ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
19-0081-07
19-0081
Accord Healthcare Polska Sp. z.o.o., Poland; Laboratori Fundacio Dau, Spain; Accord Healthcare Ltd, United Kingdom
27-MAY-19
26-MAY-24
Recepšu zāles
100 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Accord Healthcare B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Allopurinol Accord 100 mg tabletes
Allopurinol Accord 300 mg tabletes
allopurinolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Allopurinol Accord un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Allopurinol Accord lietošanas
3. Kā lietot Allopurinol Accord
4. Iespējamās blakusparādības.
Kā uzglabāt Allopurinol Accord Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Allopurinol Accord un kādam nolūkam tās lieto
Allopurinol Accord satur aktīvo vielu allopurinolu. Šīs zāles pieder zāļu grupai, ko sauc par enzīmu inhibitoriem un kas kontrolē specifisku ķīmisku izmaiņu ātrumu Jūsu organismā.
Allopurinol Accord lieto tādu stāvokļu ārstēšanai, kuru gadījumā Jūsu organismā veidojas pārāk liels urīnskābes daudzums: podagra; noteikta veida nieru slimības un nierakmeņi; vēzis un daži enzīmu darbības traucējumi, kas izraisa pārmērīgu urīnskābes uzkrāšanos.
Kas Jums jāzina pirms Allopurinol Accord lietošanas
Nelietojiet Allopurinol Accord šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret allopurinolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Allopurinol Accord lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi pašreiz vai pagātnē;
ja Jūs lietojat zāles (diurētiskos līdzekļus un/vai zāles, kuras sauc par AKE inhibitoriem) sirds slimības vai augsta asinsspiediena ārstēšanai;
ja Jums ir akūta podagras lēkme;
ja Jums ir haņu ķīniešu, afrikāņu vai indiešu izcelsme;
ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi.
Īpaša piesardzība, lietojot Allopurinol Accord nepieciešama šādos gadījumos:
ja Jums ir nierakmeņi. Nierakmeņi kļūs mazāki, tādēļ pastāv neliela iespēja, ka tie nokļūs Jūsu urīnceļos un izraisīs nosprostojumu.
Allopurinola lietošanas laikā ir ziņots par nopietniem ādas izsitumiem (paaugstinātas jutības sindromu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermas nekrolīzi). Bieži izsitumi ietver mutes, rīkles, deguna, dzimumorgānu gļotādas čūlas un konjunktivītu (sarkanas un pietūkušas acis). Pirms šiem nopietnajiem ādas izsitumiem bieži novēro gripai līdzīgus simptomus, piemēram, drudzi, galvassāpes, sāpes visā ķermenī. Izsitumi var pastiprināties, var izplatīti veidoties pūšļi un lobīties āda. Ja Jums rodas izsitumi vai šie ādas simptomi, pārtrauciet allopurinola lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu;
ja Jums ir vēzis vai Leša-Nīhana sindroms, var palielināties urīnskābes daudzums urīnā. Lai to novērstu, nepieciešams dzert pietiekami daudz šķidruma, lai atšķaidītu urīnu.
Bērni un pusaudži
Lietošana bērniem ir nepieciešama reti, izņemot dažus vēža veidus (īpaši leikozi) un noteiktus enzīmu darbības traucējumus, piemēram, Leša-Nīhana sindromu.
Citas zāles un Allopurinol AccordPastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot:
zāles Jūsu imūnās atbildes reakcijas nomākšanai (imūnsupresanti), piemēram, 6-merkaptopurīns, azatioprīns un ciklosporīns;
adenīna arabinozīds (vidarabīns), ko lieto herpesvīrusu infekciju vai vējbaku ārstēšanai;
citas zāles podagras ārstēšanai, piemēram, probenecīds;
acetilsalicilskābe (vai līdzīgas zāles, kuras sauc par salicilātiem);
hlorpropamīds, ko lieto diabēta ārstēšanai;
zāles asins šķidrināšanai (antikoagulanti), piemēram, varfarīns;
zāles krampju (epilepsijas) ārstēšanai, piemēram, fenitoīns;
teofilīns, ko lieto elpošanas traucējumu ārstēšanai;
antibiotikas (ampicilīns vai amoksicilīns);
zāles vēža ārstēšanai;
didanozīnu, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai;
zāles, ko lieto sirds slimību vai augsta asinsspiediena ārstēšanai, tādas kā AKE inhibitorus vai tabletes ūdens izvadīšanai (diurētiskos līdzekļus);
alumīnija hidroksīdu, jo tādējādi allopurinolam var būt vājāka iedarbība. Intervālam starp abu zāļu lietošanu ir jābūt vismaz 3 stundas;
citostatiskus līdzekļus (piemēram, ciklofosfamīdu, doksorubicīnu, bleomicīnu, prokarbazīnu, alkilhalogenīdus), jo asins diskrāzija var rasties daudz biežāk nekā tad, ja citostatiskie līdzekļi un allopurinols tiek lietotas atsevišķi. Tādēļ jāveic regulāra asins ainas kontrole.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Allopurinols izdalās cilvēka krūts pienā. Allopurinola lietošana barošanas ar krūti laikā nav ieteicama
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Allopurinol Accord var izraisīt miegainību un ietekmēt Jūsu koordināciju. Ja Jums tas rodas, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus līdz Jūs zināt kā šīs zāles Jūs ietekmē.
Allopurinol Accord satur laktozi
Šīs zāles satur laktozi (cukura veidu). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Allopurinol Accord
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Nepieciešamā Allopurinol Accord deva var būt ļoti atšķirīga. Jūsu ārsts izlems, kāda Allopurinol Accord deva ir Jums piemērota.
Parastā sākuma deva ir 100 līdz 300 mg dienā, ko var lietot vienas devas veidā. Atkarībā no Jūsu slimības smaguma devu var palielināt līdz 900 mg dienā.
Ja Jūsu dienas deva ir lielāka par 300 mg, ārsts varētu ieteikt sadalīt kopējo devu mazākās devās un lietot tās vienmērīgi dienas laikā, lai samazinātu kuņģa-zarnu trakta blakusparādību risku .
