Cisplatin Accord

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Cisplatin Accord 1 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 1 mg cisplatīna (Cisplatinum)

10 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 10 mg cisplatīna (Cisplatinum).

25 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 25 mg cisplatīna (Cisplatinum).

50 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 50 mg cisplatīna (Cisplatinum).

100 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 100 mg cisplatīna (Cisplatinum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katrs ml šķīduma satur 3,5 mg nātrija. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt  6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

Dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums dzintara krāsas stikla flakonā, praktiski bez daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Cisplatīns paredzēts, lai ārstētu:

progresējošu vai metastātisku sēklinieku vēzi;

progresējošu vai metastātisku olnīcu vēzi;

progresējošu vai metastātisku urīnpūšļa vēzi;

progresējošu vai metastātisku plakanšūnu galvas un kakla vēzi;

progresējošu vai metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi;

progresējošu vai metastātisku sīkšūnu plaušu vēzi;

cisplatīns indicēts, lai ārstētu dzemdes kakla vēzi kombinācijā ar citiem ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem vai staru terapiju;

cisplatīnu var lietot monoterapijā un kombinētā terapijā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Cisplatīna 1 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai pirms ievadīšanas ir jāatšķaida. Instrukciju par zāļu atšķaidīšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā .

Atšķaidīts šķīdums jāievada tikai intravenozi infūzijas veidā (skatīt zemāk). Ievadot cisplatīnu, jāizvairās no jebkādu alumīniju saturošu ierīču saskares ar cisplatīnu (komplekti intravenozai infūzijai, adatas, katetri, šļirces) (skatīt 6.2. apakšpunktu ).

Pieaugušie un bērni

Cisplatīna deva ir atkarīga no primārās slimības, paredzamās reakcijas, un tā, vai cisplatīnu lieto monoterapijā vai kā kombinācijas ķīmijterapijas sastāvdaļu. Norādījumi par devām, ir piemērojami gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Monoterapijā ieteicamas šādas divas dozēšanas shēmas:

- vienreizēja deva 50-120 mg/m² ķermeņa virsmas ik pēc 3-4 nedēļām;

- 15-20 mg/m²/dienā piecas dienas ik pēc 3-4 nedēļām.

Ja cisplatīnu lieto kombinācijas ķīmijterapijā, cisplatīna deva jāsamazina. Parastā deva ir 20 mg/m² vai vairāk vienu reizi ik pēc 3-4 nedēļām.

Dzemdes kakla vēža ārstēšanai cisplatīnu lieto kombinācijā ar staru terapiju. Parastā deva ir 40 mg/m² nedēļā 6 nedēļas.

Brīdinājumi un piesardzības pasākumi jāapsver pirms nākamā ārstēšanas cikla uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai kaulu smadzeņu nomākumu atbilstoši jāsamazina deva (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Saskaņā ar instrukciju pagatavotais cisplatīna infūziju šķīdums (skatīt 6.6. apakšpunktu) jāievada intravenozas 6-8 stundu ilgas infūzijas veidā.

2-12 stundas pirms cisplatīna ievadīšanas jāuztur adekvāta hidratācija līdz minimums 6 stundas pēc ievadīšanas. Hidratācija ir nepieciešama, lai radītu pietiekamu diurēzi ārstēšanas ar cisplatīnu laikā un pēc tās. Tā tiek panākta intravenozas infūzijas veidā, ievadot vienu no šādiem šķīdumiem:

0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu,

0,9 % nātrija hlorīda šķīduma maisījumu ar 5 % glikozes šķīdumu (1:1).

Hidratācija pirms ārstēšanas ar cisplatīnu:

intravenoza infūzijas 100-200 ml/stundā 6-12 stundas, kopumā ievadot vismaz 1 l.

Hidratācija pēc ārstēšanas ar cisplatīnu:

nākamo 2 l infūzija ar ātrumu 100-200 ml/stundā 6-12 stundas.

Ja pēc hidratācijas urīna sekrēcija ir mazāka par 100-200 ml/stundā, var būt nepieciešama forsētā diurēze. Forsēto diurēzi var panākt, intravenozi ievadot 37,5 g mannīta 10 % šķīduma veidā (375 ml 10 %, mannīta šķīduma) vai, ja nieru darbība ir normāla, ievadot diurētisku līdzekli.

Mannīta vai diurētiskā līdzekļa ievadīšana ir nepieciešams arī tad, ja ievadāmā cisplatīna deva ir lielāka par 60 mg/m² ķermeņa virsmas.

Nepieciešams, lai pienācīgas urīna sekrēcijas nodrošināšanai pacients izdzertu lielu daudzumu šķidruma 24 stundu laikā pēc cisplatīna infūzijas.

