;
ādas audu patoloģijas, ģeneralizēta nieze, nātrene, dažādi izsitumi, patoloģiskas ādas pārmaiņas, sarkani, bieži vien niezoši plankumi uz rokām un kājām un dažreiz uz sejas un pārējā ķermeņa;
muguras sāpes, sāpes rokās vai kājās, kaulu sāpes, muskuļu sāpes, muskuļu vājums;
nieru darbības zudums, pēkšņs nieru darbības zudums;
sāpes katetra ievietošanas vietā, ar injekcijas vietu saistītas sūdzības (apsārtums, sacietējums, sāpes, pietūkums, kairinājums, izsitumi, nātrene, šķidruma noplūde no katetra audos), vēnas iekaisums injekcijas vietā;
paaugstināts asinsspiediens un dažu laboratorisko asins analīžu (tajā skaitā nieru elektrolītu un asinsreces pārbaužu) rezultātu izmaiņas, paaugstināts Jūsu lietoto imūno sistēmu nomācošo zāļu līmenis;
nepatīkama sajūta krūškurvī, sāpes krūškurvī, ķermeņa temperatūras pārmaiņu sajūta, vispārēji slikta pašsajūta, vispārējas sāpes, sejas pietūkums, potīšu, plaukstu vai pēdu pietūkums, pietūkums, jutīgums, noguruma sajūta.
Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem
Ļoti bieži (var rasties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
drudzis.
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes;
ātra sirdsdarbība;
pietvīkums, pazemināts asinsspiediens;
dažu laboratorisko asins analīžu rezultātu izmaiņas (tajā skaitā paaugstinātas dažu aknu analīžu rezultātu vērtības);
nieze, izsitumi;
sāpes katetra ievietošanas vietā;
drebuļi;
dažu laboratorisko asins analīžu rezultātu izmaiņas.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Dalvocans
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un flakona pēc „Derīgs līdz” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neatvērti flakoni: Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).
Ūdenī injekcijām izšķīdinātu zāļu ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta līdz 24 stundām, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) un 5±3°C. No mikrobioloģijas viedokļa, ja vien atvēršanas veids/šķīdināšana/atšķaidīšana neizslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, šīs zāles jāizlieto nekavējoties.
Tas nepieciešams tāpēc, ka šīs zāles nesatur nekādas sastāvdaļas baktēriju augšanas apturēšanai. Ja zāles neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un apstākļiem līdz zāļu lietošanai ir atbildīgs zāļu lietotājs.
Lietošanai sagatavota infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta 48 stundas, uzglabājot 2°C - 8°C temperatūrā vai istabas temperatūrā (25°C), ja izmantoti šķīdinātāji 9 mg/ml (0,9 %), 4,5 mg/ml (0,45 %) vai 2,25 mg/ml (0,225 %) nātrija hlorīda šķīdums infūzijām vai Ringera laktāta šķīdums.
No mikrobioloģijas viedokļa, šīs zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un apstākļiem līdz zāļu lietošanai ir atbildīgs zāļu lietotājs, un tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas, uzglabājot 2 - 8°C temperatūrā, ja vien šķīdināšana un atšķaidīšana ir veikta kontrolētos, validētos aseptiskos apstākļos.
Tikai apmācīts veselības aprūpes speciālists, kurš izlasījis visu lietošanas instrukciju (skatīt zemāk „Norādījumi par Dalvocans šķīdināšanu un atšķaidīšanu”), drīkst sagatavot šīs zāles.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Dalvocans satur
Aktīvā viela ir kaspofungīns.
Katrs 50 mg flakons satur 50 mg kaspofungīna (acetāta veidā). Pēc izšķīdināšanas 10,5 ml ūdens injekcijām, 1 ml koncentrāta satur 5,2 mg kaspofungīna.
Katrs 70 mg flakons satur 70 mg kaspofungīna (acetāta veidā). Pēc izšķīdināšanas 10,5 ml ūdens injekcijām, 1 ml koncentrāta satur 7,2 mg kaspofungīna.
Citas sastāvdaļas ir saharoze, mannīts (E421), ledus etiķskābe un nātrija hidroksīds.
Dalvocans ārējais izskats un iepakojums
Dalvocans ir sterils, balts vai gandrīz balts liofilizēts pulveris.
Katrā iepakojumā ir viens pulvera flakons (10 ml).
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Alvogen Malta Operations (ROW) Limited, Malta Life Sciences Park, Building 1, Level 4, Sir Temi Zammit Buildings, San Gwann Industrial Estate, San Gwann SGN 3000, Malta
Ražotājs
Pharmathen S.A., 6 Dervenakion str., Pallini, Attiki, 153 51, Grieķija
Pharmadox Healthcare Ltd., KW20A Kordin Industrial Park, Paola, PLA 3000, Malta
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dānija
DALVOCANS 50 mg pulver til koncentrat til infusionsvæske, opløsning
DALVOCANS 70 mg pulver til koncentrat til infusionsvæske, opløsning
Bulgārija
ДАЛВОКАНС 50 mg прах за концентрат за инфузионен разтвор (DALVOKANS 50 mg powder for concentrate for solution for infusion)
ДАЛВОКАНС 70 mg прах за концентрат за инфузионен разтвор (DALVOKANS 70 mg powder for concentrate for solution for infusion)
Ungārija
DALVOCANS 50 mg por oldatos infúzióhoz való koncentrátumhoz
DALVOCANS 70 mg por oldatos infúzióhoz való koncentrátumhoz
Polija
DALVOCANS
Horvātija
DALVOCANS 50 mg prašak za koncentrat za otopinu za infuziju
DALVOCANS 70 mg prašak za koncentrat za otopinu za infuziju
Rumānija
DALVOCANS 50 mg pulbere pentru concentrat pentru soluţie perfuzabilă
DALVOCANS 70 mg pulbere pentru concentrat pentru soluţie perfuzabilă
Latvija
DALVOCANS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
DALVOCANS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Lietuva
DALVOCANS 50 mg milteliai infuzinio tirpalo koncentratui
DALVOCANS 70 mg milteliai infuzinio tirpalo koncentratui
Igaunija
DALVOCANS
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2017.gada oktobrī.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Norādījumi par Dalvocans šķīdināšanu un atšķaidīšanu
Dalvocans šķīdināšana
NEIZMANTOJIET GLIKOZI SATUROŠUS ŠĶĪDINĀTĀJUS, jo Dalvocans nav stabils glikozi saturošos šķīdinātājos. NELIETOJIET Dalvocans MAISĪJUMĀ VAI VIENLAICĪGI INFŪZIJĀ AR CITĀM ZĀLĒM, jo dati par Dalvocans saderību ar citām intravenozi ievadāmām vielām, piedevām vai zālēm nav pieejami. Vizuāli pārbaudiet, vai šķīdums infūzijām nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa.
Dalvocans 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM
1. solis. Standarta flakonu satura šķīdināšana
Lai izšķīdinātu pulveri, sasildiet flakonu līdz istabas temperatūrai un aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijām. Pēc flakona satura izšķīdināšanas koncentrācija tajā būs 5,2 mg/ml.
Baltais līdz gandrīz baltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums. Vizuāli jāpārbauda, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C.
2. Solis. Izšķīdinātā Dalvocans pievienošana pacienta infūziju šķīdumam
Galīgā infūziju šķīduma sagatavošanai piemērotie šķīdinātāji ir nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums. Šķīdumu infūzijām sagatavo, 250 ml infūziju maisam vai pudelei aseptiskā veidā pievienojot atbilstošu daudzumu izšķīdināta koncentrāta (kā norādīts tabulā zemāk). Ja medicīniski nepieciešams, drīkst izmantot samazināta tilpuma 100 ml infūzijas 50 mg vai 35 mg dienas devām. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai ir radušās nogulsnes.
INFŪZIJU ŠĶĪDUMA SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠAJIEM
DEVA*
Izšķīdinātā Dalvocans tilpums, kas jāpārnes uz intravenozo infūziju maisu vai pudeli
Standarta sagatavošanas procedūra (izšķīdināto Dalvocans pievieno 250 ml) galīgā koncentrācija
Samazināta tilpuma infūzija (izšķīdināto Dalvocans pievieno 100 ml) galīgā koncentrācija
50 mg
10 ml
0,20 mg/ml
-
50 mg samazinātā tilpumā
10 ml
-
0,47 mg/ml
35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā (no viena 50 mg flakona)
7 ml
0,14 mg/ml
-
35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā (no viena 50 mg flakona) samazinātā tilpumā
7 ml
-
0,34 mg/ml
* Visu flakonu satura šķīdināšanai jāizmanto 10,5 ml.
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU PEDIATRISKIEM PACIENTIEM
Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana bērniem nepieciešamās devas noteikšanai
Pirms infūzijas sagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot šādu formulu: (Mosteller formula)
70 mg/m2 infūzijas sagatavošana pediatriskiem pacientiem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 50 mg flakonu)
Nosakiet reālo pediatriskam pacientam lietojamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva.
Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai piesātinošai devai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana pediatriskiem pacientiem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 50 mg flakonu)
Nosakiet reālo pediatriskam pacientam lietojamo dienas balstdevu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = dienas balstdeva.
Dienas balstdeva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai dienas balstdevai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
Sagatavošanas procedūras piezīmes
a Šī baltā līdz gandrīz baltā masa izšķīdīs pilnībā. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b Šķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai radušās nogulsnes.
c Dalvocans ir veidots tā, lai, paņemot no flakona 10 ml, nodrošinātu visu uz flakona norādīto devu (50 mg).
Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM
1. solis. Standarta flakonu satura šķīdināšana
Lai izšķīdinātu pulveri, sasildiet flakonu līdz istabas temperatūrai un aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijām. Pēc flakona satura izšķīdināšanas koncentrācija tajā būs 7,2 mg/ml.
Baltais līdz gandrīz baltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums. Vizuāli jāpārbauda, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C.
2. Solis. Izšķīdinātā Dalvocans pievienošana pacienta infūziju šķīdumam
Galīgā infūziju šķīduma sagatavošanai piemērotie šķīdinātāji ir nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums. Šķīdumu infūzijām sagatavo, 250 ml infūziju maisam vai pudelei aseptiskā veidā pievienojot atbilstošu daudzumu izšķīdināta koncentrāta (kā norādīts tabulā zemāk). Ja medicīniski nepieciešams, drīkst izmantot samazināta tilpuma 100 ml infūzijas 50 mg vai 35 mg dienas devām. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai ir radušās nogulsnes.
INFŪZIJU ŠĶĪDUMA SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠAJIEM
DEVA*
Izšķīdinātā Dalvocans tilpums, kas jāpārnes uz intravenozo infūziju maisu vai pudeli
Standarta sagatavošanas procedūra (izšķīdināto Dalvocans pievieno 250 ml) galīgā koncentrācija
Samazināta tilpuma infūzija (izšķīdināto Dalvocans pievieno 100 ml) galīgā koncentrācija
70 mg
10 ml
0,28 mg/ml
Nav ieteicams
70 mg (no diviem 50 mg flakoniem)**
14 ml
0,28 mg/ml
Nav ieteicams
35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā (no viena 70 mg flakona)
5 ml
0,14 mg/ml
0,34 mg/ml
* Visu flakonu satura šķīdināšanai jāizmanto 10,5 ml.
** ja nav pieejami 70 mg flakoni, 70 mg devu var pagatavot no diviem 50 mg flakoniem.
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU PEDIATRISKIEM PACIENTIEM
Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana bērniem nepieciešamās devas noteikšanai
Pirms infūzijas sagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot šādu formulu: (Mosteller formula)
70 mg/m2 infūzijas sagatavošana pediatriskiem pacientiem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 70 mg flakonu)
Nosakiet reālo pediatriskam pacientam lietojamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva.
Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai piesātinošai devai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana pediatriskiem pacientiem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 70 mg flakonu)
Nosakiet reālo pediatriskam pacientam lietojamo dienas balstdevu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = dienas balstdeva.
Dienas balstdeva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai dienas balstdevai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
Sagatavošanas procedūras piezīmes
a Šī baltā līdz gandrīz baltā masa izšķīdīs pilnībā. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b Šķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai radušās nogulsnes.
c Dalvocans ir veidots tā, lai, paņemot no flakona 10 ml, nodrošinātu visu uz flakona norādīto devu (70 mg).
Mosteller RD: Simplified Calculation of Body Surface Area. N Engl J Med 1987 Oct 22;317(17): 1098 (letter)
SASKAŅOTS ZVA 02-11-2017
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Dalvocans 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Dalvocans 50 mg
Katrs flakons satur 50 mg kaspofungīna (Caspofunginum) (acetāta veidā).
Pēc izšķīdināšanas 10,5 ml ūdens injekcijām, 1 ml koncentrāta satur 5,2 mg kaspofungīna.
Dalvocans 70 mg
Katrā flakonā ir 70 mg kaspofungīna (Caspofunginum) (acetāta veidā).
Pēc izšķīdināšanas 10,5 ml ūdens injekcijām, 1 ml koncentrāta satur 7,2 mg kaspofungīna.
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
Katrs 50 mg flakons satur 35,7 mg saharozes.
Katrs 70 mg flakons satur 50 mg saharozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.
Balts vai gandrīz balts liofilizēts pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Invazīvas kandidozes ārstēšana pieaugušiem vai pediatriskiem pacientiem.
Invazīvas aspergilozes ārstēšana pieaugušiem vai pediatriskiem pacientiem, kuriem ir rezistence pret amfotericīnu B, amfotericīna B lipīdu zāļu formām un/vai itrakonazolu vai šo zāļu nepanesība. Rezistence ir definēta kā infekcijas progresēšana vai nemazināšanās pēc iepriekš izmantotā efektīva pretsēnīšu līdzekļa terapeitisko devu lietošanas vismaz 7 dienas.
Iespējamu sēnīšinfekciju (piemēram, Candida vai Aspergillus izraisītu infekciju) empīriska terapija pieaugušiem vai pediatriskiem pacientiem, kuriem ir drudzis un neitropēnija.
4.2. Devas un lietošanas veids
Kaspofungīna lietošana jāuzsāk ārstam, kuram ir pieredze invazīvu sēnīšinfekciju ārstēšanā.
Devas
Pieauguši pacienti
Pirmajā dienā jālieto viena 70 mg piesātinoša deva, pēc tam jālieto 50 mg dienā. Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 80 kg, pēc sākotnējās 70 mg piesātinošās devas ieteicams lietot 70 mg kaspofungīna dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Devas pielāgošana dzimuma vai rases dēļ nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija (vecumā no 12 mēnešiem līdz 17 gadiem)
Pediatriskiem pacientiem (vecumā no 12 mēnešiem līdz 17 gadiem) deva jānosaka, par pamatu ņemot pacienta ķermeņa virsmas laukumu (skatīt "Norādījumi par lietošanu pediatriskiem pacientiem”, Mosteller formula). Visu indikāciju gadījumā 1. dienā jāievada viena 70 mg/m2 piesātinošā deva (faktiski ievadītā deva nedrīkst būt lielāka par 70 mg), pēc tam katru dienu ievada 50 mg/m2 (faktiski ievadītā deva nedrīkst būt lielāka par 70 mg dienā). Ja 50 mg/m2 dienas devas panesamība ir laba, bet tā nenodrošina atbilstošu klīnisku atbildes reakciju, dienas devu var palielināt līdz 70 mg/m2 (faktiski ievadītā deva nedrīkst būt lielāka par 70 mg dienā).
Kaspofungīna drošums un efektivitāte nav pietiekami pētīta klīniskajos pētījumos ar jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. Ārstējot šīs vecuma grupas pacientus, ieteicams ievērot piesardzību. Ierobežots datu apjoms liecina, ka var apsvērt kaspofungīna lietošanu pa 25 mg/m2 dienā jaundzimušajiem un zīdaiņiem (līdz 3 mēnešu vecumam) un pa 50 mg/m2 dienā maziem bērniem (3 - 11 mēnešus veciem) (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Terapijas ilgums
Empīriskās terapijas ilgums jānosaka, pamatojoties uz pacienta klīnisko atbildes reakciju. Terapija jāturpina līdz 72 stundām pēc neitropēnijas izzušanas (ANS ≥ 500). Pacienti, kuriem konstatēta sēnīšinfekcija, jāārstē vismaz 14 dienas, un ārstēšana jāturpina vēl vismaz 7 dienas pēc neitropēnijas un klīniskos simptomu izzušanas.
Invazīvas kandidozes ārstēšanas ilgums jānosaka, pamatojoties uz pacienta klīnisko un mikrobioloģisko atbildes reakciju. Pēc tam, kad invazīvas kandidozes pazīmes un simptomi ir mazinājušies un uzsējumi kļuvuši negatīvi, var apsvērt terapijas maiņu uz iekšķīgu pretsēnīšu līdzekļu lietošanu. Kopumā pretsēnīšu terapija jāturpina vēl vismaz 14 dienas pēc pēdējā pozitīvā uzsējuma iegūšanas.
Invazīvas aspergilozes ārstēšanas ilgumu nosaka katrā konkrētā gadījumā, pamatojoties uz pacienta pamatslimības smaguma pakāpi, atlabšanu pēc imūnsupresijas un klīniskos atbildes reakciju. Kopumā ārstēšana jāturpina vēl vismaz 7 dienas pēc simptomu izzušanas.
Informācija par drošumu gadījumos, kad ārstēšanas ilgums pārsniedz 4 nedēļas, ir ierobežota. Tomēr pieejamie dati liecina, ka ilgāku terapijas kursu (līdz pat 162 dienām pieaugušiem pacientiem un līdz pat 87 dienām pediatriskiem pacientiem) gadījumā kaspofungīna panesamība aizvien ir laba.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem (65 gadus veciem vai vecākiem), laukums zem līknes (AUC) ir palielināts par aptuveni 30 %. Tomēr sistemātiska devas pielāgošana nav nepieciešama. Ārstēšanas pieredze 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem ir ierobežota (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu dēļ deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pieaugušiem pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 5 - 6) deva nav jāpielāgo. Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 7 - 9) ieteicams lietot 35 mg kaspofungīna dienā. Sākotnējā 70 mg piesātinošā deva jālieto 1. dienā. Klīniskās pieredzes par pieaugušiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas vairāk nekā 9) vai par pediatriskiem pacientiem ar jebkādas pakāpes aknu darbības traucējumiem nav (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošana vienlaicīgi ar metabolisma enzīmu induktoriem
Ierobežots datu daudzums liecina, ka, lietojot pieaugušiem pacientiem kaspofungīnu vienlaicīgi ar noteiktiem metabolisma enzīmu induktoriem, jāapsver kaspofungīna dienas devas palielināšana līdz 70 mg pēc 70 mg piesātinošās devas lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lietojot kaspofungīnu pediatriskiem pacientiem (vecumā no 12 mēnešiem līdz 17 gadiem) vienlaicīgi ar šiem pašiem metabolisma enzīmu induktoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu), jāapsver kaspofungīna deva 70 mg/m2 dienā (faktiski ievadītā deva nedrīkst būt lielāka par 70 mg dienā).
