Rileptid

Apvalkotā tablete

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Kartona kārbiņa, PVH/PVDH/Al blisteris, N20
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Risperidonum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

06-0279-01

Zāļu reģistrācijas numurs

06-0279

Ražotājs

Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

01-FEB-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes

Risperidonum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Rileptid un kādam nolūkam tās/to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Rileptid lietošanas

3. Kā lietot Rileptid

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Rileptid

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Rileptid un kādam nolūkam tās lieto

Rileptid pieder pie zāļu grupas, ko dēvē par “antipsihotiskiem līdzekļiem”.

Rileptid lieto šādos gadījumos:

- šizofrēnija, kad Jūs redzat, dzirdat vai jūtat neesošas lietas, ticat nepatiesām lietām vai jūtaties

neparasti aizdomīgs vai apjucis;

- mānija, kad jūtaties ļoti uzbudināts, pacilāts, satraukts, entuziastisks vai hiperaktīvs. Mānija rodas

slimības, ko sauc par bipolāru traucējumu, gadījumā;

- īslaicīga ārstēšana (līdz 6 nedēļām) ilgstošas agresivitātes gadījumā cilvēkiem ar Alcheimera demenci, kas apdraud sevi vai citus. Iepriekš jālieto (alternatīva nemedikamentoza) ārstēšana;

- īslaicīga ārstēšana (līdz 6 nedēļām) ilgstošas agresivitātes gadījumā intelektuāli nespējīgiem bērniem

(vismaz 5 gadus veciem) un pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem.

2. Kas Jums jāzina pirms Rileptid lietošanas

Nelietojiet Rileptid šādos gadījumos

- ja Jums ir alerģija pret risperidonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja neesat pārliecināts, vai iepriekš minētais attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms Rileptid lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rileptid lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir sirds slimība. Piemēri ir neregulārs sirds ritms, vai ja Jums ir nosliece uz pazeminātu

asinsspiedienu, vai Jūs lietojat zāles asinsspiediena normalizēšanai. Rileptid var izraisīt

pazeminātu asinsspiedienu. Jūsu devu var būt nepieciešams pielāgot;

ja Jūs zināt kādus faktorus, kas var veicināt Jums insulta rašanos, piemēram, augsts asinsspiediens,

kardiovaskulārs traucējums vai asinsvadu bojājumi smadzenēs;

ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim agrāk bijusi asins recekļu veidošanās vēnās, jo saistībā ar šā veida zāļu lietošanu novērota asins recekļu veidošanās vēnās 

ja Jums ir Parkinsona slimība vai demence;

ja Jūs esat cukura diabēta slimnieks;

ja Jums ir epilepsija;

ja Jūs esat vīrietis un Jums kādreiz ir bijusi paildzināta vai sāpīga erekcija. Ja Jums rodas šādi traucējumi Rileptid lietošanas laikā, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;

ja Jums ir grūtības kontrolēt savu ķermeņa temperatūru vai pārkaršanu;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

ja Jums ir patoloģiski augsts hormona prolaktīna līmenis asinīs vai Jums ir audzējs, kas varbūt ir

prolaktīnatkarīgs;

ja Jums ir bijis samazināts balto asinsķermenīšu skaits asinīs.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir

patvaļīgas mēles, mutes vai sejas kustības. Risperidona lietošanu var būt jāpārtrauc;

drudzis, stiprs muskuļu stīvums, svīšana vai pavājināts apziņas līmenis (traucējums, ko sauc

par ”ļaundabīgu neiroleptisko sindromu”). Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniska ārstēšana.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu vai

farmaceitu pirms Rileptid lietošanas.

Tā kā pacientiem, kuri lieto risperidonu, ļoti retos gadījumos novērota būtiska balto asinsķermenīšu (tostarp to, kas palīdz Jūs pasargāt no bakteriālām infekcijām) skaita asinīs samazināšanās, Jūsu ārsts ārstēšanas laikā ar Rileptid varētu pārbaudīt balto asinsķermenīšu skaitu Jūsu asinīs.

Rileptid var Jums izraisīt ķermeņa masas palielināšanos. Nozīmīga ķermeņa masas palielināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt Jūsu veselību. Jūsu ārstam regulāri jāpārbauda Jūsu ķermeņa masa.

Tā kā pacientiem, kas lieto risperidonu, novērots cukura diabēts vai esoša cukura diabēta paasināšanās,

Jūsu ārstam jākontrolē augsta cukura līmeņa asinīs pazīmes. Pacientiem ar esošu cukura diabētu

regulāri jāpārbauda glikozes līmeni asinīs.

Risperidons bieži izraisa hormona, kas tiek saukts par prolaktīnu, līmeņa paaugstināšanos. Tās dēļ ir iespējamas tādas blakusparādības, kā, piemēram, menstruālā cikla vai fertilitātes traucējumi sievietēm un krūšu pietūkums vīriešiem (skatīt punktu “Iespējamās blakusparādības”). Ja rodas šādas blakusparādības, ieteicams noteikt prolaktīna līmeni asinīs.

Lēcas apduļķošanās (kataraktas) dēļ veiktas acs operācijas laikā iespējama nepietiekama zīlītes (acs melnās apaļās centrālās daļas) paplašināšanās. Turklāt operācijas laikā varavīksnene (acs krāsainā daļa) var kļūt kustīga, kas var izraisīt acs bojājumu. Ja Jums ir plānota acs operācija, noteikti pastāstiet savam oftalmologam par to, ka lietojat šīs zāles.

Gados vecāki cilvēki ar demenci

Gados vecākiem cilvēkiem ar demenci ir palielināts insulta rašanās risks. Jūs nedrīkstat lietot risperidonu, ja Jums ir insulta izraisīta demence.

Ārstēšanas laikā ar risperidonu Jums bieži jāapmeklē savu ārstu.

Ja Jūs vai Jūsu aprūpētājs ievēro pēkšņas Jūsu psihiskā stāvokļa pārmaiņas vai pēkšņu vājumu, vai sejas, roku vai kāju nejutīgumu, īpaši vienā pusē, neskaidru runu, pat īslaicīgi, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība. Tās var būt triekas pazīmes.

Bērni un pusaudži

Pirms ārstēšanas sākšanas uzvedības traucējumu gadījumā jāizslēdz citi agresīvas uzvedības cēloņi.

Ja ārstēšanas laikā ar risperidonu rodas nogurums, lietošanas laika maiņa var uzlabot uzmanības grūtības.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas var tikt noteikta Jūsu vai Jūsu bērna ķermeņa masa, un ārstēšanas laikā to varētu regulāri kontrolēt.

Nelielā pētījumā ir iegūti nepārliecinoši rezultāti, kas liecina par to, ka risperidonu lietojušiem bērniem ir lielāks auguma garums, tomēr nav noskaidrots, vai tas tā ir zāļu lietošanas vai cita iemesla dēļ.

Citas zāles un Rileptid

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Īpaši svarīgi ir aprunāties ar ārstu vai farmaceitu, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

zāles, kas iedarbojas uz Jūsu smadzenēm, piemēram, nomierinošas zāles (benzodiazepīni) vai dažas

pretsāpju zāles (opiāti), zāles alerģijas ārstēšanai (daži prethistamīna līdzekļi), jo risperidons var pastiprināt šo zāļu sedatīvu ietekmi;

zāles, kas var mainīt Jūsu sirds elektrisko aktivitāti, piemēram, zāles malārijas, sirdsdarbības ritma

traucējumu (piemēram, hinidīns), alerģiju (prethistamīna līdzekļi) ārstēšanai, daži antidepresanti vai

citas zāles psihisku slimību ārstēšanai;

zāles, kas rada lēnu sirdsdarbību;

zāles, kas rada zemu kālija līmeni asinīs (piemēram, noteikti diurētiski līdzekļi);

zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. Rileptid var pazemināt asinsspiedienu;

zāles pret Parkinsona slimību (piemēram, levodopa);

urīndzenošās tabletes (diurētiskie līdzekļi), ko lieto sirds slimību vai ķermeņa daļu pietūkuma

ārstēšanai pārāk lielas šķidruma uzkrāšanās dēļ (piemēram, furosemīds vai hlortiazīds). Rileptid,

lietojot to vienu pašu vai kopā ar furosemīdu, gados vecākiem pacientiem ar demenci var palielināt

triekas vai nāves risku;

zāles, kas paaugstina centrālās nervu sistēmas aktivitāti (psihostimulatori, piemēram, metilfenidāts)

Šīs zāles var pavājināt risperidona darbību

rifampicīns (zāles dažu infekciju ārstēšanai);

karbamazepīns, fenitoīns (zāles epilepsijas ārstēšanai);

fenobarbitāls.

Ja Jūs sākat vai pārtraucat lietot šīs zāles, Jums jālieto cita risperidona deva.

Šīs zāles var pastiprināt risperidona darbību

hinidīns (lieto noteikta veida sirds slimības ārstēšanai);

antidepresanti, piemēram, paroksetīns, fluoksetīns, tricikliskie antidepresanti;

zāles, kas zināmas kā beta blokatori (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

fenotiazīni (piemēram, lieto psihozes gadījumā vai nomierināšanai);

cimetidīns, ranitidīns (mazina kuņģa skābumu);

itrakonazols un ketokonazols (zāles sēnīšu izraisītas infekcijas ārstēšanai);

dažas zāles HIV/AIDS ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs;

verapamils – zāles paaugstināta asinsspiediena un/vai sirdsdarbības ritma traucējumu ārstēšanai;

sertralīns un fluvoksamīns – zāles depresijas un citu psihisku slimību ārstēšanai.

Ja Jūs sākat vai pārtraucat lietot šīs zāles, Jums jālieto cita risperidona deva.

Šo zāļu lietošana vienlaikus ar paliperidonu nav ieteicama, jo abu šo zāļu kombinācija var izraisīt blakusparādību pastiprināšanos.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu vai

farmaceitu pirms Rileptid lietošanas.

Rileptid kopā ar uzturu un alkoholu

Šīs zāles Jūs varat lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi. Rileptid lietošanas laikā jāizvairās no

alkoholisku dzērienu lietošanas.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, , pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Jūsu ārsts nolems, vai Jūs drīkstat lietot šīs zāles.

 Jaundzimušiem bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas Rileptid pēdējā

grūtniecības trimestrī (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos), varētu būt šādi simptomi: trīce,

muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, apgrūtināta elpošana, barības

uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam parādās kāds no šiem simptomiem, iespējams, Jums

nepieciešams sazināties ar Jūsu ārstu

Risperidons Jūsu organismā var paaugstināt hormona, ko sauc par „prolaktīnu”, līmeni, kas var ietekmēt auglību (skatīt punktā „Iespējamās blakusparādības”).

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ārstēšanas laikā Rileptid iespējams reibonis, nogurums un redzes traucējumi. Nevadiet

transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, iepriekš neaprunājoties ar savu ārstu.

Katra Rileptid tablete satur 76mg laktozes monohidrāta.

Ja Jums ārsts ir teicis, ka Jums ir atsevišķu cukuru nepanesība, pirms tablešu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Rileptid

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Cik daudz zāļu lietot

Šizofrēnijas ārstēšanai

Pieaugušie

Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg dienā, ko otrajā dienā var palielināt līdz 4 mg dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pielāgot devu atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, lietojot dienas devu no 4 līdz 6 mg.

Šo kopējo dienas devu var sadalīt vai nu vienā vai divās dienas devās. Ārsts Jums pateiks, kurš

variants Jums ir piemērotākais.

Gados vecāki cilvēki

Sākumdeva Jums parasti būs pa 0,5 mg divas reizes dienā.

Tad ārsts var devu pakāpeniski palielināt līdz 1 mg - 2 mg divas reizes dienā.

Ārsts Jums pateiks, kā zāles lietot vislabāk.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam šizofrēniju nedrīkst ārstēt ar Rileptid

Mānijas ārstēšanai

Pieaugušie

Sākumdeva Jums parasti būs 2 mg reizi dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pakāpeniski pielāgot devu atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, lietojot 1 – 6 mg reizi dienā.

Gados vecāki cilvēki

Sākumdeva Jums parasti būs 0,5 mg divas reizes dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pakāpeniski pielāgot devu līdz 1 – 2 mg divas reizes dienā atkarībā no tā, kā

Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam bipolāro māniju nedrīkst ārstēt ar Rileptid.

Ilgstošas agresivitātes ārstēšanai cilvēkiem ar Alcheimera demenci

Pieaugušie (arī gados vecāki cilvēki)

Sākumdeva Jums parasti būs 0,25 mg divas reizes dienā.

