Vabomere

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vaborem 1 g/1 g pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs flakons satur meropenēma trihidrātu, kas atbilst 1 g meropenēma (Meropenem) un 1 g vaborbaktāma (Vaborbactam). Pēc sagatavošanas 1 ml šķīduma satur 50 mg meropenēma un 50 mg vaborbaktāma (skatīt 6.6. apakšpunktu). Palīgviela ar zināmu iedarbību Katrs flakons satur 10,9 mmol nātrija (aptuveni 250 mg). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai (pulveris koncentrātam). Balts līdz gaiši dzeltens pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Vaborem ir indicēts lietošanai pieaugušajiem šādu infekciju ārstēšanai (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):
• komplicēta urīnceļu infekcija (complicated urinary tract infection, cUTI), tostarp pielonefrīts; • komplicēta intraabdomināla infekcija (complicated intra-abdominal infection, cIAI); • slimnīcā iegūta pneimonija (hospital-acquired pneumonia, HAP), tostarp ar plaušu mākslīgo
ventilāciju saistīta pneimonija (ventilator associated pneumonia, VAP). Pacientu ar bakterēmiju, kas rodas saistībā ar kādu no iepriekš minētajām infekcijām, vai arī, ja ir aizdomas par saistību ar kādu no šīm infekcijām, ārstēšana. Vaborem ir arī indicēts aerobu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem ar ierobežotām ārstēšanas iespējām (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Ir jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu. 4.2. Devas un lietošanas veids
2

Vaborem jālieto aerobu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar ierobežotām ārstēšanas iespējām tikai pēc konsultēšanās ar ārstu, kuram ir atbilstoša pieredze infekciju slimību ārstēšanā (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Devas

1. tabulā parādīta ieteiktā intravenozā deva pacientiem ar kreatinīna klīrensu (KrKl) ≥40 ml/min (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

1. tabula. Ieteiktā intravenozā deva pacientiem ar kreatinīna klīrensu (KrKl) ≥ 40 ml/min/1

Infekcijas veids

Vaborem deva

Biežums

Infūzijas

Ārstēšanas

(meropenēms/ vaborbaktāms)2

laiks

ilgums

Komplicēta UTI (cUTI), tostarp pielonefrīts

2 g/2 g

Ik pēc 8 stundām

3 stundas

No 5 līdz 10 dienām2

cIAI

2 g/2 g

Ik pēc

3 stundas

No 5 līdz

8 stundām

10 dienām2

Slimnīcā iegūta pneimonija (HAP), tostarp VAP

2 g/2 g

Ik pēc 8 stundām

3 stundas

No 7 līdz 14 dienām

Bakterēmija, kas saistīta vai ir aizdomas, ka tā ir saistīta ar kādu no iepriekš uzskaitītajām infekcijām

2 g/2 g

Ik pēc 8 stundām

3 stundas

Ilgums atkarīgs no infekcijas vietas

Aerobu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas pacientiem ar ierobežotām ārstēšanas iespējām

2 g/2 g

1 Kā aprēķināts, izmantojot Kokrofta-Golta formulu 2 Ārstēšana var turpināties līdz 14 dienām

Ik pēc 8 stundām

3 stundas

Ilgums atkarīgs no infekcijas vietas

Īpašas populācijas

Gados vecāku pacientu populācija Nav nepieciešama devas pielāgošana, pamatojoties uz vecumu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi 2. tabulā parādīti ieteicamie devu pielāgojumi pacientiem ar KrKl ≤39 ml/min.

Meropenēms un vaborbaktāms tiek izvadīti ar hemodialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pielāgotās devas dažādu nieru darbības traucējumu gadījumā jāievada pēc dialīzes sesijas.

2. tabula. KrKl (ml/min1)
20 līdz 39

Ieteicamās intravenozās devas pacientiem ar KrKl ≤39 ml/min ml/min1

Ieteicamais devu režīms2

Devu intervāls

Infūzijas laiks

1 g/1 g

Ik pēc 8 stundām

3 stundas

3

KrKl (ml/min1)

Ieteicamais devu režīms2

10 līdz 19

1 g/1 g

Mazāk nekā 10

0,5 g/0,5 g

1 Kā aprēķināts, izmantojot Kokrofta-Golta formulu 2 Ieteicamo ārstēšanas ilgumu skatīt 1. tabulā

Devu intervāls
Ik pēc 12 stundām Ik pēc 12 stundām

Infūzijas laiks
3 stundas 3 stundas

Aknu darbības traucējumi Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija Meropenēma/vaborbaktāma drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai.

Vaborem tiek ievadīts intravenozas infūzijas veidā 3 stundu laikā.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Paaugstināta jutība pret jebkuru karbapenēma antibakteriālo līdzekli.

Smaga paaugstināta jutība (piem., anafilaktiska reakcija, smaga ādas reakcija) pret jebkura cita tipa bēta-laktāma antibakteriālo līdzekli (piem., penicilīniem, cefalosporīniem vai monobaktāmiem).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Lietojot meropenēmu un/vai meropenēmu/vaborbaktāmu, ziņots par smagām un dažreiz letālām paaugstinātas jutības reakcijām (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret karbapenēmiem, penicilīniem vai citiem bēta-laktāma antibakteriāliem līdzekļiem anamnēzē, var būt arī paaugstināta jutība pret meropenēmu/vaborbaktāmu. Pirms terapijas ar Vaborem uzsākšanas rūpīgi jāpārbauda iepriekšējās paaugstinātas jutības reakcijas pret bēta-laktāma antibiotikām.

Ja rodas smaga alerģiska reakcija, ārstēšana ar Vaborem nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoši ārkārtas pasākumi.

Krampji

Ārstēšanas ar meropenēmu laikā ir ziņots par krampjiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar zināmiem ar krampjiem saistītiem traucējumiem jāturpina pretkrampju terapija. Pacienti, kuriem attīstās fokāli tremori, mioklonuss vai krampji, jānovērtē neiroloģiski un jāuzsāk pretkrampju terapija, ja tā vēl nav uzsākta. Ja nepieciešams, meropenēma/vaborbaktāma deva