Lietošanas veids
Pēc šķīdināšanas un atšķaidīšanas šķīdums jāievada lēnas intravenozas infūzijas veidā aptuveni 1 stundas laikā. Norādījumus par šķīdināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
Ir pieejami 70 mg un 50 mg flakoni.
Kaspofungīns jāievada kā viena infūzija dienā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Kaspofungīna lietošanas laikā ziņots par anafilaksi. Ja tā rodas, kaspofungīna lietošana ir jāpārtrauc un jāveic atbilstoša ārstēšana. Ziņots par, iespējams, histamīna mediētām nevēlamām blakusparādībām, tajā skaitā izsitumiem, sejas pietūkumu, angioedēmu, niezi, siltuma sajūtu vai bronhu spazmām, un to dēļ var būt jāpārtrauc zāļu lietošana un/vai jāpiemēro atbilstoša ārstēšana.
Ierobežots daudzums datu liecina, ka kaspofungīns nedarbojas pret retāk sastopamām ne-Candida rauga sēnītēm un ne-Aspergillus pelējuma sēnītēm. Kaspofungīna efektivitāte pret šīm patogēnām sēnītēm nav pierādīta.
Kaspofungīna lietošana vienlaicīgi ar ciklosporīnu ir vērtēta veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem un pieaugušiem pacientiem. Dažiem veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem, kuri saņēma divas 3 mg/kg ciklosporīna devas kopā ar kaspofungīnu, novēroja īslaicīgu alanīna transamināzes (ALAT) un aspartāta transamināzes (ASAT) līmeņa paaugstināšanos 3 reizes vai mazāk virs normas augšējās robežas (NAR), kas izzuda, pārtraucot ārstēšanu. Reprospektīvā pētījumā par 40 pacientiem, kurus pēcreģistrācijas laikā 1 - 290 dienas (mediāna 17,5 dienas) ārstēja ar kaspofungīnu un ciklosporīnu, nenovēroja būtiskas aknu nevēlamas blakusparādības. Šie dati liecina, ka kaspofungīnu var lietot pacientiem, kuri saņem ciklosporīnu, ja iespējamais ieguvums attaisno iespējamo risku. Lietojot kaspofungīnu vienlaicīgi ar ciklosporīnu, jāapsver stingra aknu enzīmu uzraudzība.
Pieaugušiem pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem AUC ir palielināts par attiecīgi aptuveni 20 % un 75 %. Pieaugušajiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem dienas devu ieteicams samazināt līdz 35 mg. Klīniskās pieredzes par pieaugušajiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai par pediatriskiem pacientiem ar jebkādas pakāpes aknu darbības traucējumiem nav. Paredzama spēcīgāka iedarbība nekā vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā un šiem pacientiem kaspofungīns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības laboratorisko pārbaužu rezultātu novirzes ir novērotas ar kaspofungīnu ārstētiem veseliem brīvprātīgajiem un pieaugušiem un pediatriskiem pacientiem. Dažiem pieaugušiem un pediatriskiem pacientiem ar nopietnām pamatslimībām, kuri vienlaicīgi ar kaspofungīnu saņēma vairākas citas zāles, ziņots par klīniski nozīmīgas aknu disfunkcijas, hepatīta un aknu mazspējas gadījumiem. Cēloņsakarība ar kaspofungīnu nav pierādīta. Pacienti, kuriem ārstēšanas laikā ar kaspofungīnu rodas aknu darbības pārbaužu rezultātu novirzes, ir jānovēro, vai nepasliktinās aknu darbība, un atkārtoti jānovērtē kaspofungīna terapijas turpināšanas ieguvuma un riska attiecība.
Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par Stīvensa-Džonsona sindroma (SDžS) un toksiskas epidermas nekrolīzes (TEN) gadījumiem saistībā ar kaspofungīna lietošanu. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģiskas ādas reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Šīs zāles satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību (skatīt 2.apakšpunltu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
In vitro pētījumi liecina, ka kaspofungīns nav neviena citohroma P450 (CYP) sistēmas enzīma inhibitors. Klīniskajos pētījumos kaspofungīns neinducēja CYP3A4 īstenotu citu vielu metabolismu. Kaspofungīns nav P-glikoproteīna substrāts un ir vājš citohroma P450 enzīmu substrāts. Tomēr farmakoloģiskajos un klīniskajos pētījumos pierādīts, ka kaspofungīns mijiedarbojas ar citām zālēm (skatīt turpmāk).
Divos klīniskajos pētījumos ar veselām pieaugušām pētāmām personām ciklosporīns A (viena 4 mg/kg deva vai divas 3 mg/kg devas ar 12 stundu starplaiku) palielināja kaspofungīna AUC aptuveni par 35 %. Šī AUC palielināšanās, iespējams, ir skaidrojama ar samazinātu kaspofungīna saistīšanos aknās. Kaspofungīns nepaaugstināja ciklosporīna koncentrāciju plazmā. Lietojot kaspofungīnu vienlaicīgi ar ciklosporīnu, pārejoši paaugstinājās aknu ALAT un ASAT līmenis, 3 vai mazāk reižu pārsniedzot normas augšējo robežu (NAR). Šī paaugstināšanās izzuda pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Reprospektīvā pētījumā par 40 pacientiem, kurus pēcreģistrācijas laikā 1 - 290 dienas (mediāna 17,5 dienas) ārstēja ar kaspofungīnu un ciklosporīnu, nenovēroja būtiskas aknu nevēlamas blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot šīs abas zāles vienlaicīgi, jāapsver stingra aknu enzīmu uzraudzība.
Veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem kaspofungīns takrolima minimālo koncentrāciju pazemināja par 26 %. Pacientiem, kuri saņem abas šīs zāles, obligāti jāveic standarta takrolima koncentrācijas asinīs uzraudzība un atbilstoša takrolima devas pielāgošana.
Klīniskie pētījumi ar veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem liecina, ka itrakonazols, amfotericīns B, mikofenolāts, nelfinavīrs vai takrolims neizraisa klīniski nozīmīgas kaspofungīna farmakokinētikas pārmaiņas. Kaspofungīns neietekmēja amfotericīna B, itrakonazola, rifampicīna vai mikofenolāta mofetila farmakokinētiku. Lai gan drošuma dati ir ierobežoti, lietojot amfotericīnu B, itrakonazolu, nelfinavīru vai mikofenolāta mofetilu vienlaicīgi ar kaspofungīnu, īpaši piesardzības pasākumi nav nepieciešami.
Vienlaicīgi uzsākot rifampicīna un kaspofungīna lietošanu veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem, vienlaicīgas lietošanas pirmajā dienā rifampicīns par 60 % palielināja kaspofungīna AUC un par 170 % paaugstināja kaspofungīna minimālo koncentrāciju. Lietojot atkārtoti, kaspofungīna minimālais līmenis pakāpeniski pazeminājās. Pēc divas nedēļas ilgas lietošanas rifampicīnam bija ierobežota ietekme uz AUC, bet minimālais līmenis bija par 30 % zemāks nekā pieaugušām pētāmām personām, kuras saņēma tikai kaspofungīnu. Mijiedarbības mehānisms varētu būt saistīts ar sākotnēju transporta olbaltumvielu nomākumu un turpmāku indukciju. Paredzama līdzīga ietekme uz citām zālēm, kas inducē metabolisma enzīmus. Populācijas farmakokinētikas pētījumos iegūts ierobežots datu apjoms liecina, ka, lietojot kaspofungīnu vienlaicīgi ar induktoriem efavirenzu, nevirapīnu, rifampicīnu, deksametazonu, fenitoīnu vai karbamazepīnu, var samazināties kaspofungīna AUC. Lietojot vienlaicīgi metabolisma enzīmu induktorus, pieaugušiem pacientiem jāapsver kaspofungīna dienas devas palielināšana līdz 70 mg pēc 70 mg piesātinošās devas lietošanas (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Visus iepriekš aprakstītos pieaugušajiem veiktos zāļu mijiedarbības pētījumus veica ar kaspofungīna devu 50 mg vai 70 mg dienā. Lielāku kaspofungīna devu mijiedarbība ar citām zālēm nav oficiāli pētīta.
Pediatriskiem pacientiem farmakokinētikas datu regresijas analīžu rezultāti liecina, ka, lietojot deksametazonu vienlaicīgi ar kaspofungīnu, var klīniski nozīmīgi pazemināties kaspofungīna minimālā koncentrācija. Šī atrade var liecināt, ka, lietojot induktorus, pediatriskiem pacientiem pazeminājums būs līdzīgs kā pieaugušajiem. Lietojot kaspofungīnu pediatriskiem pacientiem (vecumā no 12 mēnešiem līdz 17 gadiem) vienlaicīgi ar zāļu klīrensa induktoriem, piemēram, rifampicīnu, efavirenzu, nevirapīnu, fenitoīnu, deksametazonu vai karbamazepīnu, jāapsver kaspofungīna deva 70 mg/m2 dienā faktiski ievadītā deva nedrīkst būt lielāka par 70 mg).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Datu par kaspofungīna lietošanu grūtniecēm nav, vai tie ir ierobežoti. Kaspofungīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta toksiska ietekme uz attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka kaspofungīns šķērso placentāro barjeru.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai kaspofungīns cilvēkam izdalās mātes pienā. Par dzīvniekiem pieejamie farmakodinamikas/toksikoloģiskie dati liecina par kaspofungīna izdalīšanos pienā. Sievietes, kuras saņem kaspofungīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Ar žurku tēviņiem un mātītēm veiktos fertilitātes pētījumos nenovēroja kaspofungīna ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav klīnisko datu par kaspofungīnu, pamatojoties, uz kuriem varētu novērtēt tā ietekmi uz fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām (anafilaksi un, iespējams, histamīna mediētām nevēlamām blakusparādībām) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar invazīvu aspergilozi ziņots arī par plaušu tūsku, pieaugušo respiratorā distresa sindromu (PRDS) un radiogrāfiski diagnosticētiem infiltrātiem.