Pēc tam ārsts var Jums pakāpeniski pielāgot devu atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu.

Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, lietojot 0,5 mg divas reizes dienā. Dažiem pacientiem var būt vajadzīgs 1 mg divas reizes dienā.

Ārstēšanas ilgums pacientiem ar Alcheimera demenci nedrīkst pārsniegt 6 nedēļas.

Uzvedības traucējumu ārstēšanai bērniem un pusaudžiem

Deva būs atkarīga no Jūsu bērna ķermeņa masas.

Lietošana bērniem un pusaudžiem, kuri sver mazāk nekā 50 kg

Sākumdeva parasti būs 0,25 mg reizi dienā.

Devu var palielināt katru otro dienu par 0,25 mg dienā.

Ieteicamā balstdeva ir 0,25 mg līdz 0,75 mg reizi dienā.

Lietošana bērniem un pusaudžiem, kuri sver 50 kg vai vairāk

Sākumdeva parasti būs 0,5 mg reizi dienā.

Devu var palielināt katru otro dienu par 0,5 mg dienā .

Ieteicamā balstdeva ir 0,5 mg līdz 1,5 mg reizi dienā.

Ārstēšanas ilgums pacientiem ar uzvedības traucējumiem nedrīkst pārsniegt 6 nedēļas.

Līdz 5 gadus veciem bērniem uzvedības traucējumus nedrīkst ārstēt ar Rileptid.

Cilvēki ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Neatkarīgi no tā, kāda slimība tiek ārstēta, risperidona sākumdevas un turpmākas devas jāsamazina uz pusi. Šiem pacientiem devu jāpalielina lēnāk.

Risperidonu jālieto piesardzīgi šai pacientu grupai.

Kā lietot Rileptid

Ārsts Jums pateiks, cik daudz zāļu un cik ilgi tās jālieto. Tas ir atkarīgs no Jūsu stāvokļa, un katram

cilvēkam ir atšķirīgs. Lietojamais zāļu daudzums paskaidrots punktā “Cik daudz zāļu lietot”.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Ja esat lietojis Rileptid vairāk nekā noteikts

Nekavējoties dodieties pie ārsta. Paņemiet līdzi zāļu paciņu.

Pārdozēšanas gadījumā Jūs varat justies miegains vai noguris, Jums var būt dīvainas ķermeņa

kustības, grūtības nostāvēt un iet, varat justies apdullis pārāk zema asinsspiediena dēļ, Jums var būt

patoloģisks sirdsdarbības ritms vai krampju lēkmes.

Ja esat aizmirsis lietot Rileptid

Ja aizmirstat iedzert devu, izdariet to, līdzko atceraties. Taču, ja gandrīz jau pienācis nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu un turpiniet, kā ierasts. Ja esat izlaidis divas vai vairāk devu, sazinieties ar savu ārstu.

Nelietojiet dubultu devu (divas devas vienlaikus), lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Rileptid

Jūs nedrīkstat pārtraukt šo zāļu lietošanu, ja vien ārsts Jums to neliek darīt. Simptomi var atjaunoties. Ja Jūsu ārsts nolems pārtraukt zāļu lietošanu, Jūsu lietotā deva var tikt pakāpeniski samazināta dažu dienu laikā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles,šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāda no šīm retāk sastopamajām blakusparādībām (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

Jums ir demence, un Jums ir pēkšņas garīgā stāvokļa izmaiņas, pēkšņs vājums vai sejas, roku vai kāju nejutīgums, īpaši vienā ķermeņa pusē, vai neskaidra runa, pat īslaicīgi. Tās var būt insulta pazīmes;

Jums ir tardīvā diskinēzija (sejas, mēles vai citu ķermeņa daļu raustīšanās vai krampjainas kustības, ko nevarat kontrolēt). Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums rodas patvaļīgas ritmiskas mēles, mutes vai sejas kustības. Var būt nepieciešama Rispolept lietošanas pārtraukšana;

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāda no šīm reti sastopamajām blakusparādībām (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

ja Jums ir asins recekļi vēnās, īpaši kāju vēnās (izpaužas ar dedzināšanas sajūtu kājā, sāpēm un apsārtumu), kas pa asinsvadiem var pārvietoties un nonākt plaušās, izraisot sāpes krūtīs un

apgrūtinātu elpošanu. Ja novērojat jebkuru no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet

medicīnisko palīdzību;

Jums ir drudzis, muskuļu stīvums, svīšana vai apziņas traucējumi (patoloģija, ko sauc par

„ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”). Var būt nepieciešama neatliekama ārstēšana;

esat vīrietis un Jums ir ilgstoša vai sāpīga erekcija. To sauc par priapismu. Var būt nepieciešama neatliekama ārstēšana;

ja novērojat smagu alerģisku reakciju ar drudzi, mutes, sejas, lūpu vai mēles pietūkumu, aizdusu, niezi, ādas izsitumiem vai asinsspiediena pazemināšanos.

Iespējamas šādas blakusparādības:

Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

parkinsonisms. Tas ir medicīnisks jēdziens, kas ietver daudzus simptomus. Katrs atsevišķs simptoms var rasties retāk nekā 1 no 10 cilvēkiem. Parkinsonisms ietver: pastiprinātu siekalu izdalīšanos, skeleta muskuļu stīvumu, siekalošanos, krampji, locot ekstremitātes locītavās, lēnas, pavājinātas vai traucētas ķermeņa kustības, seja bez izteiksmes, muskuļu sasprindzinājums, stīvs kakls, muskuļu stīvums, mazi, šļūcoši, steidzīgi soļi un normālu roku kustību trūkums staigājot, ilgstoša mirkšķināšana, viegli uzsitot pa pieri (patoloģisks reflekss).

galvassāpes, iemigšanas un miega grūtības;

sedācija vai miegainība.

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēku):

plaušu infekcija (pneimonija), elpceļu infekcija, gripai līdzīga saslimšana, sinusīts, urīnceļu infekcija, ausu infekcija, gripa;

paaugstināts prolaktīna hormona līmenis asinīs (ar vai bez simptomiem), augsta prolaktīna līmeņa simptomi rodas retāk, un tie var izpausties kā krūšu palielināšanās vīriešiem, erektilā disfunkcija, vai citi dzimumfunkcijas traucējumi . Sievietēm tie var būt kā diskomforta sajūta krūtīs, izdalījumi no krūšu galiem, mēnešreižu trūkums , citi menstruāli cikla vai fertilitātes traucējumi;

svara pieaugums, pastiprināta ēstgriba, pavājināta ēstgriba;

miega traucējumi, uzbudinājums, depresija, trauksme, nemiers;

distonija: ieskaitot patvaļīgas ilgstošas muskuļu kontrakcijas. Tā kā šīs kustības var aptvert visu ķermeni (tādējādi izraisot patoloģisku pozu), distonija bieži ietekmē sejas muskulatūru, izraisot patvaļīgas acu, mutes, mēles vai žokļu kustības.

reibonis;

diskinēzija: ieskaitot patvaļīgas kustības, ritmiskas kustības un muskuļu raustīšanos;

trīce;

redzes miglošanās, acs infekcija, vai konjunktivīts;

ātri pukstoša sirds, paaugstināts asinsspiediens, apgrūtināta elpošana;

iekaisis kakls, klepus, deguna asiņošana, aizlikts deguns;

sāpes vai nepatīkama sajūta vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, caureja, dispepsija, sausa

mute, zobu sāpes;

izsitumi, ādas apsārtums;

muskuļu spazmas, kaulu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes, locītavu sāpes;

urīna nesaturēšana;

ķermeņa, roku un kāju pietūkums, drudzis, sāpes krūtīs, astēnija, nogurums, sāpes;

kritiens.

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēku):

elpceļu infekcija, urīnpūšļa infekcija, acs infekcija, mandeļu infekcija, nagu infekcija ar rauga sēnītēm, infekcija zemādā, lokalizēta infekcija, vīrusinfekcija, ādas iekaisums, ko izraisījušas putekļu ērces;

samazināts balto asins šūnu veida (arī to, kas Jums palīdz aizsargāties pret bakteriālām infekcijām) skaits, samazināts trombocītu skaits (asins šūnas, kas palīdz apturēt asiņošanu), mazs hemoglobīna vai sarkano asinsķermenīšu skaits (anēmija), paaugstināts eozinofilo leikocītu (īpašas baltās asins šūnas) skaits;

alerģiskas reakcijas;

cukura diabēts, augsts cukura līmenis asinīs, pārmērīga ūdens dzeršana;

svara samazinājums, pavājināta ēstgriba, kas izraisa nepietiekamu uztura uzņemšanu un ķermeņa masas samazināšanos;

paaugstināts holesterīna līmenis asinīs;

pacilāts garastāvoklis (mānija), apjukums, pavājināta dzimumtieksme, nervozitāte, naktsmurgi;

pēkšņs asins apgādes zudums smadzenēm (insults vai miniinsults);

nereaģēšana uz kairinājumiem, apziņas zudums, zems apziņas līmenis;

krampji, ģībonis;

izteikta nemiera sajūta, līdzsvara traucējumi, koordinācijas traucējumi, apdullums pēc ķermeņa pozas maiņas, uzmanības traucējumi, runas traucējumi, garšas sajūtas trūkums vai tā ir patoloģiska, samazināta ādas jutība pret sāpēm vai pieskārieniem, ādas tirpšana vai nejutīgums;

sāpīga pastiprināta jutība pret gaismu, sausas acis, asarošanas pastiprināšanās, pastiprināta asiņu pieplūde acij;

vertigo, troksnis ausīs, ausu sāpes,

sirds priekškambaru fibrilācija, atrioventrikulāra blokāde, patoloģiska sirds elektriskā vadīšana, pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā,, bradikardija (palēnināti sirds puksti), novirzes sirdsdarbības elektriskās aktivitātes pierakstā (EKG), plandīšanās vai sirdsklauvju sajūta krūtīs (sirdsklauves);

pazemināts asinsspiediens, asinsspiediena pazemināšanās pēc piecelšanās, pietvīkums;

plaušu infekcija, ko izraisījusi uztura ieelpošana elpceļos, sastrēgums plaušās, sastrēgums elpceļos, krakšķoši trokšņi plaušās, rupja/svilpjoša skaņa elpošanas laikā, aizsmakums vai balss traucējumi, traucējumi elpceļos;

Izkārnījumu nesaturēšana, ļoti cieti izkārnījumi, kuņģa un zarnu infekcija, grūtības norīt, vēdera uzpūšanās;

nātrene, intensīva ādas nieze, matu izkrišana, ādas sabiezēšana, ekzēma, sausa āda, ādas krāsas maiņa, akne, taukainas ādas iekaisums, ādas slimība, ādas bojājums;

paaugstināts kreatīna fosfokināzes līmenis asinīs, patoloģiska stāja, locītavu stīvums, locītavu pietūkums, muskuļu vājums, kakla muskuļu sāpes;

bieža nepieciešamība urinēt, nespēja urinēt vai urīnpūšļa nepilnīga iztukšošanās, sāpes urinēšanas laikā;

mēnešreižu trūkums, dzimumfunkcijas traucējumi, erektilā disfunkcija, patvaļīga piena izdalīšanās no krūtīm, krūšu palielināšanās vīriešiem, pavājināta, menstruāli traucējumi, sāpes krūtīs, nepatīkamas sajūtas krūtīs, izdalījumi no maksts;

sejas tūska, drebuļi, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slāpes, nepatīkamas sajūtas krūškurvī, savārgums, saguruma sajūta, diskomforts;

gaitas izmaiņas;

paaugstināts aknu enzīmu līmenis, paaugstināts transamināžu līmenis, paaugstināts gamma-glutamiltransferāžu līmenis;

sāpes procedūru laikā.

