Celecoxib Zentiva

Kapsula, cietā

Celecoxib Zentiva 100 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N20
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Celecoxibum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

13-0265-02

Zāļu reģistrācijas numurs

13-0265

Ražotājs

Saneca Pharmaceuticals a.s., Slovakia; Zentiva, k.s., Czech Republic

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

20-DEC-13

Reģ. apliecības derīguma termiņš

19-DEC-18

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

100 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Zentiva, k.s., Czech Republic

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Celecoxib Zentiva 100 mg cietās kapsulas

Celecoxib Zentiva 200 mg cietās kapsulas

Celecoxibum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

  • Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

    Šajā instrukcijā varat uzzināt

    1. Kas ir Celecoxib Zentiva un kādam nolūkam tās lieto

    2. Kas Jums jāzina pirms Celecoxib Zentiva lietošanas

    3. Kā lietot Celecoxib Zentiva

    4. Iespējamās blakusparādības

    5. Kā uzglabāt Celecoxib Zentiva

    6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Celecoxib un kādam nolūkam tās lieto

Celecoxib Zentiva lieto pieaugušajiem osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta simptomātiskai terapijai.

Celecoxib Zentiva pieder pie zāļu grupas, ko sauc par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru apakšgrupai. Jūsu organismā veidojas prostaglandīni, kas var izraisīt sāpes un iekaisumu. Tādu slimību kā, piemēram, reimatoīdā artrīta un osteoartrīta gadījumā organismā veidojas vairāk šo vielu. Celecoxib Zentiva samazina prostaglandīnu veidošanos, tādējādi samazinot sāpes un iekaisumu.

Jums vajadzētu sajust zāļu iedarbību pirmajās stundās pēc pirmās devas lietošanas, taču pilna iedarbība var nebūt vairākas dienas.

2. Kas Jums jāzina pirms Celecoxib Zentiva lietošanas

Jūsu ārsts Jums ir nozīmējis Celecoxib Zentiva. Tālāk sniegtā informācija palīdzēs Jums sasniegt labākus rezultātus, lietojot Celecoxib Zentiva. Ja Jums ir kādi jautājumi, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Nelietojiet Celecoxib Zentiva:

  • ja Jums ir alerģija pret celekoksibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,

  • ja Jums ir bijusi alerģiska reakcija pret sulfonamīdu grupas zālēm (piemēram, dažām antibiotikām, kuras izmanto infekciju slimību ārstēšanai),

  • ja Jums pašreiz ir kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana kuņģa-zarnu traktā,

  • ja Jums pēc acetilsalicilskābes vai citu nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu (NPL) lietošanas ir bijusi astma, deguna polipi, izteikts deguna aizlikums vai alerģiska reakcija, piemēram, niezoši izsitumi uz ādas, sejas, lūpas, mēles vai rīkles pietūkums, elpas trūkums vai sēcoša elpošana;

  • ja esat grūtniece. Ja Jums var iestāties grūtniecība ārstēšanas laikā, Jums vajadzētu apspriest ar savu ārstu piemērotu kontracepcijas metodi,

  • ja barojat bērnu ar krūti,

  • ja Jums ir smaga aknu slimība,

  • ja Jums ir smaga nieru slimība,

  • ja Jums ir zarnu iekaisuma slimība, piemēram, čūlainais kolīts vai Krona slimība;

  • ja Jums ir sirds mazspēja, pierādīta koronārā sirds slimība vai cerebrovaskulāra slimība, piemēram, Jums ir bijusi sirdslēkme, insults, tranzitora išēmiska lēkme (īslaicīgi samazināts asins pieplūdums smadzenēm, tā saucamais mikro-insults), stenokardija, nosprostojums sirds vai smadzeņu asinsvados,

  • ja Jums ir bijušas problēmas ar asinsriti (perifēro artēriju slimības) vai Jums ir bijusi kāju artēriju operācija.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam pirms sākat lietot Celecoxib Zentiva:

  • ja Jums ir bijusi čūla vai asiņošana kuņģa-zarnu traktā (Nelietojiet Celecoxib Zentiva, ja Jums ir čūla vai asiņošana no kuņģa-zarnu traktā);

  • ja Jūs lietojat acetilsalicilskābi (tajā skaitā mazās devās sirds slimības profilakses nolūkā),

  • ja Jūs lietojat zāles, lai samazinātu trombu veidošanās iespēju (piemēram, varfarīnu/ varfarīnam līdzīgas zāles vai jaunās paaudzes iekšķīgi lietojamas zāles (piemēram, apiksabānu), kas šķidrina asinis;

  • ja Jūs lietojat zāles, ko sauc par kortikosteroīdiem (piemēram, prednizonu);

  • ja Jūs lietojat Celecoxib Zentiva vienlaicīgi ar citiem neacetilsalicilskābes NPL, piemēram, ibuprofēnu vai diklofenaku. Jāizvairās no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas;

  • ja Jūs smēķējat, ja Jums ir diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīna līmenis;

  • ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts var nozīmēt regulāras pārbaudes;

  • ja Jums ir šķidruma aizture (piemēram, potīšu un pēdu pietūkums);

  • ja Jums ir dehidratācija, piemēram, slimības, caurejas vai diurētisko līdzekļu lietošanas dēļ (ko lieto pārmēru šķidruma uzkrāšanās organismā ārstēšanai);

  • ja Jums ir bijusi smaga alerģiska reakcija vai smaga ādas reakciju uz jebkādu zāļu lietošanu;

  • ja Jūs jūtaties slims infekcijas dēļ vai domājat, ka Jums ir infekcija, jo Celecoxib Zentiva var maskēt drudzi vai citas infekcijas vai iekaisuma pazīmes;

  • ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem, Jūsu ārsts nozīmēs regulāras pārbaudes;

  • alkohola un NPL lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta traucējumu risku.

Tāpat kā citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, diklofenaks), šīs zāles var paaugstināt asinsspiedienu, Jūsu ārsts Jums var lūgt regulāri pārbaudīt asinsspiedienu.

Ir saņemti daži ziņojumi par smagiem aknu darbības traucējumiem, tostarp smagu aknu iekaisumu, aknu bojājumu, aknu mazspēju (dažos gadījumos ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību), kas saistīti ar celekoksiba lietošanu. Ziņojumi, kas tika saņemti terapijas laikā, galvenokārt bija par smagiem aknu darbības traucējumiem, kas tika novēroti mēneša laikā pēc terapijas uzsākšanas.

Celecoxib Zentiva lietošanas laikā var būt apgrūtināta grūtniecības iestāšanās. Jums vajadzētu informēt ārstu, ja plānojat grūtniecību vai Jums ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos (skatīt punktā „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Citas zāles un Celecoxib Zentiva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, vai varētu lietot:

  • Dekstrometorfānu (lieto klepus ārstēšanai);

  • AKE inhibitorus, angiotensīna II antagonistus, bēta blokatorus un diurētiskos līdzekļus (ko lieto, piemēram, paaugstināta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai);

  • Flukonazolu un rifampicīnu (lieto sēnīšu un bakteriālu infekciju ārstēšanai);

  • Varfarīnu vai citas varfarīnam līdzīgas zāles (“asins šķidrinātājus”, kas kavē asins sarecēšanu), tai skaitā jaunākas paaudzes zāles, piemēram, apiksabānu, dabigatrānu un rivaroksabānu;

  • Litiju (lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

  • Citas zāles depresijas miega traucējumu, paaugstināta asinsspiediena vai neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai;

  • Neiroleptiskos līdzekļus (lieto dažu psihisko slimību ārstēšanai);

  • Metotreksātu (lieto reimatoīdā artrīta, psoriāzes un leikozes ārstēšanai);

  • Karbamazepīnu (lieto epilepsijas/ krampju un dažu sāpju veidu vai depresijas ārstēšanai);

  • Barbiturātus (lieto epilepsijas/ krampju un dažu miega traucējumu ārstēšanai);

  • Ciklosporīnu un takrolīmu (lieto imūnās sistēmas nomākšanai, piemēram, pēc transplantācijas).

Celecoxib Zentiva var lietot kopā ar acetilsalicilskābi mazās devās (75 mg dienā un mazāk). Jautājiet padomu ārstam pirms lietojat šīs zāles vienlaicīgi.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece, vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Celecoxib Zentiva nedrīkst lietot grūtnieces vai sievietes, kurām terapijas laikā var iestāties grūtniecība ārstēšanas laikā (dzemdētspējīgas sievietes, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā ar Celecoxib Zentiva, pārtrauciet ārstēšanu un sazinieties ar savu ārstu par alternatīvu ārstēšanu.

Barošana ar krūti

Celecoxib Zentiva nedrīkst lietot, barojot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

NPL, tai skaitā Celecoxib Zentiva, var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jūs plānojat grūtniecību vai Jums ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pirms transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas pārliecinieties kā Celecoxib Zentiva Jūs ietekmē. Ja Celecoxib Zentiva lietošanas laikā jūtat reiboni vai miegainību, nevadiet transportlīdzekļus vai neapkalpojiet mehānismus līdz šīs pazīmes izzūd.