Pieauguši pacienti
Klīniskajos pētījumos 1865 pieaugušie saņēma vienreizējas vai vairākas kaspofungīna devas: 564 pacienti ar drudzi un neitropēniju (empīriskas terapijas pētījums), 382 pacienti ar invazīvu kandidozi, 228 pacienti ar invazīvu aspergilozi, 297 pacienti ar lokalizētām Candida infekcijām un 394 I fāzes pētījumos iekļautas personas. Empīriskās terapijas pētījumā iekļautie pacienti bija saņēmuši ķīmijterapiju ļaundabīgas slimības ārstēšanai vai arī viņiem bija veikta asinsrades cilmes šūnu transplantācija (tajā skaitā 39 alogēniskas transplantācijas gadījumi). Pētījumos, kuros bija iekļauti pacienti ar dokumentētām Candida infekcijām, lielākajai daļai pacientu ar invazīvām Candida infekcijām bija nopietna pamatslimība (piemēram, hematoloģiska vai cita ļaundabīga slimība, nesen veikta plaša operācija, HIV infekcija), kuras dēļ vienlaicīgi bija jālieto vairākas zāles. Nesalīdzinošā Aspergillus pētījumā iekļautajiem pacientiem nereti bija nopietni predisponējoši medicīniski traucējumi (piemēram, veikta kaulu smadzeņu vai perifēro cilmes šūnu transplantācija, ļaundabīga hematoloģiska slimība, norobežoti audzēji vai veikta orgāna transplantācija), kuru dēļ vienlaicīgi bija jālieto vairākas zāles.
Flebīts bija bieži ziņota lokāla, injekcijas vietā konstatēta nevēlama blakusparādība visās pacientu populācijās. Citas lokālas reakcijas ir apsārtums, sāpes/jutīgums, nieze, izdalījumi un dedzinoša sajūta.
Visiem ar kaspofungīnu ārstētajiem pieaugušajiem (kopumā 1780) ziņotās klīniskās un laboratoriskās patoloģijas parasti bija vieglas un to dēļ reti bija jāpārtrauc zāļu lietošana.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Klīniskajos pētījumos un/vai pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām:
Orgānu sistēmu klasifikācija
Bieži
(≥1/100 līdz <1/10)
Retāk
(≥1/1 000 līdz <1/100)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Pazemināts hemoglobīna līmenis, pazemināts hematokrīta līmenis, samazināts balto asins šūnu skaits
Anēmija, trombocitopēnija, koagulopātija, leikopēnija, palielināts eozinofīlo leikocītu skaits, samazināts trombocītu skaits, palielināts trombocītu skaits, samazināts limfocītu skaits, palielināts balto asins šūnu skaits, samazināts neitrofīlo leikocītu skaits
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipokaliēmija
Šķidruma pārslodze, hipomagnēmija, anoreksija, elektrolītu līdzsvara traucējumi, hiperglikēmija, hipokalcēmija, metaboliska acidoze
Psihiskie traucējumi
Trauksme, dezorientācija, bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes
Reibonis, garšas sajūtas pārmaiņas, parestēzijas, miegainība, trīce, hipoestēzija
Acu bojājumi
Acu dzelte, neskaidra redze, plakstiņu tūska, pastiprināta asarošana
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves, tahikardija, aritmija, ātriju mirgošana, sastrēguma sirds mazspēja
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Flebīts
Tromboflebīts, pietvīkums, karstuma viļņi, hipertensija, hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Elpas trūkums
Aizlikts deguns, faringolaringeālas sāpes, tahipnoja, bronhu spazmas, klepus, paroksismāls elpas trūkums nakts laikā, hipoksija, trokšņi, sēkšana
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, caureja, vemšana
Sāpes vēderā, sāpes vēdera augšdaļā, sausums mutē, dispepsija, nepatīkama sajūta vēderā, vēdera uzpūšanās, ascīts, aizcietējums, disfāgija, meteorisms
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Paaugstināti aknu rādītāji (alanīna aminotransferāze, aspartāta aminotransferāze, sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs, konjugētais bilirubīns, bilirubīna līmenis asinīs)
Holestāze, hepatomegālija, hiperbilirubinēmija, dzelte, patoloģiska aknu darbība, hepatotoksicitāte, aknu darbības traucējumi, paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, nieze, eritēma, hiperhidroze
Erythema multiforme, makulāri izsitumi, makulopapulāri izsitumi, niezoši izsitumi, nātrene, alerģisks dermatīts, ģeneralizēta nieze, eritematozi izsitumi, ģeneralizēti izsitumi, masaliņveida izsitumi, ādas bojājumi
Toksiska epidermas nekrolīze un Stīvensa – Džonsona sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Artralģija
Muguras sāpes, sāpes ekstremitātē, kaulu sāpes, muskuļu vājums, mialģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nieru mazspēja, akūta nieru mazspēja
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Drudzis, drebuļi, nieze infūzijas vietā
Sāpes, sāpes katetra ievietošanas vietā, nespēks, aukstuma sajūta, karstuma sajūta, apsārtums infūzijas vietā, sacietējums infūzijas vietā, sāpes infūzijas vietā, pietūkums infūzijas vietā, flebīts injekcijas vietā, perifēra tūska, jutīgums, nepatīkama sajūta krūškurvī, sāpes krūškurvī, sejas tūska, ķermeņa temperatūras pārmaiņu sajūta, sacietējums, ekstravazācija infūzijas vietā, kairinājums infūzijas vietā, flebīts infūzijas vietā, izsitumi infūzijas vietā, nātrene infūzijas vietā, apsārtums injekcijas vietā, tūska injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā, pietūkums injekcijas vietā, vājums, tūska
Izmeklējumi
Pazemināts kālija līmenis asinīs, pazemināts albumīna līmenis asinīs
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, sarkanās asins šūnas urīnā, pazemināts kopējais olbaltumvielu līmenis, olbaltumvielas urīnā, pagarināts protrombīna laiks, saīsināts protrombīna laiks, pazemināts nātrija līmenis asinīs, paaugstināts nātrija līmenis asinīs, pazemināts kalcija līmenis asinīs, paaugstināts kalcija līmenis asinīs, pazemināts hlorīdu līmenis asinīs, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, pazemināts magnija līmenis asinīs, pazemināts fosfora līmenis asinīs, paaugstināts fosfora līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, pagarināts aktivētā parciālā tromboplastīna laiks, pazemināts bikarbonāta līmenis asinīs, paaugstināts hlorīdu līmenis asinīs, paaugstināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, pazemināts urīnskābes līmenis asinīs, asinis urīnā, patoloģiski elpošanas trokšņi, pazemināts oglekļa dioksīda līmenis, paaugstināts imunitāti nomācošo zāļu līmenis, palielināts starptautiskais normalizētais koeficients, cilindri urīnā, baltās asins šūnas urīnā un paaugstināts urīna pH.
Kaspofungīns ir vērtēts arī, lietojot pa 150 mg dienā (līdz 51 dienai ilgi) 100 pieaugušiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pētījumā salīdzināja 50 mg (pēc 70 mg piesātinošās devas lietošanas 1. dienā) un 150 mg kaspofungīna dienā invazīvas kandidozes ārstēšanā. Šajā pacientu grupā kaspofungīna drošums, lietojot lielāko devu, kopumā bija līdzīgs kā pacientiem, kuri saņem kaspofungīna 50 mg dienas devu. Tādu pacientu īpatsvars, kuriem radās būtiska zāļu izraisīta nevēlama blakusparādība vai zāļu izraisīta blakusparādība, kuras dēļ jāpārtrauc kaspofungīna lietošana, abās terapijas grupās bija līdzīgs.
Pediatriskā populācija
Dati no 5 klīniskiem pētījumiem, kas veikti 171 pediatriskam pacientam, liecina, ka klīnisku nevēlamu notikumu vispārējā sastopamība (26,3%; 95% TI -19,9, 33,6) nav sliktāka par to, kāda ziņota ar kaspofungīnu ārstētiem pieaugušajiem (43,1%; 95% TI -40,0, 46,2). Tomēr pediatriskiem pacientiem, iespējams, ir citāds nevēlamo blakusparādību profils nekā pieaugušiem pacientiem. Biežākie ar zālēm saistītie nevēlamie notikumi, par kuriem ziņots ar kaspofungīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem, bija paaugstināta ķermeņa temperatūra (11,7%), izsitumi (4,7%) un galvassāpes (2,9%).
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām:
Orgānu sistēmu klasifikācija
Ļoti bieži
(≥1/10)
Bieži
(≥1/100 līdz <1/10)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Palielināts eozinofīlo leikocītu skaits
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes
Sirds funkcijas traucējumi
Tahikardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Pietvīkums, hipotensija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis (ASAT, ALAT)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, nieze
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Drudzis
Drebuļi, sāpes katetra ievietošanas vietā
Izmeklējumi
Pazemināts kālija līmenis, hipomagnēmija, paaugstināts glikozes līmenis, pazemināts fosfora līmenis un paaugstināts fosfora līmenis
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Ziņots par nejaušu kaspofungīna ievadīšanu līdz pat 400 mg vienā dienā. Šajos gadījumos klīniski nozīmīgas nevēlamas blakusparādības neradās. Kaspofungīnu nav iespējams izvadīt ar dialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie pretsēnīšu līdzekļi.
