Cisatracurium Kabi

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Cisatracurium Kabi 2 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 2,68 mg cisatrakūra besilāta, kas atbilst 2 mg cisatrakūra (Cisatracurium).

1 ampula ar 2,5 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 6,7 mg cisatrakūra besilāta, kas atbilst 5 mg cisatrakūra.

1 ampula ar 5 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 13,4 mg cisatrakūra besilāta, kas atbilst 10 mg cisatrakūra.

1 ampula ar 10 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 26,8 mg cisatrakūra besilāta, kas atbilst 20 mg cisatrakūra.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām/infūzijām.

Dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens vai zaļgani dzeltens šķīdums ar pH 3,0 - 3,8.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Cisatracurium Kabi ir indicēts lietošanai ķirurģisko un citu procedūru laikā pieaugušajiem un bērniem no 1 mēneša vecuma. Cisatracurium Kabi ir indicēts arī lietošanai pieaugušajiem, kuriem nepieciešama intensīvā terapija. Cisatracurium Kabi var lietot kā papildu līdzekli vispārējai anestēzijai vai sedācijai intensīvās terapijas nodaļās (ITN), lai atslābinātu skeleta muskulatūru un atvieglotu endotraheālu intubāciju un mehānisko plaušu ventilāciju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Cisatracurium Kabi ievadīšanu drīkst veikt tikai anesteziologs vai cits ārsts, kurš pārzina neiromuskulāro blokatoru lietošanu un iedarbību, vai kāds cits šāda ārsta uzraudzībā. Jābūt pieejamam instrumentu komplektam trahejas intubācijai un aprīkojumam, kas nepieciešams plaušu ventilācijas un adekvātas arteriālās oksigenācijas uzturēšanai. Lai varētu individualizēt nepieciešamo devu, Cisatracurium Kabi lietošanas laikā iesaka veikt neiromuskulāro funkciju monitoringu.

Devas

• Lietošana intravenozās bolus devas veidā

Devas pieaugušajiem

Endotraheāla intubācija

Ieteicamā cisatrakūra deva intubācijai pieaugušajiem ir 0,15 mg/kg (ķermeņa masas). Endotraheālu intubāciju var veikt 120 sekundes pēc Cisatracurium Kabi injekcijas, sekojot propofola anestēzijas uzsākšanai.

Lielākas devas saīsinās laika sprīdi, kurā iestājas neiromusklārā blokāde.

Sekojošajā tabulā ir apkopoti vidējie farmakodinamiskie dati par cisatrakūra ievadi devās no 0,1 līdz

0,4 mg/kg (ķermeņa masas) veseliem, pieaugušiem pacientiem opioīdu

(tiopentons/fentanils/midazolāms) vai propofola anestēzijas laikā.

* T1 atbildes reakcija uz vienu strāvas impulsu, kā arī m.adductor pollicis pirmā komponente atbildes reakcijai uz četriem impulsiem pēc supramaksimālās ulnārā nerva elektriskās stimulācijas.

Enflurāna vai izoflurāna anestēzija var par 15% pagarināt sākotnējās cisatrakūra devas klīniskās iedarbības ilgumu.

Uzturēšana:

Neiromuskulārās vadīšanas blokādi iespējams pagarināt, ievadot cisatrakūra uzturošas devas. Deva

0,03 mg/kg (ķermeņa masas) nodrošina papildus apmēram 20 minūtes klīniski efektīvas neiromuskulārās blokādes opioīdu vai propofola anestēzijas laikā.

Atkārtotas uzturošās devas neizsauc neiromuskulāras blokādes efekta akumulāciju.

Spontāna atgūšanās

Ja sākusies spontānā atgūšanās no neiromuskulārās vadīšanas blokādes, tās ātrums līdz pilnai atjaunošanai nav atkarīgs no ievadītās cisatrakūra devas. Opioīdu vai propofola anestēzijas laikā

vidējais laiks no 25% līdz 75% un no 5% līdz 95% atgūšanās ir attiecīgi apmēram 13 un 30 minūtes.