Reti (var skart līdz 1 no 10 00 cilvēku):

infekcija;

būtiska balto asinsķermenīšu skaita samazināšanās asinīs, kas rada lielāku infekciju iespējamību (agranulocitoze);

hormona, kas kontrolē urīna daudzumu nepietiekama sekrēcija, glikozes klātbūtne urīnā;

bīstami pārmērīga ūdens dzeršana, zems cukura līmenis asinīs, paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs;

emociju trūkums, nespēja sasniegt orgasmu;

ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (apjukums, samaņas traucējumi vai zudums, stiprs drudzis un izteikts muskuļu stīvums);

smaga alerģiska reakcija ar drudzi, mutes, sejas, lūpu vai mēles pietūkumu, aizdusu, niezi, ādas izsitumiem un dažkārt asinsspiediena pazemināšanos;

 samazināta asiņu pieplūde smadzenēm;

koma nekompensēta cukura diabēta dēļ;

galvas trīce;

 glaukoma, acu kustības traucējumi, plakstiņu malu plaisāšana, acu bolīšana;

acu patoloģijas kataraktas operācijas laikā. Ja lietojat vai esat lietojis Rileptid, kataraktas operācijas laikā var rasties stāvoklis, kas tiek saukts par intraoperatīvu kustīgas varavīksnenes sindromu. Ja Jums nepieciešama kataraktas operācija, noteikti pastāstiet savam ārstam par to, ka lietojat vai esat lietojis šīs zāles;

asins recekļi kājās, asins recekļi plaušās;

izmaiņas sirds ritmā (sinusa aritmija), strauja, sekla elpošana, apgrūtināta elpošana miegā;

 aizkuņģa dziedzera iekaisums, zarnu aizsprostojums, mēles pietūkums, lūpu iekaisums;

alerģija pret zālēm (izsitumi uz ādas), blaugznas;

muskuļšķiedru sabrukšana un muskuļu sāpes (rabdomiolīze);

paaugstināts insulīns (hormons, kas kontrolē cukura līmeni asinīs) asinīs;

zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms;

priapisms (ilgstoša dzimumlocekļa erekcija, kam var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana);

menstruāciju aizkavēšanās, krūšu piebriešana, izdalījumi no krūšu galiem;

pazemināta ķermeņa temperatūra, aukstums rokās un kājās, ādas sacietējumi;

 ādas un acu nodzeltēšana (dzelte);

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēku):

dzīvību apdraudošas nekompensēta cukura diabēta komplikācijas;

nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas un rīkles tūsku (angioedēma), kā arī izraisa apgrūtinātu elpošanu;

zarnu muskuļu kustību trūkums, kas izraisa nosprostošanos.

 

Sekojošas blakusparādības kas konstatētas, lietojot paliperidonu (zāles, kas ļoti līdzīgas risperidonam) varētu sagaidīt arī, lietojot risperidonu piemēram, ātra sirdsdarbība, pieceļoties kājās.

Papildus blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Parasti ir sagaidāms, ka iespējamās blakusparādības bērniem varētu būt līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem. Tālāk uzskaitītās blakusparādības, kas biežāk novērotas bērniem un pusaudžiem (5 līdz 17 gadu veciem), salīdzinot ar pieaugušajiem, ir: miegainība/sedācija, nogurums, galvassāpes, pastiprināta ēstgriba, vemšana, augšējo elpceļu infekcija, aizlikts deguns, sāpes vēderā, reibonis, klepus, drudzis, trīce, caureja un urīna nesaturēšana.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu

5. Kā uzglabāt Rileptid

Uzglabāt zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc “EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rileptid satur

Aktīvā viela ir:

Katra apvalkotā tablete satur 2 mg vai 4 mg risperidona.

Citas sastāvdaļas ir : laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, nātrija laurilsulfāts.

Apvalks:

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Opadry dzeltenais 03B220015: hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400, hinolīna alumīnija dzeltenā krāsviela (E 104).

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes

Opadry zaļais 03B21368: hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400, indigo karmīna alumīnija krāsviela (E 132), hinolīna alumīnija dzeltenā krāsviela (E 104).

Rileptid ārējais izskats un iepakojums

2 mg apvalkotās tabletes

Iegarenas, abpusēji izliektas, dzeltenas, bez smaržas, dalāmas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts stilizēts E 752, bet otrā pusē ir dalījuma līnija.

4 mg apvalkotās tabletes

Iegarenas, abpusēji izliektas, zaļas, bez smaržas, dalāmas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts stilizēts E 754, bet otrā pusē ir dalījuma līnija.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

Iepakojuma veids un saturs

10, 20 vai 60 apvalkotās tabletes PVH/PVdH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kārbā

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Egis Pharmaceuticals PLC.
1106 Budapest, Keresztúri út 30-38.
Ungārija

Ražotājs

Egis Pharmaceuticals PLC.

1165 Budapest, Bökényföldi út 118-120.

Ungārija

Egis harmaceuticals PLC.

9900 Körmend, Mátyás király u. 65.

Ungārija

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Čehijas Republika: Rileptid 1 mg potahované tablety,

Rileptid 2 mg potahované tablety,

Rileptid 3 mg potahované tablety,

Ungārija: Rileptid 1 mg filmtabletta,

Rileptid 2 mg filmtabletta,

Rileptid 3 mg filmtabletta,

Rileptid 4 mg filmtabletta,

Latvija: Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes,

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes,

Lietuva: Rileptid 1 mg plėvele dengtos tabletės,

Rileptid 2 mg plėvele dengtos tabletės,

Rileptid 3 mg plėvele dengtos tabletės,

Rileptid 4 mg plėvele dengtos tabletės,

Polija: Rileptid

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2018

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2018

HU/H/0119/IB/033 PAGE 1

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2018

HU/H/0119/IB/033 PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 2 mg, risperidona (risperidonum).

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 4 mg risperidona (risperidonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra Rileptid 2 mg un 4 mg apvalkotā tablete satur 76,0 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Iegarenas, abpusēji izliektas tabletes, dzeltenas, bez smaržas, dalāmas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts stilizēts E 752, bet otrā pusē ir dalījuma līnija.

Lauzuma vieta ir baltā krāsā.

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes

Iegarenas, abpusēji izliektas tabletes, zaļas, bez smaržas, dalāmas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts stilizēts E 754, bet otrā pusē ir dalījuma līnija.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Rileptid indicēts šizofrēnijas ārstēšanai.

Rileptid indicēts vidēji smagu vai smagu mānijas epizožu, kas saistītas ar bipolāriem traucējumiem, ārstēšanai.

Rileptid indicēts pastāvīgas agresivitātes īslaicīgai ārstēšanai (līdz 6 nedēļām) pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Alcheimera demenci, kam nav atbildes reakcijas pret nemedikamentozu ārstēšanu un ja pastāv sevis vai citu apdraudēšanas risks.

Rileptid indicēts uzvedības traucējumu ar pastāvīgu agresiju īslaicīgai simptomātiskai ārstēšanai (līdz 6 nedēļām) bērniem no 5 gadu vecuma un pusaudžiem, kam intelektuālas spējas ir vājākas par vidējo vai ir psihiska aizture un diagnoze uzstādīta pēc DSM-IV kritērijiem un kam agresīvas vai cita veida destruktīvas izturēšanās ārstēšanai nepieciešama farmakoloģiska terapija. Medikamentozajai ārstēšanai jābūt plašākas ārstēšanas programmas daļai, kas ietver arī psihosociālo un izglītojošo korekciju. Risperidonu ieteicams parakstīt bērnu neiroloģijas un bērnu un pusaudžu psihiatrijas speciālistam vai ārstam, kas labi pārzina

uzvedības traucējumu ārstēšanu bērniem un pusaudžiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Šizofrēnija

Pieaugušie

Rileptid var lietot vienu vai divas reizes dienā.

Pacientiem jāsāk ar 2 mg risperidona dienā. Otrajā dienā devu var palielināt līdz 4 mg. Pēc tam devu var saglabāt nemainītu vai vēl individuāli pielāgot, ja nepieciešams. Vairumam pacientu atbilstošā dienas deva ir no 4 līdz 6 mg. Dažiem pacientiem var būt piemērota lēnāka titrēšanas fāze un mazāka sākuma un balstdeva.

Par 10 mg lielākām dienas devām nav pierādīta labāka iedarbība nekā mazākām devām, un tās biežāk var izraisīt ekstrapiramidālus simptomus. Par 16 mg lielāku dienas devu lietošanas drošums nav noskaidrots, tāpēc tās nav ieteicamas.

Gados vecāki cilvēki

Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 mg divas reizes dienā. Šo devu var individuāli pielāgot, palielinot pa 0,5 mg divas reizes dienā līdz 1 - 2 mg divas reizes dienā.

Pediatriskā populācija

Risperidons nav ieteicams lietošanai šizofrēnijas gadījumā bērniem līdz 18 gadu vecumam efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā

Pieaugušie

Rileptid jālieto vienu reizi dienā, sākot ar 2 mg risperidona. Ja indicēts, deva jāpielāgo ar vismaz 24 stundu starplaikiem par 1 mg dienā. Var lietot dažādas risperidona devas pa 1 – 6 mg dienā, lai optimizētu efektivitāti un panesību katram pacientam. Par 6 mg lielākas risperidona dienas devas nav pētītas pacientiem ar mānijas epizodēm.

Tāpat kā jebkuras simptomātiskas terapijas gadījumā, nepārtraukti jāvērtē un jāpamato Rileptid lietošanas turpināšana.

Gados vecāki cilvēki

Ieteicama 0,5 mg sākumdeva divas reizes dienā. Šo devu var individuāli pielāgot, pakāpeniski palielinot par 0,5 mg divas reizes dienā līdz 1 – 2 mg divas reizes dienā. Tā kā klīniska pieredze par gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežota, jāievēro piesardzība.

Pediatriskā populācija

Risperidons nav ieteicams lietošanai bipolāras mānijas gadījumā bērniem līdz 18 gadu vecumam efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Pastāvīga agresivitāte pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Alcheimera demenci

Ieteicamā sākumdeva ir 0,25 mg divas reizes dienā. Šo devu var individuāli pielāgot pa 0,25 mg divas reizes dienā ne biežāk kā katru otro dienu, ja nepieciešams. Optimālā deva vairumam pacientu ir 0,5 mg divas reizes dienā. Tomēr dažiem pacientiem var būt noderīgas devas līdz 1 mg divas reizes dienā.

Rileptid nedrīkst lietot ilgāk par 6 nedēļām pacientiem ar pastāvīgu agresivitāti Alcheimera demences gadījumā. Ārstēšanas laikā pacientus bieži un regulāri jāizmeklē un atkārtoti jāvērtē lietošanas turpināšanas nepieciešamība.

Uzvedības traucējumi

Bērni un pusaudži no 5 līdz 18 gadu vecumam

Bērniem, kuri sver ≥50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 0,5 mg reizi dienā. Šo devu var individuāli pielāgot pa 0,5 mg reizi dienā ne biežāk kā katru otro dienu, ja nepieciešams. Optimālā deva vairumam pacientu ir 1 mg reizi dienā. Tomēr dažiem pacientiem var būt noderīgas devas 0,5 mg reizi dienā, bet citiem var būt nepieciešami 1,5 mg reizi dienā. Bērniem, kuri sver <50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 0,25 mg reizi dienā. Šo devu var individuāli pielāgot pa 0,25 mg reizi dienā ne biežāk kā katru otro dienu, ja nepieciešams. Optimālā deva vairumam pacientu ir 0,5 mg reizi dienā. Tomēr dažiem pacientiem var būt noderīgas devas 0,25 mg reizi dienā, bet citiem var būt nepieciešami 0,75 mg reizi dienā.

Tāpat kā jebkuras simptomātiskas terapijas gadījumā, nepārtraukti jāvērtē un jāpamato Rileptid lietošanas turpināšana.

Rileptid nav ieteicams lietošanai par 5 gadiem jaunākiem bērniem, jo nav pieredzes par lietošanu bērniem, kuri ir jaunāki par 5 gadiem un kam ir šis traucējums.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir mazāka spēja izvadīt aktīvo antipsihotisko frakciju nekā pieaugušajiem ar normālu nieru darbību. Pacientiem ar traucētu aknu darbību ir paaugstināta brīvās risperidona frakcijas koncentrācija plazmā.

Neatkarīgi no indikācijas, pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem sākumdeva un turpmākās devas ir jāsamazina uz pusi un devas titrācija jāveic lēnāk.

Rileptid šo grupu pacientiem jālieto uzmanīgi.

Lietošanas veids

Rileptid paredzēts iekšķīgai lietošanai. Ēdiens neietekmē Rileptid uzsūkšanos.

Lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski. Ļoti reti pēc pēkšņas lielu devu antipsihotisku zāļu lietošanas pārtraukšanas novēroti akūti lietošanas pārtraukšanas simptomi, arī slikta dūša, vemšana, svīšana un bezmiegs (skatīt 4.8. apakšpunktu). Psihotiski simptomi var rasties arī atkārtoti, un ziņots par patvaļīgu kustību (piemēram, akatīzijas, distonijas un diskinēzijas) rašanos.