4.3. Kontrindikācijas

Cisplatīns ir kontrindicēts šādiem pacientiem:

- paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem^*;

dehidratētā stāvoklī (nopietnu nieru darbības traucējumu novēršanai nepieciešama pirms- un pēc-hidratācija);

ar kaulu smadzeņu nomākumu;

ar iepriekš esošiem dzirdes traucējumiem^*;

ar cisplatīna izraisītu neiropātiju;

mātēm, kuras baro bērnu ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu);

- kombinācijā ar dzīvām vakcīnām, tai skaitā dzeltenā drudža vakcīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

kombinācijā ar profilaktiski lietotu fenitoīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

* Sakarā ar to, ka cisplatīns ir nefrotoksisks un neirotoksisks (jo īpaši ototoksisks). Šīs toksicitātes var būt kumulatīvas, ja šāda veida traucējumi ir jau iepriekš.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Cisplatīnu drīkst lietot tikai onkoloģijā kvalificēta ārsta ar pieredzi pretaudzēju ķīmijterapijā uzraudzībā. Jābūt pieejamām atbalstošām iekārtām anafilaktisku reakciju kontrolei.

Cisplatīns reaģē ar metālisku alumīniju, veidojot melnas platīna nogulsnes. Jāizvairās no jebkādu alumīniju saturošu i.v. sistēmu, adatu, katetru un šļirču izmantošanas (skatīt 6.2. apakšpunktu).

Šķīdumu infūzijām nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vai piedevām (skatīt 6.2. apakšpunktu).

Atbilstoša ārstēšanas un komplikāciju kontrole un vadība ir iespējama tikai tad, ja ir pieejama atbilstoša diagnostika un precīzi ārstēšanas apstākļi.

Cisplatīnam ir kumulatīva ototoksiska, nefrotoksiska un neirotoksiska iedarbība. Cisplatīna izraisīto toksicitāti var pastiprināt kombinēta lietošana ar citām zālēm, kas ir toksiskas minētajiem orgāniem vai sistēmām.

Pirms cisplatīna lietošanas, tās laikā un pēc tās, jānosaka šādu orgānu darbības rādītāji:

- nieru darbība;

- aknu darbība;

- asinsrades funkcija (eritrocītu un leikocītu, kā arī trombocītu skaits);

- seruma elektrolīti (kalcijs, nātrijs, kālijs un magnijs).

Šie izmeklējumi ir jāatkārto katru nedēļu visā ārstēšanās laikā ar cisplatīnu.

Atkārtota cisplatīna ievadīšana jāatliek, līdz šādi rādītāji ir normas robežās:

- kreatinīna līmenis serumā ≤130 μmol/l, attiecīgi 1,5 mg/dl;

- urīnviela < 25 mg/dl;

- leikocīti (> 4000/μl, attiecīgi > 4,0 ×109/l);

- trombocīti (> 100 000/μl, attiecīgi > 100×109/l);

- audiogramma: rezultāti normas robežās.

1. Nefrotoksicitāte

Cisplatīns izraisa nopietnu kumulatīvo nefrotoksicitāti. Urīna izdalīšanās (100 ml/stundā vai vairāk) ir ar tendenci mazināt cisplatīna nefrotoksicitāti. To var panākt veicot iepriekšēju hidratāciju ar 2 litriem atbilstoša intravenoza šķīduma un līdzīgu hidratāciju pēc cisplatīna ievadīšanas (ieteicams 2500 ml/m²/24 stundās). Ja spēcīga hidratācija ir nepietiekama, lai uzturētu atbilstošu diurēzi, var ievadīt osmotisku diurētisku līdzekli (piemēram, mannītu). Hiperurikēmija un hiperalbuminēmija var predisponēt cisplatīna izraisītu nefrotoksicitāti.

2. Neiropātija

Ziņots par smagiem neiropātijas gadījumiem.

Šīs neiropātijas var būt neatgriezeniskas un var izpausties kā parestēzija, arefleksija un proprioreceptīvo sajūtu zudums un vibrācijas sajūta. Ziņots arī par motorās funkcijas zudumu. Regulāri jāveic neiroloģiskas pārbaudes.

Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar cisplatīna neizraisītu perifērisku neiropātiju. Pirms katra ārstēšanas kursa jānosaka, vai nav perifēriskās neiropātijas simptomi.

