Archifar

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Archifar 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Kartona kastīte, Stikla flakons, N1
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Meropenemum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

18-0125-01

Zāļu reģistrācijas numurs

18-0125

Ražotājs

Medochemie Ltd., Factory C, Cyprus

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

07-AUG-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

06-AUG-23

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

1 g

Zāļu forma

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Medochemie Ltd., Cyprus

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Archifar 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Archifar 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Meropenemum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Archifar un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Archifar lietošanas

Kā lietot Archifar

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Archifar

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Archifar un kādam nolūkam to lieto

Archifar satur meropenēmu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par karbapenēma antibiotiskajiem līdzekļiem. Tas iedarbojas, iznīcinot baktērijas, kuras var būt nopietnu infekciju cēlonis.

Archifar lieto pieaugušajiem un bērniem no 3 mēnešu vecuma un vecākiem, lai ārstētu:

plaušu infekcijas (pneimonija);

plaušu un bronhu infekcijas pacientiem ar cistisko fibrozi;

komplicētas urīnceļu infekcijas;

komplicētas vēdera dobuma infekcijas;

infekcijas, kas iespējamas dzemdību laikā vai pēc tām;

komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas;

akūtu bakteriālu smadzeņu infekciju (meningīts).

Archifar var lietot neitropēnisku pacientu (pacienti ar samazinātu balto asins šūnu (ko sauc par neitrofiliem) skaitu), kuriem ir drudzis, ārstēšanai, ja ir aizdomas, ka to izraisījusi bakteriāla infekcija.

Archifar var lietot asins bakteriālu infekciju ārstēšanai, kas saistītas ar kādu no augstāk minētajiem infekciju veidiem.

2. Kas Jums jāzina pirms Archifar lietošanas

Nelietojiet Archifar šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret meropenēmu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret citiem antibiotiskajiem līdzekļiem, piemēram, penicilīnu, cefalosporīnu vai karbapenēma grupas līdzekļiem, Jums var būt alerģija arī pret meropenēmu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Archifar lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums ir veselības traucējumi, piemēram, aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja Jums pēc citu antibiotisko līdzekļu lietošanas ir bijusi smaga caureja.

Jums var būt pozitīvs Kūmbsa tests, kas liecina par antivielu klātbūtni, kuras var izraisīt sarkano asins šūnu sabrukumu. Ārsts to pārrunās ar Jums.

Ja Jūs neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Archifar lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.

Citas zāles un Archifar

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Tas nepieciešams tāpēc, ka meropenēms var ietekmēt citu zāļu iedarbību, un citas zāles var ietekmēt meropenēma iedarbību.

Ļoti svarīgi pastāstīt ārstam, farmaceitam vai medmāsai, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm:

probenecīdu (lieto podagras ārstēšanai);

valproiskābi/nātrija valproātu/valpromīdu (lieto epilepsijas ārstēšanai). Meropenēmu nedrīkst lietot, jo tas var samazināt nātrija valproāta iedarbību;

iekšķīgi lietojamos antikoagulantus (lieto, lai ārstētu vai novērstu asins recekļu veidošanos).

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ieteicams izvairīties no meropenēma lietošanas grūtniecības laikā. Ārsts izvērtēs, vai Jūs drīkstat lietot Archifar.

Ļoti svarīgi pirms Archifar lietošanas pastāstīt ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai grasāties to darīt. Neliels šo zāļu daudzums var nokļūt mātes pienā un tas var ietekmēt Jūsu bērnu. Tāpēc ārsts izvērtēs, vai Jūs drīkstat lietot Archifar, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr meropenēma lietošana ir saistīta ar galvassāpēm, tirpšanas vai durstīšanas sajūtu ādā (parestēzijas). Jebkura no šīm nevēlamajām blakusparādībām var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Meropenēms var uzraisīt patvaļīgas muskuļu kustības, kas var izraisīt strauju un nekontrolētu ķermeņa raustīšanos (krampjus), ko parasti pavada samaņas zudums. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja novērojat šo blakusparādību.

Archifar satur nātriju

Archifar 500 mg satur 45 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā flakonā. Tas ir līdzvērtīgi 2,25 % ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

Archifar 1 g satur 90 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā flakonā. Tas ir līdzvērtīgi 4,5 % ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

3. Kā lietot Archifar

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Lietošana pieaugušajiem

Deva ir atkarīga no Jums esošās infekcijas veida, infekcijas vietas lokalizācijas un infekcijas smaguma pakāpes. Ārsts noteiks Jums nepieciešamo devu.

Ieteicamā deva pieaugušajiem parasti ir robežās no 500 mg (miligramiem) līdz 2 g (gramiem). Parasti deva Jums tiks ievadīta ik pēc 8 stundām. Tomēr, ja Jums ir nieru darbības traucējumi, devu Jums var ievadīt retāk.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 12 gadiem devas pielāgo atbilstoši bērna vecumam un ķermeņa masai.

Ieteicamā deva ir robežās no 10 mg līdz 40 mg meropenēma uz katru kilogramu (kg) bērna ķermeņa masas. Parasti devu ievada ik pēc 8 stundām. Bērniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg, ievada pieaugušo devas.

Norādījumi lietošanai

Archifar tiks ievadīts injekcijas vai infūzijas veidā lielā vēnā.

Archifar Jums parasti ievadīs ārsts vai medmāsa.

Tomēr daži pacienti, vecāki un aprūpētāji ir apmācīti ievadīt Archifar mājas apstākļos. Norādījumi, kā to veikt, ir sniegti šīs lietošanas instrukcijas beigās (sadaļā “ Norādījumi veselības aprūpes speciālistiem vai par Archifar ievadīšanu sev vai citiem mājas apstākļos”). Vienmēr lietojiet Archifar tieši tā, kā ārsts teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Jūsu injekcija nedrīkst būt sajaukta vai pievienota šķīdumiem, kas satur citas zāles.

Injekcija var ilgt aptuveni 5 minūtes vai 15 līdz 30 minūtes. Ārsts pastāstīs, kā jāievada Archifar.

Injekcijas parasti vajadzētu ievadīt katru dienu vienā un tajā pašā laikā.

Ja esat lietojis Archifar vairāk nekā noteikts

Ja Jums nejauši ievadīta lielāka deva nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Ja esat aizmirsis lietot Archifar

Ja injekcijas ievadīšana ir aizmirsta, tā jāievada pēc iespējas ātrāk. Tomēr, ja Jums drīz jāveic jau nākamā injekcija, izlaidiet aizmirsto injekciju.