Pāreja no citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem

Klīniski pamatotos gadījumos ieteicams pakāpeniski pārtraukt iepriekšējo terapiju, vienlaikus sākot ārstēšanu ar Rileptid. Ja tas ir klīniski nepieciešams, mainot terapiju pacientam no depo antipsihotiskajiem preparātiem, sāciet Rileptid terapiju nākamās plānotās injekcijas brīdī. Periodiski jāpārskata nepieciešamība turpināt jau lietotās zāles pret Parkinsona slimību.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Gados vecāki cilvēki ar demenci

Palielināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem ar demenci

Atipisku antipsihotisku zāļu, arī Rileptid, 17 kontrolētu pētījumu metaanalīzē gados vecākiem pacientiem ar demenci, kuri tiek ārstēti ar atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, bija lielāka mirstība nekā placebo grupā. Placebo kontrolētos pētījumos ar iekšķīgi lietotu risperidonu šajā pacientu grupā mirstība ar risperidonu ārstētiem pacientiem bija 4,0%, salīdzinot ar 3,1% ar placebo ārstētiem pacientiem. Krusteniskā attiecība (95% precīzs ticamības intervāls) bija 1,21 (0,7, 2,1). Vidējais vecums (robežās) pacientiem, kuri nomira, bija 86 gadi (robežās no 67 līdz 100).

Dati no diviem lieliem novērojumu pētījumiem parādīja, ka gados vecākiem

cilvēkiem ar demenci, kuri tiek ārstēti ar konvencionālām antipsihotiskām zālēm, arī

ir nedaudz palielināts mirstības risks salīdzinot ar tiem, kuri netiek ārstēti. Nav

pietiekamu datu, lai precīzi noteiktu riska lielumu un nav zināms arī palielinātā riska

iemesls. Nav skaidrs, cik lielā mērā palielinātās mirstības novērojumus novērojumu

pētījumos var attiecināt uz antipsihotiskajām zālēm nevis kādu pacienta rādītāju (-

iem).

Vienlaicīga furosemīda lietošana

Rileptid placebo kontrolētos pētījumos gados vecākiem cilvēkiem ar demenci ar furosemīdu plus risperidonu ārstētiem pacientiem tika novērota lielāka mirstības sastopamība (7,3%; vidējais vecums 89gadi, robežas 75 - 97), salīdzinot ar pacientiem, kuri tika ārstēti tikai ar risperidonu (3,1%; vidējais vecums 84 gadi, robežas 70 - 96) vai tikai ar furosemīdu (4,1%; vidējais vecums 80 gadi, robežas 67 - 90). Mirstības palielināšanās pacientiem, kas ārstēti ar furosemīdu plus risperidonu, novērota divos no četriem klīniskajiem pētījumiem. Risperidona vienlaicīga lietošana ar citiem diurētiskiem līdzekļiem (galvenokārt tiazīdu

diurētisku līdzekļu mazu devu) nebija saistīta ar līdzīgām atradnēm.

Nav atklāts nekāds patofizioloģisks mehānisms, kas izskaidrotu šo atradi, nav novērots arī nekāds noteikts pastāvīgi nemainīgs nāves cēlonis. Tomēr, pirms pieņemt lēmumu par lietošanu, jāievēro piesardzība un jānovērtē šīs kombinācijas vai vienlaicīgas lietošanas ar citu spēcīgu diurētisku līdzekli radītais risks un ieguvumi. Pacientiem, kuri vienlaikus ar risperidonu lietoja citus diurētiskos līdzekļus, mirstības sastopamība nepalielinājās. Neatkarīgi no ārstēšanas, dehidratācija ir vispārējs mirstības riska faktors, tāpēc no tā gados vecākiem cilvēkiem ar demenci ir rūpīgi jāizvairās.

Cerebrovaskulāras blakusparādības (CVBP)

Randomizētos, placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās cilvēki ar demenci un lietoja atipiskas antipsihotiskas zāles, cerebrovaskulāru blakusparādību risks bija apmēram 3 reizes lielāks. Sešu placebo kontrolētu pētījumu, galvenokārt gados vecākiem pacientiem (>65 g.v.) ar demenci, apkopotie dati parādīja, ka CVBP (būtiskas un nebūtiskas, kombinētas) radās 3,3% (33/1009) pacientu, kas tika ārstēti ar risperidonu, un 1,2% (8/712) pacientu, kas tika ārstēti ar placebo. Krusteniskā attiecība (95% precīzs ticamības intervāls) bija 2,96 (1,34, 7,50). Palielināta riska

rašanās mehānisms nav noskaidrots. Palielinātu risku nevar izslēgt ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem vai citās pacientu grupās. Rileptid jālieto piesardzīgi pacientiem ar insulta rašanās riska faktoriem.

CVBP risks nozīmīgi lielāks bija pacientiem ar jaukta vai vaskulāra tipa demenci, salīdzinot ar Alcheimera demenci. Tādēļ pacientus, kam nav Alcheimera, bet gan cita veida demence, nedrīkst ārstēt ar risperidonu.

Ārstiem ieteicams novērtēt Rileptid lietošanas risku un ieguvumus gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, ņemot vērā insulta riska faktorus katram pacientam. Pacienti/kopēji jābrīdina nekavējoties ziņot par iespējamās CVBP pazīmēm un simptomiem, piemēram, pēkšņu vājumu vai nejutību sejā, rokās vai kājās, kā arī par runas vai redzes traucējumiem. Neatliekami jāapsver visas ārstēšanas iespējas, to vidū arī risperidona lietošanas pārtraukšana.

Rileptid pastāvīgas agresivitātes ārstēšanai pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Alcheimera demenci jālieto īslaicīgi tikai papildus nemedikamentozai ārstēšanai, kura bijusi daļēji efektīva vai nav bijusi efektīva, un kad pastāv sevis vai citu apdraudējuma risks.

Pacienti regulāri jānovērtē un atkārtoti jāizvērtē zāļu lietošanas turpināšanas nepieciešamība.

Ortostatiskā hipotensija

Risperidona alfa blokatora darbības dēļ iespējama (ortostatiska) hipotensija, īpaši sākotnējā devas titrēšanas periodā. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērota klīniski nozīmīga hipotensija, vienlaikus lietojot risperidonu un antihipertensīvu terapiju. Rileptid uzmanīgi lietojams pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību (piemēram, sirds mazspēju, miokarda infarktu, vadīšanas traucējumiem, dehidratāciju, hipovolēmiju vai cerebrovaskulāru slimību). Deva ir pakāpeniski jātitrē kā ieteikts (skatīt 4.2. apakšpunktu ). Ja rodas hipotensija, jāapsver devas samazināšana.

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Lietojot antipsihotiskos līdzekļus, tostarp risperidonu, ziņots par leikopēnijas, neitropēnijas un agranulocitozes gadījumiem. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā par agranulocitozes gadījumiem ziņots ļoti reti (< 1/10 000 pacientu).

Risperidona terapijas dažu pirmo mēnešu laikā un tās pārtraukšanas gadījumā jākontrolē to pacientu stāvoklis, kuru anamnēzē ir klīniski būtiska leikocītu skaita samazināšanās vai arī medikamentu ierosināta leikopēnija vai neitropēnija, izvērtējot pirmās klīniski būtiskās leikocītu skaita samazināšanās pazīmes un simptomus, ja nepastāv citi slimības izraisītāji.

Pacientus ar klīniski būtisku neitropēniju rūpīgi jākontrolē, izvērtējot drudža vai citus infekcijas pazīmes vai simptomus, un nekavējoties uzsākot ārstēšanu, ja šādas pazīmes vai simptomi tiek novēroti.

Pacientiem ar smagu neitropēniju (absolūtais neitrofīlo leikocītu skaits < 1 x 109/l) risperidona lietošana jāpārtrauc un jāveic leikocītu skaita analīze, līdz pacients atveseļojas.

Tardīvā diskinēzija/ekstrapiramidāli simptomi (TD/EPS)

Konstatēts, ka zāles ar dopamīna receptoru antagonistu īpašībām var izraisīt tardīvo diskinēziju, kurai raksturīgas ritmiskas patvaļīgas kustības, pārsvarā mēles un/vai sejas kustības.

Ekstrapiramidālu simptomu rašanās ir tardīvas diskinēzijas riska faktors. Ja parādās tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver visu antipsihotisko līdzekļu lietošanas pārtraukšana.

Jāuzmanās pacientiem, kuri vienlaikus saņem psihostimulatorus (piemēram, metilfenidātu), un risperidonu, jo, pielāgojot vienu vai abas zāles, var rasties ekstrapiramidālie simptomi. Ieteicams pakāpeniski atcelt ārstēšanu ar stimulējošiem līdzekļiem (skatīt apakšpunktu 4.5).

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (NMS)

Antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma rašanos, kas izpaužas ar hipertermiju, muskuļu rigiditāti, autonomo labilitāti, mainītu apziņas stāvokli un paaugstinātu kreatīnfosfokināzes līmeni serumā. Papildus pazīmes var būt mioglobinūrija (rabdomiolīze) un akūta nieru mazspēja. Šādā gadījumā ir jāpārtrauc visu antipsihotisko līdzekļu, arī Rileptid lietošana.

Parkinsona slimība un demence ar Levī ķermenīšiem

Parakstot antipsihotiskos līdzekļus, arī Rileptid, pacientiem ar Parkinsona slimību vai demenci ar Levī ķermenīšiem (DLB) ārstam jāsalīdzina risks un ieguvumi. Parkinsona slimība var paasināties, lietojot risperidonu. Abu grupu pacientiem var būt palielināts ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma risks, kā arī paaugstināta jutība pret antipsihotiskajiem līdzekļiem; šie pacienti tika izslēgti no klīniskiem pētījumiem. Šīs paaugstinātās jutības izpausmes papildus ekstrapiramidāliem simptomiem var būt apjukums, notrulināšanās, posturāla nestabilitāte ar biežiem kritieniem.

Hiperglikēmija un cukura diabēts

Ārstēšanas laikā ar risperidonu ziņots par hiperglikēmiju, cukura diabētu un jau pastāvoša cukura diabēta paasinājumu. Dažos gadījumos pirms ārstēšanas ziņots par ķermeņa masas palielināšanos, kas var būt predisponējošs faktors. Ļoti reti un reti diabētiskas komas gadījumā ziņots par ketoacidozi. Ieteicama atbilstoša klīniska uzraudzība saskaņā ar izmantojamām antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām. Jākontrolē, vai pacientiem, kas tiek ārstēti ar jebkādu atipisku antipsihotisku līdzekli, arī risperidonu, nerodas hiperglikēmijas simptomi (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un vājums), bet pacientus ar cukura diabētu regulāri jāpārbauda, lai novērotu, vai nepasliktinās glikozes

līmeņa kontrole.

Ķermeņa masas palielināšanās

Lietojot risperidonu, ziņots par nozīmīgu ķermeņa masas palielināšanos. Regulāri jāmēra ķermeņa masa.

Hiperprolaktinēmija

Bieža risperidona lietošanas izraisīta blakusparādība ir hiperprolaktinēmija. Pacientiem, kam ir novērotas ar prolaktīnu iespējami saistītas blakusparādības (piemēram, ginekomastija, menstruālā cikla traucējumi, anovulācija, fertilitātes traucējumi, pavājināta dzimumtieksme, erektilā disfunkcija vai galaktoreja), ieteicams noteikt prolaktīna līmeni plazmā.

Audu kultūras pētījumi liecina, ka prolaktīns cilvēkam var veicināt šūnu augšanu krūts audzējos. Lai gan klīniskos un epidemioloģiskos pētījumos nav pierādīta skaidra saistība ar antipsihotisku zāļu lietošanu, ieteicama piesardzība pacientiem ar atbilstošu anamnēzi. Rileptid jālieto piesardzīgi pacientiem, kam iepriekš bijusi hiperprolaktinēmija, un pacientiem ar iespējamu prolaktīnatkarīgu audzēju.

QT intervāla pagarināšanās

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā par QT intervāla pagarināšanos ziņots ļoti reti. Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, jāievēro piesardzība, parakstot risperidonu pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību, QT intervāla pagarināšanos ģimenes anamnēzē, bradikardiju vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem (hipokaliēmiju, hipomagniēmiju), jo tas var palielināt aritmogēnās iedarbības risku, ja vienlaikus tiek lietotas zāles, kuras, kā zināms, pagarina QT intervālu.

Krampji

Rileptid uzmanīgi lietojams pacientiem ar krampjiem vai citiem traucējumiem anamnēzē, kas var pazemināt krampju slieksni.