Ja esat gados vecāks cilvēks vai Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, ārsts varētu izrakstīt mazāku devu vai ieteikt lietot zāles ar garākiem intervāliem. Ja Jums nepieciešama dialīze divas vai trīs reizes nedēļā, Jūsu ārsts varētu izrakstīt 300 vai 400 mg devu, kas jālieto tūlīt pēc dialīzes.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Bērni un pusaudži vecumā līdz 15 gadiem: 10 līdz 20 mg/kg ķermeņa masas/dienā ar maksimālo devu 400 mg dienā, lietojot trīs dalītās devās. Lietošana bērniem ir nepieciešama reti, izņemot ļaundabīgus audzējus (īpaši leikozi) un noteikta veida enzīmu darbības traucējumus, piemēram, Leša-Nīhana sindromu.
Lietošanas veids
Allopurinol Accord ir paredzētas iekšķīgai lietošanai.
Tabletes jālieto, uzdzerot glāzi ūdens, lai atvieglotu norīšanu.
Jums ieteicams lietot tabletes pēc ēdienreizes, lai samazinātu blakusparādību, piemēram, sliktas dūšas un vemšanas, risku.
Ja esat lietojis Allopurinol Accord vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu vai kāds nejauši ir lietojis Jūsu zāles, nekavējoties pastāstiet ārstam vai dodieties uz slimnīcu. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu. Zāļu pārdozēšana var izraisīt tādus simptomus kā slikta dūša, vemšana, caureja vai reibonis.
Ja esat aizmirsis lietot Allopurinol Accord
Ja aizmirsāt lietot devu, lietojiet to tiklīdz atceraties. Tomēr, ja laiks līdz nākamās devas lietošanas reizei ir ļoti īss, nelietojiet aizmirsto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Allopurinol Accord
Nepārtrauciet Allopurinol Accord lietošanu, ja vien ārsts nav tā norādījis.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Paaugstināta jutība
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja novērojat kādu no sekojošiem:
jebkāda veida reakcija, piemēram, ādas zvīņošanās, pūšļi vai sāpīgas lūpas un mute;
vai ļoti reti var būt tādas pazīmes kā pēkšņa sēkšana, vibrējoša vai spiedoša sajūta krūškurvī un kolapss.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
drudzis un drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes (gripai līdzīgi simptomi) un slikta vispārējā pašsajūta;
nopietnas paaugstinātas jutības reakcijas ar drudzi, ādas izsitumiem, sāpēm locītavās, aknu funkcijas testu un asinsainas rādītāju novirzēm no normas (tās var būt daudzu orgānu paaugstinātas jutības traucējumu pazīmes).
asiņošana no lūpām, acīm, mutes dobuma, deguna vai dzimumorgāniem;
jebkādas ādas pārmaiņas, piemēram, mutes, rīkles, deguna, dzimumorgānu gļotādas čūlas un konjunktivīts (sarkanas un sapampušas acis), pūšļi pa visu ādu vai ādas lobīšanās.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):
nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas vai rīkles pietūkumu;
nopietna, potenciāli dzīvību apdraudoša alerģiska reakcija.
Šie simptomi var liecināt, ka Jums ir alerģija pret Allopurinol Accord. Neturpiniet tablešu lietošanu, ja vien ārsts nav tā norādījis.
Citas blakusparādības
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem)
ādas izsitumi;
paaugstināts vairogdziedzera stimulējošā hormona līmenis asinīs.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)
slikta dūša vai vemšana;
aknu darbības testu rādītāju novirzes no normas.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
aknu darbības traucējumi, piemēram, aknu iekaisums.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
augsta temperatūra;
asinis urīnā (hematūrija);
augsts holesterīna līmenis asinīs (hiperlipidēmija);
slikta vispārējā pašsajūta vai nespēks;
vājums, nejutīgums, nestabilitāte pēdās, nespēja kustināt muskuļus (paralīze) vai samaņas zudums;
galvassāpes, reibonis, miegainība vai redzes traucējumi;
sāpes krūtīs (stenokardija), augsts asinsspiediens vai lēns pulss;
šķidruma uzkrāšanās, kas izraisa tūsku, īpaši potīšu apvidū;
glikozes vielmaiņas traucējumi (diabēts). Jūsu ārsts, iespējams, gribēs Jums izmērīt cukura līmeni asinīs, lai to pārbaudītu;
reizēm Allopurinol Accord tabletes var ietekmēt asinis. Pastāstiet par ārstam, cik drīz vien iespējams, ja zāļu lietošana izpaužas ar vieglāku zilumu veidošanos nekā parasti, vai Jums rodas sāpes rīklē vai citas infekcijas pazīmes. To parasti novēro cilvēkiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem. Pastāstiet par to ārstam, cik drīz vien iespējams;
Allopurinol Accord var ietekmēt limfmezglus;
vīriešu neauglība, impotence;
krūšu palielināšanās gan vīriešiem, gan sievietēm;
vēdera izejas paradumu pārmaiņas;
garšas sajūtu pārmaiņas;
katarakta;
matu izkrišana vai matu krāsas pārmaiņas;
depresija;
apzinātas muskuļu koordinācijas traucējumi (ataksija);
ādas tirpšanas, kutēšanas, durstīšanas vai dedzināšanas sajūta (parestēzija).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu . Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Allopurinol Accord
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Allopurinol Accord tabletes satur
Aktīvā viela ir allopurinols.
Allopurinol Accord 100 mg tabletes: katra tablete satur 100 mg allopurinola.
Allopurinol Accord 300 mg tabletes: katra tablete satur 300 mg allopurinola.
Citas sastāvdaļas ir:
laktozes monohidrāts, krospovidons, B tips, kukurūzas ciete, povidons K 30 un mgnija stearāts.
Allopurinol Accord ārējais izskats un iepakojums
Allopurinol Accord 100 mg tablete ir balta vai gandrīz balta, apaļa, abpusēji izliekta, neapvalkota tablete aptuveni 8,0 mm diametrā ar iespiestu uzrakstu "AW" vienā pusē un gludu otru pusi.
Allopurinol Accord 300 mg tablete ir balta vai gandrīz balta, apaļa, abpusēji izliekta, neapvalkota tablete ar slīpām malām, aptuveni 11,2 mm diametrā ar iespiestu uzrakstu "AX" vienā pusē un gludu otru pusi.
PVH-Al blisteris, kas satur 25, 28, 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Accord Healthcare B.V.