3. Ototoksicitāte

Ototoksicitāte novērota līdz pat 31% pacientu, kuri ārstēti ar vienu 50 mg/m² cisplatīna devu, un tā izpaužas ar troksni ausīs un/vai dzirdes zudumu augsto frekvenču diapazonā (no 4000 līdz 8000 Hz). Reizēm var rasties samazināta spēja dzirdēt sarunvalodas toņus. Ototoksisks efekts var būt vēl izteiktāks bērniem, kuri saņēma cisplatīnu. Dzirdes zudums var būt vienpusējs vai divpusējs un, pēc atkārtotām devām tam ir tendence kļūt biežākam un smagākam, tomēr pēc sākotnējas cisplatīna devas par kurlumu ziņots reti. Ototoksicitāti var pastiprināt iepriekšēja vienlaicīga galvaskausa apstarošana, un tā var būt saistīta ar maksimālo cisplatīna koncentrāciju plazmā. Nav skaidrs, vai cisplatīna izraisītā ototoksicitāte ir atgriezeniska. Pirms ārstēšanas uzsākšanas un pirms nākamās cisplatīna devas jāveic rūpīga uzraudzība ar audiometriju. Ziņots arī par vestibulāro toksicitāti.

(Skatīt "Nevēlamās blakusparādības").

4. Alerģisks fenomens

Tāpat kā lietojot citas platīnu saturošas zāles, paaugstinātas jutības reakcijas perfūzijas laikā var rasties lielākajā daļā gadījumu un var būt nepieciešams pārtraukt perfūziju un veikt atbilstošu simptomātisku ārstēšanu. Par krusteniskām reakcijām, dažreiz ar letālu iznākumu, ir ziņotas attiecībā uz visiem platīna savienojumiem (skatīt "Blakusparādības" un "Kontrindikācijas").

Novērotas anafilaksei līdzīgas reakcijas uz cisplatīnu. Šīs reakcijas var kontrolēt, ievadot antihistamīna līdzekļus, adrenalīnu un/vai glikokortikoīdus.

5. Aknu funkcija un asinsaina

Regulāri jākontrolē asinsaina un aknu darbība.

6. Kancerogenitātes iespējamība

Cilvēkiem reti akūtas leikozes parādīšanās gadījumi sakrita ar cisplatīna lietošanu, kas parasti bija saistīta ar citiem leikozi izraisošiem līdzekļiem.

Cisplatīns ir baktēriju mutagēns un izraisa hromosomu aberācijas dzīvnieku šūnu kultūrās. Kancerogenitāte ir iespējama, taču nav pierādīta. Cisplatīns ir teratogēns un embriotoksisks pelēm.

7. Reakcijas injekcijas vietā

Cisplatīna ievadīšanas laikā var rasties reakcijas injekcijas vietā. Ņemot vērā ekstravazācijas iespēju, zāļu ievadīšanas laikā ieteicams rūpīgi kontrolēt infūzijas vietu iespējamas infiltrācijas dēļ. Ekstravazācijas reakciju specifiska ārstēšana pašlaik nav zināma.

BRĪDINĀJUMS

Šim citostatiskam līdzeklim bija izteiktāka toksicitāte nekā parasti sastopama pretaudzēju ķīmijterapijā.

Nieru toksicitāte, kas ir galvenokārt kumulatīva, ir smaga un paredz īpašu piesardzību lietošanas laikā (skatīt "Blakusparādības" un "Lietošana").

Slikta dūša un vemšana var būt izteikta un var būt nepieciešama adekvāta pretvemšanas ārstēšana. Rūpīga uzraudzība jāveic arī attiecībā uz ototoksicitāti, mielosupresiju un anafilaktiskām reakcijām (skatīt "Blakusparādības").

Intravenozu šķīdumu sagatavošana

Brīdinājums

Tāpat kā ar visiem citiem potenciāli toksiskiem produktiem, piesardzības pasākumi ir būtiski, kad rīkojaties ar cisplatīna šķīdumu. Nejaušas zāļu iedarbības gadījumā iespējami ādas bojājumi. Ieteicams lietot cimdus. Ja cisplatīna šķīdums nonāk saskarē ar ādu vai gļotādu, āda vai gļotādas rūpīgi jāmazgā ar ziepēm un ūdeni.

Ieteicams ievērot atbilstošas procedūras par rīkošanos ar citostatiskiem līdzekļiem un to likvidēšanu.

Pirms šķīduma ievadīšanas pacientam ir jāpārbauda, vai šķīdums ir dzidrs un tajā nav daļiņu.

Īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem ar akūtām bakteriālām vai vīrusu infekcijām.

Vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem ārstēšanas ar cisplatīnu laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tās jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga kaulu smadzeņu darbību nomācošu zāļu vai apstarošanas lietošana palielina cisplatīna mielosupresīvo ietekmi. Cisplatīna izraisītu nefrotoksicitāti var palielināt ārstēšana ar antihipertensīviem līdzekļiem, kas satur furosemīdu, hidralazīnu, diazoksīdu un propranololu.

