Buscopan

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

BUSCOPAN 10 mg supozitoriji

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs supozitorijs satur 10 mg hioscīna butilbromīda (Hyoscini butylbromidum)

Palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Supozitorijs

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Gremošanas trakta spazmas, žultsceļu spazmas un diskinēzija, uroģenitālā trakta spazmas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem un bērniem no 6 gadu vecuma: pa 1-2 svecītēm 3-5 reizes dienā.

BUSCOPAN nedrīkst lietot diendienā vai ilgstošā periodā, neizmeklējot vēdera sāpju cēloni.

Pediatriskā populācija

BUSCOPAN 10 mg supozitoriji nav rekomendējami bērniem līdz 6 gadu vecumam, sakarā ar lielu aktīvās vielas devu.

Lietošanas veids

Supozitorijus ievada taisnajā zarnā ar smailo galu pa priekšu, iepriekš noņemot iesaiņojumu.

4.3. Kontrindikācijas

BUSCOPAN nedrīkst lietot:

• pacienti, kuriem bijusi paaugstināta jutība pret hioscīna butilbromīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām

• myasthenia gravis pacienti

• paplašinātas lokzarnas (megacolon) pacienti.

Šo zāļu lietošana ir kontrindicēta retu iedzimtu traucējumu, kas nav savietojami ar vienu no zāļu palīgvielām (lūdzam skatīt apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā"), gadījumā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Gadījumos, kad neizskaidrojamas vēdera sāpes ieilgst vai pastiprinās, vai parādās vienlaikus ar drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, zarnu darbības traucējumiem, jutīgumu uz pieskārienu vēderam, pazeminātu asinsspiedienu, ģīboni vai asins piejaukumu fēcēm, ir jāveic atbilstoši diagnostiki izmeklējumi, lai noskaidrotu simptomu iemeslu.

Sakarā ar antiholīnerģiskās darbības iespējamām komplikācijām, pacientiem, kuri ir predisponēti uz šaura leņķa glaukomu, kuriem ir tendence uz zarnu obstrukcijām vai urīna aizturi, vai, kuriem ir nosliece uz tahiaritmijām, BUSCOPAN lietojams piesardzīgi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

BUSCOPAN var potencēt tri- un tetraciklisko antidepresantu, antihistamīnu, antipsihotisko zāļu, hinidīna, amantadīna un disopiramīda un citu antiholīnerģisku zāļu (piemēram, tiotropija, ipratropija, atropīna grupas savienojumu) antiholīnerģisko darbību.

Vienlaicīga dopamīna antagonistu, tāda kā metoklopramīda, un BUSCOPAN lietošana var radīt abu zāļu gastrointestinālās darbības efektu samazināšanos.

BUSCOPAN lietošana var pastiprināt beta- adrenerģisko līdzekļu izraisīto tahikardiju.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ir ierobežoti dati par hioscīna butilbromīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda nekādu tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt „Preklīniskie dati par drošumu“).

Barošana ar krūti

Nav pietiekamu datu par BUSCOPAN un tā metabolītu ekskrēciju mātes pienā cilvēkiem.

Piesardzības nolūkos ieteicams izvairīties no BUSCOPAN lietošanas grūtniecības laikā un barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem (skatīt „Preklīniskie dati par drošumu“).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Daudzas no minētajām blakusparādībām jāpieskaita pie BUSCOPAN antiholīnerģiskajām īpašībām.

BUSCOPAN antiholīnerģiskās blakusparādības parasti ir vieglas un pašas pāriet.

Blakusparādību biežuma iedalījums ir sekojošs:

Ļoti bieži ≥ 1/10;

Bieži ≥ 1/100, < 1/10;

Retāk ≥ 1/1000, < 1/100;

Reti ≥ 1/10000, < 1/1000;

Ļoti reti < 1/10000,

Nav zināmi nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: tahikardija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk: sausums mutē

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti: urīna aizture

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: dishidroze

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: ādas reakcijas (kā nātrene, nieze)

Nav zināmi*: anafilaktisks šoks, anafilaktiska reakcija, elpas trūkums, izsitumi, apsārtums, cita paaugstināta jutība

* Šī blakusparādība novērota zāļu tirgū jau esošām zālēm. Ar 95% varbūtību, biežuma iedalījuma kategorija nav augstāka kā „retāk” (3/1368), bet varētu būt zemāka. Precīzi nav iespējams noteikt biežumu, jo nevienam no klīnisko pētījumu datubāzē apkopotiem 1368 pacientiem netika konstatēta šī nevēlamā blakusparādība.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas gadījumā varētu tikt novēroti antiholīnerģiski simptomi.

