Dalnessa 4 mg/5 mg tabletes
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma un gaismas.
Tert-butylamini perindoprilum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
11-0406-04
11-0406
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
11-AUG-16
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg/5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Dalnessa 4 mg/5 mg tabletes
Dalnessa 4 mg/10 mg tabletes
Dalnessa 8 mg/5 mg tabletes
Dalnessa 8 mg/10 mg tabletes
tert-Butylamini perindoprilum/Amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Dalnessa un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Dalnessa lietošanas
3. Kā lietot Dalnessa
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Dalnessa
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Dalnessa un kādam nolūkam tās lieto
Dalnessa ir indicēts paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai un/vai stabilas koronārās sirds slimības (stāvoklis, kad mazināta vai bloķēta sirds asinsapgāde) ārstēšanai. Pacienti, kas jau lieto perindoprilu un amlodipīnu atsevišķi tablešu formā, turpmāk lietos vienu Dalnessa tableti, kas satur abas aktīvās vielas.
Dalnessa ir divu aktīvo vielu, perindoprila un amlodipīna, kombinācija. Perindoprils ir AKE (angiotensīna konvertējošā enzīma) inhibitors. Amlodipīns ir kalcija antagonists (kas pieder pie dihidropiridīnu klases). Kopā šie savienojumi paplašina un atslābina asinsvadus, tādēļ asinis pa tiem plūst daudz vieglāk un sirdij ir daudz vieglāk nodrošināt labu asinsriti.
2. Kas Jums jāzina pirms Dalnessa lietošanas
Nelietojiet Dalnessa šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret perindoprila erbumīnu vai kādu citu AKE inhibitoru, amlodipīna besilātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jūs barojat bērnu ar krūti (skatīt apakšpunktu ”Grūtniecība un barošana ar krūti”)
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (labāk arī izvairīties no Dalnessa lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu par grūtniecību),
ja Jums iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā radušies šādi simptomi: sēkšana, sejas vai mēles pietūkšana, intensīva nieze vai smagi izsitumi, vai arī šādi simptomi kādos citos apstākļos radušies kādam Jūsu ģimenes loceklim (stāvoklis ko sauc par angioedēmu),
ja Jums ir sašaurināts sirds aortālais vārstulis (aortāla stenoze) vai kardiogēnisks šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj ķermenim piegādāt asinis pietiekošā apjomā),
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (smaga hipotensija),
ja Jums ir sirds mazspēja (sirds nespēj pietiekami pārsūknēt asinis, kā rezultātā parādās elpas trūkums vai perifēra tūska, piemēram, kāju, potīšu vai pēdu tūska) pēc akūtas sirdslēkmes,
ja Jums tiek veikta dialīze vai jebkāda cita veida asiņu filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas, Dalnessa Jums var nebūt piemērots,
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta nieru asinsapgāde (nieru artēriju stenoze),
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai,
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Dalnessa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (sašaurināta artērija, kas apgādā nieres ar asinīm),
ja Jums ir sirds mazspēja,
ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze),
ja Jums ir jebkādas citas sirds slimības,
ja Jums ir aknu darbības traucējumi,
ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze,
ja Jums ir vaskulārā kolagenoze (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija,
ja Jums ir cukura diabēts,
ja Jūs ievērojat diētu ar samazinātu sāls patēriņu vai lietojat sāls aizstājējus, kas satur kāliju (ļoti būtisks ir pareizi līdzsvarots kālija līmenis asinīs),
ja esat gados vecāks pacients, un ir jāpalielina deva,
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu,
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Dalnessa šādos gadījumos”.
angioedēmas risks ir lielāks, ja vienlaicīgi lietojat šādas zāles (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju),
sirolims, everolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai novērstu transplantēto orgānu atgrūšanu),
vildagliptīns – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai,
ja Jums ir melna ādas krāsa, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem, kuriem nav melna ādas krāsa.
Angioedēma
Angioedēma (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu) ir novērota pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī perindoprilu. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Dalnessa un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Dalnessa nav ieteicams grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja lietojat to šajā periodā (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).
Dalnessa lietošanas laikā Jums jāinformē ārsts vai ārstniecības personas, ja Jums:
paredzēts veikt vispārēju anestēziju un/vai ķirurģisku operāciju,
nesen ir bijusi caureja vai vemšana (slikta dūša),
paredzēts veikt ZBL aferēzi (holesterīna saistīšanu no asinīm ar iekārtas palīdzību),
paredzēts veikt desensibilizāciju, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem.
Bērni un pusaudži
Dalnessa lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Dalnessa
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jums ir jāizvairās no Dalnessa lietošanas vienlaicīgi ar:
litiju (lieto mānijas vai depresijas ārstēšanai),
estramustīnu (lieto vēža ārstēšanai),
kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai),
kāliju aizturošām zālēm, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanai: eplerenonu un spironolaktonu devās no 12,5 mg – 50 mg dienā.
Terapiju ar Dalnessa var ietekmēt citas zāles. Noteikti pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no šādām zālēm, jo Jums var būt nepieciešama īpaša aprūpe:
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB), aliskirēnu (skatīt arī informāciju zem virsrakstiem “Nelietojiet Dalnessa šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”) vai diurētiskus līdzekļus (zāles, kas palielina nierēs izveidotā urīna daudzumu),
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, ibuprofēnu) sāpju mazināšanai vai aspirīnu lielā devā,
zāles cukura diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīnu),
zāles psihisku slimību, piemēram, depresijas, trauksmainības, šizofrēnijas u.c., ārstēšanai (piemēram, tricikliskos antidepresantus, antipsihotiskus līdzekļus, imipramīnam līdzīgus antidepresantus, neiroleptiskus līdzekļus),
imūnsupresantus (zāles, kas vājina organisma aizsargmehānismus), ko lieto autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas (piemēram, ciklosporīnu, takrolimu),
trimetoprimu un kotrimoksazolu (infekciju ārstēšanai),
allopurinolu (podagras ārstēšanai),
prokaīnamīdu (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai),
vazodilatatorus, tai skaitā nitrātus (zāles, kas paplašina asinsvadus),
efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu (zāles pazemināta asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai),
baklofēnu, ko lieto muskuļu stīvuma mazināšanai, piemēram, multiplās sklerozes gadījumā,
dažas antibiotikas, piemēram, rifampicīnu, eritromicīnu, klaritromicīnu (lieto baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai),
simvastatīnu (holesterīnu pazeminošas zāles),
pretepilepsijas līdzekļus, piemēram, karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu, fosfenitoīnu, primidonu,
itrakonazolu, ketokonazolu (zāles sēnīšinfekciju ārstēšanai),
alfa blokatorus, ko lieto palielinātas prostatas ārstēšanai, piemēram, prazosīnu, alfuzosīnu, doksazosīnu, tamsulosīnu, terazosīnu,
amifostīnu (lieto vēža ārstēšanā izmantotu citu zāļu vai staru terapijas blakusparādību mazināšanai),
kortikosteroīdus (lieto dažādu slimību, tai skaitā smagas astmas un reimatoīdā artrīta ārstēšanai),
zelta sāļus, īpaši tad, ja tie tiek ievadīti intravenozi (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai),
ritonavīru, indinavīru, nelfinavīru (tā saucamie proteāzes inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanā),
zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pret caureju (racekadotrils) vai pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei (sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles). Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”,
sakubitrilu/valsartānu (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai): Skatīt punktu “Nelietojiet Dalnessa šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Dalnessa kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Dalnessa jālieto pirms maltītes.
