Copaxone

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

COPAXONE 40 mg/ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena pilnšļirce (1 ml) šķīduma injekcijām satur 40 mg glatiramēra acetāta (Glatirameri acetas)*, kas atbilst 36 mg glatiramēra.

* Glatiramēra acetāts ir sintētisku polipeptīdu acetāta sāls, kas satur četras dabiskas aminoskābes: L‑glutamīnskābi, L-alanīnu, L-tirozīnu un L-lizīnu molāro frakciju diapazonos attiecīgi 0,129 – 0,153, 0,392 – 0,462, 0,086 –0,100 un 0,300 – 0,374. Glatiramēra acetāta vidējā molekulmasa ir 5000 – 9000 daltonu diapazonā. Sastāva sarežģītības dēļ polipeptīdus nav iespējams precīzi raksturot, tajā skaitā norādīt aminoskābju secību, tomēr glatiramēra acetāta gala sastāvs nav pilnībā nejaušs.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (injekcija).

Dzidrs šķīdums, bez redzamām daļiņām.

Injekciju šķīduma pH ir 5,5 – 7,0 un osmolaritāte aptuveni 300 mOsmol/l.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Copaxone indicēts recidivējošu multiplās sklerozes (MS) formu ārstēšanai (svarīgu informāciju par populāciju, kurā pierādīta efektivitāte, skatīt 5.1. apakšpunktā).

Copaxone nav indicēts lietošanai pacientiem ar primāri vai sekundāri progresējošu multiplo sklerozi.

4.2. Devas un lietošanas veids

Copaxone terapijas uzsākšana jāuzrauga neirologam vai ārstam, kuram ir pieredze MS ārstēšanā.

Devas

Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 40 mg glatiramēra acetāta (1 pilnšļirce), ievadot subkutānas injekcijas veidā trīs reizes nedēļā ar vismaz 48 stundu intervālu.

Pašlaik nav zināms, cik ilgi pacients būtu jāārstē.

Lēmums par ilgstošu terapiju jāpieņem ārstējošajam ārstam, izvērtējot katru gadījumu individuāli.

Nieru darbības traucējumi

Copaxone lietošana nav speciāli pētīta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Copaxone lietošana nav speciāli pētīta gados vecākiem cilvēkiem.

Pediatriskā populācija

Glatiramēra acetāta drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav pierādīta.

Pieejamā informācija par Copaxone 40 mg/ml trīs reizes nedēļā lietošanu bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem nav pietiekama, lai sniegtu jebkādus ieteikumus. Tādēļ Copaxone 40 mg/ml trīs reizes nedēļā nedrīkst lietot šajā populācijā.

Lietošanas veids

Copaxone jālieto subkutāni.

Pacientam jāiemāca pareiza injicēšanas tehnika, un pirmajā pašinjekcijas reizē un 30 minūtes pēc tās viņu jāuzrauga veselības aprūpes speciālistam.

Katrai injekcijai jāizvēlas cita vieta, lai samazinātu kairinājuma vai sāpju rašanos injekcijas vietā. Pašinjekcijai ieteicamās vietas ir vēders, augšdelmi, gūžas un augšstilbi.

Ja pacienti vēlas veikt injekciju ar injicēšanas ierīci, ir pieejama CSYNC ierīce. CSYNC ierīce ir autoinjektors, ko lieto ar Copaxone pilnšļircēm; tās lietošana ar citām pilnšļircēm nav pārbaudīta. CSYNC ierīce jālieto, kā ieteikts ierīces ražotāja informācijā.

4.3. Kontrindikācijas

Copaxone ir kontrindicēts šādos gadījumos:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu (glatiramēra acetātu) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Copaxone drīkst ievadīt tikai subkutāni. Copaxone nedrīkst ievadīt intravenozi vai intramuskulāri.