ATĶ kods: J02AX04
Darbības mehānisms
Kaspofungīna acetāts ir pussintētisks lipopeptīda (ehinokandīna) savienojums, kas sintezēts no Glarea lozoyensis fermentācijas produkta. Kaspofungīna acetāts nomāc bēta (1,3)-D-glikāna, daudzu filamentozu sēnīšu un raugu šūnas sieniņas neatņemamas sastāvdaļas, sintēzi. Bēta (1,3)-D-glikāns zīdītāju šūnās nav sastopams.
Kaspofungīnam fungicīdiska iedarbība ir pierādīta pret Candida sugu rauga sēnītēm. In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka kaspofungīna iedarbība uz Aspergillus sugām izraisa hifālo apikālo galu un zarošanās vietu, kur notiek šūnu augšana un dalīšanās, līzi un bojāeju.
Farmakodinamiskā iedarbība
In vitro kaspofungīns darbojas pret Aspergillus sugām (Aspergillus fumigatus [N = 75], Aspergillus flavus [N = 111], Aspergillus niger [N = 31], Aspergillus nidulans [N = 8], Aspergillus terreus [N = 52] un Aspergillus candidus [N = 3]). In vitro kaspofungīns darbojas arī pret Candida sugām (Candida sugas (Candida albicans [N = 1,032], Candida dubliniensis [N = 100], Candida glabrata [N = 151], Candida guilliermondii [N = 67], Candida kefyr [N = 62], Candida krusei [N = 147], Candida lipolytica [N = 20], Candida lusitaniae [N = 80], Candida parapsilosis [N = 215], Candida rugosa [N = 1] un Candida tropicalis [N = 258]), tajā skaitā pret izolātiem ar vairākām rezistenci nosakošām transporta mutācijām un pret izolātiem, kuriem ir iegūta vai pārmantota rezistence pret flukonazolu, amfotericīnu B un 5-flucitozīnu. Jutības pārbaudes veica atbilstoši Klīnisko un laboratorisko standartu institūta (CLSI, agrāk Klīniski laboratorisko standartu nacionālā komiteja [NCCLS]) M38-A2 metodes (Aspergillus sugām) un M27-A3 metodes (Candida sugām) modifikācijai.
Standartizētās jutības pārbaužu tehnikas rauga sēnītēm ir noteikusi EUCAST. EUCAST nav izstrādājis kaspofungīna jutības testu robežpunktus dēļ nozīmīgām kaspofungīna starplaboratoriju novirzēm MIK (minimālā inhibējošā koncentrācija) robežās. Jutības testu robežpunktu vietā, Candida izolāti, kas ir jutīgi pret anidulafungīnu, kā arī pret mikafungīnu, jāuzskata par jutīgiem pret kaspofungīnu. Līdzīgi, C. parapsilosis izolāti, kas ir vidēji jutīgi pret anidulafungīnu un mikafungīnu, ir jāuzskata par vidēji jutīgiem pret kaspofungīnu.
Rezistences mehānisms
Ārstēšanas laikā Candida izolāti ar samazinātu jutību pret kaspofungīnu konstatēti nelielam skaitam pacientu (izmantojot standartizētu, CLSI apstiprinātu MIK pārbaudes metodiku, ziņots, ka kaspofungīna MIK ir >2 mg/l (MIK pieaugums 4 līdz 30 reizes)). Konstatētais rezistences mehānisms bija FKS1 un/vai FKS2 (C. glabrata sugām) gēnu mutācijas. Šie gadījumi ir saistīti ar sliktiem klīniskiem iznākumiem.
In vitro konstatēta Aspergillus sugu rezistences veidošanās pret kaspofungīnu. Ierobežota klīniskā pieredze liecina par rezistenci pret kaspofungīnu pacientiem ar invazīvu aspergilozi. Rezistences mehānisms nav pierādīts. Rezistence pret kaspofungīnu dažādiem Aspergillus klīniskiem izolātiem sastopama reti.
Tika novērota Candida rezistence pret kaspofungīnu, bet tās biežums var atšķirties starp sugām un reģionu.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Invazīva kandidoze pieaugušiem pacientiem
Sākotnējā pētījumā kaspofungīna un amfotericīna B salīdzināšanai invazīvas kandidozes ārstēšanā bija iekļauti divi simti trīsdesmit deviņi pacienti. Divdesmit četriem pacientiem bija neitropēnija. Biežāk noteiktās diagnozes bija asins infekcija (kandidēmija) (77 %, n=186) un Candida izraisīts peritonīts (8 %, n=19); pacientus, kuriem bija Candida izraisīts endokardīts, osteomielīts vai meningīts, no šī pētījuma izslēdza. Lietoja 50 mg kaspofungīna vienu reizi dienā pēc 70 mg piesātinošās devas lietošanas, bet amfotericīnu B lietoja pa 0,6 līdz 0,7 mg/kg dienā pacientiem bez neitropēnijas vai pa 0,7 līdz 1,0 mg/kg dienā pacientiem ar neitropēniju. Intravenozās terapijas vidējais ilgums bija 11,9 dienas (1 līdz 28 dienas). Lai atbildes reakciju uzskatītu par labvēlīgu, bija jābūt izzudušiem simptomiem un apstiprinātai Candida izraisītas infekcijas mikrobioloģiskai izzušanai. Atbildes reakcijas i.v. pētījuma terapijas beigās primārās efektivitātes analīzē (modificētajā ārstēt paredzēto pacientu populācijas [MITT - Modified Intention-To-Treat] analīzē) bija iekļauti divi simti divdesmit četri pacienti; labvēlīgas atbildes reakcijas rādītāji, ārstējot invazīvo kandidozi, kaspofungīnam (73 % [80/109]) un amfotericīnam B (62 % [71/115]) bija līdzīgi (atšķirība 12,7 % [95,6 % TI -0,7, 26,0]). Primārās efektivitātes analīzē (MITT analīzē) pacientiem ar kandidēmiju labvēlīgas atbildes reakcijas rādītāji i.v. pētījuma terapijas beigās kaspofungīnam (72 % [66/92]) un amfotericīnam B (63 % [59/94]) bija līdzīgi (atšķirība 10,0 % [95,0 % TI -4,5, 24,5]). Datu par pacientiem, kuriem infekcija nebija skārusi asinis, bija vēl mazāk. Labvēlīgas atbildes reakcijas rādītāji neitropēniskiem pacientiem bija 7/14 (50 %) kaspofungīna grupā un 4/10 (40 %) amfotericīna B grupā. Šos ierobežotos datus atbalsta empīriskās terapijas pētījuma iznākums.
Otrā pētījumā pacienti ar invazīvu kandidozi saņēma kaspofungīnu pa 50 mg dienā (pēc 70 mg piesātinošās devas lietošanas 1. dienā) vai kaspofungīnu pa 150 mg dienā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šajā pētījumā kaspofungīna devu ievadīja 2 stundu laikā (nevis 1 stundas laikā, kā parasti). No pētījuma izslēdza pacientus, kuriem bija aizdomas par Candida izraisītu endokardītu, meningītu vai osteomielītu. Tā kā šis bija primārās terapijas pētījums, no tā izslēdza arī pacientus, kuri bija rezistenti pret iepriekš lietotiem pretsēnīšu līdzekļiem. Arī šajā pētījumā iekļauto neitropēnisko pacientu skaits bija ierobežots (8,0 %). Efektivitāte bija šī pētījuma sekundārais mērķa kritērijs. Efektivitātes analīzē iekļāva pacientus, kuri atbilda iekļaušanas kritērijiem un saņēma vienu vai vairākas kaspofungīna pētījuma terapijas devas. Labvēlīgās vispārējās atbildes reakcijas rādītāji kaspofungīna terapijas beigās abās terapijas grupās bija līdzīgi: 72 % (73/102) un 78 % (74/95) attiecīgi 50 mg un 150 mg kaspofungīna terapijas grupām (atšķirība 6,3 % [95 % TI -5,9, 18,4]).