Atgriezeniskums:

Neiromuskulārās vadīšanas blokāde, kas iestājas pēc cisatrakūra injekcijas, ir atgriezeniska, pielietojot antiholīnesterāzes preparātu standarta devas. Vidējais laiks, kamēr tiek sasniegta atgūšanās

no 25 līdz 75% un pilnīga klīniskā atgūšanās (T4:T1 attiecība ir lielāka par vai vienāda ar 0,7) pēc antidota ievades pie vidējā T1 atgriezeniskuma 10% ir attiecīgi apmēram 4 un 9 minūtes.

Devas pediatriskajā populācijā

Endotraheāla intubācija (bērni no 1 mēneša līdz 12 gadu vecumam)

Tāpat kā pieaugušajiem, ieteicamā sākotnējā cisatrakūra deva intubācijai ir 0,15 mg/kg (ķermeņa

masas), strauji ievadot 5 – 10 sekunžu laikā. Endotraheālu intubāciju var veikt 120 sekundes pēc cisatrakūra injekcijas.

Šīs devas farmakodinamiskie rādītāji ir apkopoti tabulās tālāk.

Cisatrakūrs nebija pētīts intubācijai ASA III-IV klases pediatriskiem pacientiem. Ir ierobežoti dati par cisatrakūra lietošanu pediatriskiem pacientiem līdz 2 gadu vecumam, kuri tiek pakļauti ilgstošai vai plašai ķirurģiskai operācijai.

Pediatriskiem pacientiem no 1 mēneša līdz 12 gadu vecumam cisatrakūra klīniski efektīvā iedarbība ir īsāka, un spontānais atgriezeniskuma profils ir straujāks nekā pieaugušajiem pie līdzīgiem anestēzijas apstākļiem. Vecuma grupām no 1 mēneša līdz 11 mēnešiem un no 1 gada līdz 12 gadiem ir nelielas atšķirības farmakodinamiskajā profilā, tās ir apkopotas tālāk sniegtajās tabulās.

Bērni vecumā no 1 līdz 11 mēnešiem

Bērni vecumā no 1 līdz 12 gadiem

Ja cisatrakūrs nav nepieciešams intubācijai, var lietot devu mazāk par 0,15 mg/kg. Farmakodinamiskie dati 0,08 un 0,1 mg/kg devām bērniem no 2 līdz 12 gadu vecumam ir apkopoti tabulā zemāk:

Bērniem nav pētīta cisatrakūra lietošana pēc suksametonija (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Halotāns var pagarināt cisatrakūra klīniski efektīvās iedarbības ilgumu apmēram par līdz pat 20%. Nav pieejama informācija par cisatrakūra lietošanu bērniem citu halogenētu ogļhidrātu anestēzijas līdzekļu anestēzijas laikā. Taču ir sagaidāms, ka arī šīs zāles pagarinās cisatrakūra devas klīniski efektīvās iedarbības ilgumu.

Uzturēšana: (bērni 2-12 gadi)

Neiromuskulārās vadīšanas blokādi var paildzināt, ievadot cisatrakūra uzturošās devas. Bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem 0,02 mg/kg (ķermeņa masas) deva nodrošina papildus apmēram 9 minūtes klīniski efektīvas neiromuskulārās blokādes halotāna anestēzijas laikā.

Sekojošas atkārtotas devas neizraisa neiromuskulārās blokādes efekta akumulāciju.

Nav pietiekamu datu rekomendācijām par uzturošo devu bērniem līdz 2 gadu vecumam. Tomēr, ļoti maz datu no klīniskajiem pētījumiem bērniem līdz 2 gadu vecumam liecina, ka uzturošā deva ir 0,03 mg/kg var pagarināt klīniski efektīvu miorelaksāciju uz laiku līdz 25 minūtēm opioīdu anestēzijas laikā.

