Aleptolan

Apvalkotā tablete

Aleptolan 2 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, ABPE trauciņš, N50
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C . Uzglabāt oriģinālā tablešu trauciņā, lai pasargātu no gaismas.
Risperidonum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

07-0056-11

Zāļu reģistrācijas numurs

07-0056

Ražotājs

G.L. Pharma GmbH, Austria; Sofarimex Industria Quimica e Farmaceutica SA, Portugal

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

13-JAN-12

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

G.L. Pharma GmbH, Austria

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

ALEPTOLAN 1 mg apvalkotās tabletes

ALEPTOLAN 2 mg apvalkotās tabletes

ALEPTOLAN 3 mg apvalkotās tabletes

ALEPTOLAN 4 mg apvalkotās tabletes

risperidonum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir ALEPTOLAN un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina ALEPTOLAN lietošanas

3. Kā lietot ALEPTOLAN

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt ALEPTOLAN

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir ALEPTOLAN un kādam nolūkam to lieto

ALEPTOLAN pieder zāļu grupai, kuras sauc par atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem.

ALEPTOLAN lieto šādos gadījumos:

šizofrēnija, kad Jūs redzat, dzirdat vai jūtat neesošas lietas, ticat nepatiesām lietām vai jūtaties neparasti aizdomīgs vai apjucis;

mānija, kad jūtaties ļoti uzbudināts, pacilāts, satraukts, entuziastisks vai hiperaktīvs. Mānija rodas slimības, ko sauc par bipolāru traucējumu, gadījumā;

īslaicīga ārstēšana (līdz 6 nedēļām) ilgstošas agresivitātes gadījumā cilvēkiem ar Alcheimera demenci, kas apdraud sevi vai citus. Iepriekš jālieto alternatīva (nemedikamentoza) ārstēšana;

īslaicīga ārstēšana (līdz 6 nedēļām) ilgstošas agresivitātes gadījumā intelektuāli nespējīgiem bērniem (vismaz 5 gadus veciem) un pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem.

2. Kas Jums jāzina pirms ALEPTOLAN lietošanas

Nelietojiet ALEPTOLAN šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret risperidonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja neesat pārliecināts, vai iepriekš minētais attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms ALEPTOLAN lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms ALEPTOLAN lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir sirds slimība. Piemēri ir neregulārs sirds ritms, vai, ja Jums ir nosliece uz pazeminātu asinsspiedienu, vai Jūs lietojat zāles asinsspiediena normalizēšanai. ALEPTOLAN var izraisīt pazeminātu asinsspiedienu, Jūsu devu var būt nepieciešams pielāgot;

Jūs zināt kādus faktorus, kas var veicināt Jums insulta rašanos, piemēram, augsts asinsspiediens, kardiovaskulārs traucējums vai asinsvadu bojājumi smadzenēs;

Jums ir Parkinsona slimība vai demence;

Jūs zināt, ka Jums ir bijis mazs balto asins šūnu skaits (ko varēja izraisīt citu zāļu lietošana vai cits cēlonis);

Jūs esat cukura diabēta slimnieks;

Jums ir epilepsija;

Jūs esat vīrietis un Jums kādreiz ir bijusi paildzināta vai sāpīga erekcija. Ja Jums rodas šādi traucējumi ALEPTOLAN lietošanas laikā, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;

Jums ir grūtības kontrolēt savu ķermeņa temperatūru vai pārkaršanu;

Jums ir nieru darbības traucējumi;

Jums ir aknu darbības traucējumi;

Jums ir patoloģiski augsts hormona prolaktīna līmenis asinīs vai Jums ir audzējs, kas varbūt ir prolaktīnatkarīgs;

ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem slimības vēsturē ir asins trombu veidošanās, jo antipsihotiskie līdzekļi ir bijuši saistīti ar asins trombu veidošanos.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir:

patvaļīgas mēles, mutes vai sejas kustības. Risperidona lietošanu var būt jāpārtrauc;

drudzis, stiprs muskuļu stīvums, svīšana vai pavājināts apziņas līmenis (traucējums, ko sauc par ļaundabīgu neiroleptisko sindromu). Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniska ārstēšana.

Ja neesat pārliecināts, vai iepriekš minētais attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms ALEPTOLAN lietošanas.

Tā kā pacientiem, kas lieto risperidonu, ļoti reti novērots noteikta veida balto asins šūnu, kas nepieciešamas, lai cīnītos pret infekciju Jūsu asinīs, bīstami mazs skaits Jūsu ārsts var pārbaudīt Jūsu balto asins šūnu skaitu.

ALEPTOLAN var Jums izraisīt ķermeņa masas palielināšanos. Ievērojams svara pieaugums var negatīvi ietekmēt Jūsu veselību.

Tā kā pacientiem, kuri lieto ALEPTOLAN, ir novērota cukura diabēta attīstība vai jau esoša diabēta norises pasliktināšanās, Jūsu ārstam jākontrolē pazīmes, kas raksturo augstu cukura līmeni asinīs. Pacientiem ar jau esošu cukura diabētu regulāri jākontrolē cukura līmeni asinīs.

Lēcas apduļķošanās (kataraktas) dēļ veiktas acs operācijas laikā iespējama nepietiekama zīlītes (acs melnās apaļās centrālās daļas) paplašināšanās. Turklāt operācijas laikā varavīksnene (acs krāsainā daļa) var kļūt kustīga, kas var izraisīt acs bojājumu. Ja Jums ir plānota acs operācija, noteikti pastāstiet savam acu ārstam, ka lietojat šīs zāles.

Gados vecāki cilvēki ar demenci

Gados vecākiem cilvēkiem ar demenci ir palielināts insulta rašanās risks. Jūs nedrīkstat lietot risperidonu, ja Jums ir insulta izraisīta demence. Ārstēšanas laikā ar risperidonu Jums bieži jāapmeklē savu ārstu. Ja Jūs vai Jūsu aprūpētājs ievēro pēkšņas Jūsu psihiskā stāvokļa pārmaiņas vai pēkšņu vājumu, vai sejas, roku vai kāju nejutīgumu, īpaši vienā pusē, neskaidru runu, pat īslaicīgi, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība. Tās var būt triekas pazīmes.

Bērni un pusaudži

Pirms ārstēšanas sākšanas uzvedības traucējumu gadījumā jāizslēdz citi agresīvas uzvedības cēloņi.

Ja ārstēšanas laikā ar risperidonu rodas nogurums, lietošanas laika maiņa var uzlabot uzmanības grūtības.

Pirms ārstēšanas sākšanas var tikt noteikta Jūsu vai Jūsu bērna ķermeņa masa, un tā var tikt regulāri kontrolēta ārstēšanas laikā.

Citas zāles un ALEPTOLAN

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Īpaši svarīgi ir aprunāties ar ārstu vai farmaceitu, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

zāles, kas iedarbojas uz Jūsu smadzenēm, piemēram, nomierinošas zāles (benzodiazepīni) vai dažas pretsāpju zāles (opiāti), zāles alerģijas ārstēšanai (daži antihistamīni), jo risperidons var pastiprināt šo zāļu sedatīvu ietekmi;

zāles, kas var mainīt Jūsu sirds elektrisko aktivitāti, piemēram, zāles malārijas, sirdsdarbības ritma traucējumu (piemēram, hinidīns), alerģiju (prethistamīna līdzekļi) ārstēšanai, daži antidepresanti vai citas zāles psihisku slimību ārstēšanai;

zāles, kas rada lēnu sirdsdarbību;

zāles, kas rada zemu kālija līmeni asinīs (piemēram, noteikti diurētiski līdzekļi);

zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. ALEPTOLAN var pazemināt asinsspiedienu;

zāles pret Parkinsona slimību (piemēram, levodopa);

urīndzenošās tabletes (diurētiskie līdzekļi), ko lieto sirds slimību vai ķermeņa daļu pietūkuma ārstēšanai pārāk lielas šķidruma uzkrāšanās dēļ (piemēram, furosemīds vai hlortiazīds). ALEPTOLAN, lietojot to vienu pašu vai kopā ar furosemīdu, gados vecākiem pacientiem ar demenci var palielināt triekas vai nāves risku.

Šīs zāles var pavājināt risperidona darbību:

rifampicīns (zāles dažu infekciju ārstēšanai);

karbamazepīns, fenitoīns (zāles epilepsijas ārstēšanai);

fenobarbitāls.

Ja Jūs sākat vai pārtraucat lietot šīs zāles, Jums jālieto cita risperidona deva.

Šīs zāles var pastiprināt risperidona darbību:

hinidīns (lieto noteikta veida sirds slimības ārstēšanai);

antidepresanti, piemēram, paroksetīns, fluoksetīns, tricikliskie antidepresanti;

zāles, kas zināmas kā beta blokatori (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

fenotiazīni (piemēram, lieto psihozes gadījumā vai nomierināšanai);

cimetidīns, ranitidīns (mazina kuņģa skābumu).

Ja Jūs sākat vai pārtraucat lietot šīs zāles, Jums jālieto cita risperidona deva.

Ja neesat pārliecināts, vai iepriekš minētais attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms ALEPTOLAN lietošanas.

ALEPTOLAN kopā ar uzturu un alkoholu

Šīs zāles Jūs varat lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi.

ALEPTOLAN lietošanas laikā jāizvairās no alkoholisku dzērienu lietošanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Jūsu ārsts nolems, vai Jūs drīkstat lietot šīs zāles;

Mātēm lietojot ALEPTOLAN grūtniecības pēdējā trimestrī (pēdējo trīs grūtniecības mēnešu laikā), jaundzimušiem bērniem var attīstīties sekojoši simptomi: muskuļu raustīšanās, muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, elpošanas traucējumi un barības uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam attīstās jebkurš no šiem simptomiem, Jums ir jāgriežas pie sava ārsta.

ALEPTOLAN Jūsu organismā var paaugstināt hormona „prolaktīna” līmeni, un tas var ietekmēt fertilitāti (skatīt „Iespējamās blakusparādības”).

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ārstēšanas laikā ar ALEPTOLAN iespējams reibonis, nogurums un redzes traucējumi. Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, iepriekš neaprunājoties ar savu ārstu.

ALEPTOLAN apvalkotās tabletes satur laktozes monohidrātu.

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

ALEPTOLAN 2 un 3 mg apvalkotās tabletes satur krāsvielu saulrieta dzelteno, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

3. Kā lietot ALEPTOLAN

Ieteicamās devas ir

Šizofrēnijas ārstēšanai

Pieaugušie

Parasti sākumdeva ir 2 mg dienā, ko otrajā dienā var palielināt līdz 4 mg dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pielāgot devu atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, lietojot dienas devu no 4 līdz 6 mg.

Šo kopējo dienas devu var sadalīt vai nu vienā, vai divās dienas devās. Ārsts Jums pateiks, kurš variants Jums ir piemērotākais.

Gados vecāki cilvēki

Sākumdeva Jums parasti būs pa 0.5 mg divas reizes dienā.

Tad ārsts var devu pakāpeniski palielināt līdz 1 mg - 2 mg divas reizes dienā.

Ārsts Jums pateiks, kurš variants Jums ir piemērotākais.

Bērni un pusaudži

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam šizofrēniju nedrīkst ārstēt ar ALEPTOLAN.

Mānijas ārstēšanai

Pieaugušie

Sākumdeva Jums parasti būs pa 2 mg reizi dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pakāpeniski pielāgot devu atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, lietojot 1 – 6 mg reizi dienā.

Gados vecāki cilvēki

Sākumdeva Jums parasti būs pa 0.5 mg divas reizes dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pakāpeniski pielāgot devu līdz 1 – 2 mg divas reizes dienā atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Bērni un pusaudži

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam bipolāro māniju nedrīkst ārstēt ar ALEPTOLAN.

