Deviņos ārstniecības profilos darbu uzsākušas metodiskās vadības institūcijas un sākts vienotu kvalitātes kritēriju ieviešanas posms
Šobrīd jau deviņās veselības aprūpes jomās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas (MVI), lai visā Latvijā nodrošinātu vienotus veselības aprūpes standartus un mazinātu atšķirības ārstniecības praksē starp ārstniecības iestādēm un reģioniem. Otrdien, 24. martā, Ministru kabinets iepazinās ar Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sasniegto progresu vienotas profilakses, ar izstrādātajām slimību ārstēšanas metodikām pamatotas diagnostikas un digitalizētas veselības aprūpes kvalitātes sistēmas izveidē un ieviešanā”.
MVI darbojas kā kompetences un atbalsta centri konkrētās jomās, apvienojot klīnisko praksi, akadēmisko kompetenci un metodisko vadību. Šāda pieeja ir būtiska, lai visā valstī ieviestu vienotus kvalitātes principus un stiprinātu pacientu drošību. Pacienti neatkarīgi no dzīvesvietas vai izvēlētās ārstniecības iestādes var saņemt salīdzināmu, prognozējamu un vienotiem kvalitātes standartiem atbilstošu veselības aprūpi. Starptautiskā pieredze apliecina, ka šādu institūciju izveide ir nozīmīga mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Daudzās Eiropas valstīs noteiktās jomās darbojas izcilības un metodiskie centri, kas nodrošina vienotus standartus, datu analīzi un mērķtiecīgu nozares attīstību. Latvijā MVI ieviešana atbilst šai pārbaudītajai pieejai.
MVI ir izveidotas:
- onkoloģijā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;
- kardioloģijā – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā;
- psihiatrijā – Nacionālajā psihiskās veselības centrā;
- pediatrijā un bērnu psihiatrijā – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā;
- ģimenes medicīnā – Rīgas Stradiņa universitātē;
- traumatoloģijā un ortopēdijā – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā;
- radioloģijā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;
- rehabilitācijā – Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”.
Pirmais darbības gads iezīmējis arī vairākus izaicinājumus – jāuzlabo normatīvais regulējums attiecībā uz MVI tiesībām apstrādāt medicīniskos datus, atsevišķās jomās pilnveidojama iekšējā sadarbība starp MVI un dažādām jomas organizācijām, kā arī starp ārstniecības iestādēm, lai mazinātu. atšķirīgo metodisko materiālu ieviešanas tempu. Pakāpeniski plānots ieviest vienotu MVI darbības izvērtēšanas sistēmu, izstrādājot galvenos darbības rādītājus (KPI), attīstīt modeļus vienotai MVI izstrādāto materiālu piekļuvei un veicināt stabilāku administratīvo atbalstu.
Pirmajā darbības gadā MVI izstrādājušas metodiskos materiālus, t.sk. digitālos risinājumus, klīniskos ceļus, algoritmus un kvalitātes kritērijus, rekomendācijas, īstenojuši apmācības, kā arī identificējušas galvenās problēmas un attīstības virzienus attiecīgajās ārstniecības jomās. Tas veido pamatu sistemātiskai kvalitātes uzlabošanai valsts līmenī. Taču viens darbības gads ir pārāk īss periods, lai pilnvērtīgi izvērtētu metodisko centru kopējo pienesumu, jo to darbs ietver sistēmiskas pārmaiņas – datu analīzi, metodisko materiālu izstrādi, speciālistu apmācību un šo risinājumu ieviešanu praksē.
2025. gadā vairākas MVI ir sasniegušas būtiskus rezultātus. Piemēram, MVI pediatrijā un bērnu psihiatrijā izstrādāti interaktīvi algoritmi drudža un UDHS gadījumos, kuros iekļauti medikamentu devu kalkulatori un rīcības soļi ārstiem. Plašu lietojamību īsā laikā iemantojis interaktīvs intensīvās terapijas ceļvedis pediatrijā. MVI traumatoloģijā un ortopēdijā 2025. gadā klātienē novērtēja traumatoloģiskās palīdzības nodrošināšanu 29 ārstniecības iestādēs, sniedzot ieskatu par situāciju valsī kopumā un priekšlikumus jomas pilnveidei. Tāpat atzīmējams MVI traumatoloģijā un ortopēdijā uzsāktais darbs pie pacientu ziņoto rezultātu (PROM) sistēmas izveides pēc noteiktām endoprotezēšanas operācijām, kas ļaus objektīvi izvērtēt ārstēšanas rezultātus.
MVI ģimenes medicīnā 2025. gadā uzsāka darbu pie Profilaktisko apskašu modeļa attīstības, kur šogad plānots pilotprojekts, savukārt MVI onkoloģijā veidoja pieeju integrētai uzraudzībai pacientiem ar augtu iedzimta krūts vai olnīcu vēža risku. Vairākas 2025. gadā MVI darbības ietvaros uzsāktās aktivitātes pēctecīgi tiek turpinātas 2026. gadā, piemēram, SCORE2 algoritma ieviešana kardioloģijas jomā vai psihiatrijā atjaunotās vadlīnijas depresijas diagnostikas un ārstēšanai. MVI darbībā būtiska ir arī starpinstitūciju sadarbība - MVI psihiatrijā kopā ar Tieslietu ministriju pērn strādāja pie Metodisko ieteikumu izstrādes par medicīniskajiem kritērijiem, atbalstu un pielāgojumiem personām ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekli (MRPL) pirmstiesas un tiesas procesā.
MVI darbības nodrošināšanai 2024. gadā no valsts budžeta tika piešķirti 185 020 eiro, 2025. gadā – 3,88 miljoni eiro, bet 2026. gadā paredzēti 4,4 miljoni eiro. MVI darbība sniedz ieguvumus visām iesaistītajām pusēm – pacientiem tā nodrošina drošāku un vienmērīgāku veselības aprūpi, ārstiem un speciālistiem – profesionālu atbalstu un vienotus darba principus, savukārt valstij – kvalitatīvāku datu analīzi un ilgtspējīgu pārvaldību veselības aprūpē. Veselības ministrija uzsver, ka MVI modeļa attīstību ir jāturpina, nodrošinot pakāpenisku kvalitātes sistēmas nostiprināšanu un caurskatāmu rezultātu izvērtējumu.
Lasīt vairāk Latvijas Republikas Veselības ministrijas vietnē