Spontāna atgūšanās

Ja sākusies spontānā atgūšanās no miorelaksācijas, tās ātrums līdz pilnīgai atjaunošanai nav atkarīgs no ievadītās cisatrakūra devas. Opioīdu vai halotāna anestēzijas laikā vidējais laiks no 25% līdz 75%

un no 5% līdz 95% atgūšanās ir attiecīgi apmēram 11 un 28 minūtes.

Atgriezeniskums

Neiromuskulārās vadīšanas blokāde, kas iestājas pēc cisatrakūra ievadīšanas, ir atgriezeniska, pielietojot antiholīnesterāzes preparātus parastajās devās. Vidējais laiks, kamēr tiek sasniegta atgūšanās no 25 līdz 75% un pilnīga klīniskā atgūšanās (T₄:T₁ atiecība ir ≥ 0,7) pēc antidota ievades pie vidējā T₁ atgriezeniskuma 13% ir attiecīgi aptuveni 2 un 5 minūtes.

- Lietošana intravenozajā infūzijā

Devas pieaugušajiem un bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem

Miorelaksāciju var uzturēt, ievadot Cisatracurium Kabi infūzijā. Lai pēc spontānās atgūšanās sākuma

atjaunotu T₁ supresiju līdz 89% - 99%, iesaka sākotnējo infūzijas ātrumu 3 µg/kg/min (0,18 mg/kg/st).

Pēc sākotnējā miorelaksācijas stabilizēšanās posma, lai uzturētu miorelaksāciju šādā līmenī, lielākajai

daļai pacientu infūzijas ātrums 1 līdz 2 µg/kg/min (0,06 līdz 0,12 mg/kg/st) ir pietiekams.

Ievadot cisatrakūru izoflurāna vai enflurāna anestēzijas laikā, var būt nepieciešams infūzijas ātrumu samazināt pat par 40% (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Infūzijas ātrums ir atkarīgs no cisatrakūra koncentrācijas infūzijas šķīdumā, vēlamās miorelaksācijas pakāpes un pacienta ķermeņa masas. Nākošajā tabulā apkopotas vadlīnijas neatšķaidīta Cisatracurium Kabi lietošanai.

Cisatracurium Kabi infūzijas ievades ātrums:

Plato fāzē nepārtraukta infūzija nav saistīta ar miorelaksācijas progresējošu pastiprināšanos vai mazināšanos.

Pēc ievades pārtraukšanas spontānā atgūšanās no miorelaksācijas notiek ātrumā, kas salīdzināms ar atgūšanās ātrumu pēc vienas bolusa devas.

• Lietošana intravenozas bolus devas veidā un/vai intravenozā infūzijā

Devas pieaugušajiem

Pacienti, kas ārstējas intensīvās terapijas nodaļā (ITN)

Pieaugušiem pacientiem, kas ārstējas ITN, Cisatracurium Kabi var ievadīt bolusa devu un/vai infūziju veidā.

Pieaugušajiem pacientiem, kas ārstējas ITN, sākotnējais ieteicamais Cisatracurium Kabi infūzijas ātrums ir 3 µg/kg/min (0,18 mg/kg/st). Devas lielums dažādiem pacientiem var būt ļoti atšķirīgs, tāpat vajadzīgais devas lielums laika gaitā var palielināties un samazināties. Klīniskajos pētījumos vidējais infūzijas ātrums bija 3 µg/kg/min [no 0,5 līdz 10,2 µg/kg (ķermeņa masas)/min. (0,03 līdz 0,6 mg/kg/st)].

Vidējais laiks, līdz tiek sasniegta pilnīga spontāna atgūšanās pēc ilgstošas (līdz pat 6 dienām)

cisatrakūra infūzijas, ITN pacientiem bija apmēram 50 minūtes.

Atgūšanās radītāji pēc cisatrakūra infūzijas ITN pacientiem nav atkarīgi no infūzijas ilguma.

