Berotec N

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

BEROTEC N 100 mikrogrami/devā aerosols inhalācijām, zem spiediena, šķīdums

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ieelpojamā deva (viena inhalācija) satur 100 mikrogramus

fenoterola hidrobromīdu (Fenoteroli hydrobromidum)

Palīgviela ar zināmu iedarbību: etilspirts.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU FORMA

Aerosols inhalācijām, zem spiediena, šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Akūtu astmas lēkmju un citu stāvokļu ar atgriezenisku elpceļu sašaurināšanos – piemēram hroniska obstruktīva bronhīta simptomātiska ārstēšana. Pacientiem ar astmas lēkmēm, vai uz steroīdiem reaģējošu hronisku obstruktīvu plaušu saslimšanu (HOPS), ir jāapsver vienlaicīgas pretiekaisuma terapijas nepieciešamība.

Fiziskas slodzes inducētas astmas profilakse.

4.2. Devas un lietošanas veids

Akūtām astmas lēkmēm un citu stāvokļu ar atgriezenisku elpceļu sašaurināšanos gadījumos
Vairumā gadījumos 1 inhalācija ir pietiekama, lai strauji samazinātu simptomu intensitāti; ja elpošana nav ievērojami uzlabojusies 5 minūšu laikā, var ieelpot vēl otru inhalāciju, nepārsniedzot kopējo dienas devu- 8 devas. Ja lēkme nav norimusi pēc 2 devām, var būt nepieciešamība ieelpot turpmākas zāļu devas. Šādos gadījumos pacientam jāiesaka sazināties ar savu ārstu vai arī apmeklēt tuvāko slimnīcu nekavējoties (skatīt apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Fiziskas slodzes inducētas astmas profilaksei
1 – 2 inhalācijas pirms fiziskas slodzes, līdz maksimālajam dienas kopējam daudzumam 8 inhalācijām.

Pediatriskā populācija

Bērni BEROTEC 100 mkg aerosolu inhalācijām drīkst lietot tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem, un pieaugušo uzraudzībā.

Lietošanas veids

Veiksmīgai terapijai ļoti svarīga ir aerosola inhalācijām, zem spiediena, šķīduma pareiza lietošana.

Uzsākot lietot jaunu inhalatoru pirms pirmās lietošanas divreiz nospiediet ventili.

Pirms katras lietošanas reizes stingri jāievēro šāda darbību secība:

Noņemiet aizsargvāciņu.

Veiciet pilnu izelpu.

1.zīmējums

Turiet inhalatoru tā kā parādīts 1. zīmējumā un sakļaujiet lūpas ap iemutni.
Bultai un aerosola baloniņa pamatnei jābūt pavērstām uz augšu.

Atbrīvojiet vienu aerosola devu nospiežot aerosola baloniņa pamatni, un vienlaicīgi ieelpojiet cik dziļi vien iespējams. Dažas sekundes aizturiet elpu, tad izņemiet iemutni no mutes un izelpojiet.

Ja otra deva ir nepieciešama, atkārtojiet darbības 2.- 4.

Pēc lietošanas uzlieciet aizsargvāciņu.

Ja aerosols inhalācijām nav ticis lietots trīs dienas, tad pirms lietošanas vienreiz ir jānospiež ventilis.

Aerosola baloniņš nav caurspīdīgs, un tādēļ nav iespējams redzēt kad tas ir tukšs. Inhalators satur 200 devas. Pēc tam, kad šīs devas ir izlietotas, joprojām var likties, ka inhalatorā ir neliels daudzums šķidruma. Tomēr aerosols ir jānomaina pret jaunu, jo, turpinot to lietot, Jūs variet nesaņemt pareizo zāļu daudzumu.

Zāļu daudzumu inhalatorā Jūs variet pārbaudīt šādā veidā:

Noņemiet plastmasas iemutni no inhalatora un ielieciet to ūdens trauciņā. Zāļu daudzumu inhalatorā var novērtēt atkarībā no tā stāvokļa ūdenī (skat 2. zīmējumu).