Ārstēšana

Ja nepieciešams, jānozīmē parasimpatomimētiķi. Glaukomas slimniekiem nekavējoties jāmeklē oftalmoloģiska palīdzība. Kardiovaskulārās komplikācijas ārstē, balstoties uz parastiem terapijas principiem. Intubāciju un mākslīgo elpināšanu uzsāk elpošanas paralīzes gadījumā. Urīna aiztures gadījumā jāveic urīnpūšļa kateterizācija.

Ja nepieciešams, var tikt veikti papildus izmeklējumi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pussintētiskie vilkogas alkaloīdi, četraizvietotie amonija sāļi.

ATĶ kods: A03BB01.

BUSCOPAN iedarbojas spazmolītiski uz gremošanas trakta, žults un uroģenitālā trakta gludo muskulatūru. Kā kvartārs amonija derivāts hioscīna butilbromīds neiekļūst CNS. Tādēļ antiholīnerģiskas CNS blakusparādības neparādās. Iekšējo orgānu gangliju bloķējošās darbības, kā arī antimuskarīnās aktivitātes rezultātā veidojas perifērā antiholīnerģiskā darbība.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Kā kvartārs amonija savienojums hioscīna butilbromīds ir izteikti polārs un tādējādi tikai daļēji uzsūcas pēc iekšķīgas (8%) vai rektālas (3%) lietošanas. Pēc hioscīna butilbromīda vienreizējas devas (20-400 mg) iekšķīgas lietošanas, vidējā maksimālā plazmas koncentrācija intervālā no 0,11 ng/ml līdz 2,04 ng/ml tika novērota pēc aptuveni 2 stundām. Tādai pašai devai novērotā vidējā AUC _0-tz vērtība mainījās no 0,37 līdz 10,7 ng h/ml. Vidējā absolūtā dažādu zāļu formu (piemēram, apvalkoto tablešu, supozitoriju un šķīduma iekšķīgai lietošanai), katra saturoša 100 mg hioscīna butilbromīda, biopieejamība bija mazāka par 1%.

Izkliede

Sakarā ar ciešo piesaisti muskarīn-receptoriem un nikotīn-receptoriem, hioscīna butilbromīds galvenokārt izplatās uz vēdera un iegurņu muskulatūras šūnām, kā arī vēdera dobuma orgānu intramurāliem ganglijiem. Hioscīna butilbromīda piesaiste plazmas proteīniem (albumīniem) ir 4,4%.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierādīja, ka hioscīna butilbromīds neiet cauri hematoencefāliskajai barjerai, bet klīniskie dati par to nav pieejami. In vitro cilvēka placentas epitēlija šūnās tika novērota hioscīna butilbromīda (1,4 nM) mijiedarbība ar holīna transportu (1,4 nM).

Biotransformācija un eliminācija

Pēc iekšķīgas vienreizējas hioscīna butilbromīda devas (100-400 mg), terminālais eliminācijas pusperiods svārstījās no 6,2 līdz 10,6 stundām. Galvenais metabolisma ceļš ir ēsteru saites hidrolītiska šķelšana. Iekšķīgi lietots hioscīna butilbromīds izvadās ar fēcēm un urīnu. Pētījumos ar cilvēkiem noskaidrots, ka 2-5% no radioaktīvās daļas izdalās caur nierēm pēc iekšķīgas lietošanas un 0,7- 1,6% pēc rektālas lietošanas. Pēc iekšķīgas lietošanas, apmēram, 90% no atjaunotās radioaktivitātes daļas tiek atrasta fēcēs. Hioscīna butilbromīda urīna ekskrēcijas daļa ir mazāka par 0,1% no devas. Vidējais šķietamais perorālais klīrenss pēc hioscīna butilbromīda 100-400 mg iekšķīgas devas svārstās no 881 līdz 1420 L/min, kamēr atbilstošas izkliedes tilpuma svārstības ir no 6,13 līdz 11,3x10⁵ L, iespējams, ka ļoti zemās sistēmiskās pieejamības dēļ.

Urīnā atrastie galvenie metabolīti vāji saistās ar muskarīna receptoriem, tādēļ jādomā, tie neietekmē hioscīna butilbromīda efektus.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūti hioscīna butilbromīdam ir zems toksicitātes indekss: p/o ievadot, LD₅₀ pelēm bija 1000-3000 mg/kg, žurkām 1040-3300 mg/kg un 600 mg/kg suņiem. Toksicitātes pazīmes bija ataksija un pazemināts muskuļu tonuss, turklāt, pelēm bija tremors un konvulsijas, suņiem midriāze, gļotādu sausums un tahikardija. Nāve no elpošanas apstāšanās iestājās 24 h laikā. Pēc i/v hioscīna butilbromīda ievadīšanas LD₅₀ pelēm bija 10-23 mg/kg un žurkām 18 mg/kg.