Īpašas pacientu grupas

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešams mainīt devu. Šajā vecuma grupā farmakodinamiskie rādītāji ir līdzīgi tiem, kādus novēro gados jauniem pieaugušiem pacientiem, taču, tāpat kā lietojot

citus miorelaksantus, iedarbības sākums var būt nedaudz aizkavēts.

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru mazspēju nav nepieciešams mainīt devu.

Šiem pacientiem farmakodinamiskie rādītāji ir līdzīgi tiem, kādus novēro pacientiem bez nieru darbības traucējumiem, taču iedarbības sākums var būt nedaudz aizkavēts.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu slimībām terminālās stadijās nav nepieciešams mainīt devu.

Šiem pacientiem farmakodinamiskie rādītāji ir līdzīgi tiem, kādus novēro pacientiem bez aknu darbības traucējumiem, taču iedarbības sākums var būt nedaudz ātrāks.

Lietošana pacientiem ar sirds - asinsvadu sistēmas slimībām

Ievadot ātras bolusa injekcijas veidā (5 līdz 10 sekunžu laikā) pieaugušiem pacientiem ar smagām

sirds – asinsvadu sistēmas slimībām (Klase I-III pēc Ņujorkas Sirds asociācijas) kuriem tiek veikta

koronārās artērijas šuntēšanas (KAŠ) operācija, cisatrakūrs neizraisīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz

sirds – asinsvadu sistēmu neviena no pētītajām cisatrakūra devām (maksimāli 0,4 mg/kg (8x ED₉₅ ).

Taču dati par devām virs ap 0,3 mg/kg ķermeņa masas šajā pacientu populācijā ir ierobežoti.

Cisatrakuūrijs nebija pētīts bērniem, kuriem tiek veiktas sirds operācijas.

Pediatriskā populācija

Lietošana jaundzimušajiem (jaunākiem par 1 mēnesi)

Cisatrakūra lietošana jaundzimušajiem nav ieteicama, jo tā lietošana šajā pacientu populācijā nav pētīta.

Lietošanas veids

Cisatracurium Kabi paredzēts intravenozai lietošanai.

Cisatracurium Kabi nesatur antimikrobiālus konservantus, un tas ir paredzēts lietošanai vienai devai.

Pirms lietošanas zāles vizuāli jāpārbauda. Šķīdumu drīkst lietot, tikai ja tas ir dzidrs un bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains līdz gaiši dzeltens/zaļgani dzeltens, praktiski bez daļiņām, un ja iepakojums nav bojāts. Ja vizuālais izskats ir mainījies, vai ja iepakojums ir bojāts, zāles jāiznīcina.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret cisatrakūru, atrakūru vai benzēnsulfonskābi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu specifiskā informācija

Cisatrakūrs paralizē gan elpošanas, gan arī skeleta muskuļus, taču nav pierādīts, ka tas iedarbotos uz samaņu vai sāpju slieksni.

Nepieciešama piesardzība, ievadot cisatrakūru pacientiem, kam ir zināma hipersensitivitāte pret

citiem miorelaksantiem, jo ir ziņots par biežu krustenisko reakciju sastopamību (biežums lielāks nekā

50%) starp miorelaksantiem.

Cisatrakūram nav nozīmīgas vagolītiskās vai gangliobloķējošās iedarbības. Līdz ar to cisatrakūrs nav ievērojamas ietekmes uz sirdsdarbības ātrumu, tas nenovērš bradikardiju, ko izraisa daudzi anestēzijas līdzekļi vai vagālā stimulācija ķirurģisko manipulāciju laikā.

Pacientiem ar myastenia gravis un citām neiromuskulārajām slimībām ir ievērojami paaugstināta jutība pret nedepolarizējošajiem miorelaksantiem. Šiem pacientiem sākotnējā ieteicamā deva nepārsniedz 0,02 mg/kg.

Smagi skābju – sārmu un/ vai elektrolītu līdzsvara traucējumi var paaugstināt vai pazemināt jutību pret

miorelaksantiem.