Priapisms

Priapisms ārstēšanas laikā ar Rileptid var rasties tā alfa adrenerģiskās blokādes dēļ.

Ķermeņa temperatūras regulācija

Antipsihotiskajiem līdzekļiem tiek piedēvēta nelabvēlīga ietekme uz organisma spēju pazemināt ķermeņa temperatūru. Jāievēro atbilstoša piesardzība, parakstot Rileptid pacientiem, kuri tiek pakļauti apstākļiem, kas var veicināt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, piemēram, lielai fiziskai slodzei, lielam karstumam, kas vienlaikus saņem zāles ar antiholīnerģisku darbību, kā arī pacientiem, kuri ir pakļauti dehidratācijai.

Antiemētiskā iedarbība

Risperidona pirmsklīnisko pētījumu laikā tika novērota tā antiemētiskā iedarbība. Minētā iedarbība, to novērojot cilvēkiem, var maskēt noteiktu medikamentu pārdozēšanas pazīmes un simptomus vai arī tādus stāvokļus kā zarnu obstrukcija, Reja sindroms un smadzeņu audzējs.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuru nieru funkcija ir normāla, ir mazāka spēja izvadīt aktīvo antipsihotisko frakciju. Pacientiem, kuriem ir aknu funkcijas traucējumi, konstatēta risperidona brīvās frakcijas koncentrācijas palielināšanās plazmā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Venozas tromboembolijas

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar risperidonu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Intraoperatīvs kustīgas varavīksnenes sindroms

Pacientiem, kas ārstēti ar zālēm, arī risperidonu, kurām raksturīga antagonizējoša iedarbība uz alfa-1a adrenerģiskajiem receptoriem, kataraktas operācijas laikā novērots intraoperatīvs kustīgas varavīksnenes sindroms (intraoperative floppy iris syndrome; IFIS) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Operācijas laikā un pēc tās IFIS var palielināt ar acīm saistītu komplikāciju risku. Acu ķirurgam pirms operācijas jāsaņem informācija par visām pašlaik lietojamajām vai iepriekš lietotajām zālēm ar antagonizējošu iedarbību uz alfa-1a adrenerģiskajiem receptoriem. Tā kā nav noteikts iespējamais ieguvums, ko dod alfa-1 blokatoru lietošanas pārtraukšana pirms kataraktas operācijas, tas jāsalīdzina ar antipsihotiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšanas radīto risku.

Pediatriskā populācija

Pirms risperidona ordinēšanas bērnam vai pusaudzim ar uzvedības traucējumiem, pilnīgi jānovērtē viņu agresīvās uzvedības fiziskie un sociālie cēloņi, piemēram, sāpes vai neatbilstošas vides prasības.

Risperidona sedatīvo ietekmi stingri jāuzrauga šai grupā, jo iespējama ietekme uz spēju mācīties. Risperidona lietošanas laika maiņa var uzlabot sedācijas ietekmi uz uzmanības spēju bērniem un pusaudžiem.

Risperidona lietošana bija saistīta ar vidēju ķermeņa masas un ķermeņa masas indeksa (ĶMI)

palielināšanos. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ieteicami sākotnējās ķermeņa masas mērījumi un regulāra ķermeņa masas kontrole.

Auguma garuma pārmaiņas ilgstošos, atklātos pētījumu pagarinājumos bija vecumam atbilstošo normu robežās. Ilgstošas ārstēšanas ar risperidonu ietekme uz dzimumnobriešanu un auguma garumu nav atbilstoši pētīta.

Ilgstošas hiperprolaktinēmijas iespējamas ietekmes dēļ uz augšanu un dzimumnobriešanu bērniem un pusaudžiem jāapsver endokrinoloģiskā stāvokļa regulāras klīniskas novērtēšanas nepieciešamība, jānosaka arī auguma garums, ķermeņa masa, dzimumbriedums, jākontrolē menstruālais cikls un cita iespējamā ar prolaktīnu saistītā ietekme.

Neliela pēcreģistrācijas periodā veikta novērojuma pētījuma rezultāti ir parādījuši, ka tiem pacientiem, kuri 8–16 gadu vecumā bija saņēmuši risperidonu, augums bija par aptuveni 3,0–4,8 cm garāks nekā pacientiem, kuri bija saņēmuši citus atipiskos antipsihotiskos līdzekļus. Šis pētījums nebija pietiekami plašs, lai noteiktu, vai risperidonam ir jebkāda ietekme uz galīgo pieaugušā auguma garumu un vai šāda rezultāta iemesls bija risperidona izraisīta tieša ietekme uz kaulu augšanu, pašas slimības ietekme uz kaulu augšanu vai labāka pašas slimības kontrole, kuras dēļ pastiprinās lineārā augšana.

Ārstēšanas laikā ar risperidonu regulāri jāpārbauda arī ekstrapiramidālie simptomi un citi kustību traucējumi.

Specifiskus ieteikumus par devām bērniem un pusaudžiem skatīt 4.2. apakšpunktā.

Palīgvielas

Rileptid satur laktozi. Pacienti ar pārmantotiem traucējumiem – galaktozes nepanesamību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju – šīs zāles nedrīkst lietot.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar farmakodinamiku saistītā mijiedarbība

Zāles, kas pagarina QT intervālu

Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, ieteicams ievērot piesardzību, parakstot risperidonu kopā ar zālēm, kuras, kā zināms, pagarina QT intervālu, piemēram, antiaritmiskajiem līdzekļiem (piemēram, hinidīnu, dizopiramīdu, prokaīnamīdu, propafenonu, amiodaronu, sotalolu), tricikliskajiem antidepresantiem (piemēram, amitriptilīnu), tetracikliskajiem antidepresantiem (piemēram, maprotilīnu), dažiem prethistamīna līdzekļiem, citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, dažiem pretmalārijas līdzekļiem (piemēram, hinīnu un meflokvīnu) un ar zālēm, kuras izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus (hipokalēmiju, hipomagneziēmiju), bradikardiju, vai zālēm, kas nomāc risperidona metabolismu aknās. Šis saraksts ir norādošs un nav pilnīgs.

Centrālas iedarbības līdzekļi un alkohols

Risperidonu jālieto piesardzīgi kombinācijā ar citām centrālas darbības vielām, īpaši alkoholu, opiātiem, antihistamīniem un benzodiazepīniem, jo palielinās sedācijas risks.

Levodopa un dopamīna agonisti

Rileptid var būt par levodopas un citu dopamīna agonistu antagonistu. Ja šāda kombinācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, īpaši Parkinsona slimības pēdējā stadijā, jāordinē katra medikamenta mazākā efektīvā deva.

Zāles ar hipotensīvu iedarbību

Pēcreģistrācijas uzraudzībā novērota klīniski nozīmīga hipotensija, lietojot vienlaikus risperidonu un antihipertensīvus līdzekļus.

Paliperidons

Iekšķīgi lietojamā Rileptid lietošana vienlaikus ar paliperidonu nav ieteicama, jo paliperidons ir aktīvais risperidona metabolīts, un abu šo zāļu kombinēšana var izraisīt lielāku kopējo aktīvās antipsihotiskās frakcijas iedarbību.

Psihostimulējošie līdzekļi

Psihostimulējošo līdzekļu (piemēram, metilfenidāta) lietošana kopā ar risperidonu var izraisīt ekstrapiramidālus simptomus pēc vienas vai abu terapiju maiņas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar farmakokinētiku saistītā mijiedarbība

Pārtika neietekmē Rileptid uzsūkšanos.

Risperidonu metabolizē galvenokārt CYP2D6 un mazākā apjomā – arī CYP3A4. Gan risperidons, gan tā aktīvais metabolīts 9‑hidroksirisperidons ir P‑glikoproteīna (P‑gp) substrāti. Savienojumi, kas ietekmē CYP2D6 aktivitāti, un savienojumi, kas stipri nomāc vai inducē CYP3A4 un/vai P‑gp aktivitāti, var ietekmēt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku.

Stipri CYP2D6 inhibitori

Risperidona lietošana vienlaikus ar stipru CYP2D6 inhibitoru var izraisīt risperidona koncentrācijas palielināšanos plazmā, bet aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācija palielinās mazāk. Lielākas stipru CYP2D6 inhibitoru devas var izraisīt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas (piemēram, paroksetīna, skatīt turpmāk) koncentrācijas palielināšanos. Sagaidāms, ka līdzīga ietekme uz risperidona koncentrāciju plazmā var būt citiem CYP2D6 inhibitoriem, piemēram, hinidīnam. Sākot vai pārtraucot paroksetīna, hinidīna vai cita stipra CYP2D6 inhibitora lietošanu, īpaši lielās devās, ārstam ir atkārtoti jāizvērtē risperidona deva.

CYP3A4 un/vai P‑gp inhibitori

Risperidona lietošana vienlaikus ar stipru CYP3A4 un/vai P‑gp inhibitoru var būtiski palielināt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju plazmā. Sākot vai pārtraucot itrakonazola vai cita stipra CYP3A4 un/vai P‑gp inhibitora lietošanu, ārstam ir atkārtoti jāizvērtē risperidona deva.

CYP3A4 un/vai P‑gp inducētāji

Risperidona lietošana vienlaikus ar stipru CYP3A4 un/vai P‑gp inducētāju var samazināt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju plazmā. Sākot vai pārtraucot karbamazepīna vai cita stipra CYP3A4 un/vai P‑gp inducētāja lietošanu, ārstam ir atkārtoti jāizvērtē risperidona deva. CYP3A4 inducētāji iedarbojas laika atkarīgi, un maksimālās to iedarbības panākšanai pēc lietošanas sākšanas var būt nepieciešamas vismaz 2 nedēļas. Savukārt, pārtraucot šo savienojumu lietošanu, CYP3A4 inducēšanas izzušanai var būt nepieciešamas vismaz 2 nedēļas.

Pie proteīniem stipri saistījušās zāles

Ja Risperidons tiek lietots kopā ar zālēm, kas stipri piesaistās pie proteīniem, nav novērota klīniski nozīmīga zāļu izspiešana no plazmas proteīniem.

Lietojot zāles vienlaikus, informāciju par to metabolismu un iespējamu nepieciešamību pielāgot devu skatīt atbilstošo zāļu lietošanas instrukcijā.

Pediatriskā populācija

Pētījumi par zāļu mijiedarbību veikti tikai pieaugušajiem. Šajos pētījumos iegūto rezultātu nozīme pediatriskiem pacientiem nav zināma.

Psihostimulējošo līdzekļu (piemēram, metilfenidāta) lietošana kopā ar Rileptid bērniem un pusaudžiem neizraisīja Rileptid farmakokinētikas un efektivitātes izmaiņas.

Piemēri

Turpmāk sniegti to zāļu piemēri, kurām iespējama mijiedarbība ar risperidonu vai kuru mijiedarbība ar risperidonu ir pierādīta:

Citu zāļu ietekme uz risperidona farmakokinētiku

Antibakteriāli līdzekļi:

Eritromicīns ir vidēji stiprs CYP3A4 inhibitors un P‑gp inhibitors un neizraisa risperidona un tā aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētikas izmaiņas.

Rifampicīns ir stiprs CYP3A4 inducētājs un P‑gp inducētājs un izraisa aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācijas samazināšanos plazmā.

Antiholīnesterāzes:

Donepezilam un galantamīnam, kas ir gan CYP2D6, gan CYP3A4 substrāti, nav klīniski būtiskas ietekmes uz risperidona un tā aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku.

Pretepilepsijas līdzekļi:

Novērots, ka karbamazepīns, kas ir stiprs CYP3A4 inducētājs un P‑gp inducētājs, pazemina aktīvās antipsihotiskās risperidona frakcijas kocentrāciju plazmā. Līdzīga iedarbība novērota lietojot, piemēram, rifampicīnu, fenitoīnu un fenobarbitālu, kas arī inducē CYP 3A4 aknu enzīmu, kā arī P-glikoproteīnu (P-gp).

Topiramāts mēreni samazināja risperidona biopieejamību, bet neietekmēja aktīvo antipsihotisko frakciju. Tādēļ maz iespējams, ka šai mijiedarbībai varētu būt klīniska nozīme.

Pretsēnīšu līdzekļi:

Itrakonazols – stiprs CYP3A4 inhibitors un P‑gp inhibitors – 200 mg dienas devā palielināja aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju plazmā par aptuveni 70 %, ja lietotā risperidona deva bija no 2 līdz 8 mg dienā.