Celecoxib Zentiva satur laktozes monohidrātu (cukura veids)

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kādu cukuru nepanesība, sazinieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

3. Kā lietot Celecoxib Zentiva

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ja Jums liekas, ka Celecoxib Zentiva iedarbība ir pārāk spēcīga vai vāja, pārrunājiet to ar savu ārstu vai farmaceitu.

Jūsu ārsts Jums pateiks kāda deva jālieto. Tā kā blakusparādību risks, kas saistīts ar sirds problēmām, var palielināties atkarībā no zāļu devas vai lietošanas ilguma, ir svarīgi lietot vismazāko devu, lai kontrolētu sāpes, kā arī nelietot Celecoxib Zentiva ilgāk nekā nepieciešams simptomu kontrolei.

Lietošanas veids

Celecoxib Zentiva paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Celecoxib Zentiva kapsulas jānorij vesela, uzdzerot glāzi ūdens. Kapsulu var lietot jebkurā dienas laikā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēšanas. Tomēr centieties lietot Celecoxib Zentiva devu katru dienu vienā un tajā pašā laikā.

Sazinieties ar savu ārstu, ja divu nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma Jums nav novērojama uzlabošanās.

Ieteicamās devas

Osteoartrīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu; Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

  • Viena 200 mg kapsula vienu reizi dienā vai

  • Viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Reimatoīdā artrīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu (dalītu divās devās); Jūsu ārsts var palielināt devu līdz maksimālai devai 400 mg (dalītu divās devās), ja nepieciešams.

Parastā deva:

  • Viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

  • 200 mg devu (lieto 100 mg kapsulu divas reizes dienā) nevar iegūt ar Celecoxib Zentiva 200 mg cietām kapsulām. Konsultējieties ar savu ārstu.

Ankilozējošā spondilīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt devu līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

  • Viena 200 mg kapsula vienu reizi dienā vai

  • Viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Nieru vai aknu darbības traucējumi: pārliecinieties, ka Jūsu ārsts zina, ka Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, iespējams, ka Jums būs nepieciešama mazāka deva.

Gados vecākiem pacientiem, īpaši tiem, kuriem svars ir mazāks par 50 kg: ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem un Jūsu svars ir mazāks par 50 kg, Jūsu ārsts var vēlēties Jūs uzraudzīt rūpīgāk.

Jums nevajadzētu lietot vairāk par 400 mg dienā.

Lietošana bērniem: Celecoxib Zentiva ir paredzēts lietošanai tikai pieaugušajiem, tas nav paredzēts lietošanai bērniem.

Ja esat lietojis Celecoxib Zentiva vairāk nekā noteikts

Nelietojiet vairāk kapsulu, nekā Jūsu ārsts Jums noteicis. Ja Jūs esat lietojis pārāk daudz šo zāļu, nekavējoties kontaktējieties ar ārstu vai farmaceitu vai griezieties slimnīcā pēc palīdzības, ņemot līdzi lietotās zāles.

Ja esat aizmirsis lietot Celecoxib Zentiva

Ja esat aizmirsis lietot kapsulu, iedzeriet to tiklīdz atceraties. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Celecoxib Zentiva

Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu ar Celecoxib Zentiva, Jūsu slimības simptomi var pasliktināties. Nepārtrauciet lietot Celecoxib Zentiva, kamēr ārsts Jums nav to teicis. Jūsu ārsts var likt Jums samazināt devu dažas dienas pirms ārstēšanas pārtraukšanas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pēc celekoksiba lietošanas novērotas blakusparādības pacientiem ar artrītu. Blakusparādības, kas atzīmētas ar simbolu (*), sakārtotas secībā pēc biežuma pacientiem, kuri lietojuši celekoksiba resnās zarnas polipu gadījumos. Pacienti šajos pētījumos lietoja celekoksiba ilgstoši lielās devās.

Pārtrauciet lietot Celecoxib Zentiva kapsulas un nekavējoties pastāstiet savam ārstam:

Ja Jums ir:

  • alerģiska reakcija, piemēram, izsitumi uz ādas, sejas pietūkums, sēkšana vai apgrūtināta elpošana,

  • sirds problēmas, piemēram, sāpes aiz krūšu kaula,

  • spēcīgas sāpes vēderā vai kuņģa vai zarnu asiņošanas pazīmes, piemēram, vēdera izeja ar asins piejaukumu vai asins vemšana,

  • ādas reakcijas, piemēram, izsitumi, čulgas vai ādas lobīšanās

  • aknu mazspēja (iespējamie simptomi var būt slikta dūša, caureja, dzelte (āda vai acs baltumi izskatās dzelteni)).

Ļoti bieži: var rasties vairāk kā 1 no 10 lietotājiem:

  • Paaugstināts asinsspiediens, tai skaitā esoša stāvokļa ar paaugstinātu asinsspiedienu pasliktināšanās*.

Bieži: var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem:

  • sirdslēkme*,

  • šķidruma aizture organismā ar potīšu, kāju un /vai roku pietūkumu,

  • urīnceļu infekcijas,

  • elpas trūkums*, sinusīts (blakusdobumu iekaisums, blakusdobumu infekcija, aizlikti vai sāpīgi blakusdobumi), aizlikts vai tekošs deguns, rīkles iekaisums, klepus, saaukstēšanās, gripai līdzīgi simptomi,

  • reibonis, miega traucējumi,

  • vemšana*, sāpes kuņģī, caureja, gremošanas traucējumi, gāzes vēderā,

  • izsitumi, nieze,

  • stīvums muskuļos,

  • apgrūtināta rīšana*,

  • galvassāpes,

  • slikta dūša,

  • sāpīgas locītavas,

  • esošas alerģijas pasliktināšanās,

  • nejauši savainojumi.

Retāk: var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem:

  • insults*,

  • sirds mazspēja, sirdsklauves (sajūtami sirds puksti), paātrināta sirdsdarbība,

  • izmainīta aknu funkcija, izmainīti aknu rādītāji asins analīzē,

  • izmainīti nieru rādītāji asins analīzē,

  • anēmija (izmaiņas sarkanajos asinsķermenīšos, kas var izraisīt nogurumu un elpas trūkumu),

  • nemiers, depresija, nogurums, miegainība, tirpšanas sajūta (durstīšana),

  • paaugstināts kālija līmenis asins analīzēs (var radīt sliktu dūšu, nogurumu, muskuļu vājumu vai sirdsklauves),

  • pavājināta vai neskaidra redze, džinkstoņa ausīs, sāpes mutē vai mutes gļotādas iekaisums, dzirdes pavājināšanās*,

  • aizcietējums, atraugas, kuņģa iekaisums (gremošanas traucējumi, sāpes kuņģī vai vemšana), iekaisuma paasinājums kuņģa- zarnu traktā,

  • krampji kājās,

  • niezoši piepacelti izsitumi (nātrene),

  • iekaisums acīs,

  • elpošanas grūtības,

  • ādas krāsas pārmaiņas (zilumi),

  • sāpes krūšu kurvī (ģeneralizētas ar sirdi nesaistītas sāpes),

  • sejas pietūkums.

Reti: var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem:

  • čūlas (asiņošana) kuņģī, zarnās vai barības vadā, zarnu plīsums (var radīt sāpes vēderā, drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, zarnu nosprostojumu), tumši vai melni izkārnījumi, aizkuņģa dziedzera iekaisums (var radīt sāpes vēderā), iekaisums barības vadā,

  • zems nātrija līmenis asinīs (stāvoklis, ko sauc par hiponatriēmiju),

  • samazināts balto asins ķermenīšu skaits (tie palīdz pasargāt organismu no infekcijām) vai trombocītu skaits (palielinās asiņošanas iespēja vai vieglāk iegūt zilumus),

  • muskuļu koordinācijas traucējumi,

  • apjukums, izmainīta garšas sajūta,

  • palielināts jutīgums uz gaismu,

  • matu izkrišana,

  • halucinācijas,

  • asiņošana acī,

  • akūta reakcija, kuras rezultāta var rasties plaušu iekaisums,

  • neregulāra sirdsdarbība,

  • piesarkums,

  • asins receklis plaušu asinsvados. Simptomi var ietvert pēkšņu elpas trūkumu, asas sāpes elpošanas laikā vai samaņas zudumu;

  • asiņošana kuņģī vai zarnās (var radīt asiņainu vēdera izeju vai vemšanu), iekaisums tievajā vai resnajā zarnā,

  • smags aknu iekaisums (hepatīts). Pie simptomiem var ietilpt slikta dūša, caureja, dzelte (āda un acis dzeltenā krāsā), tumšs urīns, bāla vēdera izeja, viegla asiņošanas rašanās, nieze vai drebuļi,

  • akūta nieru mazspēja,

  • menstruāciju traucējumi,

  • sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, rīšanas grūtības.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem:

  • nopietnas alerģiskas reakcijas (tai skaitā iespējami fatāls anafilaktiskais šoks),

