Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Amlodipinum Valsartanum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
16-0154-06
16-0154
Novartis Pharma GmbH, Germany
11-AUG-16
10-AUG-21
Recepšu zāles
5 mg/160 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Amlodipinum /valsartanum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Amlodipine/Valsartan Sandoz un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošanas
3. Kā lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Amlodipine/Valsartan Sandoz
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Amlodipine/Valsartan Sandoz un kādam nolūkam tās lieto
Amlodipine/Valsartan Sandoz satur divas aktīvās vielas – amlodipīnu un valsartānu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
Amlodipīns pieder vielu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Amlodipīns aptur kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņās un novērš asinsvadu sašaurināšanos.
Valsartāns pieder vielu grupai, ko sauc par angiotensīna-II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II veidojas organismā un sašaurina asinsvadus, paaugstinot asinspiedienu. Valstartāna iedarbības pamatā ir angiotensīna II bloķēšana.
Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Rezultātā asinsvadi atslābinās un asinsspiediens mazinās.
Amlodipine/Valsartan Sandoz ir paredzēts paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušajiem, kam asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar amlodipīnu vai valsartānu, lietojot tos atsevišķi.
2. Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošanas
Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Sandoz šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai kādu citu kalcija kanālu blokatoru. Tā var izpausties kā nieze, ādas apsārtums vai elpas trūkums;
- ja Jums ir alerģija pret valsartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums ir smaga aknu vai žultsceļu slimība, piemēram, biliāra ciroze vai holestāze;
- ja Jums ir grūtniecība, kas ilgst vairāk par 3 mēnešiem (agrīnas grūtniecības laikā labāk jāizvairās no Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošanas);
- ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija);
ja Jums ir sašaurināta aortas atvere (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj piegādāt organismam pietiekamu skābekļa daudzumu);
- ja Jums pēc miokarda infarkta attīstījusies sirds mazspēja;
- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un asinsspiediena mazināšani jūs lietojat zāles, kas satur aliskriēnu.
Ja kaut kas no augšminētā attiecas uz Jums, nelietojiet Amlodipine/Valsartan Sandoz, nekonsultējoties ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošanas konsultējieties ar ārstu:
ja nejūtaties labi (jums ir vemšana vai caureja);
ja Jums ir aknu vai nieru slimība;
ja Jums veikta nieru transplantācija vai Jūs esat informēts par to, ka Jums ir nieru artēriju sašaurinājums;
ja Jums ir primārs aldosteronisms – slimība, kas skar virsnieru dziedzerus;
ja Jums ir bijusi sirds mazspēja vai sirdslēkme;
Ievērojiet ārsta norādījumus par sākumdevu. Iespējams, ka ārsts Jums pārbaudīs nieru funkcijas.
ja ārsts Jūs ir informējis par to, ka Jums ir sirds vārstuļa sašaurinājums (ko sauc par aortas atveres vai mitrālu stenozi vai Jūsu sirds muskuļa biezums ir patoloģiski palielinājies (to sauc par hipertrofisku kardomiopātiju);
ja, lietojot citas zāles (ieskaitot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus), Jums ir bijusi tūska, galvenokārt sejas un rīkles apvidū;
Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz un nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Nekad nelietojiet Amlodipine/Valsartan Sandoz atkārtoti.
ja Jūs lietojat kādas no šīm augsta asinsspiediena ārstēšanai paredzētajām zālēm:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lisinoprilu, ramiprilu), īpaši ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Iespējams, ka ārsts Jums regulāri pārbaudīs nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) daudzumu asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā “Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Sandoz šādos gadījumos”.
Ja kaut kas no augšminētā attiecas uz Jums, nelietojiet Amlodipine/Valsartan Sandoz, nekonsultējoties ar ārstu.
Bērni un pusaudži
Amlodipine/Valsartan Sandoz neiesaka lietot bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam).
Citas zāles un Amlodipine/Valsartan Sandoz
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Ārstam, iespējams, vajadzēs mainīt Jūsu zāļu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums vajadzēs pārtraukt kādu zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zemāk minētām zālēm:
AKE inhibitori vai aliskirēns (skatīt arī informāciju apakšpunktos “Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Sandoz šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
diurētiski līdzekļi (zāles, ko sauc arī par urīndzenošiem līdzekļiem, palielina urīna daudzumu, kas rodas Jūsu organismā);
litijs (zāles, ko lieto noteikta depresijas veida ārstēšanai);
kāliju saudzējoši diurētiski līdzekļi, kālija uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni;
noteiktas pretsāpju zāles, ko sauc par nesteroīdiem pretieksisuma līdzekļiem (NPL) vai seletīviem ciklooksigenāzes inhibitoriem (COX-2 inhibitori). Iespējams, ka ārsts Jums pārbaudīs nieru funkcijas;
pretkrampju līdzekļi (piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons);
divšķautņu asinszāle;
nitroglicerīns un citi nitrāti vai citas vielas, ko sauc par vazodilatatoriem;
zāles HIV un AIDS ārstēšanai (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs);
zāles, ko lieto sēnīšinfekcijas ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols);
antibiotikas (piemēram, rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns, talitromicīns);
verapamils, diltiazems (sirdszāles);
simvastatīns (zāles, ko lieto augsta holesterīna līmeņa kontrolei);
dantrolēns (infūzijas smagu ķermeņa temperatūras traucējumu novēršanai);
zāles, ko lieto transplantāta atgrūšanas reakcijas novēršanai (ciklosporīns).
Amlodipine/Valsartan Sandoz kopā ar uzturu un dzērienu
Cilvēki, kas lieto Amlodipine/Valsartan Sandoz, nedrīkst ēst greipfrūtu vai dzert greipfrūtu sulu. Greipfrūts un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas savukārt neprognozējami var pastiprināt Amlodipine/Valsartan Sandoz asinsspiedienu pazeminošo ietekmi.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece vai, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt par grūtniecību, un ieteiks Jums Amlodipine/Valsartan Sandoz vietā lietot citas zāles. Nav ieteicams lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz agrīnas grūtniecības (pirmo 3 mēnešu) laikā, pēc 3. grūtniecības mēneša šīs zāles nedrīkst lietot, jo, lietojot pēc 3. grūtniecības mēneša, tās var kaitēt Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojieties to darīt, pastāstiet par to savam ārstam. Amlodipine/Valsartan Sandoz nav ieteicams lietot mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts Jums ordinēs citas zāles, īpaši, barojot jaundzimušos un priekšlaicīgi dzimušus bērnus.
Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Šo zāļu lietošanas laikā Jums var būt reibonis. Tās var ietekmēt Jūsu koncentrēšanās spēju. Tāpēc, kamēr nav pārliecības par to, kā zāles uz Jums iedarbojas, nevadiet transportlīdzekļus, neapkalpojiet mehānismus un neveiciet darbības, kurām nepieciešama spēja koncentrēties.
3. Kā lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam. Tas palīdzēs sasniegt vislabākos rezultātus un samazināt blakusparādību risku.
Ieteicamā Amlodipine/Valsartan Sandoz deva ir viena tablete dienā.
Ieteicams lietot zāles katru dienu vienā un tai pašā diennakts laikā.
Tablete jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.
Amlodipine/Valsartan Sandoz var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes. Nelietot kopā ar greipfrūtu vai greipfrūtu sulu.
Atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu, ārsts var palielināt vai samazināt zāļu devu.
Nepārsniedziet Jums ieteikto zāļu devu.
Amlodipine/Valsartan Sandoz un gados vecāki cilvēki (≥ 65 gadi)
Paaugstinot devu gados vecākiem cilvēkiem, ārstam jāievēro piesardzība.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
Ja esat lietojis Amlodipine/Valsartan Sandoz vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk Amlodipine/Valsartan Sandoz tablešu nekā noteikts vai kāds cits ir lietojis Jūsu tabletes, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Ja esat aizmirsis lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz
Ja esat aizmirsis lietot šīs zāles, ieņemiet tās, tiklīdz atceraties. Lietojiet nākamo tableti ierastā laikā. Tomēr, ja gandrīz pienācis nākamās tabletes lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz
Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošanas pārtraukšana var pasliktināt Jūsu slimības gaitu. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja vien ārsts Jums nav to norādījis.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Dažas blakusparādības var būt nopietnas un to gadījumā nekavējoties jāsniedz medicīniskā palīdzība.