Ketokonazols – stiprs CYP3A4 inhibitors un P‑gp inhibitors – 200 mg dienas devā palielināja risperidona koncentrāciju plazmā un samazināja 9‑hidroksirisperidona koncentrāciju plazmā.

Antipsihotiskie līdzekļi:

Fenotiazīni var palielināt risperidona koncentrāciju plazmā, bet neietekmē aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju.

Pretvīrusu līdzekļi:

Proteāzes inhibitori – formālu pētījumu dati nav pieejami; taču, tā kā ritonavīrs ir stiprs CYP3A4 inhibitors un vājš CYP2D6 inhibitors, ritonavīrs un ritonavīra kombinētie līdzekļi ar proteāzes inhibitoriem potenciāli var palielināt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju.

Bēta blokatori:

Daži bēta blokatori var paaugstināt risperidona koncentrāciju plazmā, bet ne aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju.

Kalcija kanāla blokatori:

Verapamils – vidēji stiprs CYP3A4 inhibitors un P‑gp inhibitors – palielina risperidona un tā aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju plazmā.

Zāles kuņģa un zarnu trakta traucējumu ārstēšanai:

H2‑receptora antagonisti. Cimetidīns un ranitidīns ir vāji CYP2D6 un CYP3A4 inhibitori un palielināja risperidona biopieejamību, taču aktīvās antipsihotiskās frakcijas biopieejamība palielinājās tikai margināli.

SSAI un tricikliskie antidepresanti:

Fluoksetīns ir stiprs CYP 2D6 inhibitors un paaugstina risperidona koncentrāciju plazmā, bet ietekme uz aktīvo antipsihotisko frakciju ir mazāka.

Paroksetīns ir stiprs CYP2D6 inhibitors un palielina risperidona koncentrāciju plazmā, taču, lietojot to devā līdz 20 mg dienā, ietekme uz aktīvo antipsihotisko frakciju ir mazāka. Taču lielākās devās paroksetīns var izraisīt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācijas paaugstināšanos.

Tricikliskie antidepresanti var paaugstināt risperidona koncentrāciju plazmā, bet ne aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrāciju. Amitriptilīns neietekmē ne risperidona, ne aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku

Sertralīns, kas ir vājš CYP2D6 inhibitors, un fluvoksamīns, kas ir vājš CYP3A4 inhibitors, devās līdz 100 mg dienā nav saistīti ar klīniski nozīmīgām risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācija izmaiņām. Taču, lietojot devas, kas pārsniedz 100 mg dienā, sertralīns vai fluvoksamīns var izraisīt risperidona aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācijas palielināšanos.

Risperidona ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Pretepilepsijas līdzekļi:

Risperidonam nav klīniski būtiskas ietekmes uz valproāta vai topiramāta farmakokinētiku.

Antipsihotiskie līdzekļi:

Aripiprazols ir CYP2D6 un CYP3A4 substrāts. Risperidona tabletes vai injekcijas neietekmēja aripiprazola un tā aktīvā metabolīta dehidroaripiprazola kopējo farmakokinētiku.

Uzpirkstītes glikozīdi:

Risperidonam nav klīniski būtiskas ietekmes uz digoksīna farmakokinētiku.

Litijs:

Risperidonam nav klīniski būtiskas ietekmes uz litija farmakokinētiku.

Risperidona lietošana vienlaikus ar furosemīdu:

Par palielināto mirstību gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, kuri vienlaikus lieto furosemīdu, skatīt 4.4. apakšpunktā

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu datu par risperidona lietošanu grūtniecēm.

Risperidons nebija teratogēns pētījumos dzīvniekiem, taču tika novērota cita veida reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.

Jaundzimušie, kuri tikuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tostarp risperidona) iedarbībai trešā grūtniecības perioda laikā, ir konstatēts tādu blakusparādību risks kā ekstrapiramidālie

un/vai atcelšanas simptomi, kas var atšķirties pēc izpausmes ilguma un smaguma pakāpes pēcdzemdību periodā. Ir ziņojumi par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, tremoru,miegainību, respiratorajiem traucējumiem un barības uzņemšanas traucējumiem. Tādēļ jaundzimušos rūpīgi jāuzrauga.

Rileptid nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav noteikti nepieciešams. Ja grūtniecības laikā lietošana ir jāpārtrauc, to nedrīkst darīt pēkšņi.

Barošana ar krūti

Pētījumos dzīvniekiem risperidons un 9-hidroksi-risperidons izdalās pienā. Pierādīts, ka risperidons un 9- hidroksi-risperidons izdalās arī mātes pienā nelielā daudzumā. Nav pieejami dati par nevēlamām reakcijām zīdaiņiem, ko baro ar mātes pienu. Tāpēc barošanas ar krūti priekšrocības jānovērtē, salīdzinot ar iespējamo risku bērnam.

Fertilitāte

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas antagonizē dopamīna D2-receptorus, risperidons paaugstina prolaktīna līmeni. Hiperprolaktinēmija var nomākt GnRH sekrēciju hipotalāmā, tādējādi izraisot samazinātu hipofīzāro gonadotropīnu sekrēciju. Tas savukārt var kavēt reproduktīvo funkciju, pavājinot steroīdu ģenēzi gonādās gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pacientiem.

Neklīniskajos pētījumos netika novērota ar iepriekšminēto saistīta iedarbība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Rileptid ir neliela vai vidēji stipra ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, jo tas iedarbojas uz nervu sistēmu un redzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpēc pacienti jābrīdina nevadīt transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus, līdz top zināma viņu individuālā jutība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Biežāk novērotās blakusparādības (BP) (sastopamība ≥10%) ir parkinsonisms, sedācija/miegainība, galvassāpes un bezmiegs.

BP, kas novērotas cēloņsakarā ar devu, ietverts parkinsonisms un akatīzija

Par tālāk minētajām blakusparādībām ziņots klīniskajos pētījumos un pēc zāļu reģistrācijas, izvērtējot atbilstoši to biežumam, kas novērots risperidona lietošanas laikā. Izmantoti šādi termini un biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) un ļoti reti (<1/10 000)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Sistēmas orgānu grupas

Blakusparādības

Biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Infekcijas un infestācijas

pneimonija, bronhīts, augšējo elpceļu infekcija, sinusīts, urīnceļu infekcija, ausu infekcija, gripa

elpceļu infekcija, cistīts, acs infekcija, tonsilīts, onihomikoze, celulīts, lokalizēta infekcija, vīrusinfekcija, akarodermatīts

infekcijas

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

neitropēnija, samazināts balto asinsķermenīšu skaits, trombocitopēnija, anēmija, samazināts hematokrīts,palielināts eozinofilo leikocītu skaits

agranulocitozec

Imūnās sistēmas traucējumi

paaugstināta jutība

anafilaktiska reakcijac

Endokrīnās sistēmas traucējumi

paaugstināts prolaktīna līmenis asinīsa a

neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija, glikozes klātbūtne urīnā

Vielmaiņas un uztura traucējumi

svara pieaugums, pastiprināta ēstgriba, pavājināta ēstgriba

cukura diabēts b, hiperglikēmija, polidipsija, svara samazinājums, anoreksija, paaugstināts

holesterīna līmenis asinīs

ūdens intoksikācijac, hipoglikēmija, hiperinsulīnēmijac, paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs

diabētiskā ketoacidoze

Psihiskie traucējumi

bezmiegsd

miega traucējumi, uzbudinājums, depresija, trauksme

mānija, apjukuma stāvoklis, pavājināta dzimumtieksme, nervozitāte, naktsmurgi

truluma afekts, anorgasmija

Nervu sistēmas traucējumi

sedācija/
miegainība, parkinsonisms d, galvassāpes

akatīzijad, distonijad, reibonis, diskinēzijad, trīce

tardīvā diskinēzija, cerebrāla išēmija, nereaģēšana uz kairinājumiem, apziņas zudums, nomākts apziņas

līmenis, krampjid, sinkope, psihomotora hiperaktivitāte, līdzsvara

traucējumi, koordinācijas traucējumi, ortostatisks reibonis, modrības traucējumi, dizartrija, disgeizija, hipoestēzija, paraestēzija

ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, cerebrovaskulāri traucējumi, diabētiskā koma, galvas trīce

Acu slimības

redzes miglošanās, konjunktivīts

fotofobija, sausas acis, pastiprināta asarošana, acu hiperēmija

glaukoma, acu kustības traucējumi, acu bolīšana, acu plakstiņu noslīdēšana, kustīgas varavīksnenes sindroms (intraoperatīvs)c

Ausu un labirinta bojājumi

vertigo, troksnis ausīs, ausu sāpes

Sirds funkcijas traucējumi

tahikardija

priekškambaru

mirdzēšana, atrioventrikulāra blokāde, sirds vadīšanas traucējumi, pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā, bradikardija, novirzes elektrokardiogrammā, sirdsklauves

sinusa aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

hipertensija

hipotensija, ortostatiska hipotensija, pietvīkums

plaušu embolija, vēnu tromboze

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

aizdusa, faringolaringeālas sāpes, klepus, deguna asiņošana, aizlikts deguns

aspirācijas pneimonija, sastrēgums plaušās, sastrēgums elpceļos, trokšņi plaušās, sēkšana, disfonija, elpošanas traucējumi

miega apnojas sindroms, hiperventilācija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

vēdersāpes, diskomforta sajūta kuņģī, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, caureja, dispepsija, sausa

mute, zobu sāpes

izkārnījumu nesaturēšana, fekaloma, gastroenterīts, disfāgija, meteorisms

pankreatīts, zarnu obstrukcija, lūpu tūska, heilīts

ileuss

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

paaugstināts transamināžu līmenis, paaugstināts gamma-glutamiltransferāžu līmenis, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

izsitumi, eritēma

nātrene, nieze, alopēcija, hiperkeratoze, ekzēma, sausa āda, ādas krāsas maiņa, akne, seborejisks dermatīts ādas slimība, ādas bojājumi

izsitumi no zālēm,

blaugznas

angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

muskuļu spazmas, skeleta muskuļu sāpes, muguras sāpes, artralģija

paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, patoloģiska

poza, locītavu stīvums, locītavu pietūkums, muskuļu vājums, kakla sāpes

rabdomiolīze

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

urīna nesaturēšana

pollakiūrija, urīna aizture, dizūrija

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

jaundzimušo atcelšanas sindromsc

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

erektilā disfunkcija,

ejakulācijas traucējumi, amenoreja menstruāli traucējumid, ginekomastija, galactoreja, dzimumfunkcijas traucējumi, sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūtīs, izdalījumi no maksts

priapismsc, menstruāciju aizkavēšanās, krūšu piebriešana, krūšu palielināšanās vīriešiem, izdalījumi no krūšu galiem

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

tūskad, pireksija, sāpes krūtīs, astēnija, nogurums, sāpes

sejas tūska, drebuļi, paaugstināta ķermeņa temperatūra, gaitas traucējumi, slāpes, diskomforta sajūta krūtīs, savārgums, patoloģiska pašsajūta, diskomforta sajūta

hipotermija, pazemināta ķermeņa temperatūra, perifēra aukstuma sajūta, zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms, indurācijac

Traumas,saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

kritiens

Sāpes procedūru laikā

a Hiperprolaktinēmija dažos gadījumos var izraisīt ginekomastiju, menstruālā cikla traucējumus, amenoreju, anovulāciju, galaktoreju, fertilitātes traucējumus, dzimumtieksmes pavājināšanos un erektilo disfunkciju.

b Ziņots, ka placebo kontrolētos klīniskos pētījumos cukura diabēts bija 0,18% ar risperidonu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 0,11% placebo grupā. Kopējais biežums visos klīniskos pētījumos bija 0,43% visiem ar risperidonu ārstētiem pacientiem.

c Nav novērots klīniskos pētījumos, bet novērots pēcreģistrācijas laikā, lietojot risperidonu.

d Var rasties ekstrapiramidāli traucējumi: parkinsonisms (pastiprināta siekalu izdalīšanās, skeleta muskuļu stīvums, parkinsonisms, siekalošanās, “zobrata” rigiditāte, bradikinēzija, hipokinēzija, “maskas” seja, muskuļu sasprindzinājums, akinēzija, kakla mugurējās daļas rigiditāte, muskuļu rigiditāte, parkinsonisma gaita un patoloģisks glabellārais reflekss, parkinsoniska miera trīce), akatīzija (akatīzija, nemiers, hiperkinēzija un nemierīgo kāju sindroms), trīce, diskinēzija (diskinēzija, muskuļu raustīšanās, horeoatetoze, atetoze un mioklonuss), distonija.