Ilgstošas agresivitātes ārstēšanai cilvēkiem ar Alcheimera demenci

Pieaugušie (arī gados vecāki cilvēki)

Sākumdeva Jums parasti būs pa 0.25 mg divas reizes dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pakāpeniski pielāgot devu atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, lietojot 0.5 mg divas reizes dienā. Dažiem pacientiem var būt vajadzīgs 1 mg divas reizes dienā.

Ārstēšanas ilgums pacientiem ar Alcheimera demenci nedrīkst pārsniegt 6 nedēļas.

Uzvedības traucējumu ārstēšanai bērniem un pusaudžiem

Deva būs atkarīga no Jūsu bērna ķermeņa masas.

Bērniem, kuri sver mazāk nekā 50 kg:

sākumdeva parasti būs pa 0.25 mg reizi dienā.

devu var palielināt katru otro dienu par 0.25 mg dienā.

parasti balstdeva ir 0.25 mg līdz 0.75 mg reizi dienā.

Bērniem, kuri sver 50 kg vai vairāk:

sākumdeva parasti būs pa 0.5 mg reizi dienā.

devu var palielināt katru otro dienu par 0.5 mg dienā.

parasti balstdeva ir 0.5 mg līdz 1.5 mg reizi dienā.

Ārstēšanas ilgums pacientiem ar uzvedības traucējumiem nedrīkst pārsniegt 6 nedēļas.

Līdz 5 gadus veciem bērniem uzvedības traucējumus nedrīkst ārstēt ar ALEPTOLAN.

Cilvēki ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Neatkarīgi no tā, kāda slimība tiek ārstēta, risperidona sākumdeva un turpmākas devas jāsamazina uz pusi. Šiem pacientiem deva jāpalielina lēnāk.

Risperidonu šīs grupas pacientiem jālieto piesardzīgi.

Kā lietot ALEPTOLAN

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ārsts Jums pateiks, cik lielu devu un cik ilgi tā jālieto. Tas ir atkarīgs no Jūsu stāvokļa, un katram cilvēkam ir atšķirīgs. Ieteikumi par ieteicamās devas lielumu sniegti iepriekšējā sadaļā.

Tableti jāieņem ar ūdeni vai citu dzērienu.

Tableti var sadalīt vienādās devas.

Ja esat lietojis ALEPTOLAN vairāk nekā noteikts

Nekavējoties dodieties pie ārsta. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu.

Pārdozēšanas gadījumā Jūs varat justies miegains vai noguris, Jums var būt dīvainas ķermeņa kustības, grūtības nostāvēt un iet, varat justies apdullis pārāk zema asinsspiediena dēļ, Jums var būt patoloģisks sirdsdarbības ritms vai krampju lēkmes.

Ja esat aizmirsis lietot ALEPTOLAN

Ja aizmirstat iedzert devu, izdariet to, līdzko atceraties. Taču, ja gandrīz jau pienācis nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu un turpiniet, kā ierasts. Ja esat izlaidis divas vai vairāk devu, sazinieties ar savu ārstu.

Nelietojiet dubultu devu (divas devas vienlaikus), lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot ALEPTOLAN

Jūs nedrīkstat pārtraukt šo zāļu lietošanu, ja vien ārsts Jums to neliek darīt. Simptomi var atjaunoties. Ja Jūsu ārsts nolems pārtraukt zāļu lietošanu, Jūsu lietotā deva var tikt pakāpeniski samazināta dažu dienu laikā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja:

Jūs novērojat asins recekļu veidošanos vēnās, īpaši kāju vēnās, (izpaužas ar dedzināšanas sajūtu kājā, sāpēm un apsārtumu), kas pa asinsvadiem var pārvietoties un nonākt plaušās, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu elpošanu. Ja novērojat jebkuru no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību;

Jums ir demence un pamanāt pēkšņas izmaiņas savā garīgajā stāvoklī vai pēkšņu nespēku, vai sejas, roku vai kāju nejutīgumu, īpaši vienā pusē, vai neskaidru runu, pat uz neilgu laiku. Tās var būt insulta pazīmes;

Jūs novērojat drudzi, muskuļu stīvumu, svīšanu vai pavājinātu apziņas līmeni (pazīstams arī kā ļaundabīgs neiroleptiskais sindroms). Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā ārstēšana;

Jūs esat vīrietis un novērojat ilgstošu un sāpīgu erekciju. To sauc priapisms. Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā ārstēšana;

novērojat patvaļīgas ritmiskas mēles, mutes un sejas kustības. Var būt nepieciešams pārtraukt risperidona lietošanu.

Iespējamas šādas blakusparādības:

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

grūtības iemigt vai izgulēties;

parkinsonisms. Šis stāvoklis var ietvert lēnas vai traucētas kustības, muskuļu stīvuma vai sasprindzinājuma sajūtu (padarot Jūsu kustības saraustītas), dažkārt sajūtu, ka kustības it kā “sasalušas”, bet pēc tam atjaunojas. Citas parkinsonisma pazīmes ir lēni, šļūcoši soļi, trīce miera stāvoklī, pastiprināta siekalošanās un/vai siekalu tecēšana no mutes, sejas izteiksmes zudums;

miegainības sajūta, uzmanības traucējumi;

galvassāpes.

Bieži (var skart 1 līdz 10 no 100 cilvēkiem):

pneimonija, krūšu kurvja infekcija (bronhīts), saaukstēšanās simptomi, deguna blakusdobumu infekcija, urīnceļu infekcija, ausu infekcija, gripas simptomiem līdzīga pašsajūta;

ALEPTOLAN var paaugstināt hormona, ko sauc par prolaktīnu un ko atklāj asins analīzēs, līmeni (tas var radīt simptomus un var arī neradīt). Ja rodas augsta prolaktīna līmeņa simptomi, tie var izpausties kā krūšu pietūkums vīriešiem, grūtības sasniegt vai uzturēt erekciju vai citi seksuālās funkcijas traucējumi. Sievietēm tie var būt kā nepatīkama sajūta krūšu dziedzeros, piena izplūšana no krūts dziedzeriem, menstruāciju iztrūkums vai citi menstruālā cikla traucējumi;

ķermeņa masas palielināšanās, palielināta ēstgriba, ēstgribas samazināšanās;

miega traucējumi, aizkaitināmība, depresija, trauksme, nemiers;

distonija. Tas ir stāvoklis, kas ietver lēnu vai ilgstošu patvaļīgu muskuļu saraušanos. Tas var skart jebkuru ķermeņa daļu (var likt ieņemt patoloģisku pozu), distonija bieži skar sejas muskuļus, radot arī patoloģiskas acu, mutes, mēles vai žokļu kustības;

reibonis;

diskinēzija. Tas ir stāvoklis, kas ietver patvaļīgas muskuļu kustības un var ietvert atkārtotas, spastiskas locīšanās vai raustīšanās kustības;

trīce;

neskaidra redze, acs infekcija vai ,,sarkana acs”;

ātra sirdsdarbība, augsts asinsspiediens, aizdusa;

rīkles iekaisums, klepus, deguna asiņošana, aizlikts deguns;

vēdera sāpes, nepatīkama sajūta vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, caureja, gremošanas traucējumi, sausums mutē, zobu sāpes;

izsitumi, ādas apsārtums;

muskuļu spazmas, kaulu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes, locītavu sāpes;

urīna nesaturēšana (nespēja kontrolēt urīna noplūšanu);

ķermeņa, roku vai kāju pietūkums, drudzis, sāpes krūtīs, nespēks, nogurums, sāpes

krišana.

Retāk (var skart 1 līdz 10 no 1 000 cilvēkiem):

elpceļu infekcija, urīnpūšļa infekcija, acu infekcija, tonsilīts, nagu sēnīšu infekcija, ādas infekcija; infekcija, kas skar vienu ādas apvidu vai ķermeņa daļu, vīrusu infekcija, ādas iekaisums, ko izraisa ērcītes;

balto asins šūnu veida, kas palīdz sargāt Jūs pret infekcijām, skaita samazināšanās, balto asins šūnu skaita samazināšanās, trombocītu skaita samazināšanās (asins šūnas, kas palīdz apturēt asiņošanu), anēmija, sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, eozinofilo leikocītu (balto asins šūnu veids) skaita palielināšanās asinīs;

alerģiska reakcija;

cukura diabēts vai tā paasinājums, augsts cukura līmenis asinīs, pārmērīga ūdens dzeršana;

ķermeņa masas samazināšanās, ēstgribas samazināšanās, kas izraisa nepietiekamu barojumu un samazinātu ķermeņa masu;

paaugstināts holesterīna līmenis asinīs;

pacilāts garastāvoklis (mānija), apjukums, samazināta dzimumtieksme, nervozitāte, murgaini sapņi;

tardīvā diskinēzija (sejas, mēles vai citu ķermeņa daļu raustīšanās vai krampjainas kustības, ko nevarat kontrolēt). Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums rodas patvaļīgas ritmiskas mēles, mutes vai sejas kustības. Var būt nepieciešama ALEPTOLAN lietošanas pārtraukšana;

pēkšņs asins piegādes galvas smadzenēm pārtraukums (insults vai mikroinsults);

nereaģēšana uz kairinājumu, samaņas zudums, samaņas traucējumi;

krampju lēkme, ģībonis;

nemierīga tieksme kustināt ķermeņa daļas, līdzsvara traucējumi, koordinācijas traucējumi, reibonis pieceļoties, uzmanības traucējumi, grūtības runāt, garšas sajūtas zudums vai pārmaiņas, samazināta ādas jutība pret sāpēm un pieskārieniem, ādas tirpšana, durstīšana vai nejutīgums;

pārmērīga acu jutība pret gaismu, sausas acis, pastiprināta asarošana, acu apsārtums;

griešanās sajūta (vertigo), troksnis ausīs, ausu sāpes;

priekškambaru mirdzaritmija (patoloģisks sirds ritms), vadīšanas pārtraukums starp sirds augšējo un apakšējo daļu, patoloģiska sirds elektrovadītspēja, sirds QT intervāla pagarināšanās, lēna sirdsdarbība, novirzes sirdsdarbības elektriskā pierakstā (elektrokardiogramma jeb EKG), plandīšanās vai sirdsklauvju sajūta krūtīs (sirdsklauves);

zems asinsspiediens, zems asinsspiediens pieceļoties (dažiem cilvēkiem, kas lieto risperidonu, var būt ģībonis, reibonis vai ģībonis pēkšņi pieceļoties no sēdus vai guļus stāvokļa, pietvīkums);

pneimonija, ko izraisa uztura nokļūšana elpceļos, sastrēgums plaušās, sastrēgums elpceļos, krakšķoši trokšņi plaušās, sēkšana, balss traucējumi, elpceļu traucējumi;

kuņģa vai zarnu infekcija, izkārnījumu nesaturēšana, ļoti cieti izkārnījumi, rīšanas grūtības, izteikta vēdera gāzu izdalīšanās;

nātrene, nieze, matu izkrišana, ādas sabiezēšana, ekzēma, sausa āda, ādas krāsas maiņa, pinnes, zvīņošanās, galvas ādas matainās daļas vai ādas nieze, ādas bojājumi;

KFK (kreatīnfosfokināzes) līmeņa paaugstināšanās asinīs (enzīms, kas dažkārt atbrīvojas muskuļaudu sabrukšanas laikā);

patoloģiska poza, locītavu stīvums, locītavu pietūkums, muskuļu vājums, kakla sāpes;

bieža urinēšana, nespēja urinēt, sāpes urinējot;

erektila disfunkcija, ejakulācijas traucējumi;

menstruāciju zudums, iztrūkstošas menstruācijas vai citi cikla traucējumi (sievietēm);

krūšu attīstīšanās vīriešiem, piena izdalīšanās no krūtīm, seksuālās funkcijas traucējumi, krūšu dziedzeru sāpes, nepatīkama sajūta krūšu dziedzeros, izdalījumi no maksts;

sejas, mutes, acu vai lūpu pietūkums;

drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;

gaitas pārmaiņas;

slāpju sajūta, slikta pašsajūta, nepatīkama sajūta krūškurvī, nepatīkama sajūta;

paaugstināts aknu transamināžu līmenis asinīs, GGT (aknu enzīms, ko sauc par gamma glutamiltransferāzi) līmeņa paaugstināšanās asinīs, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās asinīs;

sāpes procedūras laikā.

