Cancidas

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. Katrs flakons satur 50 mg kaspofungīna (caspofungin) (acetāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Katrs 50 mg flakons satur 35,7 mg saharozes.
CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. Katrs flakons satur 70 mg kaspofungīna (caspofungin) (acetāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Katrs 70 mg flakons satur 50,0 mg saharozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. Pirms izšķīdināšanas pulveris ir balts līdz pelēkbalts, kompakts pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
 Invazīvā kandidoze pieaugušiem pacientiem vai bērniem.  Invazīvā aspergiloze pieaugušajiem vai bērniem, kuriem ir amfotericīna B, amfotericīna B lipīdu
formu un/vai intrakonazola nepanesība vai kam šī terapija nav efektīva. Neefektivitāte tiek definēta kā infekcijas tālāka attīstība vai situācijas neuzlabošanās pēc vismaz septiņu dienu efektīvas pretsēnīšu ārstēšanas ar terapeitiskām devām.  Febrilu, neitropēnisku pieaugušu pacientu vai bērnu empīriskai terapijai, pieņemot, ka viņiem ir sēnīšu infekcijas (tādas kā Candida vai Aspergillus).
4.2. Devas un lietošanas veids Ārstēšanu ar kaspofungīnu drīkst uzsākt tikai ārsts, kuram ir pieredze invazīvo sēnīšu infekciju ārstēšanā.
Devas Pieaugušie pacienti 1. dienā ievada vienreizēju piesātinošo devu (70 mg), turpmāk – 50 mg/dienā. Pacientiem, kuru svars pārsniedz 80 kg, pēc piesātinošās devas (70 mg) iesaka turpināt 70 mg kaspofungīna uzturošo devu (skatīt 5.2. apakšpunktu). Devu pielāgošana sakarā ar dzimumu vai rasi nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
2

Bērni (no 12 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) Bērniem (no 12 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) devas jāaprēķina ņemot vērā pacienta ķermeņa virsmas laukumu (lūdzu skatīt Lietošanas instrukciju bērniem, Mostellera1 formulu). Visām indikācijām 1. dienā ievada vienreizēju piesātinošo devu 70 mg/m2 (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg), turpmāk – 50 mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā). Ja deva 50 mg/m2 dienā bija labi panesama, taču netiek nodrošināta adekvāta klīniskā atbildes reakcija, dienas devu var palielināt līdz 70 mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā).
Kaspofungīna drošība un efektivitāte nav pietiekami pētīta klīniskajos pētījumos jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. Šajā vecuma grupā ir jāievēro piesardzība ārstēšanā. Ierobežoti dati liecina, ka var apsvērt kaspofungīna lietošanu devā 25 mg/m2 dienā jaundzimušajiem un zīdaiņiem (līdz 3 mēnešu vecumam) un 50 mg/m2 dienā maziem bērniem (no 3 līdz 11 mēnešu vecumam) (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Ārstēšanas ilgums Empīriskās terapijas ilgums ir atkarīgs no pacienta atbildes reakcijas. Terapija jāturpina līdz pat 72 stundām pēc neitropēnijas novēršanas (ANC≥500). Pacientiem ar diagnosticētu sēnīšu infekciju terapijai jābūt vismaz 14 dienas un terapija jāturpina vēl vismaz 7 dienas gan pēc neitropēnijas, gan klīnisko simptomu novēršanas.
Invazīvās kandidozes ārstēšanas ilgumu nosaka pacienta klīniskā un mikrobioloģiskā atbildes reakcija. Kad invazīvās kandidozes simptomi ir uzlabojušies un kultūru uzsējums ir negatīvs, var apsvērt iespēju pāriet uz perorālu pretsēnīšu terapiju. Parasti pretsēnīšu terapija jāturpina vismaz 14 dienas pēc pēdējā pozitīvā kultūru uzsējuma.
Invazīvās aspergilozes ārstēšanas ilgumu katrā gadījumā nosaka individuāli, un tas ir atkarīgs no pacienta pamatslimības smaguma pakāpes, imūnsupresijas ārstēšanas rezultātiem un klīniskās atbildes reakcijas. Parasti ārstēšana jāturpina vismaz septiņas dienas pēc simptomu pazušanas.
Ir ierobežoti dati par drošību terapijai, kas ilgst vairāk par 4 nedēļām. Tomēr pieejamie dati liecina, ka kaspofungīns ir labi panesams arī ilgstošu terapijas kursu laikā (līdz 162 dienām pieaugušiem pacientiem un līdz 87 dienām bērniem).
Īpašas pacientu grupas Gados vecāki pacienti Gados vecākiem pacientiem (65 gadi un vecāki) zemlīknes laukums (AUC - area under the curve) palielinās par apmēram 30 %. Tomēr sistemātiska devu piemērošana nav nepieciešama. Ir ierobežota pieredze 65 gadus vecu un vecāku pacientu ārstēšanā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru funkcijas traucējumi Devas nav jāpielāgo pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu funkcijas traucējumi Pieaugušiem pacientiem ar vieglas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem (novērtējums pēc Child-Pugh skalas no 5 līdz 6) devu piemērošana nav nepieciešama. Pieaugušiem pacientiem ar vidējas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem (novērtējums pēc Child-Pugh skalas no 7 līdz 9), pamatojoties uz datiem par farmakokinētiku, ieteicams lietot katru dienu 35 mg kaspofungīna. 1. dienā jāievada piesātinošā deva 70 mg. Nav klīniskās pieredzes par smagas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem pieaugušiem pacientiem (novērtējums pēc Child-Pugh skalas lielāks par 9) un bērniem ar jebkādas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaikus lietošana kopā ar metabolo enzīmu stimulētājiem Atsevišķi dati norāda, ka pēc kaspofungīna piesātinošās devas 70 mg, gadījumos, ja vienlaicīgi ar kaspofungīnu pieaugušie pacienti lieto metabolo enzīmu stimulētājus, uzturošo devu var paaugstināt līdz 70 mg (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja kaspofungīnu lieto bērniem (no 12 mēnešu līdz 17 gadu
1 Mosteller RD: Simplified Calculation of Body Surface Area. N Engl J Med 1987 Oct 22;317(17):1098 (letter)
3

vecumam) kopā ar tiem pašiem metabolo enzīmu stimulētājiem (skatīt 4.5. apakšpunktu), jāapsver iespēja lietot kaspofungīna devu 70-mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā).
Ievadīšanas veids
Pēc atšķaidīšanas un izšķīdināšanas šķīdums jāievada lēnas intravenozas infūzijas veidā aptuveni 1 stundas laikā. Norādījumus par šķīdināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
Pieejami 50 mg un 70 mg flakoni. Kaspofungīna infūzija jāievada vienu reizi dienā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ziņots par anafilaktiskā šoka gadījumiem kaspofungīna lietošanas laikā. Ja tas rodas, jāpārtrauc lietot kaspofungīnu un jāsāk atbilstoša terapija. Ziņots par iespējams ar histamīna atbrīvošanos saistītām blakusparādībām, ieskaitot izsitumus, sejas pietūkumu, angioneirotisko tūsku, niezi, siltuma sajūtu vai bronhospazmu, kuru dēļ var būt nepieciešams pārtraukt kaspofungīna lietošanu un/vai nozīmēt atbilstošu ārstēšanu.
Ierobežoti dati liecina, ka no retāk sastopamām ne-Cancida rauga sēnītēm un ne-Aspergillus pelējuma sēnītēm kaspofungīns nepasargā. Nav pētīta kaspofungīna efektivitāte pret šīm patogēnajām sēnītēm.
Tika novērtēta vienlaicīga kaspofungīna un ciklosporīna lietošana veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem un pieaugušiem pacientiem. Dažiem veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem, kuri saņēma divas 3 mg/kg devas ciklosporīna kopā ar kaspofungīnu, īslaicīgi paaugstinājās alanīna transamināzes (ALAT) līmenis un asparāta transamināzes (ASAT) līmenis, līdz trijām reizēm pārsniedzot normas augšējo robežu (NAR); laboratorie rādītāji normalizējās pēc tam, kad ārstēšanu pārtrauca. Retrospektīvā pētījumā, kur 40 pacienti no 1 līdz 290 dienām (vidēji 17,5 dienas) lietoja tirdzniecībā esošo kaspofungīnu un ciklosporīnu, netika novērotas nopietnas nevēlamās blakusparādības aknās. Dati liecina, ka kaspofungīnu var lietot pacienti, kuri saņem ciklosporīnu, ja iespējamais labums atsver potenciālo risku. Vienlaicīgi lietojot kaspofungīnu un ciklosporīnu, regulāri jāpārbauda aknu fermentu rādītāji.
Pieaugušiem pacientiem ar vieglu un vidēju aknu mazspēju AUC palielinās attiecīgi par 20 % un 75 %. Pieaugušiem ar vidējas pakāpes aknu mazspēju ieteicams samazināt devu līdz 35 mg. Nav klīniskās pieredzes par iedarbību pieaugušiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem vai bērniem ar jebkādas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem. Iespējams, ka iedarbība ir ilgstošāka nekā vidēji smagu aknu funkcijas traucējumu gadījumos un šādiem pacientiem kaspofungīns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Ir novērotas novirzes aknu funkcijas testos kaspofungīna lietošanas laikā veseliem brīvprātīgajiem gan pieaugušajiem, gan pediatriskās populācijas pacientiem. Dažiem pieaugušajiem un pediatriskās populācijas pacientiem ar smagām blakus saslimšanām, kuri vienlaicīgi ar kaspofungīnu saņēma vairākus citus medikamentus, ziņots par klīniski nozīmīgiem aknu darbības traucējumiem, hepatītu un aknu mazspēju; cēloņsakarība ar kaspofungīnu nav noteikta. Pacienti, kuriem kaspofungīna terapijas laikā novēroja izmainītus aknu funkciju testus, turpmāk būtu jānovēro, vai nepasliktinās aknu funkcijas un jāizvērtē ieguvuma/riska attiecība kaspofungīna terapijas turpināšanai.
Šīs zāles satur saharozi. Pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību šīs zāles lietot nedrīkst (skatīt 2. punktu).
4

Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskas epidermas nekrolīzes gadījumiem saistībā ar kaspofungīna lietošanu. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģiskas ādas reakcijas, ir jāievēro piesardzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pētījumi in vitro liecina, ka kaspofungīns neinhibē citohromālās sistemas P450 enzīmus. Klīniskajos pētījumos kaspofungīns neinducēja citu vielu CYP3A4 metabolismu. Kaspofungīns nav Pglikoproteīna substrāts un ir vājš citohromālo P450 enzīmu substrāts. Tomēr farmakoloģiskie un klīniskie pētījumi liecina, ka kaspofungīns mijiedarbojas ar citām zālēm (skatīt zemāk).
Divos klīniskajos pētījumos ar veseliem pieaugušiem, ciklosporīns A (viena 4 mg/kg deva vai divas 3 mg/kg devas ar 12 stundu starplaiku) palielināja kaspofungīna AUC apmēram par 35 %. Šo AUC palielināšanos, iespējams, izraisa samazināta kaspofungīna uzsūkšanās aknās. Kaspofungīns nepaaugstināja ciklosporīna līmeni plazmā. Kad kaspofungīnu lietoja vienlaicīgi ar ciklosporīnu, īslaicīgi novēroja alanīna transamināzes (ALAT) līmeņa un asparāta transamināzes (ASAT) līmeņa paaugstināšanos, kas līdz trīs reizēm pārsniedza normas augšējo robežu (NAR) un normalizējās pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Retrospektīvā pētījumā, kur 40 pacienti 1 līdz 290 dienas (vidēji 17,5 dienas) tika ārstēti ar tirdzniecībā esošo kaspofungīnu un ciklosporīnu, netika novērotas nopietnas nevēlamās blakusparādības aknās (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot vienlaicīgi abus preparātus, regulāri jāpārbauda aknu fermentu rādītāji.
Kaspofungīns samazina kopējo takrolima koncentrāciju par 26 % veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem. Pacientiem, kuri lieto abas zāles, jāpārbauda takrolima koncentrācija asinīs un obligāti jākoriģē tā lietošanas devas.
Klīniskie pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem dalībniekiem liecina, ka itrakonozola, amfotericīna B, mikofenolāta, nelfinavīra vai takrolima lietošana klīniski būtiski nemaina kaspofungīna farmakokinētiku. Kaspofungīns neietekmēja amfotericīna B, itrakonozola, rifampicīna vai mofetila mikofenolāta farmakokinētiku. Lai gan dati par drošību ir ierobežoti, šķiet, ka, vienlaicīgi lietojot kaspofungīnu ar amfotericīnu B, itrakonazolu, nelfinavīru vai mofetila mikofenolātu, nav jāievēro īpaša piesardzība.
Rifampicīns pirmajā dienā izraisīja kaspofungīna AUC pieaugumu par 60 % un kopējās kaspofungīna koncentrācijas pieaugumu par 170 % abu zāļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem. Pēc atkārtotas lietošanas kaspofungīna kopējais līmenis pakāpeniski samazinājās. Pēc divu nedēļu rifampicīna lietošanas iedarbība uz AUC bija beigusies, bet kopējais līmenis bija par 30 % zemāks nekā tiem pieaugušiem pacientiem, kuri saņēma tikai kaspofungīnu. Mijiedarbības mehānisms, iespējams, saistās ar transporta proteīnu sākotnēju nomākšanu un sekojošu stimulāciju. Līdzīga iedarbība var būt sagaidāma arī citām zālēm, kas inducē metabolos enzīmus. Ierobežotie populācijas farmakokinētiskie pētījumu dati liecina, ka vienlaicīga kaspofungīna un stimulatoru efavirenza, nevirapīna, rifampicīna, deksametazona, fenitoīna vai karbamazepīna lietošana var izraisīt kaspofungīna AUC pazemināšanos. Vienlaicīgi nozīmējot kaspofungīnu un metabolo enzīmu stimulatorus, ir jāapsver kaspofungīna uzturošās dienas devas palielināšana līdz 70 mg, kas seko sākuma 70 mg devai (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Visi iepriekš aprakstītie zāļu mijiedarbības pētījumi pieaugušajiem tika veikti ar kaspofungīna devu 50 vai 70 mg dienā. Lielāku kaspofungīna devu mijiedarbība ar citām zālēm formāli nav tikusi pētīta.
Farmakokinētikas datu regresa analīzes liecina, ka deksametazona lietošana kopā ar kaspofungīnu var izraisīt klīniski būtisku kaspofungīna koncentrācijas samazināšanos bērniem. Dotā atrade var norādīt, ka bērniem, lietojot stimulētājus, būs līdzīga samazināšanās kā tas novērots pieaugušiem. Ja kaspofungīnu lieto bērniem (no 12 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) kopā ar metabolo enzīmu stimulētājiem, tādiem kā rifampicīnu, efavirenzu, nevirapīnu, fenitoīnu, deksametazonu vai karbamazepīnu, jāapsver iespēja lietot kaspofungīna devu 70-mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā).
5

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība Dati par kaspofungīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Kaspofungīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūta nepieciešamība. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda, ka kaspofungīns šķērso placentu.

Barošana ar krūti Nav zināms, vai kaspofungīns izdalās cilvēka pienā. Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par kaspofungīna izdalīšanos pienā. Lietojot kaspofungīnu, sieviete nedrīkst barot zīdaini ar krūti.

Fertilitāte Ar kaspofungīnu veiktie fertilitātes pētījumi žurku mātītēm un tēviņiem neliecināja par ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav pieejami klīniskie dati, lai novērtētu kaspofungīna ietekmi uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām (anafilaksi un, iespējams ar histamīna atbrīvošanos saistītām blakusparādībām) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar invazīvo aspergilozi vēl ir ziņots par plaušu tūsku, pieaugušo elpošanas distresa sindromu (ARDS– adult respiratory distress syndrome) un rentgenoloģiski apstiprinātiem infiltrātiem.

Pieaugušiem pacientiem Klīniskos pētījumos 1865 pieaugušie cilvēki saņēma vienreizējas vai atkārtotas kaspofungīna devas: 564 febrili pacienti ar neitropēniju (empīriskās terapijas pētījumi), 382 pacienti ar invazīvo kandidozi, 228 pacienti ar invazīvo aspergilozi un 297 pacienti ar lokālām Candida infekcijām un 394 personas bija iesaistītas I fāzes pētījumos. Empīriskās terapijas pētījumos pacienti saņēma ķīmijterapiju ļaundabīgo audzēju gadījumā vai viņiem transplantēja hemopoētiskās cilmes šūnas (39 gadījumos arī allogēnos transplantantus). Pētījumos pacientiem ar dokumentētām Candida infekcijām lielākajai daļai pacientu ar invazīvām Candida infekcijām bija arī nopietnas blakus slimības (piemēram, hematoloģiska vai kāda cita malignitāte, nesen pārciestas plašas ķirurģiskas operācijas, HIV), kuru ārstēšanai jālieto daudzas citas zāles. Pacientiem, kas piedalījās nesalīdzinošajā Aspergillus pētījumā, bieži bija predisponējoši medicīniski stāvokļi (piemēram, kaula smadzeņu vai cilmes šūnu transplantanti), kuru ārstēšanai jālieto dažādas citas zāles.

Visās pacientu grupās visbiežāk sastopamās blakusparādības bija flebīts injekcijas vietā. Citas lokālas reakcijas bija apsārtums, sāpes/jūtīgums, nieze, izdalījumi un dedzinoša sajūta.

Visiem pieaugušiem (kopā 1780), kurus ārstēja ar CANCIDAS, novērotās klīniskās un laboratoriskās novirzes no normas bija vāji izteiktas, un pētījums to dēļ bija jāpārtrauc reti.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Klīniskās izpētes un/vai pēcreģistrācijas periodā novēroja šādas blakusparādības:

Orgānu

Bieži (≥1/100 Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

sistēmas klase līdz <1/10)

Asins un

pazemināts

anēmija, trombocitopēnija, koagulopātija,

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

6

limfātiskās sistēmas traucējumi
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Psihiskie traucējumi Nervu sistēmas traucējumi Acu bojājumi
Sirds funkcijas traucējumi
Asinsvadu sistēmas traucējumi Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa un zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ādas un zemādas audu bojājumi

hemoglobīns, pazemināts hematokrīts, samazināts balto asins ķermenīšu skaits hipokaliēmija

leikopēnija, palielināts eozinofīlo leikocītu skaits, samazināts trombocītu skaits, palielināts trombocītu skaits, samazināts limfocītu skaits, palielināts balto asins ķermenīšu skaits, samazināts neitrofīlo leikocītu skaits šķidruma aizture, hipomagniēmija, anoreksija, elektrolītu disbalanss, hiperglikēmija, hipokalciēmija, metabolā acidoze trauksme, dezorientācija, bezmiegs

galvassāpes flebīts

reibonis, disgeizija, parestēzija, miegainība, trīce, hipoestēzija acu dzelte, redzes traucējumi, plakstiņu tūska, pastiprināta acu asarošana sirdsklauves, tahikardija, aritmija, priekškambaru fibrilācija, sastrēguma sirds mazspēja tromboflebīts, pietvīkums, karstuma viļņi, hipertensija, hipotensija

elpas trūkums

aizlikts deguns, faringolaringeālas sāpes, paātrināta elpošana, bronhospazmas, klepus, paroksizmālā nakts aizdusa, hipoksija, trokšņi plaušās, sēkšana

slikta dūša, caureja, vemšana.
paaugstināts aknu rādītāju lielums (alanīna aminotransferāze, aspartāta aminotransferāze, asins sārmainā fosfatāze, tiešais un kopējais bilirubīns) izsitumi, nieze, eritēma, hiperhidroze

sāpes vēderā, sāpes vēdera augšējā daļā, sausa mute, dispepsija, diskomforta sajūta kuņģī, vēdera palielināšanās, ascīts, aizcietējums, disfāgija, vēdera uzpūšanās holestāze, hepatomegālija, hiperbilirubinēmija, dzelte, aknu funkcijas traucējumi, hepatotoksicitāte, aknu slimība, paaugstināts gammaglutamiltransferāzes līmenis
eksudatīvā eritēma, makulāri izsitumi, makulo-papulāri izsitumi, niezoši izsitumi, nātrene, alerģisks dermatīts, ģeneralizēta nieze, eritematozi izsitumi, ģeneralizēti izsitumi, masalām līdzīgi izsitumi, ādas bojājumi

toksiska epidermas nekrolīze un StīvensaDžonsona sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu)

7

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Izmeklējumi

artralģija

muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs, kaulu sāpes, muskuļu vājums, mialģija

nieru mazspēja, akūta nieru mazspēja

drudzis, drebuļi, izsitumi izfūzijas ievadīšanas vietā.
pazemināts kālija līmenis asinīs, pazemināts albumīnu līmenis asinīs.

sāpes, sāpes katetra ievadīšanas vietā, nogurums, aukstuma sajūta, karstuma sajūta, eritēma infūzijas ievadīšanas vietā, sacietējums infūzijas ievadīšanas vietā, sāpes infūzijas ievadīšanas vietā, pietūkums infūzijas ievadīšanas vietā, flebīts injekcijas ievadīšanas vietā, perifērā tūska, savārgums, diskomforta sajūta krūškurvī, sāpes krūškurvī, sejas tūska, sajūta, ka mainās ķermeņa temperatūra, sacietējums, ekstravazācija infūzijas ievadīšanas vietā, kairinājums infūzijas ievadīšanas vietā, flebīts infūzijas ievadīšanas vietā, izsitumi infūzijas ievadīšanas vietā, nātrene infūzijas ievadīšanas vietā, eritēma infūzijas ievadīšanas vietā, tūska injekcijas ievadīšanas vietā, sāpes injekcijas ievadīšanas vietā, pietūkums injekcijas ievadīšanas vietā, nogurums, tūska paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, pozitīva reakcija uz eritrocītiem urīnā, pazemināts kopējais olbaltumvielu līmenis, olbaltumvielas urīnā, pagarināts protrombīna laiks, saīsināts protrombīna laiks, samazināts nātrija līmenis asinīs, palielināts nātrija līmenis asinīs, pazemināts kalcija līmenis asinīs, paaugstināts kalcija līmenis asinīs, pazemināts hlorīdu līmenis asinīs, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, pazemināts magnija līmenis asinīs, pazemināts fosfora līmenis asinīs, paaugstināts fosfora līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, pagarināts aktivētā parciālā tromboplastīna laiks, pazemināts bikarbonātu līmenis asinīs, paaugstināts hlorīdu līmenis asinīs, paaugstināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, pazemināts urīnskābes līmenis asinīs, asinis urīnā, pataloģiskas skaņas elpojot, pazemināts oglekļa dioksīda līmenis, paaugstināts imunitāti nomācošo zāļu līmenis, palielināts starptautiskais normētais indekss, cilindrūrija, pozitīva reakcija uz leikocītiem urīnā un