  • nopietnas ādas reakcijas, piemēram Stīvensa – Džonsona sindroms, eksfoliatīvais dermatīts un toksiskā epidermas nekrolīze (var radīt niezi, pūšļu veidošanos ādā un ādas lobīšanos) un akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (apsārtis, uztūcis ādas apvidus ar daudziem, sīkiem pūslīšiem),

  • vēlīna alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, sejas pietūkums, drudzis, pietūkuši dziedzeri, izmainīti analīžu rādītāji (piem., aknu, balto asins šūnu (eozinofīlija – noteiktu balto asins šūnu veida paaugstināšanās asinīs)),

  • asinsizplūdums smadzenēs ar letālu iznākumu,

  • meningīts (galvas un muguras smadzeņu apvalku iekaisums),

  • aknu mazspēja, aknu bojājums un smags aknu iekaisums (zibensveida hepatīts) (dažreiz letāls, vai radīt nepieciešamību pēc aknu transplantācijas). Tas var izpausties ar tādiem simptomiem kā slikta dūša, caureja, dzelte (āda un acis dzeltenā krāsā), tumšs urīns, bāla vēdera izeja, viegla asiņošana, nieze vai drebuļi,

  • aknu darbības traucējumi (piemēram, holestāze un holestātisks hepatīts, kas var noritēt ar tādiem simptomiem kā izmainīta fekāliju krāsa, slikta dūša un ādas vai acu ābolu dzelte),

  • iekaisums nierēs vai citi nieru darbības traucējumi (piemēram, nefrotiskais sindroms vai minimālu pārmaiņu slimība, kas var noritēt ar tādiem simptomiem kā ūdens aizture organismā (tūska), putas urīnā, nogurums un ēstgribas zudums),

  • epilepsijas stāvokļa pasliktināšanās (iespējamas biežākas un/vai smagākas lēkmes),

  • acs artērijas vai vēnas aizprostojums, kas var radīt daļēju vai pilnīgu redzes zudumu,

  • iekaisums asinsvados (var radīt drudzi, sāpes, sārtus plankumus uz ādas),

  • samazināts balto (leikocītu), sarkano (eritrocītu) asins šūnu un trombocītu skaits asinīs (var radīt nogurumu, vieglu zilumu veidošanos, biežu asiņošanu no deguna un palielinātu infekciju risku),

  • sāpes muskuļos un vājums,

  • traucēta ožas sajūta,

  • garšas sajūtas zudums.

Nav zināms: biežumu nevar novērtēt no pieejamiem datiem:

  • fertilitātes pavājināšanās sievietēm, kas, pārtraucot zāļu lietošanu, parasti ir atgriezeniska.

Klīniskajos pētījumos, lietojot 400 mg celekoksiba dienā trīs gadus, kas nebija saistīti ar artrīta vai citu artrīta stāvokļu ārstēšanu, tika novērotas papildus blakusparādības.

Bieži: var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem:

  • sirds problēmas: stenokardija (sāpes aiz krūšu kaula),

  • kuņģa problēmas: kairinātās zarnas sindroms (var izraisīt sāpes vēderā, caureju, gremošanas traucējumus, gāzes),

  • nierakmeņi (var izraisīt vēdera vai muguras sāpes, asins piejaukumu urīnā), apgrūtināta urinēšana, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs (norāda uz nieru mazspēju),

  • palielināta ķermeņa masa,

  • labdabīga prostatas hiperplāzija (prostatas palielināšanās).

Retāk: var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem:

  • dziļo vēnu tromboze (trombi, parasti kājās, kas var izraisīt sāpes, pietūkumu vai apsārtumu ikros, vai elpošanas problēmas);

  • kuņģa problēmas: kuņģa infekcija (var radīt kuņģa un zarnu kairinājumu un čūlas);

  • kāju lūzumi;

  • jostas roze, ādas infekcijas, ekzēma (sausi, niezoši izsitumi), pneimonija (plaušu infekcijas (iespējams klepus, drudzis, apgrūtināta elpošana));

  • stiklveida ķermeņa apduļķošanās, kas var izraisīt neskaidru redzi vai redzes pasliktināšanos; asiņošana acī; vertigo, ko izraisījušas iekšējās auss slimības, sāpīgas, iekaisušas vai asiņojošas smaganas, iekaisusi mutes gļotāda,

  • pastiprināta urinācija naktīs, hemoroīdu asiņošana, bieža vēdera izeja,

  • taukaudu mezgliņi uz ādas vai citur, ganglija cista (spēcīgs pietūkums locītavās vai locītavu apvidū, rokas vai pēdas cīpslās), apgrūtināta runāšana, patoloģiska vai stipra vagināla asiņošana, sāpīgas krūtis,

  • paaugstināts nātrija līmenis asins analīžu rezultātos,

  • alerģisks dermatīts (alerģiska ādas reakcija).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Celecoxib Zentiva

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc « Derīgs līdz ». Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Celecoxib Zentiva satur

Aktīvā viela ir celekoksibs. Viena kapsula satur 100 mg vai 200 mg celekoksiba.

Celecoxib Zentiva 100 mg kapsulas citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, povidons 40, kroskarmelozes nātrija sāls, dokuzāta nātrija sāls, magnija stearāts. Kapsulas apvalks satur želatīnu un titāna dioksīdu (E171). Uzdrukas tinte satur šellaku, propilēnglikolu, koncentrētu amonija šķīdumu (E527), kālija hidroksīdu, melno dzelzs oksīdu (E172).

Celecoxib Zentiva 200 mg kapsulas citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, povidons 40, kroskarmelozes nātrija sāls, nātrija laurilsulfāts, magnija stearāts. Kapsulas korpuss satur želatīnu un titāna dioksīdu (E171); kapsulas vāciņš satur želatīnu, titāna dioksīdu (E171), sarkano dzelzs oksīdu (E172) un dzelteno dzelzs oksīdu (E172). Uzdrukas tinte satur šellaku, propilēnglikolu, koncentrētu amonija šķīdumu (E527), kālija hidroksīdu, melno dzelzs oksīdu (E172).

Celecoxib Zentiva ārējais izskats un iepakojums

Celecoxib Zentiva 100 mg kapsulas ir necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas (1. izmērs) ar baltu korpusu un vāciņu; uz korpusa melna uzdruka “100”; kapsula pildīta ar baltu vai gandrīz baltu granulu pulveri.

Celecoxib Zentiva 200 mg kapsulas ir necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas (1. izmērs) ar baltu korpusu un dzeltenu vāciņu; uz korpusa melna uzdruka “200”; kapsula pildīta ar baltu vai gandrīz baltu granulu pulveri.

Iepakojuma lielums:

Celecoxib Zentiva 100 mg kapsulas: 10, 20, 30, 40, 50, 60 un 100 kapsulas

Celecoxib Zentiva 200 mg kapsulas: 10, 20, 30, 40, 50, 60 un 100 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

ZENTIVA k.s.

U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy

Čehija

Ražotājs

ZENTIVA k.s., U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy, Čehija.

Saneca Pharmaceuticals a.s., Nitrianska 100, 920 27 Hlohovec, Slovākijas Republika

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem: Celecoxib Zentiva Čehijā, Vācijā, Itālijā, Lietuvā, Latvijā, Portugālē, Francijā, Spānijā, Celecoxib Lielbritānijā, Algoxib Rumānijā un Bulgārijā.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2017.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Celecoxib Zentiva 100 mg cietās kapsulas

Celecoxib Zentiva 200 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 100 mg vai 200 mg celekoksiba (Celecoxibum).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra 100 mg kapsula satur 149,75 mg laktozes monohidrāta.

Katra 200 mg kapsula satur 49,75 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas (1. izmērs) ar baltu korpusu un vāciņu; uz korpusa melna uzdruka “100”; kapsula pildīta ar baltu vai gandrīz baltu granulu pulveri.

Necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas (1. izmērs) ar baltu korpusu un dzeltenu vāciņu; uz korpusa melna uzdruka “200”; kapsula pildīta ar baltu vai gandrīz baltu granulu pulveri.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

  • Celecoxib Zentiva ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta simptomātiskai terapijai.

  • Lēmumu par selektīvo ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru lietošanu jāpieņem, izvērtējot vispārējo risku katram pacientam individuāli (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas:

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais risks var palielināties, pieaugot devai un iedarbības laikam, terapija jāveic pēc iespējas īsāku laiku un jālieto mazākā efektīvā dienas deva. Pacientiem, īpaši ar osteoartrītu, periodiski jāizvērtē simptomātiskās terapijas nepieciešamība un atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Osteoartrīts

Parastā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko jālieto vienas devas veidā vienu reizi dienā vai, dalot devu divām lietošanas reizēm. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu samazināšanos devas palielināšana līdz 200 mg divas reizes dienā var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, jāapsver citas terapijas iespējas.

Reimatoīdais artrīts

Sākumā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko sadala divām lietošanas reizēm. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilozējošais spondilīts

Ieteicamā dienas deva ir 200 mg, kas lietojama vienā reizē vai dalīta divās lietošanas reizēs. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu mazināšanos devas palielināšana līdz 400 mg vienā reizē vai dalīta divās lietošanas reizēs var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, jāapsver citas terapijas iespējas.