Ārstējošam ārstam jāizskaidro pacientam, ka dažu minūšu laikā pēc Copaxone injekcijas var rasties reakcijas, kas noris ar vismaz vienu no šādiem simptomiem: vazodilatācija (piesarkums), sāpes krūtīs, aizdusa, sirdsklauves vai tahikardija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairums šo simptomu ir īslaicīgi un izzūd spontāni bez jebkādām sekām. Ja rodas smagas blakusparādības, nekavējoties jāpārtrauc terapija ar Copaxone un jāsazinās ar savu ārstu vai neatliekamās palīdzības ārstu. Pēc ārsta ieskatiem var uzsākt simptomātisku terapiju.

Pierādījumu, kas liecinātu, ka noteiktām pacientu grupām ir īpaši augsts šo blakusparādību rašanās risks, nav. Tomēr, ievadot Copaxone pacientiem ar jau esošām sirds slimībām, jāievēro piesardzība. Šie pacienti terapijas laikā regulāri jānovēro.

Par krampjiem un/vai anafilaktoīdām vai alerģiskām reakcijām ir ziņots reti.

Retos gadījumos var rasties nopietnas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, bronhospazmas, anafilakse vai nātrene). Ja reakcijas ir smagas, jāuzsāk atbilstoša terapija un Copaxone lietošana jāpārtrauc.

Glatiramēra acetāta reaktīvas antivielas tika konstatētas to pacientu serumā, kuri ilgstoši katru dienu lietoja Copaxone. Maksimālais līmenis tika sasniegts vidēji 3 – 4 mēnešu laikā pēc terapijas sākšanas, tad tas pazeminājās un stabilizējās, sasniedzot mazliet augstāku līmeni, nekā tas bija sākumā.

Pierādījumu, kas liecinātu, ka šīm glatiramēra acetāta reaktīvajām antivielām piemīt neitralizējoša iedarbība vai to veidošanās samazina Copaxone klīnisko efektivitāti, nav.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem Copaxone terapijas laikā jākontrolē nieru darbība. Lai gan nav pierādījumu, ka pacientiem būtu iespējama imūnkompleksu nogulsnēšanās glomerulos, šādu iespējamību nevar izslēgt.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Copaxone un citu zāļu mijiedarbība nav formāli novērtēta.

Datu par mijiedarbību ar beta interferonu nav.

Reakcijas injekcijas vietā sastopamība bija augstāka pacientiem, kuri vienlaicīgi ar Copaxone lietoja kortikosteroīdus.

Pētījumi in vitro liecina, ka glatiramēra acetāts asinīs izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām, bet to no saistīšanās vietām neizspiež fenitoīns vai karbamazepīns, un arī pats glatiramērs tos neizspiež. Tomēr, tā kā Copaxone teorētiski varētu ietekmēt ar olbaltumvielām saistītu zāļu izkliedi, šādu zāļu vienlaicīga lietošana rūpīgi jākontrolē.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pašreiz pieejamie dati par Copaxone 20 mg/ml lietošanu grūtniecēm neliecina par Copaxone izraisītām malformācijām vai feto/neonatālu toksicitāti. Dati par Copaxone 40 mg/ml lietošanu ir līdzīgi. Šobrīd nav pieejami atbilstoši epidemioloģiskie dati. Piesardzības nolūkos ir ieteicams izvairīties no Copaxone lietošanas grūtniecības laikā, izņemot, ja zāļu lietošanas ieguvums mātei ir lielāks nekā risks auglim.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai glatiramēra acetāts vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā. Žurkām novēroja nelielu, bet statistiski nozīmīgu ķermeņa masas pieauguma samazināšanos to mātīšu pēcnācējiem, kuras lietoja zāļu devas grūsnības un laktācijas periodā (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Copaxone terapijas, jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lielākā daļa Copaxone datu par drošumu tika iegūti par Copaxone 20 mg/ml, ko lieto subkutānas injekcijas veidā vienu reizi dienā. Šajā apakšpunktā apkopoti dati par drošumu no četriem placebo kontrolētiem pētījumiem, kuros Copaxone 20 mg/ml lietoja vienu reizi dienā, un no viena placebo kontrolēta pētījuma, kurā Copaxone 40 mg/ml lietoja trīs reizes nedēļā.