8

paaugstināts urīna pH

Kaspofungīna deva 150 mg dienā (līdz 51 dienai) tika pētīta 100 pieaugušiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu ). Pētījumā salīdzināja kaspofungīnu 50 mg dienā (pēc piesātinošās devas 70 mg 1. dienā) ar 150 mg dienā lietošanu invazīvās kandidozes ārstēšanā. Šai pacientu grupai kaspofungīna lielākās devas lietošanas drošība bija līdzīga kā pacientiem, kuri lietoja kaspofungīna 50 mg devu dienā. Pacientu, ar būtiskām, ar zāļu lietošanu saistītām nelabvēlīgām blakusparādībām vai ar zāļu lietošanu saistītām nelabvēlīgām blakusparādībām, kuru dēļ kaspofungīna lietošana bija jāpārtrauc, attiecība bija līdzīga 2 ārstēšanas grupās.

Bērniem Dati no 5 klīniskiem pētījumiem, kas veikti 171 bērnam, liecina, ka kopējā klīnisko blakusparādību sastopamība (26,3%; 95% TI -19,9; 33,6) nav sliktāka kā ziņots ar kaspofungīnu ārstētiem pieaugušajiem (43,1%; 95% TI - 40,0; 46,2). Tomēr bērniem, iespējams, ir atšķirīgs blakusparādību profils, salīdzinot ar pieaugušajiem. Visbiežāk ar kaspofungīnu ārstētiem bērniem ziņotās ar zāļu lietošanu saistītās klīniskās blakusparādības bija drudzis (11,7%), izsitumi (4,7%) un galvassāpes (2,9%).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Novēroja šādas blakusparādības:

Orgānu sistēmas klase
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Nervu sistēmas traucējumi Sirds funkcijas traucējumi Asinsvadu sistēmas traucējumi Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Ļoti bieži (≥1/10)
drudzis

Bieži (≥1/100 līdz <1/10) palielināts eozinofīlo leikocītu skaits galvassāpes tahikardija apsārtums, hipotensija paaugstināti aknu fermentu līmeņi (ASAT, ALAT)
izsitumi, nieze drebuļi, sāpes katetra ievadīšanas vietā
pazemināts kālija līmenis asinīs, hipomagniēmija, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, pazemināts fosfora līmenis asinīs un paaugstināts fosfora līmenis asinīs

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Ir ziņots par netīšu kaspofungīna ievadīšanu devā līdz pat 400 mg vienas dienas laikā. Šie gadījumi neizraisīja klīniski nozīmīgas blakusparādības. Kaspofungīns nav dializējams.

9

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretsēnīšu līdzeklis sistēmiskai lietošanai, ATĶ kods: J 02 AX 04.
Darbības mehānisms Kaspofungīna acetāts ir pussintētisks lipopeptīda (ehinokandīna) savienojums, kas sintezēts no Glarea lozoyensis fermentācijas produktiem. Kaspofungīna acetāts aizkavē beta (1,3)-D-glukāna, kas ir daudzu šķiedrveida sēnīšu un raugu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa, sintēzi. Beta (1,3)-D-glukāns nav sastopams zīdītāju šūnās.
Kaspofungīnam ir fungicīda iedarbība uz Candida rauga sēnēm. Pētījumi in vitro un in vivo parāda, ka, pakļaujot Aspergillus kaspofungīna iedarbībai, notiek hifu apikālo galotņu līze un to zaru punktu, kur notiek šūnu augšana un dalīšanās, bojāeja.
Farmakodinamiskā iedarbība In vitro kaspofungīns iedarbojas uz dažādām Aspergillus ģints sugām: (Aspergillus fumigatus [N = 75], Aspergillus flavus [N = 111], Aspergillus niger [N = 31], Aspergillus nidulans [N = 8], Aspergillus terreus [N = 52]) un Aspergillus candidus [N=3]). Kaspofungīns in vitro iedarbojas arī uz dažādām Candida ģints sugām: (Candida albicans [N = 1032], Candida dubliniensis [N = 100], Candida glabrata [N = 151], Candida guilliermondii [N = 67], Candida kefyr [N = 62], Candida krusei [N = 147], Candida lipolytica [N = 20], Candida lusitaniae [N = 80], Candida parapsilosis [N = 215], Candida rugosa [N = 1] un Candida tropicalis [N = 258]), tai skaitā izolātiem ar multiplas rezistences transporta mutācijām, kā arī sēnītēm ar iegūtu vai esošu rezistenci pret flukonazolu, amfotericīnu B un 5-flucitozīnu. Jutīguma pārbaudes veica, izmantojot Klīnisko un Laboratoriju Standartu Institūta (Clinical and Laboratory Standards Institute -CLSI, iepriekš pazīstamu kā Nacionālās Klīnisko Laboratoriju Standartu komiteja [NCCLS]) metodes M38-A2 (Aspergillus ģints) un M27-A3 metodes (Candida ģints) modifikācijas.
EUCAST ir izstrādājis standartizētu metodi rauga sēnīšu noteikšanai. EUCAST nav izstrādājis kaspofungīna jutības testu robežpunktus dēļ nozīmīgām kaspofungīna starplaboratoriju novirzēm MIC robežās. Jutības testu robežpunktu vietā, Candida izolāti, kas ir jutīgi pret anidulafungīnu, kā arī pret mikafungīnu, jāuzskata par jutīgiem pret kaspofungīnu. Līdzīgi C. parapsilosis izolāti, kas ir vidēji jutīgi pret anidulafungīnu un mikafungīnu, ir jāuzskata par vidēji jutīgiem pret kaspofungīnu.
Rezistences mehānisms Nelielam skaitam pacientu terapijas laikā identificēti Candida izolāti ar samazinātu jutību pret kaspofungīnu (izmantojot CLSI apstiprināto standartizēto MIC noteikšanas metodi kaspofungīnam ziņotais MIC >2 mg/l (MIC palielināšanās 4- līdz 30-reizes)). Identificētais resistences mehānisms ir FKS1 un/vai FKS2 (C. glabrata ģintim) gēnu mutācijas. Šie gadījumi tika uzskatīti par neveiksmīgu klīnisko rezultātu.
Konstatēta in vitro Aspergillus sugu rezistences veidošanās pret kaspofungīnu. Ierobežotās klīniskās pieredzes laikā invazīvās aspergilozes pacientiem novērota rezistence pret kaspofungīnu. Rezistences sastopamības biežums pret kaspofungīnu dažādiem Aspergillus klīniskajiem izolātiem ir rets. Tika novērota Candida rezistence pret kaspofungīnu, bet tās biežums var atšķirties starp sugām un reģionu.
Klīniskā efektivitāte un drošums Invazīvā kandidoze pieaugušiem pacientiem: pirmajā pētījumā, kurā salīdzināja kaspofungīnu un amfotericīnu B invazīvās kandidozes ārstēšanā, iesaistīja 239 pacientus, no kuriem 24 pacientiem bija neitropēnija. Biežāk sastopamās diagnozes bija: asins infekcijas (kandidēmija) (77 %, n=186) un CANCIDAS peritonīts (8 %, n=19); pacientus ar Candidas endokardītu, osteomielītu vai meningītu izslēdza no pētījuma. Kaspofungīnu ievadīja piesātinošajā devā 70 mg, pēc tam uzturošajā devā 50 mg reizi dienā, amfotericīns B tika nozīmēts devā 0,6 līdz 0,7 mg/kg/dienā pacientiem bez neitropēnijas un devā 0,7 – 1,0 mg/kg/dienā neitropēniskiem pacientiem. Vidējais intravenozās terapijas ilgums bija 11,9 dienas ar diapazonu no 1 līdz 28 dienām. Tika uzskatīts, ka sasniegta laba atbildes reakcija, ja
10