Nefrotoksiskas vielas

Vienlaicīga nefrotoksisku (piemēram, cefalosporīnu, aminoglikozīdu vai B amfotericīna vai kontrastvielu) vai ototoksisku (piemēram, aminoglikozīdu) zāļu lietošana pastiprina cisplatīna toksisko ietekmi uz nierēm. Ārstēšanas ar cisplatīnu laikā vai pēc tās ieteicams ievērot piesardzību, lietojot vielas, kas izdalās galvenokārt caur nierēm, piemēram, tādi citostatiskie līdzekļi kā bleomicīns un metotreksāts, iespējami potenciāli samazinātas eliminācijas dēļ caur nierēm.

Ifosfamīda izraisīta nieru toksicitāte var būt lielāka, ja to lieto kopā ar cisplatīnu vai pacientiem, kuriem iepriekš lietots cisplatīns.

Dažos gadījumos pēc ārstēšanas ar cisplatīnu kombinācijā ar bleomicīnu un etopozīdu tika novērota litija koncentrācijas pazemināšanās asinīs. Tāpēc ieteicams kontrolēt litija koncentrāciju.

Var būt nepieciešama allopurinola, kolhicīna, probenecīda vai sulfinpirazona devas pielāgošana, ja tos lieto kopā ar cisplatīnu, jo cisplatīns izraisa urīnskābes koncentrācijas paaugstināšanos serumā.

Cisplatīns kombinācijā ar bleomicīnu un vinblastīnu var izraisīt Reino sindromu.

Pētījumā vēža pacientiem ar metastātisku vai progresējošu audzēju docetaksels kombinācijā ar cisplatīnu izraisīja smagāku neirotoksisku iedarbību (no devas atkarīgu un sensoru) nekā līdzīgās devās atsevišķi lietotas zāles.

Helātus veidojoši līdzekļi, piemēram, penicilamīns, var samazināt cisplatīna efektivitāti.

Vienlaicīgas cisplatīna un ciklosporīna lietošanas laikā jāņem vērā pārmērīga imūnsupresija ar limfoproliferācijas risku.

Ototoksiskas vielas

Vienlaicīga ototoksisko zāļu (piemēram, aminoglikozīdu, cilpas diurētiķu) lietošana var pastiprināt cisplatīna toksisko ietekmi uz dzirdes funkciju. Ņemot vērā iespējamo kaitējumu urīna izvades sistēmai un ototoksicitāti, nav jāizmanto forsētā diurēze ar cilpas diurētiskiem līdzekļiem, izņemot pacientus, kuri saņem cisplatīna devas, kas pārsniedz 60 mg/m² un kuru urīna sekrēcija ir mazāka par 1000 ml 24 stundās.

Ifosfamīds var pastiprināt cisplatīna izraisīto dzirdes zudumu.

Novājinātas dzīvas vakcīnas

Dzeltenā drudža vakcīna ir absolūti kontrindicēta, jo pastāv letālas sistēmiskas vakcīnas izraisītas slimības risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ņemot vērā ģeneralizētas slimību risku, ieteicams izmantot neaktīvu vakcīnu, ja tāda pieejama.

Perorālie antikoagulanti

Iekšķīgi lietojamu antikoagulantu vienlaicīgas lietošanas gadījumā ieteicams regulāri pārbaudīt INR.

Antihistamīni, fenotiazīni un citi

Vienlaicīga antihistamīna līdzekļu, buklizīna, ciklizīna, loksapīna, meklozīna, fenotiazīnu, tioksantēnu vai trimetobenzamīdu lietošana var maskēt ototoksicitātes simptomus (piemēram, reiboni un troksni ausīs).

Pretkrampju vielas

Cisplatīna terapijas laikā pretkrampju zāļu koncentrācija serumā var palikt subterapeitiskā līmenī. Cisplatīns var samazināt fenitoīna absorbciju, kas mazina epilepsijas kontroli gadījumos, kad fenitoīnu lieto pašreizējai terapijai. Cisplatīna terapijas laikā jaunas pretkrampju ārstēšanas uzsākšana ar fenitoīnu ir absolūti kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Piridoksīna un altretamīna kombinācija

Randomizētā progresējoša olnīcu vēža ārstēšanas pētījumā, lietojot piridoksīnu kombinācijā ar altretamīnu (heksametilmelamīns) un cisplatīnu, konstatēja negatīvu ietekmi uz atbildes reakcijas laiku.

Paklitaksels

Ārstēšana ar cisplatīnu pirms paklitaksela infūzijas var samazināt paklitaksela klīrensu par 33%, un tāpēc var pastiprināties neirotoksicitāte.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Cisplatīns var būt toksisks auglim, ja to nozīmē grūtniecei. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīvā toksicitāte un transplacentāra kancerogenitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Cisplatīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien pēc ārsta ieskatiem, risks konkrētajam pacientam ir klīniski pamatots.