Tiešs drošuma salīdzinājums, vērtējot Copaxone 20 mg/ml lietošanu (vienu reizi dienā) un 40 mg/ml lietošanu (trīs reizes nedēļā), viena pētījuma ietvaros nav veikts.

Copaxone 20 mg/ml (lietojot vienu reizi dienā)

Visos Copaxone 20 mg/ml klīniskajos pētījumos visbiežāk tika novērotas reakcijas injekcijas vietā, un par tām ziņoja vairums pacientu, kuri saņēma Copaxone. Kontrolētos pētījumos pacientu procentuālais īpatsvars, kuri vismaz vienu reizi ziņoja par šīm reakcijām, bija lielāks pēc terapijas ar Copaxone 20 mg/ml (70%) nekā pēc placebo injekcijām (37%). Pēc Copaxone 20 mg/ml lietošanas biežāk nekā pēc placebo lietošanas tika ziņots par eritēmu, sāpēm, sabiezējumu, niezi, pietūkumu, iekaisumu un paaugstinātu jutību.

Reakcijas, kas aprakstītas kā tūlītējas pēcinjekcijas reakcijas, ir saistītas vismaz ar vienu vai vairākiem šādiem simptomiem: vazodilatācija, sāpes krūtīs, aizdusa, sirdsklauves vai tahikardija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šīs reakcijas var rasties dažu minūšu laikā pēc Copaxone injekcijas. Par vismaz vienu šīs tūlītējās pēcinjekcijas reakcijas komponentu vismaz vienreiz ziņoja 31% pacientu, kuri saņēma Copaxone 20 mg/ml, salīdzinājumā ar 13% pacientu, kuri saņēma placebo.

Visas nevēlamās blakusparādības, par kurām biežāk tika ziņots pacientiem, kuri saņēma Copaxone 20 mg/ml, salīdzinot ar placebo grupas pacientiem, norādītas sekojošā tabulā. Šie dati iegūti no četriem pivotāliem, dubultakliem, placebo kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem 512 pacientiem, kas tika ārstēti ar 20 mg Copaxone dienā, un 509 pacientiem, kas saņēma placebo līdz 36 mēnešus. Trīs recidivējošās remitējošās multiplās sklerozes (RRMS) klīniskie pētījumi ietvēra kopumā 269 pacientus, kas tika ārstēti ar 20 mg Copaxone dienā, un 271 pacientu, kas saņēma placebo līdz 35 mēnešus. Ceturtais bija pētījums pacientiem, kuriem ir bijusi skaidri izteikta pirmā klīniskā epizode un kuriem ir noteikts augsts klīniski izteiktas MS attīstības risks, tas ietvēra 243 pacientus, kuri tika ārstēti ar 20 mg Copaxone dienā un 238 pacientus, kuri saņēma placebo līdz 36 mēnešus.

Orgānu sistēmu klasifikācija (OSK)

Ļoti bieži

(≥1/10)

Bieži

(≥1/100 līdz <1/10)

Retāk

(≥1/1000 līdz <1/100)

Infekcijas un infestācijas

Infekcija, gripa

Bronhīts, gastroenterīts, Herpes simplex, vidusauss iekaisums, rinīts, zoba abscess, maksts kandidoze*

Abscess, celulīts, furunkuls, Herpes zoster, pielonefrīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Labdabīgi ādas audzēji, audzēji

Ādas vēzis

Asins un limfātiskas sistēmas traucējumi

Limfadenopātija*

Leikocitoze, leikopēnija, splenomegālija, trombocitopēnija, limfocītu morfoloģijas anomālijas

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Struma, hipertireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija, palielināta ķermeņa masa*

Alkohola nepanesība, podagra, hiperlipidēmija, paaugstināts nātrija līmenis asinīs, pazemināts feritīna līmenis serumā