mazinājās gan klīniskie simptomi, gan ja mikrobioloģiskie uzsējumi vairs neuzrādīja Candida infekciju. IV pētījuma terapijas beigās 224 pacientus iekļāva primārajā efektivitātes analīzē (MITT analīze), pozitīvas reakcijas uz terapiju biežums abās terapijas grupās bija salīdzināms – kaspofungīna grupā 73 % [80/109] un amfotericīna B grupā 62 % [71/115] [% atšķirība 12,7 (95,6 % CI –0,7, 26,0)]. IV pētījuma terapijas beigās pacientiem ar kandidēmiju laba atbildes reakcija uz terapiju abās grupās arī bija salīdzināma – kaspofungīna grupā 72 % [66/92] un amfotericīna B grupā 63 % [59/94] [% atšķirība 10,0 (95,0 % CI –4,5, 24,5)] (MITT analīze). Dati par pacientiem ar infekcijas lokalizāciju ārpus asins plūsmas bija ierobežoti. Labvēlīgas reakcijas diapazons neitropēnijas pacientiem bija 7/14 (50 %) kaspofungīna grupā un 4/10 (40 %) amfotericīna B grupā. Šos ierobežotos datus apstiprināja empīriskās terapijas pētījumu rezultāti.
Otrajā pētījumā, pacienti ar invazīvo kandidozi saņēma kaspofungīna devu 50 mg/dienā (pēc piesātinošās devas 70 mg 1. dienā) vai kaspofungīnu 150 mg/dienā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šajā pētījumā kaspofungīna deva tika ievadīta vairāk nekā 2 stundu laikā (parasti 1 stundu ilgās ievadīšanas vietā). Pētījumā netika iekļauti pacienti ar iespējamu Candida izraisītu endokardītu, meningītu vai osteomielītu. Tā kā tas bija, galvenokārt, terapijas pētījums, tajā netika iekļauti arī pacienti, kuriem iepriekšēja terapija ar pretsēnīšu līdzekļiem nav bijusi efektīva. Šajā pētījumā iesaistīto pacientu ar neitropēniju skaits arī bija ierobežots (8,0%). Šajā pētījumā sekundārais galamērķis bija efektivitāte. Efektivitātes analīzē tika ietverti dati par pacientiem, kuri atbilda iekļaušanas pētījumā kritērijiem un saņēma vienu vai vairākas pētāmā kaspofungīna devas. Pozitīvo atbildes reakciju uz terapiju skaits pēc ārstēšanas ar kaspofungīnu beigām bija līdzīgs 2 ārstēšanas grupās: 72% (73/102) un 78% (74/95), attiecīgi kaspofungīna 50 mg un 150 mg ārstēšanas grupās (starpība 6,3% [95% TI -5,9; 18,4]).
Invazīvā aspergiloze pieaugušiem pacientiem: lai novērtētu kaspofungīna drošumu, panesību un efektivitāti, atklātā, nesalīdzinošā pētījumā, iesaistīja 69 pieaugušus pacientus (vecumā no 18 līdz 80 gadiem ) ar invazīvo aspergilozi. Pacientiem bija jābūt nejūtīgiem pret standarta pretsēnīšu terapiju (slimība progresē vai stāvoklis neuzlabojas, lietojot citu pretsēnīšu terapiju vismaz septiņas dienas) (84 % iesaistīto pacientu) vai standarta pretsēnīšu terapijas nepanesību (16 % iesaistīto pacientu). Lielākajai daļai pacientu bija dažādas blakus slimības (ļaundabīgas hematoloģiskas slimības [N=24], allogēnie kaulu smadzeņu transplantanti vai cilmes šūnu transplantanti [N=18], orgānu transplantanti [N=8], masīvi audzēji [N=3] vai citas slimības[N=10]). Invazīvās aspergilozes diagnosticēšanai un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanai tika lietotas striktas definīcijas, kas izstrādātas, balstoties uz Mikožu pētījumu grupas kritērijiem (par pozitīvu rezultātu uzskatīja klīniski nozīmīgu radioloģiskās atradnes un simptomu mazināšanos). Vidējais terapijas ilgums bija 33,7 dienas, diapazonā no 1 līdz 162 dienām. Neatkarīgo ekspertu grupa noteica, ka 41 % (26/63) pacientu, kuri saņēma vismaz vienu kaspofungīna devu, bija pozitīvs rezultāts. 50 % (26/52) pacientu, kas saņēma kaspofungīnu ilgāk nekā septiņas dienas, bija pozitīvs terapijas efekts. Pozitīvs iedarbības sastopamības biežums tiem pacientiem, kuri bija vai nu nejūtīgi pret standarta pretsēnīšu terapiju vai ar tās nepanesību, bija attiecīgi 36 % (19/53) un 70 % (7/10). Lai gan pieciem pacientiem, kurus iekļāva pētījumā kā nejūtīgus pret iepriekšējo ārstēšanu, iepriekš izmantotās pretsēnīšu līdzekļu devas bija mazākas nekā parasti lieto invazīvās aspergilozes ārstēšanā, pozitīvas atbildes reakcijas biežums, lietojot kaspofungīnu, bija līdzīgs tam, ko novēroja pārējiem refraktārās grupas pacientiem (attiecīgi 2/5 un 17/48). Pozitīvu atbildes reakciju uz terapiju novēroja 47 % (21/45) pacientiem ar plaušu slimībām un 28 % (5/18) pacientu ārpus plaušu slimībām. Starp pacientiem ar ārpus plaušu slimībām, diviem no astoņiem pacientiem, kuriem bija arī konstatēta varbūtēja vai iespējama CNS iesaistīšanās procesā, bija pozitīva reakcija uz terapiju.
Empīriskā terapija febriliem neitropēniskiem pieaugušiem pacientiem: klīniskajā pētījumā kopā tika iesaistīti 1111 pacienti ar pastāvīgu drudzi un neitropēniju, kuri tika ārstēti vai nu ar kaspofungīnu piesātinošajā devā 70 mg, pēc tam uzturošajā devā 50 mg, vai liposomālo amfotericīnu B 3,0 mg/kg/dienā. Pacienti, ja bija nepieciešams, saņēma ķīmijterapiju ļaundabīgo audzēju gadījumā vai hematopoētisko cilmes šūnu transplantantus, un šiem pacientiem bija neitropēnija (<500 šūnas/mm3 96 stundas) un drudzis (>38,0°C), kuru gadījumos ≥96 stundas netika novērota atbildes reakcija uz parenterālo antibakteriālo terapiju. Pacienti tika ārstēti vēl līdz pat 72 stundām pēc neitropēnijas novēršanas, ar kopējo maksimālo terapijas ilgumu 28 dienas. Tomēr pacienti, kuriem tika konstatēta sēnīšu infekcija, tika ārstēti ilgāk. Ja pacientam drudzis nepārgāja un klīniskais stāvoklis neuzlabojās pēc 5 terapijas dienām, un zāles bija labi panesamas, pētījuma zāļu devu varēja palielināt:
11

kaspofungīnam līdz 70 mg/dienā (ārstēti 13,3 % pacientu) vai liposomālajam amfotericīnam B līdz 5,0 mg/kg/dienā (ārstēti 14,3 % pacientu). Primārās efektivitātes analīzē (MITT analīze) tika iekļauti 1095 pacienti, lai noteiktu vispārējo labas atbildes reakciju: kaspofungīns (33,9 %) bija tikpat efektīvs kā liposomālais amfotericīns B (33,7 %) [% atšķirība 0,2 (95,2 % CI-5,6, 6,0)]. Vispārējai labas atbildes reakcijai tika noteikti katrs no 5 kritērijiem: (1) veiksmīga jebkuras standarta sēnīšu infekcijas terapija (kaspofungīns 51,9 % [14/27], liposomālais amfotericīns B 25,9 % [7/27]), (2) novērsta sēnīšu infekcija pētījuma zāļu lietošanas laikā vai 7 dienu laikā pēc terapijas pabeigšanas (kaspofungīns 98,4 % [527/556], liposomālais amfotericīns B 95,5 % [515/539], (3) infekciozās atliekas 7 dienas pēc terapijas ar pētījuma zālēm pabeigšanas (kaspofungīns 92,6 % [515/556], liposomālais amfotericīns B 89,2 % [481/539], (4) neatcelta terapija zāļu izraisītās toksicitātes vai efektivitātes trūkuma dēļ (kaspofungīns 89,7 % [499/556], liposomālais amfotericīns B 85,5 % [461/539], (5) drudža novēršana neitropēnijas periodā (kaspofungīns 41,2 % [229/556], liposomālais amfotericīns B 41,4 % [223/539]). Atbildes reakcijas standarta infekciju, ko izraisīja Aspergillus celms, ārstēšanā ar kaspofungīnu un liposomālo amfotericīnu B attiecīgi bija 41,7 % (5/12) un 8,3 % (1/12), un Candida celmu izraisītiem attiecīgi 66,7 % (8/12) un 41,7 % (5/12). Pacientiem kaspofungīna grupā novēroja infekcijas terapijas pārtraukšanas gadījumos, ko izraisīja reti sastopamas rauga un pelējuma sēnītes: Trichosporon celma (1), Fusarium celma (1), Mucor celma (1) un Rhizopus celma (1).
Pediatriskā populācija Divos prospektīvos, daudzcentru klīniskajos pētījumos bērniem no 3 mēnešu līdz 17 gadu vecumam tika izvērtēta kaspofungīna lietošanas drošība un efektivitāte. Pētījuma dizains, diagnostiskie kritēriji un efektivitātes novērtēšanas kritēriji bija līdzīgi attiecīgajiem pētījumiem pieaugušiem pacientiem. (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Pirmais pētījums, kurā tika iesaistīti 82 pacienti no 2 līdz 17 gadu vecumam, bija randomizēts, dubultakls pētījums, kurā tika salīdzinātas kaspofungīna (50 mg/m2 i.v. vienu reizi dienā pēc 70-mg/m2 piesātinošās devas 1. dienā [nepārsniedzot 70 mg dienā]) un liposomālais amfotericīns B (3 mg/kg i.v. dienā) ārstēšanas proporcijā 2:1 (56 pacienti saņēma kaspofungīnu, 26 pacienti saņēma liposomālo amfotericīnu B) empīriskas terapijas veidā bērniem ar pastāvīgu drudzi un neitropēniju. Vispārējās labas atbildes reakcijas MITT analīžu rezultātos, noregulējot ar riska koeficientu, bija sekojoši: 46,6 % (26/56) kaspofungīna pacientu grupā un 32,2 % (8/25) liposomālā amfotericīna B pacientu grupā.
Otrais pētījums bija prospektīvs, atklāts, nesalīdzinošs pētījums, kurā tika vērtēta kaspofungīna lietošanas drošība un efektivitāte bērniem (no 6 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) ar invazīvu kandidozi, barības vada kandidozi un invazīvu aspergilozi (kā glābšanas terapija). Tika iesaistīti četrdesmit deviņi pacienti, kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 IV vienu reizi dienā pēc 70-mg/m2 piesātinošās devas 1. dienā (nepārsniedzot 70 mg dienā), no kuriem 48 tika iekļauti MITT analīzē. 37 no tiem bija invazīva kandidoze, 10 bija invazīva aspergiloze, un 1 pacientam bija barības vada kandidoze. Pabeidzot kaspofungīna terapiju, labvēlīgo atbildes reakciju daudzums MITT analīžu rezultātos, grupējot pēc indikācijas, bija sekojošs: 81 % (30/37) invazīvās kandidozes pacientu grupā, 50 % (5/10) invazīvās aspergilozes pacientu grupā, un 100 % (1/1) barības vada kandidozes gadījumā.
Dubultmaskētā, randomizētā (2:1) ar salīdzināmu līdzekli kontrolētā pētījumā kaspofungīna (2 mg/kg dienā intravenozi, ievadot infūzijas veidā 2 stundu laikā) drošumu, panesamību un efektivitāti salīdzinājumā ar amfotericīna B dezoksiholātu (1 mg/kg dienā) vērtēja jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam, kam ir (ar uzsējumu apstiprināta) invazīva kandidoze. Slikto iesaistes rādītāju dēļ pētījumu pārtrauca agrīni, un tika randomizēts tikai 51 pacients. Tādu pacientu īpatsvars, kuriem 2 nedēļas pēc terapijas netika konstatētas sēnītes, kaspofungīna grupā (71.0 %) bija līdzīgs kā amfotericīna B dezoksiholāta grupā (68,8 %). Pamatojoties uz šo pētījumu, ieteikumus par devu jaundzimušajiem un zīdaiņiem nav iespējams sniegt.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Izkliede Kaspofungīns intensīvi saistās ar albumīniem. Nesaistītā kaspofungīna frakcija plazmā svārstās no 3,5 % veseliem brīvprātīgiem dalībniekiem līdz 7,6 % pacientiem ar invazīvo kandidozi. Izplatībai ir svarīga nozīme kaspofungīna plazmas farmakokinētikā, un tā samazina izplatības ātrumu alfa un beta
12