4

jāpielāgo, pamatojoties uz nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu). Vai arī meropenēma/vaborbaktāma lietošana ir jāpārtrauc (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aknu darbības uzraudzība
Ārstēšanas ar meropenēmu/vaborbaktāmu laikā rūpīgi jāuzrauga aknu darbība, jo pastāv aknu toksicitātes risks (aknu disfunkcija ar holestāzi un citolīzi) (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar iepriekš esošiem aknu darbības traucējumiem ārstēšanas ar meropenēmu/vaborbaktāmu laikā jāuzrauga aknu darbība. Nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Antiglobulīna testa (Kūmbsa testa) serokonversija
Ārstēšanas ar meropenēmu/vaborbaktāmu laikā, kā novērots ar meropenēmu, var būt pozitīvs tiešais vai netiešais Kūmbsa tests (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Ar Clostridium difficile saistīta caureja
Lietojot meropenēmu/vaborbaktāmu, ziņots par ar Clostridium difficile saistītu caureju. Šim stāvoklim var būt dažāda smaguma pakāpe, sākot no vieglas caurejas līdz letālam kolītam, un tā jāņem vērā pacientiem, kuriem ir caureja Vaborem ievadīšanas laikā vai pēc tam (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver ārstēšanas ar Vaborem pārtraukšana un īpašas Clostridium difficile ārstēšanas piemērošana. Nevajadzētu lietot zāles, kas kavē peristaltiku.
Vienlaicīga lietošana ar valproiskābi/nātrija valproātu/valpromīdu
Gadījumu ziņojumi literatūrā liecina, ka karbapenēmu, tostarp meropenēma lietošana vienlaicīgi ar valproiskābi vai divalproeksa nātriju šīs mijiedarbības rezultātā var samazināt valproiskābes koncentrāciju plazmā zem terapeitiskā diapazona koncentrācijas, tādējādi palielinot krampju rašanās risku. Ja Vaborem ievadīšana nepieciešama, jāapsver papildu pretkrampju terapija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Klīnisko datu ierobežojumi
Komplicētas intraabdominālas infekcijas Vaborem lietošana, lai ārstētu pacientus ar komplicētām intraabdominālajām infekcijām, ir pamatota ar meropenēma atsevišķas lietošanas pieredzi un meropenēma/vaborbaktāma farmakokinētisko un farmakodinamisko analīzi.
Slimnīcā iegūta pneimonija, tostarp ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija Vaborem lietošana, lai ārstētu pacientus ar slimnīcā iegūtu pneimoniju, tostarp ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistītu pneimoniju, ir pamatota ar meropenēma atsevišķas lietošanas pieredzi un meropenēma/vaborbaktāma farmakokinētiskajām-farmakodinamiskajām analīzēm.
Pacienti ar ierobežotām ārstēšanas iespējām Vaborem lietošana, lai ārstētu pacientus ar baktēriju izraisītām infekcijām, kurām ir ierobežotas ārstēšanas iespējas, ir pamatota ar meropenēma/vaborbaktāma farmakokinētiskajām/farmakodinamiskajām analīzēm un ierobežotiem datiem, kas iegūti randomizētā klīniskā pētījumā, kurā 32 pacienti tika ārstēti ar Vaborem un 15 pacienti tika ārstēti ar labāko pieejamo terapiju infekcijām, kuras izraisa pret karbapenēmu rezistenti organismi (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Meropenēma/vaborbaktāma iedarbības spektrs
Meropenēmam nav iedarbības pret meticilīna rezistento Staphylococcus aureus (MRSA) un Staphylococcus epidermidis (MRSE) vai pret vankomicīnu rezistento Enterococci (VRE). Ir jāizmanto
5

alternatīvi vai papildu antibakteriāli līdzekļi, ja zināms vai pastāv aizdomas, ka šie patogēni veicina infekcijas procesu.
Vaborbaktāma inhibējošais spektrs ietver A klases karbapenemāzes (piemēram, KPC) un C klases karbapenemāzes. Vaborbaktāms neinhibē D klases karbapenemāzes, piem., OXA-48 vai B klases metallo-β-laktamāzes, piem., NDM un VIM (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Nejutīgi organismi
Meropenēma/vaborbaktāma lietošana var izraisīt nejutīgu organismu savairošanos, tādēļ var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanu vai veikt citus atbilstošus pasākumus.
Diēta ar kontrolētu nātrija saturu
Vabomērs satur 10,9 mmol (aptuveni 250 mg) nātrija flakonā. Tas jāņem vērā, ārstējot pacientus, kuriem ir diēta ar kontrolētu nātrija saturu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Lietojot meropenēmu/vaborbaktāmu vienlaicīgi ar zālēm, kurām ir šaurs terapeitiskais indekss un kuras galvenokārt metabolizē CYP450 enzīmi (piemēram, tādi imūnsupresīvie līdzekļi kā takrolims, everolims un ciklosporīns, lovastatīns, midazolāms, sildenafils un varfarīns), jāievēro piesardzība, jo pārliecinoši dati, vai meropenēms un vaborbaktāms var būt CYP450 enzīmu inhibitori vai inducētāji, vēl nav pieejami. Nav zināms, vai iespējamā mijiedarbība var palielināt vai samazināt zāļu koncentrāciju plazmā, un tādēļ, lietojot zāles, kurām ir šaurs terapeitiskais indekss, pacienti jānovēro, vai viņiem nerodas toksicitātes pazīmes vai efektivitātes zuduma pazīmes.
In vitro dati liecina, ka vaborbaktāms var inhibēt CYP2D6, un nevar izslēgt risku par paaugstinātu sensitīvu CYP2D6 substrātu koncentrāciju plazmā in vivo. Pacienti, kuri lieto CYP2D6 substrātus ar šauru terapeitisko indeksu (piemēram, dekstrometorfānu, dezipramīnu, venlafaksīnu un metoprololu), jānovēro, vai viņiem nerodas toksicitātes pazīmes.
Nav zināms, vai meropenēms lietots viens pats mijiedarbojas ar aktīvām transportēšanas sistēmām.
Meropenēms ir OAT1 un OAT3 substrāts, un tādējādi probenecīds konkurē ar meropenēmu par aktīvo tubulāro sekrēciju un līdz ar to nomāc meropenēma izdalīšanos nierēs. Probenecīda lietošana vienlaicīgi ar Vaborem nav ieteicama, jo tā var palielināt meropenēma koncentrāciju plazmā.
Vienlaicīga meropenēma un valproiskābes lietošana ir saistīta ar valproiskābes koncentrācijas samazināšanos ar sekojošu krampju kontroles zudumu. In vitro un pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina, ka karbapenēmi var inhibēt valproiskābes glikuronīda metabolīta (VPA g) hidrolīzi atpakaļ uz valproiskābi, tādējādi samazinot valproiskābes koncentrāciju serumā. Tādēļ, ja nevar izvairīties no vienlaicīgas valproiskābes un meropenēma/vaborbaktāma lietošanas, jālieto papildus pretkrampju terapija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Iekšķīgi lietojamie antikoagulanti
Vienlaicīga antibakteriālo līdzekļu lietošana ar varfarīnu var pastiprināt tā antikoagulantu iedarbību. Ir bijuši daudzi ziņojumi par iekšķīgi lietojamu antikoagulantu līdzekļu, tostarp varfarīna, antikoagulantu iedarbības palielināšanos pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem antibakteriālus līdzekļus. Risks var mainīties atkarībā no pamata infekcijas, pacienta vecuma un vispārējā stāvokļa, tādēļ ir grūti novērtēt antibakteriālo līdzekļu ietekmi uz starptautiskā standartizētā koeficienta (international normalised ratio, INR) pieaugumu. Ieteicams bieži uzraudzīt INR vienlaicīgas Vaborem un iekšķīgi lietojama antikoagulantu lietošanas laikā un īsi pēc tam.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
6