Psihiskie traucējumi

Trauksme*, depresija

Nervozitāte

Neparasti sapņi, apjukums, eiforija, halucinācijas, naidīgums, mānija, personības traucējumi, pašnāvības mēģinājumi

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Disgeizija, hipertensija, migrēna, runas traucējumi, sinkope, trīce*

Karpālā kanāla sindroms, domāšanas traucējumi, krampji, disfāgija, disleksija, distonija, motorā disfunkcija, mioklonuss, neirīts, neiromuskulāra blokāde, nistagms, paralīze, peroneālā nerva paralīze, stupors, redzes lauka defekti

Acu bojājumi

Diplopija, acu bojājumi*

Katarakta, radzenes bojājumi, sausas acis, acu asiņošana, plakstiņu ptoze, midriāze, redzes nerva atrofija

Ausu un labirinta bojājumi

Dzirdes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves*, tahikardija*

Ekstrasistoles, sinusa bradikardija, paroksizmāla tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Vazodilatācija*

Varikozas vēnas

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa*

Klepus, sezonāls rinīts

Apnoja, asiņošana no deguna, hiperventilācija, laringospazmas, plaušu bojājumi, smakšanas sajūta

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša*

Taisnās zarnas un anālās atveres bojājumi, aizcietējums, zobu kariess, dispepsija, disfāgija, izkārnījumu nesaturēšana, vemšana*

Kolīts, resnās zarnas polips, enterokolīts, grēmas, barības vada čūla, periodontīts, taisnās zarnas asiņošana, palielināti siekalu dziedzeri

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Izmaiņas aknu funkcionālajos testos

Holelitiāze, hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi*

Ekhimoze, hiperhidroze, nieze, ādas bojājumi*, nātrene

Angioedēma, kontaktdermatīts, erythema nodosum, mezglveida izaugumi ādā

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas traucējumi

Artralģija, muguras sāpes*

Kakla sāpes

Artrīts, bursīts, sāpes sānos, muskuļu atrofija, osteoartrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Neatliekama vajadzība urinēt, biežāka urinēšana, urīna aizture

Hematūrija, nefrolitiāze, urīnceļu bojājumi, urīna izmaiņas

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību perinatālajā periods

Aborts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Krūšu palielināšanās, erektīlā disfunkcija, iegurņa orgānu prolapss, priapisms, prostatas darbības traucējumi, izmaiņas uztriepē no dzemdes kakla, sēklinieku bojājumi, asiņošana no maksts, vulvovagināli traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija, sāpes krūtīs*, reakcijas injekcijas vietā*§, sāpes*

Drebuļi*, sejas tūska*, atrofija injekcijas vietā#, lokāla reakcija*, perifēra tūska, tūska, pireksija

Cista, paģiru sajūta, hipotermija, tūlītējas pēcinjekcijas reakcijas, iekaisums, nekroze injekcijas vietā, gļotādu bojājumi

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Pēcvakcinācijas sindroms

*Vairāk nekā par 2% (>2/100) lielāka sastopamība Copaxone terapijas grupā nekā placebo grupā. Blakusparādības bez * simbola ir ar mazāku vai vienādu starpību par 2%.

§ Termins reakcijas injekcijas vietā apkopo visa veida blakusparādības injekcijas vietā, izņemot atrofiju injekcijas vietā un nekrozi injekcijas vietā, kuras tabulā norādītas atsevišķi.

# Ietver terminus, kas saistīti ar lokalizētu lipoatrofiju injekcijas vietā.

Iepriekš minētajā, ceturtajā, pētījumā pēc placebo kontrolētā perioda sekoja atklātās fāzes terapija. Izmaiņas zināmajā Copaxone 20 mg/ml riska profilā 5 gadu ilgā ārstēšanas laikā, kas sekoja pēc atklātā pētījuma, netika novērotas.

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) ziņojumi par anafilaktoīdām reakcijām saņemti par MS pacientiem, kuri tika ārstēti ar Copaxone nekontrolētā klīniskā pētījumā un Copaxone pēcreģistrācijas lietošanas laikā.