Nelietojiet dubultu devu (divas injekcijas vienlaicīgi), lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Archifar

Nepārtrauciet Archifar lietošanu, kamēr to nav ieteicis ārsts.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Smagas alerģiskas reakcijas

Ja Jums ir smaga alerģiska reakcija, pārtrauciet Archifar lietošanu un nekavējoties dodieties pie ārsta. Jums var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Iespējamās pazīmes, kas parādās pēkšņi, ir:

nopietni izsitumi uz ādas, ādas nieze vai nātrene;

sejas, lūpu, mēles vai citu ķermeņa daļu pietūkums;

elpas trūkums, sēkšana vai elpošanas traucējumi.

Sarkano asins šūnu bojājumi (sastopamības biežums nav zināms)

Pazīmes ir:

negaidīts elpas trūkums;

urīna iekrāsošanās sarkanā vai brūnā krāsā.

Ja Jūs novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties dodieties pie ārsta.

Citas iespējamās blakusparādības

Bieži (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 10):

sāpes vēderā (kuņģī);

slikta dūša;

vemšana;

caureja;

galvassāpes;

izsitumi uz ādas, ādas nieze;

sāpes un iekaisums;

palielināts trombocītu skaits asinīs (nosaka asins analīzēs);

asins analīžu rezultātus izmaiņas, arī analīzēs, kas ļauj novērtēt aknu darbību.

Retāk (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 100):

asins sastāva izmaiņas, tajā skaitā samazināts trombocītu skaits (par ko liecina vieglāka zilumu veidošanās kā parasti), palielināts dažu balto asins šūnu skaits, samazināts citu balto asins šūnu skaits un palielināts vielas, kuru sauc par „bilirubīnu”, daudzums. Laiku pa laikam ārsts var veikt asins analīzes;

asins analīžu, tajā skaitā analīžu, kas ļauj novērtēt nieru darbību, rezultātu izmaiņas;

durstoša sajūta (tirpas);

mutes dobuma vai maksts sēnīšinfekcijas (piena sēnīte);

zarnu iekaisums ar caureju;

sāpīgas vēnas šo zāļu injekcijas vietā;

citas asins sastāva izmaiņas. Simptomi ir biežas infekcijas, paaugstināta ķermeņa temperatūra un sāpes rīklē. Laiku pa laikam ārsts var veikt Jums asins analīzes;

pēkšņi, smagi izsitumi vai čūlas, vai ādas lobīšanās. Šie simptomi var būt vienlaicīgi ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un locītavu sāpēm.

Reti (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 1000):

krampji.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

smagas paaugstinātas jutības reakcijas, tajā skaitā drudzis, izsitumi uz ādas un izmaiņas asins analīzēs, kurās pārbauda aknu darbību (aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās), īpaša balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofilija) un palielināti limfmezgli. Šīs var būt daudzu orgānu jutības traucējumu, ko sauc par DRESS sindromu, pazīmes.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Archifar

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Intravenozai injekcijai vai infūzijai pagatavots šķīdums jāizlieto nekavējoties. Laika posms no šķīduma pagatavošanas sākšanas līdz intravenozai injekcijas vai infūzijas beigām nedrīkst pārsniegt vienu stundu.

Pagatavotu šķīdumu nedrīkst sasaldēt.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Archifar satur

Aktīvā viela ir meropenēms.

Katrs flakons satur meropenēma trihidrātu, kas atbilst attiecīgi 500 mg un 1 g bezūdens meropenēma.

Cita sastāvdaļa ir nātrija karbonāts.

Archifar ārējais izskats un iepakojums

Balts līdz blāvi dzeltens kristālisks pulveris.

Caurspīdīgi I klases stikla flakoni, kuru nominālais tilpums ir 20 ml un 30 ml.

Pieejami iepakojumi pa 1, 10, 25, 50 un 100 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra

Ražotājs

Medochemie Ltd., Factory C: 2 Michael Erakleous Street, Agios Athanassios Industrial Area, Agios Athanassios, 4101, Limassol, Kipra

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Portugāle

SUKNAM

Latvija

Archifar 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Archifar 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Malta

ARCHIFAR 500 mg powder for solution for injection/infusion

ARCHIFAR 1 g powder for solution for injection/infusion

Slovēnija

ARCHIFAR 500 mg prašek za raztopino za injiciranje/infundiranje

ARCHIFAR 1000 mg prašek za raztopino za injiciranje/infundiranje

Spānija

ARCHIFAR 500 mg, polvo para solución inyectable y para perfusion

ARCHIFAR 1 g, polvo para solución inyectable y para perfusion

Ieteikumi/medicīniskā izglītošana

Antibiotiskos līdzekļus lieto baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai. Tie neiedarbojas vīrusu izraisītu infekciju gadījumā.

Dažkārt baktēriju izraisīta infekcija nepakļaujas antibiotisko līdzekļu terapijas kursam. Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem ir tas, ka infekciju izraisošās baktērijas ir rezistentas pret lietoto antibiotisko līdzekli. Tas nozīmē, ka tās var izdzīvot un pat vairoties, neskatoties uz antibiotiskā līdzekļa lietošanu.

Baktērijas var kļūt rezistentas pret antibiotiskajiem līdzekļiem vairāku iemeslu dēļ. Rūpīgi lietojot antibiotiskos līdzekļus, var samazināt varbūtību, ka baktērijas kļūs pret tām rezistentas.

Kad ārsts Jums nozīmē antibiotisko līdzekļu kursu, tas ir paredzēts tikai Jūsu esošās slimības ārstēšanai. Ievērojot tālāk sniegtos norādījumus, var novērst rezistentu baktēriju rašanos, kas neļauj antibiotiskajiem līdzekļiem iedarboties.

Ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu antibiotisko līdzekli pareizajā devā, noteiktajā laikā un paredzēto dienu skaitu. Izlasiet norādījumus lietošanas instrukcijā un, ja kaut ko nesaprotat, lūdziet ārstam vai farmaceitam paskaidrot.

Jūs nedrīkstat lietot antibiotiskos līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie ir nozīmēti tieši Jums, un Jūs tos drīkstat lietot tikai tās infekcijas ārstēšanai, kam antibiotiskais līdzeklis ir nozīmēts.

Nedrīkst lietot antibiotiskos līdzekļus, kas nozīmēti citam cilvēkam, pat tad, ja viņam bijusi līdzīga infekcija kā Jums.

Jūs nedrīkst dot citiem cilvēkiem Jums nozīmētos antibiotiskos līdzekļus.