Grūtniecība

Dati par meropenēma/vaborbaktāma lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu) vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no Vaborem lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Ziņots, ka meropenēms izdalās cilvēka pienā. Nav zināms, vai vaborbaktāms izdalās cilvēka vai dzīvnieka pienā. Tā kā nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem, pirms terapijas uzsākšanas barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Meropenēma/vaborbaktāma ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav pētīta. Pētījumi ar dzīvniekiem ar meropenēmu un vaborbaktāmu neuzrāda kaitīgu ietekmi saistībā ar fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Vaborem mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Lietojot meropenēmu vienu pašu, ziņots par krampjiem, it īpaši pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Meropenēms/vaborbaktāms var izraisīt galvassāpes, parestēziju, letarģiju un reiboni (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, jāievēro piesardzība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības, kas tika novērotas 322 pacientiem apvienotā 3. fāzes pētījumā, bija galvassāpes (8,1%), caureja (4,7%), flebīts infūzijas vietā (2,2%) un slikta dūša (2,2%).

Smagas nevēlamās blakusparādības tika novērotas diviem pacientiem (0,6 %): viena ar infūziju saistīta reakcija un otra – sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās asinīs. Par nopietnu ar infūziju saistītu reakciju tika ziņots vēl vienam pacientam (0,3%).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Par šādām blakusparādībām ziņots, lietojot meropenēmu vienu pašu, un/vai tās identificētas 3. fāzes pētījumos ar Vaborem. Blakusparādības ir klasificētas pēc biežuma un orgānu sistēmu klasifikācijas. Blakusparādības, kas uzskaitītas tabulā ar biežumu “nav zināmi”, netika novērotas pacientiem, kuri piedalās pētījumos ar Vaborem vai meropenēmu, bet par tām tika ziņots pēcreģistrācijas laikā, lietojot meropenēmu vienu pašu.

Biežumi definēti kā: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā orgānu sistēmu klasifikācijā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

3. tabula. Blakusparādību biežums pēc orgānu sistēmu klasifikācijas

Orgānu sistēmu

Bieži

Retāk

Reti

klasifikācija

(≥1/100 līdz <1/10) (≥1/1 000 līdz

(≥1/10 000 līdz

<1/100)

<1/1 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

7

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Infekcijas un infestācijas

Clostridium difficile kolīts

Vulvovagināla kandidoze

Asins un limfātiskās Trombocitēmija sistēmas traucējumi

Mutes kandidoze Leikopēnija
Neitropēnija

Eozinofīlija

Imūnās sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija Anafilaktiska reakcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipokalēmija Hipoglikēmija

Paaugstināta jutība Samazināta ēstgriba
Hiperkalēmija

Psihiskie traucējumi

Hiperglikēmija Bezmiegs

Halucinācijas

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Agranulocitoze Hemolītiskā anēmija
Angioedēma

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Asinsvadu sistēmas Hipotensija traucējumi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja Slikta dūša

Vemšana

Tremors
Letarģija
Reibonis
Parestēzija Flebīts
Sāpes asinsvados Bronhospazmas

Krampji

Vēdera uzpūšanās Sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināta alanīna aminotransferāze
Paaugstināta aspartāta aminotransferāze

Paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes

8

Orgānu sistēmu klasifikācija
Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

līmenis asinīs

Paaugstināts laktātdehidrogenāze s līmenis asinīs

Nieze

Izsitumi

Nātrene

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Flebīts infūzijas vietā
Pireksija

Izmeklējumi

Nieru darbības traucējumi
Nesaturēšana
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs Diskomforts krūškurvī
Reakcijas infūzijas vietā
Eritēma infūzijas vietā
Flebīts injekcijas vietā
Tromboze infūzijas vietā
Sāpes Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Toksiska epidermas nekrolīze Stīvensa Džonsona sindroms Daudzformu eritēma Zāļu reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS sindroms)
Pozitīvs tiešais un netiešais Kūmbsa tests

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām

Ar infūziju saistīta reakcija
9

Orgānu sistēmu klasifikācija
saistītas komplikācijas

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Nav pieredzes par Vaborem pārdozēšanu.

Ierobežotā pēcreģistrācijas pieredze, lietojot meropenēmu vienu pašu, liecina, ka gadījumā, ja pēc pārdozēšanas rodas nevēlamas blakusparādības, tās atbilst 4.8. apakšpunktā aprakstīto blakusparādību profilam, parasti ir vieglas pēc smaguma pakāpes un izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas.

Pārdozēšanas gadījumā jāpārtrauc Vaborem lietošana un jāuzsāk vispārīgu uzturošo terapiju. Pacientiem ar normālu nieru darbību notiks ātrāka izvadīšana caur nierēm.

Meropenēmu un vaborbaktāmu var izvadīt ar hemodialīzi. Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (end stage renal disease, ESRD), lietojot 1 g meropenēma un 1 g vaborbaktāma, vidējais kopējais daudzums dializātā pēc hemodialīzes sesijas bija attiecīgi 38% meropenēmam un 53% vaborbaktāmam.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriāli līdzekļi sistēmiskai lietošanai, karbapenēmi, ATĶ kods: J01DH52

Darbības mehānisms

Meropenēmam piemīt baktericīda iedarbība, inhibējot peptidoglikāna šūnu sieniņu sintēzi, piesaistoties pamata penicilīnu saistošiem proteīniem (penicillin-binding proteins, PBP) un inhibējot to iedarbību.

Vaborbaktāms ir ne-bēta-laktāma A un C klases serīna bēta-laktamāzes, tostarp Klebsiella pneumoniae karbapenemāzes (KPC) inhibitors. Tas iedarbojas, veidojot kovalento aduktu ar bētalaktamāzēm un ir stabils pret bēta-laktamāzes izraisītu hidrolīzi. Vaborbaktāms neinhibē B klases enzīmus (metallo-β-laktamāzes) vai D klases karbapenemāzes. Vaborbaktāmam nav antibakteriālas iedarbības.

Rezistence

Rezistences mehānisms gramnegatīvās baktērijās, kas ietekmē meropenēmu/vaborbaktāmu, ietver tādus organismus, kas ražo metallo-β-laktamāzes vai oksacilināzes ar karbapenemāzes aktivitāti.