Ārstēšanās laikā ar cisplatīnu un vismaz nākamos 6 mēnešus jāveic atbilstoši pasākumi, lai izvairītos no grūtniecības.

Barošana ar krūti

Cisplatīns izdalās cilvēka pienā. Pacientes, kuras ārstē ar cisplatīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Ja pacients vēlas bērnu pēc ārstēšanas pabeigšanas, ieteicama ģenētiskā konsultācija.

Tā kā cisplatīna terapija var izraisīt neatgriezenisku neauglību, vīriešiem, kuri nākotnē vēlas kļūt par tēviem, ir ieteicams pirms ārstēšanas konsultēties par spermas kriokonservāciju.

Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem ārstēšanas ar cisplatīnu laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas beigām jālieto efektīva kontracepcijas metode.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

Tomēr blakusparādību profils (centrālā nervu sistēma un maņu orgāni) var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuri cieš no šīs iedarbības (piemēram, miegainības vai vemšanas), jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības ir atkarīgas no lietotās devas un tām var būt kumulatīva ietekme.

Visbiežāk novērotās cisplatīna blakusparādības (>10 %) bija hematoloģiskas (leikopēnija, trombocitopēnija un anēmija), kuņģa-zarnu trakta (anoreksija, slikta dūša, vemšana un caureja), ausu bojājumi (dzirdes traucējumi), nieru darbības traucējumi (nieru mazspēja, nefrotoksicitāte, hiperurikēmija) un drudzis.

Līdz pat aptuveni vienai trešdaļai pacientu pēc vienreizējas cisplatīna devas ziņots par nopietnu toksisku ietekmi uz nierēm, kaulu smadzenēm un ausīm; ietekme parasti ir atkarīga no devas un kumulatīva. Bērniem ototoksicitāte var būt smagāka.

Sastopamības biežums ir definēts šādi:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Paaugstināta jutība var izpausties kā izsitumi, nātrene, eritēma vai alerģiska nieze.

Nevēlamo blakusparādību, par kurām ziņots klīniskās un pēcreģistrācijas pieredzes laikā, tabula (MedDRA termini)

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

MedDRA termins

Infekcijas un infestācijas

Nav zināmi

Infekcija^a

Bieži

Sepse

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Kaulu smadzeņu mazspēja, trombocitopēnija, leikopēnija, anēmija

Nav zināmiKumbsa pozitīva hemolītiska anēmijaLabdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji

Reti

Akūta leikoze

Imūnās sistēmas traucējumiRetākAnafilaktoīdas^b reakcijas

Paaugstināta jutība var izpausties kā izsitumi, nātrene, eritēma vai alerģiska nieze

Endokrīnās sistēmas traucējumiNav zināmiPaaugstināts amilāzes līmenis asinīs, antidurētiskā hormona neatbilstoša sekrēcijaVielmaiņas un uztures traucējumi

Nav zināmiDehidratācija, hipokaliēmija, hipofosfatēmija, hiperurikēmija, hipokalciēmija, tetānija, muskuļu spazmas ar/vai elektrokardiogrammas izmaiņas nieru bojājumu rezultātā, ko izraisījis cisplatīns, tādējādi samazinot katjonu tubulāro rezorbciju.

Parasti normāls seruma elektrolītu līmenis tiek atjaunots ievadot papildu elektrolītus un pārtraucot cisplatīna lietošanu.

Hiperholesterinēmija.