Cilvēki, kuri lieto Dalnessa, nedrīkst uzturā lietot greipfrūtus un greipfrūtu sulu. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt paaugstinātu aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas var izraisīt neparedzamu Dalnessa asinsspiedienu pazeminošu iedarbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību,pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt Dalnessa lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums citas zāles Dalnessa vietā. Dalnessa nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet savam ārstam, ja barojat ar krūti bērnu vai ja sākat to darīt. Dalnessa nav ieteicams mātēm, kas baro ar krūti bērnu, un Jūsu ārsts var Jums izvēlēties citas zāles, ja vēlaties barot ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dalnessa neietekmē modrību, tomēr zema asinsspiediena dēļ Jums var rasties reibonis vai vājums, kas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Kamēr Jums nav zināms, kā Dalnessa Jūs ietekmē, Jums ieteicams nevadīt transportlīdzekli un nestrādāt ar mehānismiem.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Dalnessa
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar sava ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens, ieteicams vienā laikā katru dienu – no rīta pirms maltītes. Jūsu ārsts izlems, kāda deva Jums ir piemērota. Parasti tā būs viena tablete dienā. Dalnessa parasti tiek parakstīts pacientiem, kas jau lieto perindoprilu un amlodipīnu, bet atsevišķu tablešu formā.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Dalnessa nav ieteicama lietot bērniem un pusaudžiem.
Ja esat lietojis Dalnessa vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu vai pastāstiet savam ārstam. Visiespējamākās izpausmes pārdozēšanas gadījumā ir zems asinsspiediens, kas var izpausties ar reiboni vai ģībšanu. Ja tā notiek, gulēšana ar paceltām kājām var palīdzēt.
Ja esat aizmirsis lietot Dalnessa
Ir svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra ārstēšanās darbojas labāk. Taču, ja esat aizmirsis Dalnessa devu, lietojiet nākamo devu parastā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizstātu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Dalnessa
Tā kā terapija ar Dalnessa parasti ilgst visu mūžu, Jums jāpārrunā ar savu ārstu, ja vēlaties pārtraukt šo zāļu lietošanu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas kāda no šādām izpausmēm, nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un pastāstiet par to savam ārstam:
pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,
plakstiņu, sejas vai lūpu tūska,
mēles un rīkles tūska, kas rada izteiktus elpošanas traucējumus,
smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, stipra nieze, pūslīšu veidošanās uz ādas, ādas zvīņošanās un tūska, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas,
smags reibonis vai ģībonis,
sirdslēkme, neparasti ātra sirdsdarbība vai sāpes krūtīs,
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un sāpes mugurā kopā ar sliktu pašsajūtu.
Citas blakusparādības var būt:
Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
tūska (šķidruma aizture).
Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā), vertigo, tirpšana, redzes traucējumi (tostarp redzes dubultošanās), džinkstēšana ausīs (trokšņi ausīs), sirdsklauves (ļoti ātra sirdsdarbība), piesarkšana (karstuma vai siltuma viļņi sejā), reibonis zema asinsspiediena dēļ, klepus, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, vēdera izejas pārmaiņas izmaiņas, caureja, aizcietējums, alerģiskas reakcijas (piemēram, izsitumi, nieze), muskuļu krampji, nogurums, vājums, potīšu pietūkums (perifērā tūska).
Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa pārmaiņas, trauksme, depresija, bezmiegs, miega traucējumi, trīce, sinkope (samaņas zudums), sāpju sajūtas zudums, neregulāra sirdsdarbība, rinīts (aizlikts deguns vai iesnas), matu izkrišana, sarkani vai citas krāsas plankumi uz ādas, muguras, muskuļu vai locītavu sāpes, sāpes krūtīs, urinācijas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt, īpaši nakts laikā, sāpes, slikta pašsajūta, bronhospazma (grūtības elpot, sēkšana un elpas trūkums), sausums mutē, angioedēma (sēkšana, sejas vai mēles tūska), pūslīšu sakopojumu veidošanās uz ādas, nieru darbības traucējumi, impotence, pastiprināta svīšana, palielināts eozinofīlu (balto asins šūnu veids) skaits, diskomforts krūtīs vai krūšu palielināšanās vīriešiem, ķermeņa masas pieaugums vai samazināšanās, tahikardija, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), fotosensibilizācijas reakcija (paaugstināta ādas jutība pret sauli), drudzis, kritieni, laboratorisko raksturlielumu vērtību novirzes: augsta kālija koncentrācija asinīs, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu, zema nātrija koncentrācija, hipoglikēmija (ļoti zema cukura koncentrācija asinīs) pacientiem ar diabētu, paaugstināta urīnvielas un kreatinīna koncentrācija asinīs.
Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
apjukums, psoriāzes saasināšanās, laboratorisko raksturlielumu vērtību novirzes: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, augsts bilirubīna līmenis asinī.
Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
kardiovaskulāras slimības (neregulāra sirdsdarbība, stenokardija, sirdslēkme un insults), eozinofiliska pneimonija (reta plaušu karsoņa forma), plakstiņu, sejas vai lūpu tūska, mēles un rīkles tūska, kas rada izteiktus elpošanas traucējumus, smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, stipra nieze, pūslīšu veidošanās uz ādas, ādas zvīņošanās un tūska, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms), multiformā eritēma (izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām), jutība pret gaismu, izmaiņas asins sastāvā, tādas kā samazināts balto un sarkano asins šūnu skaits, samazināta hemoglobīna koncentrācija, samazināts trombocītu skaits, asins slimības, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un sāpes mugurā kopā ar sliktu pašsajūtu, akūta nieru mazspēja, aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzelte, aknu enzīmu pieaugums, kas var ietekmēt dažus medicīniskos testus, vēdera pūšanās (gastrīts), perifēriska neiropātija (slimība, kas rada sajūtu zudumu, sāpes, nespēju kontrolēt muskuļus), hipertonija (patoloģiski palielināts muskuļu saspringums), smaganu pietūkšana, paaugstināts cukura daudzums asinīs.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):
trīce, nekustīga poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita, roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).
Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apmulsums un krampju lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija. Ja Jums ir šādi simptomi, sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Dalnessa
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Dalnessa satur
Aktīvās vielas ir perindoprila terc- butilamīns un amlodipīna besilāts.
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc- butilamīna un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc- butilamīna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc- butilamīna un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc- butilamīna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir nātrija hidrogēnkarbonāts, mikrokristāliskā celuloze (E460), preželatinizēta ciete, nātrija cietes glikolāts (A tips), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts (E470b).
Dalnessa ārējais izskats un iepakojums
Dalnessa 4 mg/5 mg tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar slīpām malām.
Dalnessa 4 mg/10 mgtabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, kapsulas formas, abpusēji izliektas tabletes, ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai divās vienādās daļās.
Dalnessa 8 mg/5 mg tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar slīpām malām.
Dalnessa 8 mg/10 mg tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar slīpām malām un dalījuma līniju vienā pusē. Tabletes var sadalīt divās vienādās daļās.
Tabletes pieejamas blisteros pa 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90 vai 100 tabletēm kastītēs.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL124639_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 18.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 18.01.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 7
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Dalnessa 4 mg/5 mg tabletes
Dalnessa 4 mg/10 mg tabletes
Dalnessa 8 mg/5 mg tabletes
Dalnessa 8 mg/10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Dalnessa 4 mg/5 mg tabletes
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) besilāta.
Dalnessa 4 mg/10 mg tabletes
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) besilāta.
Dalnessa 8 mg/5 mg tabletes
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) besilāta.
Dalnessa 8 mg/10 mg tabletes
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) besilāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
4 mg/5 mg: Balta līdz gandrīz balta, apaļa, nedaudz abpusēji izliekta tablete ar slīpām malām.
4 mg/10 mg: Balta līdz gandrīz balta, kapsulas formas, abpusēji izliekta tablete, ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai divās vienādās devās.
8 mg/5 mg: Balta līdz gandrīz balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete ar slīpām malām.
8 mg/10 mg: Balta līdz gandrīz balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete ar slīpām malām un dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Dalnessa indicēts kā aizvietojoša terapija esenciālas hipertensijas un/vai stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar kombinētu perindoprila un amlodipīna lietošanu atbilstošā devā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Fiksētas devas kombinācija nav piemērota sākumterapijai.
Ja nepieciešama devas mainīšana, Dalnessa devu var mainīt vai arī apsvērt individuālu devas titrēšanu ar brīvu kombināciju.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem un gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru mazspēju perindoprila izvadīšana no organisma mazinās. Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzībā jāietver bieža kreatinīna un kālija līmeņa noteikšana.
Dalnessa var lietot pacienti ar Clcr ≥ 60 ml/min, taču tā lietošana nav piemērota pacientiem ar Clcr < 60 ml/min. Šādiem pacientiem ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi.
Amlodipīna koncentrācijas pārmaiņas plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: skatīt 4.4. un 5.2.apakšpunktu
Ieteicamā deva pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav noteikta. Tādēļ Dalnessa jālieto piesardzīgi.
Pediatriskā populācija
Dalnessa nedrīkst lietot bērni un pusaudži, jo perindoprila un amlodipīnu efektivitāte un panesamība bērniem un pusaudžiem gan monoterapijā, gan kombinācijā nav zināma.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Pa vienai tabletei dienā vienā devā, ieteicams no rīta un pirms maltītes.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Ar perindoprilu saistītas
Paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru
Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioedēma anamnēzē
Pārmantojama vai idiopātiska angioedēma
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu)
Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu)
Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Dalnessa lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
Ar amlodipīnu saistītas
Smaga hipotensija
Paaugstināta jutība pret amlodipīnu vai kādu citu dihidropiridīna grupas līdzekli
Šoks, tai skaitā kardiogēns šoks
Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas stenoze)
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta
Ar Dalnessa saistītas
Visas augstāk norādītās ar aktīvajām vielām saistītās kontrindikācijas attiecas arī uz fiksēto kombināciju Dalnessa.
Paaugstināta jutība pret jebkuru palīgvielu
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Dalnessa lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Visi ar aktīvām vielām saistītie brīdinājumi, kas raksturoti zemāk, attiecas arī uz fiksēto kombināciju Dalnessa.
Ar perindoprilu saistīti
Īpaši brīdinājumi
Paaugstināta jutība/Angioedēma
Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radusies sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šī parādība var rasties jebkurā terapijas brīdī. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc Dalnessa lietošana un jāsāk piemērota monitorēšana, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Ja radusies tikai sejas un lūpu tūska, komplikācija izzudusi bez īpašas terapijas, lai arī simptomu mazināšanai noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.
Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja komplikācija izpaužas ar mēles, balss spraugas vai balsenes tūsku un var izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāsāk neatliekamās palīdzības pasākumi. Tie var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurejamības uzturēšanu. Pacientam jābūt ciešā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi izzūd pilnīgi un stāvoklis stabilizējas.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru terapiju nesaistīta angioedēma, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies zarnu angioedēma. Šādiem pacientiem tā izpaudusies ar sāpēm vēderā (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas); dažos gadījumos pirms tam nebija sejas angioedēmas un C-1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioedēmas diagnoze noteikta, izmantojot dažādas procedūras, tai skaitā vēdera dobuma datortomogrāfisku skenēšanu vai izmeklēšanu ar ultraskaņu, vai ķirurģiskas operācijas laikā, bet simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas.