Maksimālā ieteicamā dienas deva visu indikāciju gadījumos ir 400 mg.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (>65 gadi)

Tāpat kā jaunākiem pieaugušajiem, sākumā jālieto 200 mg dienā. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Īpaša uzmanība ir jāvelta gados vecākiem pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Celekoksibs nav paredzēts lietošanai bērniem.

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacientiem, par kuriem pēc gēnu analīzes vai citu CYP2C9 substrātu lietošanas anamnēzes/ pieredzes datiem ir zināms vai pastāv aizdomas, ka viņi ir vāji CYP2C9 metabolizētāji, celekoksibs jāordinē piesardzīgi, jo viņiem ir paaugstināts no devas atkarīgo blakusparādību risks. Ņemot to vērā, jāizvēlas puse no mazākās ieteicamās devas (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (albumīns serumā 25-35 g/l) ārstēšana jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pieredze šādu pacientu ārstēšanā aprobežojas vienīgi ar aknu cirozes slimniekiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pieredze celekoksiba lietošanā pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota, tādēļ jāievēro piesardzība, ārstējot šādus pacientus (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Celecoxib Zentiva var lietot ēdienreizes laikā vai neatkarīgi no ēdiena uzņemšanas.

4.3. Kontrindikācijas

  • Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

  • Zināma paaugstināta jutība pret sulfanilamīdiem.

  • Aktīva peptiska čūla vai gastrointestināla (GI) asiņošana.

  • Pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tostarp COX-2 inhibitora lietošanas radusies astma, akūts rinīts, deguna polipi, angioneirotiskā tūska, nātrene vai cita alerģiska tipa reakcija.

  • Grūtniecība un sievietes, kurām var iestāties grūtniecība, ja vien tās nelieto efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu). Pētījumos ar divu sugu dzīvniekiem pierādīts, ka celekoksibs šiem dzīvniekiem izraisa malformācijas (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks attiecībā uz grūtniecību cilvēkam nav zināms, taču to nevar izslēgt.

  • Barošana ar krūti (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu).

  • Smagi aknu funkcijas traucējumi (seruma albumīns <25 g/l vai Child-Pugh ≥10).

  • Pacienti ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min.

  • Iekaisīgas zarnu slimības.

  • Sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II-IV).

  • Diagnosticēta koronārā sirds slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulārā slimība.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz kuņģa-zarnu traktu

Ar celekoksibu ārstētiem pacientiem novērotas gastrointestinālā trakta augšējās un apakšējās daļas komplikācijas (perforācija, čūla vai asiņošana), kas dažkārt beigušies ar letālu iznākumu. Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kam pastāv sevišķi augsts NPL izraisītu gastrointestinālo komplikāciju risks: gados vecāki cilvēki, pacienti, kuri vienlaikus lieto kādus citus NPL vai acetilsalicilskābi, glikokortikoīdus, pacienti, kuri lieto alkoholu, kā arī pacienti ar kuņģa-zarnu trakta slimību, piemēram, čūlu un GI asiņošanu, anamnēzē.

Celekoksibu lietojot kombinācijā ar acetilsalicilskābi (pat mazās devās), pieaug gastrointestinālo blakusparādību risks (gastrointestināla čūla vai citas gastrointestinālas komplikācijas). Ilgtermiņa klīniskos pētījumos nav iegūti rezultāti, kas pierādītu būtisku atšķirību gastrointestinālās drošības ziņā, lietojot selektīvos COX-2 inhibitorus + acetilsalicilskābi salīdzinājumā ar NPL + acetilsalicilskābe (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaikus ar NPL

Jāizvairās lietot celekoksibu vienlaikus ar NPL, izņemot aspirīnu.

Ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu

Ilgtermiņa placebo-kontrolētā pētījumā sporādiskas adenomatozas polipozes pacientiem, lietojot celekoksibu 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, konstatēja paaugstinātu nopietnu kardiovaskulāro notikumu, galvenokārt miokarda infarktu, skaitu salīdzinājumā ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais risks var pieaugt saistībā ar devas un iedarbības ilguma palielināšanos, tad ir jālieto mazākā efektīvā dienas deva pēc iespējas īsāku laiku. Periodiski ārstēšanas gaitā, īpaši pacientiem ar osteoartrītu, ir jāizvērtē simptomātiskās terapijas nepieciešamība pacientam, kā arī atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.2., 4.3., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientus ar nozīmīgiem kardiovaskulāriem riska faktoriem (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana) var ārstēt ar celekoksibu tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas (skatīt 5.1. apakšpunktu). COX-2 selektīvos inhibitorus nevar izmantot acetilsalicilskābes vietā kardiovaskulāras trombembolijas profilaksei, jo tiem nepiemīt antitrombocitārs efekts. Tāpēc antitrombocitārā terapija nav jāpārtrauc (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Šķidruma aizture un tūska

Tāpat kā ar citām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, pacientiem, kuri lieto celekoksibu, novērota šķidruma aizture un tūska. Šī iemesla dēļ celekoksibs lietojams piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir sirds mazspēja, kreisā kambara disfunkcija vai hipertensija, kā arī pacientiem, kuriem ir jebkādas citas izcelsmes tūska, jo prostaglandīnu inhibīcijas rezultātā var pavājināties nieru funkcija un rasties šķidruma retence. Piesardzība jāievēro arī tiem pacientiem, kuri saņem diurētisku terapiju vai cita iemesla dēļ pakļauti hipovolēmijas riskam.

Hipertensija

Tāpat kā visi NPL, arī celekoksibs var izraisīt pirmreizēju hipertensiju vai pasliktināt esošo hipertensiju, un sekojoši veicināt kardiovaskulāru gadījumu biežāku rašanos. Tādēļ, uzsākot terapiju ar celekoksibu, kā arī visā terapijas laikā rūpīgi jākontrolē asinsspiediens.

Ietekme uz aknu un nieru darbību

Nieru vai aknu un īpaši sirds funkciju traucējumi biežāk ir gados vecākiem cilvēkiem, tāpēc jānodrošina atbilstoša medicīniska uzraudzība.

NPL, tostarp celekoksibs, var izraisīt nieru toksicitāti. Celekoksiba klīniskie pētījumi pierādījuši, ka iedarbība uz nierēm ir līdzīga kā salīdzināmam NPL. Vislielākais nieru toksicitātes risks ir pacientiem, kam ir pavājināta nieru funkcija, sirds mazspēja, aknu funkciju traucējumi, pacienti, kas lieto diurētiskos līdzekļus, AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru antagonistus, kā arī gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šādi pacienti celekoksiba lietošanas laikā rūpīgi jānovēro.

Lietojot celekoksibu, tika ziņots par dažiem smagu aknu reakciju, ieskaitot zibensveida hepatīta (daži ar letālu iznākumu), aknu nekrozes un aknu mazspējas (daži ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību) gadījumiem. No ziņojumiem, kuros tika atzīmēts blakusparādības rašanās laiks pēc zāļu lietošanas, vairums bija smagas aknu blakusparādības, kas radās mēneša laikā pēc celekoksiba terapijas uzsākšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja ārstēšanas laikā pacientam novēro jebkuru no augstāk minēto orgānu sistēmu funkciju pasliktināšanos, tad ir attiecīgi jārīkojas un jāapsver iespēja pārtraukt terapiju ar celekoksibu.

CYP2D6 inhibēšana

Celekoksibs inhibē CYP2D6. Lai gan tas nav spēcīgs šī enzīma inhibitors, tomēr var rasties nepieciešamība samazināt individuāli pielāgoto devu zālēm, kuras metabolizē CYP2D6 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacienti, kuriem ir pavājināta CYP2C9 aktivitāte, jāārstē piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ādas un sistēmiskās paaugstinātas jutības reakcijas

Saņemti ļoti reti ziņojumi par nopietnām ādas reakcijām, dažos gadījumos ar letālu iznākumu, tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi pacientiem, kuri lietoja celekoksibu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Paaugstinātu šo reakciju risku pacientiem parasti novēro terapijas kursa sākumā: lielākajā daļā gadījumu reakcijas sākas terapijas pirmajā mēnesī. Lietojot celekoksibu, tika ziņots par smagām hipersensitivitātes reakcijām (ieskaitot anafilaksi, angioneirotisko tūsku un zāļu radītus izsitumus ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (drug rash with eosinophilia and systemic symptoms – DRESS, jeb hipersensitivitātes sindroms) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nopietnu ādas reakciju vai hipersensitivitātes risks ir pacientiem, kuru anamnēzē ir alerģija pret sulfanilamīdiem vai jebkurām citām zālēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Celekoksiba lietošana jāpārtrauc tiklīdz uz ādas parādās pirmie izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Vispārīgi

Celekoksibs var maskēt drudzi un citas iekaisuma pazīmes.