Ja pēc tam, kad esat pabeidzis antibiotisko līdzekļu terapijas kursu atbilstoši ārsta norādījumiem un Jums zāles palikušas pāri, nogādājiet atlikumu atpakaļ aptiekā pareizai iznīcināšanai.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada septembrī.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Norādījumi veselības aprūpes speciālistiem vai par Archifar ievadīšanu sev vai citiem mājas apstākļos

Daži pacienti, vecāki un aprūpētāji ir apmācīti ievadīt Archifar mājas apstākļos.

Brīdinājums – Archifar Jūs drīkstat ievadīt sev vai kādam citam mājas apstākļos tikai pēc tam, kad ārsts vai medmāsa ir Jūs apmācījis/usi.

Injekcija

Meropenēmu, lietošanai intravenozu bolus injekciju veidā, jāšķīdina sterilā ūdenī injekcijām līdz gala koncentrācijai 50 mg/ml.

Infūzija

Intravenozas infūzijas ievadīšanai meropenēma flakonu saturu var šķīdināt tieši 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumā injekcijām līdz gala koncentrācijai 1 līdz 20 mg/ml.

Kā pagatavot šīs zāles

Zāles jāšķīdina citā šķidrumā (šķīdinātājā). Ārsts pastāstīs, cik daudz šķīdinātāja izmantot.

Ievadiet šīs zāles uzreiz pēc šķīduma pagatavošanas. Šķīdumu nedrīkst sasaldēt.

Rūpīgi nomazgājiet un noslaukiet rokas. Sagatavojiet tīru darba virsmu.

Izņemiet vienu flakonu no iepakojuma. Pārbaudiet flakonu un tā derīguma termiņu. Pārbaudiet, vai flakons ir vesels un nebojāts.

Noņemiet aizsargvāciņu un notīriet gumijas aizbāzni ar spirta salveti. Ļaujiet gumijas aizbāznim nožūt.

Nepieskaroties galiem, savienojiet jaunu, sterilu adatu ar jaunu, sterilu šļirci.

Ievelciet šļircē norādīto sterila injekciju ūdens daudzumu. Tabulā norādīts nepieciešamais šķidruma daudzums:

Archifar deva

Ūdens injekcijām daudzums, kas nepieciešams šķīdināšanai

500 mg (miligrami)

10 ml (mililitri)

1 g (grams)

20 ml

1,5 g

30 ml

2 g

40 ml

Lūdzu, ņemiet vērā: Ja Jums nozīmētā meropenēma deva ir lielāka par 1 g, Jums jālieto vairāk nekā 1 Archifar flakons. Pagatavoto šķīdumu Jūs varat pēc tam no flakona ievilkt vienā šļircē.

Šļirces adatu ieduriet gumijas aizbāžņa centrā un injicējiet ieteicamo ūdens injekcijām daudzumu Archifar flakonā vai flakonos.

Izvelciet adatu no flakona un flakonu labi sakratiet apmēram 5 sekundes vai līdz viss pulveris ir izšķīdis. Vēlreiz notīriet gumijas aizbāzni ar jaunu spirta salveti un ļaujiet tam nožūt.

Iespiediet šļirces virzuli pilnībā šļircē, adatu ievadiet atpakaļ flakonā caur gumijas aizbāzni. Turot šļirci kopā ar flakonu, apgrieziet flakonu otrādi.

Turot adatas galu šķidrumā, atvelciet šļirces virzuli un ievelciet visu šķidrumu no flakona šļircē.

Izvelciet adatu kopā ar šļirci no flakona un izmetiet tukšo flakonu drošā vietā.

Turiet šļirci pavērstu ar adatu uz augšu. Viegli uzsitiet pa šļirci, lai izvadītu gaisa burbuļus šķidruma virspusē.

Nedaudz pabīdot šļirces virzuli, izvadiet visu gaisu no šļirces.

Ja Jūs ievadāt Archifar mājas apstākļos, iznīciniet izlietotās adatas un infūziju materiālus pareizā veidā. Ja ārsts nolemj pārtraukt Jūsu ārstēšanu, iznīciniet neizmantoto Archifar pareizā veidā.

Injekcijas veikšana

Šīs zāles var ievadīt caur īsu kanulu vai venflonu, vai porta (v. porta) katetru, vai caur centrālā katetra atveri.

Archifar ievadīšana caur īsu kanulu vai venflonu

Noņemiet adatu no šļirces un uzmanīgi izmetiet adatu savā asiem priekšmetiem paredzētajā tvertnē.

Notīriet īsās kanulas vai venflona galu ar spirta salveti un ļaujiet nožūt. Atveriet kanulas vāciņu un pievienojiet šļirci.

Lēnām spiediet šļirces virzuli, lai vienmērīgi, aptuveni 5 minūšu laikā, ievadītu antibiotisko līdzekli.

Kad esat pabeidzis antibiotiskā līdzekļa ievadīšanu un šļirce ir tukša, atvienojiet šļirci un izskalojiet kā to ieteicis ārsts vai medmāsa.

Aiztaisiet kanulas vāciņu un uzmanīgi izmetiet šļirci savā asiem priekšmetiem paredzētajā tvertnē.

Archifar ievadīšana caur porta (v. porta) katetru vai centrālā katetra atveri

Noņemiet porta katetra vai atveres vāciņu, notīriet to ar spirta salveti un ļaujiet nožūt.

Pievienojiet šļirci un lēnām spiediet šļirces virzuli, lai vienmērīgi, aptuveni 5 minūšu laikā, ievadītu antibiotisko līdzekli.

Kad esat pabeidzis antibiotiskā līdzekļa ievadīšanu, atvienojiet šļirci un izskalojiet kā ieteicis Jūsu ārsts vai medmāsa.

Uzlieciet atpakaļ jaunu, tīru vāciņu uz centrālā katetra atveres un uzmanīgi izmetiet šļirci savā asiem priekšmetiem paredzētajā tvertnē.

Viss atlikušais antibiotisko līdzekļu šķīdums, kā arī visi ievadīšanai izmantotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018

18-0124/II/A.z

18-0125/II/A.z

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Archifar 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Archifar 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur meropenēma trihidrātu, kas atbilst attiecīgi 500 mg un 1 g bezūdens meropenēma (Meropenemum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: nātrijs

Katrs 500 mg flakons satur 104 mg nātrija karbonāta, kas atbilst apmēram 2,0 mEq (apmēram 45 mg) nātrija.