Copaxone 40 mg/ml (lietojot trīs reizes nedēļā)

Copaxone 40 mg/ml drošums tika novērtēts dubultaklā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā 943 RRMS pacienti 12 mēnešus saņēma Copaxone 40 mg/ml trīs reizes nedēļā un 461 pacients lietoja placebo.

Kopumā nevēlamās blakusparādības, lietojot Copaxone 40 mg/ml trīs reizes nedēļā, bija tādas pašas kā pēc Copaxone 20 mg/ml lietošanas vienu reizi dienā. Sevišķi jāatzīmē, ka reakcijas injekcijas vietā (RIV) un tūlītējas pēcinjekcijas reakcijas (TPR) pēc Copaxone 40 mg/ml lietošanas trīs reizes nedēļā tika ziņotas retāk nekā pēc Copaxone 20 mg/ml lietošanas vienu reizi dienā (attiecīgi 35,5%, salīdzinot ar 70% RIV gadījumā un 7,8%, salīdzinot ar 31% TPR gadījumā).

Par reakcijām injekcijas vietā ziņoja 36% pacientu pēc Copaxone 40 mg/ml lietošanas salīdzinājumā ar 5% pēc placebo lietošanas. Par tūlītējām pēcinjekcijas reakcijām ziņoja 8% pacientu pēc Copaxone 40 mg/ml lietošanas salīdzinājumā ar 2% pēc placebo lietošanas.

Ziņotas dažas specifiskas nevēlamās blakusparādības:

reti (≥1/10 000, <1/1 000) ziņots par anafilaktiskām reakcijām MS pacientiem, kuri tika ārstēti ar Copaxone 20 mg/ml nekontrolētos klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanās laikā. Lietojot Copaxone 40 mg/ml, tās ziņotas 0,3% pacientu (retāk: ≥1/1 000 līdz <1/100);

nav ziņots par nekrozi injekcijas vietā;

gan par ādas eritēmu, gan sāpēm ekstremitātē, kas netika reģistrētas pēc Copaxone 20 mg/ml lietošanas, ziņoja 2,1% pacientu pēc Copaxone 40 mg/ml lietošanas (bieži: ≥1/100 līdz <1/10);

gan par zāļu izraisītu aknu bojājumu, gan toksisku hepatītu, par ko arī reti ziņots MS pacientiem, kuri tika ārstēti ar Copaxone 20 mg/ml pēcreģistrācijas lietošanā, ziņots vienam pacientam (0,1%), lietojot Copaxone 40 mg/ml (retāk: ≥1/1 000 līdz <1/100).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Ir ziņots par dažiem Copaxone pārdozēšanas gadījumiem (līdz 300 mg glatiramēra acetāta). Šie gadījumi nebija saistīti ar citām nevēlamām blakusparādībām, izņemot iepriekš 4.8. apakšpunktā minētās.

Ārstēšana

Pārdozēšanas gadījumā pacienti jānovēro un jāuzsāk atbilstoša simptomātiska un uzturoša terapija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju un imūnmodulējošie līdzekļi, imūnstimulatori.

ATĶ kods: L03AX13

Darbības mehānisms

Darbības mehānisms, ar kura palīdzību glatiramēra acetāts iedarbojas uz recidivējošu MS formu, nav pilnībā noskaidrots, bet tiek uzskatīts, ka tas darbojas, modulējot imūnos procesus. Pētījumi ar dzīvniekiem un MS pacientiem liecina, ka glatiramēra acetāts iedarbojas uz esošajām imūnās sistēmas šūnām, ieskaitot monocītus, dendrītšūnas un B šūnas, kas savukārt modulē B un T šūnu adaptīvās funkcijas, inducējot pretiekaisuma un regulatora citokīna sekrēciju. Nav zināms, vai terapeitisko iedarbību nodrošina iepriekš aprakstītie procesi šūnās, jo MS patofizioloģija ir tikai daļēji izprasta.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Recidivējoši remitējoša multiplā skleroze

Pierādījumi par Copaxone 40 mg/ml injekcijas efektivitāti recidīvu biežuma samazināšanā, lietojot subkutāni trīs reizes nedēļā, iegūti vienā 12 mēnešus ilgā placebo kontrolētā pētījumā.