Lietošana kopā ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem

Ir ziņots par smagas asiņošanas gadījumiem pacientiem, kuri vienlaikus saņēmuši terapiju ar varfarīnu, daži no tiem ar letālu iznākumu. Saņemti ziņojumi arī par palielinātu protrombīna laiku (INR), vienlaikus saņemot terapiju ar varfarīnu. Tāpēc īpaši jākontrolē pacienti, kuri saņem varfarīna/kumarīna tipa perorālos antikoagulantus, jo īpaši uzsākot terapiju ar celekoksibu vai mainot celekoksiba devu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lietojot vienlaikus antikoagulantus un NPL, var palielināties asiņošanas risks. Jāievēro piesardzība, celekoksibu kombinējot ar varfarīnu vai citiem perorāliem antikoagulantiem, tai skaitā jaunās paaudzes antikoagulantus (piemēram, apiksabānu, dabigatrānu un rivaroksabānu).

Palīgvielas

Celecoxib Zentiva 100 mg un 200 mg kapsulas satur laktozes monohidrātu (attiecīgi 149,7 mg un 49,75 mg). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Antikoagulanti

Pacientiem, kuri līdztekus lieto varfarīnu vai citus antikoagulantus, jākontrolē antikoagulantu aktivitāte, it īpaši pirmās dažas dienas pēc ārstēšanas uzsākšanas ar celekoksibu vai mainot tā devu, jo šiem pacientiem ir paaugstināts asiņošanas komplikāciju risks. Tāpēc pacientiem, kuri lieto perorālos antikoagulantus, bieži jāpārbauda protrombīna laiks INR, sevišķi pirmās pāris dienas pēc celekoksiba terapijas sākšanas vai celekoksiba devas maiņas (skatīt 4.4 apakšpunktu). Ziņots par asiņošanas gadījumiem saistībā ar protrombīna laika pagarināšanos pacientiem, pārsvarā gados vecākiem cilvēkiem, kuri celekoksibu saņēmuši līdztekus varfarīnam, daži no tiem ar letālu iznākumu.

Antihipertensīvie līdzekļi

NPL var mazināt diurētisko līdzekļu un antihipertensīvo zāļu, tai skaitā AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu un bēta blokatoru efektivitāti. Dažiem pacientiem ar traucētu nieru funkciju (piemēram, pacientiem ar dehidratāciju, pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus vai gados vecākiem pacientiem), lietojot NPL, tai skaitā celekoksibu (skatīt 4.4. apakšpunktu), kombinācijā ar AKE inhibitoriem, angiotensīna II receptoru antagonistiem un/vai diurētiskajiem līdzekļiem, var būt paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, kas parasti ir atgriezenisks. Tāpēc šī kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem ir jāsaņem adekvāta hidratācija, jāapsver nieru funkciju monitorēšana, uzsākot kombinētu terapiju, kā arī periodiski tās gaitā.

28 dienas ilgā klīniskā pētījumā pacientiem ar lisinoprila kontrolētu I un II stadijas hipertensiju, pēc asinsspiediena 24 stundu ambulatoras monitorēšanas datiem, celekoksiba lietošana pa 200 mg divreiz dienā salīdzinājumā ar placebo neradīja klīniski būtisku vidējā sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena paaugstināšanos. Pēdējā klīnikas apmeklējuma laikā konstatēts, ka no pacientiem, kas lietojuši celekoksibu pa 200 mg divreiz dienā, 48% nav bijusi reakcija uz lisinoprilu (ar manšeti izmērītais diastoliskais spiediens >90 mmHg vai diastoliskais spiediens paaugstinājies par >10% salīdzinājumā ar sākuma stāvokli), kamēr placebo saņēmušo grupā tādu pacientu bija 27%; šī starpība ir statistiski nozīmīga.

Ciklosporīns un takrolims

NPL lietošana kopā ar ciklosporīnu vai takrolimu var pastiprināt attiecīgi ciklosporīna un takrolima nefrotoksisko efektu. Ja celekoksibs tiek kombinēts ar kādu no šīm zālēm, jāseko nieru funkcijai.

Acetilsalicilskābe

Celekoksibu var lietot kopā ar acetilsalicilskābi mazās devās, bet tas nav acetilsalicilskābes aizstājējs kardiovaskulārai profilaksei. Pēc pētījumu datiem, tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumos, celekoksibu lietojot kombinācijā ar mazām acetilsalicilskābes devām, gastrointestinālas čūlas un citu gastrointestinālo komplikāciju risks ir lielāks nekā tad, ja celekoksibu lieto vienu pašu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Celekoksiba ietekme uz citām zālēm.

CYP2D6 inhibēšana

Celekoksibs ir CYP2D6 inhibitors. Ja celekoksibs tiek lietots vienlaikus ar zālēm, kas ir šī enzīma substrāti, to koncentrācija plazmā var būt paaugstināta. Zāles, kas metabolizē CYP2D6, ir, piemēram, antidepresanti (tricikliskie un SSASI (selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori)), neiroleptiskie līdzekļi, antiaritmiskie līdzekļi u.c. CYP2D6 substrātu individuāli noteikto devu var būt nepieciešams samazināt, kad tiek sākta terapija ar celekoksibu, vai palielināt, ja terapija ar celekoksibu tiek pārtraukta.

Celekoksiba 200 mg lietošana divas reizes dienā vienlaikus ar dekstrometorfānu un metoprololu (CYP2D6 substrāti) attiecīgi palielināja to koncentrāciju plazmā 2,6 reizes un 1,5 reizes. Šo palielinājumu izraisīja celekoksiba CYP2D6 substrātu metabolisma inhibēšana.

CYP2C19 inhibēšana

Pētījumos in vitro konstatēts, ka celekoksibam piemīt noteikta spēja inhibēt CYP2C19 katalizēto metabolismu. Šīs in vitro atrades klīniskā nozīme nav zināma. Zāles, kas metabolizē CYP2C19, ir, piemēram, diazepāms, citaloprams un imipramīns.

Metotreksāts

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu celekoksibs neradīja statistiski būtisku ietekmi uz metotreksāta (lietojot reimatoloģiskās devās) farmakokinētiku (plazmas vai nieru klīrensu). Tomēr būtu jāveic adekvāts ar metotreksātu saistītas toksicitātes monitorings, kad šīs zāles lieto kombinācijā.

Litijs

Veseliem subjektiem, vienlaicīgi lietojot celekoksibu 200 mg divas reizes dienā un litiju 450 mg divas reizes dienā, litija Cmax paaugstinājās vidēji par 16% un AUC – vidēji par 18%. Tādēļ, pacienti, kas lieto litiju, rūpīgi jānovēro, uzsākot vai beidzot celekoksiba lietošanu.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Mijiedarbības pētījumā celekoksibam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz perorālo kontraceptīvo līdzekļu farmakokinētiku (1 mg noretisterons/ 35 mikrogrami etinilestradiols).

Glibenklamīds/ tolbutamīds

Celekoksibs klīniski nozīmīgi neietekmē tolbutamīda (CYP2C9 substrāts) vai glibenklamīda farmakokinētiku.

Citu zāļu ietekme uz celekoksibu

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacientiem, kuri ir vāji CYP2C9 metabolizētāji, kam ir paaugstināta celekoksiba sistēmiskā ekspozīcija, terapija ar CYP2C9 inhibitoriem, piemēram, flukonazolu, var vēl vairāk paaugstināt ekspozīciju celekoksibam. Pacientiem, kuri ir vāji CYP2C9 metabolizētāji, no šādas kombinācijas jāizvairās (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

CYP2C9 inhibitori un inducētāji

Tā kā celekoksibu galvenokārt metabolizē CYP2C9, pacientiem, kuri vienlaikus saņem flukonazolu, tas jālieto uz pusi mazākā devā. Celekoksiba (atsevišķas 200 mg lielas devas) un CYP2C9 inhibitora flukonazola (200 mg reizi dienā) vienlaicīgas lietošanas rezultātā celekoksiba Cmax paaugstinājās par 60% un AUC – par 130%. Līdztekus lietoti CYP2C9 inducētāji, kā rifampicīns, karbamazepīns un barbiturāti, var pazemināt celekoksiba koncentrāciju plazmā.