Atkārtotas p/o ievadīšanas toksicitātes pētījumos 4 nedēļu garumā, žurkas panesa 500 mg/kg devu = līmenis, pie kura "nenovēro blakusparādības (NOAEL)". Hioscīna butilbromīda 2000 mg/kg devas iedarbības rezultātā uz iekšējo orgānu parasimpātiskajiem ganglijiem, iestājās gastrointestinālā trakta funkciju paralīze, kas izpaudās kā aizcietējums. No 50 žurkām 11 nomira. Hematoloģiskie un bioķīmiskie rezultāti neuzrādīja devu atkarīgas variācijas. Vairāk par 26 nedēļām žurkas panesa 200 mg/kg, kamēr lietojot 250 un 1000 mg/kg devas, gastrointestinālās funkcijas tika traucētas un iestājās nāve. NOAEL 39-nedēļu pētījumā ar suņiem, lietojot zāles iekšķīgi, bija 30mg/kg. Iegūtie klīniskie dati galvenokārt bija attiecināmi uz lielu devu (200 mg/kg) akūtiem hioscīna butilbromīda efektiem. Nevēlamas histopatoloģiskas izmaiņas netika konstatētas.

Atkārtotas i/v 1 mg/kg devas žurkām tika labi panestas 4 nedēļu pētījumā. Lietojot 3 mg/kg devu, konvulsijas parādījās uzreiz pēc injekcijas. Elpošanas paralīzes dēļ žurkas mira lietojot devu 9 mg/kg.

Suņi, kas vairāk par 5 nedēļām saņēma i/v 2x1, 2x3 un 2x9 mg/kg, uzrādīja devu atkarīgu midriāzi visiem dzīvniekiem, lietojot devu 2x9 mg/kg, vēl papildus tika novērota ataksija, siekalošanās, kā arī pazemināts svars un barības uzņemšana. Šķīdumi lokāli tika labi panesti.

Pēc atkārtotām i.v. injekcijām, 10 mg/kg deva sistēmiski tika labi panesta, taču bija izteikti paaugstināts injekcijas vietas muskuļu bojājums, salīdzinot ar kontroles žurkām. Lietojot devas 60 un 120 mg/kg, mirstība bija augsta un lokāli bojājumi pieauga atkarībā no devas.

Hioscīna butilbromīds nebija ne embriotoksisks ne teratogēnisks, lietojot p.o. devas līdz 200 mg/kg žurkām un 200 mg/kg i.v. vai 50 mg/kg s.c. trušiem. Auglība nesamazinājās līdz pat p.o. devai 200 mg/kg.

Līdzīgi citām katjona zālēm, hioscīna butilbromīds in vitro mijiedarbojas ar cilvēku placentas epitēlija šūnu holīna transporta sistēmu. Hioscīna butilbromīda iekļūšana augļa daļā vēl nav pierādīta.

Hioscīna butilbromīda supozitorijiem bija lokāli laba panesība.

Speciālos vietējas panesamības pētījumos, atkārtotas i.m. 15 mg/kg BUSCOPAN injekcijas tika pētītas suņiem un pērtiķiem. Nelielas vietējas nekrozes injekciju vietā novēroja tikai suņiem. Truša auss artērijās un vēnās ievadīts BUSCOPAN tika labi paciests. In vitro, 2% BUSCOPAN injekciju šķīdums, sajaukts ar 0,1 ml cilvēka asiņu, neuzrādīja hemolītisku darbību.

Hioscīna butilbromīds neatklāj mutagēnu vai klastogēnu potenciālu Ames-testā, in vitro gēnu mutāciju pārbaudē zīdītāju V79 šūnām (HPRT tests) un in vitro hromosomu aberācijas testā cilvēku perifērajos limfocītos. In vivo, hioscīna butilbromīds bija negatīvs žurku kaulu smadzeņu mikrokodoliņu testos.

Nav veikti karcinogenitātes pētījumi in vitro. Tomēr, hioscīna butilbromīds neparāda tumorogenitātes potenciālu divos veiktajos 26 nedēļu pētījumos ar žurkām, kurām tas dots līdz pat 1000 mg/kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Vitepsols W45, attīrīts ūdens.

6.2. Nesaderība

Nav zināma

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30º C.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/polietilēna blisteris

6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

6. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

IPSEN PHARMA

65, quai Georges Gorse

92100 Boulogne Billancourt, Francija

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

97-0331

8. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. gada 3. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 20. jūnijs

9. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2017