dispozīcijas fāzēs. Maksimālā koncentrācija audos parādās pēc 1,5 līdz 2 dienām, kad 92 % saņemtās devas ir nokļuvusi audos. Visticamāk tikai neliela daļa audos iekļuvušā kaspofungīna vēlāk atgriežas plazmā sākotnējā savienojuma veidā. Tāpēc izvadīšana no organisma notiek apstākļos, kad izkliede nav līdzsvarots un nav iespējams noteikt patieso kaspofungīna izplatības tilpumu.
Biotransformācija Kaspofungīns spontāni šķeļas līdz vaļējā gredzena savienojumam. Turpmākais metabolisms ietver peptīdu hidrolīzi un N-acetilāciju. Divi starpprodukti, kas veidojas kaspofungīna noārdīšanās procesā līdz vaļējā gredzena savienojumam, veido kovalentas saites ar plazmas proteīniem, kā rezultātā notiek zema līmeņa neatgriezeniska saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām.
Pētījumi in vitro liecina, ka kaspofungīns nedarbojas kā citohromālo enzīmu P450 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6 vai 3A4 inhibitors. Klīniskie pētījumi liecina, ka kaspofungīns nestimulē un neinhibē citu zāļu CYP3A4 metabolismu. Kaspofungīns nav P-glikoproteīna substrāts un ir vājš citohromālo P450 enzīmu substrāts.
Eliminācija Kaspofungīna izvadīšana no plazmas notiek lēni, ar klīrensu 10 – 12 ml/min. Pēc vienreizējas intravenozas vienas stundas infūzijas kaspofungīna līmenis plazmā samazinās polifāziski. Uzreiz pēc infūzijas seko īsa alfa fāze, kam seko beta fāze ar pusizvades periodu no 9 līdz 11 stundām. Tad seko gamma fāze ar pusizvades periodu 45 stundas. Plazmas klīrensu vairāk ietekmē sadalījums organismā nekā ekskrēcija vai biotransformācija.
27 dienu laikā tiek izvadītas apmēram 75 % radioaktīvās devas: 41 % ar urīnu un 34 % ar fekālijām. Pirmo 30 stundu laikā pēc ievadīšanas kaspofungīna ekskrēcija un biotranformācija ir neliela. Izvadīšana notiek lēni, un galīgais radioaktivitātes pusizvades periods bija 12 līdz 15 dienas. Neliels daudzums kaspofungīna tiek izvadīts ar urīnu neizmainītā veidā (apmēram 1,4 % no devas).
Kaspofungīnam raksturīga mērena, nelineāra farmakokinētika; pieaugot devai, palielinās uzkrāšanās; ievadot atkārtotas devas, stabilas koncentrācijas sasniegšanai ir novērojama devas atkarība no laika.
Īpašas pacientu grupas Pieaugušiem pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem un vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem, sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem novēroja augstākas kaspofungīna koncentrācijas. Visumā pieaugums bija neliels un nebija pietiekams, lai mainītu devas. Pieaugušiem pacientiem ar vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem un paaugstinātu ķermeņa svaru var būt nepieciešama devu samazināšana (skatīt zemāk).
Svars. Pieaugušo kandidozes pacientu populācijas farmakokinētiskie pētījumi atklāja ķermeņa svara nozīmi kaspofungīna farmakokinētikā. Palielinoties svaram, samazinās koncentrācija plazmā. Paredzams, ka vidējā koncentrācija pieaugušam pacientam ar 80 kg svaru būs par 23 % mazāka nekā pieaugušam pacientam ar svaru 60 kg (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu funkciju traucējumi. Pieaugušiem pacientiem ar vieglas un vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem AUC ir paaugstināts, attiecīgi, par apmēram 20 un 75 %. Nav klīniskas pieredzes, lietojot kaspofungīnu pieaugušiem pacientiem ar smagas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem un bērniem ar jebkādas pakāpes aknu mazspēju. Atkārtotu devu pētījumos konstatēja, ka, pieaugušiem pacientiem ar vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem samazinot dienas devu līdz 35 mg, saglabājās tāds pats AUC līmenis kā pieaugušiem pacientiem ar normālām aknu funkcijām, kas saņem standarta devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru funkciju traucējumi. Vienreizējas 70 mg devas klīniskajos pētījumos brīvprātīgiem pieaugušiem pacientiem ar vieglas pakāpes nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) un kontroles grupas personām kaspofungīna farmakokinētika bija līdzīga. Vidējas pakāpes (kreatinīna klīrenss 31 – 49 ml/min), smagu (kreatinīna klīrenss 5 – 30 ml/min) un terminālu (kreatinīna klīrenss <10 ml/min un dialīzes atkarība) nieru funkciju traucējumu gadījumā pacientiem pēc vienreizējās devas ievades mēreni paaugstinājās kaspofungīna koncentrācija plazmā (robežās no 30 līdz 49 %
13

AUC). Tomēr pieaugušiem pacientiem ar invazīvo kandidozi, barības vada kandidozi vai invazīvo aspergilozi, kuri saņēma vairākas 50 mg kaspofungīna devas dienā, vieglu, vidēju vai smagu nieru funkciju traucējumu gadījumos netika novērotas nozīmīgas kaspofungīna koncentrācijas izmaiņas. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devu mazināšana. Kaspofungīns nav dializējams, tāpēc papildu devas pēc dialīzes nav nepieciešamas.
Dzimums. Kaspofungīna koncentrācija plazmā sievietēm vidēji bija par 17 – 38 % augstāka nekā vīriešiem.
Vecāki cilvēki. Gados vecākiem vīriešiem, salīdzinot ar jauniem vīriešiem, novēroja nedaudz paaugstinātu AUC (28 %) un C24h (32 %). Pacientiem, kuri saņēma empīrisko terapiju, vai invazīvās kandidozes pacientiem novēroja līdzīgu vecuma ietekmi.
Rase. Pacientu farmakokinētisko pētījumu laikā nenovēroja klīniski nozīmīgas atšķirības kaspofungīna farmakokinētikā starp baltās un melnās rases, Latīņamerikas izcelsmes un metisu izcelsmes pārstāvjiem.
Pediatriskā populācija: Pusaudžiem (no 12 līdz 17 gadu vecumam), kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 dienā (maksimāli 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr kopumā bija līdzīgs tam, ko novēroja pieaugušiem, kuri lietoja 50 mg kaspofungīna dienā. Visi pusaudži saņema devas >50 mg dienā, un, faktiski, 6 no 8 pacientiem saņēma maksimālo devu 70 mg/dienā. Kaspofungīna koncentrācija plazmā šiem pusaudžiem samazinājās atbilstoši pieaugušiem, kas saņēma 70 mg dienā, visbiežāk pusaudžiem lietoto devu.
Bērniem (no 2 līdz 11 gadu vecumam), kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 dienā (maksimāli 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr pēc atkārtotu devu lietošanas bija līdzīgs tam, ko novēroja pieaugušiem, kuri saņēma 50 mg kaspofungīna dienā.
Maziem bērniem (no 12 līdz 23 mēnešu vecumam), kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 dienā (maksimāli 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr pēc atkārtotu devu lietošanas, bija līdzīgs tam, ko novēroja pieaugušiem, kuri saņēma 50 mg kaspofungīna dienā, un tam, ko novēroja vecākiem bērniem (no 2 līdz 11 gadu vecumam), kuri saņēma 50 mg/m2 kaspofungīna dienā.
Kopumā, bērniem no 3 līdz 10 mēnešu vecumam pieejami ierobežoti dati par farmakokinētiku, efektivitāti un drošību lietošanā. Viena 10 mēnešus veca bērna, kurš saņēma dienas devu 50 mg/m2, farmakokinētikas dati uzrādīja AUC0-24hr tajās pašās robežāas, kā tas tika novērots vecākiem bērniem un pieaugušajiem lietojot 50 mg/m2 un 50 mg dienas devas, attiecīgi, tai pašā laikā 6 mēnešus vecam bērnam, kas saņēma 50 mg/m2 devu, AUC0-24hr bija mazliet lielāks.
Jaundzimušiem un zīdaiņiem (<3 mēnešiem), kuri saņēma 25 mg/m2 kaspofungīna dienā (attiecīgā vidējā dienas deva 2,1 mg/kg), kaspofungīna maksimālā koncentrācija plazmā (C1 hr) kaspofungīna vidējā koncentrācija plazmā (C24 hr) pēc atkārtotu devu lietošanas bija līdzīga tām, kuras novēroja pieaugušiem, kuri lietoja 50 mg kaspofungīna dienā. Pirmajā dienā, šiem jaundzimušajiem un zīdaiņiem C1 hr bija līdzīgs un C24 hr mēreni palielināta (36 %) salīdzinot ar pieaugušajiem. Tomēr, variabilitāte tika novērota gan C1 hr (vidējais ģeometriskais rādītājs 11,73 µg/ml 4. dienā, robežās no 2,63 līdz 22,05 µg/ml) un C24 hr (vidējais ģeometriskais rādītājs 3,55 µg/ml 4. dienā, robežās no 0,13 līdz 7,17 µg/ml). Sakarā ar mazu plazmas paraugu skaitu, AUC0-24hr noteikšana šajā pētījumā netika veikta. Prospektīvos klīniskos pētījumos jaundzimušiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam kaspofungīna efektivitāte un lietošanas drošība netika pietiekami pētīta.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un pērtiķiem, intravenozi ievadot devas līdz pat 7-8 mg/kg, konstatēja injekciju vietas reakciju žurkām un pērtiķiem, histamīna atbrīvošanās pazīmes žurkām un nelabvēlīgu iedarbību uz pērtiķu aknām. Pētījumu dati par toksisko iedarbību uz žurku attīstību pierādīja, ka kaspofungīns, ievadot devā 5 mg/kg, samazina žurku embriju svaru un palielina
14

mugurkaula, krūšu kaula un galvaskausa kaulu nepilnīgas pārkaulošanās gadījumu skaitu, blakusparādības izpaužas arī grūsnajām mātītēm, piemēram novērojamas histamīna atbrīvošanas pazīmes. Palielinājās arī kakla ribu sastopamības biežums. In vitro testos un in vivo hromosomālajos testos ar peļu kaulu smadzeņu paraugiem kaspofungīns neuzrādīja potenciālu genotoksicitāti. Nav veikti ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu zāļu kancerogēno potenciālu. Pētījumos žurku mātītēm un tēviņiem devās līdz 5 mg/kg/dienā kaspofungīna ietekme uz fertilitāti netika novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Saharoze Mannīts Ledus etiķskābe Nātrija hidroksīds (pH līmeņa korekcijai)
6.2. Nesaderība
Nelietojiet kopā ar glikozi saturošiem šķīdinātājiem, jo glikozi saturošos šķīdinātājos CANCIDAS nav stabilas. Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
Sagatavotais koncentrāts: izlietot nekavējoties! Stabilitātes dati liecina, ka sagatavoto šķīduma koncentrātu var uzglabāt līdz pat 24 stundām, ja to uzglabā 25°C vai zemākā temperatūrā un sagatavošanai izmanto injekciju ūdeni.
Atšķaidītais infūziju šķīdums: izlietot nekavējoties! Stabilitātes dati liecina, ka atšķaidīto infūziju šķīdumu var uzglabāt līdz pat 24 stundām, ja to uzglabā 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundas, ja intravenozās infūzijas maiss (pudele) tiek uzglabāts ledusskapī (2°C – 8°C) un atšķaidīšana veikta ar 9 mg/ml (0,9 %), 4,5 mg/ml (0,45 %) vai 2,25 mg/ml (0,225 %) nātrija hlorīda šķīdumiem vai Ringera laktāta šķīdumu.
CANCIDAS nesatur konservantus. Mikrobioloģijas kritēriji nosaka, ka šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja to neizmanto uzreiz, lietotājs ir atbildīgs par turpmāko uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas. Uzglabāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas temperatūrā 2C līdz 8°C, ja vien šķīdināšana un atšķaidīšana nav notikusi absolūti drošos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērti flakoni: uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. I klases 10 ml stikla flakons ar pelēku butila aizbāzni un plastmasas vāciņu, kam apkārt sarkana alumīnija lentīte.
CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. I klases 10 ml stikla flakons ar pelēku butila aizbāzni un plastmasas vāciņu, kam apkārt oranža alumīnija lentīte.
15

Iepakojumā ir viens flakons.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

CANCIDAS šķīdināšana NELIETOT ŠĶĪDINĀTĀJUS, KAS SATUR GLIKOZI, jo CANCIDAS GLIKOZI SATUROŠOS ŠĶĪDINĀTĀJOS nav stabilas. CANCIDAS NEDRĪKST SAJAUKT UN LIETOT INFŪZIJĀ KOPĀ AR CITĀM ZĀLĒM, jo nav datu par CANCIDAS saderību ar citām intravenozi ievadāmām vielām, palīgvielām vai zālēm. Apskatiet, vai infūziju šķīdumā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa!