Reti (var skart 1 līdz 10 no 10 000 cilvēkiem):

infekcija;

hormona, kas kontrolē urīna tilpumu, nepietiekama izdalīšanās;

cukurs urīnā, zems cukura līmenis asinīs, augsts triglicerīdu (tauku) līmenis asinīs;

emociju trūkums, nespēja sasniegt orgasmu;

ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (apjukums, samaņas traucējumi vai zudums, stiprs drudzis un izteikts muskuļu stīvums);

galvas smadzeņu asinsvadu traucējumi;

koma nekompensēta cukura diabēta dēļ;

glaukoma (paaugstināts spiediens acīs), grūtības kustināt acis, kreveles uz plakstiņu malām, acu bolīšana;

acu patoloģijas kataraktas operācijas laikā. Ja, lietojat vai esat lietojis risperidonu, kataraktas operācijas laikā var rasties stāvoklis, kas tiek saukts par intraoperatīvu kustīgas varavīksnenes sindromu. Ja Jums nepieciešama kataraktas operācija, noteikti pastāstiet savam ārstam par to, ka lietojat vai esat lietojis ALEPTOLAN;

bīstami mazs noteikta veida balto asins šūnu, kas nepieciešamas, lai cīnītos pret infekciju Jūsu asinīs, skaits;

smaga alerģiska reakcija ar drudzi, mutes, sejas, lūpu vai mēles pietūkumu, aizdusu, niezi, ādas izsitumiem un dažkārt asinsspiediena pazemināšanos;

bīstami liela ūdens daudzuma uzņemšana;

neregulāra sirdsdarbība;

asins recekļi kājās, asins recekļi plaušās;

elpošanas traucējumi miega laikā (miega apnoja), ātra, sekla elpošana;

aizkuņģa dziedzera iekaisums, zarnu nosprostojums;

mēles pietūkums, sasprēgājušas lūpas, ar zāļu lietošanu saistīti ādas izsitumi;

blaugznas;

muskuļu šķiedru sabrukums un sāpes muskuļos (rabdomiolīze);

aizkavētas menstruācijas, krūšu dziedzeru palielināšanās, krūšu palielināšanās, izdalījumi no krūtīm;

paaugstināts insulīna (hormona, kas kontrolē cukura līmeni asinīs) līmenis asinīs;

priapisms (ilgstoša dzimumlocekļa erekcija, kam var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana);

ādas sabiezēšana;

pazemināta ķermeņa temperatūra, ķermeņa temperatūras pazemināšanās, aukstas rokas un kājas;

zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi;

ādas un acu iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte).

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

dzīvību apdraudošas nekompensēta cukura diabēta komplikācijas;

nopietna alerģiska reakcija ar pietūkumu, kas var skart rīkli un izraisīt elpošanas grūtības.

Šī blakusparādība novērota, lietojot citas zāles, ko sauc par paliperidonu un kas ir ļoti līdzīgas risperidonam, tādēļ to var sagaidīt arī lietojot ALEPTOLAN: ātra sirdsdarbība pieceļoties.

Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Parasti bērniem iespējamās blakusparādības ir līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem. 5 līdz 17 gadus veciem bērniem un pusaudžiem biežāk nekā pieaugušajiem ir aprakstītas šādas blakusparādības: miegainības sajūta, uzmanības traucējumi, nespēks (noguruma sajūta), galvassāpes, pastiprināta ēstgriba, vemšana, saaukstēšanās simptomi, aizlikts deguns, sāpes vēderā, reibonis, klepus, drudzis, trīce, caureja un urīna nesaturēšana (nekontrolēta urinēšana).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt ALEPTOLAN

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt blisterus ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt oriģinālā tablešu trauciņā, lai pasargātu no gaismas.

Nelietot ALEPTOLAN pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma (pēc EXP). Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita INFORMĀCIJA

Ko ALEPTOLAN satur

Aktīvā viela ir risperidons.

ALEPTOLAN 1 mg apvalkotās tabletes: viena apvalkotā tablete satur 1 mg risperidona.

ALEPTOLAN 2 mg apvalkotās tabletes: viena apvalkotā tablete satur 2 mg risperidona.

ALEPTOLAN 3 mg apvalkotās tabletes: viena apvalkotā tablete satur 3 mg risperidona.

ALEPTOLAN 4 mg apvalkotās tabletes: viena apvalkotā tablete satur 4 mg risperidona.

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts (E 470b), koloidāls bezūdens silīcija dioksīds (E 551), nātrija laurilsulfāts un titāna dioksīds (E 171).

- 1 mg tablete satur arī: polidekstrozi (E 1200), hipromelozi 3 cP (E 464), hipromelozi 6 cP (E 464), trietilcitrātu (E 1505), hipromelozi 50 cP (E 464) un makrogolu 8000.

- 2 mg tablete satur arī: daļēji hidrolizētu polivinilspirtu, makrogolu 3350, talku (E 553b) un krāsvielu FD&C dzelteno #6/saulrieta dzelteno FCF alumīnija krāsvielu (E 110).

- 3 mg tablete satur arī: daļēji hidrolizētu polivinilspirtu, makrogolu 3350, talku (E 553b) un krāsvielas FD&C dzelteno #6/saulrieta dzelteno FCF alumīnija krāsvielu (E 110) un hinolīna dzelteno alumīnija krāsvielu (E 104).

- 4 mg tablete satur arī: daļēji hidrolizētu polivinilspirtu, makrogolu 3350, talku (E 553b) un krāsvielas hinolīna dzelteno alumīnija krāsvielu (E 104) un FD&C zilo#2 indigokarmīna alumīnija krāsvielu (E 132).

ALEPTOLAN ārējais izskats un iepakojums

Pieejamas dažāda stipruma tabletes: 1 mg, 2 mg, 3 mg, 4 mg tabletes: Atšķirīga stipruma tabletes var identificēt pēc to krāsas un formas:

- ALEPTOLAN 1 mg ir baltas, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "1". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

- ALEPTOLAN 2 mg ir oranži rozā, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "2". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

- ALEPTOLAN 3 mg ir dzeltenas, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "3". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

- ALEPTOLAN 4 mg ir gaiši zaļas, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "4". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

ALEPTOLAN 1 mg, 2 mg, 3 mg un 4 mg apvalkotās tabletes ir iepakotas blisteros, kas satur 6, 10, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 100 (5 x 20) tabletes. Ir arī Aleptolan 1 mg, 2 mg, 3 mg un 4 mg plastmasas trauciņi, kas satur 50, 100 vai 250 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

Zāļu ražotājs

Sofarimex – Indústria Química e Farmacêutica, Lda., Av. das Indústrias-Alto do Colaride, Agualva, 2735-213 Cacém, Portugāle.

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija Aleptan 1/2/3/4 mg Filmtabletten

Igaunija Aleptolan 1/2/3/4 mg

Latvija Aleptolan 1/2/3/4 mg apvalkotās tabletes

Lietuva Aleptolan 1/2/3/4 mg

Nīderlande Risperidon G.L. 1/2/3/4 mg filmomhulde tabletten

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 11.09.2018.

SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018

FILENAME Aleptolan_LI_11-09-2018.doc PAGE 2/ NUMPAGES 10

SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018

FILENAME Aleptola PIL_13.11.2014.doc PAGE 1/ NUMPAGES 10

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

ALEPTOLAN 1 mg apvalkotās tabletes

ALEPTOLAN 2 mg apvalkotās tabletes

ALEPTOLAN 3 mg apvalkotās tabletes

ALEPTOLAN 4 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

ALEPTOLAN 1 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 1 mg risperidona (risperidonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts 126.5 mg/tabletē.

ALEPTOLAN 2 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 2 mg risperidona (risperidonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts 125.5 mg/tabletē, saulrieta dzeltenais FCF (E 110) 0.057 mg/tabletē.

ALEPTOLAN 3 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 3 mg risperidona (risperidonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts 188.2 mg/tabletē, saulrieta dzeltenais FCF (E 110) 0.001 mg/tabletē.

ALEPTOLAN 4 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 4 mg risperidona (risperidonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts 251.0 mg/tabletē.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

ALEPTOLAN 1 mg: baltas, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "1". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

ALEPTOLAN 2 mg: oranži rozā, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "2". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

ALEPTOLAN 3 mg: dzeltenas, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "3". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

ALEPTOLAN 4 mg: gaiši zaļas, iegarenas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē atrodas dalījuma līnija, vienā dalījuma līnijas pusē iegravēts "R", bet otrā līnijas pusē – "4". Otra apvalkotās tabletes virsma ir gluda.

Tabletes ar dalījuma līniju var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

ALEPTOLAN indicēts šizofrēnijas ārstēšanai.

ALEPTOLAN indicēts vidēji smagu vai smagu mānijas epizožu, kas saistītas ar bipolāriem traucējumiem, ārstēšanai.

ALEPTOLAN indicēts pastāvīgas agresivitātes īslaicīgai ārstēšanai (līdz 6 nedēļām) pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Alcheimera demenci, kam nav atbildes reakcijas pret nemedikamentozu ārstēšanu un, ja pastāv sevis vai citu apdraudēšanas risks.

ALEPTOLAN indicēts uzvedības traucējumu ar pastāvīgu agresiju īslaicīgai simptomātiskai ārstēšanai (līdz 6 nedēļām) bērniem no 5 gadu vecuma un pusaudžiem, kam intelektuālas spējas ir vājākas par vidējo vai ir psihiska aizture un diagnoze uzstādīta pēc DSM-IV kritērijiem un kam agresīvas vai cita veida destruktīvas izturēšanās ārstēšanai nepieciešama farmakoloģiska terapija. Medikamentozajai ārstēšanai jābūt plašākas ārstēšanas programmas daļai, kas ietver arī psihosociālo un izglītojošo korekciju. Risperidonu ieteicams parakstīt bērnu neiroloģijas un bērnu un pusaudžu psihiatrijas speciālistam vai ārstam, kas labi pārzina uzvedības traucējumu ārstēšanu bērniem un pusaudžiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Šizofrēnija

Pieaugušie

ALEPTOLAN var lietot vienu vai divas reizes dienā.

Pacientiem jāsāk ar 2 mg risperidona dienā. Otrajā dienā devu var palielināt līdz 4 mg. Pēc tam devu var saglabāt nemainītu vai vēl individuāli pielāgot, ja nepieciešams. Vairumam pacientu atbilstošā dienas deva ir no 4 līdz 6 mg. Dažiem pacientiem var būt piemērota lēnāka titrēšanas fāze un mazāka sākuma un balstdeva.

Par 10 mg lielākām dienas devām nav pierādīta labāka iedarbība nekā mazākām devām, un tās biežāk var izraisīt ekstrapiramidālus simptomus. Par 16 mg lielāku dienas devu lietošanas drošums nav noskaidrots, tāpēc tās nav ieteicamas.

Gados vecāki cilvēki

Ieteicamā sākumdeva ir 0.5 mg divas reizes dienā. Šo devu var individuāli pielāgot, palielinot pa 0.5 mg divas reizes dienā līdz 1 - 2 mg divas reizes dienā.

Pediatriskā populācija

Risperidons nav ieteicams lietošanai šizofrēnijas gadījumā bērniem līdz 18 gadu vecumam efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā

Pieaugušie

ALEPTOLAN jālieto vienu reizi dienā, sākot ar 2 mg risperidona. Ja indicēts, deva jāpielāgo ar vismaz 24 stundu starplaikiem par 1 mg dienā. Var lietot dažādas risperidona devas pa 1 – 6 mg dienā, lai optimizētu efektivitāti un panesību katram pacientam. Par 6 mg lielākas risperidona dienas devas nav pētītas pacientiem ar mānijas epizodēm.