2.zīmējums

(empty- tukšs; ¼ full- ¼ pilns; ½ full- ½ pilns; ¾ full or more- ¾ vai vairāk pilns)

Tīriet savu inhalatoru vismaz vienreiz nedēļā. Ir svarīgi iemutni vienmēr uzturēt tīru un nodrošināt, ka zāļu pārpalikumi nav sastājušies un nebloķē iemutņa izeju.

Uzsākot tīrīšanu, vispirms noņemiet vāciņu un izņemiet flakonu no inhalatora. Skalojiet siltu ūdeni cauri inhalatoram, kamēr zāļu pārpalikumi vai netīrumi ir izskaloti.

3. zīmējums

Pēc tīrīšanas izkratiet inhalatoru un žāvējiet to istabas temperatūrā, nelietojiet sildierīces. Kad iemutnis ir sauss, ievietojiet atpakaļ flakonu un uzlieciet vāciņu.

4. zīmējums

BRĪDINĀJUMS

Plastmasas iemutnis ir konstruēts īpaši BEROTEC N 100 mkg aerosola inhalācijām, zem spiediena, šķīduma lietošanai, lai nodrošinātu pareizu zāļu devu katrā lietošanas reizē. Šo iemutni nedrīkst lietot, lai inhalētu jebkuru citu dozētu aerosolu. Tāpat nav pieļaujama jebkāda cita kā vienīgi BEROTEC N 100 mkg aerosola inhalācijām, zem spiediena, šķīduma iesaiņojumā atrodamā iemutņa lietošana, lai veiktu šī aerosola inhalācijas.

Aerosola baloniņā ir augsts spiediens, un tādēļ to nedrīkst mēģināt atvērt, vai arī pieļaut tā sasilšanu virs 50⁰C.

4.3. Kontrindikācijas

BEROTEC ir kontrindicēts pacientiem ar:

hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju

tahiaritmiju

paaugstinātu jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šādās situācijās BEROTEC N 100 mkg drīkst lietot tikai pēc rūpīgas riska/pozitīvā efekta novērtējuma, īpaši gadījumos, kad jālieto devas, kas augstākas par ieteicamajām:

neadekvāti kontrolēts cukura diabēts

nesens miokarda infarkts

smagas organiskas sirds vai asinsvadu slimības

hipertireoze

feohromocitoma

Paradoksālas bronhospazmas

BEROTEC, tāpat kā citu inhalējamo zāļu lietošanas laikā var rasties dzīvībai bīstama paradoksāla bronhospazma. Ja paradoksāla bronhospazma rodas, BEROTEC lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk alternatīva terapija.

Kardiovaskulāri efekti

Simpatomimētiskas zāles, tostarp BEROTEC, var iedarboties uz sirds un asinsvadu sistēmu. Pēcreģistrācijas un publicētās literatūras dati sniedz pierādījumus miokarda išēmijas saistībai ar bēta agonistu lietošanu. Pacienti ar smagu sirds slimību (piemēram, sirds išēmisko slimību, aritmiju vai smagu sirds mazspēju), kuri lieto BEROTEC, jābrīdina vērsties pēc medicīniskas palīdzības, ja viņiem ir sāpes krūtīs vai citi sirds slimības pasliktināšanās simptomi. Jāvērš uzmanība tādu simptomu vērtēšanai kā aizdusa un sāpes krūtīs, jo tiem var būt gan respiratoriska gan kardiāla izcelsme.

Hipokaliēmija

β₂ agonistu terapija var radīt potenciāli smagu hipokaliēmiju. Īpaša piesardzība jāievēro smagas astmas gadījumā, jo šo efektu var pastiprināt vienlaicīga terapija ar ksantīnu derivātiem, glikokortikoīdiem un diurētiķiem. Bez tam hipoksija var pastiprināt hipokaliēmijas efektu uz sirds ritmu. Hipokaliēmija var radīt paaugstinātu aritmiju noslieci digoksīnu lietojošiem pacientiem. Šādās situācijās ieteicams monitorēt plazmas kālija līmeni.