10

Baktēriju rezistences mehānisms, kas var mazināt meropenēma/vaborbaktāma antibakteriālo iedarbību, ietver porīna mutācijas, kas ietekmē ārējās membrānas caurlaidību un efluksa sūkņu pārmērīgu ekspresiju.
Antibakteriālā iedarbība kombinācijā ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem
In vitro pētījumi nav uzrādījuši antagonismu starp meropenēmu/vaborbaktāmu un levofloksacīnu, tigeciklīnu, polimiksīnu, amikacīnu, vankomicīnu, azitromicīnu, daptomicīnu vai linezolīdu.
Jutīguma testa robežvērtības
Minimālās inhibējošās koncentrācijas (Minimum inhibitory concentration, MIC) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas antibakteriālās jutības testēšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST), ir šādas.

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (mg/l)

Organismi

Jutīgs

Rezistents

Enterobacteriaceae

≤81

>81

Pseudomonas aeruginosa

≤81

>81

1Jutības testēšanas mērķiem vaborbaktāmam ir fiksēta 8 mg/l koncentrācija.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Ir pierādīts, ka meropenēma antimikrobiālā iedarbība vislabāk korelē ar dozēšanas intervāla procentuālo daļu, kurā brīvā meropenēma koncentrācija plazmā pārsniedz meropenēma minimālo inhibējošo koncentrāciju. Attiecībā uz vaborbaktāmu FK-FD indekss, kas saistīts ar antimikrobiālo iedarbību, ir brīvā vaborbaktāma plazmas AUC attiecība pret meropenēma/vaborbaktāma MIC.

Klīniskā efektivitāte pret specifiskiem patogēniem

Klīniskajos pētījumos ir uzrādīta efektivitāte pret šādiem patogēniem, kas bija jutīgi pret meropenēmu/vaborbaktāmu in vitro.
Komplicētas urīnceļu infekcijas, tostarp pielonefrīts Gramnegatīvi mikroorganismi:
• Escherichia coli • Klebsiella pneumoniae • Enterobacter cloacae sugu komplekss

Nav noteikta klīniskā efektivitāte pret šādiem patogēniem, kas attiecas uz apstiprinātajām indikācijām, lai gan in vitro pētījumi liecina, ka tie ir jutīgi pret meropenēmu un/vai meropenēmu/vaborbaktāmu, ja nav iegūto rezistences mehānismu.
Gramnegatīvi mikroorganismi: • Citrobacter freundii • Citrobacter koseri • Enterobacter aerogenes • Klebsiella oxytoca • Morganella morganii • Proteus mirabilis • Providencia spp. • Pseudomonas aeruginosa • Serratia marcescens
Grampozitīvi mikroorganismi:

11

• Staphylococcus saprophyticus • Staphylococcus aureus (tikai pret meticilīnu jutīgi izolāti) • Staphylococcus epidermidis (tikai pret meticilīnu jutīgi izolāti) • Streptococcus agalactiae Anaerobi mikroorganismi: • Bacteroides fragilis • Bacteroides thetaiotaomicron • Clostridium perfringens • Peptoniphilus asaccharolyticus • Peptostreptococcus sugas (tostarp P. micros, P anaerobius, P. magnus) • Bacteroides caccae • Prevotella bivia • Prevotella disiens
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Vaborem vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās gramnegatīvu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanā (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Izkliede
Meropenēma saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 2%. Vaborbaktāma saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 33%.
Meropenēma un vaborbaktāma izkliedes tilpumi līdzsvara koncentrācijā pacientiem bija attiecīgi 20,2 l un 18,6 l pēc 2 g meropenēma/2 g vaborbaktāma devas ievadīšanas 3 stundu infūzijas veidā ik pēc 8 stundām, kas norāda, ka abi savienojumi izplatās izkliedes tilpumā, kas atbilst ekstracelulārā šķidruma nodalījumam.
Gan meropenēms, gan vaborbaktāms iekļūst cilvēka bronhu epitēlija apvalka šķidrumā (epithelial lining fluid, ELF) koncentrācijās attiecīgi ap 65% un 79% no ar meropenēmu un vaborbaktāmu nesaistītas plazmas koncentrācijas. Koncentrāciju/laika profili ELF un plazmai ir līdzīgi.
Biotransformācija
Meropenēms pārsvarā tiek izvadīts nemainītā veidā. Aptuveni 25% no ievadītās devas tiek izvadīti neaktīva, atvērta gredzena formā.
Vaborbaktāms netiek metabolizēts.
Eliminācija
Terminālais pusperiods (t½) meropenēmam un vaborbaktāmam ir attiecīgi 2,30 stundas un 2,25 stundas.
Gan meropenēms, gan vaborbaktāms galvenokārt izdalās caur nierēm. Aptuveni 40–60% meropenēma devas tiek izvadīts nemainītā veidā 24 – 48 stundu laikā un vēl 25% tiek izvadīts kā mikrobioloģiski neaktīvs hidrolīzes produkts. Meropenēma eliminācija caur nierēm izraisīja augstu terapeitisko koncentrāciju urīnā. Meropenēma vidējais renālais klīrenss bija 7,7 l/h. Meropenēma vidējais klīrenss ārpus nierēm bija 4,8 l/h, kas ietvēra gan elimināciju no fekālijām (~2% no devas), gan arī noārdīšanos hidrolīzes rezultātā.
12

Apmēram 75 līdz 95% vaborbaktāma izdalās nemainītā veidā urīnā 24 - 48 stundu periodā. Vaborbaktāma eliminācija caur nierēm izraisīja lielu koncentrāciju urīnā. Vaborbaktāma vidējais renālais klīrenss bija 10,5 l/h.
Linearitāte/nelinearitāte
Meropenēma un vaborbaktāma Cmax un AUC ir lineāri pētītajā devu diapazonā (1 g līdz 2 g meropenēmam un 0,25 g līdz 2 g vaborbaktāmam), ievadot kā vienu 3 stundu intravenozu infūziju. Meropenēms vai vaborbaktāms neuzkrājas pēc vairākkārtējām intravenozām infūzijām, kas tiek ievadītas ik pēc 8 stundām 7 dienas personām ar normālu nieru darbību.
Īpašas populācijas
Nieru darbības traucējumi Farmakokinētiskie pētījumi ar meropenēmu un vaborbaktāmu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir parādījuši, ka gan meropenēma, gan vaborbaktāma plazmas klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu.
Aknu darbības traucējumi Tā kā meropenēms/vaborbaktāms netiek metabolizēts aknās, paredzams, ka aknu darbības traucējumi neietekmēs meropenēma/vaborbaktāma sistēmisko klīrensu.
Gados vecāki pacienti Farmakokinētiskie dati, kas iegūti populācijas farmakokinētikas analīzē, uzrādīja meropenēma/vaborbaktāma plazmas klīrensa samazinājumu, kas korelē ar kreatinīna klīrensa samazinājumu saistībā ar vecumu.
Dzimums un rase Populācijas farmakokinētikas analīzē dzimums vai rase neietekmēja meropenēma un vaborbaktāma farmakokinētiku.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Meropenēms
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, toksisku ietekmi uz reproduktivitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Kancerogenitātes pētījumi ar meropenēmu nav veikti.
Vaborbaktāms
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, toksisku ietekmi uz reproduktivitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Kancerogenitātes pētījumi ar vaborbaktāmu nav veikti.
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos suņiem pēc 14 dienām un 28 dienām, lietojot vaborbaktāmu vienu pašu vai meropenēma/vaborbaktāma kombinācijā, novēroja minimālu aknu iekaisumu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija karbonāts
6.2. Nesaderība
13