Tāpat kā jebkuras simptomātiskas terapijas gadījumā, nepārtraukti jāvērtē un jāpamato ALEPTOLAN lietošanas turpināšana.

Gados vecāki cilvēki

Ieteicamā sākumdeva ir 0.5 mg divas reizes dienā. Šo devu var individuāli pielāgot, palielinot pa 0.5 mg divas reizes dienā līdz 1 - 2 mg divas reizes dienā. Tā kā klīniska pieredze par gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežota, jāievēro piesardzība.

Pediatriskā populācija

Risperidons nav ieteicams lietošanai bipolāras mānijas gadījumā bērniem līdz 18 gadu vecumam efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Pastāvīga agresivitāte pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Alcheimera demenci

Ieteicamā sākumdeva ir 0.25 mg divas reizes dienā. Šo devu var individuāli pielāgot pa 0.25 mg divas reizes dienā ne biežāk kā katru otro dienu, ja nepieciešams. Optimālā deva vairumam pacientu ir 0.5 mg divas reizes dienā. Tomēr dažiem pacientiem var būt noderīgas devas līdz 1 mg divas reizes dienā.

ALEPTOLAN nedrīkst lietot ilgāk par 6 nedēļām pacientiem ar pastāvīgu agresivitāti Alcheimera demences gadījumā. Ārstēšanas laikā pacientus bieži un regulāri jāizmeklē un atkārtoti jāvērtē lietošanas turpināšanas nepieciešamība.

Uzvedības traucējumi

Bērni un pusaudži no 5 līdz 18 gadu vecumam

Bērniem, kuri sver ≥50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 0.5 mg reizi dienā. Šo devu var individuāli pielāgot pa 0.5 mg reizi dienā ne biežāk kā katru otro dienu, ja nepieciešams. Optimālā deva vairumam pacientu ir 1 mg reizi dienā. Tomēr dažiem pacientiem var būt noderīgas devas 0.5 mg reizi dienā, bet citiem var būt nepieciešami 1.5 mg reizi dienā. Bērniem, kuri sver <50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 0.25 mg reizi dienā. Šo devu var individuāli pielāgot pa 0.25 mg reizi dienā ne biežāk kā katru otro dienu, ja nepieciešams. Optimālā deva vairumam pacientu ir 0.5 mg reizi dienā. Tomēr dažiem pacientiem var būt noderīgas devas 0.25 mg reizi dienā, bet citiem var būt nepieciešami 0.75 mg reizi dienā.

Tāpat kā jebkuras simptomātiskas terapijas gadījumā, nepārtraukti jāvērtē un jāpamato ALEPTOLAN lietošanas turpināšana.

ALEPTOLAN nav ieteicams lietošanai par 5 gadiem jaunākiem bērniem, jo nav pieredzes par lietošanu bērniem, kuri ir jaunāki par 5 gadiem un kam ir šis traucējums.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir mazāka spēja izvadīt aktīvo antipsihotisko frakciju nekā pieaugušajiem ar normālu nieru darbību. Pacientiem ar traucētu aknu darbību ir paaugstināta brīvās risperidona frakcijas koncentrācija plazmā.

Neatkarīgi no indikācijas, pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem sākumdeva un turpmākās devas ir jāsamazina uz pusi un devas titrācija jāveic lēnāk.

ALEPTOLAN šo grupu pacientiem jālieto uzmanīgi.

Lietošanas veids

ALEPTOLAN paredzēts iekšķīgai lietošanai. Ēdiens neietekmē ALEPTOLAN uzsūkšanos.

Lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski. Ļoti reti pēc pēkšņas lielu devu antipsihotisku zāļu lietošanas pārtraukšanas novēroti akūti lietošanas pārtraukšanas simptomi, arī slikta dūša, vemšana, svīšana un bezmiegs (skatīt 4.8. apakšpunktu). Psihotiski simptomi var rasties arī atkārtoti, un ziņots par patvaļīgu kustību (piemēram, akatīzijas, distonijas un diskinēzijas) rašanos.

Pāreja no citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem

Klīniski pamatotos gadījumos ieteicams pakāpeniski pārtraukt iepriekšējo terapiju, vienlaikus sākot ārstēšanu ar ALEPTOLAN. Ja tas ir klīniski nepieciešams, mainot terapiju pacientam no depo antipsihotiskajiem preparātiem, sāciet ALEPTOLAN terapiju nākamās plānotās injekcijas brīdī. Periodiski jāpārskata nepieciešamība turpināt jau lietotās zāles pret Parkinsona slimību.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Gados vecāki pacienti ar demenci

Palielināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem ar demenci

17 kontrolētu pētījumu par atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, tai skaitā risperidonu, metaanalīzē gados vecākiem pacientiem ar demenci, kuri tiek ārstēti ar atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, bija lielāka mirstība nekā placebo grupā. Placebo kontrolētos pētījumos ar iekšķīgi lietotu risperidonu šajā pacientu grupā mirstība ar risperidonu ārstētiem pacientiem bija 4.0%, salīdzinot ar 3.1% ar placebo ārstētiem pacientiem. Krusteniskā attiecība (95% precīzs ticamības intervāls) bija 1.21 (0.7, 2.1). Vidējais vecums (robežās) pacientiem, kuri nomira, bija 86 gadi (robežās no 67 līdz 100).

Divu lielu novērojumu pētījumu dati parādīja, ka arī gados vecākiem pacientiem ar demenci, kuri tiek ārstēti ar tradicionāliem antipsihotiskiem līdzekļiem, pastāv nedaudz paaugstināts nāves risks salīdzinājumā ar pacientiem, kuri netiek ārstēti. Nav pietiekamu datu, lai noteikti un precīzi izvērtētu riska apmēru, un nav zināms paaugstināta riska iemesls. Paaugstinātas mirstības atrades apmēru novērojumu pētījumos varētu attiecināt uz antipsihotiskajiem līdzekļiem, tā kā dažas pacientiem novērotās pazīmes nav skaidras.

Vienlaicīga furosemīda lietošana

Risperidona placebo kontrolētos pētījumos gados vecākiem pacientiem ar demenci ar furosemīdu plus risperidonu ārstētiem pacientiem tika novērota lielāka mirstība (7.3%; vidējais vecums 89 gadi, robežas 75 - 97), salīdzinot ar pacientiem, kuri tika ārstēti tikai ar risperidonu (3.1%; vidējais vecums 84 gadi, robežas 70 - 96) vai tikai ar furosemīdu (4.1%; vidējais vecums 80 gadi, robežas 67 - 90). Mirstības palielināšanās pacientiem, kas ārstēti ar furosemīdu plus risperidonu, novērota divos no četriem klīniskajiem pētījumiem. Risperidona vienlaicīga lietošana ar citiem diurētiskiem līdzekļiem (galvenokārt tiazīdu diurētisku līdzekļu mazu devu) nebija saistīta ar līdzīgām atradēm.

Nav atklāts nekāds patofizioloģisks mehānisms, kas izskaidrotu šo atradi, nav novērots arī nekāds noteikts pastāvīgi nemainīgs nāves cēlonis. Tomēr, pirms pieņemt lēmumu par lietošanu, jāievēro piesardzība un jānovērtē šīs kombinācijas vai vienlaicīgas lietošanas ar citu spēcīgu diurētisku līdzekli radītais risks un ieguvumi. Pacientiem, kuri vienlaikus ar risperidonu lietoja citus diurētiskos līdzekļus, mirstības sastopamība nepalielinājās. Neatkarīgi no ārstēšanas, dehidratācija ir vispārējs mirstības riska faktors, tāpēc no tā gados vecākiem pacientiem ar demenci ir rūpīgi jāizvairās.

Cerebrovaskulāras blakusparādības (CVBP)

Apmēram 3 reizes lielāks cerebrovaskulāru blakusparādību risks tika novērots randomizētā placebo kontrolētā pētījumā demences populācijā ar dažiem atipiskiem antipsihotiskajiem līdzekļiem. Sešu placebo kontrolētu pētījumu ar risperidonu, galvenokārt gados vecākiem pacientiem (>65 g.v.) ar demenci, apkopotie dati parādīja, ka CVBP (būtiskas un nebūtiskas, kombinētas) radās 3.3% (33/1009) pacientu, kas tika ārstēti ar risperidonu, un 1.2% (8/712) pacientu, kas tika ārstēti ar placebo. Krusteniskā attiecība (95% precīzs ticamības intervāls) bija 2.96 (1.34, 7.50). Palielināta riska rašanās mehānisms nav noskaidrots. Palielinātu risku nevar izslēgt ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem vai citās pacientu grupās. ALEPTOLAN jālieto piesardzīgi pacientiem ar insulta rašanās riska faktoriem.

CVBP risks nozīmīgi lielāks bija pacientiem ar jaukta vai vaskulāra tipa demenci, salīdzinot ar Alcheimera demenci. Tādēļ pacientus, kam nav Alcheimera, bet gan cita veida demence, nedrīkst ārstēt ar risperidonu.

Ārstiem ieteicams novērtēt ALEPTOLAN lietošanas risku un ieguvumus gados vecākiem pacientiem ar demenci, ņemot vērā insulta riska faktorus katram pacientam. Pacienti/kopēji jābrīdina nekavējoties ziņot par iespējamās CVBP pazīmēm un simptomiem, piemēram, pēkšņu vājumu vai nejutību sejā, rokās vai kājās, kā arī par runas vai redzes traucējumiem. Neatliekami jāapsver visas ārstēšanas iespējas, to vidū arī risperidona lietošanas pārtraukšana.

ALEPTOLAN pastāvīgas agresivitātes ārstēšanai pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Alcheimera demenci jālieto īslaicīgi tikai papildus nemedikamentozai ārstēšanai, kura bijusi daļēji efektīva vai nav bijusi efektīva, un kad pastāv sevis vai citu apdraudējuma risks.

Pacienti regulāri jānovērtē un atkārtoti jāizvērtē zāļu lietošanas turpināšanas nepieciešamība.

Ortostatiskā hipotensija

Risperidona alfa blokatora darbības dēļ iespējama (ortostatiska) hipotensija, īpaši sākotnējā devas titrēšanas periodā. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērota klīniski nozīmīga hipotensija, vienlaikus lietojot risperidonu un antihipertensīvu terapiju. ALEPTOLAN uzmanīgi lietojams pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību (piemēram, sirds mazspēju, miokarda infarktu, vadīšanas traucējumiem, dehidratāciju, hipovolēmiju vai cerebrovaskulāru slimību). Deva ir pakāpeniski jātitrē kā ieteikts (skatīt 4.2. apakšpunktu). Ja rodas hipotensija, jāapsver devas samazināšana.

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Lietojot antipsihotiskos līdzekļus, tai skaitā risperidonu, ziņots par leikopēnijas, neitropēnijas un agranulocitozes gadījumiem. Par agranulocitozi pēcreģistrācijas periodā ziņots ļoti reti (<1/10 000 pacientu).

Pacienti ar klīniski nozīmīgu leikocītu skaita (LS) samazināšanos vai zāļu izraisītu leikopēniju/neitropēniju anamnēzē jākontrolē pirmo dažu terapijas mēnešu laikā, un jāapsver risperidona lietošanas pārtraukšana pie pirmajām klīniski nozīmīgajām LS samazināšanās pazīmēm, ja nav citu pazīmju izraisītāju.