Katrs 1 g flakons satur 208 mg nātrija karbonāta, kas atbilst apmēram 4,0 mEq (apmēram 90 mg) nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts līdz blāvi dzeltens kristālisks pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Meropenēms ir indicēts šādu infekcijas slimību ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 3 mēnešiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

smaga pneimonija, tajā skaitā hospitāla pneimonija un ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija;

bronhopulmonālas infekcijas pacientiem ar cistisko fibrozi;

komplicētas urīnceļu infekcijas;

komplicētas vēdera dobuma infekcijas;

dzemdību un pēcdzemdību infekcijas;

komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas;

akūts bakteriāls meningīts.

Meropenēmu var lietot, lai neitropēniskiem pacientiem ārstētu drudzi, ja pastāv aizdomas, ka to izraisījusi bakteriāla infekcija.

Bakteriēmijas ārstēšanai pacientiem, ārstēšanai, kas saistītas (vai aizdomas par) ar kādu no augstāk minētajiem infekciju veidiem.

Jāievēro oficiālās vadlīnijas par atbilstošu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Tabulās zemāk sniegti vispārīgi norādījumi par devām.

Nosakot ievadāmo meropenēma devu un terapijas ilgumu, jāņem vērā ārstējamās infekcijas veids, tajā skaitā tās smaguma pakāpe, kā arī klīniskā atbildes reakcija.

Ārstējot dažus infekciju slimību veidus, piemēram, infekcijas, ko izraisījuši mazāk jutīgas baktēriju sugas (piemēram, Enterobacteriaceae, Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter sugas), vai arī ļoti smagas infekcijas, pieaugušajiem un pusaudžiem īpaši piemērota var būt deva līdz pat 2 g trīs reizes dienā un bērniem deva līdz 40 mg/kg trīs reizes dienā.

Nosakot devu pacientiem ar nieru mazspēju jāņem vērā arī papildus apstākļi (skatīt zemāk).

Pieaugušie un pusaudži

Infekcijas slimība

Deva, kas jāievada ik pēc 8 stundām

Smaga pneimonija, tajā skaitā hospitāla pneimonija un ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija

500 mg vai 1 g

Bronhopulmonāla infekcijas slimība pacientiem ar cistisko fibrozi

2 g

Komplicētas urīnceļu infekcijas

500 mg vai 1 g

Komplicētas vēdera dobuma infekcijas

500 mg vai 1 g

Dzemdību un pēcdzemdību infekcijas

500 mg vai 1 g

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

500 mg vai 1 g

Akūts bakteriāls meningīts

2 g

Febrilas neitropēnijas ārstēšana

1 g

Meropenēmu parasti ievada intravenozas infūzijas veidā apmēram 15 līdz 30 minūšu laikā (skatīt 6.2., 6.3. un 6.6. apakšpunktu).

Alternatīvi, devas, kas mazākas par 1 g, var ievadīt arī intravenozas bolus injekcijas veidā apmēram 5 minūšu laikā. Pieejamie drošuma dati, kas atbalsta 2 g devas ievadīšanu intravenozas bolus injekcijas veidā pieaugušajiem, ir ierobežoti.

Nieru darbības traucējumi

Ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 51 ml/min, deva pieaugušajiem un pusaudžiem ir jāpielāgo kā norādīts zemāk. Pieejami ierobežoti dati par šādu devas pielāgošanu, ja reizes deva ir 2 g.

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Deva (pamatojoties uz “reizes” devas intervālu 500 mg, 1 g vai 2 g, skatīt tabulu iepriekš)

Ievadīšanas biežums

26 – 50

Viena reizes deva

Ik pēc 12 stundām

10 – 25

Puse no vienas reizes devas

Ik pēc 12 stundām

<10

Puse no vienas reizes devas

Ik pēc 24 stundām

Meropenēms no organisma tiek izvadīts ar hemodialīzes un hemofiltrācijas palīdzību. Nepieciešamā deva jāievada pēc hemodialīzes cikla beigām.

Pacientiem, kuriem tiek veikta peritoneālā dialīze, ieteicamā deva nav noteikta.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ar normālu nieru darbību vai kreatinīna klīrensu lielāku par 50 ml/min devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Bērni, kuri jaunāki par 3 mēnešiem

Meropenēma drošums un efektivitāte, lietojot to bērniem, kuri jaunāki par 3 mēnešiem, nav pierādīta, un piemērota dozēšanas shēma nav zināma. Tomēr, ierobežoti farmakokinētiskie dati liecina, ka piemērota var būt tā lietošana pa 20 mg/kg ik pēc 8 stundām (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Bērni vecumā no 3 mēnešiem līdz 11 gadiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg

Ieteicamās devas norādīta tabulā zemāk:

Infekcijas slimība

Deva, kas jāievada ik pēc 8 stundām

Smaga pneimonija, tajā skaitā hospitāla pneimonija un ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija

10 vai 20 mg/kg

Bronhopulmonāla infekcijas slimība pacientiem ar cistisko fibrozi

40 mg/kg

Komplicētas urīnceļu infekcijas

10 vai 20 mg/kg

Komplicētas vēdera dobuma infekcijas

10 vai 20 mg/kg

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

10 vai 20 mg/kg

Akūts bakteriāls meningīts

40 mg/kg

Febrilas neitropēnijas ārstēšana

20 mg/kg

Bērni ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg

Jālieto pieaugušo deva.

Nav pieredzes par lietošanu bērniem ar nieru darbības traucējumiem.

Lietošanas veids

Meropenēms parasti tiek ievadīts intravenozas infūzijas veidā apmēram 15 - 30 minūšu laikā (skatīt 6.2., 6.3. un 6.6. apakšpunktu).

Alternatīvi, meropenēma devu, kas nepārsniedz 20 mg/kg, var ievadīt arī intravenozas bolus injekcijas veidā apmēram 5 minūšu laikā.

Pieejamie ierobežoti drošuma dati, kas atbalstītu 40 mg/kg devas ievadīšanu bērniem intravenozas bolus injekcijas veidā.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Paaugstināta jutība pret jebkuru citu karbapenēma grupas antibakteriālo līdzekli.

Smaga paaugstināta jutība (piemēram, anafilaktiskā reakcija, nopietna ādas reakcija) pret jebkāda cita veida bēta laktāma grupas antibakteriālu līdzekli (piemēram, penicilīnu vai cefalosporīnu grupas līdzekļiem).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izvēloties meropenēmu konkrēta pacienta ārstēšanai, noteikti jāizvērtē karbapenēma grupas antibakteriālā līdzekļa piemērotība, ņemot vērā šādus faktorus: infekcijas smaguma pakāpe, rezistences izplatība pret citiem piemērotiem antibakteriāliem līdzekļiem, kā arī izvēles risks, kas saistīts ar pret karbapenēmu rezistentām baktērijām.