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM

1.posms. Flakonu satura šķīdināšana Lai izšķīdinātu pulveri, tam jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai un tad aseptiski jāpievieno 10,5 ml injekciju ūdens. Iegūtā šķīduma koncentrācija pudelītē būs 5,2 mg/ml. Baltais līdz pelēkbaltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Uzmanīgi samaisiet, līdz izveidojas dzidrs šķīdums! Apskatiet šķīdumu, vai tajā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa! 25°C un zemākā temperatūrā šķīdumu var uzglabāt līdz 24 stundām.

2.posms. Izšķīdinātā CANCIDAS pievienošana pacienta infūzijas šķīdumam Šķīduma atšķaidīšanai infūzijā lieto: nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu. Infūziju šķīdumu pagatavo, aseptiski pievienojot nepieciešamo izšķīdinātā koncentrāta daudzumu (kā parādīts tabulā) 250 ml infūzijas maisa vai pudeles saturam. Medicīnisku indikāciju gadījumos 50 mg un 35 mg dienas devas var ievadīt, izmantojot samazināta tilpuma –100 ml – infūzijas. Nelietojiet šķīdumu, ja tas kļuvis duļķains vai parādījušās nogulsnes!

INFŪZIJU ŠĶĪDUMU SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠIEM

DEVA*
50 mg 50 mg samazinātā tilpumā 35 mg vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumos (no viena 50 mg flakona)

Intravenozo infūziju maisā vai pudelē pārlejamais izšķīdinātā CANCIDAS tilpums
10 ml
10 ml

Standarta šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 250 ml) galējā koncentrācija
0,20 mg/ml –

7 ml

0,14 mg/ml

Samazināta tilpuma infūzijas šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 100 ml) galējā koncentrācija
– 0,47 mg/ml
–

16

Intravenozo

infūziju maisā vai

pudelē

DEVA*

pārlejamais

izšķīdinātā

CANCIDAS

tilpums

35 mg vidēji smagu

aknu darbības

traucējumu gadījumos 7 ml
(no viena 50 mg

flakona) samazinātā

tilpumā

* katra flakona atšķaidīšanai jālieto 10,5 ml.

Standarta šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 250 ml) galējā koncentrācija
–

Samazināta tilpuma infūzijas šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 100 ml) galējā koncentrācija
0,34 mg/ml

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA BĒRNIEM

Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana dozēšanai bērniem Pirms infūzijas šķīduma pagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot sekojošu formulu: (Mostellera formula)

70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 50-mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo piesātinošo devu izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu piesātinošās devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9%, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25 °C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 50-mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo uzturošo dienas devu izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = uzturošā dienas deva Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml 0,9 % ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu uzturošās dienas devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma
17

injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9%, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
Piezīmes par pagatavošanu:
a. Baltais līdz pelēkbaltais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b. Izšķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet vai pagatavotais šķīdums nesatur vielas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietojiet šķīdumu, ja tas ir duļķains vai tajā ir nogulsnes.
c. CANCIDAS izveidots tā, ka no flakona paņemot 10 ml, tiktu iegūta pilna apstiprinātā deva (50 mg).
CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM
1.posms. Flakonu satura šķīdināšana Lai izšķīdinātu pulveri, tam jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai un tad aseptiski jāpievieno 10,5 ml injekciju ūdens. Iegūtā šķīduma koncentrācija pudelītē būs 7,2 mg/ml.
Baltais līdz pelēkbaltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Uzmanīgi samaisiet, līdz izveidojas dzidrs šķīdums! Apskatiet šķīdumu, vai tajā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa! 25°C un zemākā temperatūrā šķīdumu var uzglabāt līdz 24 stundām.
2.posms. Izšķīdinātā CANCIDAS pievienošana pacienta infūzijas šķīdumam Šķīduma atšķaidīšanai infūzijā lieto: nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu. Infūziju šķīdumu pagatavo, aseptiski pievienojot nepieciešamo izšķīdinātā koncentrāta daudzumu (kā parādīts tabulā) 250 ml infūzijas maisa vai pudeles saturam. Ja klīniski nepieciešams, dienas devai pa 50 mg vai 35 mg var lietot samazinātu infūzijas daudzumu 100 ml. Nelietojiet šķīdumu, ja tas kļuvis duļķains vai parādījušās nogulsnes!

INFŪZIJU ŠĶĪDUMU SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠIEM

Intravenozo infūziju Standarta šķīduma Samazināta tilpuma

maisā vai pudelē

(sagatavotais

infūzijas šķīduma

DEVA*

pārlejamais izšķīdinātā

CANCIDAS šķīdums (sagatavotais pievienots 250 ml) CANCIDAS šķīdums

CANCIDAS tilpums galējā koncentrācija pievienots 100 ml)

galējā koncentrācija

70 mg

10 ml

0,28 mg/ml

nav ieteicams

70 mg

(no diviem 50 mg

14 ml

0,28 mg/ml

nav ieteicams

flakoniem) **

35 mg vidēji smagu

aknu darbības

traucējumu gadījumos

5 ml

0,14 mg/ml

0,34 mg/ml

(no viena 70 mg

flakona)

* katra flakona atšķaidīšanai jālieto 10,5 ml.

**ja nav pieejams 70 mg flakons, 70 mg devu var sagatavot, izmantojot divus 50 mg flakonus.

18

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA BĒRNIEM
Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana dozēšanai bērniem Pirms infūzijas šķīduma pagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot sekojošu formulu: (Mostellera formula)
70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 70-mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt temperatūrā 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu piesātinošās devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 70-mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo uzturošo dienas devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = uzturošā dienas deva Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu uzturošās dienas devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9%, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
Piezīmes par pagatavošanu:
a. Baltais līdz pelēkbaltais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b. Izšķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet vai pagatavotais šķīdums nesatur vielas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietojiet šķīdumu, ja tas ir duļķains vai tajā ir nogulsnes.
c. CANCIDAS izveidots tā, ka, no flakona paņemot 10 ml, tiktu iegūta pilna apstiprinātā deva (70 mg).
19

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Merck Sharp & Dohme B.V. Waarderweg 39 2031 BN Haarlem Nīderlande 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I) EU/1/01/196/001 EU/1/01/196/003 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Pirmās reģistrācijas datums: 2001. gada 24. oktobris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 7. septembris 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
20

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
21

A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Merck Sharp & Dohme B.V., Waarderweg 39, 2031 BN Haarlem, Nīderlande vai Laboratories Merck Sharp & Dohme- Chibret, Route de Marsat-RIOM, 63963 Clermont-Ferrand Cedex 9, Francija Drukātajā zāļu lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunktu).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS  Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
 Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2 modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP. Papildināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
22

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
23

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
24

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai Caspofungin 2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs flakons satur: 50 mg kaspofungīna. 3. PALĪGVIELU SARAKSTS Saharoze, mannīts, ledus etiķskābe un nātrija hidroksīds. 4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 1 flakons 5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Intravenozai ievadīšanai pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas. Pirms ievadīšanas izlasiet lietošanas instrukciju. 6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. 7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz {MM/GGGG} 9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī.
25

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Merck Sharp & Dohme B.V. Waarderweg 39 2031 BN Haarlem Nīderlande 12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/01/196/001 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija{numurs} 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts.
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
26

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONA MARĶĒJUMA TEKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai Caspofungin Intravenozai lietošanai. 2. LIETOŠANAS METODE 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS UN VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
27

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai Caspofungin 2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs flakons satur: 70 mg kaspofungīna. 3. PALĪGVIELU SARAKSTS Saharoze, mannīts, ledus etiķskābe un nātrija hidroksīds. 4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 1 flakons 5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Intravenozai ievadīšanai pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas. Pirms ievadīšanas izlasiet lietošanas instrukciju. 6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. 7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz: {MM/GGGG} 9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī.
28

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Merck Sharp & Dohme B.V. Waarderweg 39 2031 BN Haarlem Nīderlande 12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/01/196/003 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija{numurs} 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts.
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
29

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONA MARĶĒJUMA TEKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai Caspofungin Intravenozai lietošanai. 2. LIETOŠANAS METODE 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS UN VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
30

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
31

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Cancidas 50 mg pulveris infūziju koncentrāta pagatavošanai Cancidas 70 mg pulveris infūziju koncentrāta pagatavošanai
Caspofungin
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Cancidas un kādam nolūkam tās lieto 2. Kas jāzina pirms Cancidas lietošanas 3. Kā lieto Cancidas 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Cancidas 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Cancidas un kādam nolūkam tās lieto
Kas ir Cancidas Cancidas satur zāles, ko sauc par kaspofungīnu. Tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par pretsēnīšu zālēm.
Kādam nolūkam Cancidas lieto Cancidas lieto, lai ārstētu šādas infekcijas bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem:  nopietnas sēnīšu infekcijas Jūsu audos vai orgānos (sauc par "invazīvo kandidozi"). Šo infekciju
izraisa sēnīšu (rauga) šūnas, ko sauc par Candida. Šāda veida infekcija var rasties cilvēkiem, kuriem nesen tikusi veikta ķirurģiska operācija vai kuriem ir novājināta imūnsistēma. Visbiežākās šāda veida infekcijas pazīmes ir drudzis un drebuļi, kas nereaģē uz ārstēšanu ar antibiotikām;  sēnīšu infekcijas deguna dobumā, deguna blakusdobumos vai plaušās (sauc par "invazīvo aspergilozi"), kad citas pretsēnīšu zāles nav bijušas pietiekami efektīvas vai ir izraisījušas nevēlamas blakusparādības. Šo infekciju izraisa mikroorganisms, ko sauc par Aspergillus. Šāda veida infekcija var rasties cilvēkiem, kuriem veic ķīmijterapiju, kuriem tikusi veikta orgānu transplantācija un kuriem ir novājināta imūnsistēma;  aizdomu par sēnīšu infekciju gadījumā, ja Jums ir drudzis un mazs balto šūnu skaits, kas neuzlabojas pēc ārstēšanas ar antibiotikām. Šāda veida infekcijas risks ir cilvēkiem, kuriem nesen tikusi veikta ķirurģiska operācija vai kuriem ir novājināta imūnsistēma.
Kā Cancidas darbojas CANCIDAS padara sēnīšu šūnas trauslas un aptur sēnīšu pareizu augšanu. Tās aptur infekcijas izplatīšanos organismā un dod iespēju organisma dabīgajām aizsargspējām pilnībā atbrīvoties no infekcijas.
2. Kas jāzina pirms Cancidas lietošanas
Nelietojiet Cancidas šādos gadījumos
 ja Jums ir alerģija pret kaspofungīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam pirms šo zāļu lietošanas.
32