RetākHipomagnēmijaĻoti retiPalielināts dzelzs saturs asinīsĻoti biežiHiponatriēmijaNervu sistēmas traucējumiNav zināmiCerebrovaskulāri traucējumi, hemorāģisks insults, išēmisks insults, garšas sajūtas zudums, smadzeņu arterīts, Lhermitte simptoms, mielopātija, veģetatīvā neiropātijaRetiKrampji, perifēriska neiropātija, leikoencefalopātija, atgriezenisks mugurējās leikoencefalopātijas sindromsAcu bojājumiNav zināmiNeskaidra redze, iegūts krāsu aklums, kortikāls aklums, redzes nerva neirīts, papillas tūska, tīklenes pigmentācijaAusu un labirinta bojājumiRetākOtotoksicitāteNav zināmiTroksnis ausīs, kurlumsRetiPacienti var zaudēt spēju normāli sarunāties. Bērniem un gados vecākiem pacientiem cisplatīna izraisītie dzirdes traucējumi var būt nopietni (skatīt 4.4. apakšpunktu).Sirds funkcijas traucējumiNav zināmiSirds funkcijas traucējumiBiežiAritmija, bradikardija, tahikardijaRetiMiokarda infarktsĻoti retiSirdsdarbības apstāšanāsAsinsvadu sistēmas traucējumiNav zināmiTrombotiska mikroangiopātija (hemolītiski urēmiskais sindroms), Reino sindromsBiežiFlebīts injekcijas vietāKuņģa-zarnu trakta traucējumiNav zināmiVemšana, slikta dūša, anoreksija, žagas, caurejaRetākMetālisks smaganu aplikumsRetiStomatītsAknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumiNav zināmiPaaugstināts aknu enzīmu līmenis, paaugstināts bilirubīna līmenis asinīsRetiPazemināts albumīnu līmenis asinīsElpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimībasBiežiAizdusa, pneimonija un elpošanas mazspējaNav zināmiPlaušu embolijaĀdas un zemādas audu bojājumiNav zināmiIzsitumi, alopēcija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumiNav zināmiMuskuļu spazmasNieru un urīnizvades sistēmas traucējumiNav zināmiAkūta nieru mazspēja, nieru mazspēja^c, tubulāri nieru traucējumiĻoti biežiHiperurikēmijaReproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimībasRetākPatoloģiska spermatoģenēze un ovulācija, sāpīga ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietāNav zināmiPireksija (ļoti bieži), astēnija, nespēks, ekstravazācija injekcijas vietā^d* Biežumu avots: cisplatīna injekciju Uzņēmuma pamatdatu apraksts (Company Core Data Sheet – CCDS), BMS Pharmacovigilance & Epidemiology, 2010. gada 2. augusts. Biežumi, kas nav ziņoti CCDS, pievienoti no novērtējuma ziņojuma.

a: infekciozas komplikācijas dažiem pacientiem ir izraisījušas nāvi.

b: simptomi, kas ziņoti par anafilaktoīdām reakcijām, piemēram, sejas tūska (PT-sejas tūska), sēkšana, bronhu spazmas, tahikardija un hipotensija, tiks iekļauti blakusparādību biežuma tabulā iekavās aiz anafilaktoīdām reakcijām.

c: paaugstināts BUN un kreatinīna līmenis, urīnskābes līmenis serumā un/vai kreatinīna klīrensa samazināšanās ir apkopota zem nieru nepietiekamības/mazspējas.

d: lokāla mīksto audu toksicitāte, tai skaitā audu celulīts, fibroze, un nekroze (bieži), sāpes (bieži), tūska (bieži) un eritēma (bieži), ir ekstravazācijas rezultāts.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi ietver iepriekš minētās blakusparādības pastiprinātā veidā. Efektīva hidratācija un osmotiska diurēze var palīdzēt samazināt toksicitāti, ja to veic nekavējoties pēc pārdozēšanas.

Pārdozēšanas gadījumā (>200 mg/m²) iespējama tieša iedarbība uz elpošanas centru, kas var izraisīt dzīvībai bīstamus elpošanas traucējumus un skābju-bāzu līdzsvara traucējumus, ko radījusi hematoencefāliskās barjeras šķērsošana.

Akūta cisplatīna pārdozēšana var izraisīt nieru mazspēju, aknu mazspēju, kurlumu, redzes toksicitāti (tai skaitā tīklenes atslāņošanās), izteiktu mielosupresiju, neārstējamu vemšanu un sliktu dūšu, un/vai neirītu. Pārdozēšana var būt letāla.

Cisplatīna pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota. Pa ja hemodialīze uzsākta 4stundu laikā pēc pārdozēšanas, tai ir neliela ietekme uz cisplatīna izvadīšanu no organisma, cisplatīna straujās saistīšanās ar proteīniem dēļ.

Ārstēšana pārdozēšanas gadījumā sastāv no vispārējiem atbalstošiem pasākumiem.

Krampjus var ārstēt ar atbilstošiem pretkrampju līdzekļiem. Ik dienas būtu jākontrolē nieru funkcija, kardiovaskulārās funkcijas un asinsaina, lai novērtētu iespējamo toksicitāti šīm sistēmām. Rūpīgi jākontrolē magnija un kalcija līmenis serumā, tāpat kā patvaļīgas muskuļu uzbudināmības simptomi un pazīmes. Ja attīstās simptomātiska tetānija, jālieto elektrolītu bagātinātāji. Pēc akūtas pārdozēšanas ik dienas jāuzrauga arī aknu enzīmu un urīnskābes līmenis serumā.

Ja ilgstošas mielosupresijas laikā attīstās drudzis, pēc kultūras izaudzēšanas, jāuzsāk lietot antibiotikas, kuru darbības spektrs ar vislielāko iespējamību būs pietiekams.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretaudzēju līdzekļi, platīna savienojumi,

ATĶ kods: L01XA01

Cisplatīns ir neorganisks savienojums, kas satur smago metālu [cis-diaminodihlorplatīns (II)]. Tas inhibē DNS sintēzi, veidojot DNS šķērssaites. Olbaltumvielu un RNS sintēzes tiek inhibēta mazākā pakāpē.