Enterobacteriaceae, Pseudomonas aeruginosa un Acinetobacter sugu rezistence

Enterobacteriaceae, Pseudomonas aeruginosa un Acinetobacter sugu rezistence pret penēmu grupas līdzekļiem Eiropas Savienībā ir atšķirīga. Ārstiem ir ieteicams ņemt vērā šo baktēriju rezistences pret penēmiem vietējo izplatību.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Tāpat kā lietojot visus bēta laktāma grupas antibiotiskos līdzekļus, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir paaugstināta jutība pret karbapenēmiem, penicilīniem vai citiem bēta laktāma grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, var būt arī paaugstināta jutība arī pret meropenēmu. Pirms uzsākt terapiju ar meropenēmu, pacients rūpīgi jāiztaujā par iepriekš piedzīvotām paaugstinātas jutības reakcijām pret bēta laktāma grupas antibiotiskajiem līdzekļiem.

Ja attīstās smaga alerģiska reakcija, zāļu lietošana jāpārtrauc un jāveic atbilstoši pasākumi.

Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts

Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tajā skaitā meropenēma, lietošanas gadījumā ziņots par ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīta kolīta un pseidomembranoza kolīta attīstību, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šādas diagnozes iespējamību pacientiem, kuriem pēc meropenēma lietošanas vai arī tā lietošanas laikā attīstījusies caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver meropenēma lietošanas pārtraukšana un specifiskas Clostridium difficile terapijas uzsākšana. Nedrīkst lietot zāles, kas nomāc peristaltiku.

Krampji

Karbapenēma grupas līdzekļu, tajā skaitā arī meropenēma, lietošanas laikā reti ziņots par krampjiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aknu darbības kontrole

Meropenēma terapijas laikā rūpīgi jākontrolē aknu darbība, jo pastāv aknu toksicitātes risks (aknu darbības traucējumi ar holestāzi un citolīzi) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar aknu slimību: pacientiem, kuriem pirms terapijas uzsākšanas jau ir aknu darbības traucējumi, meropenēma lietošanas laikā jākontrolē aknu darbība. Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Tiešais antiglobulīna tests (Kūmbsa tests), serokonversija

Meropenēma terapijas laikā iespējams pozitīvs rezultāts tiešajā vai netiešajā Kūmbsa testā.

Vienlaicīga lietošana ar valproiskābi/nātrija valproātu/valpromīdu

Nav ieteicama meropenēma lietošana vienlaicīgi ar valproiskābi/nātrija valproātu/valpromīdu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Archifar satur nātriju

Archifar 500 mg satur 45 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 2,25 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

Archifar 1 g satur 90 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 4,5 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti specifiski mijiedarbības pētījumi ar citām zālēm, izņemot probenecīdu.

Probenecīds konkurē ar meropenēmu par aktīvo sekrēciju nieru kanāliņos, tādejādi nomācot meropenēma izdalīšanos caur nierēm, pagarinot meropenēma eliminācijas pusperiodu un paaugstinot tā koncentrāciju plazmā. Lietojot probenecīdu vienlaicīgi ar meropenēmu, jāievēro piesardzība.

Nav pētīta meropenēma iespējamā ietekme uz citu zāļu saistīšanos ar olbaltumvielām vai metabolismu. Tomēr, tā saistīšanās ar olbaltumvielām ir tik maza, ka, pamatojoties uz šo mehānismu, nav sagaidāma mijiedarbība ar citiem savienojumiem.

Ziņots par valproiskābes līmeņa pazemināšanos asinīs, ja tā lietota vienlaicīgi ar karbapenēma grupas līdzekli, kā rezultātā valproiskābes līmenis aptuveni divu dienu laikā samazinājās par 60 – 100 %. Tā kā šī ietekme sākas ātri un ir plaša, vienlaicīga valproiskābes/nātrija valproāta/valpromīda lietošana ar karbapenēma grupas līdzekļiem tiek uzskatīta par nepiemērojamu, tādēļ no tās jāizvairās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iekšķīgi lietojami antikoagulanti

Antibiotisko līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar varfarīnu var pastiprināt tā asinsreci mazinošo iedarbību. Saņemti daudzi ziņojumi par iekšķīgi lietojamo antikoagulantu, tajā skaitā varfarīna, asinsreci mazinošās ietekmes pastiprināšanos pacientiem, kuri vienlaikus saņem terapiju ar antibakteriāliem līdzekļiem. Šis risks var mainīties atkarībā no infekcijas veida, pacienta vecuma un vispārīgā veselības stāvokļa, tādēļ antibiotisko līdzekļu ietekmi uz INR (International Normalised Ratio - starptautisko normalizēto attiecību) palielināšanos ir grūti novērtēt. Lietojot antibiotiskos līdzekļus vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem, kā arī tūlīt pēc šādas vienlaicīgas lietošanas beigām, ieteicams bieži kontrolēt INR.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Informācija par meropenēma lietošanu grūtniecēm nav vai arī tā ir ierobežota.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkā ieteicams izvairīties no meropenēma lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Neliels meropenēma daudzums izdalās ar mātes pienu cilvēkiem. Meropenēmu nedrīkst lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, izņemot gadījumus, kad iespējamais ieguvums mātei attaisno iespējamo risku bērnam.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka meropenēma lietošanas laikā ir saņemti ziņojumi par galvassāpēm, parestēzijām un krampjiem.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pārskatā par 4872 pacientiem, no kuriem 5026 pacienti saņēma meropenēmu, biežāk ziņotās ar meropenēmu saistītās blakusparādības bija caureja (2,3 %), izsitumi (1,4 %), slikta dūša/vemšana (1,4 %) un iekaisums injekcijas vietā (1,1 %). Visbiežāk ziņotā ar meropenēma lietošanu saistītā laboratoriskā blakusparādība bija trombocitoze (1,6 %) un paaugstināts aknu enzīmu līmenis (1,5 - 4,3 %).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tabulā zemāk visas blakusparādības uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un to sastopamības biežumam: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamības biežums

Blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

Retāk

Mutes dobuma un maksts kandidoze

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži

Trombocitēmija

Retāk

Eozinofilija, trombocitopēnija, leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze, hemolītiska anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Angioedēma, anafilakse (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Retāk

Parestēzija

Reti

Krampji (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja, vemšana, slikta dūša, sāpes vēderā