Nav informācijas par cisatrakūra lietošanu jaundzimušajiem, kas jaunāki par 1 mēnesi, jo tā lietošana šajā pacientu populācijā nav pētīta.

Nav pētīta cisatrakūra iedarbība uz pacientiem, kam anamnēzē ir dati par ļaundabīgo hipertermiju.

Pētot pret ļaundabīgo hipertermiju uzņēmīgas cūkas, atklāts, ka cisatrakūrs neizsauc šo sindromu.

Nav veikti pētījumi par cisatrakūra lietošanu pacientiem, kuriem tiek veikta operācija mākslīgās hipotermijas apstākļos (25°C līdz 28°C). Tāpat kā lietojot citus miorelaksantus, infūzijas ātrums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu adekvātu miorelaksāciju, šajos apstākļos varētu būt ievērojami mazāks.

Cisatrakūra iedarbība nav pētīta apdegumu slimības pacientiem, tomēr, jāņem vērā, ka, lietojot cisatrakūru šai pacientu grupai, iespējama nepieciešamība pēc lielākām devām un zālēm ir īsāks iedarbības laiks.

Cisatracurium Kabi šķīdums ir hipotonisks, tādēļ to nedrīkst ievadīt vienā sistēmā ar asins transfūziju.

Intensīvās terapijas nodaļu (ITN) pacienti

Laudanozīns, cisatrakūra un atrakūra metabolīts, to lielās devās ievadot laboratorijas dzīvniekiem, ir bijis saistīts ar tranzitoru hipotensiju un dažām sugām arī ar uzbudinošu iedarbību uz smadzenēm. Visjutīgākām dzīvnieku sugām šīs efekts parādījās pie laudanozīna koncentrācijas plazmā, līdzīgai tādai, ko novēro dažiem ITN pacientiem pēc ilgstošas atrakūra infūzijas.

Sakarā ar to, ka cisatrakūram nepieciešams mazāks infūzijas ātrums, laudanozīna koncentrācija plazmā ir apmēram viena trešdaļa no koncentrācijas, kas novērojama pēc atrakūra infūzijas.

Retos gadījumos ir ziņots par krampjiem ITN pacientiem, kas saņēmuši atrakūru un citas zāles. Parasti šiem pacientiem anamnēzē ir bijis viens vai vairāki predisponējoši stāvokļi krampjiem (piemēram, galvas trauma, hipoksiska encefalopātija, smadzeņu tūska, vīrusu encefalīts, urēmija). Nav noskaidrota cēloniskā saistība ar laudanozīnu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzām zālēm, tai skaitā zemāk norādītajām, ir pierādīta ietekme uz nedepolarizējošo miorelaksantu iedarbības stiprumu un/vai ilgumu:

Pastiprināta iedarbība:

- tādi anestēzijas līdzekļi, kā enflurāns, izoflurāns, halotāns un ketamīns (skatīt 4.2. apakšpunktu),

- citi nedepolarizējošie miorelaksanti,

- citas zāles, kā antibiotikas (tai skaitā aminoglikozīdi, polimiksīns, spektinomicīns, tetraciklīni, linkomicīns un klindamicīns),

- antiaritmiskie līdzekļi (tai skaitā propranolols, kalcija kanālu blokatori, lidokaīns, prokaīnamīds un hinidīns),

- diurētiskie līdzekļi (tai skaitā furosemīds un, iespējams, arī tiazīdi, mannitols un acetazolamīds),

- magnija un litija sāļi, un

- ganglioblokatori (trimetafāns, heksametonijs).

Retos gadījumos noteiktas zāles var pastiprināt vai atklāt latentu myastenia gravis vai pat izsaukt miastēnisko sindromu; var rasties paaugstināta jutība pret nedepolarizējošajiem neiromuskulāro pārvadi bloķējošiem līdzekļiem. Pie šādām zālēm pieder dažādas antibiotikas, beta blokatori (propranolols, oksprenolols), antiaritmiskie līdzekļi (prokaīnamīds, hinidīns), pretreimatisma līdzekļi (hlorohīns, D- penicilīnamīns), trimetafāns, hlorpromazīns, steroīdie hormoni, fenitoīns un litijs.