Strauji pieaugošs elpas trūkums

Jāvērš pacientu uzmanība uz to, ka akūtu un strauji pieaugošu elpošanas traucējumu gadījumā ir nepieciešama tūlītēja ārsta konsultācija.

Īpaši brīdinājumi regulāras lietošanas gadījumos:

Regulāras zāļu lietošanas vietā ieteicamāka ir simptomātiska terapija.

Pacientiem ir jāapsver vienlaicīgas pretiekaisuma terapijas pievienošanas, vai pastiprināšanas nepieciešamība, lai kontrolētu elpceļu iekaisumu un novērstu ilgākā laikposmā iespējamā plaušu bojājuma rašanos.

Ja bronhu obstrukcija pastiprinās, tad β₂ agonistu zāļu tādu kā BEROTEC devu vienkārša palielināšana pāri ieteikto dienas devu apjomam uz ilgākiem laikposmiem nav pareiza, un var izrādīties bīstama. BEROTEC un citu β₂ agonistus saturošu zāļu lietošana aizvien pieaugošās devās, lai kontrolētu bronhu obstrukcijas simptomus, var liecināt par slimības gaitas kontroles pasliktināšanos. Šādā situācijā, lai novērstu potenciāli dzīvību apdraudošu kontroles zudumu pār slimības gaitu, ir jāpārskata pacienta terapijas plāns, īpašu vērību veltot pretiekaisuma terapijas ar inhalējamiem kortikosteroīdiem adekvātumam.

Vienlaicīga lietošana ar simpatomimētiskiem un antiholīnerģiskiem bronhodilatatoriem

Citus simpatomimētiskus bronhodilatatorus drīkst lietot kopā ar BEROTEC tikai medicīniskas uzraudzības apstākļos (skatīt 4.5. apakšpunktu). Taču antiholīnerģiskus bronhodilatatorus drīkst lietot vienlaicīgi.

Laboratorijas testu vai citu diagnostisku izmeklējumu novirzes

BEROTEC lietošana var dod pozitīvus fenoterola testa rezultātus neklīniskas ļaunprātīgas lietošanas gadījumos, kas attiecināmi uz sportisko rezultātu stimulēšanu (dopingu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citi bēta-adrenerģiskie, antiholīnerģiskie un ksantīnu derivātu (tādi kā teofilīns) medikamenti var pastiprināt fenoterola efektu. Citu bēta-mimētiķu, antiholīnerģisko vielu ar sistēmisku efektu un ksantīna derivātu (piem. teofilīna) vienlaicīga lietošana var pastiprināt nelabvēlīgas blakusparādības.

Bēta-agonistu inducētu hipokaliēmiju var pastiprināt vienlaicīga ksantīna derivātu, kortikosteroīdu un diurētisko līdzekļu lietošana. Tam jāpievērš īpaša uzmanība, ārstējot pacientus ar smagu elpceļu nosprostojumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīgi lietojot bēta-blokatorus var notikt potenciāli nopietna bronhodilatācijas samazināšanās.

Bēta adrenerģiskos agonistus pacientiem, kuri tiek ārstēti ar monoamīnu oksidāzes inhibitoriem, vai tricikliskajiem antidepresantiem, var nozīmēt tikai ļoti piesardzīgi, jo šādā situācijā bēta-agonistu darbība var pastiprināties.

Halogenizētu ogļūdeņražu anestēzijas līdzekļu – tādu kā halotāna, trihloretilēna un enflurāna ieelpošana var pastiprināt bēta-agonistu kardiovaskulāros efektus.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Neklīnisko un pieejamo klīnisko novērojumu rezultātā nav konstatēta BEROTEC kaitīga iedarbība uz grūtniecību. Tomēr, vēlams ievērot parastos piesardzības pasākumus, kas nepieciešami, parakstot zāles grūtniecības laikā, jo īpaši pirmā trimestra laikā.

Jāņem vērā fenoterola inhibējošais iespaids uz dzemdes muskulatūras kontrakcijām.