Winthontlaan 200
3526 KV Utrecht
Nīderlande
Ražotājs
Accord Healthcare Limited,
Sage House, 319 Pinner Road,
North Harrow, Middlesex, HA1 4HF,
Lielbritānija
LABORATORI FUNDACIÓ DAU
C/ C, 12-14 Pol. Ind. Zona Franca,
Barcelona, 08040, Spānija
Accord Healthcare Polska Sp. z o.o.
ul. Lutomierska 50, Pabianice
95-200, Polija
Šīs zāles Eiropas ekonomiskās zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts nosaukums
:
Zāļu nosaukums
Austrija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletten
Dānija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletter
Igaunija
:
Allopurinol Accord
Somija
:
Allopurinol Accord
Vācija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg Tabletten
Lietuva
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletės
Latvija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletes
Nīderlande
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletten
Zviedrija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletter
Īrija
:
Allopurinol 100 mg, 300 mg tablet
Malta
:
Allopurinol 100 mg, 300 mg tablet
Bulgārija
:
Allopurinol Accord 100 mg tablet
Čehijas Republika
:
Allospes
Ungārija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg tabletta
Polija
:
Allospes
Slovēnija
:
Allopurinol Accord 100mg,300mg filmsko obložene tablete
Rumānija
:
Allospes 100mg,300mg comprimate
Slovākijas Republika
:
Allospes 100 mg, 300 mg tablety
Kipra
:
Allopurinol Accord 100 mg tablet
Itālija
:
Allopurinolo Accord
Spānija
:
Allopurinol Accord 100 mg, 300 mg comprimidos
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019.
SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019
EQ PAGE 1
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Allopurinol Accord 100 mg tabletes
Allopurinol Accord 300 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 100 mg allopurinola (allopurinolum).
Katra tablete satur 300 mg allopurinola (allopurinolum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
katra 100 mg tablete satur 33 mg laktozes (monohidrāta veidā);
katra 300 mg tablete satur 99 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
100 mg tabletes: balta vai gandrīz balta, apaļa, abpusēji izliekta, neapvalkota tablete aptuveni 8 mm diametrā ar iespiestu uzrakstu "AW" vienā pusē un gludu otru pusi.
300 mg tabletes: balta vai gandrīz balta, apaļa, abpusēji izliekta, neapvalkota tablete ar slīpām malām, aptuveni 11,2 mm diametrā ar iespiestu uzrakstu "AX" vienā pusē un gludu otru pusi.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Allopurinol Accord ir paredzēts lietot, lai samazinātu urātu/urīnskābes veidošanos, ja konstatēti stāvokļi ar urātu/urīnskābes izgulsnēšanos (piemēram, podagras artrīts, podagras mezgli jeb tofi ādā, nierakmeņu slimība) vai pastāv klīniskais risks (piemēram, ļaundabīgu audzēju ārstēšana, kas var izraisīt akūtu urīnskābes nefropātiju).
Galvenie klīniskie stāvokļi, kuru gadījumā var notikt urātu/urīnskābes izgulsnēšanās:
idiopātiska podagra;
urīnskābes akmeņi;
akūta urīnskābes nefropātija;
neoplastiska slimība un mieloproliferatīva slimība ar augstu šūnu populācijas atjaunošanās intensitāti, kuras gadījumā urātu līmenis var strauji pieaugt spontāni vai pēc citotoksiskas terapijas;
noteikta veida enzīmu darbības traucējumi, kas var izraisīt pārmērīgu urīnskābes sāļu veidošanos, piemēram:
hipoksantīna-guanīna fosforiboziltransferāzes darbības traucējumi, ieskaitot Leša-Nīhana sindromu;
glikozes-6-fosfatāzes darbības traucējumi, ieskaitot glikogēna uzkrāšanās slimību;
fosforibozilpirofosfāta sintetāzes darbības traucējumi;
fosforibozilpirofosfāta amidotransferāzes darbības traucējumi;
adenīna fosforiboziltransferāzes darbības traucējumi;
Allopurinol Accord ir paredzēts lietot 2, 8-dihidroksiadenīna (2, 8-DHA) nierakmeņu ārstēšanai saistībā ar adenīna fosforiboziltransferāzes darbības traucējumiem.
Allopurinol Accord ir paredzēts lietot recidivējošu jauktu kalcija oksalāta nierakmeņu ārstēšanai hiperurikozūrijas gadījumā, kad šķidruma uzņemšanas, uztura un citi līdzīgi profilaktiski pasākumi ir izrādījušies neefektīvi.
Bērni un pusaudži
Dažādas izcelsmes sekundāra hiperurikēmija.
Urīnskābes nefropātija leikozes ārstēšanas laikā.
Iedzimti enzīmu deficīta traucējumi, Leša-Nīhana sindroms (daļējs vai pilnīgs hipoksantīna-guanīna fosforiboziltransferāzes deficīts) un adenīna fosforiboziltransferāzes deficīts.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Lai mazinātu nevēlamo blakusparādību risku, jāsāk lietot mazas Allopurinol Accord devas, piemēram, 100 mg dienā un devu var palielināt tikai tad, ja seruma urātu līmeņa atbildes reakcija ir neapmierinoša. Papildu uzmanība jāpievērš pavājinātas nieru darbības gadījumā (skatīt sadaļu „Nieru darbības traucējumi” 4.2. apakšpunktā). Ieteicams izmantot šādas dozēšanas shēmas:
no 100 līdz 200 mg dienā vieglos gadījumos;
no 300 līdz 600 mg dienā vidēji smagos gadījumos;
no 700 līdz 900 mg dienā smagos gadījumos.
Lai mazinātu nevēlamās blakusparādības kuņģa-zarnu traktā, devas, kas pārsniedz 300 mg, jālieto dalītās devās, kas nekad nepārsniedz 300 mg. Ja nepieciešama devu pielāgošana ķermeņa masai (mg/kg), ieteicamā deva ir no 2 līdz 10 mg/kg ķermeņa masas dienā.
Ieteikumi novērošanai
Deva jāpielāgo , kontrolējot seruma urātu koncentrāciju un urīna urātu/urīnskābes līmeni atbilstošos intervālos.
Īpašas populācijas
Gados vecāki cilvēki
Ja nav specifiskas informācijas, jālieto mazākā deva, kas spēj pietiekami pazemināt urātu līmeni. Īpaša uzmanība jāpievērš norādījumiem sadaļā „Nieru darbības traucējumi” 4.2. apakšpunktā un 4.4. apakšpunktā.