Zarnu angioedēma jāuzskata par vienu no diferenciāldiagnozēm pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus un meklē medicīnisku palīdzību vēdersāpju dēļ (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Perindoprila lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar citiem NEP inhibitoriem (piemēram, racekadotrilu), mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). NEP inhibitoru (piemēram, racekadotrila), mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām iespējams izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru terapiju pirms katras aferēzes.
Anafilaktoīdas reakcijas desensitivizācijas laikā
Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitoru desensitivizācijas terapijas laikā (piemēram, pret plēvspārņu indi), radušās anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem anafilaktoīdās reakcijas nav radušās, ja AKE inhibitoru lietošana uz laiku pārtraukta, bet radušās atkārtoti pēc nejaušas lietošanas vienlaicīgi.
Neitropēnija/Agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija
Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplikācijas veicinošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils sevišķi piesardzīgi jālieto pacientiem ar vaskulārām kolagēna slimībām, terapiju ar imūnsupresīviem līdzekļiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu vai šo komplikāciju rašanos veicinošo faktoru kombināciju, īpaši gadījumos, ja jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radušās smagas infekcijas, kad dažos gadījumos nebija atbildes reakcijas uz intensīvu terapiju ar antibiotikām. Ja šādi pacienti lieto perindoprilu, ieteicama periodiska leikocītu skaita noteikšana un pacientiem jāieteic ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm.
Renovaskulāra hipertensija
Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skat. 4.3. un 4.6. apakšpunktus).
Piesardzība lietošanā
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos. Hipertensijas slimniekiem bez komplikācijām simptomātiska hipotensija radusies reti, un lielāka tās rašanās iespēja ir pacientiem ar samazinātu šķidruma daudzumu organismā, piemēram, pēc terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem, ierobežotu sāls patēriņu, dialīzi, caureju vai vemšanu, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar lielu simptomātiskas hipotensijas risku Dalnessa lietošanas laikā rūpīgi jāuzrauga asinsspiediens, nieru darbība un kālija līmenis serumā.
Līdzīgi piesardzība jāievēro pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Hipotensijas rašanās gadījumā pacienti jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņiem jāveic intravenoza nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma infūzija. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, kas parasti, asinsspiedienam paaugstinoties pēc šķidruma tilpuma palielināšanas, sarežģījumus nerada.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citu AKE inhibitoru gadījumā perindoprils piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un no kreisā kambara atejošo asinsvadu obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Regulāra kālija un kreatinīna līmeņa noteikšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir normāla medicīnas prakse (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kas lietojuši AKE inhibitorus, paaugstinājies urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, taču šī parādība pēc terapijas pārtraukšanas izzudusi. Šādas parādības rašanās iespēja palielinās pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Dažiem hipertensijas slimniekiem bez acīmredzamas nieru vaskulāras slimības radies parasti neliels un pārejošs urīnvielas līmeņa paaugstinājums asinīs un kreatinīna līmeņa pieaugums serumā, īpaši tad, ja perindoprils lietots vienlaikus ar diurētisku līdzekli. Šīs parādības rašanās iespēja lielāka ir pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana tikusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jāveic atbilstoša medicīniskā uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
AKE inhibitori angioedēmu melnādainiem pacientiem izraisa biežāk nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu. Tāpat kā citi AKE inhibitori perindoprila efektivitāte, pazeminot asinsspiedienu, melnādainiem pacientiem var būt zemāka nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu, iespējams tādēļ, ka melnādainu hipertensijas slimnieku grupā biežāk ir pazemināts renīna līmenis.
Klepus
AKE inhibitoru lietošanas laikā radies klepus. Parasti klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru ierosināts klepus jāapsver kā viena iespējama klepus diferenciāldiagnoze.
Ķirurģiskas operācijas/Anestēzija
Pacientiem, kam tiek veikta nopietna ķirurģiska operācija, kā arī anestēzijas laikā ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, perindoprils/amlodipīns var bloķēt angiotensīna II veidošanos pēc kompensējošas renīna izdalīšanās. Terapija jāpārtrauc vienu dienu pirms operācijas. Ja rodas hipotensija un pastāv iespēja, ka to izraisījis šāds mehānisms, ieteicamā korekcija ir šķidruma ievadīšana.
Hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas riska faktori ir nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, vienlaicīgi radušās komplikācijas, sevišķi dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze vai kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kālija savienojumu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana vienlaicīgi, kā arī citu, ar kālija līmeņa paaugstināšanos saistītu zāļu (piemēram, heparīna, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu un īpaši aldosterona antagonistu vai angiotensīna receptoru blokatoru) lietošana. Kālija sāļu, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, sevišķi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt nozīmīgu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu, dažkārt letālu aritmiju. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Cukura diabēta slimnieki
Cukura diabēta slimnieki, kas lieto perorālos pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu, pirmā AKE inhibitoru terapijas mēneša laikā rūpīgi jāuzrauga glikēmijas kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Ar amlodipīnu saistīti
Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvas krīzes gadījumā nav noteikta.
Piesardzība lietošanā
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.
Pacienti ar sirds mazspēju
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.
Ilgtermiņa, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (NYHA III un IV klase) ziņojumi plaušu tūskas gadījumu sastopamību ar amlodipīnu ārstētajā grupā bija lielāks nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori (arī amlodipīns) piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Gados vecākiem cilvēkiem devas jāpalielina piesardzīgi.
Lietošana nieru darbības traucējumu gadījumā
Šiem pacientiem amlodipīnu var lietot parastās devās. Amlodipīna koncentrācijas izmaiņas plazmā nav saistītas ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Amlodipīnu nevar izvadīt ar dialīzes palīdzību.
Ar Dalnessa saistīti
Visi iepriekš uzskaitītie uz katru atsevišķo komponentu attiecināmie brīdinājumi ir attiecināmi arī uz fiksēto Dalnessa kombināciju.
Mijiedarbība
Dalnessa lietošana vienlaikus ar litiju, kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un kālija sāļiem nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ar perindoprilu saistītas
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NSPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims, un fiksētas devas kombinācijas ar sulfametoksazolu (kotrimoksazols). Kombinācija ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Diabēta slimniekiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības pasliktināšanās, sirds-asinsvadu sistēmas slimību rašanās un nāves risks.
Ekstrakorporāla terapija
Ekstrakorporālas terapijas veidi, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo palielinās smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānas vai citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.