Barošana ar krūti

Neklīniskie pētījumi rāda, ka fenoterols tiek ekskretēts krūts pienā. Zāļu drošums barošanas ar krūti laikā nav noteikts. Jāievēro piesardzība, nozīmējot BEROTEC sievietei, kura baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniskie dati par fenoterola ietekmi uz fertilitāti. Neklīniskajos pētījumos fenoterols neuzrāda nevēlamus efektus uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr, pacienti jāinformē, ka klīniskajos pētījumos ziņots par reiboni BEROTEC lietošanas laikā. Tādēļ jābūt piesardzīgiem vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus.

4.8. Nevēlamas blakusparādības

Līdzīgi kā visi inhalatori, BEROTEC var radīt lokālu kairinājumu.

Nevēlamo blakusparādību biežuma iedalījums (MedDRA) ir šāds:

ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1000 līdz <1/100);

reti (≥1/10000 līdz <1/1000);

ļoti reti (<1/10000);

nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināms: paaugstinātas jutības reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk: hipokaliēmija, ieskaitot smagu hipokaliēmiju

Psihiskie traucējumi

Retāk: satraukums

Nav zināms: nervozitāte

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: trīce

Nav zināms: galvassāpes, reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: aritmija

Nav zināms: miokarda išēmija, tahikardija, sirdsklauves

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: klepus

Retāk: paradoksālas bronhospazmas

Nav zināms: rīkles kairinājums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk: slikta dūša, vemšana

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nieze

Nav zināms: pastiprināta svīšana, ādas reakcijas kā izsitumi, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināms: muskuļu krampji, mialģija, muskuļu vājums

Izmeklējumi

Nav zināms: sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanās un diastoliskā asinsspiediena samazināšanās

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/risku attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas gadījumā var sagaidīt to simptomu parādīšanos, kurus nosaka pārmērīga bēta-adrenerģiskā stimulācija, ieskaitot zināmo farmakoloģisko efektu – t.i. jebkura no tiem simptomiem, kas atrodami blakusparādību sarakstā pastiprināšanos. No tiem visizteiktākie ir tahikardija, sirdsklauves, trīce, hipertensija, hipotensija, pulsa spiediena pieaugums, angināla rakstura sāpes, aritmijas un piesarkums.

Gadījumos, kad pārsniegtas BEROTEC apstiprināto indikāciju ieteicamās devas, novērota arī metaboliska acidoze un hipokaliēmija.

Terapija

BEROTEC lietošana jāpārtrauc. Jāapsver skābju – sārmu līdzsvara un elektrolītu monitorings.

Sedatīvu līdzekļu lietošana, un smagos gadījumos var būt nepieciešama intensīvā terapija.

Bēta receptorus bloķējošas vielas, vēlams - β₁ selektīvas, ir piemērotas kā specifiskie antidoti; tomēr jāpatur prātā bronhu obstrukcijas pastiprināšanās iespēja, un tādēļ to devas īpaši piesardzīgi jāregulē bronhiālās astmas pacientiem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: adrenerģiski līdzekļi obstruktīvu elpceļu slimību ārtēšanai. Selektīvi bēta adrenoreceptoru agonisti.

ATĶ kods: R03AC04

BEROTEC ir efektīvs bronhodilatators akūtas astmas un citu stāvokļu ar atgriezenisku elpceļu sašaurināšanos – piemēram hroniska obstruktīva bronhīta ar vai bez emfizēmas gadījumos. Pēc BEROTEC iekšķīgas lietošanas bronhodilatācija sākas dažu minūšu laikā un saglabājas līdz pat 8 stundām. Pie obstruktīvām plaušu slimībām bronhodilatācija notiek dažu minūšu laikā pēc fenoterola hidrobromīda inhalācijas un efekts turpinās 3 – 5 stundas.