Invazīva aspergiloze pieaugušiem pacientiem
Atklātā, nesalīdzinošā pētījumā kaspofungīna drošuma, panesamības un efektivitātes novērtēšanai bija iekļauti sešdesmit deviņi pieauguši pacienti (vecumā no 18 - 80 gadiem) ar invazīvu aspergilozi. Pacientiem bija jābūt rezistencei pret citiem standarta pretsēnīšu līdzekļiem (slimības progresēšana vai neuzlabošanās, lietojot citus pretsēnīšu līdzekļus vismaz 7 dienas) (84 % iekļauto pacientu) vai šo līdzekļu nepanesamībai (16 % iekļauto pacientu). Vairumam pacientu bija pamatslimības (hematoloģiska ļaundabīga slimība [N = 24], alogēniska kaulu smadzeņu transplantācija vai cilmes šūnu transplantācija [N = 18], orgāna transplantācija [N = 8], norobežots audzējs [N = 3] vai citi traucējumi [N = 10]). Invazīvas aspergilozes diagnosticēšanai un atbildes reakcijas uz terapiju novērtēšanai izmantoja visstingrākās definīcijas, kas modelētas atbilstoši Mikozes pētījumu grupas kritērijiem (lai atbildes reakcija būtu labvēlīga, bija jābūt redzamam klīniski nozīmīgam radiogrāfisko atražu, kā arī pazīmju un simptomu uzlabojumam). Terapijas vidējais ilgums bija 33,7 dienas (1 līdz 162 dienas). Neatkarīga ekspertu grupa noteica, ka labvēlīga atbildes reakcija ir bijusi 41 % (26/63) pacientu, kuri saņem vismaz vienu kaspofungīna devu. No pacientiem, kuri kaspofungīna terapiju saņēma ilgāk nekā 7 dienas, 50 % (26/52) bija labvēlīga atbildes reakcija. Labvēlīgas atbildes reakcijas rādītāji pacientiem, kuriem bija rezistence pret iepriekš veikto terapiju vai tās nepanesamība, bija attiecīgi 36 % (19/53) un 70 % (7/10). Lai gan iepriekš lietoto pretsēnīšu līdzekļu devas 5 pacientiem, kuri bija iekļauti kā rezistenti, bija mazākas nekā tās, ko bieži lieto invazīvas aspergilozes ārstēšanai, labvēlīgas atbildes reakcijas rādītājs kaspofungīna terapijas laikā šiem pacientiem bija līdzīgs tam, kāds novērots pārējiem rezistentiem pacientiem (attiecīgi 2/5, salīdzinot ar 17/48). Atbildes reakcijas rādītāji pacientiem ar pulmonālu un ekstrapulmonālu slimību bija attiecīgi 47 % (21/45) un 28 % (5/18). 2 no 8 pacientiem ar ekstrapulmonālu slimību un diagnosticētu, varbūtēju vai iespējamu CNS iesaisti bija labvēlīga atbildes reakcija.
Empīriskā terapija pieaugušiem pacientiem ar drudzi un neitropēniju
Klīniskajā pētījumā bija iekļauti kopumā 1111 pacienti ar persistējošu drudzi un neitropēniju un viņus ārstēja vai nu ar 50 mg kaspofungīna vienu reizi dienā pēc 70 mg piesātinošas devas lietošanas, vai ar 3,0 mg/kg liposomāla amfotericīna B dienā. Piemērotiem pacientiem bija veikta ķīmijterapija ļaundabīgas slimības ārstēšanai vai arī asinsrades cilmes šūnu transplantācija, un viņiem bija neitropēnija (<500 šūnas/mm3 96 stundas) un drudzis (>38,0°C), kas nereaģē uz ≥ 96 stundas ilgu parenterālu antibakteriālu terapiju. Pacientus bija paredzēts ārstēt līdz 72 stundām pēc neitropēnijas izzušanas, bet ne ilgāk kā 28 dienas. Tomēr pacientus, kuriem bija dokumentēta sēnīšinfekcija, varēja ārstēt ilgāk. Ja zāļu panesamība bija laba, bet pēc 5 terapijas dienām pacientam drudzis saglabājās un klīniskais stāvoklis pasliktinājās, pētījuma zāļu devu varēja palielināt līdz 70 mg kaspofungīna dienā (13,3 % ārstēto pacientu) vai līdz 5,0 mg/kg liposomālā amfotericīna B dienā (14,3 % ārstēto pacientu). Vispārējās labvēlīgās atbildes reakcijas primārajā modificētajā ārstēt paredzēto pacientu populācijas (MITT) efektivitātes analīzē bija iekļauti 1095 pacienti; kaspofungīns (33,9 %) bija tik pat efektīvs kā liposomālais amfotericīns B (33,7 %) [atšķirība 0,2 % (95,2 % TI -5,6, 6,0)]. Lai konstatētu vispārēju labvēlīgu atbildes reakciju, bija jābūt izpildītam katram no 5 kritērijiem:
jebkādas sākotnējas sēnīšinfekcijas veiksmīga terapija (kaspofungīnam 51,9 % [14/27], liposomālam amfotericīnam B 25,9 % [7/27]);
nav sēnīšinfekcijas uzliesmojuma pētījuma zāļu lietošanas laikā vai 7 dienu laikā pēc ārstēšanas pabeigšanas (kaspofungīnam 94,8 % [527/556], liposomālam amfotericīnam B 95,5 % [515/539]);
dzīvildze 7 dienas pēc pētījuma terapijas pabeigšanas (kaspofungīnam 92,6 % [515/556], liposomālam amfotericīnam B 89,2 % [481/539]);
nav pārtraukta pētījuma zāļu lietošana ar zālēm saistītas toksicitātes vai neefektivitātes dēļ (kaspofungīnam 89,7 % [499/556], liposomālam amfotericīnam B 85,5 % [461/539]);
drudža izzušana neitropēnijas periodā (kaspofungīnam 41,2 % [229/556], liposomālam amfotericīnam B 41,4% [223/539]).
Atbildes reakcijas rādītāji pret kaspofungīnu un liposomālo amfotericīnu B sākotnējām Aspergillus sugu izraisītām infekcijām bija attiecīgi 41,7 % (5/12) un 8,3 % (1/12) un pret Candida sugu izraisītām infekcijām - 66,7 % (8/12) un 41,7 % (5/12). Kaspofungīna grupas pacientiem radās infekciju uzliesmojumi, ko izraisījušas šādu retāk sastopamu sugu rauga un pelējuma sēnītes: Trichosporon sugas (1), Fusarium sugas (1), Mucor sugas (1) un Rhizopus sugas (1).
Pediatriskā populācija
Kaspofungīna drošumu un efektivitāti vērtēja divos prospektīvos, daudzcentru klīniskajos pētījumos 3 mēnešus līdz 17 gadus veciem pediatriskiem pacientiem. Pētījuma plānojums, diagnostiskie kritēriji un efektivitātes vērtēšanas kritēriji bija līdzīgi kā atbilstošos ar pieaugušiem pacientiem veiktos pētījumos (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Pirmais pētījums, kurā bija iekļauti 82 pacienti vecumā no 2 līdz 17 gadiem, bija randomizēts, dubultmaskēts pētījums, kurā salīdzināja kaspofungīnu (50 mg/m2 i.v. vienu reizi dienā pēc 70 mg/m2 piesātinošas devas lietošanas 1. dienā [nepārsniedzot 70 mg dienā]) un liposomālo amfotericīnu B (3 mg/kg i.v. dienā), veicot empīrisku terapiju attiecībā 2:1 (56 lietojot kaspofungīnu, 26 lietojot liposomālo amfotericīnu B) pediatriskiem pacientiem ar persistējošu drudzi un neitropēniju. Vispārējie veiksmes rādītāji MITT analīzes rezultātos, pielāgojot atbilstoši riska grupai, bija šādi: 46,6 % (26/56) kaspofungīnam un 32,2 % (8/25) liposomālam amfotericīnam B.
Otrais pētījums bija prospektīvs, atklāts, nesalīdzinošs pētījums, kurā vērtēja kaspofungīna drošumu un efektivitāti pediatriskiem pacientiem (vecumā no 6 mēnešiem līdz 17 gadiem) ar invazīvu kandidozi, barības vada kandidozi un invazīvu aspergilozi (glābšanas terapijas veidā). Četrdesmit deviņi pacienti bija iekļauti un saņēma kaspofungīnu pa 50 mg/m2 i.v. vienu reizi dienā pēc 70 mg/m2 piesātinošās devas lietošanas 1. dienā (nepārsniedzot 70 mg dienā), no tiem 48 bija iekļauti MITT analīzē. No tiem 37 bija invazīva kandidoze, 10 - invazīva aspergiloze un 1 pacientam - barības vada kandidoze. Labvēlīgas atbildes reakcijas rādītājs atbilstoši indikācijai kaspofungīna terapijas beigās MITT analīzē bija šāds: 81 % (30/37) invazīvas kandidozes gadījumā, 50 % (5/10) invazīvas aspergilozes gadījumā un 100 % (1/1) barības vada kandidozes gadījumā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Izkliede
Kaspofungīns plaši saistās ar albumīnu. Kaspofungīna nesaistītā frakcija plazmā ir robežās no 3,5 % veseliem brīvprātīgajiem līdz 7,6 % pacientiem ar invazīvu kandidozi. Kaspofungīna plazmas farmakokinētikas veidošanā liela nozīme ir izkliedei, un tā ir ātrumu kontrolējošs posms gan alfa, gan bēta dispozīcijas fāzes laikā. Izkliede audos maksimumu sasniedza 1,5 līdz 2 dienas pēc devas lietošanas, kad 92 % devas bija izkliedēti audos. Iespējams, ka tikai neliela audos saistīta kaspofungīna daļa vēlāk atgriežas plazmā pamatsavienojuma veidā. Tādēļ eliminācija notiek bez izkliedes līdzsvara sasniegšanas un patiesu kaspofungīna izkliedes tilpuma aprēķinu pašlaik nav iespējams iegūt.
Biotransformācija
Notiek kaspofungīna spontāna sadalīšanās līdz atvērta gredzena veida savienojumam. Turpmāk metabolisms notiek peptīdu hidrolīzes un N-acetilēšanas ceļā. Divi starpprodukti, kas veidojas kaspofungīnam sadaloties līdz atvērta gredzena savienojumam, veido kovalentas saites ar plazmas olbaltumvielām, kā rezultātā notiek zema līmeņa neatgriezeniska saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām.
In vitro pētījumi liecina, ka kaspofungīns nav citohroma P450 enzīmu 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6 vai 3A4 inhibitors. Klīniskajos pētījumos kaspofungīns neinducēja un neinhibēja CYP3A4 īstenotu citu vielu metabolismu. Kaspofungīns nav P-glikoproteīna substrāts un ir vājš citohroma P450 enzīmu substrāts.