Suksametonija ievade nolūkā pagarināt nedepolarizējošo neiromuskulāro pārvadi bloķējošo līdzekļu iedarbību var izraisīt prolongētu un kompleksu blokādi, ko grūti pārtraukt, ievadot antiholīnesterāzes.

Pavājināta iedarbība

Pavājināta iedarbība tika novērota pēc iepriekšējās ilgstošas fenitoīna vai karbamazepīna lietošanas.

Terapija ar antiholinesterāžu preparātiem, ko bieži izmanto Alcheimera slimības ārstēšanai, piemēram, donepezilu, var saīsināt cisatrakūra izraisītās neiromuskulāras blokādes ilgumu un samazināt tās izteiktību.

Iedarbības trūkums

Iepriekšējai suksametonija ievadei nav ietekmes uz neiromuskulārās blokādes ilgumu, kas iestājas pēc cisatrakūra bolus devas ievades, vai uz nepieciešamo infūzijas ātrumu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par cisatrakūra lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami attiecībā uz ietekmi uz grūtniecību, embriofetālo attīstību, dzemdībām un postnatālo attīstību (skatīt

5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Cisatracurium Kabi nevajadzētu lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai cisatrakūrs vai tā metabolīti izdalās mātes pienā.

Nevar izslēgt risku ar krūti barotam bērnam. Sakarā ar īsu eliminācijas pusperiodu, ietekme uz bērnu nav sagaidāma, ja māte atsāk barošanu ar krūti pēc šīs vielas ietekmes beigām. Piesardzības nolūkos krūts

barošana jāpārtrauc ārstēšanas laikā un vismaz 12 stundas pēc Cisatracurium Kabi ievadīšanas.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi nav veikti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Cisatracurium Kabi tāpat kā visi pārējie anestēzijas līdzekļi var stipri ietekmēt uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus pēc anestēzijas ar cisatrakūru.

Jautājums par laiku jāizlemj ārstam individuāli.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību biežums ir klasificēts sekojošās kategorijās:

Imūnās sistēmas traucējumi:

Ļoti reti: anafilaktiskas reakcijas

Pēc miorelaksantu lietošanas ir novērotas dažādas smaguma pakāpes anafilaktiskās reakcijas. Ļoti retos gadījumos ir ziņots par smagām anafilakses reakcijām pacientiem, kas saņēmuši cisatrakūru kopā ar vienu vai vairākiem anestēzijas līdzekļiem.

Sirds funkcijas traucējumi:

Bieži: bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Bieži: hipotensija

Retāk: ādas piesarkums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Retāk: bronhospazmas

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Retāk: izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Ļoti reti: miopātija, muskuļu vājums

Ir saņemti daži ziņojumi par muskuļu vājumu un/vai miopātiju pēc ilgstošas miorelaksantu lietošanas smagi slimiem pacientiem ITN. Lielākā daļa šo pacientu saņēma arī kortikosteroīdus. Saistībā ar cisatrakūru šie gadījumi tiek ziņoti reti, un nav noskaidrota to cēloniskā sakarība.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām 
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. 
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Paredzams, ka galvenās cisatrakūra pārdozēšanas pazīmes varētu būt ieilgusi muskuļu paralīze un tās

sekas.

Terapija

Svarīgākais ir uzturēt plaušu ventilāciju un arteriālo oksigenāciju līdz brīdim, kad atjaunojas adekvāta spontānā elpošana. Nepieciešama pilna sedācija, jo cisatrakūrs neietekmē apziņu. Tad, kad parādās

spontānas atgūšanās pazīmes, atgūšanos var paātrināt, ievadot antiholīnesterāzi saturošas zāles.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

   1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Miorelaksanti; perifēriskas darbības miorelaksanti; citi kvartārā amonija savienojumi.

ATĶ kods: M03AC11.