Ketokonazols un antacīdie līdzekļi

Nav novērots, ka ketokonazols vai antacīdie līdzekļi ietekmētu celekoksiba farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Pētījumos ar dzīvniekiem (žurkām un trušiem) konstatēta reproduktīvā toksicitāte, tai skaitā malformācijas (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu). Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nevēlami ietekmēt grūtniecību. Epidemioloģiskos pētījumos iegūtie dati liecina par paaugstinātu spontānā aborta risku agrīnā grūtniecības periodā pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas. Potenciālais risks cilvēkam grūtniecības laikā nav zināms, taču izslēgt to nevar. Celekoksibs tāpat kā citi prostaglandīnu sintēzi nomācoši līdzekļi var izraisīt dzemdību darbības vājumu un ductus arteriosus priekšlaicīgu slēgšanos pēdējā trimestrī. Celekoksibs ir kontrindicēts grūtniecības laikā un sievietēm, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, celekoksiba lietošana jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Celekoksibs izdalās žurku mātīšu pienā tādā pašā koncentrācijā, kādā tas ir plazmā. Novērojot nelielu skaitu sieviešu, kas bērna zīdīšanas laikā lietojušas celekoksibu, konstatēts, ka tas nonāk mātes pienā niecīgā daudzumā. Sievietes, kuras lieto celekoksibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pamatojoties uz darbības mehānismu, NPL lietošana, ieskaitot celekoksibu, var aizkavēt vai novērst olnīcu folikulu plīšanu, kas dažām sievietēm tiek saistīts ar atgriezenisku neauglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri celekoksiba lietošanas laikā jūt reiboni, vertigo vai miegainību, jāatturas no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

1.tabulā norādītās, pēc orgānu sistēmām un biežuma secībā sakārtotās blakusparādības atspoguļo datus, kas iegūti no šādiem avotiem:

  • blakusparādības, kas novērotas osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem biežāk nekā 0,01% gadījumu un biežāk nekā placebo lietojušiem pacientiem 12 placebo un/vai aktīvi kontrolētos, līdz 12 nedēļām ilgos klīniskos pētījumos ar celekoksiba devām no 100 mg līdz 800 mg dienā. Bez tam papildu pētījumos, kuros kontrolei izmantoti neselektīvi NPL, ar celekoksiba devām līdz 800 mg dienā ārstēts aptuveni 7400 artrīta pacientu, tostarp ap 2300 pacientiem ārstēti 1 gadu vai ilgāk.

Šajos papildu pētījumos novērotas tādas pašas celekoksiba blakusparādības kā 1.tabulā minētās blakusparādības osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem;

  • blakusparādības, kas biežāk nekā placebo grupā novērotas pacientiem, kuri polipu profilakses ilgtermiņa pētījumos lietojuši 400 mg celekoksiba dienā līdz pat 3 gadiem (adenomas profilakse ar celekoksibu (APC) un kolorektālu sporādisku adenomatozu polipu novēršana (PreSAP) pētījumi; skatīt 5.1. apakšpunktu „Farmakodinamiskās īpašības: Kardiovaskulārā drošība – ilgtermiņa pētījumi pacientiem ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem”);

  • blakusparādības, par kurām zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības kārtā saņemti spontāni ziņojumi laikposmā, kurā, kā tiek lēsts, ar celekoksibu (ar dažādām devām, ilgumu un indikācijām) ārstēti >70 miljoni pacientu. Lai gan šīs blakusparādības noteiktas, pamatojoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem, biežuma noteikšanai tika izvērtēti pētījumos gūtie dati. Biežums balstīts uz kopējo metaanalīzi, kas veikta, apvienojot pētījumu datus, kuri atspoguļo iedarbību 38102 pacientiem.

Tabulā celekoksiba nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas atbilstoši MedDRA terminoloģijai un ievērojot šādu biežuma klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem - pēcreģistrācijas uzraudzības dati).

1.tabula. Celekoksiba klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzībā reģistrētās blakusparādības (MedDRA ieteiktie termini)1,2

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija Biežums Nevēlamās blakusparādības
Infekcijas un infestācijas

Bieži

Sinusīts, augšējo elpceļu infekcija, faringīts, urīnceļu infekcija
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Retāk Anēmija
Reti Leikopēnija, trombocitopēnija
Ļoti reti Pancitopēnija4
Imūnās sistēmas traucējumi Bieži Paaugstināta jutība
Ļoti reti Anafilaktiskais šoks4, anafilaktiskās reakcijas4
Vielmaiņas un uztures traucējumi Retāk Hiperkaliēmija
Psihiskie traucējumi Bieži Bezmiegs
Retāk Satraukums, depresija, nogurums
Reti Apjukuma stāvoklis, halucinācijas4
Nervu sistēmas traucējumi Bieži Reibonis, hipertonija, galvassāpes4
Retāk Cerebrāls infarkts1, parestēzija, miegainība
Reti Ataksija, disgeizija
Ļoti reti Intrakraniāla hemorāģija (tai skaitā fatāla intrakraniāla hemorāģija)4, aseptisks meningīts4, epilepsija (tai skaitā epilepsijas pasliktināšanās)4, ageizija4, anosmija4
Acu bojājumi Retāk Neskaidra redze, konjunktivīts4
Reti Asinsizplūdums acī4
Ļoti reti Tīklenes artērijas oklūzija4, tīklenes vēnas oklūzija4
Ausu un labirinta bojājumi Retāk Tinnīts, vājdzirdība1
Sirds funkcijas traucējumi Bieži Miokarda infarkts1
Retāk Sirds mazspēja, sirdsklauves, tahikardija
Reti Aritmija4
Asinsvadu sistēmas traucējumi Ļoti bieži Hipertensija1 (arī hipertensijas pasliktināšanās)
Reti Plaušu embolija4, pietvīkums4
Ļoti reti Vaskulīts4
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Bieži Rinīts, klepus, dispnoja1
Retāk Bronhospazma4
Reti Pneimonīts4
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži Slikta dūša4, sāpes vēderā, caureja, dispepsija, flatulence, vemšana1, disfāgija1
Retāk Aizcietējums, gastrīts, stomatīts, kuņģa-zarnu trakta iekaisums (tai skaitā kuņģa-zarnu trakta iekaisuma pastiprināšanās), atraugas
Reti Kuņģa-zarnu trakta asiņošana4, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kuņģa čūla, barības vada čūla, tievās zarnas čūla un resnās zarnas čūla, zarnu perforācija, ezofagīts, melēna, pankreatīts, kolīts4
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Retāk Novirzes aknu funkcionālajos rādītājos, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (tostarp ASAT un ALAT līmeņa paaugstināšanās)
Reti Hepatīts4
Ļoti reti Aknu mazspēja4 (dažreiz letāla vai nepieciešama aknu transplantācija), zibensveida hepatīts4 (dažreiz ar letālu iznākumu), aknu nekroze4, holestāze4, holestātisks hepatīts4, dzelte4
Ādas un zemādas audu bojājumi Bieži Izsitumi, nieze (arī ģeneralizēta nieze)
Retāk Nātrene, ekhimoze4
Reti Angioedēma4, alopēcija, fotosensitivitāte
Ļoti reti3 Eksfoliatīvs dermatīts4, daudzformu eritēma4, Stīvensa-Džonsona sindroms4, toksiskā epidermas nekrolīze4, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) 4, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)4, bullozais dermatīts
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Bieži Artralģija
Retāk Muskuļu spazmas, krampji kājās
Ļoti reti Miozīts4
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Retāk Palielināts kreatinīna līmenis asinīs, palielināts urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs
Reti Akūta nieru mazspēja4, hiponatriēmija4
Ļoti reti Tubulointersticiāls nefrīts4, nefrotiskais sindroms4, minimālo pārmaiņu glomerulonefrīts4
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Reti Menstruālā cikla traucējumi4
Nav zināms (pēcreģistrācijas uzraudzības dati) Neauglība sievietēm, (pavājināta fertilitāte sievietēm)3
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži Gripai līdzīga slimība, perifēra tūska/ šķidruma aizture
Retāk Sejas tūska, sāpes krūtīs4
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas Bieži Traumas (nejaušas traumas)

1 Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas polipu profilakses pētījumos subjektiem, kuri 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem lietojuši 400 mg celekoksiba dienā. Tabulā minētas tikai tās blakusparādības, kas jau bija atklājušās zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības gaitā vai kuras novērotas biežāk nekā artrītu pētījumos.

2 Bez tam polipu profilakses pētījumos subjektiem, kas 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem lietojuši 400 mg celekoksiba dienā, reģistrētas šādas iepriekš nenovērotas blakusparādības: bieži − stenokardija, kairinātās zarnas sindroms, nefrolitiāze, kreatinīna līmeņa pieaugums asinīs, labdabīga prostatas hiperplāzija, ķermeņa svara pieaugums; retākhelicobacter infekcija, herpes zoster, erysipelas, bronhopneimonija, labirintīts, smaganu infekcija, lipoma, stiklveida ķermeņa apduļķošanās, asinsizplūdums konjunktīvā, dziļo vēnu tromboze, disfonija, hemoroidāla asiņošana, bieža vēdera izeja, čūlas mutē, alerģisks dermatīts, ganglijs, niktūrija, vagināla asiņošana, krūšu jutīgums, kājas lūzums, nātrija līmeņa paaugstināšanās asinīs.

3 No visiem pētījumiem tiek izslēgtas sievietes, kuras plāno grūtniecību, tādēļ šī notikuma biežuma meklēšana pētījumu datu bāzē nav lietderīga.

4 Biežums pamatots ar kopējo metaanalīzi, kas veikta, apvienojot pētījumu datus, kuri atspoguļo iedarbību uz 38102 pacientiem.