Eliminācija
Kaspofungīna eliminācija no plazmas notiek lēnām, klīrenss ir 10 - 12 ml/min. Kaspofungīna koncentrācija plazmā pēc vienreizējas 1 stundu ilgas intravenozas infūzijas pazeminās polifāziskā veidā. Īsa alfa fāze sākas tūlīt pēc infūzijas, pēc tam seko bēta fāze, kuras pusperiods ir 9 - 11 stundas. Ir arī papildu gamma fāze ar pusperiodu 45 stundas. Galvenais mehānisms, kas ietekmē plazmas klīrensu, ir izkliede, nevis eliminācija vai biotransformācija.
Aptuveni 75 % radioaktīvās devas atguva 27 dienu laikā: 41 % urīnā un 34 % izkārnījumos. Kaspofungīna eliminācija vai biotransformācija pirmajās 30 stundās pēc lietošanas ir neliela. Eliminācija ir lēna un radioaktivitātes terminālais pusperiods bija 12 līdz 15 dienas. Neliels daudzums kaspofungīna izdalās neizmainītā veidā ar urīnu (apmēram 1,4 % devas).
Kaspofungīnam piemīt mērena nelineāra farmakokinētika ar pastiprinātu uzkrāšanos, palielinoties devai, un laika līdz līdzsvara stāvokļa sasniegšanai atkarība no devas vairāku devu lietošanas gadījumā.
Īpašas pacientu grupas
Pastiprinātu kaspofungīna iedarbību novēroja pieaugušiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un viegliem aknu darbības traucējumiem, sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem. Kopumā iedarbības pastiprināšanās bija mērena un ne tik liela, lai vajadzētu pielāgot devu. Pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai pacientiem ar lielāku ķermeņa masu var būt nepieciešama devas pielāgošana (skatīt turpmāk).
Ķermeņa masa
Veicot populācijas farmakokinētikas analīzi pieaugušiem pacientiem ar kandidozi, konstatēja, ka ķermeņa masa ietekmē kaspofungīna farmakokinētiku. Koncentrācija plazmā pazeminājās līdz ar ķermeņa masas palielināšanos. Paredzams, ka vidējā iedarbība pieaugušam pacientam, kurš sver 80 kg, būs par aptuveni 23 % mazāka nekā pieaugušam pacientam, kurš sver 60 kg (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pieaugušiem pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem AUC ir palielināts par attiecīgi aptuveni 20 % un 75 %. Klīniskās pieredzes par pieaugušiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai par pediatriskiem pacientiem ar jebkādas pakāpes aknu darbības traucējumiem nav. Vairāku devu pētījumā pierādīts, ka devas samazināšana līdz 35 mg dienas devai pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nodrošina līdzīgu AUC kā pieaugušām pētāmām personām ar normālu aknu darbību standarta shēmas lietošanas gadījumā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Klīniskajā pētījumā, lietojot vienreizējas 70 mg devas, kaspofungīna farmakokinētika pieaugušiem brīvprātīgajiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 50 līdz 80 ml/min) un kontroles grupas pētāmām personām bija līdzīga. Vidēji smagi (kreatinīna klīrenss 31 līdz 49 ml/min), progresējoši (kreatinīna klīrenss 5 līdz 30 ml/min) un terminālas stadijas (kreatinīna klīrenss <10 ml/min un atkarība no dialīzes) nieru darbības traucējumi mēreni paaugstināja kaspofungīna koncentrāciju plazmā pēc vienreizējas devas lietošanas (AUC diapazons 30 līdz 49 %). Tomēr pieaugušiem pacientiem ar invazīvu kandidozi, barības vada kandidozi vai invazīvu aspergilozi, kuri saņēma vairākas kaspofungīna 50 mg dienas devas, nekonstatēja būtisku ietekmi uz kaspofungīna koncentrāciju, ko radītu viegli līdz progresējoši nieru darbības traucējumi. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Kaspofungīnu nevar izvadīt ar dialīzes palīdzību, tādēļ pēc hemodialīzes papildu deva nav jālieto.
Dzimums
Sievietēm kaspofungīna koncentrācija plazmā bija par vidēji 17 – 38 % augstāka nekā vīriešiem.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem vīriešiem, salīdzinot ar jauniem vīriešiem, novēroja mērenu AUC palielināšanos (28 %) un C24h paaugstināšanos (32 %). Starp pacientiem, kurus ārstēja empīriski vai kuriem bija invazīva kandidoze, vecākiem pacientiem novēroja līdzīgu mērenu vecuma ietekmi, salīdzinot ar jaunākiem pacientiem.
Rase
Pacientu farmakokinētikas dati liecināja, ka baltās rases pārstāvjiem, melnās rases pārstāvjiem, spāņu izcelsmes cilvēkiem un metisiem nav klīniski nozīmīgu farmakokinētikas atšķirību.
Pediatriskā populācija
Pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), kuri saņēma kaspofungīnu pa 50 mg/m2 dienā (ne vairāk kā 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr kopumā bija līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem, kuri saņem 50 mg kaspofungīna dienā. Visi pusaudži saņēma par 50 mg lielākas dienas devas un, patiesībā, 6 no 8 saņēma maksimālo devu 70 mg dienā. Kaspofungīna koncentrācija plazmā šiem pusaudžiem bija relatīvi zemāka nekā pieaugušajiem, kuri saņem 70 mg dienā - pusaudžiem visbiežāk lietoto devu.
Bērniem (vecumā no 2 līdz 11 gadiem), kuri saņēma kaspofungīnu pa 50 mg/m2 dienā (ne vairāk kā 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr pēc vairāku devu lietošanas bija līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem, kuri saņem 50 mg kaspofungīna dienā.
Maziem bērniem (vecumā no 12 līdz 23 mēnešiem), kuri saņem kaspofungīnu pa 50 mg/m2 dienā (ne vairāk kā 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr pēc vairāku devu lietošanas bija līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem, kuri saņem kaspofungīnu pa 50 mg dienā, un vecākiem bērniem (vecumā no 2 līdz 11 gadiem), kuri saņem 50 mg/m2 dienas devu.
Kopumā pieejamie farmakokinētikas, efektivitātes un drošuma dati par 3 līdz 10 mēnešus veciem pacientiem ir ierobežoti. Farmakokinētikas dati, kas iegūti vienam 10 mēnešus vecam bērnam, kurš saņēma 50 mg/m2 dienas devu, liecināja, ka AUC0-24hr ir tādā pašā diapazonā, kāds novērots vecākiem bērniem un pieaugušajiem, lietojot attiecīgi 50 mg/m2 un 50 mg devu, lai gan vienam 6 mēnešus vecam bērnam, kurš saņēma 50 mg/m2 devu, AUC0-24hr bija nedaudz lielāks.
Jaundzimušajiem un zīdaiņiem (līdz 3 mēnešu vecumam), kuri saņem kaspofungīnu pa 25 mg/m2 dienā (atbilstošā vidējā dienas deva 2,1 mg/kg), kaspofungīna maksimālā koncentrācija (C1 hr) un kaspofungīna minimālā koncentrācija (C24 hr) pēc vairāku devu lietošanas bija līdzīga tai, kāda novērota pieaugušajiem, kuri saņem 50 mg kaspofungīna dienā. Šiem jaundzimušajiem un zīdaiņiem 1. dienā C1 hr bija līdzīga un C24 hr mēreni paaugstināta (36 %), salīdzinot ar pieaugušajiem. Tomēr konstatēja gan C1 hr (ģeometriskais vidējais rādītājs 4. dienā 11,73 µg/ml, robežās no 2,63 līdz 22,05 µg/ml), gan C24 hr (ģeometriskais vidējais rādītājs 4. dienā 3,55 µg/ml, robežās no 0,13 līdz 7,17 µg/ml) mainīgumu. AUC0-24hr mērījumus šajā pētījumā neveica, jo bija pieejams maz plazmas paraugu. Kaspofungīna efektivitāte un drošums nav pietiekami pētīts prospektīvos klīniskos pētījumos ar jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un pērtiķiem, ievadot intravenozi devas līdz pat 7 - 8 mg/kg, novēroja reakcijas injekcijas vietā žurkām un pērtiķiem, histamīna izdalīšanās pazīmes žurkām un pierādījumus par nevēlamu ietekmi uz aknām pērtiķiem. Attīstības toksicitātes pētījumi ar žurkām liecināja, ka kaspofungīns izraisa augļa ķermeņa masas samazināšanos un skriemeļu, ribāja un galvaskausa kaulu nepilnīgas pārkaulošanās sastopamības palielināšanos, lietojot devu 5 mg/kg, kas bija saistīta ar nelabvēlīgu ietekmi uz mātīti, piemēram, ar histamīna izdalīšanās pazīmēm grūsnām žurkām. Novēroja arī cervikālo ribu sastopamības palielināšanos. Ar kaspofungīnu iegūtais rezultāts in vitro testos, vērtējot iespējamo genotoksicitāti, kā arī in vivo peļu kaulu smadzeņu hromosomu testā, bija negatīvs. Nav veikti ilgtermiņa pētījumi ar dzīvniekiem, lai izvērtētu kancerogēno potenciālu. Ar žurku tēviņiem un mātītēm veiktos fertilitātes pētījumos, lietojot kaspofungīnu līdz pat 5 mg/kg dienā, nenovēroja kaspofungīna ietekmi uz fertilitāti.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Saharoze
Mannīts (E421)
Ledus etiķskābe
Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)
6.2. Nesaderība
Neizmantojiet glikozi saturošus šķīdinātājus, jo Dalvocans nav stabils glikozi saturošos šķīdinātājos. Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Dalvocans nesatur konservantus. Ūdenī injekcijām izšķīdinātu zāļu ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta līdz 24 stundām, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) un 5±3°C. No mikrobioloģijas viedokļa, ja vien atvēršanas veids/šķīdināšana/atšķaidīšana neizslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, šīs zāles jāizlieto nekavējoties.