Vaborem nav ķīmiski saderīgs ar glikozi saturošiem šķīdumiem. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Pēc sagatavošanas
Sagatavotais flakons nekavējoties jāatšķaida.
Pēc atšķaidīšanas
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta līdz 4 stundām 25 °C temperatūrā vai 22 stundu laikā 2 – 8 °C temperatūrā.
No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
50 ml caurspīdīgs stikla flakons (1. tipa), kas noslēgts ar gumijas (brombutila) aizbāzni un alumīnija pārklājumu ar noplēšamu vāciņu.
Zāles tiek piegādātas 6 flakonu iepakojumos.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Šķīduma sagatavošanai un ievadīšanai jāizmanto standarta aseptiskās metodes.
Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai pirms lietošanas jāsagatavo un pēc tam vēl jāatšķaida.
Sagatavošana
20 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) jāievelk no 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām infūzijas maisa katram flakonam un jāsagatavo atbilstošais meropenēma/vaborbaktāma flakonu skaits attiecīgajai Vaborem devai:
• sagatavojiet 2 flakonus Vaborem 2 g/2 g devai; • sagatavojiet 1 flakonu Vaborem 1 g/1 g un Vaborem 0,5 g/0,5 g devām.
Pēc uzmanīgas samaisīšanas, lai izšķīdinātu, sagatavotajam meropenēma/vaborbaktāma šķīdumam būs aptuvenā meropenēma koncentrācija 0,05 g/ml un aptuvenā vaborbaktāma koncentrācija 0,05 g/ml. Galīgais tilpums būs aptuveni 21,3 ml. Sagatavotais šķīdums nav paredzēts tiešai injekcijai. Pirms intravenozas infūzijas sagatavotais šķīdums jāatšķaida.
Atšķaidīšana
Lai sagatavotu Vaborem 2 g/2 g devu intravenozai infūzijai: uzreiz pēc divu flakonu sagatavošanas viss sagatavotā flakona saturs jāizvelk no katra no abiem flakoniem un jāpievieno atpakaļ 250 ml
14

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) infūzijas maisā. Meropenēma un vaborbaktāma galīgā infūzijas koncentrācija būs aptuveni 8 mg/ml katram. Lai sagatavotu Vaborem 1 g/1 g devu intravenozai infūzijai uzreiz pēc viena flakona sagatavošanas viss sagatavotā flakona saturs jāizvelk no viena flakona un jāpievieno atpakaļ 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) infūzijas maisā. Meropenēma un vaborbaktāma galīgā infūzijas koncentrācija būs aptuveni 4 mg/ml katram. Lai sagatavotu Vaborem 0,5 g/0,5 g devu intravenozai infūzijai: uzreiz pēc viena flakona sagatavošanas 10,5 ml no sagatavotā flakona satura jāizvelk no viena flakona un jāpievieno atpakaļ 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) infūzijas maisā. Meropenēma un vaborbaktāma galīgā infūzijas koncentrācija būs aptuveni 2 mg/ml katram. Atšķaidītais šķīdums jāpārbauda vizuāli, lai pārliecinātos, ka tajā nav daļiņu. Atšķaidītā šķīduma krāsa ir no caurspīdīgas līdz gaiši dzeltenai. Pēc atšķaidīšanas infūzija jāpabeidz 4 stundu laikā, uzglabājot 25° C vai 22 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī 2 – 8 °C. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Menarini International Operations Luxembourg S.A. 1, Avenue de la Gare L-1611, Luxembourg Luksemburga
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1334/001 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2018. gada 20. novembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
15

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
16

A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja(-u), kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese HÄLSA Pharma GmbH Nikolaus-Duerkopp-Str. 4a 33602 Bielefeld Vācija
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē. Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā pēc reģistrācijas apliecības piešķiršanas.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz:
• pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
17

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
18

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
19

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vaborem 1 g/1 g pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai meropenem/vaborbactam
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs flakons satur meropenēma trihidrātu, kas atbilst 1 g meropenēma, un 1 g vaborbaktāma.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Nātrija karbonāts. Papildu informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai 6 flakoni
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Intravenozai lietošanai pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
20

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Menarini International O. L. S.A. 1, Avenue de la Gare L-1611, Luxembourg Luksemburga
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1334/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts.
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
21

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONA MARĶĒJUMS
1 ZĀĻU NOSAUKUMS Vaborem 1 g/1 g pulveris koncentrātam meropenem/vaborbactam
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 g meropenēms/1 g vaborbaktāms
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Nātrija karbonāts
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Pulveris koncentrātam
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Izlasiet lietošanas instrukciju. Intravenozai lietošanai. Tikai vienreizējai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
22

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Menarini International O. L. S.A. 1, Avenue de la Gare L-1611, Luxembourg Luksemburga 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1334/001 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ <Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts.> 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
23