Sakubitrils/valsartāns
Perindoprila un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo neprilizīna (NEP) un AKE vienlaicīga inhibēšana var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Perindoprilu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem, kuriem nav diabēts vai nieru darbības traucējumi, ir palielināts hiperkaliēmijas, nieru darbības pasliktināšanās, sirds-asinsvadu sistēmas slimību rašanās un nāves risks.
Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru
Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu, kad vērojami gala orgānu bojājumi, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem., kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu.
Estramustīns
Palielināts blakusparādību, piemēram, angioedēmas risks.
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kas lieto vienlaicīgi kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Litijs
Lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, atgriezeniski palielinājusies litija koncentrācija un radušās toksiskās reakcijas (smags neirotoksiskums). Perindoprila lietošana kombinācijā ar litiju nav ieteicama. Ja šādas kombinācijas lietošana ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi uzraudzīt litija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Kāliju nesaudzējoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem ar hipovolēmiju un/vai sāls deficītu, pēc terapijas sākšanas ar AKE inhibitoru var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens. Hipotensīvas ietekmes iespēju var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, koriģējot hipovolēmiju vai pastiprinot sāls patēriņu pirms terapijas sākšanas ar mazu un pakāpeniski pieaugošu perindoprila devu.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli), vai AKE inhibitora lietošana jāsāk ar nelielu devu, ko pakāpeniski palielina.
Sastrēguma sirds mazspējas, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, gadījumā AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru darbības rādītāji (kreatinīna koncentrācija).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:
Ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.
Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Racekadotrils
Ir zināms, ka AKE inhibitori (piemēram, perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Šo risku var palielināt vienlaicīgi lietots racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju).
mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar mTOR inhibitoriem, var būt lielāks angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), tai skaitā aspirīns pa ≥ 3 g dienā
Kad AKE inhibitori tiek lietoti vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i. acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NSPL), antihipertensīvais efekts var samazināties. AKE inhibitoru un NSLP vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās, tai skaitā iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku un paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem, kuriem jau pirms terapijas sākšanas ir slikta nieru darbība. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija, kā arī jāapsver nieru darbības uzraudzīšana pēc vienlaicīgas terapijas sākšanas un periodiski turpmākā terapijas gaitā.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāpievērš uzmanība
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību.
Zelta preparāti
Retos gadījumos pacientiem, kas vienlaikus saņēmuši ārstēšanu ar injicējamiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un terapiju ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radušās nitritoīdas reakcijas (simptomi ir sejas sārtums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).
Ar amlodipīnu saistītas
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Dantrolēns (infūziju veidā): dzīvniekiem pēc verapamila un intravenozas dantrolēna lietošanas ir novērotas letālas ventrikulāras fibrilācijas un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīts ar hiperkaliēmiju. Pacientiem, kuri ir uzņēmīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un ļaundabīgās hipertermijas ārstēšanas laikā, sakarā ar hiperkaliēmiju, ir ieteicams izvairīties no kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, vienlaicīgas lietošanas.
Vienlaicīga lietošanas, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe
CYP3A4 inhibitori
Amlodipīna vienlaicīga lietošana ar stipriem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola pretsēnīšu līdzekļiem, makrolīdiem, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, verapamilu vai diltiazemu) var izraisīt būtisku amlodipīna iedarbības palielināšanos, kas palielina hipotensijas risku. Šīs farmakokinētiskās dažādības klīniskās izpausmes vairāk var būt izteiktas gados vecākiem cilvēkiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska novērošana un devas pielāgošana.
CYP3A4 induktori
Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).
Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Ieteicama cieša pacientu novērošana, ja amlodipīns tiek lietots vienlaicīgi ar klaritromicīnu.
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu zāļu ar antihipertensīvām īpašībām asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Takrolims
Lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielināts takrolima līmeņa asinīs risks, bet šīs mijiedarbības farmakokinētiskais mehānisms pilnībā nav zināms. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, parakstot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, ir nepieciešama takrolima līmeņa kontrole asinīs un, ja nepieciešams, takrolima devas pielāgošana.
Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori
mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājas darbības CYP3A inhibitors. Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar mTOR inhibitoriem, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.
Ciklosporīns
Mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgiem vai citai populācijai nav veikti, izņemot pacientiem pēc nieru transplantācijas, kad tika novērota ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanos (vidēji 0%-40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem pēc nieru transplantācijas, kuri saņem amlodipīnu, un, ja nepieciešams, jāveic ciklosporīna devas samazināšana.
Simvastatīns
Vienlaicīga vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošana kopā ar 80 mg simvastatīna, izraisīja simvastatīna iedarbības pastiprināšanos par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, jāierobežo simvastatīna deva līdz 20 mg dienā.
Citas kombinācijas
Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna un varfarīna farmakokinētiku.
Amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, tāpēc pastiprināsies asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.
Ar Dalnessa saistītas:
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe
Baklofēns. Antihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Jāuzrauga asinsspiediens un nieru darbība un, ja nepieciešams, jāpielāgo antihipertensīvā līdzekļa deva.
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori vai tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi) un vazodilatatori:
šo līdzekļu vienlaicīga lietošana var pastiprināt perindoprila un amlodipīna hipotensīvo darbību.
Lietošana vienlaicīgi ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tādēļ šādā gadījumā jāievēro piesardzība.
Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds: antihipertensīvās darbības mazināšanās (sāls un ūdens aizture kortikosteroīdu ietekmē).
Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns): pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
Amfiostīns: var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo darbību.
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Šo kombinēto zāļu sastāvā esošo atsevišķo komponentu efekti grūtniecības un barošanas ar krūti laikā
Pirmajā grūtniecības trimestrī Dalnessa lietošana nav ieteicama. Dalnessa lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Dalnessa lietošana barošanas ar krūti laikā nav ieteicama. Lēmumu par barošanas ar krūti pārtraukšanu vai Dalnessa terapijas pārtraukšanu jāpieņem, izvērtējot šīs terapijas nozīmību mātei.
Grūtniecība
Ar perindoprilu saistīti apsvērumi
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši; taču nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti indicētu, pacientēm, kas ieplānojušas grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu hipertensijas ārstēšanas metodi, kuras drošums grūtniecības laikā ir noskaidrots. Ja iestājusies grūtniecība, terapija ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība otrā un trešā trimestra laikā cilvēkam izraisa fetotoksicitāti (samazinātas nieru darbības, samazināts amnija šķidruma daudzums, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksicitāti jaundzimušajiem (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja AKE inhibitori iedarbojušies grūtniecības otrajā trimestrī, ieteicama nieru darbības un galvaskausa pārbaude ar ultraskaņu. Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas pazīmes (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ar amlodipīnu saistīti apsvērumi
Amlodipīna lietošanas drošums cilvēka grūtniecības laikā nav noteikts.