Darbības mehānisms

Fenoterola hidrobromīds ir tiešas darbības simpatomimētisks aģents, kas savas terapeitiskās devas robežās selektīvi stimulē β₂ receptorus. Pie augstākas devas sākas arī β₁ receptoru stimulācija (piem. tokolīzes gadījumā). Zāļu piesaistīšanās pie β₂ receptoriem caur G_s-proteīniem aktivizē adenilātciklāzi. Cikliskā adenozīnmonofosfāta (AMP) koncentrācijas pieaugums aktivizē proteīnkināzi A, kura fosforilē savus mērķa proteīnus gludās muskulatūras šūnās. Tas savukārt noved pie miozīna vieglo ķēžu kināzes fosforilēšanas, fosfoinositīda hidrolīzes inhibīcijas, un pie kalcija aktivizēto lielas vadītspējas kālija jonu kanālu atvēršanās. Ir daži pierādījumi, kas liecina par to, ka “maxi-K kanālus” var tiešā ceļā aktivizēt caur G_s proteīniem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Fenoterols atslābina bronhu un asinsvadu gludo muskulatūru un aizsargā pret bronhus sašaurinošu stimulāciju, kā piemēram, pret histamīna, metaholīna, auksta gaisa un alergēnu (agrīnā fāze) stimulāciju. Tūlīt pēc inhalācijas tiek kavēta bronhus sašaurinošu un iekaisumu veicinošu mediatoru atbrīvošana no tuklajām šūnām. Pēc lielāku fenoterola devu lietošanas (0,6 mg) ir konstatēts mukociliārā klīrensa pieaugums.

Augstākas fenoterola koncentrācijas plazmā, kas biežāk pavada iekšķīgu vai intravenozu zāļu lietošanu, inhibē dzemdes kontraktilitāti. Pie augstākām devām konstatē arī metaboliskos efektus: paaugstinātā kālija ieplūšana, galvenokārt skeleta muskuļu šūnās, rada lipolīzi, glikogenolīzi, hiperglikēmiju un hipokaliēmiju. Bēta adrenerģiskie efekti uz sirdsdarbību, piemēram, kontraktilitātes un sirdsdarbības ātruma pieaugums, rodas pārsvarā fenoterola vaskulāro efektu dēļ, sirds β₂ receptoru stimulācijas un supraterapeitiskās devās arī β₁ receptoru stimulācijas rezultātā. Tāpat kā citu bēta-adrenerģisku līdzekļu lietošanas gadījumā, novērota QT intervāla pagarināšanās. Fenoterola aerosola inhalācijām, zem spiediena, šķīduma lietošanas gadījumos tie bija atsevišķi ziņojumi un novēroti tikai pie devām, kas pārsniedz rekomendētās. Tomēr, smidzinātāju (UDV, inhalācijas šķīdumu) lietošanas gadījumos sistēmiskā iedarbība varētu būt lielāka nekā lietojot aerosola inhalācijām, zem spiediena, šķīduma rekomendētās devās (attiecas uz devu un lietošanu). Klīniskais nozīmīgums vēl nav noskaidrots. Trīce ir visbiežāk novērotā bēta-agonistu blakusparādība.

Klīniskajos pētījumos konstatēts, ka fenoterols ir ļoti efektīvs izteikta bronhospazma gadījumā. Tas novērš bronhokonstrikciju kā atbildes reakciju uz dažādiem stimuliem – tādiem kā fiziska slodze, auksts gaiss un ātrā reakcija uz inhalētiem aeroalergēniem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Fenoterola farmakokinētika tika pētīta zāles ievadot intravenozi, inhalējot un iekšķīgi lietojot. BEROTEC terapeitisko efektu panāk zāļu lokāla iedarbība uz elpceļiem. Tādējādi, zāļu koncentrācijai plazmā nav obligāti jākorelē ar bronhodilatējošo efektu.

Uzsūkšanās

Pēc inhalācijas, atkarībā no pielietotās inhalācijas metodes un sistēmas, apmēram 10 – 30% no aktīvās sastāvdaļas, kas atbrīvojas no aerosola, sasniedz apakšējos elpceļus. Atlikums paliek augšējos elpceļos un mutē, un pēc tam tiek norīts.

BEROTEC aerosola inhalācijām, zem spiediena, šķīduma inhalācijas gadījumā fenoterola absolūtā biopieejamība ir 18,7%. Turpmākā absorbcija no plaušām noris divfāziski. 30% no fenoterola hidrobromīda devas absorbējas strauji, un tā eliminācijas pusperiods ir 11 minūtes, 70% absorbcija noris lēni, un eliminācijas pusperiods ir 120 minūtes.