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
24

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Vaborem 1 g/1 g pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
meropenem/vaborbactam
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Vaborem un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Vaborem saņemšanas 3. Kā Jūs saņemsiet Vaborem 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Vaborem 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Vaborem un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Vaborem Vaborem ir antibiotiku zāles, kas satur divas aktīvās vielas: meropenēmu un vaborbaktāmu. • Meropenēms pieder antibiotiku grupai, ko sauc par “karbapenēmiem”. Tas var nonāvēt daudzus
baktēriju veidus, novēršot, ka tās ap savām šūnām rada aizsargslāņus. • Vaborbaktāms ir “bēta laktamāzes inhibitors”. Tas bloķē enzīma darbību, kurš ļauj baktērijām
pretoties meropenēma iedarbībai. Tādējādi šis inhibitors palīdz meropenēmam nonāvēt dažas baktērijas, ko viens pats tas nevar nonāvēt.
Kādam nolūkam Vaborem lieto Vaborem lieto pieaugušajiem, lai ārstētu noteiktas nopietnas bakteriālās infekcijas: • urīnpūšļa vai nieru (urīnceļu infekcijas); • kuņģa un zarnu (vēdera infekcijas); • plaušu (pneimonija).
Šīs zāles lieto arī, lai ārstētu infekcijas: • asinīs, kas saistītas ar jebkuru no iepriekš minētajām infekcijām; • baktēriju izraisītas, ko citas antibiotikas var nespēt nonāvēt.
2. Kas Jums jāzina pirms Vaborem saņemšanas
Jūs nevarat lietot Vaborem šādos gadījumos • ja Jums ir alerģija pret meropenēmu, vaborbaktāmu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu
sastāvdaļu; • ja Jums ir alerģija pret citām karbapenēmu antibiotikām (grupa, pie kuras pieder meropenēms); • ja Jums jebkad ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas pret saistītām antibiotikām, kas pieder
bēta-laktāmu grupai (tostarp penicilīniem, cefalosporīniem vai monobaktāmiem).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
25

Pirms Vaborem lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu, ja: • Jums jebkad ir bijusi alerģiska reakcija pret citām antibiotikām, kuras pieder bēta-laktāmu
grupai (tostarp karbapenēmiem, penicilīniem, cefalosporīniem vai monobaktāmiem); • Jums jebkad agrāk ir bijusi smaga caureja ārstēšanas ar antibiotikām laikā vai pēc tam; • Jums jebkad bijuši krampji.
Ja kāds no iepriekš minētajiem gadījumiem attiecas uz Jums vai arī Jūs neesat pārliecināts, pirms Vaborem lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.
Ja ārstēšanas laikā Jums ir caureja, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.
Šīs zāles var ietekmēt Jūsu aknas. Jūsu ārsts var paņemt nedaudz asiņu, lai pārbaudītu, cik labi darbojas Jūsu aknas zāļu lietošanas laikā.
Jauna infekcija Lai gan Vaborem var cīnīties ar noteiktiem baktēriju veidiem, pastāv iespēja, ka ārstēšanas laikā vai pēc tam Jums var rasties cita infekcija, ko izraisījusi cita veida baktērija. Ārsts Jūs rūpīgi novēros, lai konstatētu, vai Jums nerodas jaunas infekcijas, un, ja nepieciešams, nozīmēs Jums citu ārstēšanu.
Asins analīzes Ja gatavojaties nodot asins analīzes, pastāstiet ārstam, ka Jūs lietojat Vaborem. Tas ir tādēļ, ka Jums var būt patoloģiski rezultāti testā, ko sauc par Kūmbsa testu. Šis tests pārbauda antivielu klātbūtni, kas var iznīcināt sarkanos asinsķermenīšus, vai testa rezultātus var ietekmēt Jūsu imūnsistēmas reakcija pret Vaborem.
Bērni vai pusaudži Vaborem nedrīkst lietot bērniem vai pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Tas ir tāpēc, ka nav zināms, vai šīs zāles ir droši lietojamas šajās vecuma grupās.
Citas zāles un Vaborem Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši svarīgi ir pastāstīt ārstam, ja lietojat kādas no šīm zālēm: • epilepsijas ārstēšanai paredzētas zāles, ko sauc par valproiskābi, nātrija valproātu vai
valpromīdu, jo Vaborem var mazināt šo zāļu iedarbību; • zāles podagras ārstēšanai, ko sauc par probenecīdu; • iekšķīgi lietojamas antikoagulantu zāles, piemēram, varfarīns (lieto, lai ārstētu vai novērstu asins
recekļus); • zāles, kas novājina organisma imūnsistēmu, piemēram, takrolims, everolims un ciklosporīns; • holesterīna līmeni pazeminošas zāles, ko sauc par lovastatīnu; • zāles, kuras lieto krampju ārstēšanai vai kuras ievada pirms ķirurģiskas operācijas vai noteiktiem
izmeklējumiem ķermenī, piemēram, kolonoskopijas, ko sauc par midazolāmu; • zāles, kas vīriešiem ārstē problēmu sasniegt erekciju, vai pret augstu asinsspiedienu plaušās, ko
sauc par sildenafilu; • zāles, kas bieži ir citu zāļu sastāvā lai ārstētu klepu un ko sauc par dekstrometorfānu; • zāles depresijas ārstēšanai, ko sauc par dezipramīnu; • zāles depresijas vai trauksmes ārstēšanai, ko sauc par venlafaksīnu; • zāles, kuras lieto pret augstu asinsspiedienu vai pret sāpēm krūškurvī, ko sauc par metoprololu.
Pirms Vaborem lietošanas pastāstiet ārstam, ja kaut kas no iepriekš minētajiem attiecas uz Jums.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece, domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu saņemšanas konsultējieties ar ārstu.
26

Ir svarīgi, lai pirms Vaborem lietošanas Jūs pastāstītu ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat barot bērnu ar krūti. Nelieli šo zāļu daudzumi var nokļūt krūts pienā, un tas var ietekmēt mazuli. Tāpēc pirms Vaborem saņemšanas Jums jāpārtrauc barošana ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Vaborem var izraisīt reiboni, miegainību un palēninātu reakciju, izraisīt galvassāpes vai tirpšanas sajūtu (durstošu sajūtu) vai retos gadījumos izraisīt lēkmi vai krampjus. Tas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus, apkalpot instrumentus vai mehānismus.
Vaborem satur nātriju Šīs zāles satur aptuveni 250 mg nātrija flakonā. Tas jāņem vērā, ja Jums ir diēta ar kontrolētu nātrija saturu.
3. Kā Jūs saņemsiet Vaborem
Vaborem Jums ievadīs ārsts vai medmāsa 3 stundas ilgu infūziju (pilienu) veidā vēnā.
Ieteicamā deva ir 2 flakoni (kopā 2 g meropenēma un 2 g vaborbaktāma), kas tiek ievadīti ik pēc 8 stundām. Atkarībā no infekcijas veida ārsts izlems, cik dienu ārstēšana Jums nepieciešama.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var samazināt devu. Ārsts var arī vēlēties veikt dažas asins analīzes, lai noskaidrotu, cik labi Jūsu nieres darbojas.
Ja Jums ievadīts Vaborem vairāk nekā noteikts Vaborem Jums ievadīs ārsts vai medmāsa, tāpēc maz ticams, ka saņemsiet nepareizu devu. Ja Jūs domājat, ka esat saņēmis pārāk daudz Vaborem, nekavējoties pastāstiet ārstam vai medmāsai.
Ja Jums ir izlaista Vaborem deva Ja domājat, ka Jums ir izlaista deva, nekavējoties pastāstiet ārstam vai medmāsai.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja pamanāt jebkuru no šādām smagām blakusparādībām – Jums var būt nepieciešama steidzama medicīniska ārstēšana: • smagas alerģiskas reakcijas, kas varētu ietvert pēkšņu lūpu, sejas, rīkles vai mēles pietūkumu,
apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu, smagus izsitumus vai citas smagas ādas reakcijas vai asinsspiediena pazemināšanos (kas var izraisīt samaņas zudumu vai reiboni). Šādas reakcijas var būt dzīvībai bīstamas; • caureja, kas turpina pasliktināties vai nepāriet, vai izkārnījumi, kas satur asinis vai gļotas – tas var notikt ārstēšanas ar Vaborem laikā vai pēc tās pārtraukšanas. To var izraisīt baktērija, ko sauc par Clostridium difficile. Ja tā notiek, nelietojiet zāles, kas aptur vai palēnina zarnu peristaltiku.
Citas blakusparādības Pastāstiet ārstam vai medmāsai, ja ievērojat jebkuras no tālāk norādītajām blakusparādībām.
Bieži: (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem) • Trombocītu (asins šūnu veids) skaita palielināšanās – redzams asins analīzēs • Kālija vai cukura līmeņa pazemināšanās – redzams asins analīzēs
27