Lai gan svarīgākais darbības mehānisms, šķiet, ir DNS sintēzes inhibīcija, citi mehānismi arī var veicināt cisplatīna pretaudzēju aktivitāti, tai skaitā audzēja imunogenitātes. palielināšanās. Cisplatīna onkolītiskās īpašības ir salīdzināmas ar alkilējošiem līdzekļiem. Cisplatīnam ir arī imūno sistēmu nomācošas, radiosensitīvas un antibakteriālas īpašības. Šķiet, ka cisplatīns ir nespecifisks attiecībā uz šūnu ciklu. Cisplatīna citotoksisko darbību izraisa piesaistīšanās visām DNS bāziskajām grupām, galvenokārt pie guanīna un adenozīna N-7.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas ievadīšanas cisplatīns ātri izplatās visos audos; cisplatīns slikti penetrējas centrālajā nervu sistēmā. Lielākā koncentrācija tiek sasniegta aknās, nierēs, urīnpūslī, muskuļu audos, ādā, sēkliniekos, prostatā, aizkuņģa dziedzerī un liesā.

Pēc intravenozas ievadīšanas eliminācija ir filtrējoša, ar olbaltumvielām nesaistītais cisplatīns izdalās divās fāzēs, ar sākotnējo un terminālo eliminācijas pusperiodu attiecīgi 10-20 minūtes un 32-53 minūtes. Kopējā platīna daudzuma eliminācija notiek trīs fāzēs ar eliminācijas pusperiodiem attiecīgi 14 minūtes, 274 minūtes un 53 dienas.

Cisplatīna piesaistīšanās plazmas proteīniem ir 90 %.

Izdalīšanās notiek galvenokārt ar urīnu: 27-43 % no ievadītās devas urīnā tiek atgūti pirmajās piecās dienās pēc ārstēšanas. Platīns izdalās arī ar žulti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Hroniskā toksicitāte

Hroniskas toksicitātes modeļos novērotas nieru bojājuma, kaulu smadzeņu nomākuma, kuņģa-zarnu trakta traucējumu un ototoksicitātes norādes.

Mutagenitāte un kancerogenitāte

Cisplatīns ir mutagēns daudzos in vitro un in vivo testos (baktēriju testu sistēmas, hromosomu traucējumi dzīvnieku šūnās un audu kultūrās). Ilgtermiņa pētījumos konstatēts, ka cisplatīns ir kancerogēns pelēm un žurkām.

Reproduktīvā toksicitāte

Pelēm novērots dzimumdziedzeru nomākums, kas izraisa amenoreju vai azoospermiju, un var būt neatgriezenisks un rada neauglību. Žurku mātītēm cisplatīns ierosināja morfoloģiskas pārmaiņas olnīcās, izraisot daļēju un atgriezenisku neauglību.

Pētījumos ar žurkām konstatēts, ka lietošana grūsnības laikā var izraisīt audzējus pieaugušiem pēcnācējiem.

Cisplatīns ir embriotoksisks pelēm un žurkām, un abām sugām ziņots par deformācijām. Cisplatīns izdalās mātes pienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Izvairīties no saskares ar alumīniju. Cisplatīns reaģē ar metālisku alumīniju, veidojot melnas platīna nogulsnes. Jāizvairās no alumīniju saturošiem i/v komplektiem, adatām, katetriem un šļircēm. Cisplatīns sadalās šķīdumos ar mazu hlora jonu saturu; hlorīda koncentrācijai jābūt vismaz vienādai ar 0,45 % nātrija hlorīda.

Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citiem produktiem.

Antioksidanti (piemēram, nātrija metabisulfīts), bikarbonāti (nātrija bikarbonāts), sulfāti, fluoruracils un paklitaksels infūzijas sistēmās var inaktivēt cisplatīnu.

Cisplatīnu drīkst lietot tikai kopā ar šķīdinātājiem, kas minēti 6.6. apakšpunktā.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pirms atvēršanas

3 gadi.

Pēc atšķaidīšanas

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pēc atšķaidīšanas ar infūzijas šķīdumiem, kas aprakstīta 6.6. apakšpunktā, liecina, ka pēc atšķaidīšanas ar ieteicamajiem intravenozajiem šķīdumiem, cisplatīna infūziju šķīdums saglabājas stabils 24 stundas 20-25 °C temperatūrā. Atšķaidītais šķīdums jāsargā no gaismas. Atšķaidīto šķīdumu neuzglabāt ledusskapī vai saldētavā.