Distonija ietver distoniju, hipertoniju, greizu kaklu, patvaļīgas muskuļu

kontrakcijas, muskuļu kontraktūru, blefarospazmas, okulogirāciju, mēles paralīzi, sejas spazmas, laringospazmas, miotoniju, opistotonusu, orofaringeālas spazmas, pleirototonusu, mēles spazmas un trismu.. Jāatzīmē, ka aptverts plašāks simptomu loks, kas noteikti nav ar ekstrapiramidālu izcelsmi

Bezmiegs ietver: īslaicīgu bezmiegu, pastāvīgu bezmiegu; krampji ietver: epilepsijas lēkmes; menstruālā cikla traucējumi ietver: neregulāras menstruācijas, oligomenoreju; tūska ietver: ģeneralizētu tūsku, perifēru tūsku, ar rētām saistītu tūsku.

Blakusparādības, kas konstatētas, lietojot paliperidona zāļu formas.

Paliperidons ir risperidona aktīvais metabolīts, tādēļ šo savienojumu (gan perorālo, gan injekciju zāļu formu) blakusparādību profils ir līdzīgs. Lietojot paliperidona preparātus,

papildus iepriekš minētajām blakusparādībām ir novērotas turpmāk uzskaitītās blakusparādības, un tās varētu sagaidīt arī, lietojot risperidonu.

Sirdsdarbības traucējumi: posturālas ortostatiskas tahikardijas sindroms.

Zāļu grupas iedarbība

Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, pēcreģistrācijas periodā arī risperidona lietošanas gadījumā ziņots par ļoti retiem QT intervāla pagarināšanās gadījumiem. Citas antipsihotisko līdzekļu, kuri pagarina QT intervālu, izraisītas blakusparādības sirdī ir kambaru aritmija, kambaru fibrilācija, kambaru tahikardija, pēkšņa nāve, sirdsdarbības apstāšanās un torsades de pointes.

Venoza tromboembolija

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu ziņots par venozas trombembolijas, tostarp plaušu embolijas un dziļo vēnu trombozes, gadījumiem (to biežums nav zināms).

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar Rileptid un placebo ārstēto pieaugušo šizofrēnijas slimnieku daļa, kas sasniedza ķermeņa masas pieauguma kritēriju ≥7% ķermeņa masas, tika salīdzināta 6 – 8 nedēļu placebo kontrolētu pētījumu apkopojumā, atklājot statistiski nozīmīgi biežāku ķermeņa masas palielināšanos Rileptid grupā (18%), salīdzinot ar placebo grupu (9%). Placebo kontrolētu 3 nedēļu pētījumu pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju apkopojumā ķermeņa masas palielināšanās biežums ≥7% beigās Rileptid (2,5%) un placebo grupās (2,4%) bija līdzīgs, un aktīvās kontroles grupā bija nedaudz lielāks (3,5%).

Bērnu un pusaudžu grupā ar uzvedības un citiem destruktīviem izturēšanās traucējumiem ilgstošos pētījumos pēc 12 ārstēšanas mēnešiem ķermeņa masa palielinājās vidēji par 7,3 kg. Paredzamā ķermeņa masas palielināšanās normāliem bērniem 5 - 12 gadu vecumā ir 3 - 5 kg gadā. No 12 līdz 16 gadu vecumam ķermeņa masas palielināšanās par 3 - 5 kg gadā saglabājas meitenēm, bet zēni pieņemas par aptuveni 5 kg gadā.

Papildus informācija par īpašām grupām

Tālāk norādītas blakusparādības, par kurām gados vecākiem cilvēkiem ar demenci vai bērnu vecuma pacientiem ziņots biežāk nekā pieaugušajiem pacientiem.

Gados vecāki cilvēki ar demenci

Tranzitora išēmijas lēkme un akūti cerebrovaskulāri traucējumi bija blakusparādības, kas klīniskajos pētījumos ziņotas attiecīgi 1,4% un 1,5% gados vecākiem cilvēkiem ar demenci. Papildus gados vecākiem cilvēkiem ar demenci ar ≥5% sastopamību un vismaz divas reizes biežāk nekā citu vecuma grupu pieaugušiem pacientiem ziņots par šādām blakusparādībām: urīnceļu infekcija, perifēra tūska, letarģija un klepus.

Pediatriskā populācija

Parasti ir paredzams, ka bērniem nevēlamās blakusparādības būs līdzīgas tām, kas novērotas

pieaugušajiem. Bērnu vecuma pacientiem (5 – 17 gadus veciem) ar ≥5% sastopamību un vismaz divas reizes biežāk nekā klīniskajos pētījumos pieaugušajiem ziņots par šādām blakusparādībām: miegainība/sedācija, nogurums, galvassāpes, pastiprināta ēstgriba, vemšana, augšējo elpceļu infekcija, aizlikts deguns, vēdera sāpes, reibonis, klepus, pireksija, trīce, caureja un enurēze.

Ilgstošas risperidona lietošanas ietekme uz dzimumnobriešanu un auguma garumu nav pietiekami pētīta (skatīt 4.4. apakšpunktā “Pediatriskā populācija” )

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Kopumā ziņotās pazīmes un simptomi ir tie, ko izraisa pārspīlēta zināmā risperidona farmakoloģiskā iedarbība. Tie ir miegainība un sedācija, tahikardija un hipotensija, un ekstrapiramidālie simptomi. Pārdozēšanas gadījumā ziņots par QT intervāla pagarināšanos un krampjiem. Kombinētas risperidona un paroksetīna pārdozēšanas gadījumā ziņots par torsade de pointes.

Akūtas pārdozēšanas gadījumā jāņem vērā vienlaicīgas vairāku zāļu pārdozēšanas varbūtība.

Ārstēšana

Nodrošināt elpceļu caurlaidību un pietiekamu skābekļa pievadi un plaušu ventilāciju. Jāapsver kuņģa skalošanas (pēc intubācijas, ja pacients ir bezsamaņā) un aktivētās ogles kopā ar caurejas līdzekli lietošanas nepieciešamība tikai tad, ja zāles ieņemtas mazāk nekā pirms vienas stundas. Kardiovaskulārā uzraudzība jāsāk nekavējoties, ietverot nepārtrauktu elektrokardiogrāfisku kontroli, lai atklātu iespējamās aritmijas.

Rileptid nav specifiska antidota. Tāpēc jāveic piemērota uzturoša ārstēšana. Hipotensija un

cirkulatorais šoks jāārstē ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, intravenoziem šķidrumiem un/vai simpatomimētiskiem līdzekļiem. Smagu ekstrapiramidālu simptomu gadījumā jāievada antiholīnerģiski līdzekļi. Cieša medicīniska novērošana un kontrole jāturpina tik ilgi, līdz pacients atlabst.

Pediatriskā populācija

Nav datu saistībā ar bērniem un pusaudžiem

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: psiholeptiķi, citi antipsihotiskie līdzekļi, ATĶ kods: N05AX08

Darbības mehānisms

Risperidons ir selektīvs monoamīnerģisks antagonists ar unikālām īpašībām. Tam ir izteikta afinitāte pret serotonīnerģiskajiem 5-HT2 un dopamīnerģiskajiem D2 receptoriem. Risperidons saistās arī pie alfa1- adrenerģiskajiem receptoriem un ar mazāku afinitāti pie H1-histamīnerģiskajiem un alfa2-adrenerģiskajiem receptoriem. Risperidonam nav afinitātes pret holīnerģiskajiem receptoriem. Lai gan risperidons ir spēcīgs D2 antagonists, kas, kā uzskata, mazina šizofrēnijas pozitīvos simptomus, tas mazāk nomāc motoro aktivitāti un inducē katalepsiju nekā klasiskie antipsihotiskie līdzekļi. Līdzsvarotais centrālais serotonīna un dopamīna antagonisms var mazināt noslieci uz ekstrapiramidālajām blakusparādībām un paplašināt terapeitisko iedarbību uz negatīvajiem afektīvajiem šizofrēnijas simptomiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Klīniskā efektivitāte

Šizofrēnija

Risperidona efektivitāte īslaicīgā šizofrēnijas terapijā noskaidrota četros 4 – 8 nedēļu ilgos pētījumos, kuros

bija iesaistīts vairāk nekā 2500 pacientu, kuri atbilda DSM-IV šizofrēnijas kritērijiem. 6 nedēļu, placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika veikta risperidona devu titrēšana līdz 10 mg dienā, lietojot divas reizes dienā, risperidons pārspēja placebo Saīsinātās Psihiskā vērtējuma skalas (Brief Psychiatric Rating Scale; BPRS) kopējā punktu skaita ziņā. 8 nedēļu, placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika izmantotas četras fiksētas risperidona devas (2, 6, 10 un 16 mg dienā, lietojot divas reizes dienā), visas četras risperidona grupas bija pārākas par placebo Pozitīvo un negatīvo sindromu skalas (Positive and Negative Syndrome Scale; PANSS)

kopējā punktu skaita ziņā. 8 nedēļu devu salīdzinājuma pētījumā, kurā tika izmantotas piecas fiksētas risperidona devas (1, 4, 8, 12 un 16 mg dienā, lietojot divas reizes dienā), 4, 8 un 16 mg risperidona dienas devas grupas pārspēja 1 mg risperidona devas grupu PANSS kopējā punktu skaita ziņā. 4 nedēļu placebo kontrolētā devu salīdzinājuma pētījumā, kurā tika izmantotas divas fiksētas risperidona devas (4 un 8 mg dienā, lietojot divas reizes dienā), abas risperidona devu grupas bija pārākas nekā placebo vairāku PANSS raksturlielumu, to vidū kopējā PANSS vērtējuma un atbildes reakcijas vērtējuma ziņā (PANSS kopējais punktu skaits samazinājās par >20%). Ilgstošākā pētījumā pieauguši ambulatori pacienti, kuri pārsvarā

atbilda DSM-IV šizofrēnijas kritērijiem un kuriem bija klīniski stabils stāvoklis vismaz 4 nedēļas, lietojot antipsihotisku līdzekli, tika nejaušināti iedalīti saņemt risperidonu pa 2 - 8 mg dienā vai haloperidolu 1 - 2 gadus, novērojot recidīvus. Pacientiem, kuri saņēma risperidonu, bija daudz ilgāks laiks līdz recidīvam šajā laika periodā, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma haloperidolu.

Mānijas epizodes bipolāra traucējuma gadījumā

Risperidona efektivitāte monoterapijā akūtai mānijas epizožu, kas saistītas ar bipolāru I traucējumu, ārstēšanai tika pierādīta trijos dubultmaskētos, placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos aptuveni 820 pacientiem, kuriem bija bipolārs I traucējums, pamatojoties uz DSM-IV kritērijiem. Trijos pētījumos tika konstatēts, ka risperidons pa 1 - 6 mg dienā (sākumdeva 3 mg divos pētījumos un 2 mg vienā pētījumā) bija nozīmīgi pārāks nekā placebo iepriekš noteikta primārā vērtējamā raksturlieluma ziņā, piemēram, kopējā Junga mānijas vērtējuma skalas (Young Mania Rating Scale; YMRS) punktu skaita pārmaiņā 3. nedēļā, salīdzinot ar sākumstāvokli. Sekundārie efektivitātes iznākumi kopumā atbilda primārajiem iznākumiem. Procentuālais pacientu skaits, kuriem kopējais YMRS punktu skaits 3. nedēļas vērtējumā

samazinājās ≥ 50%, salīdzinot ar sākumstāvokli, risperidona grupā bija nozīmīgi lielāks nekā placebo grupā. Vienā no trim pētījumiem bija haloperidola grupa un 9 nedēļu dubultmaskēta balstterapijas fāze. Efektivitāte 9 nedēļu balstterapijas periodā saglabājās. Kopējā YMRS punktu skaita pārmaiņa, salīdzinot ar sākumstāvokli, liecināja par turpmāku uzlabošanos un 12. nedēļā risperidona un haloperidola grupā bija salīdzināma.