Pēc rezultātiem, kas iegūti APC un PreSAP pētījumos, kuros pacienti līdz 3 gadiem ārstēti ar celekoksibu 400 mg dienā (apvienojot abu pētījumu datus; par atsevišķo pētījumu rezultātiem skatīt 5.1 apakšpunktā), miokarda infarkta gadījumu skaits celekoksiba grupā bija par 7,6 gadījumiem uz 1000 pacientiem lielāks nekā placebo grupā (kategorizējams kā retāka blakusparādība), bet insulta (nediferencējot tipu) gadījumu skaits nebija lielāks kā placebo grupā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Attiecībā uz pārdozēšanu klīniskas pieredzes nav. Veseliem cilvēkiem viena atsevišķa līdz 1200 mg liela deva un atkārtotas līdz 1200 mg lielas devas divas reizes dienā deviņas dienas pēc kārtas klīniski nozīmīgus nelabvēlīgus efektus neradīja. Ja iespējama pārdozēšana, jāveic stāvoklim atbilstoši medicīniskie pasākumi, piemēram, kuņģa satura evakuācija, klīniskā novērošana un, ja nepieciešams, simptomātiska terapija stacionārā. Nav sagaidāms, ka dialīze būs efektīva metode zāļu izvadīšanai, jo celekoksibam piemīt augsta saistīšanās spēja ar proteīniem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi (NPL), koksibi.

ATĶ kods: M01AH01

Darbības mehānisms

Celekoksibs ir perorāli lietojams selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitors, ar klīnisko devu diapazonu (200-400 mg dienā). Nekāda statistiski nozīmīga COX-1 inhibīcija (novērtēts pēc tromboksāna B2 [TxB2] veidošanās kavējuma ex vivo) šajā devu diapazonā veseliem brīvprātīgajiem netika novērota.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ciklooksigenāze ir atbildīga par prostaglandīnu veidošanos. Identificētas divas tās izoformas, COX-1 un COX-2. Pierādīts, ka enzīma izoformu COX-2 inducē iekaisumu veicinošie faktori un tieši tā ir atbildīga par sāpju, iekaisuma un drudža prostanoīdo mediatoru sintēzi. COX-2 iesaistās arī ovulācijas, implantācijas un ductus arteriosus slēgšanās procesos, tā piedalās nieru funkcijas regulācijā un centrālās nervu sistēmas funkcijās (inducē drudzi, nodrošina sāpju percepciju un kognitīvo funkciju). Tai varētu būt nozīme arī čūlas sadzīšanas procesā. Cilvēkiem COX-2 ir konstatēta audos ap kuņģa čūlām, taču tās saistība ar čūlu dzīšanu nav pierādīta.

Atšķirības dažu COX-1 inhibējošo NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antitrombocitārā aktivitātē var būt klīniski nozīmīgas pacientiem ar trombembolisku komplikāciju risku. Selektīvie COX-2 inhibitori nomāc sistēmiskā (un tādējādi, iespējams, arī endoteliālā) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot trombocītos esošo tromboksānu.

Celekoksibs ir diaril-aizvietots pirazola atvasinājums, kas ķīmiski līdzīgs citiem ne-arilamīna sulfanilamīdiem (piemēram, tiazīdiem, furosemīdam), bet atšķirīgs no arilamīna grupu saturošiem sulfanilamīdiem (piemēram, sulfametoksizola un citiem sulfonamīdu grupas antibakteriāliem līdzekļiem).

Pēc lielām celekoksiba devām novērota no devas atkarīga ietekme uz TxB2 veidošanos. Tomēr nelielos vairāku devu pētījumos veseliem subjektiem 600 mg celekoksiba divas reizes dienā (trīs reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu) salīdzinājumā ar placebo neietekmēja ne trombocītu agregāciju, ne asiņošanas laiku.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Veikti vairāki klīniskie pētījumi, kuri apliecina efektivitāti un drošumu osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta pacientiem. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ceļa un gūžas osteoartrīta iekaisuma un sāpju gadījumā aptuveni 4200 pacientiem. Tas tika lietots arī placebo un aktīvi kontrolētā līdz 24 nedēļu ilgā pētījumā reimatoīdā artrīta iekaisuma un sāpju terapijā aptuveni 2100 pacientiem. Celekoksibs dienas devā 200 mg – 400 mg uzrādīja sāpju atvieglojumu 24 stundas no devas ieņemšanas brīža. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ankilozējošā spondilīta simptomu terapijā 896 pacientiem. Celekoksibs devās 100 mg divas reizes dienā, 200 mg reizi dienā, 200 mg divas reizes dienā un 400 mg reizi dienā šajos pētījumos uzrādīja ievērojamu sāpju samazināšanos un vispārējās slimības aktivitātes un funkcijas uzlabošanos ankilozējošā spondilīta pacientiem.

Veikti pieci randomizēti, dubultakli, kontrolēti pētījumi, ietverot kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas plānveida endoskopiju, kuros piedalījās ap 4500 pacientu bez čūlām izejas stāvoklī (celekoksiba devas bija no 50 līdz 400 mg divas reizes dienā). Divpadsmit nedēļu endoskopiskos pētījumos celekoksibs (100-800 mg dienā) tika saistīts ar būtiski zemāku gastroduodenālo čūlu risku salīdzinājumā ar naproksēnu (1000 mg dienā) un ibuprofēnu (2400 mg dienā). Dati salīdzinājumā ar diklofenaku (150 mg dienā) bija pretrunīgi. Divos 12-nedēļu pētījumos procentuālais pacientu skaits ar endoskopiski konstatētām gastroduodenālām čūlām bija bez būtiskas atšķirības placebo grupā un celekoksiba grupās, lietojot 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā,

Prospektīvā ilgtermiņa drošības pētījumā (6 līdz 15 mēnešu ilgs, CLASS pētījums) 5800 osteoartrīta un 2200 reimatoīdā artrīta pacienti saņēma 400 mg celekoksibu divas reizes dienā (4-kārtīgi un 2-kārtīgi pārsniedz attiecīgi osteoartrīta un reimatoīdā artrīta ieteicamās devas), ibuprofēnu 800 mg trīs reizes dienā vai diklofenaku 75 mg trīs reizes dienā (abi terapeitiskajās devās). Divdesmit divi procenti iekļauto pacientu līdztekus saņēma acetilsalicilskābi mazās devās (≤325 mg/dienā), galvenokārt kardiovaskulārai profilaksei. Celekoksiba grupā primārā mērķa kritērija – komplicētu čūlu (definētu kā gastrointestināla asiņošana, perforācija vai obstrukcija) – biežums būtiski neatšķīrās no ibuprofēna grupas vai diklofenaka grupas. Salīdzinot arī ar kombinētu NPL grupu, nebija statistiski ticamas atšķirības komplicētu čūlu biežumā (relatīvais risks 0,77, 95 %, ticamības intervāls 0,41–1,46, balstīts uz pilnu pētījuma laiku). Celekoksiba grupā kombinētais mērķa kritērijs – komplicētu un simptomātisku čūlu biežums − bija būtiski zemāks, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,66, 95 %, ticamības intervāls 0,45–0,97, bet ne starp celekoksiba un diklofenaka grupām. Tiem pacientiem, kuri lietoja vienlaikus celekoksibu un acetilsalicilskābi mazā devā, komplicētas čūlas novēroja 4 reizes biežāk nekā tiem, kuri lietoja tikai celekoksibu. Pacientiem celekoksiba grupā bija būtiski zemāks klīniski nozīmīga hemoglobīna samazināšanās biežums (>2 g/dL), apstiprināta atkārtotos mērījumos, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,29, 95 % ticamības intervāls 0,17–0,48. Šī gadījuma būtiski zemāka sastopamība, lietojot celekoksibu, tika novērota gan ar, gan bez acetilsalicilskābes vienlaicīgas lietošanas.

Prospektīvā, randomizētā, 24 nedēļu ilgā drošības pētījumā pacientiem, kuru vecums bija ≥60 gadiem vai kuriem anamnēzē bija gastroduodenālas čūlas (izņemot pacientus, kuri lietoja acetilsalicilskābi), noteiktās vai iespējamās gastrointestinālas izcelsmes hemoglobīna (≥2 g/dL) un/vai hematokrīta (≥10%) līmeņa samazinājuma biežums bija mazāks pacientiem, kuri saņēma 200 mg celekoksiba divreiz dienā (N=2238), salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma 75 mg diklofenaka SR divreiz dienā kopā ar 20 mg omeprazola vienreiz dienā (N=2246) (0,2% un 1,1% noteiktās gastrointestinālas izcelsmes gadījumā, p=0,004; 0,4% un 2,4% iespējamās gastrointestinālas izcelsmes gadījumā, p=0,0001). Gatrointestinālu komplikāciju klīnisko izpausmju, piemēram, perforācijas, obstrukcijas vai asiņošanas biežums bija ļoti mazs bez atšķirībām abās terapijas grupās (4-5 gadījumi katrā grupā).

Kardiovaskulārā drošība – ilgtermiņa pētījumi pacientiem ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem

Ar celekoksibu veikti divi pētījumi, kuros iekļauti pacienti ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem, t.i., APC pētījums (Adenoma Prevention with Celecoxib – adenomas profilakse ar celekoksibu) un PreSAP pētījums (Prevention of Spontaneous Adenomatous Polyps – spontānu adenomatozu polipu profilakse). APC pētījumā 3 gadu laikā celekoksibu lietojošiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo grupu novērots kombinētā mērķa kritērija – kardiovaskulāras nāves, miokarda infarkta vai insulta gadījumu (apstiprinātu) – no devas atkarīgs pieaugums. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija statistiski nozīmīgs pieaugums PreSAP pētījumā netika novērots.