Šīs blakusparādības novērotas ļoti nelielam skaitam pacientu (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem).
Ja Jums rodas kādas no minētām blakusparādībām, nekavējoties konsultējieties ar ārstu:
alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles pietūkums, apgrūtināta elpošana, zems asinsspiediens (ģīboņa sajūta, neskaidra galva).
Amlodipine/Valsartan Sandoz citas iespējamās blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
gripai līdzīgi simptomi,
aizlikts deguns, sāpes rīkles apvidū un nepatīkama sajūta rīšanas laikā,
galvassāpes,
roku, plaukstu, kāju, potīšu vai pēdu pietūkums,
nogurums,
astēnija (vājums),
piesarkums un siltuma sajūta sejā un/vai kaklā.
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
reibonis,
slikta dūša un sāpes vēderā,
sausums mutē,
miegainība, plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums,
vertigo (reibonis),
paātrināta sirdsdarbība, tostarp sirdsklauves,
reibonis pieceļoties,
klepus,
caureja,
aizcietējums,
ādas izsitumi, ādas apsārtums,
locītavu pietūkums, muguras sāpes,
sāpes locītavās.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):
trauksmes sajūta,
troksnis ausīs,
ģībonis,
lielāks urīna daudzums nekā parasti vai izteiktāka vajadzība urinēt,
nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju,
smaguma sajūta,
zems asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, neskaidra sajūta galvā,
pastiprināta svīšana,
ādas izsitumi pa visu ķermeni,
nieze,
muskuļu spazmas.
Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.
Blakusparādības, kas radušās tikai amlodipīna vai valsartāna lietotājiem, bet nav novērotas/novērotas biežāk Amlodipine/Valsartan Sandoz lietotājiem:
Amlodipīns
Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no sekojošām ļoti retām, nopietnām blakusparādībām:
pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;
acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums;
mēles un kakla pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu;
smagas ādas reakcijas, ieskaitot spēcīgus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, čūlas, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas;
sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība;
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.
Saņemti ziņojumi par sekojošām blakusparādībām. Ja kāda no tām Jums rada problēmas vai nepāriet nedēļas laikā, konsultējieties ar savu ārstu.
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
reibonis, miegainība, sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums, potīšu pietūkums (tūska), sāpes vēderā, slikta dūša.
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs, trīsas, garšas sajūtas pārmaiņas, ģībonis, sāpju sajūtas zudums, redzes traucējumi, troksnis ausīs; zems asinsspiediens, šķavas/iesnas, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts), gremošanas traucējumi, vemšana, matu izkrišana, pastiprināta svīšana, ādas nieze, ādas krāsas pārmaiņas, urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums, nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem, sāpes, slikta pašsajūta, muskuļu sāpes, muskuļu krampji; ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):
apjukums.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):
samazināts balto asinsķermenīšu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastus zilumus un asiņošanu (sarkano asinsķermenīšu bojājums), paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), smaganu pietūkums, vēdera uzpūšanās (gastrīts), aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena ādas krasa (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus, palielināts muskuļu sasprindzinājums, asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas, paaugstināta jutība pret gaismu, traucējumi, kas ietver stīvumu, trīsas un/vai kustību traucējumus.
Valsartāns
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):
sarkano asinsķermenīšu skaita samazināšanās asinīs, drudzis, infekcijas izraisītas sāpes rīkles apvidū vai čūlas mutē, pēkšņa asiņošana vai zilumi, paaugstināts kālija līmenis asinīs, izmainīti aknu testu rezultāti, pavājināta nieru darbība un stipri pavājināta nieru darbība, tūska, galvenokārt sejas un rīkles apvidū, muskuļu sāpes, izsitumi, violeti plankumi, drudzis, nieze, alerģiskas reakcijas, pūslīši uz ādas (stāvokļa, ko sauc par bullozu dermatītu, pazīme).
Ja Jums rodas jebkādas no šīm blakusparādībām, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Amlodipine/Valsartan Sandoz
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “Derīgs līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamus iepakojuma bojājumus.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Amlodipine/Valsartan Sandoz satur
- Aktīvās vielas ir amlodipīns (amlodipīna besilāta veidā) un valsartāns.
Viena 5 mg/80 mg apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna un 80 mg valsartāna.
Viena 5 mg/160 mg apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna un 160 mg valsartāna.
Viena 10 mg/160 mg apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna un 160 mg valsartāna.
Citas sastāvdaļas ir:
5 mg/80 mg un 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes: mikrokristāliska celuloze; krospovidons; bezūdens koloidālais silīcija dioksīds; magnija stearāts; hipromeloze; titāna dioksīds (E171); dzeltenais dzelzs oksīds (E172); makrogols 4000; talks.
10 mg/160 mg apvalkotās tabletes: mikrokristāliska celuloze; krospovidons; bezūdens koloidālais silīcija dioksīds; magnija stearāts; hipromeloze; titāna dioksīds (E171); dzeltenais dzelzs oksīds (E172); sarkanais dzelzs oksīds (E172); makrogols 4000; talks.
Amlodipine/Valsartan Sandoz ārējais izskats un iepakojums
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes ir tumši dzeltenas, apaļas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, vienā pusē iespiests uzraksts “NVR”, otrā pusē “NV”.
Izmērs: apmēram 8,20 mm.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes ir tumši dzeltenas, ovālas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, vienā pusē iespiests uzraksts “NVR”, otrā pusē “ECE”.
Izmērs: apmēram 14,2 mm x 5,7 mm.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes ir gaiši dzeltenas, ovālas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, vienā pusē iespiests uzraksts “NVR”, otrā pusē “UIC”.
Izmērs: apmēram 14,2 mm x 5,7 mm.
Amlodipine/Valsartan Sandoz ir pieejams iepakojumos ar 7, 14, 28, 30, 56, 90, 98 vai 280 apvalkotām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumos, kas satur 4 iepakojumus ar 70 apvalkotām tabletēm katrā iepakojumā vai 20 iepakojumus ar 14 tabletēm katrā iepakojumā. Visos iepakojumos ir standarta blisteri; papildus ir pieejami iepakojumi ar 56, 98 un 280 tabletēm perforētos dozējamu vienību blisteros.
Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotājs
Novartis Pharma GmbH
Roonstrasse 25
D-90429 Nürnberg
Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija Amlodipin / Valsartan Sandoz - 5 mg/80 mg
Filmtabletten
Amlodipin / Valsartan Sandoz - 5 mg/160 mg Filmtabletten
Amlodipin / Valsartan Sandoz - 10 mg/160 mg Filmtabletten
Beļģija Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg filmomhulde tabletten
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg filmomhulde tabletten
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg filmomhulde tabletten
Bulgārija Амлодипин/Валсартан Сандоз 5 mg/80 mg филмирани таблетки
Амлодипин/Валсартан Сандоз 5 mg/160 mg филмирани таблетки
Амлодипин/Валсартан Сандоз 10 mg/160 mg филмирани таблетки
Čehija Amlodipin/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg
Amlodipin/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg
Amlodipin/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg
Horvātija Amlodipin/ valsartan Sandoz 5 mg/80 mg filmom obložene tablete
Amlodipin/ valsartan Sandoz 5 mg/160 mg filmsko obložene tablete
Amlodipin/valsartan Sandoz 10 mg/160 mg filmom obložene tablete
Grieķija Amlodipine+Valsartan/Sandoz
Igaunija Amlodipine /Valsartan Sandoz
Īrija Amlodipine/Valsartan Rowex 5 mg/80 mg, Film-coated tablets
Amlodipine/Valsartan Rowex 5 mg/160 mg, Film-coated tablets
Amlodipine/Valsartan Rowex 10 mg/160 mg, Film- coated tablets
Francija AMLODIPINE/VALSARTAN SANDOZ 5 mg/ 80 mg, comprimé pelliculé
AMLODIPINE/VALSARTAN SANDOZ 5 mg/ 160 mg, comprimé pelliculé
AMLODIPINE/VALSARTAN SANDOZ 10 mg/ 160 mg, comprimé pelliculé
Latvija Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg apvalkotās
tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Nīderlande Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg, filmomhulde tabletten
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg, filmomhulde tabletten
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg, filmomhulde tabletten
Polija Amlodipine /Valsartan Sandoz
Portugāle Amlodipina+Valsartan Sandoz
Rumānija AMLODIPINĂ/VALSARTAN SANDOZ 5 mg/80 mg
comprimate filmate
AMLODIPINĂ/VALSARTAN SANDOZ 5 mg/160 mg comprimate filmate
AMLODIPINĂ/VALSARTAN SANDOZ 10 mg/160 mg comprimate filmate
Ungārija Amlodipin/ Valsartan Sandoz 5 mg/80mg filmtabletta
Amlodipin/ Valsartan Sandoz 5 mg/160mg filmtabletta
Amlodipin/ Valsartan Sandoz 10 mg/160mg filmtabletta
Vācija Amlodipin/Valsartan - 1 A Pharma 5 mg/80 mg Filmtabletten
Amlodipin/Valsartan - 1 A Pharma 5 mg/160 mg
Filmtabletten
Amlodipin/Valsartan - 1 A Pharma 10 mg/160 mg
Filmtabletten
Slovākija Amlodipín/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg
Amlodipín/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg
Amlodipín/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg
Slovēnija Amlodipin/valsartan Lek 5 mg/80 mg filmsko obložene tablete
Amlodipin/valsartan Lek 5 mg/160 mg filmsko obložene tablete
Amlodipin/valsartan Lek 10 mg/160 mg filmsko obložene tablete
Spānija Amlodipino/valsartan Sandoz 160mg+5mg comprimidos recubiertos con película EFG
Amlodipino/valsartan Sandoz 160mg+10mg comprimidos recubiertos con película EFG
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2018
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; amlodipinum) un 80 mg valsartāna (valsartanum).
1 apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; amlodipinum) un 160 mg valsartāna (valsartanum).
1 apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; amlodipinum) un 160 mg valsartāna (valsartanum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes
Tumši dzeltenas, apaļas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, vienā pusē iespiests uzraksts “NVR”, otrā pusē “NV”.
Izmērs: apmēram 8,20 mm.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Tumši dzeltenas, ovālas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, vienā pusē iespiests uzraksts “NVR”, otrā pusē “ECE”.
Izmērs: apmēram 14,2 mm x 5,7 mm.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Gaiši dzeltenas, ovālas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, vienā pusē iespiests uzraksts “NVR”, otrā pusē “UIC”.
Izmērs: apmēram 14,2 mm x 5,7 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālās hipertensijas ārstēšanai.
Amlodipine/Valsartan Sandoz ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem, kam asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar amlodipīna vai valsartāna monoterapiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā Amlodipine/Valsartan Sandoz deva ir viena tablete dienā.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg var ordinēt pacientiem, kam asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar amlodipīna 5 mg vai valsartāna 80 mg monoterapiju.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg var ordinēt pacientiem, kam asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar amlodipīna 5 mg vai valsartāna 160 mg monoterapiju.
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg a var ordinēt pacientiem, kam asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar amlodipīna 10 mg vai valsartāna 80 mg monoterapiju vai ar Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg.
Amlodipine/Valsartan Sandoz var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.
Pirms mainīt terapiju uz fiskētas devas kombināciju, ieteicama individuāla katra atsevišķa komponenta (amlodipīna un valsartāna) devas pielāgošana. Ja tas ir klīniski pamatoti, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksētas devas kombināciju.
Pacienti, kas lieto atsevišķas amlodipīna un valsartāna tabletes/kapsulas, lietošanas ērtumam var izmantot Amlodipine/Valsartan Sandoz, kas satur atsevišķas sastāvdaļas tādās pašās devās.
Nieru darbības traucējumi
Nav pieejami klīniskie dati par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem. Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem jākontrolē kālija un kreatinīna līmenis.
Aknu darbības traucējumi
Amlodipine/Valsartan Sandoz kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Ordinējot Amlodipine/Valsartan Sandoz pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai obstruktīvām žultsceļu slimībām (skatīt 4.4. apakšpunktu), jāievēro piesardzība. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā ieteicamā valsartāna deva ir 80 mg. Ieteicamās amlodipīna devas pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav noteiktas. Terapijai piemērotiem hipertensijas slimniekiem (skatīt 4.1. apakšpunktu) ar aknu darbības traucējumiem, mainot terapiju uz amlodipīnu vai Amlodipine/Valsartan Sandoz, jālieto mazākā pieejamā amlodipīna monoterpijas deva vai attiecīgi mazākā amlodipīna deva fiksētu devu kombinācijā.
Gados vecāki cilvēki (≥65 gadi)
Palielinot devu gados vecākiem cilvēkiem, jāievēro piesardzība. Terapijai piemērotiem gados vecākiem hipertensijas slimniekiem (skatīt 4.1. apakšpunktu), mainot terapiju uz amlodipīnu vai Amlodipine/Valsartan Sandoz, jālieto mazākā pieejamā amlodipīna monoterpijas deva vai attiecīgi mazākā pieejamā amlodipīna deva fiksētu devu kombinācijā.
Pediatriskā populācija
Amlodipine/Valsartan Sandoz drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Ieteicams lietot Amlodipine/Valsartan Sandoz, uzdzerot nelielu ūdens daudzumu.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Smagi aknu darbības traucējumi, biliāra ciroze vai holestāze.
Amlodipine/Valsartan Sandoz vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošiem līdzekļiem pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smaga hipotensija.
Šoks (ieskaitot kardiogēnu šoku).
Kreisā sirds kambara izsviedes trakta obstrukcija (piemēram, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija un augstas pakāpes aortas atveres stenoze).
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Amlodipīna drošums un efektivitāte hipetensīvās krīzes ārstēšanai nav noteikta.
Grūtniecība
Angiotensīna II receptoru antagonistus (AIIRA) nedrīkst sākt lietot grūtniecības laikā. Ja vien terapijas turpināšana ar AIIRA netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, plānojot grūtniecību, jāpiedāvā alternatīva antihipertensīvā terapija ar pierādītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā.
Tikko ir konstatēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Pacienti ar nātrija līmeņa un/vai cirkulējošā šķidruma tilpuma samazināšanos
Izteiktu hipotensiju novēroja 0,4% nekomplicētas hipertensijas slimnieku, kas placebo kontrolētos pētījumos lietoja amlodipīnu/valsartānu. Pacientiem ar aktivētu renīna-angiotensīna sistēmu (piemēram, pacienti ar nātrija un/vai cirkulējošā šķidruma tilpuma samazināšanos, kas saņem lielas diurētisko līdzekļu devas), kas lieto angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties simptomātiska hipotensija. Ieteicams pirms Amlodipine/Valsartan Sandoz ordinēšanas šo stāvokli koriģēt vai ārstēšanas sākumā rūpīgi novērot pacientu.
Ja Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošanas laikā rodas hipotensija, pacients jānogulda un, ja nepieciešams, intravenozi jāievada fizioloģisks nātrija hlorīda šķīdums. Terapiju var turpināt pēc asinsspiediena stabilizēšanās.
Hiperkaliēmija
Lietojot vienlaicīgi ar kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīns u.c.), jāievēro piesardzība un bieži jākontrolē kālija līmenis.