Risperidona efektivitāte papildus garastāvokļa stabilizatoriem akūtas mānijas ārstēšanā pierādīta vienā no diviem 3 nedēļu, dubultmaskētajiem pētījumiem ar aptuveni 300 pacientiem, kuri atbilda DSM-IV bipolāru I traucējumu kritērijiem. Vienā 3 nedēļu pētījumā risperidonam pa 1 - 6 mg dienā, sākot ar 2 mg dienā, papildus litijam vai valproātam bija labāka ietekme uz iepriekš noteiktiem primārajiem vērtētajiem raksturlielumiem nekā litijam vai valproātam vienam pašam, piemēram, uz YMRS kopējā punktu skaita pārmaiņu, salīdzinot ar sākumstāvokli 3. nedēļā. Otrā 3 nedēļu pētījumā risperidonam pa 1 - 6 mg dienā,

sākot ar 2 mg dienā, apvienojumā ar litiju, valproātu vai karbamazepīnu nebija labākas ietekmes uz YMRS kopējā punktu skaita samazināšanos nekā litijam, valproātam vai karbamazepīnam vienam pašam. Iespējamais neveiksmes skaidrojums šajā pētījumā bija karbamazepīna izraisītā risperidona un 9-hidroksirisperidona klīrensa indukcija, kāpēc radās subterapeitisks risperidona un 9-hidroksi-risperidona līmenis. Kad no post-hoc analīzes izslēdza karbamazepīna grupu, risperidons apvienojumā ar litiju vai valproātu labāk nekā tikai litijs vai valproāts samazināja kopējo YMRS punktu skaitu.

Pastāvīga agresivitāte demences gadījumā

Risperidona efektivitāte demences uzvedības un psiholoģisko simptomu (BPSD), kas ietver uzvedības traucējumus, piemēram, agresivitāti, uzbudinājumu, psihozi, aktivitāti un afektīvos traucējumus, ārstēšanā pierādīta trijos dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos 1150 gados vecākiem cilvēkiem ar vidēji smagu vai smagu demenci. Vienā pētījumā bija fiksētas risperidona devas – 0,5, 1 un 2 mg dienā. Divos elastīgu devu pētījumos bija risperidona devu grupas robežās attiecīgi no 0,5 līdz 4 mg dienā un no 0,5 līdz 2 mg dienā. Risperidonam tika konstatēta statistiski nozīmīga un klīniski svarīga efektivitāte agresivitātes ārstēšanā un mazāk konsekventa efektivitāte uzbudinājuma un psihozes ārstēšanā gados vecākiem demences

slimniekiem (nosakot pēc Izturēšanās patoloģijas Alcheimera slimības gadījumā vērtēšanas skalas (Behavioural Pathology in Alzheimer’s Disease Rating Scale; BEHAVE-AD) un Koena-Mansfīlda Uzbudinājuma aptaujas anketas (Cohen-Mansfield Agitation Inventory; CMAI)). Risperidona terapijas iedarbīgums nebija atkarīgs no Mini mentālā stāvokļa izmeklējuma (Mini-Mental State Examination; MMSE) punktu skaita (un līdz ar to arī no demences smaguma pakāpes), no sedatīvajām risperidona īpašībām, no psihozes esamības vai neesamības, kā arī no demences tipa - Alcheimera, vaskulāras vai jauktas. (Skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Uzvedības traucējumi

Risperidona efektivitāte īslaicīgā destruktīvas izturēšanās ārstēšanā tika pierādīta divos dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos aptuveni 240 pacientiem 5 - 12 gadu vecumā ar DBD DSM-IV destruktīvu uzvedības traucējumu (DBD) diagnozi un marginālu intelektuālu funkciju vai vieglu vai vidēji smagu garīgu atpalicību/iemaņu apguves traucējumiem. Divos pētījumos risperidons pa 0,02 – 0,06 mg/kg dienā nozīmīgi labāk nekā placebo ietekmēja iepriekš noteiktos primāros vērtējamos raksturlielumus, piemēram, pārmaiņas pēc Nisongera bērna uzvedības vērtējuma veidlapas (Nisonger-Child Behaviour Rating Form; N-CBRF) Uzvedības problēmu apakšskalas (Conduct Problem subscale) 6. nedēļā, salīdzinot ar sākumstāvokli.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Risperidons tiek metabolizēts līdz 9-hidroksi-risperidonam, kuram ir tāda pati farmakoloģiska darbība kā risperidonam (skatīt Biotransformācija un eliminācija).

Uzsūkšanās

Risperidons pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas pilnībā, sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā 1 – 2 stundās. Risperidona absolūtā perorālā biopieejamība ir 70% (CV=25%). Relatīvā risperidona perorālā biopieejamība no tablets ir 94% (CV=10%), salīdzinot ar šķīdumu. Uzsūkšanos neietekmē uzturs, tāpēc risperidonu var lietot gan ēšanas laikā, gan atsevišķi. Risperidona līdzsvara koncentrācija vairumam pacientu tiek sasniegta 1 dienā. 9-hidroksi-risperidona līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4 - 5 lietošanas dienām.

Izkliede

Risperidons strauji izkliedējas. Izkliedes tilpums ir 1 - 2 l/kg. Plazmā risperidons ir saistīts ar albumīnu un alfa1-skābes glikoproteīnu. Ar plazmas olbaltumiem saistās 90% risperidona, 77% 9-hidroksi-risperidona.

Biotransformācija un eliminācija

Risperidonu CYP 2D6 metabolizē līdz 9-hidroksi-risperidonam, kuram ir risperidonam līdzīga farmakoloģiska darbība. Risperidons kopā ar 9-hidroksi-risperidonu veido aktīvo antipsihotisko frakciju. CYP 2D6 ir pakļauts ģenētiskam polimorfismam. Spēcīgi CYP 2D6 metabolizētāji strauji pārvērš risperidonu par 9-hidroksi-risperidonu, bet vāji CYP 2D6 metabolizētāji pārvērš to krietni lēnāk. Lai gan spēcīgi metabolizētāji rada mazāku risperidona un lielāku 9-hidroksi-risperidona koncentrāciju nekā vāji metabolizētāji, kopējā risperidona un 9-hidroksi-risperidona farmakokinētika (proti, aktīvā antipsihotiskā frakcija) pēc vienas un vairāku devu lietošanas ir līdzīga stipriem un vājiem CYP 2D6 metabolizētājiem.

Cits risperidona metabolisma ceļš ir N-dealkilēšanās. In vitro pētījumi cilvēku aknu mikrosomās parādīja, ka risperidons klīnisko nozīmīgā koncentrācijā būtiski neinhibē citohroma P450 izozīmu, to vidū CYP 1A2, CYP 2A6, CYP 2C8/9/10, CYP 2D6, CYP 2E1, CYP 3A4 un CYP 3A5 metabolizētu zāļu metabolismu. Vienu nedēļu pēc lietošanas 70% devas tiek izvadīts urīnā un 14% izkārnījumos. Urīnā risperidons plus 9-

hidroksi-risperidons veido 35 - 45% devas. Atlikusī daļa ir neaktīvi metabolīti. Pēc perorālas lietošanas psihotiskiem pacientiem risperidons tiek izvadīts ar aptuveni 3 stundu eliminācijas pusperiodu. 9-hidroksirisperidona un aktīvās antipsihotiskās frakcijas eliminācijas pusperiods ir 24 stundas.

Linearitāte/nelinearitāte

Risperidona koncentrācija plazmā terapeitisko devu robežās ir proporcionāla devai.

Gados vecāki cilvēki, aknu un nieru darbības traucējumi

Vienas devas FK pētījums par perorālu risperidona lietošanu parādīja, ka gados vecākiem cilvēkiem vidēji par 43% ir augstāka aktīvās antipsihotiskās frakcijas koncentrācija plazmā, par 38% ilgāks izvadīšanas pusperiods un par 30% mazāks aktīvās antipsihotiskās frakcijas klīrenss.

Pieaugušajiem ar vidēji smagu nieru slimību aktīvās vielas klīrensa ātrums bija ~48% no tā, kas novērots gados jauniem veseliem pieaugušajiem. Pieaugušajiem ar smagu nieru slimību aktīvās vielas klīrensa ātrums bija ~31% no tā, kas novērots gados jauniem veseliem pieaugušajiem. Aktīvās vielas eliminācijas pusperiods gados jauniem pieaugušajiem bija 16,7 stundas, pieaugušajiem ar vidēji smagu nieru slimību tas bija 24,9 stundas (1,5 reizes ilgāks nekā gados jauniem pieaugušajiem), un pieaugušajiem ar smagu nieru slimību tas bija 28,8 stundas (1,7 reizes ilgāks nekā gados jauniem pieaugušajiem).

Pacientiem ar aknu mazspēju risperidona plazmas koncentrācija bija normāla, bet vidējā brīvā risperidona frakcija plazmā bija palielināta par aptuveni 37,1%.

Pēc risperidona perorālas lietošanas aktīvās vielas klīrenss un eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem nozīmīgi neatšķīrās no tā, kas novērots gados jauniem veseliem pieaugušajiem.

Pediatriskā populācija

Risperidona, 9-hidroksi-risperidona un aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētika bērniem ir tāda pati kā pieaugušajiem.

Dzimums, rase un smēķēšanas ieradumi

Populācijas farmakokinētikas analīze neparādīja acīm redzamu dzimuma, rases vai smēķēšanas ieradumu ietekmi uz risperidona vai aktīvās antipsihotiskās frakcijas farmakokinētiku.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

(Sub)hroniskās toksicitātes pētījumos, kuros lietošana tika sākta seksuāli nenobriedušām žurkām un suņiem, no devas atkarīga iedarbība tika novērota tēviņu un mātīšu dzimumorgānos un piena dziedzeros. Šī iedarbība bija saistīta ar paaugstinātu prolaktīna līmeni serumā, ko izraisa risperidona dopamīna D2-receptorus bloķējoša darbība. Bez tam audu kultūru pētījumi liecina, ka cilvēka krūts audzēju šūnu augšanu var veicināt prolaktīns. Risperidons žurkām un trušiem nebija teratogēns. Žurku reprodukcijas pētījumos ar risperidonu tika novērota nelabvēlīga ietekme uz vecāku pārošanās uzvedību un uz dzimšanas svaru un pēcnācēju dzīvildzi. Žurkām risperidona intrauterīna ietekme bija saistīta ar kognitīvu deficītu pieaugušā vecumā. Citi dopamīna antagonisti, lietoti grūsniem dzīvniekiem, izraisījuši negatīvu iedarbību uz iemaņu apguvi un motoro pēcnācēju attīstību. Toksicitātes pētījumos, preparātu ievadot seksuāli nenobriedušām žurkām, tika novērota palielināta mazuļu mirstība un fiziskās attīstības aizkavēšanās. Pētījumā, kas ilga 40 nedēļas, preparātu ievadot seksuāli nenobriedušiem suņiem, tika aizkavēta seksuālā nobriešana. Pamatojoties uz AUC rādītājiem, suņiem netika novērota ietekme uz garo kaulu augšanu, lietojot devu, kas 3,6 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem paredzēto devu pusaudžiem (1,5 mg/dienā); turpretim ietekme uz garajiem kauliem un seksuālo nobriešanu tika novērota devā, kas 15 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem paredzēto devu pusaudžiem.

Risperidons pētījumu sērijā nebija genotoksisks. Risperidona perorālās kancerogenitātes pētījumos žurkām un pelēm novērota lielāka hipofīzes adenomu (pelēm), endokrīno aizkuņģa dziedzera adenomu (žurkām) un piena dziedzeru adenomu (abām sugām) sastopamība. Šos

audzējus var attiecināt uz ilgstošo dopamīna D2 antagonismu un hiperprolaktinēmiju. Šo atklājumu par audzējiem grauzējiem sakarība ar risku cilvēkam nav zināma. In vitro un in vivo dzīvnieku modeļos pierādīts, ka lielas risperidona devas var pagarināt QT intervālu, kas bija saistīts ar teorētiski lielāku torsade de pointes risku pacientiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Nātrija laurilsulfāts.

Apvalks:

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes

Opadry dzeltenais 03B220015: hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400, hinolīna alumīnija dzeltenā krāsviela (E 104).

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes

Opadry zaļais 03B21368: hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400, indigo karmīna alumīnija krāsviela (E 132), hinolīna alumīnija dzeltenā krāsviela (E 104).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

Sērijas numurs, ražotājs un derīguma termiņš norādīts uz kārbas. Nelietot pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz kārbas beigām.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10, 20 vai 60 apvalkotās tabletes PVH/PVdH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kārbā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Egis Pharmaceuticals Plc.
1106 Budapest, Keresztúri út 30-38.
Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Rileptid 2 mg apvalkotās tabletes: 06-0279

Rileptid 4 mg apvalkotās tabletes: 06-0281

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 19.decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 01. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2018

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2018

PAGE

PAGE 1

HU/H/0119/IB/033