No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītais šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un atšķaidīšana jāveic kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatšķaidīts šķīdums

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Neatdzesēt un nesasaldēt.

Atšķaidītu zāļu uzglabāšanas apstākļus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 ml

10 ml I tipa dzintarkrāsas stikla flakons ar hlorbutilgumijas pelēku aizbāzni, kas noslēgts ar noņemamu caurspīdīgi baltu vai 20 mm caurspīdīgu alumīnija vāciņu.

25 ml:

30 ml I tipa dzintarkrāsas stikla flakons ar hlorbutilgumijas pelēku aizbāzni, kas noslēgts ar noņemamu caurspīdīgi baltu vai 20 mm caurspīdīgu alumīnija vāciņu.

50 ml:

50 ml I tipa dzintarkrāsas stikla flakons ar hlorbutilgumijas pelēku aizbāzni, kas noslēgts ar noņemamu caurspīdīgi baltu vai 20 mm caurspīdīgu alumīnija vāciņu.

100 ml:

100 ml I tipa dzintarkrāsas stikla flakons ar 20 mm, S127 – 4432/50 gumijas pelēku aizbāzni, kas noslēgts ar noņemamu 20 mm caurspīdīgi baltu vai 20 mm caurspīdīgu alumīnija vāciņu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zāļu sagatavošana un rīkošanās ar tām

Tāpat kā ar visām pretaudzēju zālēm, sagatavojot cisplatīnu, nepieciešama piesardzība. Pirms lietošanas jāatšķaida. Atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos apmācītam personālam šim nolūkam īpaši paredzētā telpā. Rīkojoties ar zālēm, jāvalkā aizsargcimdi. Jāveic piesardzības pasākumi, lai izvairītos no saskares ar ādu un gļotādām. Ja zāles nokļuvušas uz ādas, tā nekavējoties jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Pēc saskares ar ādu novērota tirpšana, apdegumi un apsārtums. Gadījumā, ja zāles nokļuvušas uz ar gļotādām, tās jāskalo ar lielu ūdens daudzumu. Pēc ieelpošanas ziņots par elpas trūkumu, sāpēm krūtīs, rīkles kairinājumu un sliktu dūšu.

Grūtniecēm jāizvairās no saskares ar citostatiskiem līdzekļiem.

Ķermeņa izdalījumi un izvemtās masas jāiznīcina, ievērojot piesardzību.

Ja pamanāt, ka šķīdums ir duļķains vai ar nešķīstošām nogulsnēm, flakons jāiznīcina.

Bojāts flakons jāuzskata un ar to jārīkojas ar tādu pašu piesardzību kā ar bīstamiem atkritumiem. Bīstamie atkritumi jāuzglabā šim nolūkam īpaši apzīmētos atkritumu konteineros (skatīt sadaļu “Iznīcināšana”).

Sagatavošana intravenozai ievadīšanai

Paņemiet no flakona vajadzīgo daudzumu šķīduma un atšķaidiet ar vismaz 1 litru kāda no šādiem šķīdumiem:

0,9 % nātrija hlorīds;

0,9 % nātrija hlorīda/5 % glikozes maisījums (1:1) (rezultātā iegūstot galīgo koncentrāciju: 0,45 % nātrija hlorīda, 2,5 % glikozes);

0,9 % nātrija hlorīds un 1,875 % mannīts injekcijām;

0,45 % nātrija hlorīds, 2,5 % glikoze un 1,875 % mannīts injekcijām.

Pirms lietošanas vienmēr apskatiet injekciju šķīdumu. Ja šķīdums nav dzidrs vai tajā ir neizšķīdušas nogulsnes, šķīdumu nedrīkst lietot. Jālieto tikai dzidrs šķīdums, kurā nav daļiņu.

IZVAIRIETIES no saskares ar alumīniju saturošiem injekciju piederumiem.

NEIEVADIET neatšķaidītu zāļu koncentrātu.

Attiecībā uz neatšķaidīta šķīduma mikrobioloģisko, ķīmisko un fizikālo stabilitāti, lietojot, skatīt 6.3. apakšpunktu.

Iznīcināšana

Visi sagatavošanai un ievadīšanai izmantotie materiāli, kas jebkādā veidā bijuši saskarē ar cisplatīnu, jāiznīcina saskaņā ar vietējām vadlīnijām attiecībā uz citotoksiskiem līdzekļiem.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Accord Healthcare B.V.

Winthontlaan 200

3526 KV Utrecht

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Reģ.Nr. 10-0441

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2010. gada 1. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2018

SASKAŅOTS ZVA 21-03-2019

EQ PAGE 2

SASKAŅOTS ZVA 21-03-2019

EQ PAGE 1