• Galvassāpes • Zems asinsspiediens • Caureja • Slikta dūša (nelabums) vai vemšana • Pietūkums, apsārtums un/vai sāpes ap adatas dūriena vietu, kur vēnā tiek ievadītas zāles • Drudzis • Aknās ražotu enzīmu, ko sauc par alanīna aminotransferāzi vai aspartāta aminotransferāzi,
daudzuma palielināšanās – redzams asins analīzēs • Enzīma, ko sauc par sārmaino fosfatāzi, līmeņa paaugstināšanās, kas var norādīt, ka Jūsu aknas,
žultspūslis vai kauli vairs nav tik veseli – redzams asins analīzēs • Enzīma, ko sauc par laktāta dehidrogenāzi, līmeņa paaugstināšanās, kas var norādīt, ka kādā no
Jūsu ķermeņa orgāniem ir bojājumi – redzams asins analīzēs
Retāk: (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem) • Pietūkums un kairinājums resnajā zarnā – var izraisīt caureju, drudzi un/vai vēdera krampjus un
rodas citas resnās zarnas infekcijas dēļ • Sēnīšu infekcijas, tostarp makstī vai mutē • Balto asins šūnu un dažu balto asins šūnu veidu, ko sauc par neitrofīliem, skaita samazināšanās
un trombocītu skaita samazināšanās – redzams asins analīzēs • Balto asins šūnu veida, ko sauc par eozinofīliem, skaita palielināšanās – redzams asins analīzēs • Pēkšņa un smaga alerģiska reakcija, kurai nepieciešama steidzama medicīniska ārstēšana un
kas var ietvert niezi, ādas krāsas izmaiņas, vēdera krampjus, pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, samaņas zudumu un asinsspiediena pazemināšanos • Mazāk smaga alerģiska reakcija, kas var ietvert apsārtumu, sarkanus izsitumus, ādas lobīšanos, niezi, vispārēju sliktu pašsajūtu • Apetītes zudums • Kālija vai cukura līmeņa paaugstināšanās – redzams asins analīzēs • Nespēja aizmigt • Neesošu lietu redzēšana, dzirdēšana un sajušana • Reibonis • Trīce vai drebuļi • Tirpšanas sajūta (durstoša sajūta) • Miegainības un palēninātas reakcijas sajūta • Pietūkušas un apsārtušas, un kairinātas vēnas • Sāpīgas vēnas • Grūtības elpot • Vēdera uzpūšanās vai pilnuma sajūta • Sāpes vēderā • Niezoša āda • Izsitumi • Piepacelti, niezoši ādas izsitumi (“nātrene”) • Grūtības kontrolēt urīnpūšļa darbību • Nieru darbības pasliktināšanās • Neparasta sajūta krūškurvī • Tālāk minētās reakcijas var atsevišķi vai kombinācijās attīstīties vietā, kur Vaborem tiek ievadīts vēnā: apsārtušas ādas apgabals (eritēma); karsta, jutīga un pietūkusi vēna ap adatas dūriena vietu (flebīts); asins receklis vēnā, kur adata tika ievadīta caur ādu (infūzijas vietas tromboze) • Sāpes • Vielas, ko sauc par kreatīnfosfokināzi, līmeņa palielināšanās asinīs, kas liecina par iespējamu noteiktu audu, piemēram, muskuļu un/vai citu orgānu, bojājumu – redzams asins analīzēs • Vielas, ko sauc par bilirubīnu, līmeņa paaugstināšanās asinīs, kas liecina par iespējamiem sarkano asins šūnu bojājumiem vai norāda, ka Jūsu aknas nedarbojas tik labi – redzams asins analīzēs • Dažu veidu vielu, ko sauc par urīnvielu un kreatinīnu, līmeņa palielināšanās asinīs, kas norāda, ka Jūsu nieres nedarbojas tik labi – redzams asins analīzēs
28

• Reakcija, kas rodas Vaborem saņemšanas laikā vai īsi pēc tam, kas izpaužas kā nespēks (vispārēja slikta pašsajūta) ar iespējamām jebkurām tālāk norādītām pazīmēm: pazemināts asinsspiediens, slikta dūša, vemšana, vēdera krampji, drudzis, pietvīkums, ātra sirdsdarbība vai grūtības elpot, galvassāpes
Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1000 cilvēkiem) • Krampji (lēkmes)
Nav zināmi: (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) • Izteikts balto asins šūnu skaita samazinājums – redzams asins analīzēs • Hemolītiskā anēmija (stāvoklis, kad sarkanās asins šūnas ir bojātas un to skaits ir samazināts),
kas var izraisīt nogurumu un padarīt ādu un acu baltumus dzeltenus • Mēles, sejas, lūpu vai rīkles pietūkums • Pēkšņa smagu izsitumu ar buļļa acīm līdzīgu plankumu rašanās vai pūšļu veidošanās uz ādas
vai ādas lobīšanās, iespējams, kopā ar izteiktu drudzi, locītavu sāpēm, patoloģisku aknu, nieru vai plaušu darbību (tās var būt nopietnu veselības traucējumu pazīmes, ko sauc par toksisku epidermas nekrolīzi, Stīvensa-Džonsona sindromu, daudzformu eritēmu vai stāvokli, ko sauc par zāļu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)) • Pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts, ko lieto, lai identificētu hemolītisko anēmiju (skatīt augstāk) vai imūnsistēmas reakciju uz Vaborem
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Vaborem
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Vaborem satur

•

Aktīvās vielas ir meropenēms un vaborbaktāms. Katrs flakons satur 1 g meropenēma

(meropenēma trihidrāta veidā) un 1 g vaborbaktāma.