Nieru artērijas stenoze
Amlodipine/Valsartan Sandoz jālieto piesardzīgi, ārstējot hipertensiju pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artērijas stenozi, vai vienīgās nieres artērijas stenozi, šādos gadījumos asinīs var paaugstināties urīnvielas un seruma kreatinīna līmenis.
Nieru transplantācija
Pašlaik nav pieredzes par amlodipīna/valsartāna drošu lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru transplantācija.
Aknu darbības traucējumi
Valsartāns tiek galvenokārt izdalīts neizmainītā veidā ar žulti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; ieteikumi par devām vēl nav izstrādāti. Īpaša piesardzība jāievēro, ordinējot Amlodipine/Valsartan Sandoz pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai obstruktīviem žultsceļu traucējumiem.
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāna maksimālā ieteicamā deva ir 80 mg.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ >30 ml/min/1,73 m2) Amlodipine/Valsartan Sandoz deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem jākontrolē kālija un kreatinīna līmenis.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu nedrīkst ārstēt ar angiotensīna II antagonistu valsartānu, jo šo pacientu renīna-angiotensīna sistēmu ir ietekmējusi primārā slimība.
Angioedēma
No pacientiem, kas tika ārstēti ar vaslartānu, tika saņemti ziņojumi par angioedēmu, tai skaitā par balsenes pietūkumu un glosītu, kas izraisa elpceļu nosprostošanos un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu. Dažiem no šiem pacientiem iepriekš ir bijusi angioedēma pēc citu zāļu, tai skaitā pēc AKE inhibitoru, lietošanas. Amlodipine/Valsartan Sandoz lietošana nekavējoties jāpārtrauc, ja pacientam attīstās angioedēma, un atkārtoti lietot šīs zāles nedrīkst.
Sirds mazspēja/pārciests miokarda infarkts
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā jutīgiem cilvēkiem var pastiprināties nieru darbības traucējumi. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuru nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas, terapija ar AKE inhibitoriem un angiotensīna receptoru antagonistiem bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju (reti), ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Par līdzīgiem iznākumiem ziņots, lietojot valsartānu. Pacientiem ar sirds mazspēju vai pārciestu miokarda infarktu vienmēr jāvērtē nieru funkcija.
Ilgstošā placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar III un IV klases ne-išēmiskas etioloģijas sirds mazspēju (pēc NYHA [New York Heart Association] klasifikācijas) amlodipīna lietošanas laikā palielinājās ziņojumu skaits par plaušu tūsku, lai gan nozīmīgu sirds mazspējas biežuma palielināšanos, salīdzinot ar placebo, nekonstatēja.
Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, jālieto ar piesardzību, jo tie var nākotnē paaugstināt kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze
Tāpat kā lietojot pārējos vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi vai ar nozīmīgu, bet ne smagas pakāpes aortas atveres stenozi.
Divkāršaa renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, ARB vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ divkārša RAAS blokāde, lietojot kombinētu AKE inhibitoru, ARB vai aliskirēna terapiju, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja divkāršu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā; bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un ARB nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Amlodipīns/valsatrāns nav pētīts citās pacientu populācijās, izņemot hipertensijas slimniekus.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kombinācijai raksturīgas mijiedarbības
Amlodipine/Valsartan mijiedarbības pētījumi ar citām zālēm nav veikti.
Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Bieži lietotie antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, alfa blokatori, diurētiskie līdzekļi) un citas zāles, kas var izraisīt ar asinsspiediena pazemināšanos saistītas blakusparādības (piemēram, tricikliskie antidepresanti, alfa blokatori, ko lieto labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai) var palielināt kombinācijas hipotensīvo ietekmi.
Ar amlodipīnu saistīta mijiedarbība
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Greipfrūts un greipfrūtu sula
Amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar greipfrūtu vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kas pastiprinās asinsspiedienu pazeminošo ietekmi.
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība
CYP3A4 inhibitori
Amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola grupas pretsēnīšu līdzekļiem, makrolīdiem [eritromicīnu un klaritromicīnu], verapamilu vai diltiazemu) var būtiski pastiprināt amlodipīna iedarbību. Klīniski šīs farmakokinētikas izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.
CYP3A4 induktori (pretkrampju līdzekļi [piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons], rifampicīns, divšķautņu asinszāle)
Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).
Simvastatīns
Vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošana kopā ar 80 mg simvastatīna palielināja simvastatīna iedarbību par 77%, salīdzinot ar simvastatīna monoterapiju. Pacientiem, kas lieto amlodipīnu, ieteicams ierobežot simvastatīna devu līdz 20 mg dienā.
Dantrolēns (infūzijās)
Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ iesaka izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacientiem, kuri ir predisponēti uz ļaundabīgo hipertermiju, un ļaundabīgās hipertermijas ārstēšanas laikā.
Jāņem vērā vienlaikus lietošanas gadījumā
Citi līdzekļi
Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna vai ciklosporīna farmakokinētiku.
Ar valsartānu saistīta mijiedarbība
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs
Litija un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu, tai skaitā valsartāna, vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Tādēļ vienlaicīgas lietošanas laikā ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā. Ja tiek lietots arī diurētisks līdzeklis, litija toksicitātes risks, lietojot vienlaicīgi ar Amlodipine/Valsartan Sandoz, var palielināties.
Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni
Ja zāles, kas ietekmē kālija līmeni, jāordinē vienlaicīgi ar valsartānu, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā.
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie ciklooksigenāzes 2 (COX-2) inhibitori, acetilsalicilskābe (>3 g dienā) un neselektīvi NPL
Lietojot angiotensīna II antagonistus vienlaicīgi ar NPL, var mazināties antihipertensīvā ietekme. Turklāt, lietojot vienlaicīgi angiotensīna II antagonistus un NPL, var pasliktināties nieru darbība un palielināties kālija koncentrācijas serumā. Tādēļ terapijas sākumā ir ieteicama nieru darbības uzraudzība, kā arī pacienta atbilstoša hidratācija.
Saistīšanas transportieru (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvades transportieru (ritonavīrs) inhibitori
In vitro pētījumos ar cilvēka aknu audiem konstatēja, ka valsartāns ir aknu saistīšanas transportiera OATP1B1 un aknu izvades transportiera MRP2 substrāts. Vienlaicīgi lietojot saistīšanas transportieru (rifampicīna, ciklosporīna) vai izvades transportieru (ritonavīra) inhibitorus, var palielināties valsartāna sistēmiskā iedarbība.
Divkārša RAAS blokāde ar ARB, AKE inhibitoriem vai aliskirēnu
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka divkārša RAAS blokāde, lietojot AKE inhibitoru un ARB vai aliskirēna kombināciju, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību risku, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Citi līdzekļi
Lietojot valsartānu monoterapijā, nekonstatēja klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar šādām vielām: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlortiazīds, amlodipīns, glibenklamīds.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Amlodipīns
Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības laikā cilvēkam nav noteikts. Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu). Grūtniecēm zāles ieteicams ordinēt vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimības radītais risks mātei un auglim ir lielāks nekā ārstēšanas radītais risks.
Valsartāns
| Angiotensīna II receptoru antagonistus (AIIRA) nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). |
Nav pārliecinošu epidemioloģisko datu par teratogenitātes risku saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu grūtniecības pirmajā trimestrī; tomēr nevar izslēgt nelielu riska palielināšanās iespējamību. Kamēr nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati par angiotensīna II receptoru antagonistu (ARIIA) lietošanas risku, līdzīgs risks pastāv visai šai zāļu grupai. Ja vien terapijas turpināšana ar AIIRA netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, plānojot grūtniecību, jāpiedāvāt alternatīva antihipertensīvā terapija ar pierādītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā. Tikko konstatēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka angiotensīna II receptoru antagonistu iedarbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkam var izraisīt fetotoksicitāti (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniozi, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja ARIIA tiek lietoti grūtniecības laikā pēc otrā trimestra, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru un galvaskausa pārbaudi.
Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AIIRA, jānovēro attiecībā uz iespējamu hipotensijas attīstību (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav informācijas par amlodipīna/valsartāna lietošanu barošanas laikā ar krūti, tāpēc Amlodipine/Valsartan Sandoz nav ieteicams lietot. Zīdīšanas laikā ieteicama alternatīva terapija ar labāku drošuma profilu lietošanai barošanas laikā ar krūti, īpaši, barojot jaundzimušos un priekšlaicīgi dzimušus bērnus.
Fertilitāte
Nav veikti klīniskie pētījumi par amlodipīna/valsartāna ietekmi uz fertilitāti.
Valsartāns
Lietojot valsartānu iekšķīgi devā 200 mg/kg/dienā žurku tēviņiem un mātītēm nekonstatēja ar fertilitāti saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto devu 320 mg/dienā).
Amlodipīns
Saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacientiem, kuri lieto Amlodipine/Valsartan Sandoz un vada transportlīdzekli vai apkalpo mehānismus, jāņem vērā, ka laiku pa laikam var rasties reibonis vai nogurums.
Amlodipīns var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientam, lietojot amlodipīnu, ir reibonis, galvassāpes, nespēks vai slikta dūša, viņam var būt palēnināta reakcija.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Amlodipine/Valsartan Sandoz drošums novērtēts piecos kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros iekļauti 5175 pacienti, no tiem 2 613 saņēma valsartāna/amlodipīna kombināciju. Visbiežāk novērotās, visbūtiskākās vai vissmagākās blakusparādības bija: nazofaringīts, gripa, paaugstināta jutība, galvassāpes, ģībonis, ortostatiska hipotensija, tūska, tūska, kas pēc piespiešanas veido bedrīti, sejas tūska, perifēra tūska, nespēks, pietvīkums, astēnija un karstuma viļņi.
Blakusparādību saraksts tabulas veidā
Blakusparādības ir sarindotas pēc biežuma, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
| MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija | Nevēlamās blakusparādības | Biežums | ||
|---|---|---|---|---|
Amlodipīns/ valsartāns |
Amlodipīns | Valsartāns | ||
| Infekcijas un infestācijas | Nazofaringīts | Bieži | - | - |
| Gripa | Bieži | - | - | |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Pazemināts hemoglobīna un hematokrīta līmenis | - | - | Nav zināmi |
| Leikopēnija | - | Ļoti reti | ||
| Neitropēnija | - | - | Nav zināmi | |
| Trombocitopēnija, dažreiz ar purpuru | - | Ļoti reti | Nav zināmi | |
| Imūnās sistēmas traucējumi | Paaugstināta jutība | Reti | Ļoti reti | Nav zināmi |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Anoreksija | Retāk | - | - |
| Hiperkalciēmija | Retāk | - | - | |
| Hiperglikēmija | - | Ļoti reti | - | |
| Hiperlipidēmija | Retāk | - | - | |
| Hiperurikēmija | Retāk | - | - | |
| Hipokaliēmija | Bieži | - | - | |
| Hiponatriēmija | Retāk | - | - | |
| Psihiskie traucējumi | Depresija | - | Retāk | - |
| Trauksme | Reti | - | - | |
| Bezmiegs/miega traucējumi | - | Retāk | - | |
| Garastāvokļa svārstības | - | Retāk | - | |
| Apjukums | - | Reti | - | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Koordinācijas traucējumi | Retāk | - | - |
| Reibonis | Retāk | Bieži | - | |
| Posturāls reibonis | Retāk | - | - | |
| Garšas sajūtas traucējumi | - | Retāk | - | |
| Ekstrapiramidāls sindroms | - | Nav zināmi | - | |
| Galvassāpes | Bieži | Bieži | - | |
| Hipertensija | - | Ļoti reti | - | |
| Parestēzija | Retāk | Retāk | - | |
| Perifēra neiropātija, neiropātija | - | Ļoti reti | - | |
| Miegainība | Retāk | Bieži | - | |
| Ģībonis | - | Retāk | - | |
| Trīce | - | Retāk | - | |
| Pazemināta jutība | - | Retāk | - | |
| Acu bojājumi | Redzes traucējumi | Reti | Retāk | - |
| Redzes pasliktināšanās | Retāk | Retāk | - | |
| Ausu un labirinta bojājumi | Troksnis ausīs | Reti | Retāk | - |
| Reibonis | Retāk | - | Retāk | |
| Sirds funkcijas traucējumi | Sirdsklauves | Retāk | Bieži | - |
| Ģībonis | Reti | - | - | |
| Tahikardija | Retāk | - | - | |
| Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un priekškambaru mirdzēšanu) | - | Ļoti reti | - | |
| Miokarda infarkts | - | Ļoti reti | - | |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Pietvīkums | - | Bieži | - |
| Hipotensija | Reti | Retāk | - | |
| Ortostatiska hipotensija | Retāk | - | - | |
| Vaskulīts | - | Ļoti reti | Nav zināmi | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Klepus | Retāk | Ļoti reti | Retāk |
| Elpas trūkums | - | Retāk | - | |
| Sāpes rīklē un balsenē | Retāk | - | - | |
| Iesnas | - | Retāk | - | |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Diskomforta sajūta vēderā, sāpes pakrūtē | Retāk | Bieži | Retāk |
| Vēdera izejas pārmaiņas | - | Retāk | - | |
| Aizcietējums | Retāk | - | - | |
| Caureja | Retāk | Retāk | - | |
| Sausums mutē | Retāk | Retāk | - | |
| Gremošanas traucējumi | - | Retāk | - | |
| Gastrīts | - | Ļoti reti | - | |
| Smaganu hiperplāzija | - | Ļoti reti | - | |
| Slikta dūša | Retāk | Bieži | - | |
| Aizkuņģa dziedzera iekaisums | - | Ļoti reti | - | |
| Vemšana | - | Retāk | - | |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Izmainīti aknu funkcionālie testi, ieskaitot bilirubīna līmeņa paaugstināšanos asinīs | - | Ļoti reti* | Nav zināmi |
| Hepatīts | - | Ļoti reti | - | |
| Intrahepatiska holestāze, dzelte | - | Ļoti reti | - | |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Alopēcija | - | Retāk | Nav zināmi |
| Angioedēma | - | Ļoti reti | Nav zināmi | |
| Bullozs dermatīts | - | - | - | |
| Eritēma | Ļoti reti | - | - | |
| Erythema multiforme | - | Ļoti reti | - | |
| Eksantēma | Reti | Retāk | - | |
| Hiperhidroze | Reti | Retāk | - | |
| Fotosensibilizācijas reakcija | - | Retāk | - | |
| Nieze | Reti | Retāk | Nav zināmi | |
| Purpura | - | Retāk | - | |
| Izsitumi | Retāk | Retāk | Nav zināmi | |
| Ādas krāsas pārmaiņas | - | Retāk | - | |
| Nātrene un citas izsitumu formas | - | Ļoti reti | - | |
| Eksfoliatīvs dermatīts | - | Ļoti reti | - | |
| Stīvena-Džonsona sindroms | Ļoti reti | - | ||
| Kvinkes tūska | - | Ļoti reti | - | |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Artralģija | Retāk | Retāk | - |
| Muguras sāpes | Retāk | Retāk | - | |
| Locītavu pietūkums | Retāk | - | ||
| Muskuļu spazmas | Reti | Retāk | - | |
| Mialģija | - | Retāk | Nav zināmi | |
| Potīšu pietūkums | - | Bieži | - | |
| Smaguma sajūta | Reti | - | - | |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs | - | - | Nav zināmi |
| Urinācijas traucējumi | - | Retāk | - | |
| Niktūrija | - | Retāk | - | |
| Polakiūrija | Reti | Retāk | - | |
| Poliūrija | Reti | - | - | |
| Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi | - | - | Nav zināmi | |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Impotence | - | Retāk | - |
| Erektilā disfunkcija | Reti | - | - | |
| Ginekomastija | - | Retāk | - | |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Astēnija | Bieži | Retāk | - |
| Diskomforts, vājums | - | Retāk | - | |
| Nogurums | Bieži | Bieži | Retāk | |
| Sejas tūska | Bieži | - | - | |
| Pietvīkums, karstuma viļņi | Bieži | - | - | |
| Nekardiālas sāpes krūtīs | - | Retāk | - | |
| Tūska | Bieži | Bieži | - | |
| Perifēra tūska | Bieži | - | - | |
| Sāpes | - | Retāk | - | |
| Tūska, kas pēc piespiešanas veido bedrīti | Bieži | - | - | |
| Izmeklējumi | Paaugstināts kālija līmenis asinīs | - | - | Nav zināmi |
| Ķermeņa masas palielināšanās | - | Retāk | - | |
| Ķermeņa masas samazināšanās | - | Retāk | - |
* Galvenokārt saistīts ar holestāzi
Papildu informācija par kombināciju
Perifēra tūska, labi pazīstama amlodipīna blakusparādība, kopumā retāk tika novērota pacientiem, kuri saņēma amlodipīna/valsartāna kombināciju, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma tikai amlodipīnu. Dubultaklos kontrolētos klīniskos pētījumos perifēras tūskas sastopamības biežums atkarībā no devas bija šāds:
| Pacienti ar perifēru tūsku (%) | Valsartāns (mg) | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 0 | 40 | 80 | 160 | 320 | ||
| Amlodipīns (mg) | 0 | 3,0 | 5,5 | 2,4 | 1,6 | 0,9 |
| 2,5 | 8,0 | 2,3 | 5,4 | 2,4 | 3,9 | |
| 5 | 3,1 | 4,8 | 2,3 | 2,1 | 2,4 | |
| 10 | 10,3 | NA | NA | 9,0 | 9,5 |
Vidējā perifērās tūskas sastopamība visām amlodipīna/valsartāna kombinācijas devām bija 5,1%.
Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām
Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot kādu no atsevišķām sastāvdaļām (amlodipīnu vai valsartānu), var rasties arī lietojot amlodipīnu/valsartānu, pat ja tās nav novērotas klīniskos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.
Amlodipīns
| Bieži | Miegainība, reibonis, sirdsklauves, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums. |
|---|---|
| Retāk | Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp trauksme), depresija, trīce, garšas sajūtas traucējumi, ģībonis, pazemināta jušana, redzes traucējumi (tostarp diplopija), troksnis ausīs, hipotensija, elpas trūkums, iesnas, vemšana, gremošanas traucējumi, alopēcija, purpura, ādas krāsas pārmaiņas, hiperhidroze, nieze, eksantēma, mialģija, muskuļu krampji, sāpes, urinācijas traucējumi, bieža urinācija, impotence, ginekomastija, sāpes krūtīs, vājums, ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās. |
| Reti | Apjukums |
| Ļoti reti | Leikopēnija, trombocitopēnija, alerģiskas reakcijas, hiperglikēmija, hipertonija, perifēra neiropātija, miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija), vaskulīts, pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija, hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*, angioedēma, erythema multiforme, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija. |
| Nav zināmi | Toksiska epidermas nekrolīze |
* galvenokārt saistīts ar holestāzi
Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.
Valsartāns
| Nav zināmi | Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta līmeņa pazemināšanās, neitropēnija, trombocitopēnija, kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, aknu funkcionālo rādītāju palielināšanās, tai skaitā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās serumā, nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi, kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, angioedēma, mialģija, vaskulīts, paaugstināta jutība, tai skaitā seruma slimība. |
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pieredzes par amlodipīna/valsartāna pārdozēšanu nav. Galvenais valsartāna pārdozēšanas simptoms, iespējams, ir izteikta hipotensija ar reiboni. Amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteikti un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam, ieskaitot šoku ar letālu iznākumu.
Kontrole
Ja zāles ieņemtas nesen, var apsvērt vemšanas ierosināšanu vai kuņģa skalošanu. Konstatēja, ka aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgiem tūlīt vai divas stundas pēc amlodipīna ieņemšanas būtiski samazināja amlodipīna uzsūkšanos. Klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā, ko izraisījusi Amlodipine/Valsartan Sandoz pārdozēšana, nepieciešams aktīvs kardiovaskulāras sistēmas atbalsts, bieži jākontrolē sirdsdarbība un elpošanas funkcija, jāpaceļ uz augšu kājas, jāpievēš uzmanība cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanaai var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Kalcija kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanai var būt lietderīgi intravenozi ievadīt kalcija glikonātu.
Ne valsartānu, ne amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Līdzekļi, kas iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu; angiotensīna II antagonisti, kombinācijas; angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori.
ATĶ kods: C09DB01
Amlodipine/Valsartan Sandoz apvieno divus antihipertensīvos līdzekļus ar savstapēji papildinošu darbības mehānismu asinsspiediena kontrolei pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder kalcija antagonistu, valsartāns - angiotensīna II antagonistu grupas zālēm. Šo vielu kombinācijai piemīt savstarpēji papildinoša antihipertensīva ietekme, tā samazina asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.
Amlodipīns/valsartāns
Amlodipīna un valsartāna kombinācija devatkarīgi un savstarpēji papildinoši samazina asinsspiedienu terapeitisko devu diapazonā. Kombinācijas vienas devas antihipertensīvā ietekme saglabājās 24 stundas.
Placebo kontrolēti pētījumi
Divos placebo kontrolētos pētījumos Amlodipine/Valsartan Sandoz vienreiz dienā saņēma vairāk nekā 1400 hipertensijas slimnieku. Pētījumos tika iekļauti pieaugušie ar vieglu vai vidēji smagu nekomplicētu esenciālu hipertensiju (vidējais diastoliskais asinsspiediens sēdus pozīcijā ≥95 un <100 mm Hg). Pētījumā netika iekļauti pacienti ar augstu kardiovaskulāro risku – sirds mazspēju, 1. tipa un slikti kontrolētu 2. tipa cukura diabētu un miokarda infarktu vai insultu anamnēzē pēdējā gada laikā.
Aktīvi kontrolēti pētījumi ar pacientiem bez atbildreakcijas uz monoterapiju
Daudzcentru, randomizētā, dubultaklā, aktīvi kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā pacientiem, kam asinsspiedienu neizdevās pietiekami kontrolēt ar 160 mg valsartāna, asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus pozīcijā <90 mm Hg pētījuma beigās) konstatēja 75% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, un 62% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 5 mg/160 mg, salīdzinot ar 53% pacientu, kas turpināja lietot 160 mg valsartāna. Pievienojot 10 mg un 5 mg amlodipīna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par 6,0/4,8 mm Hg un attiecīgi 3,9/2,9 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kas turpināja lietot tikai 160 mg valsartāna.
Daudzcentru, randomizētā, dubultaklā, aktīvi kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā, ja asinsspiedienu neizdevās pietiekami kontrolēt ar 10 mg amlodipīna, asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus pozīcijā <90 mm Hg pētījuma beigās) konstatēja 78% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, salīdzinot ar 67% pacientu, kas turpināja lietot 10 mg amlodipīna. Pievienojot 160 mg valsartāna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par 2,9/2,1 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kas turpināja lietot tikai 10 mg amlodipīna.
Amlodipīns/valsartāns tika pētīts arī aktīvi kontrolētā pētījumā 130 hipertensijas slimniekiem, kam vidējais diastoliskais asinsspiediens sēdus pozīcijā bija ≥110 mm Hg un <120 mm Hg. Šajā pētījumā (sākotnējais asinsspiediens 171/113 mm Hg) amlodipīna/valsartāna lietošanas shēma ar sākotnējo devu 5 mg/160 mg, ko palielināja līdz ≥10 mg/160 mg, samazināja asinsspiedienu sēdus pozīcijā par 36/29 mm Hg, salīdzinot ar 32/28 mm Hg pacientiem, kas lietoja lizinoprilu/hidrohlortiazīdu sākotnējā devā 10 mg/12,5 mg, ko palielināja līdz 20 mg/12,5 mg.