Retāk

Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

Paaugstināts transamināžu līmenis, paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs, paaugstināts laktātdehidrogenāzes līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi, nieze

Retāk

Nātrene, toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa – Džonsona sindroms, daudzformu eritēma (erythema multiforme)

Nav zināmi

Zāļu lietošanas izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS sindroms)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Iekaisums, sāpes

Retāk

Tromboflebīts, sāpes injekcijas vietā

Pediatriskā populācija

Meropenēma lietošana ir apstiprināta bērniem no 3 mēnešu vecuma un vecākiem. Balstoties uz ierobežotu pieejamo datu daudzumu, nav iegūti pierādījumi par palielinātu blakusparādību risku bērniem. Visi saņemtie ziņojumi bija atbilstoši iegūtajiem datiem pieaugušo populācijā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ja deva netiek pielāgota, kā norādīts 4.2. apakšpunktā, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem iespējama relatīva pārdozēšana. Ierobežota pēcreģistrācijas pieredze liecina, ka gadījumā, ja pēc pārdozēšanas attīstās blakusparādības, tās atbilst 4.8. apakšpunktā aprakstītajam blakusparādību profilam, un tās parasti ir vieglas un izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas. Jāapsver simptomātiska terapija.

Indivīdiem ar normālu nieru darbību notiks strauja zāļu izvadīšana caur nierēm.

Meropenēms un tā metabolīts no organisma tiks izvadīts ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, citi bēta laktāma antibakteriālie līdzekļi, karbapenēmi.

ATĶ kods: J01DH02

Darbības mehānisms

Meropenēma baktericīda iedarbība izpaužas, nomācot baktēriju šūnas sieniņas sintēzi grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām pēc piesaistīšanās pie penicilīnu saistošajām olbaltumvielām (Penicillin - Binding Proteins; PBP).

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā (FK/FD) attiecība

Līdzīgi citiem bēta laktāma grupas antibakteriālajiem līdzekļiem, arī meropenēma gadījumā pierādīts, ka ar efektivitāti vislabāk korelē laiks, kādu meropenēma koncentrācija pārsniedz MIK (minimālo inhibējošo koncentrāciju) (T>MIK). Neklīniskajos modeļos meropenēmam piemita aktivitāte tad, ja apmēram 40 % dozēšanas intervāla tā koncentrācija plazmā pārsniedza inficējošo organismu MIK. Šis mērķis nav noskaidrots klīniski.

Rezistences mehānisms

Baktēriju rezistenci pret meropenēmu var izraisīt:

samazināta gramnegatīvo baktēriju ārējās membrānas caurlaidība (jo samazinājusies porīnu sintēze);

samazināta afinitāte pret mērķa PBP;

pastiprināta izplūšanas sūkņa komponentu ekspresija;

tādu bēta laktamāžu veidošanās, kas spēj hidrolizēt karbapenēmus.

Eiropas Savienībā ziņots par pret karbapenēmiem rezistentu baktēriju izraisītu infekcijas slimību lokalizētām grupām.

Starp meropenēmu un hinolonu, aminoglikozīdu, makrolīdu un tetraciklīnu grupas līdzekļiem nav uz iedarbības mērķi balstītas krusteniskas rezistences. Tomēr baktērijas var būt rezistentas pret vairāk nekā vienas grupas antibakteriālajiem līdzekļiem, ja mehānisms saistīts ar membrānas necaurlaidību un/vai izplūdes sūkni (sūkņiem).

Robežvērtības

Eiropas Pretimikrobo līdzekļu jutības pārbaudes komitejas (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – EUCAST) noteiktās klīniskās robežvērtības MIK noteikšanai ir norādītas zemāk.

EUCAST klīniskās MIK robežvērtības meropenēmam (2013-02-01, v 3.1)

Mikroorganisms

Jutīgs (J) (mg/l)

Rezistents (R) (mg/l)

Enterobacteriaceae

≤ 2

> 8

Pseudomonas sugas

≤ 2

> 8

Acinetobacter sugas.

≤ 2

> 8

Streptococcus A, B, C un G grupas

Piezīme6

Piezīme6

Streptococcus pneumoniae1

≤ 2

> 2

Viridans grupas streptococci2

≤ 2

> 2

Enterococcus sugas

--

--

Staphylococcus sugas

Piezīme3

Piezīme 3

Haemophilus influenzae1,2 un Moraxella catarrhalis2

≤ 2

> 2

Neisseria meningitidis2,4

≤ 0,25

> 0,25

Grampozitīvi anaerobi, izņemot Clostridium difficile

≤ 2

> 8

Gramnegatīvi anaerobi

≤ 2

> 8

Listeria monocytogenes

≤ 0,25

> 0,25

Ar sugām nesaistītas robežvērtības5

≤ 2

> 8

1 Meropenēma koncentrācijas robežvērtība Streptococcus pneumoniae un Haemophilus influenzae meningīta gadījumā ir 0,25 mg/l (jutīgām sugām) un 1 mg/l (rezistentām sugām).

2 Izolāti, kuru MIK vērtības ir augstākas par jutības robežkoncentrāciju ir ļoti reti vai arī par tiem vēl nav ziņots. Katra šāda izolāta identifikācija un antibakteriālās jutības testēšana ir jāatkārto, un gadījumā, ja rezultāts tiek apstiprināts, izolāts jānosūta uz references laboratoriju. Kamēr nav iegūti pierādījumi par klīnisko atbildes reakciju apstiprinātajiem izolātiem ar augstāku MIK vērtību par pašreizējo rezistenci raksturojošo robežkoncentrāciju, tie ir jāuzskata par rezistentiem.

3 Par stafilokoku jutību pret karbapenēmiem tiek spriests pēc to jutības pret cefoksitīnu.

4 Robežvērtības attiecas tikai uz meningītu.

5 Ar sugām nesaistītas robežvērtības noteiktas, izmantojot FK/FD datus, un ir neatkarīgas no specifisku sugu MIK sadalījuma. Tās attiecināmas tikai uz baktērijām, kam nav pieejamas specifiskas robežvērtības. Ar sugām nesaistītas robežvērtības noteiktas par pamatu ņemot šādas devas: EUCAST robežvērtības attiecināmas uz mazāko meropenēma devu 1000 mg trīs reizes dienā, ko ievada intravenozi 30 minūšu laikā. Smagu infekciju gadījumā, nosakot J/R robežvērtības, tika lietota deva 2 g trīs reizes dienā.

6 Par bēta laktāma grupas līdzekļu jutību pret A, B, C, G grupu streptokokiem tiek spriests pēc to jutības pret penicilīnu.