Pacienti ar klīniski nozīmīgu neitropēniju rūpīgi jākontrolē, lai konstatētu, vai nerodas drudzis vai citi infekcijas simptomi vai pazīmes un, ja šādi simptomi vai pazīmes rodas, tie nekavējoties jāārstē. Pacientiem ar smagu neitropēniju (absolūtais neitrofilo leikocītu skaits < 1 X 109/l) jāpārtrauc risperidona lietošana un līdz atlabšanai jākontrolē LS.

Tardīvā diskinēzija/ekstrapiramidāli simptomi (TD/EPS)

Konstatēts, ka zāles ar dopamīna receptoru antagonistu īpašībām var izraisīt tardīvo diskinēziju, kurai raksturīgas ritmiskas patvaļīgas kustības, pārsvarā mēles un/vai sejas kustības. Ekstrapiramidālu simptomu rašanās ir tardīvas diskinēzijas riska faktors. Ja parādās tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver visu antipsihotisko līdzekļu lietošanas pārtraukšana.

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (NMS)

Antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma rašanos, kas izpaužas ar hipertermiju, muskuļu rigiditāti, autonomo labilitāti, mainītu apziņas stāvokli un paaugstinātu kreatīnfosfokināzes līmeni serumā. Papildus pazīmes var būt mioglobinūrija (rabdomiolīze) un akūta nieru mazspēja. Šādā gadījumā ir jāpārtrauc visu antipsihotisko līdzekļu, arī ALEPTOLAN lietošana.

Parkinsona slimība un demence ar Levī ķermenīšiem

Parakstot antipsihotiskos līdzekļus, arī ALEPTOLAN, pacientiem ar Parkinsona slimību vai demenci ar Levī ķermenīšiem (DLB) ārstam jāsalīdzina risks un ieguvumi. Parkinsona slimība var paasināties, lietojot risperidonu. Abu grupu pacientiem var būt palielināts ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma risks, kā arī paaugstināta jutība pret antipsihotiskajiem līdzekļiem; šie pacienti tika izslēgti no klīniskiem pētījumiem. Šīs paaugstinātās jutības izpausmes papildus ekstrapiramidāliem simptomiem var būt apjukums, notrulināšanās, posturāla nestabilitāte ar biežiem kritieniem.

Hiperglikēmija un cukura diabēts

Ārstēšanas laikā ar ALEPTOLAN ir saņemti ziņojumi par hiperglikēmiju, cukura diabētu un esoša cukura diabēta norises pasliktināšanos. Dažos gadījumos iepriekš ir ticis ziņots par ķermeņa svara palielināšanos, kas varēja būt predisponējošs faktors. Ļoti retos gadījumos ir saņemti ziņojumi par saistību ar ketoacidozi un vēl retāk – ar diabētisko komu. Ieteicams veikt atbilstošu klīnisko novērošanu saskaņā ar izmantoto antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām. Pacientus, kuri tiek ārstēti ar jebkuriem atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, ieskaitot ALEPTOLAN, jānovēro attiecībā uz hiperglikēmijas simptomiem (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un nespēks), un pacientus ar cukura diabētu regulāri jāpārbauda, ​​vai nepasliktinās glikēmijas kontrole.

Par hiperglikēmiju vai jau pastāvoša cukura diabēta paasinājumu ārstēšanas laikā ar ALEPTOLAN ziņots ļoti retos gadījumos. Cukura diabēta slimniekiem un pacientiem ar cukura diabēta riska faktoriem ieteicama atbilstoša klīniska uzraudzība.

Svara pieaugums

Saistībā ar ALEPTOLAN lietošanu ir saņemti ziņojumi par ievērojamu svara palielināšanos. Svars jākontrolē regulāri.

Hiperprolaktinēmija

Audu kultūras pētījumi liecina, ka prolaktīns cilvēkam var veicināt šūnu augšanu krūts audzējos. Lai gan klīniskos un epidemioloģiskos pētījumos nav pierādīta skaidra saistība ar antipsihotisku zāļu lietošanu, ieteicama piesardzība pacientiem ar atbilstošu anamnēzi. ALEPTOLAN jālieto piesardzīgi pacientiem, kam iepriekš bijusi hiperprolaktinēmija, un pacientiem ar iespējamu prolaktīnatkarīgu audzēju.

QT intervāla pagarināšanās

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā par QT intervāla pagarināšanos ziņots ļoti reti. Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, jāievēro piesardzība, parakstot risperidonu pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību, QT intervāla pagarināšanos ģimenes anamnēzē, bradikardiju vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem (hipokaliēmiju, hipomagniēmiju), jo tas var palielināt aritmogēnās iedarbības risku, ja vienlaikus tiek lietotas zāles, kuras, kā zināms, pagarina QT intervālu.

Krampji

ALEPTOLAN uzmanīgi lietojams pacientiem ar krampjiem vai citiem traucējumiem anamnēzē, kas var pazemināt krampju slieksni.

Priapisms

Priapisms ārstēšanas laikā ar ALEPTOLAN var rasties tā alfa adrenerģiskās blokādes dēļ.

Ķermeņa temperatūras regulācija

Antipsihotiskajiem līdzekļiem tiek piedēvēta nelabvēlīga ietekme uz organisma spēju pazemināt ķermeņa temperatūru. Jāievēro atbilstoša piesardzība, parakstot ALEPTOLAN pacientiem, kuri tiek pakļauti apstākļiem, kas var veicināt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, piemēram, lielai fiziskai slodzei, lielam karstumam, kas vienlaikus saņem zāles ar antiholīnerģisku darbību, kā arī pacientiem, kuri ir pakļauti dehidratācijai.

Pretvemšanas iedarbība

Preklīniskos pētījumos risperidonam novēroja pretvemšanas iedarbību. Šī iedarbība, ja tā rodas cilvēkiem, var maskēt noteiktu zāļu pārdozēšanas vai tādu stāvokļu kā zarnu nosprostojuma, Reja sindroma un galvas smadzeņu audzēja pazīmes un simptomus.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem spēja izvadīt aktīvo antipsihotisko frakciju ir mazāka nekā pieaugušajiem ar normālu nieru darbību. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem palielinās risperidona brīvās frakcijas koncentrācija plazmā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Venozā trombembolija

Antipsihotisko zāļu lietošanas laikā aprakstīti venozas trombembolijas (VTE) gadījumi. Tā kā ar antipsihotiskajiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem bieži ir iegūti VTE riska faktori, pirms ārstēšanas ar ALEPTOLAN un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Intraoperatīvs kustīgas varavīksnenes sindroms

Pacientiem, kas ārstēti ar zālēm, arī risperidons, kurām raksturīga antagonizējoša iedarbība uz alfa-1a adrenerģiskajiem receptoriem, kataraktas operācijas laikā novērots intraoperatīvs kustīgas varavīksnenes sindroms (intraoperative floppy iris syndrome; IFIS) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Operācijas laikā un pēc tās IFIS var palielināt ar acīm saistītu komplikāciju risku. Acu ķirurgam pirms operācijas jāsaņem informācija par visām pašlaik lietojamajām vai iepriekš lietotajām zālēm ar antagonizējošu iedarbību uz alfa-1a adrenerģiskajiem receptoriem. Tā kā nav pierādīts iespējamais ieguvums, ko dod alfa-1 blokatoru lietošanas pārtraukšana pirms kataraktas operācijas, tas jāsalīdzina ar antipsihotiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšanas radīto risku.

Pediatriskā populācija

Pirms risperidona ordinēšanas bērnam vai pusaudzim ar uzvedības traucējumiem, pilnīgi jānovērtē viņu agresīvās uzvedības fiziskie un sociālie cēloņi, piemēram, sāpes vai neatbilstošas vides prasības.

Risperidona sedatīvo ietekmi stingri jāuzrauga šai grupā, jo iespējama ietekme uz spēju mācīties. Risperidona lietošanas laika maiņa var uzlabot sedācijas ietekmi uz uzmanības spēju bērniem un pusaudžiem.

Risperidona lietošana bija saistīta ar vidēju ķermeņa masas un ķermeņa masas indeksa (ĶMI) palielināšanos. Ieteicama sākotnēja ķermeņa masas noteikšana pirms ārstēšanas un regulāra ķermeņa masas kontrole. Auguma garuma pārmaiņas ilgstošos, atklātos pētījumu pagarinājumos bija vecumam atbilstošo normu robežās. Ilgstošas ārstēšanas ar risperidonu ietekme uz dzimumnobriešanu un auguma garumu nav atbilstoši pētīta.

Ilgstošas hiperprolaktinēmijas iespējamas ietekmes dēļ uz augšanu un dzimumnobriešanu bērniem un pusaudžiem jāapsver endokrinoloģiskā stāvokļa regulāras klīniskas novērtēšanas nepieciešamība, jānosaka arī auguma garums, ķermeņa masa, dzimumbriedums, jākontrolē menstruālais cikls un cita iespējamā ar prolaktīnu saistītā ietekme.

Ārstēšanas laikā ar risperidonu regulāri jāpārbauda arī ekstrapiramidālie simptomi un citi kustību traucējumi.

Specifiskus ieteikumus par devām bērniem un pusaudžiem skatīt 4.2. apakšpunktā.

Palīgvielas:

Apvalkotās tabletes satur laktozi. Pacienti ar reti sastopamu pārmantojamu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktozes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šo medikamentu.

ALEPTOLAN 2 mg un 3 mg apvalkotās tabletes: satur krāsvielu saulrieta dzelteno (E110), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, ieteicams ievērot piesardzību, parakstot risperidonu kopā ar zālēm, kuras, kā zināms, pagarina QT intervālu, tādiem kā antiaritmiskajiem līdzekļiem (piemēram, hinidīnu, dizopiramīdu, prokaīnamīdu, amiodaronu, sotalolu), tricikliskajiem antidepresantiem (piemēram, amitriptilīnu), tetracikliskajiem antidepresantiem (piemēram, maprotilīnu), dažiem prethistamīna līdzekļiem, citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, dažiem pretmalārijas līdzekļiem (piemēram, hinīnu un meflokvīnu) un ar zālēm, kuras izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus. Šis saraksts ir norādošs un nav pilnīgs.

ALEPTOLAN spēja ietekmēt citas zāles

Risperidonu jālieto piesardzīgi kombinācijā ar citām centrālas darbības vielām, īpaši alkoholu, opiātiem, antihistamīniem un benzodiazepīniem, jo palielinās sedācijas risks.

ALEPTOLAN var būt par levodopas un citu dopamīna agonistu antagonistu. Ja šāda kombinācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, īpaši Parkinsona slimības pēdējā stadijā, jāordinē katra medikamenta mazākā efektīvā deva.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērota klīniski nozīmīga hipotensija, vienlaikus lietojot risperidonu un antihipertensīvu terapiju.

ALEPTOLAN nav atklāta klīniski nozīmīga ietekme uz litija, valproāta, digoksīna vai topiramāta farmakokinētiku.

Citu zāļu spēja ietekmēt ALEPTOLAN

Novērots, ka karbamazepīns pazemina aktīvās antipsihotiskās risperidona frakcijas koncentrāciju plazmā. Līdzīga iedarbība novērota, lietojot, piemēram, rifampicīnu, fenitoīnu un fenobarbitālu, kas arī inducē CYP3A4 aknu enzīmu, kā arī P-glikoproteīnu (P-gp). Kad tiek sākta vai pārtraukta karbamazepīna vai citu CYP 3A4 aknu enzīmu/P-glikoproteīna induktoru lietošana, ārstam atkārtoti jānovērtē ALEPTOLAN deva.

Fluoksetīns un paroksetīns - CYP 2D6 inhibitori – paaugstina risperidona koncentrāciju plazmā, bet ietekme uz aktīvo antipsihotisko frakciju ir mazāka. Paredzams, ka arī citi CYP 2D6 inhibitori, piemēram, hinidīns, var līdzīgā veidā ietekmēt risperidona koncentrāciju plazmā. Kad tiek sākta vai pārtraukta vienlaicīga fluoksetīna vai paroksetīna lietošana, ārstam atkārtoti jānovērtē ALEPTOLAN deva.