Divos ilgstošos novērošanas pētījumos amlodipīna/valsartāna ietekme saglabājās ilgāk nekā gadu. Pēkšņa amlodipīna/valsartāna lietošanas pārtraukšana nebija saistīta ar strauju asinsspiediena palielināšanos.
Vecums, dzimums, rase vai ķermeņa masas indekss (≥30 kg/m2, <30 kg/m2) neietekmēja atbildreakciju uz amlodipīnu/valsartānu.
Amlodipīns/valsartāns nav pētīts nevienai citai pacientu grupai, izņemot hipertensijas slimniekus. Valsartāns ir pētīts pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu un sirds mazspēju. Amlodipīns ir pētīts pacientiem ar hronisku, stabilu stenokardiju, vazospastisku stenokardiju un angiogrāfiski pierādītu koronāro sirds slimību.
Amlodipīns
Amlodipīna/valsartāna kombinācijas sastāvā esošais amlodipīns inhibē kalcija jonu transmembrānas iekļūšanu sirds un asinsvadu gludajos muskuļos. Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānismu nosaka tieša atslābinoša iedarbība uz asinsvadu gludo muskulatūru, samazinot perifēro asinsvadu pretestību un asinsspiedienu. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan ar dihidropiridīna, gan nedihidropiridīna saistīšanās vietām. Sirds muskuļa un asinsvadu gludās muskulatūras kontrakcijas ir atkarīgas no ekstracelulāro kalcija jonu pārvietošanās šajās šūnās caur specifiskiem jonu kanāliem.
Pēc terapeitisku devu ordinēšanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa vazodilatāciju, samazinot asinsspiedienu guļus un stāvus pozīcijā. Lietojot ilgstoši, šo asinsspiediena samazināšanos nepavada nozīmīgas sirdsdarbības ātruma vai plazmas kateholamīnu līmeņa pārmaiņas.
Koncentrācija plazmā korelē ar ietekmi jauniem un gados veciem pacientiem.
Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību amlodipīns terapeitiskās devās samzināja nieru asinsvadu pretestību un palielināja glomerulārās filtrācijas ātrumu un efektīvo plazmas plūsmu nierēs, nemainot filtrācijas frakciju vai proteinūriju.
Tāpat kā lietojot citus kalcija kanālu blokatorus, veicot sirds funkcijas hemodinamiskos mērījumus miera stāvoklī un slodzes laikā (vai slodzes testa laikā) pacientiem ar normālu kambaru funkciju, kas ārstēti ar amlodipīnu, kopumā konstatēja nelielu sirds indeksa palielināšanos bez nozīmīgas ietekmes uz dP/dt vai kreisā kambara beigu diastolisko spiedienu vai tilpumu. Hemodinamikas pētījumos, lietojot terapeitiskās devās veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem, amlodipīns neizraisīja negatīvu inotropisku ietekmi, pat lietojot vienlaikus ar bēta blokatoriem cilvēkiem.
Amlodipīns nemaina sinuatriālā mezgla funkciju un atrioventrikulāro pārvadi veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem. Klīniskos pētījumos, kuros amlodipīnu lietoja kombinācijā ar bēta blokatoriem pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju, nenovēroja nevēlamu ietekmi uz elektrokardiogrāfiskiem raksturlielumiem.
Lietošana pacientiem ar hipertensiju
Randomizēts dubultakls saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “Antihypertensive and Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai: amlodipīns 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles līdzekļi, no tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem - hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no vieglas līdz vidēji magai hipertensijai.
Kopumā tika randomizēti 33 357 hipertensijas slimnieki no 55 gadu vecuma un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp pārciests miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā) vai diagnosticēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl vai <0,906 mmol/l (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja smēķēšana (21,9%).
Primārais mērķa kritērijs bija letāla koronāra sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts. Primārais mērķa kritērijs amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: riska attiecība (RA) bija 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Starp sekundāriem mērķa kritērijiem sirds mazspējas sastopamība (kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija sastāvdaļa) bija ievērojami lielāka amlodipīna grupā, nekā hlortalidona grupā (10,2% pret 7,7%, RA 1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda cēloņa mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA 0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.
Valsartāns
Lietojot iekšķīgi, valsartāns ir aktīvs, spēcīgs un specifisks angiotensīna II receptoru antagonists. Tas selektīvi ietekmē AT1 apakštipa receptorus, kas nodrošina zināmo angiotensīna II ietekmi. Palielināts angiotensīna II līmenis plazmā pēc AT1 receptoru blokādes ar valsartānu var stimulēt nebloķētos AT2 apakštipa receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru ietekmi. Valsartānam nepiemīt daļēja agonistiska ietekme uz AT1 receptoriem, tam ir daudz lielāka (aptuveni 20 000 reižu) afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem.
Valsartāns nenomāc AKE, zināmu arī kā kinināzi II, kas konvertē angiotensīnu I par angiotensīnu II un sadala bradikinīnu. Tā kā angiotensīna II antagonisti neietekmē AKE un nepastiprina bradikinīna vai P vielas iedarbību, tie neizraisa klepu. Klīniskos pētījumos, salīdzinot valsartānu ar AKE inhibitoru, sausa klepus sastopamība ar valsartānu ārstētiem pacientiem bija statistiski nozīmīgi (p<0,05) mazāka nekā ar AKE inhibitoru ārstētiem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kam anamnēzē bija sauss klepus AKE inhibitora terapijas laikā, valsartāna grupā klepu novēroja 19,5% pētāmo presonu, tiazīdu diurētisko līdzekļu grupā -19,0% pētāmo presonu, salīdzinot ar 68,5% ar AKE inhibitoru ārstēto pētāmo personu (p<0,05). Valsartāns nesaistās un nebloķē citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kam ir zināma nozīme sirds un asinsvadu regulācijā.
Valsartāns pacientiem ar hipertensiju pazemina asinsspiedienu, neietekmējot pulsu.
Vairumam pacientu, pēc vienas devas iekšķīgas lietošanas, antihipertensīvā darbība sākas 2 stundu laikā, maksimālais asinsspiediena kritums tiek sasniegts 4-6 stundu laikā. Antihipertensīvā darbība saglabājas 24 stundas pēc lietošanas. Atkārtotas lietošanas laikā maksimālo asinsspiediena samazinājumu ar jebkuru devu parasti sasniedz 2-4 nedēļu laikā, tas saglabājas, lietojot zāles ilgstoši. Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar strauju hipertensijas atjaunošanos vai citiem nevēlamiem klīniskiem notikumiem.
Citi: divkārša renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskos pētījumos (ONTARGET [ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial] un VA NEPHRON-D [The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes]) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar ARB.
ONTARGET pētījumā tika iekļauti pacienti, kuriem anamnēzē bija sirds un asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā tika iekļauti pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds un asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību; salīdzinot ar monoterapiju, novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas risku. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un ARB.
Tādēļ pacientiem ar diabētisku nefropātiju nedrīkst vienlaicīgi lietot AKE inhibitorus un ARB (skatīt 4.4. apakšpunktu).
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) ir pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna papildu pievienošanas standarta terapijai ar AKE inhibitoru vai ARB pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds un asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus; aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Linearitāte
Amlodipīnam un valsartānam ir lineāra farmakokinētika.
Amlodipīns/valsartāns
Pēc iekšķīgas amlodipīna/valsartāna lietošanas valsartāna un amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 3 un 6 - 8 stundu laikā. Amlodipīna/valsartāna uzsūkšanās ātrums un apjoms ir līdzvērtīgs valsartāna un amlodipīna biopieejamībai, lietojot atsevišķu tablešu veidā.
Amlodipīns
Uzsūkšanās: pēc iekšķīgas amlodipīna monoterapijas terapeitisku devu lietošanas amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%. Amlodipīna biopieejamību uztura lietošana neietekmē.