Maksimālā (ģeometriski vidējā) plazmas koncentrācija, lietojot vienreizēju 200 mkg fenoterola devu ar aerosolu inhalācijām, zem spiediena, šķīdumu (HFA-MDI), bija: C_max 66,9 pg/ml, ar t_max 15 minūtes).

Pēc iekšķīgas ievades absorbējas apmēram 60% no fenoterola hidrobromīda devas. Absorbētā daļa ir pakļauta ekstensīvam pirmās pakāpes metabolismam, kā rezultātā zāļu biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas krītas līdz 1,5%. Tādējādi, pēc inhalācijas norītās aktīvā ingredienta daļas ietekme uz zāļu plazmas koncentrāciju ir niecīga.

Izkliede

Fenoterols plaši izplatās pa visu organismu. Pēc intravenozas ievades pie stabila stāvokļa (V_ss) izkliedes tilpums ir 1,9-2,7 l/kg. Sistēmiski (i/v) ievadītais fenoterola hidrobromīds izvietojas plazmā saskaņā ar 3-nodalījumu farmakokinētiskā modeļa shēmu. Eliminācijas pusperiodi attiecīgi t_α = 0,42 minūtes, t_β = 14,3 minūtes un  t_γ =3,2 stundas. Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 40 līdz 55%.

Biotransformācija

Fenoterols cilvēka organismā iziet ekstensīvu metabolismu konjugējoties par glukuronīdiem un sulfātiem.

Iekšķīgi lietota, fenoterola hidrobromīda metaboliskā transformācija noris gandrīz vienīgi sulfatācijas ceļā. Šī pamatsavienojuma metabolā inaktivācija sākas jau zarnu sieniņas šūnās.

Eliminācija

Biotransformācija, ieskaitot žults ekskrēcijas ceļu, sastāda lielāko (aptuveni 85%) klīrensa daļu 

(1,1-1,8 l/min) pēc zāļu intravenozas ievadīšanas. Fenoterola renālais klīrenss (0,27 l/min) atbilst 15 % kopējā klīrensa no sistēmiski pieejamās devas. Ņemot vērā plazmas proteīniem piesaistīto devu, renālā klīrensa apmērs norāda, ka glomerulārai filtrācijai pievienojas arī fenoterola tubulārā filtrācija.

Kopējā urīnā izdalītā radioaktivitātes daļa pēc iekšķīgas un intravenozas ievadīšanas ir attiecīgi 39% un 65% no devas, kopējā fēcēs izdalīta radioaktivitātes daļa ir attiecīgi 40,2% un 14,8% no devas 48 stundu laikā. Pēc iekšķīgas ievadīšanas 0,38% no devas tiek izvadīti kā pamatsavienojums ar urīnu, kamēr 15% izdalās neizmainītā veidā pēc intravenozas ievadīšanas. 2% no devas izdalās neizmainītā veidā caur nierēm 24 stundu laikā, ja ievadīti inhalācijas ceļā ar aerosolu inhalācijām.

Fenoterola nemetabolizētā forma var šķērsot placentāro barjeru un iekļūt mātes pienā.