Nieru darbības traucējumi
Tā kā allopurinols un tā metabolīti tiek izvadīti caur nierēm, nieru darbības traucējumi var izraisīt allopurinola un/vai tā metabolītu uzkrāšanos un no tā izrietošu plazmas eliminācijas pusperioda pagarināšanos.
Turpmāk redzamā tabula var būt noderīga kā devu ieteikums pieaugušajiem:
kreatinīna klīrenss (normāls rādītājs no 60 līdz 120 ml/min)
deva pavājinātas nieru darbības gadījumā
>20 ml/min
parastā deva
10 līdz 20 ml/min
no 100 līdz 200 mg dienā
<10 ml/min
100 mg dienā vai garāki dozēšanas intervāli
Ja pieejamas ierīces oksipurinola koncentrācijas plazmā noteikšanai, deva jāpielāgo tā, lai oksipurinola līmenis plazmā nepārsniegtu 100 mikromolus litrā (15,2 mg/l).
Allopurinols un tā metabolīti tiek izvadīti ar hemodialīzi. Ja hemodialīze tiek veikta divas līdz trīs reizes nedēļā, jāapsver alternatīva dozēšanas shēma ar 300 – 400 mg allopurinola uzreiz pēc katra dialīzes seansa, starplaikos nelietojot.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāsamazina deva. Terapijas sākumā ieteicams veikt periodiskas aknu darbības pārbaudes.
Slimību ar pastiprinātu urīnskābes metabolismu, piemēram, jaunveidojumu, Leša-Nīhana sindroma, ārstēšana
Jālieto mazākā ieteicamā allopurinola dozēšanas shēmas deva.
Ja urātu nefropātijas vai citas patoloģijas rezultātā pasliktinājusies nieru darbība, sekojiet norādījumiem, kas sniegti sadaļā „Nieru darbības traucējumi” 4.2. apakšpunktā.
Šie pasākumi var samazināt ksantīna un/vai oksipurinola izgulsnēšanos, kas var sarežģīt klīnisko stāvokli. Skatīt arī 4.5. un 4.8. apakšpunktu.
Pediatriskā populācija
Bērni un pusaudži, kas jaunāki par 15 gadiem: 10 – 20 mg/kg ķermeņa masas dienā līdz pat maksimālajai devai – 400 mg dienā, sadalot trīs dalītās devās. Nepieciešamība lietot bērniem ir reta, izņemot ļaundabīgas slimības (īpaši leikozes) un noteiktu enzīmu traucējumu, piemēram, Leša-Nīhana sindroma, gadījumos.
Lietošanas veids
Allopurinol Accord ir paredzētas iekšķīgai lietošanai.
Tabletes ir ieteicams lietot iekšķīgi pēc ēšanas, lai labvēlīgi ietekmētu panesību kuņģa-zarnu traktā. Ja dienas deva pārsniedz 300 mg, piemērotāks varētu būt dalītās devas režīms (skatīt sadaļu par devām).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Paaugstinātas jutības sindroms, Stīvensa-Džonsona sindroms (SDžS) un toksiska epidermas nekrolīze (TEN):
paaugstinātas jutības reakcijas allopurinola lietošanas laikā var izpausties dažādos veidos, ieskaitot makulopapulāru eksantēmu, paaugstinātas jutības sindromu (zināmu arī kā DRESS), Stīvensa-Džonsona sindromu (SDžS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN). Šīs reakcijas ir klīniskas diagnozes un to rašanās ir pamats lēmuma pieņemšanai. Ja šādas reakcijas rodas terapijas laikā jebkurā brīdī, allopurinola lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Pacientiem ar paaugstinātas jutības sindromu un SDžS/TEN atkārtota lietošana nav pieļaujama. Ādas paaugstinātas jutības reakciju novēršanai var būt lietderīgi izmantot kortikosteroīdus. (Skatīt 4.8. apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības” – “Imūnās sistēmas traucējumi” un „Ādas un zemādas audu bojājumi”.)
HLA-B*5801 alēle:
ir pierādīts, ka HLA-B*5801 alēlei ir saistība ar allopurinolu saistītā paaugstinātas jutības sindroma un SDžS/TEN attīstību. HLA-B * 5801 alēles biežums dažādu etnisko grupu vidū ir ļoti atšķirīgs: līdz 20% Han Ķīnas iedzīvotāju vidū, 8-15% Taizemes iedzīvotāju vidū, 12% Korejas iedzīvotāju vidū un 1-2% Japānas vai Eiropas izcelsmes iedzīvotāju vidū. Pirms allopurinola terapijas sākšanas pacientu apakšgrupās, kurās ir zināms, ka šīs alēles izplatība ir augsta, jāapsver HLA-B*5801 skrīnings. Hroniska nieru slimība var papildus palielināt risku šiem pacientiem. Gadījumos, ja nav pieejama HLA-B*5801 genotipa noteikšana pacientiem ar Han Ķīnas, Taizemes vai Korejas izcelsmi, pirms ārstēšanas uzsākšanas ir rūpīgi jānovērtē un jāapsver, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo paaugstinātos riskus. Genotipēšanas izmantošana citās pacientu populācijās nav noteikta. Ja ir zināms, ka pacientiem ir HLA-B*5801 genotips (it īpaši Han Ķīnas, Taizemes vai Korejas izcelsmes), allopurinola lietošanu nedrīkst uzsākt, izņemot, ja nav citu pamatotu terapeitisku risinājumu un paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku. Īpaša uzmanība jāpievērš paaugstinātas jutības sindroma vai SDžS/TEN pazīmēm, un pacients ir jāinformē par nepieciešamību nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu pēc pirmo simptomu parādīšanās.
Pacientiem, kuriem nav HLA-B *5801 alēle, neatkarīgi no to etniskās izcelsmes tomēr var rasties SDžS/TEN.
Nieru vai aknu darbības traucējumi:
pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem jālieto samazinātas devas. Pacientiem, kuri lieto zāles hipertensijas vai sirds mazspējas ārstēšanai, piemēram, diurētiskos līdzekļus vai AKE inhibitorus, var būt arī nieru darbības traucējumi, tāpēc šiem pacientiem allopurinols jālieto piesardzīgi.