-- = Jutības noteikšana nav ieteicama, jo šīs sugas ir slikts mērķis terapijai ar šīm zālēm. Par izolātiem var ziņot kā par rezistentiem bez iepriekšējas jutības noteikšanas.

Iegūtās rezistences izplatība dažādos ģeogrāfiskos reģionos var atšķirties, turklāt laika gaitā tā noteiktām sugām tā mēdz mainīties, tādēļ vēlams vadīties pēc vietējiem datiem par rezistenci, it īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jālūdz eksperta padoms, ja lokālā rezistences izplatība ir tāda, ka var apšaubīt līdzekļa lietderību vismaz dažu veidu infekcijas slimību gadījumā.

Sekojošā patogēno mikroorganismu tabula izveidota, pamatojoties uz klīnisko pieredzi un terapijas vadlīnijām.

Parasti jutīgas sugas

Grampozitīvi aerobi

Enterococcus faecalis$

Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgi)£

Staphylococcus sugas (meticilīnjutīgi), tajā skaitā Staphylococcus epidermidis

Streptococcus agalactiae (B grupa)

Streptococcus milleri grupa (S. anginosus, S. constellatus un S. intermedius)

Streptococcus pneumoniae

Streptococcus pyogenes (A grupa)

Gramnegatīvi aerobi

Citrobacter freundii

Citrobacter koseri

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli

Haemophilus influenzae

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Morganella morganii

Neisseria meningitides

Proteus mirabilis

Proteus vulgaris

Serratia marcescens

Grampozitīvi anaerobi

Clostridium perfringens

Peptoniphilus asaccharolyticus

Peptostreptococcus sugas (tajā skaitā P. micros, P. anaerobius, P. magnus)

Gramnegatīvi anaerobi

Bacteroides caccae

Bacteroides fragilis grupa

Prevotella bivia

Prevotella disiens

Sugas, kurām iegūtā rezistence var būt problemātiska

Grampozitīvi aerobi

Enterococcus faecium$†

Gramnegatīvi aerobi

Acinetobacter sugas

Burkholderia cepacia

Pseudomonas aeruginosa

Dabiski rezistenti mikroorganismi

Gramnegatīvi aerobi

Stenotrophomonas maltophilia

Legionella sugas

Citi mikroorganismi

Chlamydophila pneumoniae

Chlamydophila psittaci

Coxiella burnetii

Mycoplasma pneumoniae

$ Sugas, kurām dabiski piemīt vidēja jutība.

£ Visi meticilīnrezistentie stafilokoki ir rezistenti arī pret meropenēmu.

Rezistences izplatība vienā vai vairākās ES valstīs ir ≥50 %.

Zirgu ļaunie ienāši (glanders) un melioidoze (melioidosis)

Meropenēma lietošana cilvēkiem tiek balstīta uz in vitro B. mallei un B. pseudomallei jutības datiem un ierobežotiem datiem no pētījumiem ar cilvēkiem. Ārstējot cilvēkiem zirgu ļaunos ienāšus un melioidozi, ārstējošajam ārstam jāizmanto nacionālās vadlīnijas un/vai starptautiskās vadlīnijas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Veseliem indivīdiem vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1 stunda, vidējais izkliedes tilpums ir apmēram 0,25 l/kg (11 - 27 l) un vidējais klīrenss ir 287 ml/min, lietojot 250 mg devu, un samazinās līdz 205 ml/min, ja lietotā deva ir 2 g. 500, 1000 un 2000 mg devu, ja tās ievadītas 30 minūšu ilgas infūzijas veidā, vidējais Cmax ir attiecīgi 23, 49 un 115 mikrogrami/ml, bet atbilstošās AUC vērtības bija attiecīgi 39,3, 62,3 un 153 mikrogrami.st/ml. Ievadot 500 un 1000 mg devu 5 minūtes ilgas infūzijas veidā, Cmax vērtības bija attiecīgi 52 un 112 mikrogrami/ml. Ja indivīdiem ar normālu nieru darbību ik pēc 8 stundām tiek ievadītas vairākas devas, nenotiek meropenēma uzkrāšanās.

Pētījumā, kurā piedalījās 12 pacienti vēdera dobuma infekcijas ārstēšanai pēc ķirurģiskas operācijas, 1000 mg meropenēma tika ievadīti ik pēc 8 stundām, tika novērots Cmax un eliminācijas pusperiods, kas līdzinājās raksturlielumiem, kas novēroti veseliem indivīdiem, bet izkliedes tilpums (27 l) bija lielāks.

Izkliede

Meropenēma vidējā saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām bija apmēram 2 % un tā nebija atkarīga no koncentrācijas. Straujas ievadīšanas gadījumā (5 minūšu vai īsākā laika periodā) farmakokinētika ir bieksponenciāla, taču tas mazākā mērā novērojams pēc 30 minūšu ilgas infūzijas. Pierādīts, ka meropenēms labi izplatās vairākos organisma šķidrumos un audos, tajā skaitā plaušās, bronhu sekrētā, žultī, cerebrospinālajā šķidrumā, ginekoloģiskajos audos, ādā, muskuļu apvalkos, muskuļos un peritoneālajā eksudātā.

Biotransformācija

Meropenēms tiek metabolizēts bēta laktāma gredzena hidrolīzes rezultātā, un tā rezultātā veidojas mikrobioloģiski neaktīvs metabolīts. Salīdzinot ar imipenēmu, meropenēmam in vitro bija samazināta jutība pret hidrolīzi ar cilvēka dehidropeptidāzi-I (DHP-I), tādēļ nav nepieciešams vienlaicīgi lietot DHP-I inhibitoru.

Eliminācija

Meropenēms tiek izvadīts galvenokārt neizmainītā veidā caur nierēm; apmēram 70 % (50 – 75 %) devas 12 stundu laikā izdalās neizmainītā veidā. Vēl 28 % devas atklāti mikrobioloģiski neaktīva metabolīta formā. Ar izkārnījumiem izdalās tikai apmēram 2 % devas. Noteiktais nieru klīrenss un probenecīda ietekme liecina, ka meropenēmam raksturīga gan filtrācijas, gan tubulārā sekrēcija.