Izņemot vēlāku un ilgstošāku atnešanos, lietojot devas, kas 50 reizes lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu, ar žurkām veikto reprodukcijas pētījumu laikā toksicitāte nav pierādīta.
Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas un pati slimība ir saistīta ar palielinātu risku mātei un auglim.
Barošana ar krūti
Ar perindoprilu saistīti apsvērumi
Tā kā informācija par Dalnessa lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, Dalnessa lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Ar amlodipīnu saistīti apsvērumi
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums par to, vai jāturpina/jāpārtrauc barošana ar krūti vai jāturpina/jāpārtrauc ārstēšana ar amlodipīnu jāpieņem, ievērojot bērna ieguvumu no barošanas ar krūti un amlodipīna lietošanas sniegto ieguvumu mātei.
Fertilitāte
Ar perindoprilu saistīta
Nav novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.
Ar amlodipīnu saistīta
Dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem, tiek ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņā. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz auglību. Vienā pētījumā ar žurkām, tika konstatētas ar tēviņu auglību saistītas blakusparādības (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par Dalnessa ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāievēro, ka dažkārt var rasties reibonis vai nogurums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
a. Drošuma profila kopsavilkums
Biežāk ziņotās blakusparādības, lietojot perindoprilu un amlodipīnu atseviški, ir: tūska, miegainība, reibonis, galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā), disgeizija, parestēzija, redzes traucējumi (arī redzes dubultošanās), troksnis ausīs, vertigo, sirdsklauves, pietvīkums, hipotensija (un ar hipotensiju saistītās izpausmes), elpas trūkums, klepus, vēdersāpes, slikta dūša, vemšana, dispepsija, vēdera izejas izmaiņas, caureja, aizcietējums, nieze, izsitumi, eksantēma, locītavu pietūkums (potīšu pietūkums), muskuļu spazmas, nogurums, astēnija.
b. Tabulā attēlots blakusparādību saraksts.
Šādas nevēlamās blakusparādības, kas radušās perindoprila vai amlodipīna terapijas laikā, norādītas atsevišķi un sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un šādās biežuma grupās:
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)
Ļoti reti (<1/10 000)
Nav zināmi (nav iespējams noteikt pēc pieejamiem datiem)
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Amlodipīns
Perindoprils
Infekcijas un infestācijas
Rinīts
Retāk
Ļoti reti
Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi
Eozonofīlija
–
Retāk*
Leikopēnija/neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Agranulozocitoze vai pancitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6FDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība
Ļoti reti
Retāk
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
–
Retāk*
Hiperkaliēmija, atgriezeniska pārtraukšanas gadījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Retāk*
Hiponatriēmija
–
Retāk*
Hiperglikēmija
Ļoti reti
–
Psihiskie traucējumi
Bezmiegs
Retāk
-
Garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers)
Retāk
Retāk
Depresija
Retāk
–
Miega traucējumi
–
Retāk
Nervu sistēmas traucējumi
Miegainība (īpaši uzsākot ārstēšanu)
Bieži
-
Reibonis (īpaši uzsākot ārstēšanu)
Bieži
Bieži
Galvassāpes (īpaši uzsākot ārstēšanu)
Bieži
Bieži
Disgeizija
Retāk
Bieži
Trīce
Retāk
–
Hipoestēzija
Retāk
–
Parestēzija
Retāk
Bieži
Sinkope
Retāk
Retāk
Apjukums
Reti
Ļoti reti
Hipertonija
Ļoti reti
–
Perifēra neiropātija
Ļoti reti
–
Cerebrovaskulārs notikums, iespējams, sekundāri pārmērīgas hipotensijas dēļ augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Ekstrapiramidāli traucējumi
Nav zināmi
–
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Bieži
Bieži
Redzes dubultošanās
Bieži
-
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs
Retāk
Bieži
Vertigo
–
Bieži
Sirds funkcijas traucējumi
Palpitācija
Bieži
Retāk*
Tahikardija
–
Retāk*
Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Miokarda infarkts, iespējams, ka pēc pārliekas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Aritmija (tai skaitā bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru mirgošana)
Retāk
Ļoti reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Piesarkšana
Bieži
–
Hipotensija (un ar hipotensiju saistītās izpausmes)
Retāk
Bieži
Vaskulīts
Ļoti reti
Retāk*
Reino sindroms
-
Nav zināmi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Elpas trūkums
Bieži
Bieži
Klepus
Retāk
Bieži
Bronhospazma
–
Retāk
Eozinofīliska pneimonija
–
Ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Smaganu hiperplāzija
Ļoti reti
–
Vēdersāpes
Bieži
Bieži
Slikta dūša
Bieži
Bieži
Vemšana
Retāk
Bieži
Dispepsija
Bieži
Bieži
Vēdera izejas izmaiņas
Bieži
–
Sausums mutē
Retāk
Retāk
Caureja
Bieži
Bieži
Aizcietējums
Bieži
Bieži
Pankreatīts
Ļoti reti
Ļoti reti
Gastrīts
Ļoti reti
–
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts, dzelte
Ļoti reti
–
Hepatīts, citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis (holestāzes dēļ)
Ļoti reti
-
Ādas un zemādas audu bojājumi
Kvinkes tūska
Ļoti reti
–
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss aparāta un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Retāk
Daudzformu eritēma
Ļoti reti
Ļoti reti
Alopēcija
Retāk
–
Purpura
Retāk
-
Ādas krāsas maiņa
Retāk
–
Hiperhidroze
Retāk
Retāk
Nieze
Retāk
Bieži
Izsitumi, eksantēma
Retāk
Bieži
Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Retāk
Fotosensitivitātes reakcijas
Ļoti reti
Retāk*
Pemfigoīds
–
Retāk*
Psoriāzes paasināšanās–
Reti
Stīvensa-Džonsona sindroms
Ļoti reti
–
Eksfoliatīvs dermatīts
Ļoti reti
–
Toksiska epidermas nekrolīze
Nav zināmi
–
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Locītavu pietūkums (potīšu pietūkums)
Bieži
–
Artralģija
Retāk
Retāk*
Mialģija
Retāk
Retāk*
Muskuļu krampji
Bieži
Bieži
Muguras sāpes
Retāk
-
Nieru un urīnceļu traucējumi
Urinēšanas traucējumi, niktūrija, biežāka urinēšana
Retāk
–
Nieru darbības traucējumi
–
Retāk
Akūta nieru mazspēja
–
Ļoti reti
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektīlā disfunkcija
Retāk
Retāk
Ginekomastija
Retāk
–
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Tūska
Ļoti bieži
-
Perifēra tūska
-
Retāk*
Nogurums
Bieži
–
Sāpes krūtīs
Retāk
Retāk*
Astēnija
Bieži
Bieži
Sāpes
Retāk
–
Savārgums
Retāk
Retāk*
Drudzis
-
Retāk*
Izmeklējumi
Ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masas samazināšanās
Retāk
–
Paaugstināts urīnvielas daudzums asinīs
–
Retāk*
Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs
–
Retāk*
Bilirubīna līmeņa paaugstināšanās asinīs
–
Reti
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis
-
Reti
Pazemināts hemoglobīna līmenis un hematokrīts
–
Ļoti reti
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Krišana
–
Retāk*
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav informācijas par Dalnessa pārdozēšanu cilvēkiem.