APC pētījumā kombinētā mērķa kritērija - kardiovaskulāras nāves, miokarda infarkta vai insulta - relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo grupu bija 3,4 (95% ticamības intervāls 1,4−8,5), bet pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, − 2,8 (95% ticamības intervāls 1,1−7,2). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi, 3,0% (20/671 subjektiem) un 2,5% (17/685 subjektiem), bet placebo grupā – 0,9% (6/679 subjektiem). Relatīvā riska pieaugums abās celekoksiba grupās salīdzinājumā ar placebo bija saistīts galvenokārt ar miokarda infarkta biežuma pieaugumu.

PreSAP pētījumā šī paša kombinētā mērķa kritērija relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,2 (95% ticamības intervāls 0,6−2,4). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi, 2,3% (21/933 subjektiem) un 1,9% (12/628 subjektiem). Miokarda infarkta (pierādīta) biežums pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, bija 1,0% (9/933 subjektiem) un pacientiem, kas lietoja placebo, − 0,6% (4/628 subjektiem).

Trešā ilglaicīgā pētījumā ADAPT (The Alzheimer’s Disease Anti-inflammatory Prevention Trial – Alcheimera slimības pretiekaisuma profilakses pētījums) nav konstatēts būtisks kardiovaskulārā riska pieaugums, lietojot 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, ja salīdzina ar placebo. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija (kardiovaskulāras nāves, miokarda infarkta, insulta) relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,14 (95% ticamības intervāls 0,61−2,12). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, bija 1,1% (8/717 pacientiem) un pacientiem, kas lietoja placebo, − 1,2% (13/1070 pacientiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Celekoksibs labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc apmēram 2-3 stundām. Zāļu lietošana kopā ar uzturu (treknas maltītes laikā) palēnina celekoksiba absorbciju par apmēram 1 stundu, kā rezultātā koncentrācija plazmā Tmax tiek sasniegta apmēram pēc 4 stundām un palielina biopieejamību par aptuveni 20%..

Izkliede

Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām pie terapeitiskām koncentrācijām plazmā ir ap 97%, un zāles pārsvarā netiek piesaistītas pie eritrocītiem.

Biotransformācija

Celekoksiba metabolisms notiek galvenokārt ar citohroma P450 2C9 starpniecību. Cilvēka plazmā identificēti trīs metabolīti bez COX-1 un COX-2 inhibējošas aktivitātes, proti, primārs spirts, attiecīgā karboksilskābe un tās konjugāts ar glikuronīdu.

Cilvēkiem ar ģenētisku polimorfismu ir pavājināta citohroma P450 2C9 aktivitāte, tādēļ viņiem ir vāja enzimātiskā aktivitāte, kā tas raksturīgi homozigotiem ar CYP2C9*3 polimorfismu.

Celekoksiba farmakokinētikas pētījumā, kurā veseli brīvprātīgie ar genotipu CYP2C9*1/*1, CYP2C9*1/*3 vai CYP2C9*3/*3 lietoja 200 mg celekoksiba dienā, 7.dienā subjektiem ar CYP2C9*3/*3 genotipu celekoksiba mediānā Cmax un AUC0−24 bija, attiecīgi, 4 un 7 reizes lielāka nekā pārējiem genotipiem. Trijos atsevišķos vienas devas pētījumos, kuros pavisam bija 5 subjekti ar CYP2C9*3/*3 genotipu, viņiem vienas devas AUC0−24 bija aptuveni 3 reizes lielāks nekā „normāliem metabolizētājiem”. Tiek lēsts, ka dažādās etniskās grupās ir 0,3−1,0% cilvēku-homozigotu ar *3/*3 genotipu.

Ja pēc anamnēzes/ārstēšanas pieredzes ar citiem CYP2C9 substrātiem ir zināms vai ir iespējams, ka pacients ir CYP2C9 „vājš metabolizētājs”, celekoksibs jāordinē piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Nav novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības celekoksiba farmakokinētiskajos parametros starp gados vecākiem afroamerikāņiem un baltās rases pārstāvjiem.

Celekoksiba koncentrācija plazmā ir palielināta par aptuveni 100 % gados vecākām sievietēm (>65 gadi).

Pacientiem ar vieglu aknu bojājumu celekoksiba vidējais Cmax pieauga par 53% un AUC par 26%, salīdzinot ar veseliem subjektiem, kuriem aknu funkcija ir normāla. Salīdzinošie rādītāji pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu bija attiecīgi 41% un 146%. Metaboliskā kapacitāte pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu bojājumu vislabāk korelēja ar albumīnu līmeni. Pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu (seruma albumīns 25-35 g/l) ārstēšana būtu jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pētījumi ar pacientiem, kuriem ir smaga aknu mazspēja (seruma albumīns <25 g/l), nav veikti, un celekoksibs šai pacientu grupai ir kontrindicēts.

Pieredze celekoksiba lietošanā nieru mazspējas gadījumā ir maza. Celekoksiba farmakokinētika pacientiem ar nieru mazspēju nav pētīta, taču maz ticams, ka šiem pacientiem būtu ievērojamas izmaiņas. Ieteicams ievērot piesardzību, ārstējot pacientus ar nieru mazspēju. Smaga nieru mazspēja ir kontrindikācija.

Eliminācija

Celekoksiba eliminācija galvenokārt notiek metabolizējoties. Neizmainītā formā ar urīnu izdalās mazāk par 1% devas. Celekoksiba iedarbība dažādiem cilvēkiem var atšķirties aptuveni 10-kārtīgi. Celekoksibam terapeitisko devu diapazonā piemīt no devas un laika neatkarīga farmakokinētika. Eliminācijas pusperiods ir 8–12 stundas. Līdzsvara koncentrāciju plazmā sasniedz 5 terapijas dienu laikā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Celekoksibs izdalījās žurku mātīšu pienā. Vienā perinatālā un postnatālā pētījumā ar žurkām tika novērota toksiska ietekme uz mazuļiem.

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati, izņemot tos, kuri minēti šī zāļu apraksta citās sadaļās, par atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Lietojot celekoksibu trušiem visā organoģenēzes periodā iekšķīgi lietojamu devu veidā ≥ 150 mg/kg dienā (aptuveni 2 reizes no cilvēka ekspozīcijas, lietojot pa 200 mg divas reizes dienā pie AUC0-24), retos gadījumos tas izraisīja palielinātu ventrikulu starpsienas defektu sastopamību un augļa izmaiņas, piemēram, saaugušas ribas, krūšu kaula saaugumu un nepareizi veidotu krūšu kaulu. Tika novērota no devas atkarīga diafragmas trūces attīstīšanās žurkām, lietojot celekoksibu iekšķīgi ≥30 mg/kg dienā (aptuveni 6 reizes no cilvēka ekspozīcijas, lietojot pa 200 mg divas reizes dienā pie AUC0-24) visā organoģenēzes periodā. Šī iedarbība ir paredzama kā prostaglandīnu inhibīcijas sekas. Žurkām, tiekot pakļautām celekoksiba iedarbībai agrīnā augļa attīstības periodā, tika novēroti pirmsimplantācijas un pēcimplantācijas zudumi un samazināta embriofetālā dzīvildze.

Divu gadu toksicitātes pētījumā, lietojot zāles lielās devās, žurku tēviņiem tika novērots neadrenālas trombozes pieaugums.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Palīgvielas 100 mg kapsulām:

Laktozes monohidrāts

Povidons 40

Kroskarmelozes nātrija sāls

Dokuzāta nātrija sāls

Magnija stearāts

Kapsulas korpuss un vāciņš:

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

uzdrukas tinte – šellaks, propilēnglikols, koncentrēts amonija šķīdums (E527), kālija hidroksīds, melnais dzelzs oksīds (E172)

Palīgvielas 200 mg kapsulām:

Laktozes monohidrāts

Povidons 40

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Nātrija laurilsulfāts

Kapsulas korpuss

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

Kapsulas vāciņš:

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

uzdrukas tinte – šellaks, propilēnglikols, koncentrēts amonija šķīdums (E527), kālija hidroksīds, melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Celecoxib Zentiva 100 mg: 2 gadi.

Celecoxib Zentiva 200 mg: 2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgs blisteris no PVH/PVdH/Al folijas ar termoplastisku slāni.

Iepakojuma lielums:

Celecoxib Zentiva 100 mg: 10, 20, 30,40, 50, 60 un 100 kapsulas.

Celecoxib Zentiva 200 mg: 10, 20, 30, 40, 50, 60 un 100 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ZENTIVA k.s.

U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy

Čehijas Republika

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Celecoxib Zentiva 100 mg cietās kapsulas: 13-0265

Celecoxib Zentiva 200 mg cietās kapsulas: 13-0266

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013.gada 20.decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2017