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Cancidas lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu, ja:  Jums ir alerģija pret jebkādām citām zālēm;  Jums kādreiz ir bijuši aknu darbības traucējumi - Jums var būt nepieciešama cita šo zāļu deva;  Jūs jau lietojat ciklosporīnu (lieto, lai palīdzētu novērst orgānu transplantantu atgrūšanas
reakciju vai nomāktu imūnsistēmu). Ārsts var nozīmēt Jums papildu asins izmeklējumus ārstēšanās laikā;  Jums kādreiz ir bijušas veselības problēmas.
Ja jebkas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat pārliecināts), pirms Cancidas lietošanas konsultējaties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
Cancidas var izraisīt arī nopietnas ādas blakusparādības, tādas kā Stīvensa–Džonsona sindroms (SDS) un toksiska epidermas nekrolīze (TEN).
Citas zāles un Cancidas Pastāstiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, ko izsniedz bez receptes, tostarp augu valsts izcelsmes zālēm. Tas ir tāpēc, ka Cancidas var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību. Arī dažas citas zāles var ietekmēt Cancidas iedarbību.
Pastāstiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm:  ciklosporīnu vai takrolīmu (lieto, lai palīdzētu novērst orgānu transplantātu atgrūšanas reakciju
vai nomāktu imūnsistēmu. Ārsts var nozīmēt Jums papildu asins izmeklējumus ārstēšanās laikā;  dažas zāles pret HIV, piemēram, efavirenzu vai nevirapīnu;  fenitoīnu vai karbamazepīnu (lieto, lai ārstētu krampjus);  deksametazonu (steroīdu preperāts);  rifampicīnu (antibiotika).
Ja jebkas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat pārliecināts), pirms Cancidas lietošanas konsultējaties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējaties ar ārstu.  Nav pietiekamu datu par Cancidas lietošanu grūtniecēm. To grūtniecības laikā drīkst lietot tikai
tajos gadījumos, kad iespējamā labvēlīgā ietekme attaisno varbūtējo risku nedzimušajam bērnam.  Sievietes, kuras lieto Cancidas, nedrīkst barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nav datu par Cancidas ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Cancidas satur saharozi Cancidas satur saharozi (cukura veids). Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējaties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
3. Kā lietot Cancidas
Cancidas vienmēr sagatavos un Jums ievadīs veselības aprūpes speciālists. Cancidas Jums tiks ievadīta:  vienu reizi dienā,  lēni ievadot vēnā (intravenozā infūzijā),  apmēram 1 stundas laikā.
33

Ārsts noteiks ārstēšanas ilgumu un Jums nepieciešamo Cancidas dienas devu. Ārsts uzraudzīs kā zāles Jums iedarbojas. Ja Jūsu svars pārsniedz 80 kg, Jums var būt nepieciešama cita deva.
Lietošana bērniem un pusaudžiem Deva bērniem un pusaudžiem var atšķirties no devas pieaugušajiem.
Ja esat lietojis Cancidas vairāk nekā noteikts Jūsu ārsts izlems, cik daudz un cik ilgi Cancidas Jums nepieciešams katru dienu. Ja Jums liekas, ka Jums varētu būt ievadīts pārāk daudz Cancidas, nekavējoties pastāstiet to ārstam vai medmāsai.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pastāstiet ārstam vai medmāsai, ja Jūs novērojat jebkādu no šīm blakusparādībām - Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība:  izsitumi, nieze, siltuma sajūta, sejas, lūpu vai rīkles pietūkums vai apgrūtināta elpošana - Jums
iespējams ir histamīna reakcija uz zālēm;  apgrūtināta elpošana ar sēkšanu vai izsitumi, kas pastiprinās, - Jums iespējams ir alerģiska
reakcija uz zālēm;  klepus, nopietnas elpošanas grūtības - ja Jūs esat pieaugušais un Jums ir invazīva aspergiloze,
Jums iespējams ir nopietni elpošanas traucējumi, kas varētu izraisīt elpošanas mazspēju.  izsitumi, ādas lobīšanās, gļotādas čūlas, nātrene, ādas lobīšanās lielos laukumos.
Tāpat kā lietojot citas recepšu zāles, dažas blakusparādības var būt nopietnas. Lūdziet savam ārstam papildu informāciju.
Citas pieaugušajiem novērotas blakusparādības ir
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:  Pazemināts hemoglobīna līmenis (pazemināts skābekļa transporta vielas līmenis asinīs),
samazināts balto asins šūnu skaits  Pazemināts albumīna (olbaltumvielas veids) līmenis asinīs, zems kālija vai pazemināts kālija
līmenis asinīs  Galvassāpes  Vēnu iekaisums  Aizdusa  Caureja, slikta dūša vai vemšana  Izmaiņas dažās asins analīzēs (tai skaitā palielināti daži aknu funkcionālie rādītāji)  Nieze, izsitumi, ādas apsārtums vai pārmērīga svīšana  Locītavu sāpes  Drebuļi, drudzis  Nieze injekcijas vietā.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:  Izmaiņas dažās asins analīzēs (tajā skaitā asins recēšanas traucējumi, asins šūnu, trombocītu,
balto asins šūnu skaita izmaiņas)  Apetītes zudums, palielināts šķidruma daudzums organismā, sāls līdzsvara traucējumi
organismā, augsts cukura līmenis asinīs, zems kalcija līmenis asinīs, paaugstināts kalcija līmenis asinīs, zems magnija līmenis asinīs, paaugstināts skābes līmenis asinīs  Dezorientācija, nervozitātes sajūta, bezmiegs  Apreibuma sajūta, sajūtu vai jutīguma samazināšanās (īpaši uz ādas), trīce, miegainība, garšas izmaiņas, durstīšanas vai notirpuma sajūta
34

 Redzes traucējumi, pastiprināta asaru izdalīšanās, plakstiņu pietūkums, dzeltenīgi acu baltumi  Sajūta, ka ir neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, ātra sirdsdarbība, neregulāra sirdsdarbība,
patoloģisks sirds ritms, sirds mazspēja  Pietvīkums, karstuma viļņi, augsts asinsspiediens, zems asinsspiediens, pietūkums un apsārtums
ap vēnām, īpaši sāpīgs pieskaroties  Muskuļu, kas atrodas ap elpceļiem, savilkšanās, kas izraisa sēkšanu vai klepu, paātrināta
elpošana, elpošanas traucējumi miegā, kas Jūs uzmodina, skābekļa trūkums asinīs, izmainīta elpošanas skaņa, skaņas plaušās, sēkšana, aizlikts deguns, klepus, sāpes rīkles rajonā  Sāpes vēderā, sāpes vēdera augšējā daļā, vēdera uzpūšanās, aizcietējums, apgrūtināta rīšana, sausa mute, gremošanas traucējumi, meteorisms, diskomforta sajūta kuņģī, tūska, ko izraisījusi šķidruma uzkrāšanās vēdera rajonā  Samazināta žults plūsma, aknu palielināšanās, dzeltenīga āda un/vai acu baltumi, zāļu vai ķīmisku vielu izraisīti aknu bojājumi, aknu slimība  Ādas audu bojājumi, vispārēja nieze, nātrene, dažādu veidu izsitumi, patoloģiska āda, sarkani, parasti niezoši plankumi uz rokām un kājām un dažreiz arī uz sejas un citām ķermeņa daļām  Muguras sāpes, sāpes locekļos, kaulu sāpes, muskuļu sāpes, muskuļu vājums  Nieru funkcijas traucējumi, pēkšņi nieru funkcijas traucējumi  Sāpes katetra ievadīšanas vietā, komplikācijas injekcijas ievadīšanas vietā (apsārtums, sacietējums, sāpes, pietūkums, kairinājums, izsitumi, nātrene, šķidruma noplūde no katetra apkārtējos audos), vēnas iekaisums injekcijas vietā  Paaugstināts asinsspiediens un izmaiņas dažās asins analīzēs (tajā skaitā nieru elektrolītos un recēšanas testos), paaugstināts lietoto zāļu līmenis, kas pavājina imunitāti  Diskomforta sajūta krūškurvī, sāpes krūškurvī, sajūta, ka mainās ķermeņa temperatūra,vispārēja slikta pašsajūta, vispārējas sāpes, sejas pietūkums, potīšu, plaukstu vai pēdu pietūkums, jutīgums, noguruma sajūta
Blakusparādības bērniem un pusaudžiem
Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:  Drudzis Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:  Galvassāpes  Paātrināta sirdsdarbība  Apsārtums, zems asinsspiediens  Izmaiņas dažās asins analīzēs (ieskaitot aknu darbības funkcionālo rādītāju paaugstināšanos)  Nieze, izsitumi  Sāpes katetra ievadīšanas vietā  Drebuļi  Izmaiņas dažos asins analīžu rezultātos.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Cancidas
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona (pirmie divi cipari ir mēnesis; nākamie četri cipari ir gads). Derīguma termiņs attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).
35

Cancidas jālieto uzreiz pēc pagatavošanas. Tas ir tāpēc, ka to sastāvā nav konservantu, kas aptur baktēriju augšanu. Tikai apmācīts medicīnas speciālists, izlasījis visu lietošanas instrukciju, (sk. nodaļu “Instrukcijas Cancidas šķīdināšanai un atšķaidīšanai”) drīkst sagatavot šīs zāles.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Cancidas satur

 Aktīvā viela ir kaspofungīns.

Cancidas 50 mg pulveris infūziju koncentrāta pagatavošanai Katrs Cancidas flakons satur 50 mg kaspofungīna.

Cancidas 70 mg pulveris infūziju koncentrāta pagatavošanai Katrs Cancidas flakons satur 70 mg kaspofungīna.

 Citas sastāvdaļas ir: saharoze, mannīts, ledus etiķskābe un nātrija hidroksīds (lūdzu skatīt 2. apakšpunktu „Kas jums jāzina, pirms esat saņēmis Cancidas”).

Cancidas ārējais izskats un iepakojums Cancidas ir sterils, balts līdz pelēkbalts, kompakts pulveris.