Saistībā ar amlodipīnu
Simptomi
Pieejamie dati liecina, ka pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Aprakstīta izteikta un, iespējams, ilgstoša sistēmiska hipotensija līdz pat šokam ar letālu iznākumu.
Risku vadība
Amlodipīna pārdozēšanas izraisītas klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā nepieciešami aktīvi sirds – asinsvadu sistēmas darbību uzturoši pasākumi, tostarp arī bieža sirdsdarbības un elpošanas kontrole, pacienta ekstremitāšu pacelšana, kā arī cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izvades kontrole. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var palīdzēt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis (ja tas nav kontrindicēts). Lai novērstu kalcija kanālu blokādes izraisītās parādības, var palīdzēt intravenozi ievadīts kalcija glikonāts.
Dažos gadījumos var palīdzēt kuņģa skalošana. Ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka aktīvās ogles lietošana līdz 2 stundām pēc 10 mg lielas amlodipīna devas ieņemšanas samazina amlodipīna absorbcijas ātrumu.
Tā kā ļoti daudz amlodipīna saistās ar proteīniem, iespēja, ka palīdzēs dialīze, ir maz ticama.
Ir ierobežoti dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem. AKE inhibitoru pārdozēšana var izraisīt šādus simptomus: hipotensiju, vaskulāru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir normāla fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Ja iespējams, jāapsver arī terapija ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu. Perindoprilu var izvadīt no sistēmiskās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pret terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ieteicama ārstēšana ar kardiostimulatoru. Nepārtraukti jāuzrauga vitālās pazīmes, elektrolītu līmenis un kreatinīna koncentrācija serumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09BB04.
Perindoprils
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārveido par angiotensīnu II (angiotensīnu konvertējošais enzīms – AKE). Pārveidojošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas ļauj angiotensīnu I pārveidot par vazokonstriktoru angiotensīnu II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibēšana izraisa angiotensīna II daudzuma mazināšanos plazmā, tādēļ pastiprinās renīna aktivitāte plazmā (tiek nomākta renīna izdalīšanās negatīvā atgriezeniskā saite) un mazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, šī enzīma inhibēšana izraisa arī pastiprinātu asins un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāti (un tā arī prostaglandīnu sistēmas aktivizēšanu). Iespējams, ka šis mehānisms veicina asinsspiedienu pazeminošo AKE inhibitoru darbību un daļēji ir saistīts ar dažu blakusparādību (piemēram, klepus) rašanos.
Perindoprils darbojas aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Citi tā metabolīti in vitro nenomāca AKE aktivitāti.
Hipertensija
Perindoprils ir aktīvs visu hipertensijas pakāpju: vieglas, mērenas, smagas, gadījumā, turklāt sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens mazinās, gan pacientam esot guļus uz muguras, gan stāvus.
Perindoprils mazina perifērisko asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena pazemināšanos. Tādēļ pastiprinās perifēriskā asinsrite, bet sirdsdarbības ātrums nemainās.
Parasti pastiprinās renālā asinsrite, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) nemainās.
Antihipertensīvā darbība sasniedz maksimumu 4 līdz 6 stundu laikā pēc vienas devas un saglabājas vismaz 24 stundas: darbība pirms nākamās devas ir aptuveni 87-100 % maksimālās darbības.
Asinsspiediens pazeminās ātri. Reaģējošiem pacientiem asinsspiediens normalizējas mēneša laikā, un normāls asinsspiediens saglabājas bez tahifilakses rašanās.
Terapijas pārtraukšana neizraisa "rikošeta" efektu.
Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Pierādīts, ka perindoprilam ir vazodilatējošas īpašības. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un mazina mazo artēriju sienas biezuma: lūmena attiecību.
Pacienti ar stabilu koronāro sirds slimību
EUROPA pētījums bija daudzcentru starptautisks nejaušināts dubultakls placebo kontrolēts klīniskais pētījums, kas ilga 4 gadus.
Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacientu pēc 18 gadu vecuma nejaušināti saņēma 8 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīnam) (n = 6110) vai placebo (n = 6108).
Klīniskā pētījuma pacientu grupā bija pierādījumi par koronāro artēriju slimību, bet nebija klīnisko sirds mazspējas pazīmju. Kopumā 90% pacientu bija miokarda infarkts un/vai koronāro asinsvadu revaskularizācija anamnēzē. Vairums pacientu pētāmo līdzekli lietoja papildus parastajai terapijai ar trombocītu inhibitoriem, lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un bēta blokatoriem.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, neletāla miokarda infarkta un/vai sirds apstāšanās ar veiksmīgu reanimāciju kopējais gadījumu skaits. Terapija ar 8 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīnam) vienu reizi dienā radīja nozīmīgu primārā galamērķa absolūto mazināšanos par 1,9% (relatīvais riska mazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] – p < 0,001).
Pacientiem, kuriem anamnēzē bija miokarda infarkts un/vai revaskularizācija, salīdzinot ar placebo grupu, primārā galamērķa absolūtais mazinājums bija 2,2%, kas atbilst RRM par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] – p < 0,001).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Amlodipīns
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors un nomāc kalcija jona plūsmu cauri membrānai sirds un asinsvadu gludajā muskulatūrā. Amlodipīna antihipertensīvo darbību nodrošina tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnīgi noskaidrots, taču tas mazina kopējo išēmisko slogu šādi:
1. Amlodipīns paplašina perifēriskās arteriolas un tā mazina kopējo perifērisko pretestību (pēcslodzi), pret kuru sirds darbojas. Tā kā sirdsdarbības ātrums nemainās, šī sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu un skābekļa patēriņu miokardā.
2. Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno sirds vainagartēriju un arteriolu dilatāciju gan normālās, gan išēmiskās miokarda zonās. Šī dilatācija pastiprina skābekļa piegādi miokardam pacientiem ar koronārās artērijas spazmu (Princmetala jeb varianto stenokardiju).
Pacientiem ar hipertensiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā ļauj panākt klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazemināšanos, pacientam esot gan guļus uz muguras, gan stāvus, visas 24 stundas. Tā kā amlodipīnam ir lēns darbības sākums, tas nevar radīt akūtu hipotensiju.
Pacientiem ar stenokardiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm un mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan glicerīna trinitrāta tablešu patēriņu.
Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju
Hemodinamikas pētījumu laikā, kā arī uz slodzi balstītos kontrolētos klīniskajos pētījumos pacientiem ar II - IV smaguma pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas) ir pierādīts, ka amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos, nosakot pēc slodzes panesības un sirds kreisā kambara izsviedes frakcijas, kā arī klīniskajām pazīmēm un simptomiem).
Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kurā piedalījās pacienti ar III - IV smaguma pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas), kas ārstēti ar digoksīnu, diurētiskajiem līdzekļiem un AKE inhibitoriem, ir pierādīts, ka pacientiem ar sirds mazspēju amlodipīns nepalielina nāves vai kombinētās mirstības un saslimstības risku.
Ilgstošā novērojuma, ar placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE 2) pacientiem ar III un IV smaguma pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas) bez klīniskiem simptomiem vai objektīviem pierādījumiem par išēmisku fona slimību, kuri lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes preparātu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns kopējo mirstību vai mirstību no sirds – asinsvadu sistēmas slimībām neietekmēja. Tajā pašā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar biežākiem ziņojumiem par plaušu tūsku (neraugoties uz ievērojamu sirds mazspējas saasināšanās gadījumu sastopamības atšķirību, salīdzinot ar placebo).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Perindoprila un amlodipīna absorbcijas ātrums un apjoms Dalnessa gadījumā nozīmīgi neatšķiras no perindoprila un amlodipīna absorbcijas ātruma un apjoma pēc atsevišķu tablešu lietošanas.
Perindoprils
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas perindoprila uzsūkšanās ir strauja, un maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila plazmas pusperiods ir 1 stunda.
Perindoprils ir aktīvās vielas priekštecis. Divdesmit septiņi procenti lietotās perindoprila devas nonāk asinīs aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Bez aktīvā perindoprilāta perindoprila metabolismā rodas vēl pieci savienojumi, kas ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 līdz 4 stundu laikā.
Pārtikas patēriņš mazina pārveidošanos par perindoprilātu un arī biopieejamību, tādēļ perindoprils iekšķīgi jālieto vienā dienas devā no rīta pirms maltītes.
Pierādīta lineāra perindoprila devas sakarība ar tā iedarbību plazmā.
Izkliede
Izkliedes tilpums nepiesaistītam perindoprilātam ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta piesaistīšanās pie plazmas proteīniem ir 20%, galvenokārt tas notiek ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šī norise ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts ar urīnu un nepiesaistītās daļas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas, kas nodrošina līdzsvara stāvokļa panākšanu 4 dienu laikā.
Gados vecāki cilvēki, sirds mazspēja, nieru mazspēja
Perindoprilāta eliminācija mazinās gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzība ietver biežu kreatinīna un kālija līmeņa noteikšanu.
Aknu darbības traucējumi
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Perindoprila tert-butilamīna kinētika mainās pacientiem ar aknu cirozi: sākotnējās molekulas klīrenss aknās mazinās divas reizes. Taču izveidotā perindoprilāta daudzums nemainās, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns
Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām
Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir no 64 līdz 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Tā biopieejamību neietekmē pārtikas patēriņš. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinīs esošā amlodipīna ir piesaistīti pie plazmas proteīniem.
Biotransformācija/eliminācija
Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35-50 stundas, kas atbilst zāļu lietošanai vienu reizi dienā.
Amlodipīns plaši tiek metabolizēts aknās līdz neaktīviem metabolītiem. Aptuveni 60% lietotās devas tiek izvadīti ar urīnu, 10% - nemainīta amlodipīna formā.
Gados vecāki cilvēki
Laiks līdz amlodipīna maksimālai koncentrācijai plazmā gados vecākiem cilvēkiem un jaunākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem ir nosliece uz amlodipīna klīrensa mazināšanos un tās radītu AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Kā jau bija sagaidāms šajā pētītajā pacientu vecuma grupā, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju novēroja AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos.
Aknu darbības traucējumi
Ir pieejams ļoti ierobežots daudzums datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, tāpēc ir garāks pusperiods un AUC palielinās par apmēram 40–60 %.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprils
Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (žurkas un mērkaķi), mērķa orgāns ir nieres, kur rodas atgriezenisks bojājums.
In vitro un in vivo pētījumos nav novērota mutagenitāte.
Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un mērkaķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes izpausmes. Taču pierādīts, ka visi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru klases pārstāvji nevēlami ietekmē vēlīno augļa attīstību, izraisot augļa bojāeju un iedzimtus defektus grauzējiem un trušiem: radušies nieru bojājumi un pastiprināta perinatālā un postnatālā mirstība.
Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.
Ilglaika pētījumos ar žurkām un pelēm nav novērota kancerogenitāte.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.
Ietekme uz fertilitāti
Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz fertilitāti. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu skaits Sertoli šūnās.
Karcinoģenēze, mutaģenēze
Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Preželatinizēta ciete
Nātrija cietes glikolāts (A tips)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts (E470b)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteriepakojumi (OPA/Al/PVH/Al): 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90 vai 100 tabletes kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
Visas neizlietotās zāles vai citi izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Dalnessa 4 mg/5 mg: 11-0406
Dalnessa 4 mg/10 mg: 11-0405
Dalnessa 8 mg/5 mg: 11-0408
Dalnessa 8 mg/10 mg: 11-0407
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2011. gada 26. oktobris
Pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2019
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL124636_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 18.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 18.01.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 21