Ja pacientam ir hiperurikēmija un/vai hiperurikozūrija, pirms citotoksiskās terapijas sākšanas to ieteicams koriģēt ar Allopurinol Accord. Ir svarīgi nodrošināt pietiekamu hidratāciju, lai uzturētu optimālu diurēzi un sārminātu urīnu, un pastiprinātu urīna urātu/urīnskābes šķīdību.
Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un vienlaicīgi lietojot diurētisku līdzekli, īpaši tiazīdus, var pieaugt allopurinola izraisīts SDžS/TEN attīstīšanās risks, un citu nopietnu paaugstinātas jutības reakciju risks.
Asimptomātiska hiperurikēmija:
asimptomātiska hiperurikēmija pati par sevi parasti netiek uzskatīta par indikāciju allopurinola lietošanai. Šo stāvokli var novērst uztura un šķidruma lietošanas maiņa un pamatcēloņa ārstēšana.
Akūta podagras lēkme:
allopurinolu nedrīkst sākt lietot, pirms nav pilnībā pārgājusi akūtā podagras lēkme, jo tā lietošana var veicināt nākamo lēkmi.
Lietojot allopurinolu, terapijas sākumā var rasties akūta podagras artrīta lēkme. Tāpēc terapijas sākumā vismaz 1 mēnesi ieteicams profilaktiski ordinēt piemērotu pretiekaisuma līdzekli vai kolhicīnu. Sīkāka informācija par piemēroto devu, piesardzību un brīdinājumiem atrodama literatūrā.
Ja pacientiem allopurinola lietošanas laikā attīstās akūta lēkme, ārstēšana jāturpina, nemainot devu, un akūta lēkme ir jāārstē ar piemērotiem pretiekaisuma līdzekļiem.
Ksantīna izgulsnēšanās:
Ja urātu veidošanās ir būtiski palielināta (piemēram, ļaundabīga slimība un tās terapija, Leša-Nīhana sindroms), ksantīna absolūtā koncentrācija urīnā retos gadījumos var paaugstināties tik lielā mērā, ka tas var sākt izgulsnēties urīnceļos. Šo risku var samazināt ar pietiekamu hidratāciju, lai panāktu optimālu urīna atšķaidījumu.
Ietekme uz urīnskābes nierakmeņiem:
atbilstoša terapija ar allopurinolu šķīdinās lielus urīnskābes akmeņus nieres bļodiņā, radot iespējamu ietekmi uz urīnvadu.
Vairogdziedzera darbības traucējumi:
ilgstošā atklātā pētījuma pagarinājumā tika novērots palielināts TSH līmenis (>5,5 μSV/ml) pacientiem, kuri ilgstoši lietoja allopurinolu (5,8%). Lietojot Allopurinol Accord pacientiem ar vairogdziedzera darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība.
Laktoze:
šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
6-merkaptopurīns un azatioprīns:
azatoprīns tiek metabolizēts līdz 6-merkaptopurīnam, ko inaktivē ar ksantīna oksidāzes iedarbību. Ja 6-merkaptopurīns vai azatioprīns tiek lietots vienlaicīgi ar allopurinolu, jālieto tikai viena ceturtdaļa no parastās 6-merkaptopurīna vai azatioprīna devas, jo ksantīna oksidāzes inhibīcija pagarinās to darbību.
Vidarabīns (adenīna arabinozīds):
pierādīts, ka allopurinola klātbūtnē vidarabīna eliminācijas pusperiods plazmā pagarinās. Ja abas šīs zāles tiek lietotas vienlaicīgi, pastiprināta uzmanība jāpievērš toksiskas ietekmes atklāšanai.
Salicilāti un urikozūriskie līdzekļi:
galvenais allopurinola metabolīts oksipurinols ir terapeitiski aktīvs un līdzīgi kā urāti, tas izdalās caur nierēm. Zāles ar urikozūrisku iedarbību, piemēram, probenecīds vai lielas salicilātu devas, var paātrināt oksipurinola izdalīšanos. Tas var pazemināt allopurinola terapeitisko aktivitāti, tomēr katrs gadījums jāizvērtē individuāli.
Hlorpropamīds:
pacientiem ar pavājinātu nieru darbību allopurinola lietošana vienlaicīgi ar hlorpropamīdu var paaugstināt pagarinātas hipoglikēmiskās aktivitātes risku, jo allopurinols un hlorpropamīds konkurējoši izdalās caur nieru kanāliņiem.
Kumarīna grupas antikoagulanti:
retos gadījumos saņemti ziņojumi par varfarīna vai citu kumarīna grupas antikoagulantu darbības pastiprināšanos, lietojot vienlaicīgi ar allopurinolu, tāpēc visi pacienti, kuri lieto antikoagulantus, rūpīgi jānovēro.
Fenitoīns:
allopurinols var aizkavēt fenitoīna oksidāciju aknās, taču šīs ietekmes klīniskā nozīme nav pierādīta.
Teofilīns:
ziņots par teofilīna metabolisma kavēšanu. Šīs mijiedarbības mehānismu var skaidrot ar ksantīna oksidāzes iesaistīšanos teofilīna biotransformācijas procesā cilvēkam. Pacientiem, kuri sāk lietot allopurinolu vai palielina tā devu, jākontrolē teofilīna līmenis.
Ampicilīns/amoksicilīns:
ziņots, ka pacientiem, kuri lieto ampicilīnu vai amoksicilīnu vienlaicīgi ar allopurinolu, biežāk radās ādas izsitumi, salīdzinot ar pacientiem, kuri nelieto abas šīs zāles. Ziņotās sakarības cēlonis nav noteikts. Tomēr, pacientiem, kas lieto allopurinolu, kad vien iespējams, iesaka izvēlēties ampicilīnam un amoksicilīnam alternatīvas zāles.
Citostatiski līdzekļi:
lietojot vienlaicīgi allopurinolu un citostatiskus līdzekļus (piemēram, ciklofosfamīdu, doksorubicīnu, bleomicīnu, prokarbazīnu, alkilhalogenīdus), asins diskrāzijas rodas biežāk nekā tad, ja šīs aktīvās vielas tiek lietotas vienas. Šī iemesla dēļ jāveic regulāra asins ainas kontrole.