Katrs iepakojums satur vienu flakonu ar pulveri.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Merck Sharp & Dohme B.V. Waarderweg 39 2031 BN Haarlem Nīderlande

Ražotājs Merck Sharp & Dohme B. V. Waarderweg 39 2031 BN Haarlem Nīderlande

vai

Laboratories Merck Sharp & Dohme- Chibret Route de Marsat-RIOM 63963 Clermont-Ferrand Cedex 9 Francija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Belgique/België/Belgien MSD Belgium BVBA/SPRL Tél/Tel: +32(0)27766211 dpoc_belux@merck.com

Luxembourg/Luxemburg MSD Belgium BVBA/SPRL Tél/Tel: +32(0)27766211 dpoc_belux@merck.com

България Мерк Шарп и Доум България ЕООД Тел.: +359 2 819 3737 info-msdbg@merck.com

Magyarország MSD Pharma Hungary Kft. Tel.: +36 1 888 5300 hungary_msd@merck.com

36

Česká republika Merck Sharp & Dohme s.r.o. Tel.: +420 233 010 111 dpoc_czechslovak@merck.com
Danmark MSD Danmark ApS Tlf: +45 44 82 40 00 dkmail@merck.com
Deutschland MSD SHARP & DOHME GMBH Tel: 0800 673 673 673 (+49 (0) 89 4561 2612) e-mail@msd.de
Eesti Merck Sharp & Dohme OÜ Tel.: +372 6144 200 msdeesti@merck.com
Eλλάδα MSD Α.Φ.Β.Ε.Ε Τηλ: + 30 210 98 97 300 dpoc_greece@merck.com
España Merck Sharp & Dohme de España, S.A. Tel: +34 91 321 06 00 msd_info@merck.com
France MSD France Tél: + 33 (0) 1 80 46 40 40
Ireland Merck Sharp & Dohme Ireland (Human Health) Limited Tel: +353 (0)1 2998700 medinfo_ireland@merck.com
Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000
Ιtalia MSD Italia S.r.l. Tel: +39 06 361911 medicalinformation.it@merck.com
Κύπρος Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited Τηλ.: 800 00 673 (+357 22866700) cyprus_info@merck.com

Malta Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited Tel.: 8007 4433 (+ 356 99917558) malta_info@merck.com
Nederland Merck Sharp & Dohme B.V. Tel: 0800 9999000 (+31 23 5153153) medicalinfo.nl@merck.com
Norge MSD (Norge) AS Tlf: +47 32 20 73 00 msdnorge@msd.no
Österreich Merck Sharp & Dohme Ges.m.b.H. Tel: +43 (0) 1 26 044 msd-medizin@merck.com
Polska MSD Polska Sp. z o.o. Tel.: +48 22 549 51 00 msdpolska@merck.com
Portugal Merck Sharp & Dohme, Lda Tel: +351 21 4465700 inform_pt@merck.com
România Merck Sharp & Dohme Romania S.R.L. Tel: + 4021 529 29 00 msdromania@merck.com
Slovenija Merck Sharp & Dohme, inovativna zdravila d.o.o. Tel: + 386 1 5204201 msd_slovenia@merck.com
Slovenská republika Merck Sharp & Dohme, s. r. o. Tel.: +421 2 58282010 dpoc_czechslovak@merck.com
Suomi/Finland MSD Finland Oy Puh/Tel: +358 (0) 9 804 650 info@msd.fi
Sverige Merck Sharp & Dohme (Sweden) AB Tel: +46 (0)77 5700488 medicinskinfo@merck.com

37

Latvija SIA Merck Sharp & Dohme Latvija Tel: +371 67364 224 msd_lv@merck.com
Lietuva UAB Merck Sharp & Dohme Tel.: +370 5 278 02 47 msd_lietuva@merck.com

United Kingdom Merck Sharp & Dohme Limited Tel: +44 (0) 1992 467272 medicalinformationuk@merck.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta:

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:

Instrukcijas CANCIDAS šķīdināšanai un atšķaidīšanai

CANCIDAS šķīdināšana NELIETOT ŠĶĪDINĀTĀJUS, KAS SATUR GLIKOZI, jo CANCIDAS GLIKOZI SATUROŠOS ŠĶĪDINĀTĀJOS nav stabilas. CANCIDAS NEDRĪKST SAJAUKT UN LIETOT INFŪZIJĀ KOPĀ AR CITĀM ZĀLĒM, jo nav datu par CANCIDAS saderību ar citām intravenozi ievadāmām vielām, palīgvielām vai zālēm. Apskatiet, vai infūziju šķīdumā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa!

CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju koncentrāta pagatavošanai

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM (50 mg flakons)

1. posms. Flakonu satura šķīdināšana Lai izšķīdinātu pulveri, tam jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai un tad aseptiski jāpievieno 10,5 ml injekciju ūdens. Iegūtā šķīduma koncentrācija pudelītē būs 5,2 mg/ml.

Baltais līdz pelēkbaltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Uzmanīgi samaisiet, līdz izveidojas dzidrs šķīdums! Apskatiet šķīdumu, vai tajā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa! 25°C un zemākā temperatūrā šķīdumu var uzglabāt līdz 24 stundām.

2. posms. Izšķīdinātā CANCIDAS pievienošana pacienta infūzijas šķīdumam Šķīduma atšķaidīšanai infūzijā lieto: nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu. Infūziju šķīdumu pagatavo, aseptiski pievienojot nepieciešamo izšķīdinātā koncentrāta daudzumu (kā parādīts tabulā) 250 ml infūzijas maisa vai pudeles saturam. Medicīnisku indikāciju gadījumos 50 mg un 35 mg dienas devas var ievadīt, izmantojot samazināta tilpuma –100ml – infūzijas. Nelietojiet šķīdumu, ja tas kļuvis duļķains vai parādījušās nogulsnes!

50 mg FLAKONS: INFŪZIJU ŠĶĪDUMU SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠIEM

DEVA*
50 mg 50 mg samazinātā tilpumā

Intravenozo infūziju maisā vai pudelē pārlejamais izšķīdinātā CANCIDAS tilpums
10 ml

Standarta šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 250 ml) galējā koncentrācija
0,20 mg/ml

10 ml

–

Samazināta tilpuma infūzijas šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 100 ml) galējā koncentrācija
–
0,47 mg/ml

38

Intravenozo

infūziju maisā vai

DEVA*

pudelē pārlejamais izšķīdinātā

CANCIDAS

tilpums

35 mg vidēji smagu

aknu darbības

traucējumu gadījumos

7 ml

(no viena 50 mg

flakona)

35 mg vidēji smagu

aknu darbības

traucējumu gadījumos 7 ml
(no viena 50 mg

flakona) samazinātā

tilpumā

* katra flakona atšķaidīšanai jālieto 10,5 ml.

Standarta šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 250 ml) galējā koncentrācija
0,14 mg/ml
–

Samazināta tilpuma infūzijas šķīduma (sagatavotais CANCIDAS šķīdums pievienots 100 ml) galējā koncentrācija
–
0,34 mg/ml

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA BĒRNIEM (50 mg flakons)

Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana dozēšanai bērniem Pirms infūzijas šķīduma pagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot sekojošu formulu: (Mosteller2 Formula)

70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 50-mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu piesātinošās devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdināto CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdināto CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 50-mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo uzturošo dienas devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = uzturošā dienas deva Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.
2 Mosteller RD: Simplified Calculation of Body Surface Area. N Engl J Med 1987 Oct 22;317(17): 1098 (letter)
39

2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai
zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu uzturošās dienas devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdināto CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdināto CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C. Piezīmes par pagatavošanu: a. Baltais līdz pelēkbaltais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums. b. Izšķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet vai pagatavotais šķīdums nesatur vielas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietojiet šķīdumu, ja tas ir duļķains vai tajā ir nogulsnes. c. CANCIDAS izveidotas tā, ka, no flakona paņemot 10 ml, tiktu iegūta pilna apstiprinātā deva (50 mg).
40

CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju koncentrāta pagatavošanai

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM (70 mg flakons)

1. posms. Flakonu satura šķīdināšana Lai izšķīdinātu pulveri, tam jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai un tad aseptiski jāpievieno 10,5 ml injekciju ūdens. Iegūtā šķīduma koncentrācija pudelītē būs 7,2 mg/ml.

Baltais līdz pelēkbaltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Uzmanīgi samaisiet, līdz izveidojas dzidrs šķīdums! Apskatiet šķīdumu, vai tajā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa! 25°C un zemākā temperatūrā šķīdumu var uzglabāt līdz 24 stundām.

2. posms. Izšķīdinātā CANCIDAS pievienošana pacienta infūzijas šķīdumam Šķīduma atšķaidīšanai infūzijā lieto: nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu. Infūziju šķīdumu pagatavo, aseptiski pievienojot nepieciešamo izšķīdinātā koncentrāta daudzumu (kā parādīts tabulā) 250 ml infūzijas maisa vai pudeles saturam. Ja klīniski nepieciešams, 50 mg vai 35 mg devas ievadīšanai var izmantot samazinātu infūzijas tilpumu 100 ml. Nelietojiet šķīdumu, ja tas kļuvis duļķains vai parādījušās nogulsnes!

70 mg FLAKONS: INFŪZIJU ŠĶĪDUMU SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠIEM

Intravenozo infūziju Standarta šķīduma Samazināta tilpuma

maisā vai pudelē

(sagatavotais

infūzijas šķīduma

DEVA*

pārlejamais izšķīdinātā

CANCIDAS šķīdums (sagatavotais pievienots 250 ml) CANCIDAS šķīdums

CANCIDAS tilpums galējā koncentrācija pievienots 100 ml)

galējā koncentrācija

70 mg

10 ml

0,28 mg/ml

nav ieteicams

70 mg

(no diviem 50 mg

14 ml

0,28 mg/ml

nav ieteicams

flakoniem) **

35 mg vidēji smagu

aknu darbības

traucējumu gadījumos

5 ml

0,14 mg/ml

0,34 mg/ml

(no viena 70 mg

flakona)

* katra flakona atšķaidīšanai jālieto 10,5 ml.

** ja nav pieejams 70 mg flakons, 70 mg devu var sagatavot, izmantojot divus 50 mg flakonus.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA BĒRNIEM (70 mg flakons)

Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana dozēšanai bērniem Pirms infūzijas šķīduma pagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot sekojošu formulu: (Mosteller3 formula)

70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 70 mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva
3 Mosteller RD: Simplified Calculation of Body Surface Area. N Engl J Med 1987 Oct 22;317(17): 1098 (letter)
41

Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu piesātinošās devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdināto CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdināto CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 70 mg flakonu) 1. Nosakiet bērnam nepieciešamo uzturošo dienas devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā
norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = uzturošā dienas deva Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas. 2. Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. 3. Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml. 4. Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu uzturošās dienas devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.
Piezīmes par pagatavošanu:
a. Baltais līdz pelēkbaltais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.
b. Izšķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet vai pagatavotais šķīdums nesatur vielas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietojiet šķīdumu, ja tas ir duļķains vai tajā ir nogulsnes.
c. CANCIDAS izveidotas tā, ka, no flakona paņemot 10 ml, tiktu iegūta pilna apstiprinātā deva (70 mg).
42