Ja zāles neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un apstākļiem līdz zāļu lietošanai ir atbildīgs zāļu lietotājs.
Lietošanai sagatavota infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta 48 stundas, uzglabājot 2°C - 8°C temperatūrā vai istabas temperatūrā (25°C), ja izmantoti šķīdinātāji 9 mg/ml (0,9 %), 4,5 mg/ml (0,45 %) vai 2,25 mg/ml (0,225 %) nātrija hlorīda šķīdums infūzijām vai Ringera laktāta šķīdums.
No mikrobioloģijas viedokļa, šīs zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un apstākļiem līdz zāļu lietošanai ir atbildīgs zāļu lietotājs, un tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas, uzglabājot 2 - 8°C temperatūrā, ja vien šķīdināšana un atšķaidīšana ir veikta kontrolētos, validētos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērti flakoni: Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu izšķīdināšanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Dalvocans 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Caurspīdīgs I klases stikla 10 ml flakons ar pelēku brombutila gumijas aizbāzni un alumīnija uzliku ar sarkanu noņemamu PP vāciņu.
Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Caurspīdīgs I klases stikla 10 ml flakons ar pelēku brombutila gumijas aizbāzni un alumīnija uzliku ar oranžu noņemamu PP vāciņu.
Pieejami iepakojumi pa 1 flakonam.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Dalvocans šķīdināšana
NEIZMANTOJIET GLIKOZI SATUROŠUS ŠĶĪDINĀTĀJUS, jo Dalvocans nav stabils glikozi saturošos šķīdinātājos. NELIETOJIET Dalvocans MAISĪJUMĀ VAI INFŪZIJĀ AR CITĀM ZĀLĒM, jo dati par Dalvocans saderību ar citām intravenozi ievadāmām vielām, piedevām vai zālēm nav pieejami. Vizuāli pārbaudiet, vai šķīdums infūzijām nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa.
Neizlietotais pretsēnīšu šķīdums vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Dalvocans 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM
1. solis. Standarta flakonu satura šķīdināšana
Lai izšķīdinātu pulveri, sasildiet flakonu līdz istabas temperatūrai un aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijām. Pēc flakona satura izšķīdināšanas koncentrācija tajā būs 5,2 mg/ml.
Baltais līdz gandrīz baltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums. Vizuāli jāpārbauda, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C.
2. solis. Izšķīdinātā Dalvocans pievienošana pacienta infūziju šķīdumam
Galīgā infūziju šķīduma sagatavošanai piemērotie šķīdinātāji ir nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums. Šķīdumu infūzijām sagatavo, 250 ml infūziju maisam vai pudelei aseptiskā veidā pievienojot atbilstošu daudzumu sagatavotā koncentrāta (kā norādīts tabulā zemāk). Ja medicīniski nepieciešams, drīkst izmantot samazināta tilpuma 100 ml infūzijas 50 mg vai 35 mg dienas devām. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai ir radušās nogulsnes.
INFŪZIJU ŠĶĪDUMA SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠAJIEM
DEVA*
Izšķīdinātā Dalvocans tilpums, kas jāpārnes uz intravenozo infūziju maisu vai pudeli
Standarta sagatavošanas procedūra (izšķīdināto Dalvocans pievieno 250 ml) galīgā koncentrācija
Samazināta tilpuma infūzija (izšķīdināto Dalvocans pievieno 100 ml) galīgā koncentrācija
50 mg
10 ml
0,20 mg/ml
-
50 mg samazinātā tilpumā
10 ml
-
0,47 mg/ml
35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā (no viena 50 mg flakona)
7 ml
0,14 mg/ml
-
35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā (no viena 50 mg flakona) samazinātā tilpumā
7 ml
-
0,34 mg/ml
* Visu flakonu satura šķīdināšanai jāizmanto 10,5 ml.
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU BĒRNIEM
Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana bērniem nepieciešamās devas noteikšanai
Pirms infūzijas sagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot šādu formulu: (Mosteller formula)
70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 50 mg flakonu)
Nosakiet reālo bērnam lietojamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva.
Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai piesātinošai devai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 50 mg flakonu)
Nosakiet reālo bērnam lietojamo dienas balstdevu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = dienas balstdeva.
Dienas balstdeva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai dienas balstdevai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
Sagatavošanas procedūras piezīmes
a Šī baltā līdz gandrīz baltā masa izšķīdīs pilnībā. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b Šķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai radušās nogulsnes.
c Dalvocans ir veidots tā, lai, paņemot no flakona 10 ml, nodrošinātu visu uz flakona norādīto devu (50 mg).
Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM
1. solis. Standarta flakonu satura šķīdināšana
Lai izšķīdinātu pulveri, sasildiet flakonu līdz istabas temperatūrai un aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijām. Pēc flakona satura izšķīdināšanas koncentrācija tajā būs 7,2 mg/ml.
Baltais līdz gandrīz baltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums. Vizuāli jāpārbauda, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C.
2. solis. Izšķīdinātā Dalvocans pievienošana pacienta infūziju šķīdumam
Galīgā infūziju šķīduma sagatavošanai piemērotie šķīdinātāji ir nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums. Šķīdumu infūzijām sagatavo, 250 ml infūziju maisam vai pudelei aseptiskā veidā pievienojot atbilstošu daudzumu sagatavotā koncentrāta (kā norādīts tabulā zemāk). Ja medicīniski nepieciešams, drīkst izmantot samazināta tilpuma 100 ml infūzijas 50 mg vai 35 mg dienas devām. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai ir radušās nogulsnes.
INFŪZIJU ŠĶĪDUMA SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠAJIEM
DEVA*
Izšķīdinātā Dalvocans tilpums, kas jāpārnes uz intravenozo infūziju maisu vai pudeli
Standarta sagatavošanas procedūra (izšķīdināto Dalvocans pievieno 250 ml) galīgā koncentrācija
Samazināta tilpuma infūzija (izšķīdināto Dalvocans pievieno 100 ml) galīgā koncentrācija
70 mg
10 ml
0,28 mg/ml
Nav ieteicams
70 mg (no diviem 50 mg flakoniem)**
14 ml
0,28 mg/ml
Nav ieteicams
35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā (no viena 70 mg flakona)
5 ml
0,14 mg/ml
0,34 mg/ml
* Visu flakonu satura šķīdināšanai jāizmanto 10,5 ml.
** ja nav pieejami 70 mg flakoni, 70 mg devu var pagatavot no diviem 50 mg flakoniem.
NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU BĒRNIEM
Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana bērniem nepieciešamās devas noteikšanai
Pirms infūzijas sagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot šādu formulu: (Mosteller formula)
70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 70 mg flakonu)
Nosakiet reālo bērnam lietojamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva.
Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai piesātinošai devai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem no 3 mēnešu vecuma (izmantojot 70 mg flakonu)
Nosakiet reālo bērnam lietojamo dienas balstdevu, izmantojot pacienta ĶVL (kas aprēķināts iepriekš aprakstītajā veidā) un šādu vienādojumu:
ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = dienas balstdeva.
Dienas balstdeva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
Sasildiet ledusskapī glabāto Dalvocans flakonu līdz istabas temperatūrai.
Aseptiskā veidā pievienojiet 10,5 ml ūdens injekcijāma. Šo sagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt līdz 24 stundām temperatūrā līdz 25°C (vai zemākā temperatūrā) vai 5±3°C. b Kaspofungīna galīgā koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml.
Atvelciet no flakona aprēķinātai dienas balstdevai (1. solis) atbilstošo zāļu tilpumu. Aseptiskā veidā pārnesiet šo izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c uz intravenozo infūziju maisu (vai pudeli), kurā ir 250 ml 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā Dalvocans tilpumu (ml)c var pievienot arī samazinātam 0,9 %, 0,45 % vai 0,225 % nātrija hlorīda injekciju šķīduma vai Ringera laktāta injekciju šķīduma tilpumam, nepārsniedzot galīgo koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis infūziju šķīdums jāizlieto 48 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī (2°C - 8°C) vai istabas temperatūrā (25°C).
Sagatavošanas procedūras piezīmes
a Šī baltā līdz gandrīz baltā masa izšķīdīs pilnībā. Viegli pasvārstiet, līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b Šķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet, vai sagatavotais šķīdums nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietot, ja šķīdums ir duļķains vai radušās nogulsnes.
c Dalvocans ir veidots tā, lai, paņemot no flakona 10 ml, nodrošinātu visu uz flakona norādīto devu (70 mg).
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Alvogen Malta Operations (ROW) Limited, Malta Life Sciences Park, Building 1, Level 4, Sir Temi Zammit Buildings, San Gwann Industrial Estate, San Gwann SGN 3000, Malta
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Dalvocans 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai: 17-0044
Dalvocans 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai: 17-0045
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2017.gada 15.februāris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2017.gada oktobris.
Mosteller RD: Simplified Calculation of Body Surface Area. N Engl J Med 1987 Oct 22;317(17):1098 (letter)
SASKAŅOTS ZVA 02-11-2017
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