Verapamils, CYP 3A4 un P-gp inhibitors, paaugstina risperidona koncentrāciju plazmā.

Galantamīns un donepezils klīniski būtiski neietekmē risperidona farmakokinētiku un aktīvo antipsihotisko frakciju.

Fenotiazīni, tricikliskie antidepresanti un daži beta blokatori var paaugstināt risperidona koncentrāciju plazmā, bet ne aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju. Amitriptilīns neietekmē ne risperidona, ne aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku. Cimetidīns un ranitidīns palielina risperidona bioloģisko pieejamību, bet aktīvās antipsihotiskās frakcijas bioloģisko pieejamību – tikai nenozīmīgi. Eritromicīns - CYP 3A4 inhibitors – nemaina risperidona un aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku.

Kombinēta psihostimulantu (piemēram, metilfenidāta) un ALEPTOLAN lietošana bērniem un pusaudžiem nemainīja ALEPTOLAN farmakokinētiku un efektivitāti.

Par palielināto mirstību gados vecākiem pacientiem ar demenci, kuri vienlaikus lieto furosemīdu, skatīt 4.4. apakšpunktā.

Iekšķīgi lietojamā ALEPTOLAN lietošana vienlaikus ar paliperidonu nav ieteicama, jo paliperidons ir aktīvais risperidona metabolīts, un abu šo zāļu kombinēšana var izraisīt lielāku kopējo aktīvās antipsihotiskās frakcijas iedarbību.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu datu par risperidona lietošanu grūtniecēm. Risperidons nebija teratogēns pētījumos ar dzīvniekiem, taču tika novērota cita veida reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Jaundzimušajiem, kuri ir tikuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tai skaitā (ALEPTOLAN)) ietekmei, pieaug blakusparādību, tai skaitā, ekstrapiramidālo un/vai atcelšanas simptomu, attīstības risks pēc dzemdībām, kas var atšķirties pēc smaguma pakāpes un ilguma. Ir tikuši saņemti ziņojumi par uzbudinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu, pazeminātu asinsspiedienu, trīci, miegainību, respiratorā distresa sindromu vai barības uzņemšanas traucējumiem. Tādēļ jaundzimušos rūpīgi jāuzrauga.

ALEPTOLAN nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav noteikti nepieciešams. Ja grūtniecības laikā lietošana ir jāpārtrauc, to nedrīkst darīt pēkšņi.

Barošana ar krūti

Pētījumos dzīvniekiem risperidons un 9-hidroksi-risperidons izdalās pienā. Pierādīts, ka risperidons un 9- hidroksi-risperidons izdalās arī mātes pienā nelielā daudzumā. Nav pieejami dati par nevēlamām reakcijām zīdaiņiem, ko baro ar mātes pienu. Tāpēc barošanas ar krūti priekšrocības jānovērtē, salīdzinot ar iespējamo risku bērnam.

Fertilitāte

Tāpat kā citi dopamīna D2 receptoru antagonisti, risperidons paaugstina prolaktīna līmeni. Hiperprolaktinēmija hipotalamā var nomākt GnRH, un tādēļ hipofīzē samazinās gonadotropīna sekrēcija. Tas savukārt var nomākt reprodukcijas spēju, jo gan sieviešu, gan vīriešu gonādās tiek traucēta steroīdu sintēze.

Neklīniskajos pētījumos nozīmīga ietekme nav novērota.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

ALEPTOLAN ir neliela vai vidēji stipra ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, jo tas iedarbojas uz nervu sistēmu un redzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpēc pacienti jābrīdina nevadīt transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus, līdz top zināma viņu individuālā jutība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Biežāk novērotās blakusparādības (BP) (sastopamība ≥10%) ir parkinsonisms, sedācija/miegainība, galvassāpes un bezmiegs.

BP, kuru rašanās bija atkarīga no devas lieluma, bija parkinsonisms un akatīzija.

Par tālāk minētajām blakusparādībām ziņots klīniskajos pētījumos un pēc zāļu reģistrācijas, izmantojot biežuma iedalījumu no risperidona klīniskiem pētījumiem. Izmantoti šādi termini un biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu klase

Blakusparādība

Biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Infekcijas un infestācijas

Pneimonija, bronhīts, augšējo elpceļu infekcija, sinusīts, urīnceļu infekcija ausu infekcija, gripa

Elpceļu infekcija, cistīts, acs infekcija, tonsilīts, onihomikoze, celulīts, lokalizēta infekcija, vīrusu infekcija, akarodermatīts

Infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Neitropēnija, leikocītu skaita samazināšanās, trombocitopēnija, anēmija, samazināts hematokrīts, palielināts eozinofilo leikocītu skaits

Agranulocitozec

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

Anafilaktiska reakcijac

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Hiperprolaktinēmijaa

Neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija, glikoze urīnā

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ķermeņa masas palielināšanās, pastiprināta ēstgriba, pavājināta ēstgriba

Cukura diabētsb, hiperglikēmija, polidipsija, ķermeņa masas samazināšanās, anoreksija, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs

Ūdens intoksikācijac, hipoglikēmija, hiperinsulinēmijac, paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs

Diabētiskā ketoacidoze

Psihiskie traucējumi

Bezmiegsd

Miega traucējumi, uzbudinājums, depresija, trauksme

Mānija, apjukuma stāvoklis, pavājināta dzimumtieksme, nervozitāte, nakts murgi

Truluma afekts, anorgasmija

Nervu sistēmas traucējumi

Sedācija/miegainība, parkinsonismsd , galvassāpes

Akatīzijad, distonijad, reibonis, diskinēzijad, trīce

Tardīvā diskinēzija, cerebrāla išēmija, nereaģēšana uz kairinājumiem, apziņas zudums, nomākts apziņas līmenis, krampjid, sinkope, psihomotoriska hiperaktivitāte, līdzsvara traucējumi, koordinācijas traucējumi, ortostatisks reibonis, modrības traucējumi, dizartrija, disgeizija, hipoestēzija, parestēzija

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, cerebrovaskulāri traucējumi, diabētiskā koma, galvas šūpošana

Acu bojājumi

Neskaidra redze, konjunktivīts

Fotofobija, sausums acīs, pastiprināta asarošana, acu hiperēmija

Glaukoma, acu kustību traucējumi, acu bolīšana, plakstiņu malu kreveles, kustīgas varavīksnenes sindroms (intraoperatīvs)c

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo, troksnis ausīs, sāpes ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Tahikardija

Priekškambaru mirdzēšana, atrioventrikulāra blokāde, vadīšanas traucējumi, QT intervāla pagarināšanās elektrokardiogrammā, bradikardija, novirzes elektrokardiogrammā, sirdsklauves

Sinusa aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Hipotensija, ortostatiska hipotensija, pietvīkums

Plaušu embolija, venoza tromboze

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa, faringolaringeālas sāpes, klepus, deguna asiņošana, aizlikts deguns,

Aspirācijas pneimonija, sastrēgums plaušās, sastrēgums elpceļos, trokšņi plaušās, sēkšana, disfonija, elpošanas traucējumi

Miega apnojas sindroms, hiperventilācija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā, diskomforta sajūta kuņģī, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, caureja, dispepsija, sausums mutē, zobu sāpes

Izkārnījumu nesaturēšana, fekaloma, gastroenterīts, disfāgija, gāzu uzkrāšanās

Pankreatīts, zarnu obstrukcija, mēles pietūkums, heilīts

Ileuss

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi, eritēma

Nātrene, nieze, alopēcija, hiperkeratoze, ekzēma, sausa āda, ādas krāsas maiņa, pinnes, seborejisks dermatīts, ādas bojājumi, ādas slimība

Zāļu izraisīti izsitumi, blaugznas

Angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu spazmas, skeleta-muskuļu sāpes, muguras sāpes, artralģija

Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, patoloģiska poza, locītavu stīvums, locītavu pietūkums, muskuļu vājums, kakla sāpes

Rabdomiolīze

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urīna nesaturēšana

Pollakiūrija, urīna aizture, dizūrija

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

Zāļu atcelšanas sindroms jaundzimušajiemc

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektilā disfunkcija, ejakulācijas traucējumi, amenoreja, menstruāciju traucējumid, ginekomastija, galaktoreja, dzimumfunkcijas traucējumi, sāpes krūšu dziedzeros, diskomforts krūšu dziedzeros, izdalījumi no maksts

Priapismsc, aizkavētas menstruācijas, krūšu palielināšanās, sastrēgums krūšu dziedzeros, izdalījumi no krūšu dziedzeriem

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Tūskad, drudzis, sāpes krūtīs, astēnija, nogurums, sāpes

Sejas tūska, drebuļi, paaugstināta ķermeņa temperatūra, patoloģiska gaita, slāpes, diskomforta sajūta krūtīs, savārgums, pašsajūtas traucējumi, diskomforts

Hipotermija, pazemināta ķermeņa temperatūra, perifēra aukstuma sajūta, zāļu atcelšanassindroms, indurācijac

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts transamināžu līmenis, paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Dzelte

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Krišana

Ar manipulāciju saistītas sāpes

a Hiperprolaktinēmija dažos gadījumos var izraisīt ginekomastiju, menstruālā cikla traucējumus, amenoreju, galaktoreju.

b Placebo kontrolētos pētījumos par cukura diabētu tika ziņots 0,18% ar risperidonu ārstētiem pacientiem salīdzinot ar 0,11% placebo grupā. Kopējā saslimstība visos klīniskajos pētījumos bija 0,43% no visiem ar risperidonu ārstētiem pacientiem.

c Nav novērots risperidona klīniskos pētījumos, bet pēcreģistrācijas periodā, lietojot risperidonu.

d Var rasties ekstrapiramidāli traucējumi: parkinsonisms (pastiprināta siekalu izdalīšanās, skeleta muskuļu stīvums, parkinsonisms, siekalošanās, „zobrata” rigiditāte, bradikinēzija, hipokinēzija, „maskas” seja, muskuļu sasprindzinājums, akinēzija, kakla mugurējās daļas rigiditāte, muskuļu rigiditāte, parkinsoniska gaita un patoloģisks glabellārais reflekss, parkinsoniska trīce miera stāvoklī), akatīzija (akatīzija, nemiers, hiperkinēzija un nemierīgo kāju sindroms), trīce, diskinēzija (diskinēzija, muskuļu raustīšanās, horeoatetoze, atetoze un mioklonuss), distonija. Distonija ietver distoniju, hipertoniju, greizu kaklu, patvaļīgas muskuļu kontrakcijas, muskuļu kontraktūru, blefarospazmas, okulogirāciju, mēles paralīzi, sejas spazmas, laringospazmas, miotoniju, opistotonusu, orofaringeālas spazmas, pleirototonusu, mēles spazmas un trismu. Jāatzīmē, ka aptverts plašāks simptomu loks, kas noteikti nav ar ekstrapiramidālu izcelsmi. Bezmiegs ietver nespēju iemigt, bezmiegu naktsmiera vidusposmā. Krampji ietver grand mal lēkmes. Menstruāciju traucējumi ietver neregulāras menstruācijas, oligomenoreju. Tūska ietver vispārēju tūsku, perifēru tūsku, hidropsu

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas, lietojot paliperidonu

Paliperidons ir risperidona aktīvs metabolīts, tādēļ nevēlamās blakusparādības šiem savienojumiem (gan iekšķīgi lietojamām, gan injicējamām zāļu formām) ir vienādas. Papildus iepriekš minētām nevēlamām blakusparādībām, lietojot paliperidona līdzekļus, novērotas turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības, un tās var rasties, lietojot risperidonu.

Sirdsdarbības traucējumi: ortostatiskas tahikardijas sindroms.