Ciklosporīns:
ziņojumi liecina par to, ka allopurinola vienlaicīga lietošana var paaugstināt ciklosporīna koncentrāciju plazmā. Lietojot abas šīs zāles vienlaicīgi, jāņem vērā paaugstināts ciklosporīna toksicitātes risks.
Didanozīns:
veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem ar HIV, kuri saņēma didanozīnu, maksimālā didanozīna plazmas koncentrācija (Cmax) un zemlīknes laukums (AUC), lietojot vienlaicīgi ar allopurinolu (300 mg dienā), bija aptuveni divas reizes lielāks; terminālais eliminācijas pusperiods nemainījās. Tādēļ, lietojot kopā ar allopurinolu, var būt nepieciešama didanozīna devas samazināšana.
Diurētiskie līdzekļi:
ziņots par allopurinola un furosemīda mijiedarbību, kas izraisa paaugstinātu urātu koncentrāciju serumā un oksipurinola koncentrāciju plazmā.
Ziņots par palielinātu paaugstinātas jutības risku, lietojot allopurinolu kopā ar diurētiskiem līdzekļiem, īpaši tiazīdiem, galvenokārt nieru darbības traucējumu gadījumā.
Angiotenzīnu konvērtējošā enzīma (AKE) inhibitori:
ziņots par palielinātu paaugstinātas jutības risku, ja allopurinolu lieto kopā ar AKE inhibitoriem, īpaši nieru darbības traucējumu gadījumā.
Alumīnija hidroksīds:
ja vienlaicīgi tiek lietots alumīnija hidroksīds, allopurinola efektivitāte var samazināties. Starp abu zāļu lietošanu jāievēro vismaz 3 stundu intervāls.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par allopurinola lietošanas drošumu grūtniecības laikā cilvēkiem. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem iegūti pretrunīgi rezultāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Allopurinolu grūtniecības laikā drīkst lietot vienīgi tad, ja nav pieejama drošāka alternatīva, kā arī tad, ja slimība pati par sevi ietver risku mātei un nedzimušajam bērnam.
Barošana ar krūti
Allopurinols un tā metabolīts oksipurinols izdalās cilvēka krūts pienā. Allopurinola lietošana barošanas ar krūti laikā nav ieteicama.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Tā kā pacientiem, kuri saņem allopurinolu, novērotas tādas nevēlamas blakusparādības kā miegainība, vertigo un ataksija, pacientiem pirms transportlīdzekļa vadīšanas, mehānismu apkalpošanas vai dalības bīstamās aktivitātēs ir jāievēro piesardzība, kamēr nav iegūta pārliecība, ka allopurinols negatīvi neietekmē viņu spējas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Par šīm zālēm nav pieejami mūsdienīgi klīniskie dati, kas būtu lietojami nevēlamo blakusparādību biežuma noteikšanas atbalstam. Nevēlamo blakusparādību rašanās biežums var mainīties atkarībā no lietotās devas un vienlaicīgi lietotām citām zālēm.
Nevēlamo blakusparādību biežuma kategorijas zemāk ir aprēķinātas: vairumam nevēlamo blakusparādību piemēroti dati biežuma aprēķināšanai nav pieejami. Nevēlamās blakusparādības, kas tika konstatētas pēcreģistrācijas novērtēšanas laikā, tika uzskatītas par retām vai ļoti retām. Tās ir sakārtotas pēc biežuma, izmantojot šādu klasifikāciju:
ļoti bieži (≥1/10);
bieži (≥1/100 līdz <1/10);
retāk (≥1/1000 līdz <1/100);
reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);
ļoti reti (<1/10 000).
Nevēlamās blakusparādības saistībā ar allopurinola lietošanu vispārējā ārstētā populācijā ir bieži, retāk un reti sastopamas un, galvenokārt, maznozīmīgas. Nieru un/vai aknu darbības traucējumu gadījumā nevēlamo blakusparādību sastopamība ir lielāka.
Orgānu sistēmu klase
Biežums
Nevēlamā blakusparādība
Infekcijas un infestācijas
Ļoti reti
Furunkuls
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Agranulocitoze1
Granulocitoze
Aplastiskā anēmija1
Trombocitopēnija1
Leikopēnija
Leikocitoze
Eozinofīlija
Izolēta sarkanās rindas šūnu aplāzija
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināta jutība2
Ļoti reti
Angioimūnblastiskā T šūnu limfoma3
Anafilaktiska reakcija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti
Cukura diabēts
Hiperlipidēmija
Psihiskie traucējumi
Ļoti reti
Depresija
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Koma
Paralīze
Ataksija
Perifēra neiropātija
Parestēzija
Miegainība
Galvassāpes
Garšas sajūtas pārmaiņas
Acu bojājumi
Ļoti reti
Katarakta
Redzes traucējumi
Makulopātija
Ausu un labirinta bojājumi
Ļoti reti
Vertigo
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti reti
Stenokardija
Bradikardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Hipertensija
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Vemšana4
Slikta dūša4
Caureja
Ļoti reti
Asiņaina vemšana
Palielināts tauku saturs izkārnījumos (steatoreja)
Stomatīts
Vēdera izejas paradumu pārmaiņas
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
Aknu darbības rādītāju novirzes5
Reti
Hepatīts (ieskaitot aknu nekrozi un granulomatozu hepatītu)5
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Izsitumi
Reti
Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas nekrolīze6
Ļoti reti
Angioedēma7
Zāļu izraisīti ādas izsitumi
Alopēcija
Matu krāsas pārmaiņas
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Ļoti reti
Muskuļu sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti
Urolitiāze
Ļoti reti
Hematūrija
Azotēmija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti
Vīriešu neauglība
Erektilā disfunkcija
Ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti reti
Tūska
Nogurums
Astēnija
Pireksija8
Izmeklējumi
Bieži
Paaugstināts vairogdziedzera stimulējošā hormona līmenis9
1. Ziņojumi par trombocitopēniju, agranulocitozi un aplastisko anēmiju saņemti ļoti reti, galvenokārt personām ar nieru un/vai aknu darbības traucējumiem, kas pierāda, ka šīs pacientu grupas jānovēro īpaši rūpīgi.