Cisatrakūrs ir vidēji ilgas iedarbības nedepolarizējošais benzilizohinolīna grupas skeleta muskuļu

relaksants.

Klīniskie pētījumi ar cilvēkiem norāda, ka cisatrakūrs pat tādās devās, kas sasniedz 8 x ED95

(ieskaitot), nav saistāms ar no devas atkarīgu histamīna atbrīvošanu.

Darbības mehānisms

Cisatrakūrs saistās ar holīnerģiskajiem receptoriem motorajā sinapses daļā un darbojas pretēji acetilholīnam, kā rezultātā iestājas neiromuskularās transmisijas konkurējoša blokāde. Šo iedarbību

var pārtraukt, ievadot antiholīnsterāzes preparātus, piemēram, neostigmīnu un edrofoniju.

Cisatrakūra ED95 (deva, kas nepieciešama, lai izraisītu m. adductor pollicis atbildes reakcijas samazināšanos par 95%, kairinot n. ulnaris ar strāvas impulsu ) opioīdu anestēzijas laikā (tiopentons/ fentanils/ midazolāms) tiek lēsta kā 0,05 mg/kg ķermeņa masas).

Cisatrakūra ED95 bērniem halotāna anestēzijas laikā ir 0,04 mg/kg.

2. Farmakokinētiskās īpašības

Biotransformācija/eliminācija

Cilvēka organismā normālas ķermeņa temperatūras un fizioloģiska pH apstākļos cistarakūrija sadalīšanās notiek Hofmann eliminācijas ceļā (ķīmisks process) līdz laudanozīnam un monokvartāram akrilāta metabolītam. Monokvartāro akrilātu hidrolizē nespecifiskās plazmas esterāzes līdz monokvartārajam spirta metabolītam. Cisatrakūra eliminācija lielā mērā ir orgānu - atkarīga, taču aknās un nierēs notiek primārais tā metabolītu klīrenss.

Šiem metabolītiem nav miorelaksējošās darbības.

Farmakokinētika pieaugušajiem

Kopējā cisatrakūra farmakokinētika pētītajām devām (no 0,1 līdz 0,2 mg/kg, t.i., 2 līdz 4 x ED95) ir

no devas neatkarīga.

Farmakokinētikas modelēšana populācijai apstiprina un paplašina šos rezultātus līdz 0,4 mg/kg (8 x ED95). Tabulā ir apkopoti farmakokinētiskie rādītāji pēc 0,1 un 0,2 mg/kg cisatrakūra devu ievades veseliem, pieaugušiem ķirurģiskajiem pacientiem:

Farmakokinētika gados vecākiem pacientiem

Starp cisatrakūra farmakokinētiku jauniem un gados vecākiem pacientiem nav klīniski nozīmīgas atšķirības. Atgūšanās rādītāji arī nav ietekmēti.

Farmakokinētika pacientiem ar nieru/aknu darbības traucējumiem

Starp cisatrakūra farmakokinētiku pacientiem ar nieru mazspēju vai ar aknu slimībām terminālā stadijā un farmakokinētiku veseliem, pieaugušiem pacientiem nav klīniski nozīmīgas atšķirības.

Atgūšanās rādītāji arī nemainās.

Farmakokinētika infūziju laikā

Cisatrakūra farmakokinētika pēc cisatrakūra infūzijas ir līdzīga farmakokinētikai pēc vienas bolusa

devas ievades. Atgūšanās rādītāji pēc cisatrakūra infūzijas nav atkarīgi no infūzijas ilguma un ir līdzīgi rādītājiem pēc vienas bolusa devas ievades.

Farmakokinētika intensīvās terapijas nodaļu (ITN) pacientiem

Cisatrakūra farmakokinētika ITN pacientiem, kas saņem ilgstošas infūzijas, ir līdzīga farmakokinētikai veseliem, pieaugušiem, ķirurģiskajiem pacientiem pēc infūzijas vai vienas bolusa

injekcijas. Atgūšanās rādītāji pēc cisatrakūra infūzijas ITN pacientiem nav atkarīgi no infūzijas

ilguma.