Pivotālajā klīniskajā pētījumā recidivējoši remitējošu multiplo sklerozi raksturoja vismaz viens dokumentēts recidīvs pēdējo 12 mēnešu laikā, vismaz divi dokumentēti recidīvi pēdējo 24 mēnešu laikā vai viens dokumentēts recidīvs laika periodā starp pēdējiem 12 un 24 mēnešiem ar vismaz vienu dokumentētu T1-gadolīniju uzkrājošu perēkli magnētiskās rezonanses izmeklējumā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Primārais mērķa kritērijs bija kopējais apstiprināto recidīvu skaits. Sekundārie MRI kritēriji ietvēra kopējo jaunu/lielāku T2 perēkļu skaitu un kopējo T1 uzkrājošu perēkļu skaitu 6. un 12. mēnesī.

Kopumā 1404 pacienti tika randomizēti attiecībā 2:1, lai saņemtu Copaxone 40 mg/ml (n = 943) vai placebo (n = 461). Abas ārstēšanas grupas pēc sākotnējiem demogrāfijas rādītājiem, MS slimības raksturojuma un MRI raksturlielumiem bija līdzīgas. Pirms skrīninga pacientiem recidīvu skaita mediāna 2 gadu laikā bija 2,0.

Salīdzinājumā ar placebo pacientiem pēc Copaxone 40 mg/ml lietošanas trīs reizes nedēļā novēroja nozīmīgu un statistiski nozīmīgu primāro un sekundāro mērķa kritēriju uzlabošanos, kas atbilst ārstēšanas efektivitātei, lietojot Copaxone 20 mg/ml vienu reizi dienā.

Tabulā parādītas primāro un sekundāro mērķa kritēriju vērtības ārstēšanai paredzētajā (intent-to-treat) populācijā.

Mērķa kritērijs

Koriģētās vidējās vērtības

P vērtība

Copaxone

(40 mg/ml)

(N = 943)

Placebo

(N = 461)

Ikgadējais recidīvu rādītājs (annualized relapse rate, ARR)

0,331

0,505

P<0,0001

Absolūtā riska starpība*

(95% ticamības intervāls)

-0,174 [-0,2841 līdz -0,0639]

Kopējais jaunu/lielāku T2 perēkļu skaits 6. un 12. mēnesī

3,650

5,592

P<0,0001

Rādītāju attiecība** (95% ticamības intervāls)

0,653 [0,546 līdz 0,780]

Kopējais uzkrājošo perēkļu skaits T1‑veiktajos attēlos 6. un 12. mēnesī

0,905

1,639

P<0,0001

Rādītāju attiecība** (95% ticamības intervāls)

0,552 [0,436 līdz 0,699]

*Absolūtā riska starpība ir definēta kā atšķirība starp koriģēto vidējo ARR, lietojot GA 40 mg trīs reizes nedēļā, un koriģēto vidējo ARR pēc placebo lietošanas.

** Rādītāju attiecība ir definēta kā koriģētā vidējā recidīvu rādītāju attiecība, salīdzinot GA 40 mg lietošanu trīs reizes nedēļā un placebo lietošanu.

Tiešs efektivitātes un drošuma salīdzinājums, vērtējot Copaxone 20 mg/ml lietošanu (vienu reizi dienā) un 40 mg/ml lietošanu (trīs reizes nedēļā), viena pētījuma ietvaros nav veikts.