2. Aizkavēti daudzu orgānu paaugstinātas jutības traucējumi (zināms kā paaugstinātas jutības sindroms jeb DRESS) ar drudzi, izsitumiem, vaskulītu, limfadenopātiju, pseidolimfomu, sāpēm locītavās, leikopēniju, eozinofiliju, hepatosplenomegāliju, aknu funkcijas testu rādītāju novirzēm no normas, žultsceļu anomāliju (intrahepatisko žultsceļu destrukcija un izzušana) dažādās kombinācijās. Var būt iesaistīti arī citi orgāni, piemēram, aknas, plaušas, nieres, aizkuņģa dziedzeris, miokards un resnā zarna. Ja šādas reakcijas rodas (un tas var notikt ārstēšanās laikā jebkurā brīdī), allopurinola lietošana jāpārtrauc nekavējoties un pavisam. Pacientiem, kuriem ir paaugstinātas jutības sindroms un SDžS/TEN, atkārtota šo zāļu lietošana nav pieļaujama. Ādas paaugstinātas jutības reakciju novēršanai var būt lietderīgi izmantot kortikosteroīdus. Ja ir attīstījušās vispārējas paaugstinātas jutības reakcijas, nieru un/vai aknu bojājumi parasti ir bijuši sastopami īpaši tad, ja iznākums ir bijis letāls.
3. Pēc ģeneralizētas limfadenopātijas biopsijas angioimūnblastiskā limfadenopātija aprakstīta ļoti reti. Šķiet, ka pēc allopurinola pārtraukšanas tā ir atgriezeniska.
4. Agrīnos klīniskajos pētījumos tika ziņots par sliktu dūšu un vemšanu. Vēlākos ziņojumos norādīts, ka šī reakcija nav nopietna problēma, jo var tikt novērsta, lietojot allopurinolu pēc ēšanas.
5. Ziņots par aknu disfunkciju bez atklātiem ģeneralizētas paaugstinātas jutības reakcijas pierādījumiem.
6. Ādas reakcijas ir visbiežāk novērotās reakcijas un tās var parādīties lietošanas laikā jebkurā brīdī. Tā var būt nieze, makulopapulāri izsitumi, dažreiz ar zvīņošanos, dažreiz purpurveida, retos gadījumos eksfoliatīvi, kā Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermas nekrolīze (SDžS/TEN). Ja šādas reakcijas rodas, allopurinola lietošana jāpārtrauc NEKAVĒJOTIES. Visaugstāko SDžS/TEN vai citu nopietnu paaugstinātas jutības reakciju risku novēro pirmo ārstēšanas nedēļu laikā. Vislabākos rezultātus šo reakciju novēršanā var sasniegt, ja tās savlaicīgi diagnosticē un pārtrauc jebkuru aizdomīgo zāļu lietošanu. Ja reakcijas bijušas vieglas, pēc to novēršanas nepieciešamības gadījumā var apsvērt allopurinola lietošanas atsākšanu mazā devā (piemēram, 50 mg dienā), to pakāpeniski paaugstinot. Ir pierādīts, ka HLA-B*5801 alēlei ir saistība ar allopurinolu saistītā paaugstinātas jutības sindroma un SDžS/TEN attīstību. Genotipa noteikšanas lietderība skrīninga nolūkos, lai pieņemtu lēmumu par ārstēšanu ar allopurinolu, nav noskaidrota. Ja izsitumi atjaunojas, allopurinola lietošana jāpārtrauc pilnībā, jo var rasties daudz smagākas paaugstinātas jutības reakcijas (skatīt sadaļu „Imūnās sistēmas traucējumi” 4.8. apakšpunktā). Ja nevar izslēgt SDžS/TEN vai citas nopietnas paaugstinātas jutības reakcijas, allopurinola lietošanu atsākt nedrīkst, jo pastāv smagu un pat letālu reakciju risks. Lēmuma pieņemšanas pamatā paliek SDžS/TEN vai citu nopietnu paaugstinātas jutības reakciju diagnoze.
7. Ziņots par angioedēmas rašanos ar ģeneralizētākas paaugstinātas jutības reakcijas simptomiem un pazīmēm un bez tām.
8. Ziņots par drudzi ar ģeneralizētākas paaugstinātas jutības reakcijas uz allopurinolu simptomiem un pazīmēm un bez tām reakcijas (skatīt sadaļu „Imūnās sistēmas traucējumi” 4.8. apakšpunktā).
9. Paaugstināts vairogdziedzera stimulējošā hormona (TSH) līmenis attiecīgajos pētījumos nenorādīja par jebkādu ietekmi uz brīvā T4 līmeni, vai arī TSH līmenis liecināja par subklīnisku hipotireozi.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes:
ziņots, ka pēc 22,5 g allopurinola lietošanas nevēlamas blakusparādības neradās. Ziņots, ka pacientam, kurš bija lietojis 20 g allopurinola, radās tādas pazīmes un simptomi kā slikta dūša, vemšana, caureja un reibonis. Pēc vispārējiem atbalsta pasākumiem pacients atveseļojās.
Ārstēšana:
masīva allopurinola uzsūkšanās var būtiski aizkavēt ksantīna oksidāzes aktivitāti, kam nevajadzētu izraisīt nevēlamu iedarbību, ja vien vienlaicīgi netiek lietotas tādas zāles kā 6-merkaptopurīns un/vai azatioprīns. Pietiekama šķidruma ievadīšana, lai uzturētu optimālu urīna izdalīšanos, veicina allopurinola un tā metabolītu izdalīšanos. Ja nepieciešams, var sākt hemodialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretpodagras līdzekļi, urīnskābes veidošanos inhibējoši līdzekļi
ATĶ kods: M04AA01
Darbības mehānisms
Allopurinols ir ksantīna oksīdāzes inhibitors. Allopurinols un tā galvenais metabolīts oksipurinols pazemina urīnskābes līmeni plazmā un urīnā, inhibējot ksantīna oksidāzi, enzīmu, kas katalizē hipoksantīna oksidāciju par ksantīnu un ksantīna oksidāciju par urīnskābi.