Nav pietiekamu datu, lai novērtētu fenoterola hidrobromīda efektus uz diabētisko metabolisma stāvokli.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Iekšķīgā LD₅₀ vērtība pieaugušām pelēm, žurkām un trušiem atradās robežās starp 1600 un 7400 mg/kg ķermeņa masas, suņiem – starp 150 un 433 mg/kg. Intravenozā LD₅₀ vērtība pelēm, žurkām, trušiem un suņiem bija 30 - 81 mg/kg ķermeņa masas. Zāles ievadot inhalācijas ceļā novērotā akūtā toksicitāte bija ļoti zema žurkām, suņiem un pērtiķiem. Lietojot inhalāciju devas 0,58- 670 mg/kg ķermeņa masas, atkarībā no eksperimenta shēmas, mirstība netika novērota vispār.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi bija veikti ar pelēm, žurkām un suņiem laikposmos ar ilgumu līdz pat 78 nedēļām ar dažādiem ievadīšanas veidiem (iekšķīga lietošana; subkutāni; intravenozi, intraperitoneāli, inhalācija). Apkopojot rezultātus toksiskie efekti bija tipiski attiecīgās sugas β simpatomimētiķu lietošanai (piem. aknu glikogēna izsīkums, samazināts seruma kālija līmenis, tahikardija). Miokarda hipertrofiju un/vai bojājumus novēroja pelēm, žurkām un trušiem, kuri saņēma zāles jebkādā ievades ceļā devās > 1 mg/kg/dienā. Suņiem – sugai ar vislielāko jutību pret bēta-adrenerģisko stimulāciju – šādi bojājumi tika konstatēti inhalācijas devās > 0,019 mg/kg/dienā. Subakūtos inhalācijas pētījumos ar pērtiķiem netika konstatēti tieši vielas atkarīgi toksiski efekti.

Inhalāciju reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām un trušiem netika konstatētas nekādas teratogēnas vai embriotoksiskas izmaiņas, kā arī netika ietekmēta auglība un iznēsāšana, lietojot zāļu inhalācijas ievades ceļā. Iekšķīgas zāļu devas līdz pat 40 mg/kg ķermeņa masas/dienā neradīja kaitīgu iespaidu uz auglību ne žurku tēviņiem, ne mātītēm. Iekšķīgas zāļu devas līdz 25 mg/kg/dienā trušiem, un līdz 38,5 mg/kg/dienā pelēm neradīja ne embriotoksiskus, ne teratogēniskus efektus. Žurkām tika novēroti tokolītiski efekti pie iekšķīgi lietotām devām 3,5 mg/kg/dienā, kā arī nedaudz palielināta fetālā un/vai neonatālā mirstība pie devām 25 mg/kg/dienā. Ļoti augstas iekšķīgi lietotas zāļu devas 300 mg/kg/dienā, un intravenozi 20 mg/kg/dienā, radīja palielinātu malformāciju veidošanās risku.

Pārbaudot fenoterola hidrobromīdu in vitro un in vivo apstākļos mutagēniskā aktivitāte netika novērota.

Kancerogenitātes pētījumi veikti iekšķīgai ievadei (ar pelēm 18 mēnešus un žurkām 24 mēnešus) un inhalācijas ievadei (ar žurkām 24 mēnešus). Pie iekšķīgām devām 25 mg/kg/dienā pelēm tika novērota paaugstināta incidence dzemdes leiomiomai ar variablu mitotisko aktivitāti, un žurkām – paaugstināta mezovariālas leiomiomas incidence.

Šis fenomens pieder pie pazīstamiem bēta-adrenerģisko zāļu lokālās darbības efektiem uz peļu un žurku dzemdes gludās muskulatūras šūnām. Šie rezultāti, visticamāk, nav attiecināmi uz cilvēku. Visas citas atrastās neoplāzijas piederēja pie pētījumos lietoto dzīvnieku līniju raksturīgiem, spontāni notiekošu neoplāziju tipiem, kuru incidenci neietekmēja fenoterola lietošana.

Lokālās tolerances pētījumos, lietojot dažādus ievades ceļus (i.v., i.a., dermāla, okulāra), tika konstatēta laba fenoterola hidrobromīda panesamība.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Propelents:1.1.1.2 – tetrafluoretāns (HFA 134a)
Citas palīgvielas: bezūdens etilspirts, attīrīts ūdens, bezūdens citronskābe

6.2. Nesaderība

Nav konstatēta.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25⁰C.
Sargāt no tiešas saules gaismas, karstuma un sala.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Metālisks flakons ar dozējošu vārstuli. 10 ml, satur 200 devas.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger street 173

D- 55216 Ingelheim am Rhein

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

00-0611

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996. gada 22. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 24. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2015

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu Valsts aģentūras mājas lapā: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 12-11-2015

PAGE

PAGE 1

CCDS 0237-04