Nieru mazspēja

Nieru darbības traucējumu gadījumā palielinās meropenēma AUC plazmā un eliminācijas pusperiods. Salīdzinot ar veseliem indivīdiem (CrCL > 80 ml/min), pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCL 33 - 74 ml/min) AUC palielinājās 2,4 reizes, pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCL 4 -23 ml/min) – 5 reizes, bet pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze (CrCL < 2 ml/min) – 10 reizes. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ievērojami palielinājās arī mikrobioloģiski neaktīvā, šķeltā gredzena metabolīta AUC. Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Meropenēms no organisma tiek izvadīts ar hemodialīzes palīdzību, un tā klīrenss hemodialīzes laikā ir apmēram 4 reizes lielāks nekā pacientiem ar anūriju.

Aknu mazspēja

Pētījumā ar pacientiem ar alkohola izraisītu cirozi netika novērots, ka aknu slimība ietekmē meropenēma farmakokinētiku pēc atkārtotas devas ievadīšanas.

Pieaugušie pacienti

Farmakokinētiskajos pētījumos, kuros piedalījušies pacienti, nav novērotas nozīmīgas farmakokinētiskās atšķirības veseliem indivīdiem, kuriem bijusi vienāda nieru darbība. Populācijas modelis, kas izveidots no informācijas par 79 pacientiem ar vēdera dobuma infekciju vai pneimoniju, liecina, ka centrālā nodalījuma tilpums ir atkarīgs no ķermeņa masas, bet klīrenss – no kreatinīna klīrensa un vecuma.

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas pētījumi zīdaiņiem un bērniem ar infekciju, lietojot 10, 20 un 40 mg/kg devu, liecina, ka Cmax vērtības bija apmēram tādas pašas kā pēc attiecīgi 500, 1000 un 2000 mg devas lietošanas pieaugušajiem.

Salīdzinājums ir pierādījis konsekventu devu farmakokinētiku un eliminācijas pusperiodu ilgumu, kas visiem bērniem ir līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem (izņemot vismazākos bērnus – līdz 6 mēnešu vecumam, kuriem t½ ir 1,6 stundas). Vidējais meropenēma klīrenss bija 5,8 ml/min/kg (6 -12 gadu vecumā), 6,2 ml/min/kg (2 -5 gadu vecumā), 5,3 ml/min/kg (6 -23 mēnešu vecumā) un 4,3 ml/min/kg (2 -5 mēnešu vecumā). Apmēram 60 % devas izdalās ar urīnu 12 stundu laikā meropenēma formā, bet vēl 12 % - metabolīta veidā. Meropenēma koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā bērniem ar meningītu ir apmēram 20 % no tā līmeņa plazmā, lai arī novērotas nozīmīgas atšķirības dažādiem indivīdiem.

Pētot meropenēma farmakokinētiku jaundzimušajiem, kuriem bija nepieciešama pretinfekcijas terapija, tika novērots, ka jaundzimušajiem ar lielāku hronoloģisko vai nobriešanas vecumu klīrenss bija lielāks un kopējais vidējais eliminācijas pusperiods bija 2,9 stundas. Monte Carlo simulācija, pamatojoties uz populācijas FK modeli, liecina, ka zāļu lietošana pa 20 mg/kg ik pēc 8 stundām ļāva panākt 60 % T>P. aeruginosa MIK 95 % priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un 91 % laikus dzimušiem jaundzimušajiem.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētiskie pētījumi liecina, ka veseliem, gados vecākiem pētījuma dalībniekiem (vecumā no 65 - 80 gadiem) plazmas klīrenss samazinājās atbilstoši ar vecumu saistītam kreatinīna klīrensa samazinājumam, bet ar nierēm nesaistītais klīrenss samazinājās mazāk. Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama devas pielāgošana, izņemot pacientus ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Intravenozi ievadīta meropenēma LD50 grauzējiem ir lielāka par 2000 mg/kg.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka nierēs meropenēma panesamība ir laba. 7 dienas ilgā pētījumā histoloģiski nieru kanāliņu bojājuma pierādījumi pelēm un suņiem tika novēroti tikai pēc vienreizējas devas, kas bija vismaz 2000 mg/kg, bet pērtiķiem– pēc 500 mg/kg devas.

Meropenēma panesamībā centrālajā nervu sistēmā parasti ir laba. Akūtās toksicitātes pētījumos ar grauzējiem ietekme tika novērota tikai tad, ja deva pārsniedza 1000 mg/kg.

Līdz 6 mēnešus ilgos atkārtotu devu pētījumos tika novērota tikai niecīga ietekme, tajā skaitā sarkano asins šūnu raksturlielumu samazināšanās suņiem.

Veiktajos standartpētījumos netika iegūti pierādījumi par mutagēno potenciālu, bet pētījumos ar žurkām, lietojot meropenēmu devā līdz 750 mg/kg, un pērtiķiem, to lietojot devā līdz 360 mg/kg, netika atklāti pierādījumi par reproduktīvo toksicitāti, tajā skaitā teratogēno potenciālu.

Salīdzinot ar pieaugušiem dzīvniekiem, mazuļiem netika iegūti pierādījumi par palielinātu jutību pret meropenēmu. Pētījumos ar dzīvniekiem intravenozās zāļu formas panesamība bija laba.

Vienīgajam meropenēma metabolītam pētījumos ar dzīvniekiem bija līdzīgs toksicitātes profils.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija karbonāts

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Stabilitāte lietošanas laikā

Intravenozai injekcijai vai infūzijai pagatavots šķīdums jāizlieto nekavējoties. Laika posms no šķīduma pagatavošanas sākšanas līdz intravenozai injekcijas vai infūzijas beigām nedrīkst pārsniegt vienu stundu.

Pagatavotu šķīdumu nedrīkst sasaldēt.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgi I klases stikla flakoni, kuru nominālais tilpums ir 20 ml un 30 ml.

Pieejami iepakojumi pa 1, 10, 25, 50 un 100 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pagatavojot šķīdumu, jāievēro standarta aseptiskā darba tehnika.

Pagatavotais šķīdums pirms ievadīšanas jāsakrata.

Visi flakoni paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.

Ieteicams lietot svaigi pagatavotus šķīdumus.

Injekcija

Meropenēmu, lietošanai intravenozu bolus injekciju veidā, jāšķīdina sterilā ūdenī injekcijām.

Infūzija

Intravenozas infūzijas ievadīšanai meropenēma flakonu saturu var šķīdināt tieši 0,9 % nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdumā infūzijām.

Viss atlikušais antibiotisko līdzekļu šķīdums, kā arī visi ievadīšanai izmantotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Archifar 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai: 18-0124

Archifar 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai: 18-0125

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2018.gada 7.augusts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018.gada septembris.

SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018

18-0124/II/A.z

18-0125/II/A.z

EQ PAGE 1

Citi medikamenti ar aktīvo vielu: Meropenemum