Metabolītu koncentrācijas ir augstākas tiem ITN pacientiem, kam ir traucēta aknu vai nieru darbība

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Šie metabolīti neizraisa miorelaksāciju.

3. Preklīniskie dati par drošumu

Cisatrakūrs neuzrādīja mutagēnitāti in vitro mikrobu mutagenitātes testos koncentrācijās līdz 5000

µg/plate.

In vivo citoģenētiskajā pētījumā ar žurkām, netika novērotas būtiskas hromosomu anomālijas sc devās līdz 4 mg/kg.

Cisatracurium neuzrādīja mutagēnitāti in vitro peļu limfomas šūnu mutagenitātes testā, koncentrācijā

40 µg/ml un vairāk.

Vienam pozitīvam mutagēnitātes rādītājam par aktīvo vielu, lietotu reti un/vai īslaicīgi, ir apšaubāma klīniskā nozīme.

Kancerogenitātes pētījumi nav veikti.

Auglības pētījumi nav veikti. Reproduktivitātes pētījumi ar žurkām nav atklājuši nekādu kaitīgu cisatrakūra iedarbību uz augļa attīstību.

Trušiem veiktā intra-arteriālā pētījuma rezultāti liecina, ka cisatrakūra injekcijām ir laba panesamība, netika novērotas nekādas zāļu iedarbību saistītas izmaiņas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Benzosulfoskābe 1% (pH regulēšanai) Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot apakšpunktā 6.6 minētās).

Tā kā cisatrakūrs ir stabils tikai skābos šķīdumos, to nav ieteicams sajaukt vienā šļircē vai ievadīt vienlaikus caur vienu adatu ar sārmainiem šķīdumiem, piemēram, nātrija tiopentālu.

Tas nav saderīgs ar ketorolaka trometamolu vai propofola emulsiju injekcijām.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērta ampula: 2 gadi

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas:

Zāles jāizlieto nekavējoties pēc ampulas atvēršanas.

Uzglabāšanas laiks pēc zāļu atšķaidīšanas:

Pierādīta fizikāla un ķīmiska stabilitāte lietošanas laikā ir 24 stundas temperatūrā 25°C. No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par

24 stundām temperatūrā 2-8°C.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt ampulas ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas un pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

2,5 ml, 5 ml un 10 ml caurspīdīga, I klases stikla ampulas.

Iepakojuma lielumi:

1 ampula x 2,5 ml

5 ampulas x 2,5 ml

10 ampulas x 2,5 ml

50 ampulas x 2,5 ml

1 ampula x 5 ml

5 ampulas x 5 ml

10 ampulas x 5 ml

50 ampulas x 5 ml

1 ampula x 10 ml

5 ampulas x 10 ml

10 ampulas x 10 ml

50 ampulas x 10 ml

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Atšķaidīts līdz koncentrācijai no 0,1 līdz 2 mg cisatrakūra/ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumā, nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) un glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdumā un glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdumā, Cisatracurium Kabi 2 mg/ml saglabā fizikālo un ķīmisko stabilitāti 24 stundas temperatūrā 25°C.

Ir pierādīta cisatrakūra saderība ar šādām operācijas laikā bieži izmantotām zālēm, ievadot tās nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā caur Y-veida injekcijas atveri: alfentanila hidrohlorīdu , droperidolu , fentanila citrātu , midazolāma hidrohlorīdu un sufentanila citrātu . Ievadot citas zāles caur to pašu pastāvīgu adatu vai kanulu, ko lieto cisatrakūram, ir ieteicams pēc katru zāļu ievadīšanas izskalot adatu ar pietiekamu daudzumu piemērota šķīduma intravenozai lietošanai, piemēram, ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Fresenius Kabi Polska Sp.z.o.o. Al. Jerozolimskie 134

02-305 Warszawa,

Polija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

11-0363

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 28. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2016