•

Cita sastāvdaļa ir nātrija karbonāts.

Vaborem ārējais izskats un iepakojums Vaborem ir balts līdz gaiši dzeltens pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai, kas tiek piegādāts flakonā.

Vaborem ir pieejams iepakojumos, kas satur 6 flakonus.

29

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Menarini International Operations Luxembourg S.A. 1, Avenue de la Gare L-1611, Luxembourg Luksemburga

Ražotājs HÄLSA Pharma GmbH Nikolaus Dürkopp Straße 4a D-33602 Bielefeld Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Menarini Benelux NV/SA Tél/Tel: + 32 (0)2 721 4545

Lietuva UAB “BERLIN-CHEMIE MENARINI BALTIC” Tel: +370 52 691 947

България

Luxembourg/Luxemburg

“Берлин-Хеми/А. Менарини България” EООД Menarini Benelux NV/SA

тел.: +359 24540950

Tél/Tel: + 32 (0)2 721 4545

Česká republika

Magyarország

Berlin-Chemie/A.Menarini Ceska republika s.r.o. Berlin-Chemie/A. Menarini Kft.

Tel: +420 267 199 333

Tel.: +36 23501301

Danmark Menarini International Operations Luxembourg S.A. Tlf: +352 264976

Malta Menarini International Operations Luxembourg S.A. Tel: +352 264976

Deutschland Berlin-Chemie AG Tel: +49 (0) 30 67070

Nederland Menarini Benelux NV/SA Tel: +32 (0)2 721 4545

Eesti OÜ Berlin-Chemie Menarini Eesti Tel: +372 667 5001

Norge Menarini International Operations Luxembourg S.A. Tlf: +352 264976

Ελλάδα MENARINI HELLAS AE Τηλ: +30 210 8316111-13

Österreich A. Menarini Pharma GmbH. Tel: +43 1 879 95 85-0

España Laboratorios Menarini S.A. Tel: +34-93 462 88 00

Polska Berlin-Chemie/Menarini Polska Sp. z o.o. Tel.: +48 22 566 21 00

France MENARINI France Tél: +33 (0)1 45 60 77 20

Portugal A. Menarini Portugal – Farmacêutica, S.A. Tel: +351 210 935 500

30

Hrvatska Berlin-Chemie Menarini Hrvatska d.o.o. Tel : + 385 1 4821 361

România Berlin-Chemie A.Menarini S.R.L. Tel: +40 21 232 34 32

Ireland A. Menarini Pharmaceuticals Ireland Ltd Tel: +353 1 284 6744

Slovenija Berlin-Chemie / A. Menarini Distribution Ljubljana d.o.o. Tel: +386 01 300 2160

Ísland Menarini International Operations Luxembourg S.A. Sími: +352 264976

Slovenská republika Berlin-Chemie AG - obchodné zastúpenie v SR Tel: +421 2 544 30 730

Italia A. Menarini - Industrie Farmaceutiche Riunite s.r.l. Tel: +39-055 56801

Suomi/Finland Berlin-Chemie/A.Menarini Suomi OY Puh/Tel: +358 403 000 760

Κύπρος MENARINI HELLAS AE Τηλ: +30 210 8316111-13

Sverige Menarini International Operations Luxembourg S.A. Tel: +352 264976

Latvija SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic Tel: +371 67103210

United Kingdom A. Menarini Farmaceutica Internazionale S.R.L. Tel: +44 (0)1628 856400

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Vaborem ir paredzēts intravenozai (i.v.) ievadīšanai tikai pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas. Šķīduma sagatavošanai un ievadīšanai jāizmanto standarta aseptiskās metodes.
Vienai devai izmantoto flakonu skaits būs atkarīgs no pacienta kreatinīna klīrensa (KrKl).
Sagatavošana 20 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) jāievelk no 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām infūzijas maisa katram flakonam un jāsagatavo atbilstošais meropenēma/vaborbaktāma flakonu skaits attiecīgajai Vaborem devai:
• sagatavojiet 2 flakonus Vaborem 2 g/2 g devai; • sagatavojiet 1 flakonu Vaborem 1 g/1 g un Vaborem 0,5 g/0,5 g devām.
Pēc uzmanīgas samaisīšanas, lai izšķīdinātu, sagatavotajam meropenēma/vaborbaktāma šķīdumam būs aptuvenā meropenēma koncentrācija 0,05 g/ml un aptuvenā vaborbaktāma koncentrācija 0,05 g/ml.

31

Galīgais tilpums būs aptuveni 21,3 ml. Sagatavotais šķīdums nav paredzēts tiešai injekcijai. Pirms intravenozas infūzijas sagatavotais šķīdums jāatšķaida. Atšķaidīšana Lai sagatavotu Vaborem 2 g/2 g devu intravenozai infūzijai: uzreiz pēc divu flakonu sagatavošanas viss sagatavoto flakonu saturs jāizvelk no katra no abiem flakona un jāpievieno atpakaļ 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) infūzijas maisā. Meropenēma un vaborbaktāma galīgā infūzijas koncentrācija būs aptuveni 8 mg/ml katram. Lai sagatavotu Vaborem 1 g/1 g devu intravenozai infūzijai: uzreiz pēc viena flakona sagatavošanas viss sagatavotā flakona saturs jāizvelk no viena flakona un jāpievieno atpakaļ 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) infūzijas maisā. Meropenēma un vaborbaktāma galīgā infūzijas koncentrācija būs aptuveni 4 mg/ml katram. Lai sagatavotu Vaborem 0,5 g/0,5 g devu intravenozai infūzijai: uzreiz pēc viena flakona sagatavošanas 10,5 ml no sagatavotā flakona satura jāizvelk no viena flakona un jāpievieno atpakaļ 250 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām (parasts fizioloģiskais šķīdums) infūzijas maisā. Meropenēma un vaborbaktāma galīgā infūzijas koncentrācija būs aptuveni 2 mg/ml katram. Atšķaidītais šķīdums jāpārbauda vizuāli, lai pārliecinātos, ka tajā nav daļiņu. Atšķaidītā šķīduma krāsa ir no caurspīdīgas līdz gaiši dzeltenai. Pēc atšķaidīšanas infūzija jāpabeidz 4 stundu laikā, uzglabājot 25° C, vai 22 stundu laikā, uzglabājot ledusskapī 2 – 8 °C. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas. Vaborem nav ķīmiski saderīgs ar glikozi saturošiem šķīdumiem. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot zāļu apraksta 6.6. apakšpunktā minētās).
32