Izkliede: izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka aptuveni 97,5% cirkulējošās aktīvās vielas ir saistītas ar plazmas olbaltumiem.
Biotransformācija: aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem metabolītiem.
Eliminācija: amlodipīna eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 30-50 stundas. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas 7-8 dienas. 10% oriģinālā amlodipīna un 60% amlodipīna metabolītu izdalās ar urīnu.
Valsartāns
Uzsūkšanās: lietojot iekšķīgi tikai valsartānu, valsartāna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-4 stundu laikā. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Uzturs samazina valsartāna iedarbību (nosakot pēc AUC) par aptuveni 40% un maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) par aptuveni 50%, lai gan valsartāna koncentrācija plazmā aptuveni 8 h pēc devas ieņemšanas, lietojot grupās pēc ēšanas un tukšā dūšā, ir līdzīga. Tomēr AUC samazināšanās nav vērojama vienlaicīgi ar klīniski nozīmīgu terapeitiskās iedarbības samazināšanos, tādēļ valsartānu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.
Izkliede: valsartāna izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos pēc intravenozas ievades ir aptuveni 17 litri, kas liecina, ka valsartāna izlkiede audos nav plaša. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumvielām (94-97%), galvenokārt seruma albumīniem.
Biotransformācija: valsartāns netiek pārveidots lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti metabolītu veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā mazā koncentrācijā (mazāk nekā 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.
Eliminācija: valsartānam piemīt multieksponenciāla rakstura kinētika (t1⁄2α <1 h un t1⁄2ß aptuveni 9 h). Valsartāns izdalās galvenokārt ar fēcēm (aptuveni 83% devas) un urīnu (aptuveni 13% devas), galvenokārt neizmainītas zaktīvās vielas veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.
Īpašas pacientu grupas
Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)
Dati par farmakokinētiku bērniem nav pieejami.
Gados veci cilvēki (no 65 gadu vecuma)
Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā jauniem un gados veciem pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence mazināties, palielinoties zemlīknes laukumam (AUC) un eliminācijas pusperiodam. Valsartāna vidējais sistēmiskais AUC gados vecākiem cilvēkiem ir par 70% lielāks nekā gados jaunākiem cilvēkiem, tādēļ, paaugstinot devu, jāievēro piesardzība.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku būtiski neietekmē. Kā jau sagaidāms, savienojumam, kura nieru klīrenss ir tikai 30% no kopējā plazmas klīrensa, sakarību starp nieru darbību un valsartāna sistēmisko iedarbību nekonstatēja.
Aknu darbības traucējumi
Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir samazināts amlodipīna klīrenss, tādēļ AUC palielinās par aptuveni 40-60%. Caurmērā pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu hronisku aknu slimību valsartāna iedarbība (nosakot pēc AUC) ir divreiz lielāka nekā veseliem brīvprātīgiem (līdzīga vecuma, dzimuma un ķermeņa masas cilvēkiem). Pacientiem ar aknu slimību jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Amlodipīns/valsartāns
Blakusparādības ar iespējamu klīnisku nozīmi, kas novērotas pētījumos ar dzīvniekiem, bija šādas: žurku tēviņiem novēroja histopatoloģiskas kuņģa dziedzeru iekaisuma pazīmes, ja iedarbība aptuveni 1,9 (valsartāns) un 2,6 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas – 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Spēcīgāka iedarbība gan mātītēm, gan tēviņiem izraisīja čūlas un erozijas kuņģa gļotādā. Līdzīgas pārmaiņas novēroja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes pārsniedza valsartāna klīnisko devu 160 mg).
Palielinātu nieru kanāliņu bazofilijas/hialinizācijas, dilatācijas un cilindru sastopamību un smaguma pakāpi, kā arī intersticiālu limfocītu iekaisumu un arteriolu medijas hipertrofiju konstatēja, ja iedarbība 8-13 (valsartāns) un 7-8 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas - 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Līdzīgas pārmaiņas novēroja valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes pārsniedza valsartāna klīnisko devu 160 mg).
Embrija-augļa attīstības pētījumā ar žurkām konstatēja paplašinātu urīnvadu, krūšu kaula anomāliju un nepārkaulojušos priekšķepu falangu sastopamības palielināšanos, ja iedarbība aptuveni 12 (valsartāns) un 10 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas - 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Paplašinātus urīnvadus konstatēja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 12 reizes pārsniedz klīniskās devas - 160 mg valsartāna - iedarbību). Šajā pētījumā konstatēja tikai nelielas toksicitātes pazīmes mātītēm (mērenu ķermeņa masas samazināšanos). Konstatēja, ka līmenis bez ietekmes attiecībā uz attīstību bija 3 (valsartāns) un 4 (amlodipīns) reizes lielāks par klīnisko ietekmi (pamatojoties uz AUC).
Atsevišķām sastāvdaļām netika konstatētas mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumos žurkām un pelēm, lietojot devas, kas apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg, atklāja aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi.
Ietekme uz fertilitāti
Žurkām, kuras saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem - 10 mg, rēķinot uz mg/m2), netika pierādīta nelabvēlīga ietekme uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi 30 dienas tika ārstēti ar amlodipīna besilātu devā, kas līdzinās cilvēkiem lietotai devai, rēķinot uz mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulu stimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.
Kancerogenitāte, mutagenitāte
Žurkām un pelēm, kas divus gadus kopā ar barību saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kancerogenitāte netika pierādīta. Lielākā deva (pelēm līdzīgi maksimālai ieteicamai klīniskai devai - 10 mg, rēķinot uz mg/m2, bet žurkām dubulti*) bija tuvu maksimālai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Mutagenitātes pētījumos nekonstatēja ar zāļu iedarbību saistītu ietekmi ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
* Pamatojoties uz pacienta masu 50 kg.
Valsartāns
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Lietojot mātītei toksisko devu (600 mg/kg/dienā) gestācijas perioda pēdējās dienās un laktācijas periodā, žurku pēcnācējiem tika konstatēta samazināta dzīvildze, mazāks masas pieaugums un attīstības aizkavēšanās (ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, rēķinot uz mg/m2 (aprēķinos izmantota iekšķīgi lietota deva 320 mg/dienā pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).
Neklīniskajos drošuma pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām samazināja sarkano asinsķermenīšu rādītājus (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) un izraisīja nieru hemodinamikas pārmaiņas (nedaudz palielinātu urīnvielas slāpekļa koncentrāciju asinīs, nieru urīnvadu hiperplāziju un bazofiliju tēviņiem). Šīs žurkām izmantotās devas (200 un 600 mg/kg/dienā) apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, rēķinot uz mg/m2 (aprēķinos izmantota iekšķīgi lietota deva 320 mg/dienā pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).
Lietojot salīdzināmas devas pērtiķiem, konstatēja līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs, kur pārmaiņu rezultātā attīstījās nefropātija, ieskaitot palielinātu urīnvielas slāpekļa un kreatinīna koncentrāciju asinīs.
Abām sugām konstatēja nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju. Tika secināts, ka visas izmaiņas izraisījusi valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, radot ilgstošu hipotensiju, īpaši pērtiķiem. Lietojot valsartānu ārstnieciskās devās cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Mikrokristāliska celuloze
Krospovidons
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Apvalks:
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes
Amlodipine/Valsartan Sandoz 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Makrogols 4000
Talks
Amlodipine/Valsartan Sandoz 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Makrogols 4000
Talks
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30oC.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PVDH blisteri. Vienā blisterī ir 7, 10 vai 14 apvalkotās tabletes.
Iepakojuma lielumi: 7, 14, 28, 30, 56, 90, 98 vai 280 apvalkotās tabletes un vairāku kastīšu iepakojumi, kas satur 280 (4x70 vai 20x14) apvalkotās tabletes.
PVH/PVDH perforēts dozējamu vienību blisteris. Vienā blisterī ir 7, 10 vai 14 apvalkotās tabletes.
Iepakojuma lielumi: 56, 98 vai 280 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2016. gada 11. augustā
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2018