Copaxone 40 mg/ml: pacientu ar apstiprinātu invaliditātes progresēšanu (confirmed disability progression – CDP) 3. mēnesī procentuālais īpatsvars bija pētniecības mērķa kritērijs 12 mēnešus ilgā, placebo kontrolētā pētījumā (GALA). Trīs mēnešu CDP tika novērota 3% ar placebo un 3,5% ar Copaxone ārstētiem pacientiem (izredžu attiecība OR (odds ratio) [95% TI]: 1,182 [0,661; 2,117] (p=0,5726)). Ieskaitot pētījuma atklātās fāzes pagarinājumu (līdz 7 gadiem), pētniecības mērķa kritērijs bija laiks līdz sešu mēnešu CDP. Riska attiecība [95% TI] ārstēšanai paredzētajā populācijā agrīnā sākuma Copaxone grupai, salīdzinot ar vēlīna sākuma grupu, bija 0,892 [0,688; 1,157] (p=0,3898).

Pašlaik nav pierādījumu par Copaxone lietošanu pacientiem ar primāru vai sekundāru progresējošu slimību.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Farmakokinētikas pētījumi pacientiem nav veikti. In vitro iegūtie dati un ierobežoti dati, kas iegūti, izmeklējot veselus brīvprātīgos, liecina, ka, subkutāni ievadot glatiramēra acetātu, aktīvā viela viegli uzsūcas, un liela daļa devas jau zemādas audos ātri sadalās mazākos fragmentos.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam, izņemot informāciju, kas ietverta citos zāļu apraksta apakšpunktos. Tā kā nav datu par farmakokinētiku cilvēka organismā, nav iespējams noteikt zāļu iedarbības robežas cilvēkiem un dzīvniekiem.

Nelielam skaitam žurku un pērtiķu, kas tika ārstēti 6 mēnešus vai ilgākā laika periodā, tika ziņots par imūnkompleksu nogulsnēšanos nieru glomerulos. Pētījumos ar žurkām, kas ilga līdz 2 gadiem, neizdevās iegūt pierādījumus imūnkompleksu nogulsnējumiem nieru glomerulos.

Ziņots par anafilaksi pēc ievadīšanas sensibilizētiem dzīvniekiem (jūrascūciņām vai pelēm). Šo rezultātu nozīme cilvēkiem nav skaidra.

Pēc atkārtotas ievadīšanas dzīvniekiem bieži tika konstatēta toksiska iedarbība injekcijas vietā.

Žurkām novēroja nelielu, bet statistiski nozīmīgu ķermeņa masas pieauguma samazināšanos to mātīšu pēcnācējiem, kurām grūsnības un laktācijas periodā tika lietotas subkutānas devas ≥ 6 mg/kg/dienā (2,83 reizes lielāka deva par maksimālo ieteicamo dienas devu cilvēkam, pieaugušajam ar ķermeņa masu 60 kg, rēķinot uz mg/m²), salīdzinot ar kontroli. Cita nozīmīga ietekme uz pēcnācēju augšanu un uzvedības attīstību netika novērota.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pilnšļirces uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Nesasaldēt.

Ja Copaxone pilnšļirces nav iespējams uzglabāt ledusskapī, tās var uzglabāt temperatūrā no 15°C līdz 25°C ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Pēc šī viena mēneša perioda, ja Copaxone pilnšļirces nav izlietotas un tās joprojām ir oriģinālajā iepakojumā, tās jāturpina uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Pilnšļirce ar Copaxone 40 mg/ml šķīdumu injekcijām sastāv no 1 ml garena I klases bezkrāsaina stikla cilindra ar integrētu adatu, zilu polipropilēna (vai polistirola) virzuli, gumijas aizbāzni un adatas aizsargu.

Katra pilnšļirce ir iepakota atsevišķā PVH blisterī.

Copaxone 40 mg/ml pieejams iepakojumos ar 3 vai 12 pilnšļircēm pa 1 ml šķīduma injekcijām un vairāku kastīšu iepakojumā ar 36 (3 kastītes pa 12) pilnšļircēm pa 1 ml šķīduma injekcijām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

TEVA GmbH

Graf-Arco-Str. 3

89079 Ulm

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

15-0026

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 6. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1