Zāļu grupas iedarbība

Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, pēcreģistrācijas periodā arī risperidona lietošanas gadījumā ziņots par ļoti retiem QT intervāla pagarināšanās gadījumiem. Citas antipsihotisko līdzekļu, kuri pagarina QT intervālu, izraisītas blakusparādības sirdī ir kambaru aritmija, kambaru fibrilācija, kambaru tahikardija, pēkšņa nāve, sirdsdarbības apstāšanās un torsades de pointes.

Venozā trombembolija

Antipsihotisko zāļu lietošanas laikā aprakstīta venozā trombembolija, tostarp arī plaušu embolijas un dziļo vēnu trombozes gadījumi. Biežums nav zināms.

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar risperidonu un placebo ārstēto pieaugušo šizofrēnijas slimnieku daļa, kas sasniedza ķermeņa masas pieauguma kritēriju ≥ 7% ķermeņa masas, tika salīdzināta 6 – 8 nedēļu placebo kontrolētu pētījumu apkopojumā, atklājot statistiski nozīmīgi biežāku ķermeņa masas palielināšanos risperidona grupā (18%), salīdzinot ar placebo grupu (9%). Placebo kontrolētu 3 nedēļu pētījumu pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju apkopojumā ķermeņa masas palielināšanās biežums ≥ 7% beigās risperidona (2,5%) un placebo grupās (2,4%) bija līdzīgs, un aktīvās kontroles grupā bija nedaudz lielāks (3,5%).

Bērnu un pusaudžu grupā ar uzvedības un citiem destruktīviem izturēšanās traucējumiem ilgstošos pētījumos pēc 12 ārstēšanas mēnešiem ķermeņa masa palielinājās vidēji par 7,3 kg. Paredzamā ķermeņa masas palielināšanās normāliem bērniem 5 - 12 gadu vecumā ir 3 - 5 kg gadā. No 12 līdz 16 gadu vecumam ķermeņa masas palielināšanās par 3 - 5 kg gadā saglabājas meitenēm, bet zēni pieņemas par aptuveni 5 kg gadā.

Papildus informācija par īpašām grupām

Tālāk norādītas blakusparādības, par kurām gados vecākiem pacientiem ar demenci vai bērnu vecuma pacientiem ziņots biežāk nekā pieaugušajiem pacientiem.

Gados vecāki pacienti ar demenci

Tranzitora išēmijas lēkme un akūti cerebrovaskulāri traucējumi bija blakusparādības, kas klīniskajos pētījumos ziņotas attiecīgi 1,4% un 1,5% gados vecākiem pacientiem ar demenci. Papildus gados vecākiem pacientiem ar demenci ar ≥5% sastopamību un vismaz divas reizes biežāk nekā citu vecuma grupu pieaugušiem pacientiem ziņots par šādām blakusparādībām: urīnceļu infekcija, perifēra tūska, letarģija un klepus.

Pediatriskā populācija

Parasti ir paredzams, ka bērniem nevēlamās blakusparādības būs līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem. Bērnu vecuma pacientiem (5 – 17 gadus veciem) ar ≥5% sastopamību un vismaz divas reizes biežāk nekā klīniskajos pētījumos pieaugušajiem ziņots par šādām blakusparādībām: miegainība/sedācija, nogurums, galvassāpes, pastiprināta ēstgriba, vemšana, augšējo elpceļu infekcija, aizlikts deguns, vēdera sāpes, reibonis, klepus, pireksija, trīce, caureja un enurēze.

Ilgstošas risperidona lietošanas ietekme uz dzimumnobriešanu un auguma garumu nav pietiekami pētīta (skatīt 4.4. apakšpunktu „Pediatriskā populācija”).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Kopumā ziņotās pazīmes un simptomi ir tie, ko izraisa pārspīlēta zināmā risperidona farmakoloģiskā iedarbība. Tie ir miegainība un sedācija, tahikardija un hipotensija, un ekstrapiramidālie simptomi. Pārdozēšanas gadījumā ziņots par QT intervāla pagarināšanos un krampjiem. Kombinētas ALEPTOLAN un paroksetīna pārdozēšanas gadījumā ziņots par torsade de pointes.

Akūtas pārdozēšanas gadījumā jāņem vērā vienlaicīgas vairāku zāļu pārdozēšanas varbūtība.

Ārstēšana

Nodrošināt elpceļu caurlaidību un pietiekamu skābekļa pievadi un plaušu ventilāciju. Jāapsver kuņģa skalošanas (pēc intubācijas, ja pacients ir bezsamaņā) un aktivētās ogles kopā ar caurejas līdzekli lietošanas nepieciešamība tikai tad, ja zāles ieņemtas mazāk nekā pirms vienas stundas. Kardiovaskulārā uzraudzība jāsāk nekavējoties, ietverot nepārtrauktu elektrokardiogrāfisku kontroli, lai atklātu iespējamās aritmijas.

ALEPTOLAN nav specifiska antidota. Tāpēc jāveic piemērota uzturoša ārstēšana. Hipotensija un cirkulatorais šoks jāārstē ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, intravenoziem šķidrumiem un/vai simpatomimētiskiem līdzekļiem. Smagu ekstrapiramidālu simptomu gadījumā jāievada antiholīnerģiski līdzekļi. Cieša medicīniska novērošana un kontrole jāturpina tik ilgi, līdz pacients atlabst.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antipsihotiskie līdzekļi, ATĶ kods: N05AX08.

Darbības mehānisms

Risperidons ir selektīvs monoamīnerģisks antagonists ar unikālām īpašībām. Tam ir izteikta afinitāte pret serotonīnerģiskajiem 5-HT2 un dopamīnerģiskajiem D2 receptoriem. Risperidons saistās arī pie alfa1- adrenerģiskajiem receptoriem un ar mazāku afinitāti pie H1-histamīnerģiskajiem un alfa2-adrenerģiskajiem receptoriem. Risperidonam nav afinitātes pret holīnerģiskajiem receptoriem. Lai gan risperidons ir spēcīgs D2 antagonists, kas, kā uzskata, mazina šizofrēnijas pozitīvos simptomus, tas mazāk nomāc motoro aktivitāti un inducē katalepsiju nekā klasiskie antipsihotiskie līdzekļi. Līdzsvarotais centrālais serotonīna un dopamīna antagonisms var mazināt noslieci uz ekstrapiramidālajām blakusparādībām un paplašināt terapeitisko iedarbību uz negatīvajiem afektīvajiem šizofrēnijas simptomiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Klīniskā efektivitāte

Šizofrēnija

Risperidona efektivitāte īslaicīgā šizofrēnijas terapijā noskaidrota četros 4 – 8 nedēļu ilgos pētījumos, kuros bija iesaistīts vairāk nekā 2500 pacientu, kuri atbilda DSM-IV šizofrēnijas kritērijiem. 6 nedēļu, placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika veikta risperidona devu titrēšana līdz 10 mg dienā, lietojot divas reizes dienā, risperidons pārspēja placebo Saīsinātās Psihiskā vērtējuma skalas (Brief Psychiatric Rating Scale; BPRS) kopējā punktu skaita ziņā. 8 nedēļu, placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika izmantotas četras fiksētas risperidona devas (2, 6, 10 un 16 mg dienā, lietojot divas reizes dienā), visas četras risperidona grupas bija pārākas par placebo Pozitīvo un negatīvo sindromu skalas (Positive and Negative Syndrome Scale; PANSS) kopējā punktu skaita ziņā. 8 nedēļu devu salīdzinājuma pētījumā, kurā tika izmantotas piecas fiksētas risperidona devas (1, 4, 8, 12 un 16 mg dienā, lietojot divas reizes dienā), 4, 8 un 16 mg risperidona dienas devas grupas pārspēja 1 mg risperidona devas grupu PANSS kopējā punktu skaita ziņā. 4 nedēļu placebo kontrolētā devu salīdzinājuma pētījumā, kurā tika izmantotas divas fiksētas risperidona devas (4 un 8 mg dienā, lietojot divas reizes dienā), abas risperidona devu grupas bija pārākas nekā placebo vairāku PANSS raksturlielumu, to vidū kopējā PANSS vērtējuma un atbildes reakcijas vērtējuma ziņā (PANSS kopējais punktu skaits samazinājās par >20%). Ilgstošākā pētījumā pieauguši ambulatori pacienti, kuri pārsvarā atbilda DSM-IV šizofrēnijas kritērijiem un kuriem bija klīniski stabils stāvoklis vismaz 4 nedēļas, lietojot antipsihotisku līdzekli, tika nejaušināti iedalīti saņemt risperidonu pa 2 - 8 mg dienā vai haloperidolu 1 - 2 gadus, novērojot recidīvus. Pacientiem, kuri saņēma risperidonu, bija daudz ilgāks laiks līdz recidīvam šajā laika periodā, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma haloperidolu.

Mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā

Risperidona efektivitāte monoterapijā akūtai mānijas epizožu, kas saistītas ar bipolāru I traucējumu, ārstēšanai tika pierādīta trijos dubultmaskētos, placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos aptuveni 820 pacientiem, kuriem bija bipolārs I traucējums, pamatojoties uz DSM-IV kritērijiem. Trijos pētījumos tika konstatēts, ka risperidons pa 1 - 6 mg dienā (sākumdeva 3 mg divos pētījumos un 2 mg vienā pētījumā) bija nozīmīgi pārāks nekā placebo iepriekš noteikta primārā vērtējamā raksturlieluma ziņā, piemēram, kopējā Junga mānijas vērtējuma skalas (Young Mania Rating Scale; YMRS) punktu skaita pārmaiņā 3. nedēļā, salīdzinot ar sākumstāvokli. Procentuālais pacientu skaits, kuriem kopējais YMRS punktu skaits 3. nedēļas vērtējumā samazinājās ≥ 50%, salīdzinot ar sākumstāvokli, risperidona grupā bija nozīmīgi lielāks nekā placebo grupā. Vienā no trim pētījumiem bija haloperidola grupa un 9 nedēļu dubultmaskēta balstterapijas fāze. Efektivitāte 9 nedēļu balstterapijas periodā saglabājās. Kopējā YMRS punktu skaita pārmaiņa, salīdzinot ar sākumstāvokli, liecināja par turpmāku uzlabošanos un 12. nedēļā risperidona un haloperidola grupā bija salīdzināma.

Risperidona efektivitāte papildus garastāvokļa stabilizatoriem akūtas mānijas ārstēšanā pierādīta vienā no diviem 3 nedēļu, dubultmaskētajiem pētījumiem ar aptuveni 300 pacientiem, kuri atbilda DSM-IV bipolāru I traucējumu kritērijiem. Vienā 3 nedēļu pētījumā risperidonam pa 1 - 6 mg dienā, sākot ar 2 mg dienā, papildus litijam vai valproātam bija labāka ietekme uz iepriekš noteiktiem primārajiem vērtētajiem raksturlielumiem nekā litijam vai valproātam vienam pašam, piemēram, uz YMRS kopējā punktu skaita pārmaiņu, salīdzinot ar sākumstāvokli 3. nedēļā. Otrā 3 nedēļu pētījumā risperidonam pa 1 - 6 mg dienā, sākot ar 2 mg dienā, apvienojumā ar litiju, valproātu vai karbamazepīnu nebija labākas ietekmes uz YMRS kopējā punktu skaita samazināšanos nekā litijam, valproātam vai karbamazepīnam vienam pašam. Iespējamais neveiksmes skaidrojums šajā pētījumā bija karbamazepīna izraisītā risperidona un 9-hidroksi- risperidona klīrensa indukcija, kāpēc radās subterapeitisks risperidona un 9-hidroksi-risperidona līmenis. Kad no post-hoc analīzes izslēdza karbamazepīna grupu, risperidons apvienojumā ar litiju vai valproātu labāk nekā tikai litijs vai valproāts samazināja kopējo YMRS punktu skaitu.