Farmakodinamiskā iedarbība
Dažiem, bet ne visiem pacientiem ar hiperurikēmiju, papildu purīna katabolisma inhibīcijai de novo purīna biosinēze tiek nomākta, inhibējot hipoksantīna guanīna fosforiboziltransferāzes atgriezenisko saiti. Citi allopurinola metabolīti ir allopurinola ribozīds un oksipurinola-7 ribozīds.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Allopurinols ir aktīvs, lietojot iekšķīgi, un ātri uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta augšējās daļas. Pētījumos allopurinols noteikts asinīs 30-60 minūtes pēc devas lietošanas. Biopieejamības rādītāji ir robežās no 67 līdz 90%. Allopurinola maksimālā koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta apmēram 1,5 stundas pēc iekšķīgas allopurinola lietošanas, bet tā strauji krītas un pēc 6 stundām ir tikko nosakāma. Oksipurinola maksimālā koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta apmēram 3-5 stundas pēc allopurinola iekšķīgas lietošanas un ir daudz noturīgāka.
Izkliede
Allopurinols ļoti nedaudz saistās ar plazmas olbaltumvielām, tāpēc nav domājams, ka izmaiņas saistībā ar olbaltumvielām būtiski ietekmētu klīrensu. Allopurinola šķietmais izkliedes tilpums ir apmēram 1,6 l/kg, kas liecina par relatīvi plašu izkliedi audos. Nav ziņots par allopurinola koncentrāciju cilvēka audos, taču ļoti iespējams, ka allopurinols un oksipurinols visaugstākajā koncentrācijā būs atrodams aknās un zarnu gļotādā, kur ksantīna oksidāzes aktivitāte ir augsta.
Biotransformācija
Galvenais allopurinola metabolīts ir oksipurinols. Citi allopurinola metabolīti ir allopurinola-ribozīds un oksipurinola-7- ribozīds..
Izkliede
Apmēram 20% lietotā allopurinola izdalās ar fēcēm. Allopurinola eliminācija notiek galvenokārt ar ksantīna oksidāzes un aldehīda oksidāzes starpniecību, metaboliski pārveidojoties par oksipurinolu; mazāk nekā 10% neizmainītu zāļu izdalās ar urīnu. Allopurinola eliminācijas pusperiods plazmā ir apmēram 0,5 līdz 1,5 stundas.
Oksipurinols ir mazāk spēcīgs ksantīna oskidāzes inhibitors nekā allopurinols, bet tā eliminācijas pusperiods plazmā ir daudz garāks. Cilvēkam tas ir 13 līdz 30 stundas. Tāpēc efektīva ksantīna oksidāzes inhibīcija ilgāk par 24 stundām tiek uzturēta ar vienu allopurinola devu dienā. Pacientiem ar normālu nieru darbību oksipurinols pakāpeniski uzkrāsies, līdz tiks sasniegts stabils oksipurinola līdzsvara stāvoklis plazmā. Šādiem pacientiem, lietojot 300 mg allopurinola dienā, oksipurinola koncentrācija plazmā būs 5–10 mg/l.
Oksipurinols izdalās neizmainītā veidā ar urīnu, tomēr tam ir garš eliminācijas pusperiods, jo tas reabsorbējas nieru kanāliņos. Ziņots par eliminācijas pusperioda rādītājiem robežās no 13,6 līdz 29 stundām. Pretrunīgos rādītājus var skaidrot ar atšķirībām pētījuma dizainā un/vai atšķirīgu pacientu kreatinīna klīrensu.
Farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Allopurinola un oksipurinola klīrenss pacientiem ar pavājinātu nieru darbību ir būtiski samazināts, tāpēc ilgstošas lietošanas laikā allopurinola koncentrācija plazmā paaugstinās. Pacientiem ar nieru kreatinīna klīrensu 10 – 20 ml/min, kas ilgstoši lietoja 300 mg allopurinola dienā, oksipurinola koncentrācija plazmā bija apmēram 30 mg/litrā. Pacienti ar normālu nieru darbību šādu koncentrāciju sasniegtu, ilgstoši lietojot 600 mg alpurinola dienā. Tāpēc pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāsamazina allopurinola deva.
Farmakokinētika gados vecākiem pacientiem
Allopurinol kinētiku nevar ietekmēt nekas cits, kā tikai nieru funkcijas pasliktināšanās (skatīt sadaļu „Farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem” 5.2. apakšpunktā).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Eksperimentos ar dzīvniekiem ilgstoša lielu allopurinola devu lietošana izraisīja ksantīna nogulšņu veidošanos (urolitiāzi), kas veicināja morfoloģisku izmaiņu rašanos urīnizvades sistēmā.
Mutagenitāte:
citoģenētiskie pētījumi liecina, ka allopurinols koncentrācijās līdz 100 mikrogramiem/ml in vitro un devās līdz 600 mg/dienā in vivo vidēji 40 mēnešu periodā, neinducē hromosomu aberācijas cilvēka asinsķermenīšos.
Allopurinols neveido nitrozo savienojumus in vitro vai arī neietekmē limfocītu transformāciju in vitro.
Bioķīmisko un citu citoloģisko izmeklējumu dati pārliecinoši uzrāda, ka allopurinolam nav kaitīgas ietekmes uz DNS nevienā šūnas attīstības cikla stadijā, un ka tas nav mutagēns.
Kancerogenitāte:
pelēm un žurkām, ko ārstēja ar allopurinolu līdz 2 gadu periodam, pierādījumi par kancerogenitāti nav novēroti.
Reproduktīvā toksicitāte:
Vienā pētījumā ar pelēm, kas 10. un 13. gestācijas dienā saņēma 50 vai 100 mg/kg intraperitoneāli, konstatēja augļa anomālijas, kamēr līdzīgā pētījumā žurkām, kas 12. gestācijas dienā saņēma 120 mg/kg, augļa anomālijas nekonstatēja. Plašos lielu devu pētījumos, kur peles (līdz 100 mg/kg/dienā), žurkas (līdz 200 mg/kg/dienā) un truši (līdz 150 mg/kg/dienā) no 8. līdz 16. gestācijas dienai saņēma lielas allopurinola devas, teratogēnisku efektu nekonstatēja.
In vitro embriotoksicitātes pētījumā peļu augļa siekalu dziedzeru audu kultūrā konstatēja, ka nav sagaidāma allopurinola toksiska ietekme uz augli bez toksiskas ietekmes uz māti.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Krospovidons, B tips
Kukurūzas ciete
Povidons K 30
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Iepakojuma veids un saturs
PVH-Al blisteris, kas satur 25, 28, 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Accord Healthcare B.V.
Winthontlaan 200,
3526KV Utrecht,
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: {GGGG.DD.mēnesis}
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2019.
SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019
EQ PAGE 1