Pastāvīga agresivitāte demences gadījumā

Risperidona efektivitāte demences uzvedības un psiholoģisko simptomu (BPSD), kas ietver uzvedības traucējumus, piemēram, agresivitāti, uzbudinājumu, psihozi, aktivitāti un afektīvos traucējumus, ārstēšanā pierādīta trijos dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos 1150 gados vecākiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu demenci. Vienā pētījumā bija fiksētas risperidona devas – 0,5, 1 un 2 mg dienā. Divos elastīgu devu pētījumos bija risperidona devu grupas robežās attiecīgi no 0.5 līdz 4 mg dienā un

no 0,5 līdz 2 mg dienā. Risperidonam tika konstatēta statistiski nozīmīga un klīniski svarīga efektivitāte agresivitātes ārstēšanā un mazāk konsekventa efektivitāte uzbudinājuma un psihozes ārstēšanā gados vecākiem demences slimniekiem (nosakot pēc Izturēšanās patoloģijas Alcheimera slimības gadījumā vērtēšanas skalas (Behavioural Pathology in Alzheimer’s Disease Rating Scale; BEHAVE-AD) un Koena-Mansfīlda Uzbudinājuma aptaujas anketas (Cohen-Mansfield Agitation Inventory; CMAI)). Risperidona terapijas iedarbīgums nebija atkarīgs no Mini mentālā stāvokļa izmeklējuma (Mini-Mental State Examination; MMSE) punktu skaita (un līdz ar to arī no demences smaguma pakāpes), no sedatīvajām risperidona īpašībām, no psihozes esamības vai neesamības, kā arī no demences tipa - Alcheimera, vaskulāras vai jauktas. (Skatīt arī 4.4. apakšpunktu)

Pediatriskā populācija

Uzvedības traucējumi

Risperidona efektivitāte īslaicīgā destruktīvas izturēšanās ārstēšanā tika pierādīta divos dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos aptuveni 240 pacientiem 5 - 12 gadu vecumā ar DBD DSM-IV destruktīvu uzvedības traucējumu (DBD) diagnozi un marginālu intelektuālu funkciju vai vieglu vai vidēji smagu garīgu atpalicību/iemaņu apguves traucējumiem. Divos pētījumos risperidons pa 0.02 – 0.06 mg/kg dienā nozīmīgi labāk nekā placebo ietekmēja iepriekš noteiktos primāros vērtējamos raksturlielumus, piemēram, pārmaiņas pēc Nisongera bērna uzvedības vērtējuma veidlapas (Nisonger-Child Behaviour Rating Form; N-CBRF) Uzvedības problēmu apakšskalas (Conduct Problem subscale) 6. nedēļā, salīdzinot ar sākumstāvokli.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Risperidons tiek metabolizēts līdz 9-hidroksi-risperidonam, kuram ir tāda pati farmakoloģiska darbība kā risperidonam (skatīt Biotransformācija un eliminācija).

Uzsūkšanās

Risperidons pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas pilnībā, sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā 1 –2 stundās. Risperidona absolūtā perorālā biopieejamība ir 70% (CV=25%). Relatīvā risperidona perorālā biopieejamība no tabletes ir 94% (CV=10%), salīdzinot ar šķīdumu. Uzsūkšanos neietekmē uzturs, tāpēc risperidonu var lietot gan ēšanas laikā, gan atsevišķi. Risperidona līdzsvara koncentrācija vairumam pacientu tiek sasniegta 1 dienā. 9-hidroksi-risperidona līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4 - 5 lietošanas dienām.

Izkliede

Risperidons strauji izkliedējas. Izkliedes tilpums ir 1 - 2 l/kg. Plazmā risperidons ir saistīts ar albumīnu un alfa1-skābes glikoproteīnu. Ar plazmas olbaltumiem saistās 90% risperidona, 77% 9-hidroksi-risperidona.

Biotransformācija un eliminācija

Risperidonu CYP 2D6 metabolizē līdz 9-hidroksi-risperidonam, kuram ir risperidonam līdzīga farmakoloģiska darbība. Risperidons kopā ar 9-hidroksi-risperidonu veido aktīvo antipsihotisko frakciju. CYP 2D6 ir pakļauts ģenētiskam polimorfismam. Spēcīgi CYP 2D6 metabolizētāji strauji pārvērš risperidonu par 9-hidroksi-risperidonu, bet vāji CYP 2D6 metabolizētāji pārvērš to krietni lēnāk. Lai gan spēcīgi metabolizētāji rada mazāku risperidona un lielāku 9-hidroksi-risperidona koncentrāciju nekā vāji metabolizētāji, kopējā risperidona un 9-hidroksi-risperidona farmakokinētika (proti, aktīvā antipsihotiskā frakcija) pēc vienas un vairāku devu lietošanas ir līdzīga stipriem un vājiem CYP 2D6 metabolizētājiem.

Cits risperidona metabolisma ceļš ir N-dealkilēšanās. In vitro pētījumi cilvēku aknu mikrosomās parādīja, ka risperidons klīnisko nozīmīgā koncentrācijā būtiski neinhibē citohroma P450 izozīmu, to vidū CYP 1A2, CYP 2A6, CYP 2C8/9/10, CYP 2D6, CYP 2E1, CYP 3A4 un CYP 3A5 metabolizētu zāļu metabolismu. Vienu nedēļu pēc lietošanas 70% devas tiek izvadīts urīnā un 14% izkārnījumos. Urīnā risperidons plus 9- hidroksi-risperidons veido 35 - 45% devas. Atlikusī daļa ir neaktīvi metabolīti. Pēc perorālas lietošanas psihotiskiem pacientiem risperidons tiek izvadīts ar aptuveni 3 stundu eliminācijas pusperiodu. 9-hidroksi- risperidona un aktīvās antipsihotiskās frakcijas eliminācijas pusperiods ir 24 stundas.

Linearitāte/nelinearitāte

Risperidona koncentrācija plazmā terapeitisko devu robežās ir proporcionāla devai.

Gados vecāki cilvēki, aknu un nieru darbības traucējumi

Vienas devas pētījums parādīja, ka gados vecākiem cilvēkiem vidēji par 43% ir augstāka aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācija plazmā, par 38% ilgāks izvadīšanas pusperiods un par 30% mazāks aktīvās antipsihotiskās frakcijas klīrenss. Lielāka aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācija plazmā un samazināts aktīvās antipsihotiskās frakcijas klīrenss vidēji par 60% tika novērots pacientiem ar nieru mazspēju. Pacientiem ar aknu mazspēju risperidona plazmas koncentrācija bija normāla, bet vidējā brīvā risperidona frakcija plazmā bija palielināta par aptuveni 35%.

Pediatriskā populācija

Risperidona, 9-hidroksi-risperidona un aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētika bērniem ir tāda pati kā pieaugušajiem.

Dzimums, rase un smēķēšanas ieradumi

Populācijas farmakokinētikas analīze neparādīja acīm redzamu dzimuma, rases vai smēķēšanas ieradumu ietekmi uz risperidona vai aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

(Sub)hroniskās toksicitātes pētījumos, kuros lietošana tika sākta seksuāli nenobriedušām žurkām un suņiem, no devas atkarīga iedarbība tika novērota tēviņu un mātīšu dzimumorgānos un piena dziedzeros. Šī iedarbība bija saistīta ar paaugstinātu prolaktīna līmeni serumā, ko izraisa risperidona dopamīna D2-receptorus bloķējoša darbība. Bez tam audu kultūras pētījumi liecina, ka prolaktīns cilvēkam var veicināt šūnu augšanu krūts audzējos. Risperidons žurkām un trušiem nebija teratogēns. Žurku reprodukcijas pētījumos ar risperidonu tika novērota nelabvēlīga ietekme uz vecāku pārošanās uzvedību un uz dzimšanas svaru un pēcnācēju dzīvildzi. Žurkām risperidona intrauterīna ietekme bija saistīta ar kognitīvu deficītu pieaugušā vecumā. Citi dopamīna antagonisti, lietoti grūsniem dzīvniekiem, izraisījuši negatīvu iedarbību uz iemaņu apguvi un motoro pēcnācēju attīstību. Toksicitātes pētījumā ar juvenilām žurkām tika novērota palielināta mazuļu mirstība un fiziskās attīstības aizkavēšanās. 40 nedēļas ilgā pētījuma ar juveniliem suņiem bija aizkavēta dzimumnobriešana. Pamatojoties uz AUC rādītājiem, suņiem netika novērota ietekme uz garo kaulu augšanu, lietojot devu, kas 3,6 reizes pārsniedza maksimālo cilvēkiem paredzēto devu pusaudžiem (1,5 mg/dienā); savukārt ietekme uz garajiem kauliem un dzimumnobriešanu tika novērota, lietojot devu, kas 15 reizes pārsniedza maksimālo cilvēkam paredzēto devu pusaudžiem.

Risperidons pētījumu sērijā nebija genotoksisks. Risperidona perorālās kancerogenitātes pētījumos žurkām un pelēm novērota lielāka hipofīzes adenomu (pelēm), endokrīno aizkuņģa dziedzera adenomu (žurkām) un piena dziedzeru adenomu (abām sugām) sastopamība. Šos audzējus var attiecināt uz ilgstošo dopamīna D2 antagonismu un hiperprolaktinēmiju. Šo atklājumu par audzējiem grauzējiem sakarība ar risku cilvēkam nav zināma. In vitro un in vivo dzīvnieku modeļos pierādīts, ka lielas risperidona devas var pagarināt QT intervālu, kas bija saistīts ar teorētiski lielāku torsade de pointes risku pacientiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktozes monohidrāts

Nātrija laurilsulfāts

Mikrokristāliskā celuloze

Kukurūzas ciete

Magnija stearāts (E470b)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds (E551)

Apvalks

1 mg:

Titāna dioksīds (E171)

Polidekstroze

Hipromeloze 3 cP

Hipromeloze 6 cP

Trietilcitrāts

Hipromeloze 50 cP

Makrogols 8000

2 mg:

Polivinilspirts (daļēji hidrolizēts)

Makrogols 3350

Titāna dioksīds (E171)

Talks

FD&C dzeltenais #6/saulrieta dzeltenais FCF alumīnija krāsviela (E110)

3 mg:

Polivinilspirts (daļēji hidrolizēts)

Makrogols 3350

Titāna dioksīds (E171)

Talks

Hinolīna dzeltenais alumīnija krāsviela (E104)

FD&C dzeltenais #6/saulrieta dzeltenais FCF alumīnija krāsviela (E110)

4 mg:

Polivinilspirts (daļēji hidrolizēts)

Makrogols 3350

Titāna dioksīds (E171)

Talks

Hinolīna dzeltenais alumīnija krāsviela (E104)

FD&C zilais#2 indigokarmīna alumīnija krāsviela (E132)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Blisteri: 3 gadi

Tablešu trauciņš: 3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt blisterus ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt oriģinālā tablešu trauciņā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgs PVH / PE / PHTFE-Al blisteris un balts ABPE tablešu trauciņš ar baltu, skrūvējamu polipropilēna vāciņu.

ALEPTOLAN 1 mg, 2 mg, 3 mg, 4 mg tabletes:

Blisteris: 6, 10, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 100 (5x20) tabletes

Tablešu trauciņš: 50, 100, 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

ALEPTOLAN 1 mg apvalkotās tabletes 07-0055

ALEPTOLAN 2 mg apvalkotās tabletes 07-0056

ALEPTOLAN 3 mg apvalkotās tabletes 07-0057

ALEPTOLAN 4 mg apvalkotās tabletes 07-0058

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 27. Februāris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 31. Janvāris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/09/2018

SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018

FILENAME Aleptolan_ZA_11-09-2018.doc PAGE 2/ NUMPAGES 20

SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018

FILENAME Aleptolan SPC_LV_30.05.2014.doc PAGE 1/ NUMPAGES 20

Aleptolan variācijas